Darbības ar dokumentu

Darbības ar dokumentu
Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.756

Rīgā 2013.gada 3.septembrī (prot. Nr.47 50.§)
Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību"
Izdoti saskaņā ar Darba likuma 40.panta septīto daļu
un Valsts statistikas likuma 7.1 pantu

Izdarīt Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 84., 148., 200.nr.; 2011, 118.nr.; 2012, 4., 125.nr.; 2013, 37.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pielikumā "Profesiju klasifikators":

1.1. izteikt nodaļas "Profesiju klasifikatora grupu nosaukumu un to starptautisko kodu KOPSAVILKUMS" piektās pamatgrupas "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI" 54 apakšgrupas "APSARDZES PAKALPOJUMU JOMAS DARBINIEKI" 541 mazās grupas "Apsardzes pakalpojumu jomas darbinieki" atsevišķo grupu uzskaitījumā kodam atbilstošu atsevišķās grupas nosaukumu šādā redakcijā:

"5414 Apsardzes darbinieki";

1.2. papildināt I nodaļas "Pirmā pamatgrupa "VADĪTĀJI"" 1112 atsevišķās grupas "VALSTS AUGSTĀKĀS AMATPERSONAS" profesiju uzskaitījumu aiz 1112 57 profesijas ar šādu profesiju:

"1112 58 Komisijas LOCEKLIS (pašvaldībās)";

1.3. izteikt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2143 atsevišķās grupas "VIDES INŽENIERI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu šādā redakcijā:

"– organizēt un izpildīt vidi aizsargājošu, videi draudzīgu, dabas resursus taupošu tehnoloģiju un būvju projektēšanas, iekārtu konstruēšanas, montāžas un to darbības nodrošināšanas, vides monitoringa un kontroles uzdevumus; īstenot un uzraudzīt procesus saistībā ar ķīmisko vielu un maisījumu izmantošanu un apsaimniekošanu; piedalīties tehnoloģisko procesu inženiertehniskā pilnveidošanā saskaņā ar vides normatīvo aktu un vides standartu prasībām; izstrādāt inovatīvas vides aizsardzības metodes; iegūt un analizēt informāciju un sagatavot priekšlikumus stratēģisko mērķu definēšanai ražošanā vai pārvaldībā vides kvalitātes saglabāšanas, dabas resursu racionālas un pilnvērtīgas izmantošanas un ilgtspējīgas attīstības jomā; piedalīties politikas plānošanas dokumentu, tiesību aktu projektu, atzinumu un citu dokumentu vides aizsardzības jomā sagatavošanā, vadībā un uzraudzībā; veikt pedagoģisko un zinātnisko darbību vides inženiertehniskās aizsardzības jomā; veikt vides tehnoloģiju un vides kvalitāti nodrošinošu tehnoloģisko risinājumu izstrādi, projektēšanu un ieviešanu; piedalīties vides pārvaldības darbā; risināt ar vides aizsardzību, vides tehnoloģijām, resursu apsaimniekošanu un atkritumu apsaimniekošanu saistītus uzdevumus; vadīt projektus; vadīt citus darbiniekus.";

1.4. izteikt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2143 atsevišķās grupas "VIDES INŽENIERI" profesiju uzskaitījumā kodiem atbilstošu profesiju nosaukumus šādā redakcijā:

"2143 01 Vides INŽENIERIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 1.71.apakšnodaļā)

2143 02 Vides TEHNOLOGS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 2.38.apakšnodaļā)";

1.5. papildināt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2144 atsevišķās grupas "MEHĀNIKAS INŽENIERI" apraksta sadaļu aiz vārdiem "pēta attiecīgo materiālu, izstrādājumu un procesu tehnoloģiskos aspektus" ar vārdiem "piedalās projektēšanas, ražošanas, pētniecības, tehniskās uzraudzības, izstrādājumu pilnveidošanas, realizācijas un remonta procesos";

1.6. papildināt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2144 atsevišķās grupas "MEHĀNIKAS INŽENIERI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "izstrādāt atomstaciju izmēģinājuma un izslēgšanas kontroles iekārtas un mehāniskos agregātus un sniegt konsultācijas" ar vārdiem "piedalīties projektēšanas, ražošanas, pētniecības, tehniskās uzraudzības, izstrādājumu pilnveidošanas, realizācijas un remonta procesos; izmantot speciālās zināšanas un prasmes dažādu praktisku tehnisko problēmu vai uzdevumu risinājumiem";

1.7. izteikt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2144 atsevišķās grupas "MEHĀNIKAS INŽENIERI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"2144 14 Mehānikas INŽENIERIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 1.72.apakšnodaļā)";

1.8. izteikt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2262 atsevišķās grupas "FARMACEITI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"2262 02 Klīniskais FARMACEITS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 1.73.apakšnodaļā)";

1.9. aizstāt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2359 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI IZGLĪTĪBAS JOMAS VECĀKIE SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļā vārdus "sociālās palīdzības dienesti" ar vārdiem "sociālie dienesti";

1.10. aizstāt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2359 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI IZGLĪTĪBAS JOMAS VECĀKIE SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļā vārdus "(piemēram, ģimenēs, pirmsskolas iestādēs, skolās un internātskolās, ārpusskolas iestādēs, bērnunamos un patversmēs, bērnu slimnīcās un pansionātos, bērnu un jauniešu rehabilitācijas centros, bērnu un jauniešu pāraudzināšanas iestādēs, profesionālās izglītības iestādēs)" ar vārdiem "(piemēram, ģimenēs, izglītības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, ārstniecības iestādēs, bērnu un jauniešu rehabilitācijas centros, brīvā laika pavadīšanas vietās)";

1.11. papildināt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2359 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI IZGLĪTĪBAS JOMAS VECĀKIE SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "(piemēram, ģimenēs, izglītības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, ārstniecības iestādēs, bērnu un jauniešu rehabilitācijas centros, brīvā laika pavadīšanas vietās)" ar vārdiem "nodrošināt bērnu un jauniešu tiesību aizsardzību, socializācijas un resocializācijas procesam izvirzīto mērķu un uzdevumu īstenošanai nepieciešamos nosacījumus sociālpedagoģiskajā jomā; diagnosticēt bērnu un jauniešu socializācijas procesa problēmas, kā arī noteikt esošo sociālo risku ietekmi uz viņu pilnvērtīgu integrēšanos sabiedrībā un dzīves prasmju apguvi; prognozēt socializācijas procesa kvalitāti ģimenēs ar bērniem un jauniešiem, kā arī citās formālajās un neformālajās sociālajās struktūrās; plānot un īstenot konkrēto sociālpedagoģisko darbību bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības un resocializācijas jomā; koordinēt starpinstitucionālo sadarbību sociālpedagoģisko uzdevumu risināšanā; plānveidīgi veikt preventīvo darbu";

1.12. izteikt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2359 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI IZGLĪTĪBAS JOMAS VECĀKIE SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"2359 01 Sociālais PEDAGOGS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 1.74.apakšnodaļā)";

1.13. papildināt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2513 atsevišķās grupas "TĪMEKĻA LAPU UN MULTIMEDIJU VEIDOTĀJI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "analizēt, precizēt un attīstīt interneta stratēģijas, tīmekļa balstītas metodoloģijas un attīstības plānus" ar vārdiem "apgūt datorspēļu, kā arī citu spēļu (piemēram, galda spēļu) vēsturi un attīstību; orientēties spēļu uzbūves pamatprincipos; analizēt auditoriju; apgūt un prast orientēties datorspēļu žanros un to pieprasījumā tirgū; pastāvīgi sekot līdzi tirgus izmaiņām; organizēt un koordinēt datorspēles izstrādes procesu un iesaistīt spēles izveidošanā nepieciešamo profesiju pārstāvjus; orientēties programmēšanas jaunākajās tendencēs, lietotņu teorijā, maketos, audio, video un spēļu reklamēšanas medijos spēļu izstrādei; orientēties spēļu pārdošanas jomā";

1.14. papildināt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2513 atsevišķās grupas "TĪMEKĻA LAPU UN MULTIMEDIJU VEIDOTĀJI" profesiju uzskaitījumu aiz 2513 03 profesijas ar šādu profesiju:

"2513 04 Datorspēļu izstrādes ORGANIZATORS";

1.15. izteikt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2643 atsevišķās grupas "TULKOTĀJI, TULKI UN CITI LINGVISTI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"2643 03 TULKS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 1.75.apakšnodaļā)";

1.16. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3112 atsevišķās grupas "BŪVNIECĪBAS SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "metināšanas darbus un atkritumu urnu uzstādīšanu" ar vārdiem "veikt iekšējo un ārējo inženierkomunikāciju sistēmu, tai skaitā apkures, vēdināšanas un kondicionēšanas sistēmu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, aukstumiekārtu sistēmu (turpmāk – inženierkomunikācijas) izbūves, ekspluatācijas un remonta darbu organizēšanu un vadīšanu; noteikt atsevišķu inženierkomunikāciju montāžas darbu veidus un apjomu; izvēlēties materiālus, instrumentus un aprīkojumu inženierkomunikāciju montāžas darbu veikšanai atbilstoši būvprojektā paredzētajiem materiāliem un iekārtām, plānot to piegādi, novietojumu un uzglabāšanu būvobjektā; saskaņot savu darbu ar visiem projekta īstenošanā iesaistītajiem dalībniekiem, kopējiem darbu grafikiem";

1.17. izteikt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3112 atsevišķās grupas "BŪVNIECĪBAS SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"3112 07 Inženierkomunikāciju TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.42.apakšnodaļā)";

1.18. svītrot III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3112 atsevišķās grupas "BŪVNIECĪBAS SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā šādu profesiju:

"3112 22 Ēku iekšējo komunikāciju montāžas un apkalpošanas SPECIĀLISTS";

1.19. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3112 atsevišķās grupas "BŪVNIECĪBAS SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumu aiz 3112 33 profesijas ar šādām profesijām:

"3112 34 Vēdināšanas un kondicionēšanas sistēmu TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.42.apakšnodaļā)

3112 35 Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.42.apakšnodaļā)

3112 36 Aukstumiekārtu sistēmu TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.42.apakšnodaļā)

3112 37 Gāzes apgādes sistēmu TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.42.apakšnodaļā)

3112 38 Siltumapgādes un apkures sistēmu TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.42.apakšnodaļā)";

1.20. aizstāt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3113 atsevišķās grupas "ELEKTRONIKAS SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļā vārdus "izstrādāt elektroietaišu projektus" ar vārdiem "plānot, organizēt un veikt elektroietaišu projektēšanas, izbūves un ekspluatācijas (elektroietaišu darbspējas uzturēšanas un darbmūža pagarināšanas) darbus sadarbībā ar tiešo darba vadītāju";

1.21. izteikt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3113 atsevišķās grupas "ELEKTRONIKAS SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"3113 02 ElektroTEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.43.apakšnodaļā)";

1.22. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3115 atsevišķās grupas "INŽENIERMEHĀNIKAS SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "ņemt un noformēt paraugus uzglabāšanai atbilstoši starptautiskajiem standartiem" ar vārdiem "veikt ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības tehnoloģisko iekārtu un ierīču montāžu, ekspluatāciju, apkalpošanu un remontu; plānot un organizēt ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības tehnoloģisko iekārtu un ierīču montāžas un remonta darbus, nodrošināt darba aizsardzības prasību ievērošanu ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības tehnoloģisko iekārtu un ierīču montāžas, ekspluatācijas, apkalpošanas un remonta laikā";

1.23. izteikt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3115 atsevišķās grupas "INŽENIERMEHĀNIKAS SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"3115 49 Ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības iekārtu MEHĀNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.44.apakšnodaļā)";

1.24. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3119 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI FIZIKAS UN INŽENIERZINĀTŅU SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "pārbaudīt pārtikas produktu kvalitātes atbilstību valsts standartu prasībām" ar vārdiem "plānot paraugu noņemšanas un analīžu grafikus; organizēt laboratorijas darbu analīžu veikšanai";

1.25. izteikt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3119 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI FIZIKAS UN INŽENIERZINĀTŅU SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"3119 41 Pārtikas produktu kvalitātes INSPEKTORA PALĪGS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.45.apakšnodaļā)";

1.26. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3141 atsevišķās grupas "DABAS ZINĀTŅU SPECIĀLISTI (IZŅEMOT MEDICĪNU)" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "veikt tehnisko un pētniecisko darbu bioloģiski aktīvu vielu ražošanas uzņēmumos ar mikrobioloģisko sintēzi un bioķīmijas, mikrobioloģijas laboratorijās" ar vārdiem "izstrādāt, organizēt un vadīt biotehnoloģiskos procesus uzņēmumā un veikt pētījumus un konsultācijas šajā jomā; organizēt un vadīt iekārtu ekspluatāciju, apkalpošanu un remontu atbilstoši normatīvajiem aktiem un tehniskajai dokumentācijai; patstāvīgi vai biotehnoloģijas speciālista vadībā veikt biotehnoloģiskos procesus vai to daļu; nodrošināt biotehnoloģisko iekārtu ekspluatāciju, apkalpošanu un remontu uzņēmuma struktūrvienībā atbilstoši reglamentējošajai dokumentācijai; piedalīties biotehnoloģisko ražošanas procesu pētījumos un apkopot to rezultātus; veikt uzdevumus, kas saistīti ar dzeramā ūdens, notekūdeņu, gaisa un augsnes kontroli, ar tehnoloģisko procesu uzraudzību un nodrošināšanu dzeramā ūdens sagatavošanā, notekūdeņu attīrīšanā un atkritumu apsaimniekošanā; plānot un organizēt izpildāmo darbu";

1.27. izteikt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3141 atsevišķās grupas "DABAS ZINĀTŅU SPECIĀLISTI (IZŅEMOT MEDICĪNU)" profesiju uzskaitījumā kodiem atbilstošu profesiju nosaukumus šādā redakcijā:

"3141 25 Vides TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.46.apakšnodaļā)

3141 26 BioTEHNOLOGS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 2.39.apakšnodaļā)

3141 27 BioTEHNOLOGA PALĪGS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.47.apakšnodaļā)";

1.28. svītrot III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3142 atsevišķās grupas "LAUKSAIMNIECĪBAS UN NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļā vārdus "laboratoriski pārbaudīt asinis uz infekcijas slimībām; vakcinēt dzīvniekus pret infekcijas slimībām", vārdus "kontrolēt kvalitatīvu un patērētāju veselībai nekaitīgu dzīvnieku izcelsmes produktu apriti" un vārdus "pārbaudīt darbu kautuvēs";

1.29. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3142 atsevišķās grupas "LAUKSAIMNIECĪBAS UN NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "sekot līdzi augu aizsardzības līdzekļu sortimenta izmaiņām" ar vārdiem "sniegt klientiem konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar vidi, augu aizsardzību, augu audzēšanas tehnoloģijām integrētajā, bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā; sniegt priekšlikumus par augkopību Konsultatīvās sistēmas atbalsta datorprogrammā; sniegt klientiem pakalpojumu kultūraugu mēslošanas plānu izstrādāšanā; piedalīties projektos, demonstrējumu programmās un apmācību sistēmās augkopības jomā; pārzināt un izskaidrot klientiem lopkopības nozaru Eiropas Savienības un nacionālās atbalsta programmas; sastādīt liellopu barības devas; organizēt apmācības, sniegt klientiem konsultācijas un neatkarīga eksperta viedokli piena un gaļas lopkopībā; darboties piena un gaļas lopkopības projektos, demonstrējumu programmās, interešu grupās un apmācību sistēmās; sniegt konsultācijas veterinārmedicīnas jautājumos; sniegt informāciju par pakalpojumiem lauku komersantiem un lauku iedzīvotājiem, par nacionālajiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, nacionālajām un Eiropas Savienības aktualitātēm lauksaimniecības un lauku attīstības jomā; apkopot resursus un finanšu instrumentus lauku attīstības veicināšanai un informēt par tiem lauku iedzīvotājus";

1.30. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3142 atsevišķās grupas "LAUKSAIMNIECĪBAS UN NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumu aiz 3142 24 profesijas ar šādām profesijām:

"3142 25 Augkopības KONSULTANTS

3142 26 Lopkopības KONSULTANTS

3142 27 Lauku attīstības KONSULTANTS";

1.31. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3143 atsevišķās grupas "MEŽSAIMNIECĪBAS SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "izprast un spēt uzraudzīt mežizstrādes procesus" ar vārdiem "veikt meža inventarizāciju (iegūt informāciju par mežu un tam piegulošiem purviem, meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstošiem pārplūstošiem klajumiem, purviem un laucēm konkrētā meža īpašumā vai valdījumā un dokumentēt iegūto informāciju); izstrādāt meža apsaimniekošanas plānu, paredzot maksimāli vienmērīgi un ilgtspējīgi izmantot koksnes resursus";

1.32. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3143 atsevišķās grupas "MEŽSAIMNIECĪBAS SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumu aiz 3143 04 profesijas ar šādu profesiju:

"3143 05 Meža INVENTARIZATORS";

1.33. izteikt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3221 atsevišķās grupas "MEDICĪNAS MĀSU PROFESIJU SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"3221 01 MĀSA (Medicīnas MĀSA)";

1.34. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3255 atsevišķās grupas "FIZIOTERAPIJAS SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "kā arī lai nostiprinātu muskulatūru" ar vārdiem "praktizēt ārstniecībā un, lietojot dažādus masāžas veidus, veicināt pacienta vai klienta veselības un funkcionālā stāvokļa, kā arī ar veselību saistītās dzīves kvalitātes un labsajūtas uzlabošanos";

1.35. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3255 atsevišķās grupas "FIZIOTERAPIJAS SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumu aiz 3255 07 profesijas ar šādu profesiju:

"3255 08 MASIERIS (ceturtā līmeņa kvalifikācija) – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 2.40.apakšnodaļā)";

1.36. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3259 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI VESELĪBAS APRŪPES JOMAS SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "veikt ūdens un termālās procedūras, kā arī etniskos un rituālos SPA" ar vārdiem "izvērtēt klientus, plānot un īstenot procedūras, izmantojot kā palīglīdzekļus eļļas (augu, ēteriskās un citas dabīgās aktīvās vielas); konsultēt klientus; lietot atbilstošas darba tehnoloģijas ar eļļām un profesionālās aromterapeita darbības metodes; ievērot sanitāri higiēniskās normas un profesionālo ētiku; veicināt klientu labsajūtas un psiholoģiskā komforta uzturēšanu";

1.37. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3259 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI VESELĪBAS APRŪPES JOMAS SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumu aiz 3259 07 profesijas ar šādu profesiju:

"3259 08 AromTERAPEITS";

1.38. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3339 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI KOMERCPAKALPOJUMU JOMAS SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "sekot krājumu glabāšanai un noformēšanai uzņēmuma struktūrvienībās" ar vārdiem "konsultēt komersantus par saimniecību vadību un veikt saimniecību ekonomisko analīzi; sastādīt biznesa plānus, projektu pieteikumus un sniegt konsultācijas par ekonomikas un kooperācijas jautājumiem; pārzināt mikroekonomikas un makroekonomikas kopsakarības, kā arī ekonomikas terminoloģiju";

1.39. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3339 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI KOMERCPAKALPOJUMU JOMAS SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumu aiz 3339 37 profesijas ar šādu profesiju:

"3339 38 Ekonomikas KONSULTANTS";

1.40. svītrot III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3343 atsevišķās grupas "ADMINISTRATĪVIE SEKRETĀRI UN IZPILDSEKRETĀRI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļā vārdus un skaitli "līdz 500 latiem vienā izpildu lietā";

1.41. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3413 atsevišķās grupas "RELIĢISKO LIETU SPECIĀLISTI" apraksta sadaļu aiz vārdiem "kas gatavojas pieņemt ticību" ar vārdiem "organizē pastorālās aprūpes darbu un līdzdarbojas reliģiskajā darbībā";

1.42. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3413 atsevišķās grupas "RELIĢISKO LIETU SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "mācīt bērnus un citus, kas gatavojas pieņemt ticību" ar vārdiem "atbilstoši Latvijas Republikā atzīto reliģisko konfesiju darbības praksei, tradīcijai un iekšējai kārtībai reliģisko lietu vecāko speciālistu vadībā organizēt pastorālās aprūpes darbu un līdzdarboties reliģiskajā darbībā; koordinēt reliģiska satura informatīvus un izglītojošus pasākumus; izskaidrot praktiskās teoloģijas jautājumus";

1.43. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3413 atsevišķās grupas "RELIĢISKO LIETU SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumu aiz 3413 06 profesijas ar šādu profesiju:

"3413 07 Pastorālā darba SPECIĀLISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 2.41.apakšnodaļā)";

1.44. aizstāt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3432 atsevišķās grupas "DIZAINA SPECIĀLISTI UN DEKORATORI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļā vārdus "piedāvāt dažāda stila tērpus un komplektēt garderobi, ņemot vērā cilvēka individualitāti; plānot un organizēt savu darbu" ar vārdiem "sadarbībā ar klientu izvēlēties tērpu modeļus un zīmēt to skices; komplektēt tērpu garderobi; pārzināt modes tendences un vizuālā tēla veidošanas pamatprincipus; patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu; konstruēt, modelēt, piegriezt, izgatavot dažādu stilu apģērbus, kas piemēroti individuālai izgatavošanai vai rūpnieciskai ražošanai";

1.45. izteikt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3432 atsevišķās grupas "DIZAINA SPECIĀLISTI UN DEKORATORI" profesiju uzskaitījumā:

1.45.1. kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"3432 29 Tērpu stila SPECIĀLISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.48.apakšnodaļā)";

1.45.2. kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"3432 50 Iespieddarbu noformējuma SPECIĀLISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.31.apakšnodaļā)";

1.46. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3512 atsevišķās grupas "INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU LIETOTĀJU ATBALSTA SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "izmantot teorētiskās un praktiskās zināšanas programmēšanā un skaitļotāju izmantošanā" ar vārdiem "veikt programmatūras izstrādi, pārbaudīt tās darbību un veikt nepieciešamās izmaiņas, lai izveidotu funkcionālus un izvirzītajām prasībām atbilstošus programmatūras risinājumus";

1.47. izteikt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3512 atsevišķās grupas "INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU LIETOTĀJU ATBALSTA SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"3512 03 Programmēšanas TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.49.apakšnodaļā)";

1.48. aizstāt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3513 atsevišķās grupas "DATORTĪKLU UN DATORSISTĒMU SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļā vārdus "uzstādīt, konfigurēt, diagnosticēt un modernizēt datortehniku, vienkāršus datortīklus un programmatūru, novērst kļūmes to darbībā; palīdzēt lietotājiem ar tīklu un datu komunikācijas problēmām; modernizēt iekārtas un programmatūru" ar vārdiem "uzstādīt vienkāršus lokālos datortīklus; pārbaudīt un novērst kļūmes visu veidu datortehnikas un programmatūras darbībā; konfigurēt, diagnosticēt un modernizēt datortehniku, programmatūru un vienkāršus lokālos datortīklus; sniegt konsultācijas darbā ar datortehniku, programmatūru un biroja tehniku, tai skaitā elektroniski un telefoniski; ar savu profesionālo darbību veicināt un uzlabot datorlietotāju darba efektivitāti";

1.49. izteikt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3513 atsevišķās grupas "DATORTĪKLU UN DATORSISTĒMU SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"3513 01 Datorsistēmu TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.50.apakšnodaļā)";

1.50. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3522 atsevišķās grupas "TELEKOMUNIKĀCIJU TEHNISKĀS ATTĪSTĪBAS SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "pēc spēkā esošajām instrukcijām veikt vispusīgu materiālu un darba patēriņa aprēķinu nepieciešamo telekomunikāciju iekārtu izgatavošanai un ieviešanai" ar vārdiem "ierīkot telekomunikāciju tīklu; novērtēt tīkla un tā elementu veiktspēju; veikt tīkla bojājumu diagnostiku un novēršanu; konfigurēt komutācijas un maršrutēšanas iekārtas, izmantojot atbilstošus instrumentus, mērinstrumentus un programmnodrošinājumu; ar savu profesionālo darbību nodrošināt kvalitatīvu un nepārtrauktu telekomunikāciju tīkla darbību un attīstību";

1.51. izteikt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3522 atsevišķās grupas "TELEKOMUNIKĀCIJU TEHNISKĀS ATTĪSTĪBAS SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"3522 01 Telekomunikāciju TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.51.apakšnodaļā)";

1.52. papildināt IV nodaļas "Ceturtā pamatgrupa "KALPOTĀJI"" 4131 atsevišķās grupas "MAŠĪNRAKSTĪTĀJI UN DOKUMENTU SAGATAVOŠANAS DARBINIEKI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "izpildīt dažus kancelejas darbus" ar vārdiem "ievadīt sistēmā ienākošo preču un kravu dokumentus; saņemt un ievadīt sistēmā preču, kravu un transporta rēķinus; saņemt un ievadīt sistēmā inventarizācijas un citus datus; ievadīt sistēmā klientu anketu datus; sniegt informāciju pārskatu sagatavošanai";

1.53. papildināt V nodaļas "Piektā pamatgrupa "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5142 atsevišķās grupas "SKAISTUMKOPŠANAS UN TAI RADNIECĪGU PROFESIJU DARBINIEKI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "veidot savu darbu kolekciju" ar vārdiem "sadarbībā ar klientu radīt koptēlu, komplektēt apģērbu, veidot frizūru un grimu, apgleznot seju un ķermeni; pieskaņot vidi; izvēlēties koptēla veidošanai nepieciešamos līdzekļus, tehnoloģiju un materiālus; aprēķināt darba izmaksas; patstāvīgi plānot un organizēt darbu; orientēties modes tendencēs";

1.54. izteikt V nodaļas "Piektā pamatgrupa "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5142 atsevišķās grupas "SKAISTUMKOPŠANAS UN TAI RADNIECĪGU PROFESIJU DARBINIEKI" profesiju uzskaitījumā:

1.54.1. kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"5142 02 Vizuālā tēla STILISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.52.apakšnodaļā)";

1.54.2. kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"5142 05 VIZĀŽISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.17.apakšnodaļā)";

1.54.3. kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"5142 07 Manikīra un pedikīra SPECIĀLISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.18.apakšnodaļā)";

1.55. papildināt V nodaļas "Piektā pamatgrupa "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5245 atsevišķās grupas "PĀRDEVĒJI DEGVIELAS UZPILDES STACIJĀ" apraksta sadaļu aiz vārdiem "un tehniskās apkopes stacijas" ar vārdiem "uzpilda degvielu citos uzņēmumos";

1.56. papildināt V nodaļas "Piektā pamatgrupa "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5245 atsevišķās grupas "PĀRDEVĒJI DEGVIELAS UZPILDES STACIJĀ" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "veikalu un iekārtas" ar vārdiem "pirms degvielas pieņemšanas pārliecināties, vai nav bojātas tvertnes, to aprīkojums, cauruļvadi, degvielas autocisterna un tās cauruļvadi, vai autocisternas korpuss ir pieslēgts iezemētājam, vai cauruļvadi ir savienoti pareizi; uzpildīt automašīnas un citus transportlīdzekļus ar degvielu; veikt automašīnu uzpildi ar gāzi";

1.57. papildināt V nodaļas "Piektā pamatgrupa "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5245 atsevišķās grupas "PĀRDEVĒJI DEGVIELAS UZPILDES STACIJĀ" profesiju uzskaitījumu aiz 5245 01 profesijas ar šādu profesiju:

"5245 02 Degvielas uzpildes stacijas OPERATORS";

1.58. izteikt V nodaļas "Piektā pamatgrupa "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 541 mazās grupas "APSARDZES PAKALPOJUMU JOMAS DARBINIEKI" atsevišķo grupu uzskaitījumā kodam atbilstošu atsevišķās grupas nosaukumu šādā redakcijā:

"5414 Apsardzes darbinieki";

1.59. izteikt V nodaļas "Piektā pamatgrupa "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5414 atsevišķās grupas nosaukumu šādā redakcijā:

"APSARDZES DARBINIEKI";

1.60. papildināt VI nodaļas "Sestā pamatgrupa "KVALIFICĒTI LAUKSAIMNIECĪBAS, MEŽSAIMNIECĪBAS UN ZIVSAIMNIECĪBAS DARBINIEKI"" 621 mazās grupas "MEŽKOPJI UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU DARBINIEKI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "iegūt terpentīnu, ar vienkāršas iekārtas palīdzību termiski apstrādājot koksni" ar vārdiem "gatavot kokmateriālus cirsmā ar ķēdes motorzāģi atbilstoši noteiktajam sortimentam; kopt jaunaudzes un meža kultūras ar krūmgriezi; veikt ķēdes motorzāģa un krūmgrieža apkopes; precīzi un laikā veikt kokmateriālu uzmērījumus, lietojot dažādas metodes un mērlīdzekļus atbilstoši standartu un tehnisko instrukciju prasībām; veikt kokmateriālu uzmērīšanu jebkurā piemērotā vietā (mežā, pie ceļa, saimniecībā, kraujlaukumos, ostā), kā arī dažādos transportlīdzekļos (pajūgos, kravas automobiļos un to piekabēs, vagonos, kuģos); noformēt dokumentus par kokmateriālu uzmērīšanu un kokmateriālu uzskaiti";

1.61. izteikt VI nodaļas "Sestā pamatgrupa "KVALIFICĒTI LAUKSAIMNIECĪBAS, MEŽSAIMNIECĪBAS UN ZIVSAIMNIECĪBAS DARBINIEKI"" 6210 atsevišķās grupas "MEŽKOPJI UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU DARBINIEKI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"6210 20 Motorzāģa OPERATORS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.19.apakšnodaļā)";

1.62. papildināt VI nodaļas "Sestā pamatgrupa "KVALIFICĒTI LAUKSAIMNIECĪBAS, MEŽSAIMNIECĪBAS UN ZIVSAIMNIECĪBAS DARBINIEKI"" 6210 atsevišķās grupas "MEŽKOPJI UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU DARBINIEKI" profesiju uzskaitījumu aiz 6210 22 profesijas ar šādu profesiju:

"6210 23 Kokmateriālu UZMĒRĪTĀJS";

1.63. papildināt VII nodaļas "Septītā pamatgrupa "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7119 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI BŪVNIEKI UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU STRĀDNIEKI" profesiju uzskaitījumu aiz 7119 09 profesijas ar šādām profesijām:

"7119 10 Ārējo ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)

7119 11 Ārējo gāzes tīklu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)

7119 12 Ārējo siltumapgādes tīklu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)

7119 13 Ugunsdzēsības sistēmu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)

7119 14 Gāzes sistēmu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)";

1.64. papildināt VII nodaļas "Septītā pamatgrupa "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7126 atsevišķās grupas "SANITĀRTEHNIĶI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "apkopi un remontu" ar vārdiem "atbilstoši tehniskajam uzdevumam veikt konkrētu iekšējo un ārējo inženierkomunikāciju montāžas, ekspluatācijas un remonta darbus, tai skaitā siltumapgādes, apkures, vēdināšanas, gaisa kondicionēšanas, dzesēšanas, ūdensapgādes, ugunsdzēsības, kanalizācijas, gāzes apgādes un citās inženierkomunikāciju tehnoloģiskās sistēmās, izmantojot atbilstošas iekārtas, instrumentus un tehnoloģiskos paņēmienus";

1.65. izteikt VII nodaļas "Septītā pamatgrupa "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7126 atsevišķās grupas "SANITĀRTEHNIĶI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"7126 02 Sanitārtehnisko iekārtu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)";

1.66. papildināt VII nodaļas "Septītā pamatgrupa "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7126 atsevišķās grupas "SANITĀRTEHNIĶI" profesiju uzskaitījumu aiz 7126 02 profesijas ar šādām profesijām:

"7126 03 Inženierkomunikāciju MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)

7126 04 Apkures sistēmu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)

7126 05 Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)";

1.67. izteikt VII nodaļas "Septītā pamatgrupa "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7127 atsevišķās grupas "GAISA KONDICIONĒŠANAS UN ATDZESĒŠANAS IEKĀRTU MEHĀNIĶI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"7127 01 Kondicionēšanas un aukstumiekārtu sistēmu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)";

1.68. svītrot VII nodaļas "Septītā pamatgrupa "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7127 atsevišķās grupas "GAISA KONDICIONĒŠANAS UN ATDZESĒŠANAS IEKĀRTU MEHĀNIĶI" profesiju uzskaitījumā šādu profesiju:

"7127 02 Saldējamo iekārtu MEHĀNIĶIS";

1.69. izteikt VII nodaļas "Septītā pamatgrupa "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7127 atsevišķās grupas "GAISA KONDICIONĒŠANAS UN ATDZESĒŠANAS IEKĀRTU MEHĀNIĶI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"7127 04 Vēdināšanas sistēmu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)";

1.70. papildināt VII nodaļas "Septītā pamatgrupa "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7231 atsevišķās grupas "MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU MEHĀNIĶI UN REMONTATSLĒDZNIEKI" apraksta sadaļu aiz vārdiem "un mehāniskos mezglus" ar vārdiem "dzelzceļa sliežu ceļus";

1.71. papildināt VII nodaļas "Septītā pamatgrupa "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7231 atsevišķās grupas "MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU MEHĀNIĶI UN REMONTATSLĒDZNIEKI" profesiju uzskaitījumu aiz 7231 13 profesijas ar šādu profesiju:

"7231 14 Dzelzceļa REMONTATSLĒDZNIEKS";

1.72. izteikt VII nodaļas "Septītā pamatgrupa "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7411 atsevišķās grupas "BŪVELEKTRIĶI UN TIEM RADNIECĪGU JOMU ELEKTRIĶI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"7411 02 ElektroMONTIERIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.21.apakšnodaļā)";

1.73. papildināt VII nodaļas "Septītā pamatgrupa "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7511 atsevišķās grupas "MIESNIEKI, ZIVJU PĀRSTRĀDĀTĀJI UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU STRĀDNIEKI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "novērtēt izmantojamo izejvielu kvalitāti" ar vārdiem "sagatavot un strādāt ar gaļas izciršanā izmantojamām iekārtām un instrumentiem, izcirst gaļu atbilstoši tirgus tendencēm vai uzņēmumā noteiktajām prasībām; izgatavot gaļas produktus; kaut dzīvniekus (liellopus, cūkas, aitas, kazas, zirgus, savvaļas pārnadžus); pārzināt dzīvnieku anatomisko uzbūvi; prast strādāt ar kaušanā izmantojamām iekārtam un instrumentiem";

1.74. izteikt VII nodaļas "Septītā pamatgrupa "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7511 atsevišķās grupas "MIESNIEKI, ZIVJU PĀRSTRĀDĀTĀJI UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU STRĀDNIEKI" profesiju uzskaitījumā:

1.74.1. kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"7511 04 Gaļas IZCIRTĒJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.22.apakšnodaļā)";

1.74.2. kodiem atbilstošo profesiju nosaukumus šādā redakcijā:

"7511 08 Gaļas produktu IZGATAVOTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.23.apakšnodaļā)

7511 09 Lopu KĀVĒJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.24.apakšnodaļā)";

1.75. papildināt VII nodaļas "Septītā pamatgrupa "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7531 atsevišķās grupas "ŠUVĒJI UN CEPURU IZGATAVOTĀJI" apraksta sadaļu aiz vārdiem "kostīmus, kleitas" ar vārdiem "un citus šūtos izstrādājumus";

1.76. papildināt VII nodaļas "Septītā pamatgrupa "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7531 atsevišķās grupas "ŠUVĒJI UN CEPURU IZGATAVOTĀJI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "šūt dažādus apģērbus pēc individuāla pasūtījuma" ar vārdiem "atbilstošā kvalitātē un termiņā veikt pilnu darba procesu vai atsevišķus tā posmus, ievērojot dotos tehniskos noteikumus; konstruēt pamatpiegrieznes; modelēt, piegriezt un izgatavot šūto izstrādājumu saskaņā ar klienta vēlmēm, izmantojot atbilstošas iekārtas, instrumentus, materiālus un tehnoloģiskos paņēmienus";

1.77. izteikt VII nodaļas "Septītā pamatgrupa "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7531 atsevišķās grupas "ŠUVĒJI UN CEPURU IZGATAVOTĀJI" profesiju uzskaitījumā:

1.77.1. kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"7531 01 ŠUVĒJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.25.apakšnodaļā)";

1.77.2. kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"7531 03 DRĒBNIEKS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.26.apakšnodaļā)";

1.78. papildināt VIII nodaļas "Astotā pamatgrupa "IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI"" 8131 atsevišķās grupas "ĶĪMISKO IZSTRĀDĀJUMU RAŽOŠANAS IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "sērkociņus un tamlīdzīgu ķīmisko produkciju" ar vārdiem "patstāvīgi veikt biotehnoloģiskos ražošanas procesus vai to daļu, izmantojot tam paredzētās iekārtas, atbilstoši ražošanas dokumentācijai";

1.79. papildināt VIII nodaļas "Astotā pamatgrupa "IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI"" 8131 atsevišķās grupas "ĶĪMISKO IZSTRĀDĀJUMU RAŽOŠANAS IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI" profesiju uzskaitījumu aiz 8131 18 profesijas ar šādām profesijām:

"8131 19 Biotehnoloģisko procesu OPERATORS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.27.apakšnodaļā)

8131 20 Ķīmiskās produkcijas ražošanas OPERATORS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.28.apakšnodaļā)";

1.80. izteikt VIII nodaļas "Astotā pamatgrupa "IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI"" 831 mazās grupas nosaukumu šādā redakcijā:

"VILCES LĪDZEKĻA VADĪTĀJI (MAŠĪNISTI) UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU STRĀDNIEKI";

1.81. izteikt VIII nodaļas "Astotā pamatgrupa "IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI"" 833 mazās grupas nosaukumu šādā redakcijā:

"SMAGO KRAVAS AUTOMOBIĻU UN AUTOBUSU VADĪTĀJI";

1.82. papildināt IX nodaļas "Devītā pamatgrupa "VIENKĀRŠĀS PROFESIJAS"" 9329 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI STRĀDNIEKI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "un snovborda inventāra izvēli" ar vārdiem "uzpildīt kasetni gan lāzerprinteriem, gan tintes printeriem; tīrīt kasetnes";

1.83. papildināt IX nodaļas "Devītā pamatgrupa "VIENKĀRŠĀS PROFESIJAS"" 9329 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI STRĀDNIEKI" profesiju uzskaitījumu aiz 9329 17 profesijas ar šādu profesiju:

"9329 18 Kasetņu uzpildes pakalpojumu DARBINIEKS";

1.84. papildināt IX nodaļas "Devītā pamatgrupa "VIENKĀRŠĀS PROFESIJAS"" 9613 atsevišķās grupas "SĒTNIEKI UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU STRĀDNIEKI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "tīrīt atkritumus, lapas un sniegu no piebraucamām vietām" ar vārdiem "pļaut zāli ar trimmeri; veikt citus vienkāršus sezonas rakstura tīrīšanas darbus";

1.85. papildināt IX nodaļas "Devītā pamatgrupa "VIENKĀRŠĀS PROFESIJAS"" 9613 atsevišķās grupas "SĒTNIEKI UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU STRĀDNIEKI" profesiju uzskaitījumu aiz 9613 03 profesijas ar šādu profesiju:

"9613 04 Sezonas STRĀDNIEKS".

2. 2.pielikumā "Profesiju standarti":

2.1. papildināt nodaļas "Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem KOPSAVILKUMS" 1.punktā minēto profesiju standartu uzskaitījumu aiz profesijas standarta "1.70. Fizioterapeita profesijas standarts" ar profesiju standartiem šādā redakcijā:

"1.71. Vides inženiera profesijas standarts

1.72. Mehānikas inženiera profesijas standarts

1.73. Klīniskā farmaceita profesijas standarts

1.74. Sociālā pedagoga profesijas standarts

1.75. Tulka profesijas standarts";

2.2. papildināt nodaļas "Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem KOPSAVILKUMS" 2.punktā minēto profesiju standartu uzskaitījumu aiz profesijas standarta "2.37. Zobu higiēnista profesijas standarts" ar profesiju standartiem šādā redakcijā:

"2.38. Vides tehnologa profesijas standarts

2.39. Biotehnologa profesijas standarts

2.40. Masiera profesijas standarts

2.41. Pastorālā darba speciālista profesijas standarts";

2.3. izteikt nodaļas "Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem KOPSAVILKUMS" 3.punktā minēto profesiju standartu uzskaitījumā 3.31.profesijas standartu šādā redakcijā:

"3.31. Iespieddarbu noformējuma speciālista profesijas standarts";

2.4. papildināt nodaļas "Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem KOPSAVILKUMS" 3.punktā minēto profesiju standartu uzskaitījumu aiz profesijas standarta "3.41. Elektronikas tehniķa profesijas standarts" ar profesiju standartiem šādā redakcijā:

"3.42. Inženierkomunikāciju tehniķa profesijas standarts

3.43. Elektrotehniķa profesijas standarts

3.44. Ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības iekārtu mehāniķa profesijas standarts

3.45. Pārtikas produktu kvalitātes inspektora palīga profesijas standarts

3.46. Vides tehniķa profesijas standarts

3.47. Biotehnologa palīga profesijas standarts

3.48. Tērpu stila speciālista profesijas standarts

3.49. Programmēšanas tehniķa profesijas standarts

3.50. Datorsistēmu tehniķa profesijas standarts

3.51. Telekomunikāciju tehniķa profesijas standarts

3.52. Vizuālā tēla stilista profesijas standarts";

2.5. papildināt nodaļas "Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem KOPSAVILKUMS" 4.punktā minēto profesiju standartu uzskaitījumu aiz profesijas standarta "4.16. Kokvedēja automobiļa vadītāja profesijas standarts" ar profesiju standartiem šādā redakcijā:

"4.17. Vizāžista profesijas standarts

4.18. Manikīra un pedikīra speciālista profesijas standarts

4.19. Motorzāģa operatora profesijas standarts

4.20. Inženierkomunikāciju montētāja profesijas standarts

4.21. Elektromontiera profesijas standarts

4.22. Gaļas izcirtēja profesijas standarts

4.23. Gaļas produktu izgatavotāja profesijas standarts

4.24. Lopu kāvēja profesijas standarts

4.25. Šuvēja profesijas standarts

4.26. Drēbnieka profesijas standarts

4.27. Biotehnoloģisko procesu operatora profesijas standarts

4.28. Ķīmiskās produkcijas ražošanas operatora profesijas standarts";

2.6. papildināt sadaļu "I. Piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" aiz apakšnodaļas "1.70. Fizioterapeita profesijas standarts" ar apakšnodaļām "1.71. Vides inženiera profesijas standarts", "1.72. Mehānikas inženiera profesijas standarts", "1.73. Klīniskā farmaceita profesijas standarts", "1.74. Sociālā pedagoga profesijas standarts" un "1.75. Tulka profesijas standarts" šādā redakcijā:

"1.71. Vides inženiera profesijas standarts

1.71.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – vides inženieris.

2. Profesijas kods – 2143 01.

1.71.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– vides inženieris organizē un izpilda vidi aizsargājošu, videi draudzīgu un dabas resursus taupošu tehnoloģiju un būvju projektēšanas, iekārtu konstruēšanas, montāžas un to darbības nodrošināšanas, vides monitoringa un kontroles uzdevumus; darbojas un uzrauga procesus saistībā ar ķīmisko vielu un maisījumu izmantošanu un apsaimniekošanu; piedalās tehnoloģisko procesu inženiertehniskā pilnveidošanā saskaņā ar vides normatīvo aktu un vides standartu prasībām; izstrādā inovatīvas vides aizsardzības metodes; iegūst un analizē informāciju un sagatavo priekšlikumus stratēģisko mērķu definēšanai ražošanā vai pārvaldībā vides kvalitātes saglabāšanas, dabas resursu racionālas un pilnvērtīgas izmantošanas un ilgtspējīgas attīstības jomā; piedalās politikas plānošanas dokumentu, projektu, atzinumu vai citu vides aizsardzības jomas dokumentu sagatavošanā, vadībā, uzraudzībā; vada zemāka līmeņa speciālistus; veic pedagoģisko un zinātnisko darbību vides inženiertehniskās aizsardzības jomā.

Vides inženieris strādā valsts, pašvaldības vai starptautiskajās institūcijās, pētniecības un izglītības iestādēs, citos uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.71.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja analizēt un novērtēt informāciju par vides kvalitāti, tās izmaiņām un ilgtspēju.

2. Spēja plānot un organizēt inženiertehniskos pasākumus vides aizsardzības jomā.

3. Spēja izvēlēties un pamatot nepieciešamo inženiertehnisko metožu izmantošanu vides aizsardzībā.

4. Spēja izvērtēt vides aizsardzības inženiertehnisko pasākumu apjomu, to ekonomisko efektivitāti, izvēlēties un pamatot optimālo variantu.

5. Spēja izstrādāt vides inženiertehniskās aizsardzības un vides tehnoloģiju projektus, kontrolēt un vadīt to īstenošanas gaitu, rezultātus un kvalitāti, organizēt vides aizsardzības objektu pārbaudes.

6. Spēja veikt vides projektu tehniskos aprēķinus (parametrus, režīmus un darbības efektivitātes rādītājus), izvēlēties nepieciešamo aparatūru, tehnoloģiskās iekārtas, papildaprīkojumu, kā arī sniegt netehniskus risinājumus.

7. Spēja izstrādāt un īstenot ūdenssaimniecības inženiertehniskos pasākumus pilsētvidē un lauku vidē.

8. Spēja nodrošināt vides tehnoloģisko iekārtu ekspluatāciju, kontrolēt, optimizēt un regulēt to darbības procesu.

9. Spēja izstrādāt un pilnveidot dabas materiālo un enerģētisko resursu ieguves un videi draudzīgas pārstrādes tehnoloģijas.

10. Spēja izvērtēt ražošanas procesā izmantojamo un ražošanas procesā radušos ķīmisko vielu, produktu un materiālu iespējamo risku dabai un cilvēkam.

11. Spēja izstrādāt rekomendācijas tehnoloģisko režīmu optimizācijai un vidi ietekmējošo parametru minimizācijai, piesārņojumu novēršanai un to izplatīšanās norobežošanai.

12. Spēja izstrādāt un īstenot degradēto teritoriju atjaunošanas pasākumu plānus (apzināt piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas, izvērtēt teritorijas atjaunošanas metodes, veikt rekultivācijas inženiertehniskos aprēķinus).

13. Spēja izstrādāt un īstenot atkritumu apsaimniekošanas inženiertehniskos pasākumus (izanalizēt un novērtēt atkritumu daudzumu, sastāvu, struktūru, parametrus, īpašības, to izmaiņas, noteikt atkritumu savākšanas un tālākās apstrādes alternatīvas).

14. Spēja veikt ūdens, gaisa un augsnes piesārņojuma uzskaiti un novērtēt piesārņotības pakāpes kvalitatīvos un kvantitatīvos parametrus, izvēlēties un pamatot ūdens sagatavošanas, notekūdeņu, gaisa, augsnes attīrīšanas metodes, tehniku un tehnoloģiju.

15. Spēja plānot darba grupas (kolektīva) uzdevumus un organizēt to izpildi.

16. Spēja kontrolēt un optimizēt vides aizsardzības tehnoloģiju darbības procesu, izvērtēt radušos traucējumus un dot rekomendācijas to novēršanai, apkopot un dot rekomendācijas darba pilnveidošanai un kvalitātes uzlabošanai.

17. Spēja veikt pētījumus vides inženiertehniskās aizsardzības jomā.

18. Spēja pastāvīgi pilnveidot iemaņas darbā ar jaunākajām informācijas tehnoloģijām.

19. Spēja veikt riska novērtēšanu un notikumu analīzi, adekvāti rīkoties problēmsituācijās un savlaicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus.

20. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

21. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

22. Spēja ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

1.71.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izmantot ilgtspējīgās attīstības koncepcijas principus vides inženiertehnisko pasākumu analīzē un pilnveidošanā.

2. Novērtēt stāvokli vides kvalitātes un piesārņojuma jomā, kontrolēt tā izmaiņas.

3. Darboties ar vides kvalitāti raksturojošo indikatoru datubāzēm.

4. Veikt vides kvalitātes izmaiņu matemātisko analīzi un prognozi.

5. Veikt vides degradācijas un vides atjaunošanas procesu ekonomisko novērtējumu.

6. Piemērot nacionālos un Eiropas Savienības likumdošanas normatīvos aktus vides un darba aizsardzības jomā, konkrēto procesu un situāciju izvērtēšanā.

7. Izmantot starptautiskos vides standartus ISO 14000 un Eiropas Savienības Vides pārvaldības un audita sistēmu EMAS (Eco-Management and Audit Scheme) vides pārvaldības sistēmas vadībai uzņēmumā, plānot un veikt vides aizsardzības pasākumus uzņēmumos.

8. Piedalīties ar vides aizsardzību saistīto projektu izstrādē un īstenošanā.

9. Lietot informācijas tehnoloģijas un datorprogrammas vides procesu analīzē.

10. Veikt ekoloģiskā riska analīzi, novērtēt vides avāriju bīstamības pakāpi un sniegt attiecīgās rekomendācijas to novēršanai un seku likvidācijai.

11. Noteikt vides piesārņojumu avotus un novērtēt to bīstamības pakāpi, izstrādāt vides aizsardzības pasākumu plānus.

12. Veikt vides aizsardzības būvju un iekārtu, tehnoloģiju, vides kontroles un monitoringa sistēmu inženiertehniskos un ekonomiskos aprēķinus, pamatot optimālos variantus.

13. Izstrādāt, projektēt un ieviest ekoloģiski drošas, vidi saudzējošas tehnoloģijas, būves, tehniku, agregātus.

14. Projektēt atkritumu apsaimniekošanas, t.sk. reģenerācijas, tehnoloģijas.

15. Prast strādāt komandā (grupā) un vadīt padotos darbiniekus, plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritāti.

16. Veikt darbu patstāvīgi.

17. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

18. Sistemātiski paaugstināt savu kvalifikāciju, pilnveidot zināšanas un prasmes, t.sk. par vides projektu izstrādi, ieviešanu, projektu ciklu, vides projektu īstenošanai pieejamo finansējumu, šo procesu normatīvo aktu kopumu, ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūru.

19. Sagatavot prezentācijas materiālus sabiedrībai, organizēt un vadīt seminārus un citus pasākumus.

20. Pārliecināt citus un argumentēti izteikt savu viedokli.

21. Noformēt lietišķo dokumentāciju.

22. Ievērot profesionālās ētikas un morāles principus.

23. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

24. Pārvaldīt valsts valodu.

25. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas un profesionālās terminoloģijas līmenī.

26. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.71.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. mikrobioloģija;

1.2. klimatoloģija, hidroloģija un meteoroloģija;

1.3. eksperimentālā ekoloģija;

1.4. cilvēka ekoloģija;

1.5. elektronika un elektrotehnika;

1.6. vides tiesības.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ķīmija un bioķīmija;

2.2. fizikas cikla zinātnes;

2.3. plūsmu mehānika un hidraulika;

2.4. termodinamika un siltumtehnika;

2.5. teorētiskā mehānika un materiālu pretestība;

2.6. aizsargājamo dabas objektu ekoloģija;

2.7. radioekoloģija;

2.8. ekotoksikoloģija;

2.9. dabas resursu ieguves un pārstrādes tehnoloģijas;

2.10. agroekoloģija;

2.11. ekonomika;

2.12. vides politika;

2.13. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas zināšanu lietošanas līmenī:

3.1. matemātikas, matemātisko modelēšanas metožu un informācijas tehnoloģiju lietošana vides inženierzinātnēs;

3.2. ekoloģija;

3.3. ģeoloģijas pamati, inženierģeoloģija un hidroģeoloģija;

3.4. grunts mehānika;

3.5. ģeodēzija, digitālā kartogrāfija, ģeogrāfiskās informācijas sistēmas;

3.6. tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika;

3.7. vidi saudzējošie tehnoloģiskie procesi un to projektēšana;

3.8. ķīmiskā tehnoloģija;

3.9. ekotehnoloģija;

3.10. energotehnoloģijas un to procesi;

3.11. gaisa un gāzu attīrīšanas tehnoloģijas;

3.12. ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un tehnoloģijas;

3.13. transporta ietekmes uz vidi procesi;

3.14. pilsētvides un lauku vides aizsardzības metodes;

3.15. vides drošo objektu projektēšana un tehnoloģija;

3.16. sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošana;

3.17. dabas resursu izvērtēšana, to izmantošana un apsaimniekošana;

3.18. teritoriālā plānošana, degradēto teritoriju atjaunošana un rekultivācija;

3.19. ekonomikas pamati un vides ekonomika;

3.20. vides kvalitātes stāvokļa novērtēšana un vides monitorings;

3.21. ekoloģiskā riska vadīšana;

3.22. atjaunojamās un alternatīvās enerģētikas teorija;

3.23. vēja, saules, hidroenerģijas, ģeotermālās enerģijas, biomasas enerģijas resursu ekspluatācijas tehnika un tehnoloģijas;

3.24. katastrofu teorija;

3.25. dabas un tehnogēnās ārkārtas situācijas, avārijas un katastrofas;

3.26. antropogēno fizikālo lauku procesi (elektriskie, elektromagnētiskie, radiācijas, termiskie, mehāniskie);

3.27. zinātniskās pētniecības metodes;

3.28. prezentācijas prasmes;

3.29. informācijas tehnoloģijas un datorprogrammas;

3.30. ar vides aizsardzību saistīto projektu vadība;

3.31. valsts valoda;

3.32. divas svešvalodas profesionālās terminoloģijas un saziņas līmenī;

3.33. civilā un darba aizsardzība;

3.34. darba tiesiskās attiecības;

3.35. profesionālās ētikas un morāles principi.

1.72. Mehānikas inženiera profesijas standarts

1.72.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – mehānikas inženieris.

2. Profesijas kods – 2144 14.

1.72.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– mehānikas inženieris piedalās projektēšanas, ražošanas, pētniecības, tehniskās uzraudzības, izstrādājumu pilnveidošanas, realizācijas un remonta procesos; izmanto speciālās zināšanas un prasmes dažādu praktisku tehnisko problēmu vai uzdevumu risinājumiem, kā arī nodrošina normatīvo aktu ievērošanu darba aizsardzības un vides aizsardzības jomā.

Mehānikas inženieris strādā metālapstrādes, mašīnbūves, projektēšanas, lauksaimniecības, transporta, celtniecības, tirdzniecības un citos uzņēmumos, kuru darbība saistīta ar iekārtu, ierīču, mašīnu projektēšanu, ražošanu, uzstādīšanu, uzraudzību, pilnveidošanu, realizāciju un remontu.

1.72.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja sastādīt aprēķinu shēmas un sagatavot tehnisko uzdevumu iekārtu projektēšanai.

2. Spēja aprēķināt konstrukciju, mehānismu, mezglu un detaļu izmērus un izvēlēties atbilstošus materiālus.

3. Spēja veikt mehānismu kinemātisko, dinamisko un termodinamisko parametru aprēķinus.

4. Spēja noteikt detaļu stiprības un ilgizturības rādītājus.

5. Spēja orientēties mašīnbūves iekārtu apkalpošanas, diagnosticēšanas un remonta jautājumos.

6. Spēja projektēšanas procesā izvēlēties salāgojumu izmērus un pielaides, lai nodrošinātu iekārtu kvalitatīvu un ilgstošu darbību.

7. Spēja aprēķināt apstrādes režīmus un darbmašīnu skaitu, izplānot izgatavošanas maršrutu un pāreju secību tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai.

8. Spēja izstrādāt detaļu pārbaudes karti, izvēlēties nepieciešamos instrumentus un aprēķināt to skaitu, nosakot to lietošanas un uzglabāšanas nosacījumus, lai nodrošinātu nepieciešamo izstrādājumu kvalitāti.

9. Spēja analizēt ražošanas procesu, iepazīties ar esošiem analogiem un izstrādāt alternatīvus ražošanas konstruktīvos un tehnoloģiskos risinājumus.

10. Spēja noteikt palīgierīču nepieciešamību un nodrošināt to izgatavošanu.

11. Spēja izvērtēt tehnoloģisko procesu precizitāti un stabilitāti.

12. Spēja sagatavot projektējamās vai izgatavojamās iekārtas izmaksas un noteikt izdevumu atmaksāšanas laiku.

13. Spēja izvērtēt ražošanas automatizācijas līmeni.

14. Spēja izvērtēt ekonomiski izdevīgākos tehniskos risinājumus.

15. Spēja novērtēt iespējamos riskus, ko var radīt izstrādājumi, plānot produkcijas kvalitāti.

16. Spēja sekot mašīnbūves iekārtu rezerves daļu daudzumam un veikt to pasūtījumus.

17. Spēja plānot darbus un organizēt to savlaicīgu izpildi, organizēt un vadīt struktūrvienības darbu.

18. Spēja ievērot un nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

20. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

21. Spēja apzināt un izprast normatīvos aktus iekārtu drošuma jautājumos.

22. Spēja nodrošināt Starptautiskās standartu organizācijas (ISO) prasību izpildi kvalitātes drošuma un vides aizsardzības sistēmās.

23. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.72.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt konstruktoru un tehnologu dokumentācijas izstrādāšanas stadijas.

2. Veikt mašīnu, mehānismu, mezglu un detaļu stiprības aprēķinus.

3. Veikt darba uzdevuma profesionālu analīzi, informācijas apstrādi un darba uzdevuma saskaņošanu ar ražošanas tehnoloģiskajām iespējām.

4. Piemērot darba izpildei nepieciešamos mehānikas nozares normatīvos aktus, tehnisko dokumentāciju un standartus, gatavot lietišķos dokumentus.

5. Analizēt, vērtēt un izmantot zinātniskos un lietišķos pētījumus, lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, ieviest jaunas tehnoloģijas un konstrukcijas.

6. Prast prognozēt mašīnbūves iekārtu bezatteikuma darbību.

7. Mērķtiecīgi izmantot ražošanas iekārtu jaudu un organizēt to tehnisko apkopi.

8. Prast izvēlēties automātikas elementus (hidraulisko un pneimatisko sistēmu elementi, elektriskie un optiskie elementi u.c.).

9. Izmantot datorizētās projektēšanas un datorizētās ražošanas (CAD/CAM) tehnoloģijas projekta izstrādei.

10. Racionāli organizēt savstarpēji saistīto darba procesu izpildi.

11. Projektēt ražošanas iekārtu izvietojumu un organizēt darba sadali starp strādājošajiem.

12. Piedalīties ražošanas projektu analīzē, izstrādē, saskaņošanā un vadīšanā.

13. Ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

14. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

15. Pārvaldīt valsts valodu.

16. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

17. Noteikt izpildāmo darbu prioritātes, darboties komandā un plānot, organizēt un vadīt tās darbu, kā arī veikt darbu individuāli.

18. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt konfliktsituācijas.

19. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

20. Sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

21. Sagatavot prezentācijai izstrādātā projekta materiālus un prezentēt to.

22. Sniegt pirmo palīdzību.

23. Saudzēt apkārtējo vidi.

24. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.72.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. socioloģija un politikas zinātnes;

1.2. saskarsmes pamati;

1.3. inženierpsiholoģija;

1.4. vadības zinības.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. enerģētikas ekonomika, komercdarbības ekonomika;

2.2. komercdarbības organizēšana;

2.3. ražošanas un pakalpojumu organizēšana;

2.4. tirgus analīze;

2.5. tirdzniecības stratēģija;

2.6. inženierdarba organizācija un ergonomika;

2.7. spiedapstrādes tehnoloģijas un iekārtas;

2.8. detaļu orientēšanas un padeves iekārtas;

2.9. metināšanas tehnoloģijas un iekārtas;

2.10. mehānismu analīze un sintēze;

2.11. ergonomika un dizains;

2.12. inženieraprēķinu programmatūras mašīnbūvē;

2.13. precizitātes un drošuma pamati;

2.14. siltuma procesi tehnoloģiskajās sistēmās;

2.15. virsmu apstrādes tehnoloģijas un iekārtas;

2.16. mašīnu dinamika un termisko sistēmu svārstības;

2.17. kvalitātes vadība;

2.18. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. matemātika;

3.2. varbūtības teorija un matemātiskā statistika;

3.3. fizika;

3.4. materiālzinības;

3.5. datorgrafika mašīnbūvē;

3.6. tēlotājģeometrija un inženiergrafika;

3.7. elektrotehnikas teorija;

3.8. vispārīgā metroloģija;

3.9. inženierķīmija;

3.10. intelektuālā īpašuma tiesības un patenti;

3.11. elektrotehnika un elektronika;

3.12. materiālu pretestība;

3.13. mašīnu un aparātu elementi;

3.14. teorētiskā mehānika;

3.15. datorizētā projektēšana mašīnu un aparātu būvē;

3.16. mobilās mašīnas un aparāti;

3.17. plūsmas mehānika;

3.18. konstruēšanas pamati;

3.19. CAD/CAM tehnoloģijas;

3.20. apstrādes teorija un procesi;

3.21. elektroautomātika, pneimoautomātika, hidroautomātika;

3.22. robottehnika – robotu vadības sistēmas;

3.23. ražošanas automatizācijas pamati;

3.24. mašīnu un aparātu būves tehnoloģija;

3.25. mašīnbūves iekārtas, ierīces un instrumenti;

3.26. mašīnbūves iekārtu piedziņa un vadība;

3.27. civilā aizsardzība, pirmā palīdzība nelaimes gadījumos;

3.28. prezentācijas pamati;

3.29. profesionālās un vispārējās ētikas principi;

3.30. darba aizsardzība;

3.31. vides aizsardzība;

3.32. darba tiesiskās attiecības;

3.33. valsts valoda;

3.34. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.73. Klīniskā farmaceita profesijas standarts

1.73.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – klīniskais farmaceits.

2. Profesijas kods – 2262 02.

1.73.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– klīniskais farmaceits ir farmaceits, kurš veic konsultatīvas un uzraudzības funkcijas ar racionālu zāļu lietošanu saistītos jautājumos; veic zāļu patēriņa analīzi un lietošanas efektivitātes novērtējumu; veic dokumentu ekspertīzi; nodarbojas ar pētniecību un nodrošina nepārtrauktu savu profesionālo pilnveidi; sniedz informāciju un konsultē farmācijas jomā.

Klīniskais farmaceits var strādāt ārstniecības iestādē, aptiekā, zāļu ražošanas uzņēmumā, dažādu profilu laboratorijās, zinātniskās pētniecības iestādēs, farmaceitiskās jomas uzraudzības un kontroles institūcijās, kā arī citos uzņēmumos, kuru darbība saistīta ar farmācijas jomu.

1.73.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja piedalīties uz racionālu farmakoterapiju vērstas veselības politikas veidošanā, attīstības virzienu un mērķu noteikšanā, atsevišķu tās posmu prognozēšanā un plānošanā, lēmumu pieņemšanā, sistēmas pilnveidošanā.

2. Spēja konsultēt veselības aprūpes speciālistus un pacientus ar medikamentozo terapiju saistītos jautājumos.

3. Spēja veikt zāļu lietošanas un patēriņa uzraudzību, vērtēšanu un analīzi.

4. Spēja sadarbībā ar ārstniecības personām noteikt individuālam pacientam attiecīgu farmakoterapiju.

5. Spēja īstenot veselības veicināšanas pasākumus, veicināt slimību profilaksi un agrīnu slimību atklāšanu.

6. Spēja veikt hronisku slimību farmakoterapijas uzraudzību.

7. Spēja organizēt un iesaistīties veselības aprūpes speciālistu un studējošo izglītošanā.

8. Spēja uzņemties atbildību par savu profesionālo darbību.

9. Spēja veicināt profesijas prestižu un savā darbībā ievērot profesionālās ētikas principus un normatīvos aktus, kas reglamentē farmācijas, ārstniecības un veselības aprūpes organizācijas dažādas jomas, nodrošināt fizisko personu datu aizsardzību.

10. Spēja plānot un īstenot pētījumus ar zinātnisku vērtību farmācijas jomā.

11. Spēja piedalīties klīnisko pētījumu organizēšanā un norises uzraudzībā.

12. Spēja vadīt pakļauto personālu, saliedēt komandu profesionālo mērķu sasniegšanai.

13. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

14. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

15. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

16. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas, sagatavot lietišķos dokumentus.

17. Spēja ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas pamatprincipus.

1.73.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Piedalīties zāļu iegādei atvēlēto līdzekļu racionālas izlietošanas plānošanā, organizēšanā un uzraudzībā.

2. Piedalīties nacionālo un slimnīcu zāļu formulāru izveidošanā un aktualizēšanā.

3. Piedalīties medikamentozās terapijas vadlīniju izstrādē, ieviešanā un pilnveidē.

4. Piedalīties farmakovigilances sistēmas izstrādē, ieviešanā un pilnveidē.

5. Piedalīties medikamentozās terpijas kļūdu atklāšanas, analīzes un novēršanas sistēmas izstrādē, ieviešanā un pilnveidē.

6. Piedalīties infekciju kontroles pasākumos.

7. Piedalīties racionālas zāļu lietošanas informācijas sistēmas izveidē, uzturēšanā un lietošanā.

8. Piedalīties ar zāļu lietošanu saistīto kvalitātes kritēriju izstrādē un uzraudzībā.

9. Analizēt sabiedrības veselības dienestu darbu un, ja nepieciešams, rosināt veikt pārmaiņas.

10. Piedalīties ārstniecības iestādes Zāļu komitejas darbā, ja tāda ir izveidota ārstniecības iestādē.

11. Sniegt konsultācijas veselības aprūpes speciālistiem, pamatojoties uz vadlīnijām, pieņemtiem standartiem, uz pierādījumiem balstītas medicīnas atziņām.

12. Sniegt mutisku un rakstisku informāciju personām, kas iesaistītas zāļu ordinēšanā, ievadīšanā vai patēriņā, par visiem ar zālēm un to lietošanu saistītiem jautājumiem atbilstoši konkrētai situācijai.

13. Konsultēt pacientus un farmaceitus par pacientu aprūpes un uzraudzības jautājumiem un vienlaikus lietoto bezrecepšu zāļu lietošanas īpatnībām.

14. Uzraudzīt, konstatēt un novērst nevēlamu zāļu mijiedarbību, blakusparādības un medikamentozās terapijas kļūdas, pārskatīt medikamentozo terapiju.

15. Kontrolēt un uzraudzīt medikamentozās terapijas efektivitāti un drošumu, īpašu vērību pievēršot pacientiem, kuriem parakstītas zāles ar šauru terapeitisko iedarbību, un, ja nepieciešams, aprēķināt konkrētam pacientam nepieciešamo devu, ieteikt terapijas uzraudzības principus.

16. Vadīt un uzraudzīt zāļu lietošanu īpašām pacientu grupām (pacientiem, kuriem nepieciešama īpaša barošana, geriatriskiem pacientiem, pediatriskiem pacientiem, onkoloģiskiem pacientiem, pacientiem ar nomāktu imūnsistēmu).

17. Iegūt informāciju, izmantojot medicīnisko dokumentāciju.

18. Apkopot un dokumentēt informāciju par pacienta terapijas galarezultātu un veselības aprūpes pakalpojumu izmaksām, veikt farmakoekonomisko izpēti, nosakot terapijas metožu izmaksu atšķirības un salīdzināt šo metožu galarezultātu atšķirības.

19. Sadarbībā ar ārstu novērtēt pacienta veselības stāvokli, ņemot vērā diagnozi, simptomus un izmeklējumu rezultātus.

20. Kopīgi ar ārstu izvēlēties pacientam piemērotāko terapiju, pamatojoties uz drošības, efektivitātes un ekonomiskuma principiem attiecībā uz indikācijām, zāļu devām, lietošanas biežumu un ilgumu.

21. Piedalīties konsilijos un komisijās.

22. Sagatavot, interpretēt, analizēt un apkopot klīnisko informāciju par pacientu.

23. Veikt atbilstošu klīnisko izmeklēšanu (ekspresdiagnostika u.c.) atbilstoši kompetencei un interpretēt pieejamos klīniskās izmeklēšanas rezultātus.

24. Izveidot vispusīgu medicīnisko problēmu sarakstu.

25. Atbilstoši savai kompetencei novērtēt pacienta medicīnisko problēmu statusu, etioloģiju, riska faktorus un komplikācijas.

26. Atbilstoši savai kompetencei noteikt medicīnisko problēmu prioritāti, pamatojoties uz to risināšanas steidzamības un smaguma pakāpi.

27. Identificēt pacienta veselības jomas, kurās nepieciešama profilaktiska/preventīva iejaukšanās un veselības veicināšanās pasākumi.

28. Izvēlēties stratēģijas slimību/sarežģījumu profilaksei.

29. Pārliecinoši argumentēt ieteikumus konkrēta pacienta aprūpei, pamatojoties uz farmakoloģisko, farmakokinētisko, farmakodinamisko, farmakoģenētisko, farmakoekonomisko, ētisko, juridisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju.

30. Noskaidrot un novērtēt hronisko saslimšanu risku, pamatojoties uz pacientu (klientu) aptaujām, fiziskās izmeklēšanas un ekspresdiagnostikas testu rezultātiem.

31. Uzraudzīt hronisku slimību norisi un farmakoterapiju, dokumentējot efektivitāti, blakusparādības, ekonomisko analīzi.

32. Sagatavot medikamentozās terapijas pārskatus, analizēt un ieteikt ārstējošajam ārstam nepieciešamās terapijas izmaiņas, veicinot efektīvāku un ekonomiski pamatotāku zāļu lietošanu.

33. Novērtēt pacienta līdzestību terapijā un faktorus, kas to ietekmē.

34. Piedalīties veselības aprūpes speciālistu un studējošo izglītības aktivitāšu izveidē un īstenošanā.

35. Nepārtraukti pilnveidot savas zināšanas un iemaņas un sekmēt klīniskās farmācijas attīstību Latvijā.

36. Nepārtraukti pilnveidot klīniskās farmācijas pakalpojumu klāstu un kvalitāti un veikt sniegto klīniskās farmācijas pakalpojumu kvalitātes pašnovērtējumu.

37. Savā darbībā ievērot profesionālās ētikas pamatprincipus.

38. Izmantot un ievērot normatīvos aktus, kas reglamentē farmācijas, ārstniecības un veselības aprūpes organizāciju, fizisko personu datu aizsardzību.

39. Vērtēt, plānot, īstenot sabiedrības veselību sekmējošas programmas, pamatojoties uz epidemioloģiskās informācijas avotiem un nozīmīgākajiem epidemioloģiskajiem rādītājiem.

40. Novērtēt klīnisko situāciju, atbilstoši savai kompetencei noteikt mērķus, pieņemt atbilstošus lēmumus, rīkoties saskaņā ar mērķiem un prognozēt paredzamo rezultātu.

41. Plānot zinātniskās pētniecības darbu, sagatavot projektus, piedalīties to īstenošanā.

42. Vērtēt farmaceitisku pētījumu datu pierādījumu pakāpi.

43. Strādāt atbilstīgi zinātnes un tehnoloģiju attīstības līmenim, ievērojot uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus.

44. Sagatavot zinātniskus rakstus un pārskatus farmācijas jomā.

45. Piedalīties klīnisko pētījumu organizēšanā un norises uzraudzībā.

46. Organizēt un piedalīties klīnisko pētījumu datu apstrādē, interpretācijā un publiskošanā.

47. Veidot un uzturēt efektīvu komunikāciju.

48. Iekļauties daudzdisciplinārā veselības aprūpes komandā, ievērojot savas kompetences robežas.

49. Izmantot informācijas tehnoloģijas savā darbībā, sagatavot lietišķos dokumentus.

50. Pārvaldīt valsts valodu.

51. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

52. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

53. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

54. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas normatīvo aktu prasības.

55. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.73.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. vadības metodes: sociālpsiholoģiskās, administratīvās un ekonomiskās;

1.2. ģenētikas pamati medicīnā;

1.3. rehabilitācijas pamatprincipi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. iekšķīgo slimību pamati;

2.2. anestezioloģijas un reanimatoloģijas pamati;

2.3. transplantoloģijas pamati;

2.4. infekciju slimību pamati;

2.5. hronisko slimību vispārējie aprūpes principi;

2.6. personalizētas medicīnas pamati;

2.7. garīgās veselības pamatprincipi, atkarību terapijas pamatprincipi;

2.8. alternatīvās medicīnas pamatprincipi un metodes;

2.9. uzturmācības pamatprincipi;

2.10. sabiedrības veselība un epidemioloģija, farmakoepidemioloģija, veselības un veselības aprūpes statistika;

2.11. veselības aprūpes organizēšana un finansēšanas vispārējie principi;

2.12. ekonomikas un veselības ekonomikas pamatprincipi;

2.13. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. uz pierādījumiem balstīti farmakoterapijas principi, vadlīnijas, standarti, aprūpes algoritmi;

3.2. farmakokinētikas procesa norise;

3.3. farmakodinamikas procesa norise;

3.4. iekšķīgo saslimšanu farmakoterapija;

3.5. nervu sistēmas slimību farmakoterapija;

3.6. farmakoterapijas principi uroloģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā;

3.7. dermatoloģisko saslimšanu farmakoterapijas principi;

3.8. infekcijas slimību farmakoterapijas principi un imunizācija;

3.9. acu, ausu un mutes dobuma saslimšanu farmakoterapijas principi;

3.10. īpašu pacientu grupu farmakoterapijas īpatnības;

3.11. farmakoterapija perioperatīvajā aprūpē;

3.12. sāpju terapijas principi;

3.13. farmakoekonomikas analīzes un modelēšanas metodes;

3.14. farmakoģenētikas principi;

3.15. diagnostikas, slimību un veselības skrīnings;

3.16. veselības veicināšana, veselības saglabāšana un slimību profilakse;

3.17. zāļu mijiedarbība (ar slimību, ar citām zālēm, ar laboratoriskiem izmeklējumiem, ar uzturvielām);

3.18. farmakovigilances sistēmas ieviešana un īstenošana;

3.19. nefarmakoloģiskās terapijas metodes, uztura bagātinātāji, augu valsts preparāti;

3.20. dietoloģija, barošana (eneterālā un parenterālā);

3.21. organisma šķidrumi, elektrolīti, skābju–bāzu līdzsvars;

3.22. laboratorisko un diagnostisko izmeklējumu interpretācija;

3.23. vides veselības pamatprincipi, cilvēka un vides attiecības, kaitīgie arodfaktori, to novēršanas metodes, vides, uztura, ūdens kvalitāte;

3.24. personības, attīstības, vadības un saskarsmes psiholoģija, psiholoģiskā atbalsta sniegšana;

3.25. profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie akti veselības aprūpē;

3.26. profesionālās ētikas pamatprincipi;

3.27. datu statistiskās apstrādes pamatprincipi;

3.28. informācijas tehnoloģijas;

3.29. dokumentu pārvaldības pamati;

3.30. vides aizsardzība;

3.31. valsts valoda;

3.32. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.33. darba aizsardzība;

3.34. darba tiesiskās attiecības.

1.74. Sociālā pedagoga profesijas standarts

1.74.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – sociālais pedagogs.

2. Profesijas kods – 2359 01.

1.74.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– sociālais pedagogs ar savu profesionālo darbību nodrošina bērnu un jauniešu tiesību aizsardzību, socializācijas un resocializācijas procesam izvirzīto mērķu un uzdevumu īstenošanai nepieciešamos nosacījumus sociālpedagoģiskajā jomā; diagnosticē bērnu un jauniešu socializācijas procesa problēmas, kā arī nosaka sociālo risku ietekmi uz viņu pilnvērtīgu integrēšanos sabiedrībā un dzīves prasmju apguvi; prognozē socializācijas procesa kvalitāti ģimenēs ar bērniem un jauniešiem, kā arī citās formālajās un neformālajās sociālajās struktūrās; plāno un īsteno konkrēto sociālpedagoģisko darbību bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības un resocializācijas jomā; koordinē starpinstitucionālo sadarbību sociālpedagoģisko uzdevumu risināšanā; plānveidīgi veic preventīvo darbu.

Sociālais pedagogs strādā izglītības iestādēs, sociālās korekcijas iestādēs, interešu izglītības un brīvā laika centros, bērnu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, grupu mājās (dzīvokļos), krīzes centros, tiesību aizsardzības un iekšlietu institūcijās, sociālajos dienestos, bāriņtiesās, probācijas dienestā, nevalstiskajās organizācijās, brīvā laika nometnēs.

1.74.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja identificēt bērnu un jauniešu socializācijas procesa riskus.

2. Spēja analizēt un risināt identificētās problēmas.

3. Spēja modelēt socializācijas procesu.

4. Spēja prognozēt, plānot un organizēt darbu.

5. Spēja sadarboties profesionālajā jomā.

6. Spēja veikt preventīvo darbu.

7. Spēja prognozēt sociālpedagoģiskās darbības efektivitāti.

8. Spēja izglītot bērnu tiesību aizsardzībā gan bērnus un jauniešus, gan arī pieaugušos.

9. Spēja veicināt bērnu un jauniešu atbildības un pašrealizācijas iespējas.

10. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību sociālpedagoģiskajā jomā un analizēt un interpretēt to rezultātus.

11. Spēja analizēt un pilnveidot savu profesionālo darbību.

12. Spēja pārvaldīt valsts valodu un sazināties vismaz divās svešvalodās.

13. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas.

14. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

15. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

16. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.74.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Prognozēt sociālo problēmu rašanos.

2. Analizēt saņemto informāciju par bērnu un jauniešu socializācijas procesu ietekmējošiem faktoriem.

3. Noformēt dokumentus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām lietvedības prasībām.

4. Lietot diagnostikas metodes bērnu un jauniešu socializācijas risku noteikšanā.

5. Analizēt un atbilstoši situācijai piemērot normatīvos aktus bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības jomā.

6. Plānot un organizēt darbu, kā arī analizēt tā izpildi.

7. Modelēt socializācijas procesa norisi bērnu un jauniešu labvēlīgas attīstības sekmēšanai.

8. Vadīt sociālpedagoģisko grupu darbu.

9. Darboties gan individuāli, gan komandā.

10. Izmantot dažādas informācijas tehnoloģijas.

11. Veikt pētniecisko darbu, analizējot un sistematizējot informāciju.

12. Sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

13. Ievērot profesionālās ētikas normas.

14. Sniegt pirmo palīdzību.

15. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (krievu valodā un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām).

16. Pārvaldīt valsts valodu.

17. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas (krievu valodu un kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām) saziņas līmenī.

18. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas normatīvo aktu prasības.

19. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

20. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.74.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. globalizācijas procesu ietekme, to izraisīti bērnu un jauniešu socializācijas procesa riski, kā arī iespējas;

1.2. integrācijas procesi Eiropā un Latvijā;

1.3. statistika;

1.4. komercdarbība;

1.5. politika;

1.6. andragoģija;

1.7. patopsiholoģija;

1.8. kriminoloģija;

1.9. ģenētika;

1.10. ergonomika;

1.11. sociālā medicīna;

1.12. sociālās drošības un aizbildnības sistēma Latvijā;

1.13. bāriņtiesu darbības pamati;

1.14. reliģijas attīstība Latvijā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. sociālās pedagoģijas priekšmets un kategorijas;

2.2. vispārējā, personības, attīstības, sociālā psiholoģija;

2.3. pedagoģija;

2.4. tiesību pamati;

2.5. socioloģija;

2.6. speciālā pedagoģija;

2.7. alternatīvā pedagoģija;

2.8. cilvēka attīstība un veselība;

2.9. deviantoloģija;

2.10. valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju darbības principi;

2.11. socializācijas procesa riska faktori un to ietekme;

2.12. bērnu un jauniešu grupu veidošanās principi un attīstības tendences;

2.13. saskarsmes un uzvedības kultūra;

2.14. ģimene, tās attīstības etapi;

2.15. etniskās tradīcijas;

2.16. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (krievu valodā un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām).

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. sociālās pedagoģijas didaktika;

3.2. sociālpedagoģiskās darbības plānošana, īstenošana un izvērtēšana;

3.3. individuālās sociālās attīstības plānošana;

3.4. socializācijas vides modelēšana, optimizēšana un pārmaiņu vadīšana;

3.5. sociālpedagoģisko projektu īstenošana;

3.6. komandas darba organizācija;

3.7. sociālpedagoģiskā atbalsta grupu veidošana;

3.8. bērnu un ģimenes tiesību aizsardzība;

3.9. dzīves prasmju veidošanās sekmēšana;

3.10. konflikti, to veidi un risināšanas stratēģijas;

3.11. pašaudzināšanas sekmēšana;

3.12. sasniegumu un mācību motivācijas attīstība un to ietekmējošie faktori;

3.13. pirmās palīdzības sniegšana;

3.14. informācijas tehnoloģijas un to lietošana;

3.15. sociālpedagoģisko pētījumu metodoloģija un metodika;

3.16. radošo un sporta aktivitāšu organizācija;

3.17. dzimuma identitātes veidošanās, vardarbība un incests;

3.18. atkarību prevencija un to mazināšana;

3.19. stresa pārvaldīšana;

3.20. profesionālā ētika;

3.21. lietvedība;

3.22. vides aizsardzība;

3.23. valsts valoda;

3.24. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī (krievu valoda un kāda no Eiropas Savienības oficiālajām valodām);

3.25. darba aizsardzība;

3.26. darba tiesiskās attiecības.

1.75. Tulka profesijas standarts

1.75.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – tulks.

2. Profesijas kods – 2643 03.

1.75.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– tulks ir speciālists, kas apguvis tādus mutvārdu tulkošanas veidus kā konsekutīvā jeb secīgā tulkošana, sinhronā tulkošana, čuksttulkošana un kontakttulkošana, kā arī tulkošana internetā tiešsaistes režīmā u.c.; tulko tekstus apgūtajās valodās; tulko konferences, lekcijas, seminārus, amatpersonu uzrunas un citas mutvārdu saziņas formas.

Tulks strādā starptautiskos un Latvijas uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.75.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja tulkot mutvārdos dažādus tekstus no vienas vai vairākām svešvalodām dzimtajā valodā un otrādi, kā arī no vienas svešvalodas citā.

2. Spēja tulkot secīgi (konsekutīvi) konferencēs, apspriedēs un sanāksmēs, izmantojot pierakstu metodi, tulkot sinhroni, izmantojot tulkošanas iekārtas un veikt čuksttulkošanu.

3. Spēja skaidri, saprotami izteikties un formulēt domas, prast kritiski izvērtēt, analizēt un sintezēt.

4. Spēja analizēt, vērtēt un izmantot tulkošanas nozares pētījumus un jaunās tehnoloģijas.

5. Spēja izmantot tulkošanas metodes atbilstoši pasūtītāja uzstādījumam un mērķauditorijas vajadzībām.

6. Spēja nodrošināt tulkojuma precizitāti, stilistisko un komunikatīvo atbilstību oriģinālam, atbilstīgu terminoloģijas lietojumu.

7. Spēja pareizi un skaidri artikulēt skaņas, intonatīvi pareizi atveidot teikuma loģisko struktūru tulkojumā.

8. Spēja izvēlēties un novērtēt leksikogrāfiskos resursus kvalitatīva tulkojuma veikšanai.

9. Spēja piemēroties apstākļiem un pārvarēt stresa situācijas.

10. Spēja pamatot un aizstāvēt savu tulkošanas risinājumu izvēli.

11. Spēja labvēlīgi un lietišķi sazināties ar cilvēkiem, t.sk. ievērot profesionālās ētikas un vispārpieņemtās uzvedības normas.

12. Spēja pilnveidot tulkošanas (darba) valodu prasmi atbilstoši valodu attīstībai zemēs, kurās valodas tiek lietotas.

13. Spēja sekot līdz jaunākajiem tulkojumzinātnes un praktiskās tulkošanas atzinumiem.

14. Spēja pielāgoties mainīgajiem tulkošanas darba tirgus apstākļiem, sekojot tā attīstības tendencēm.

15. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savā darbībā.

16. Spēja orientēties un prast papildināt zināšanas par sociālajiem, ekonomiskajiem, politiskajiem, kultūras u.c. procesiem.

17. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

18. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

20. Spēja veikt zinātniskās pētniecības darbu un noformēt to atbilstoši zinātnisko darbu rakstīšanas vadlīnijām.

1.75.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast tulkošanas nozares stratēģiskās un analītiskās problēmas, kā arī spēt rast tām risinājumu.

2. Izmantot tulkojumzinātnes atzinumus tulkošanas problēmu analīzē un risināšanā.

3. Pārzināt sinhronās tulkošanas tehnikas izmantošanas principus.

4. Pārzināt un izmantot mūsdienu tulkošanas metodes.

5. Pārzināt un izmantot piezīmju tehniku secīgajā (konsekutīvajā) tulkošanā.

6. Prast iegūt un izvērtēt tulkošanas darbam nepieciešamo informāciju, izmantojot informācijas tehnoloģijas.

7. Pārvaldīt valsts valodu.

8. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas.

9. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

10. Pilnveidot saskarsmes prasmes, izkopt klausītāja, runātāja, rakstītāja, lasītāja kultūru, pilnveidot sevi kā multilingvālu personību.

11. Ievērot profesionālās ētikas principus un saskarsmes kultūru.

12. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

13. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

14. Veikt zinātnisko un pētniecisko darbu, un pētījumu rezultātus ieviest praksē.

1.75.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. tulkošanas teorijas;

1.2. informācijas vadība;

1.3. saskarsmes psiholoģija;

1.4. zināšanas par ekonomiskiem, politiskiem, sociālajiem, kultūras u.c. procesiem.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. tulkojumzinātne un tulkošanas metodika;

2.2. lietišķā valodniecība;

2.3. dažādu nozaru termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;

2.4. starpkultūru komunikācija;

2.5. komercdarbības pamati.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. valsts valoda (ja tā nav viena no darba valodām);

3.2. darba valodas (dzimtā valoda un vismaz divas svešvalodas);

3.3. tulkošanas iekārtas sinhronās tulkošanas procesā;

3.4. kvalitātes vadība;

3.5. pētnieciskā darba metodika;

3.6. profesionālās ētikas principi un uzvedības normas;

3.7. informācijas tehnoloģijas;

3.8. vides aizsardzība;

3.9. darba aizsardzība;

3.10. darba tiesiskās attiecības.";

2.7. papildināt sadaļu "II. Ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" aiz apakšnodaļas "2.37. Zobu higiēnista profesijas standarts" ar apakšnodaļām "2.38. Vides tehnologa profesijas standarts", "2.39. Biotehnologa profesijas standarts", "2.40. Masiera profesijas standarts" un "2.41. Pastorālā darba speciālista profesijas standarts" šādā redakcijā:

"2.38. Vides tehnologa profesijas standarts

2.38.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – vides tehnologs.

2. Profesijas kods – 2143 02.

2.38.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– vides tehnologs veic vides tehnoloģiju un vides kvalitāti nodrošinošu tehnoloģisko risinājumu izstrādi, projektēšanu un ieviešanu; piedalās vides pārvaldības darbā; risina vides aizsardzības, vides tehnoloģiju, resursu apsaimniekošanas, ar atkritumu apsaimniekošanu saistītus uzdevumus; vada projektus, kā arī uzņēmuma patstāvīgu struktūrvienību darbu.

Vides tehnologs strādā valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī uzņēmumos, kur nepieciešami risinājumi, lai mazinātu procesa kaitīgo ietekmi uz vidi.

2.38.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja analizēt, novērtēt un kontrolēt vides stāvokli, t.sk. piesārņojuma līmeni.

2. Spēja veikt ūdens, augsnes, gaisa, fizikālās un ķīmiskās analīzes.

3. Spēja aprēķināt, izvērtēt ūdens, augsnes, gaisa u.c. vides piesārņojuma fizikālo un ķīmisko analīžu rezultātus.

4. Spēja plānot vides aizsardzības pasākumus.

5. Spēja organizēt ietekmes uz vidi novērtējumu, analizēt ietekmju būtiskumu.

6. Spēja izstrādāt un lietot videi draudzīgas tehnoloģijas notekūdeņu attīrīšanā, atkritumu apsaimniekošanā, dzeramā un tehniskā ūdens sagatavošanā, augsnes un gaisa attīrīšanā ilgtspējīgas attīstības kontekstā.

7. Spēja diagnosticēt tehnoloģiskā aprīkojuma ekspluatācijas gaitā radušos traucējumu cēloņus.

8. Spēja sagatavot nepieciešamo dokumentāciju vides aizsardzības projektu izstrādei, t.sk. veikt tehniski ekonomiskos aprēķinus.

9. Spēja aprēķināt vides degradācijas ekonomiskos zaudējumus, kā arī degradācijas novēršanas ekonomisko efektivitāti.

10. Spēja lietot matemātiskas metodes vides novērtējuma analīzē, izpētē un vides aizsardzības priekšlikumu izstrādē.

11. Spēja izstrādāt piesārņotu teritoriju rekultivācijas projektus.

12. Spēja organizēt un vadīt vides pārvaldības sistēmas.

13. Spēja lietot biroja tehniku, informācijas tehnoloģijas un nepieciešamo programmatūru.

14. Spēja veikt vides auditu.

15. Spēja ievērot normatīvo aktu prasības vides aizsardzības jomā.

16. Spēja organizēt savu un padoto darbinieku pienākumu veikšanu, nodrošināt komandas darbu uzdevumu izpildē.

17. Spēja saskaņot savus darba pienākumus ar citu saistīto speciālistu darba pienākumiem.

18. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

19. Spēja ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

20. Spēja ievērot profesionālās ētikas principus.

21. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

22. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.38.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Novērtēt, analizēt, kontrolēt vides stāvokli, identificēt vides piesārņojuma avotus.

2. Veikt ūdens, augsnes, gaisa u.c. vides piesārņojuma fizikālās un ķīmiskās analīzes.

3. Veikt vides risku analīzi.

4. Plānot vides aizsardzības pasākumus.

5. Nodrošināt vides monitoringa datu vākšanu, apstrādi, analīzi.

6. Organizēt ietekmes uz vidi novērtējumu.

7. Izstrādāt un ekspluatēt videi draudzīgas tehnoloģijas notekūdeņu attīrīšanas, atkritumu apsaimniekošanas, dzeramā un tehniskā ūdens sagatavošanas, augsnes, zemes dzīļu ieguves un izmantošanas, gaisa attīrīšanas ilgtspējīgas attīstības kontekstā.

8. Sagatavot nepieciešamo dokumentāciju vides aizsardzības projektu izstrādei, veikt ar dabas resursu izmantošanu vai ar piesārņojumu saistītos ekonomiskos aprēķinus.

9. Diagnosticēt tehnoloģiskā aprīkojuma ekspluatācijas gaitā radušos traucējumu cēloņus.

10. Aprēķināt vides degradācijas ekonomiskos zaudējumus un degradācijas novēršanas ekonomiskos ieguvumus.

11. Lietot matemātiskās metodes vides novērtējuma analīzē, izpētē, vides aizsardzības priekšlikumu izstrādē.

12. Izstrādāt piesārņotu teritoriju rekultivācijas projektus.

13. Sagatavot informatīva rakstura materiālus populārzinātniskā valodā.

14. Lietot biroja tehniku, informācijas tehnoloģijas un datorprogrammas.

15. Ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

16. Pārzināt iekšējā vides audita veikšanas principus.

17. Prast ieviest vides pārvaldības sistēmu vai tās elementus uzņēmumā.

18. Organizēt un nodrošināt savu un padoto darbinieku pienākumu veikšanu.

19. Sadarboties ar citiem speciālistiem.

20. Ievērot profesionālās ētikas principus.

21. Pārvaldīt valsts valodu.

22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

24. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

25. Atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.38.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ģeogrāfija;

1.2. loģistika;

1.3. zemes dzīļu resursu izmantošana;

1.4. riska analīze.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ķīmijas cikla zinātnes;

2.2. fizikas cikla zinātnes;

2.3. bioloģijas cikla zinātnes;

2.4. inženierģeoloģija un ģeodēzija;

2.5. darba vides aizsardzība;

2.6. vides ekonomika;

2.7. projektu vadība;

2.8. ietekmes uz vidi un stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums;

2.9. ķīmijas tehnoloģija;

2.10. dabas resursu apsaimniekošana;

2.11. ekoloģiskās būvniecības tehnika;

2.12. ekotoksikoloģija;

2.13. ūdenssaimniecība;

2.14. ūdensapgāde un kanalizācija;

2.15. atkritumu apsaimniekošana;

2.16. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. valsts valoda;

3.2. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.3. vides ķīmija;

3.4. tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika;

3.5. kartogrāfija;

3.6. vides tehnoloģija;

3.7. ģeogrāfiskās informācijas sistēmas;

3.8. vides kvalitātes stāvokļa noteikšana;

3.9. ūdens, gaisa, augsnes attīrīšanas tehnoloģijas;

3.10. informācijas tehnoloģijas;

3.11. normatīvie akti vides aizsardzības jomā;

3.12. ūdensapgāde un notekūdeņu saimniecība;

3.13. vides monitorings;

3.14. degradēto teritoriju rekultivācijas metodes un tehnoloģijas;

3.15. profesionālās ētikas un saskarsmes pamatprincipi;

3.16. darba aizsardzība (individuālie un kolektīvie aizsardzības līdzekļi, ugunsdzēsības līdzekļi);

3.17. darba tiesiskās attiecības.

2.39. Biotehnologa profesijas standarts

2.39.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – biotehnologs.

2. Profesijas kods – 3141 26.

2.39.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– biotehnologs izstrādā, organizē un vada biotehnoloģiskos procesus uzņēmumā, veic pētījumus un konsultē šajā jomā; organizē un vada iekārtu ekspluatāciju, apkalpošanu un remontu atbilstoši normatīvajiem aktiem un tehniskajai dokumentācijai; vada citus darbiniekus.

Biotehnologs strādā uzņēmumā, kurā lieto biotehnoloģiskās metodes un izmanto biotehnoloģiskos paņēmienus produkcijas ražošanā vai uzņēmumu bioķīmijas un mikrobioloģijas laboratorijā.

2.39.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt biotehnoloģijas aparatūras un ar aseptiskā procesa daļas saistīto komunikāciju sterilizācijas procesus.

2. Spēja organizēt sterila gaisa sagatavošanu substrāta (barotnes) biotehnoloģiskajiem procesiem.

3. Spēja organizēt un veikt bioķīmiskās un mikrobioloģiskās analīzes un apkopot un apstrādāt analīžu rezultātus.

4. Spēja organizēt un veikt atbilstošu substrāta sagatavošanu un sterilizēšanu.

5. Spēja organizēt un veikt sējmateriāla audzēšanu un saglabāšanu.

6. Spēja sagatavot nosacījumus fermentāciju veikšanai.

7. Spēja organizēt, nodrošināt un vadīt bioloģiski aktīvo vielu producenta ražošanas fermentāciju.

8. Spēja strādāt ar fermentācijas procesu automātiskās vadības iekārtām un sistēmām, un procesa datorizētās uzskaites programmām.

9. Spēja organizēt biomasas atdalīšanu no tehnoloģiskā procesa un fermentācijas produktu izdalīšanu un attīrīšanu.

10. Spēja lietot mērīšanas ierīces, instrumentus, reaģentus un materiālus, darba apģērbu, individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

11. Spēja novērtēt biotehnoloģisko procesu un iegūto produktu atbilstību izvirzītajām kvalitātes prasībām.

12. Spēja analizēt biotehnoloģiskos riskus un plānot nepieciešamos laboratoriskos izmeklējumus, risināt tehnoloģiskā procesa neatbilstību novēršanu.

13. Spēja orientēties aktuālajos normatīvajos aktos un tehniskajā dokumentācijā un lietot to biotehnoloģijas jomā.

14. Spēja aprēķināt, noformēt un izvērtēt biotehnoloģisko procesu rezultātus, lietojot informācijas tehnoloģijas.

15. Spēja lasīt un veidot tehnoloģiskās shēmas.

16. Spēja strādāt komandā un sadarboties ar citiem uzņēmuma speciālistiem kopēju mērķu sasniegšanā, ievērojot profesionālās un vispārīgās ētikas principus.

17. Spēja noformēt lietišķos dokumentus.

18. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

19. Spēja ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

20. Spēja izvērtēt savas darbības riskus un uzņemties atbildību par iegūtajiem rezultātiem.

21. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

2.39.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt ar procesa aseptisko daļu saistīto iekārtu un to komunikāciju sterilizāciju uzņēmumā.

2. Sagatavot sterilu gaisu substrāta biotehnoloģiskajiem procesiem.

3. Veikt produktu bioķīmisko rādītāju analīzes atbilstoši instrukcijām un standartu prasībām.

4. Veikt biotehnoloģisko un mikrobioloģisko testēšanu atbilstoši instrukcijām un standartu prasībām.

5. Nolasīt mērījumus, aprēķināt, noformēt un izvēlēties testēšanas rezultātus.

6. Organizēt un nodrošināt sējmateriāla sagatavošanas un saglabāšanas procedūru.

7. Veikt bioloģiski aktīvo vielu producenta ražošanas fermentāciju.

8. Veikt operācijas ar fermentācijas procesu automātiskās vadības iekārtām, sistēmām un procesa datorizētās uzskaites programmām.

9. Organizēt un veikt biomasas atdalīšanu no šķidruma un bioloģiski aktīvo vielu izdalīšanu un attīrīšanu, kur tas nepieciešams.

10. Prast rīkoties ar substrāta sagatavošanas un sterilizācijas iekārtām.

11. Prast rīkoties ar mikroorganismu tīrkultūrām un iekārtām sējmateriāla audzēšanai.

12. Pareizi lietot kolektīvos un individuālos darba aizsardzības līdzekļus, kad tas nepieciešams.

13. Lietot aktuālus normatīvos aktus un tehnisko dokumentāciju biotehnoloģijas jomā.

14. Ieviest testēšanas dokumentāciju un izmantot to testēšanai atbilstoši savai kompetencei.

15. Organizēt savu un sev pakļauto darbinieku darbu.

16. Ievērot profesionālās un vispārīgās ētikas principus un saskarsmes kultūru.

17. Saskaņot savu profesionālo darbību ar citiem uzņēmuma speciālistiem, kur tas nepieciešams, kopēju mērķu sasniegšanai.

18. Lasīt un veidot tehnoloģiskās shēmas.

19. Pārvaldīt valsts valodu.

20. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

21. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

22. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

23. Atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem un sekām.

24. Ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

2.39.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī par smagiem metāliem un to toksiskām īpašībām.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. laboratorijas trauku veidi, nozīme un lietojums;

2.2. ķīmisko reaktīvu apzīmējumi un nozīme;

2.3. ķīmisko elementu periodiskā sistēma;

2.4. organisko vielu klases un to īpašības;

2.5. bioķīmisko vielu klasifikācija;

2.6. testēšanas laboratoriju iekārtas un to lietojums;

2.7. mikroorganismu klasifikācija, to ietekme uz cilvēku organismu un dzīvības procesiem;

2.8. organisko vielu metabolisms mikroorganismos;

2.9. sterilizācijas un dezinfekcijas teorētiskie pamati;

2.10. galvenie ekonomikas uzdevumi un mērķi;

2.11. galvenie ekonomikas jēdzieni;

2.12. gatavās produkcijas (starpproduktu) pašizmaksas aprēķināšana;

2.13. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. bioķīmija, bioloģiski aktīvo vielu jēdziens;

3.2. mikroorganismu specifiskās producējošās īpašības un aktivitāte, bioloģiski aktīvo vielu metabolisma ceļi;

3.3. substrāta, aparatūras un komunikāciju sterilizācija, sterilizācijas veidi to priekšrocības un trūkumi;

3.4. substrāta, aparatūras un komunikāciju termiskā sterilizācija;

3.5. sterila gaisa sagatavošanas paņēmieni;

3.6. sējmateriāla audzēšana un saglabāšana;

3.7. bioloģiski aktīvo vielu producentu audzēšana ražošanas fermentatoros;

3.8. biomasas atdalīšanas paņēmieni un dažādu tehnoloģisko atdalīšanas paņēmienu priekšrocības un trūkumi;

3.9. bioloģiski aktīvo vielu izdalīšanas un koncentrēšanas metodes, to priekšrocības un trūkumi (ekstrakcija, nogulsnēšana ar organiskajiem šķīdinātājiem, nogulsnēšana ar ļoti koncentrētiem sāls šķīdumiem, dialīze, ultrafiltrācija, vakuumkoncentrēšana, hromatogrāfija un citas mūsdienu izdalīšanas metodes un žāvēšana);

3.10. IT risinājumi – programmējami loģiski kontrolieri, to darbības principi un lietošana;

3.11. procesu automātiskās vadības sistēmas un procesu attālinātā vadība;

3.12. procesu vadības vizualizācija, lietotāja interfeisu jēdziens;

3.13. rezultātu noformēšanas, apstrādes, uzkrāšanas un arhivēšanas programmas (MS Word, Excel, Access);

3.14. tehnoloģisko shēmu izstrādes programmas (Adobe CorelDraw);

3.15. mikrobioloģisko paraugu testēšanas metodes (paraugu homogenizācija, membrānu filtrācija, virsmas un šķidruma inokulācija u.tml.);

3.16. ķīmisko paraugu testēšanas metodes (titrēšana, gāzes un šķidruma hromotogrāfija u.tml.);

3.17. profesionālās un vispārīgās ētikas principi;

3.18. darba aizsardzība;

3.19. vides aizsardzība;

3.20. darba tiesiskās attiecības;

3.21. valsts valoda;

3.22. divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.40. Masiera (ceturtā līmeņa kvalifikācija) profesijas standarts

2.40.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – masieris (ceturtā līmeņa kvalifikācija).

2. Profesijas kods – 3255 08.

2.40.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– masieris ir ārstniecības persona, kura praktizē ārstniecībā un, lietojot dažādus masāžas veidus, veicina pacienta vai klienta (turpmāk – pacients) veselības un funkcionālā stāvokļa, kā arī ar veselību saistītās dzīves kvalitātes un labsajūtas uzlabošanos.

Masieris strādā veselības aprūpes un rehabilitācijas iestādēs vai atbilstoši iegūtajai profesijai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

2.40.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt pacienta veselības stāvokļa novērtēšanu un sagatavot pacientu masāžai, izvērtējot masāžas kontrindikācijas katram pacientam individuāli.

2. Spēja veikt pacienta atbilstošās ķermeņa zonas masāžu, ievērojot viņa veselības stāvokli, nepieciešamo procedūras intensitāti un ilgumu.

3. Spēja veikt pacienta aprūpi pēc masāžas.

4. Spēja novērtēt masāžas rezultātus.

5. Spēja lietot masāžā atbilstošas medicīniskās ierīces un ārstnieciskās vielas.

6. Spēja izvērtēt indikācijas un kontrindikācijas masāžai vai atsevišķām masāžas tehnikām.

7. Spēja ievērot infekciju kontroles pasākumus.

8. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

9. Spēja novērtēt un atbilstoši rīkoties dzīvībai bīstamās situācijās, sniegt pirmo palīdzību un neatliekamo medicīnisko palīdzību.

10. Spēja noformēt medicīnisko dokumentāciju.

11. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, strādājot patstāvīgi vai komandā.

12. Spēja veidot labestīgu, saprotošu un profesionālu dialogu ar pacientiem, darba devējiem un kolēģiem, t.sk. ievērot profesionālo ētiku un konfidencialitāti saskarsmē ar pacientu.

13. Spēja pieņemt ar komercdarbību saistītus lēmumus, izvēlēties komercdarbības optimālo variantu.

14. Spēja izmantot un ievērot komercdarbību un darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

15. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītus, kā arī labas prakses akceptētus sasniegumus veselības aprūpes jomā savā darbā.

16. Spēja veikt izglītojošu darbu, lai veicinātu pacienta aktīvu un apzinātu līdzdalību atveseļošanās procesā.

17. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

18. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

19. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

20. Spēja ievērot ārstniecības jomas normatīvo aktu prasības.

2.40.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Novērtēt pacienta aktuālo veselības stāvokli, iespējamās kontrindikācijas masāžas procedūrām.

2. Ievākt pacienta nepieciešamos anamnēzes datus.

3. Novērtēt pacienta konstitucionālo tipu.

4. Novērtēt un dokumentēt pacienta ādas, zemādas un muskuļu stāvokli.

5. Sagatavot darba vidi, nepieciešamo aprīkojumu, aparatūru, materiālus un palīglīdzekļus masāžai atbilstoši pacienta stāvoklim.

6. Sagatavot pacientu masāžai.

7. Izprast ārsta norādījumus par pacienta slimību, slimības stadiju, masāžas veidu, lokalizāciju un mērķiem.

8. Lietot masiera darbam nepieciešamo aparatūru, veikt masāžu ar atbilstošām medicīniskām ierīcēm.

9. Lietot masāžas procedūrām nepieciešamās ārstnieciskās vielas.

10. Veikt klasiskās masāžas paņēmienus, palīgpaņēmienus, ievērojot pareizu secību, kustību virzienu un ritmu.

11. Veikt vispārēju un atsevišķu ķermeņa daļu klasisko masāžu.

12. Veikt segmentāro masāžu.

13. Veikt pēdu masāžu.

14. Veikt manuālo limfodrenāžu.

15. Veikt masāžu atbilstoši bērnu attīstības īpatnībām.

16. Informēt pacientus par masāžas procedūrām, to norisi, ietekmi uz organismu, vēlamajām reakcijām.

17. Novērtēt agrīno un vēlīno pacienta reakciju pēc masāžas.

18. Ievērot pareizu stāju un ergonomisku darba pozu masāžas veikšanas laikā.

19. Ievērot darba un personīgās higiēnas, drošības prasības.

20. Ievērot vides, darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasības.

21. Veikt masāžas rezultātu novērtēšanu un dokumentēt to, nodrošināt medicīniskās dokumentācijas uzglabāšanu, nodrošināt konfidencialitāti.

22. Strādāt komandā.

23. Nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

24. Sagatavot profesionālajai darbībai nepieciešamos grāmatvedības un finanšu dokumentus.

25. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku.

26. Ievērot medicīniskās ētikas normas.

27. Uzturēt savu profesionālo kompetenci un kvalifikāciju.

28. Pārvaldīt valsts valodu.

29. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

30. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

31. Ievērot ārstniecības jomu, komercdarbību un darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

2.40.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. masāžas vēsture;

1.2. dažādo masāžas veidu attīstība veselības un labklājības veicināšanā;

1.3. pedagoģijas pamati;

1.4. aprūpes pamatjēdzieni – cilvēks, veselība, vide, aprūpe – to savstarpējā saistība, darbs komandā;

1.5. cilvēka pamatvajadzības – fizioloģiskās, sociālās, garīgās, intelektuālās, tās ietekmējošie faktori;

1.6. cilvēka funkcionēšanas biopsihosociālais modelis, Starptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācija, rehabilitācijas pamatprincipi;

1.7. projektu vadība.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. personības psiholoģija;

2.2. komercdarbības pamati, uzņēmuma organizēšana, plānošana un vadīšana, vadības teorijas jautājumi;

2.3. grāmatvedības pamatprincipi;

2.4. anatomija;

2.5. fizioloģija;

2.6. vispārējā un speciālā patoloģija;

2.7. mikrobioloģija un infekciju kontrole;

2.8. higiēna;

2.9. iekšējo orgānu un to sistēmu slimību etioloģija, patoģenēze, klīnika un ārstēšanas principi;

2.10. balsta – kustību aparāta traucējumi un slimības;

2.11. asinsrites un limfātiskās sistēmas traucējumi un slimības;

2.12. nervu sistēmas traucējumi un slimības;

2.13. bērnu attīstības īpatnības;

2.14. medicīniskās rehabilitācijas pamatprincipi;

2.15. neķirurģiska ķermeņa formas korekcija, masāža estētiskajā medicīnā;

2.16. ergonomija;

2.17. ūdensdziedniecības un klasiskās dabas dziedniecības pamatprincipi;

2.18. vides veselība un to ietekmējošie fiziskie, ķīmiskie un bioloģiskie faktori, to novērtēšana un ietekmēšanas iespējas;

2.19. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. saskarsmes psiholoģija;

3.2. pacienta izmeklēšana – ādas, zemādas, saistaudu, balsta – kustību aparāta, stājas novērtējums, konstitucionālās īpatnības;

3.3. klasiskās masāžas indikācijas un kontrindikācijas, masāžas higiēna, lietojamie materiāli;

3.4. klasiskās masāžas paņēmienu iedarbība uz balsta – kustību aparātu, asinsrites, limfātisko, nervu sistēmu;

3.5. klasiskās masāžas pamatpaņēmienu – glāstīšanas, berzēšanas, mīcīšanas un vibrācijas – īpatnības un tehnika;

3.6. klasiskās masāžas metodika, ja ir sirds – asinsrites, elpošanas, gremošanas, nervu, maņu orgānu, balsta – kustību aparāta slimības;

3.7. masāžā lietojamās vielas, to sastāvs un īpašības;

3.8. segmentārās masāžas tehnika, indikācijas, kontrindikācijas;

3.9. bērnu masāža;

3.10. manuālā limfodrenāža;

3.11. sporta masāža;

3.12. punktu masāža;

3.13. saistaudu masāža;

3.14. pēdu masāža;

3.15. banku masāža;

3.16. grūtnieču masāža;

3.17. zemūdens masāža, Šarko duša;

3.18. masāža ar dažādām masāžas ierīcēm;

3.19. pacienta vitālo mērījumu novērtēšana;

3.20. neatliekamā medicīniskā palīdzība;

3.21. masāžas kabineta aprīkojums, palīglīdzekļi, to lietošana;

3.22. masiera darba dokumentēšanas principi;

3.23. masiera darba drošība un to ietekmējošie fiziskie, ķīmiskie un bioloģiskie faktori, to novērtēšana un ietekmēšanas iespējas;

3.24. profesionālās ētikas pamati;

3.25. profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie dokumenti;

3.26. lietvedība;

3.27. informācijas tehnoloģijas;

3.28. valsts valoda;

3.29. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.30. vides aizsardzība;

3.31. darba tiesiskās attiecības;

3.32. darba aizsardzība.

2.41. Pastorālā darba speciālista profesijas standarts

2.41.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – pastorālā darba speciālists.

2. Profesijas kods – 3413 07.

2.41.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– pastorālā darba speciālists ir pastorālā darba jomas speciālists Latvijas Baptistu draudžu savienības vai citu Latvijas Republikā atzīto reliģisko konfesiju draudzēs, kurš atbilstoši konfesijas darbības praksei, tradīcijai un iekšējai kārtībai reliģisko lietu vecāko speciālistu vadībā organizē pastorālās aprūpes darbu un līdzdarbojas reliģiskajā darbībā; koordinē reliģiska satura informatīvus un izglītojošus pasākumus; izskaidro praktiskās teoloģijas jautājumus.

Pastorālā darba speciālists strādā vai veic brīvprātīgā pienākumus konfesijas dibinātajās institūcijās, kurās paredzēts vai atļauts pastorālās aprūpes darbs (turpmāk – institūcija).

2.41.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamā profesionālā kompetence

1. Spēja organizēt darbu pastorālās aprūpes darba jomā, respektējot personas tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību, kā arī respektējot personas fiziskās, emocionālās un garīgās robežas un vajadzības.

2. Spēja orientēties bibliskās teoloģijas pamatos, konfesijas reliģiskajā praksē un teoloģiskajās koncepcijās.

3. Spēja izprast praktiskās teoloģijas jautājumus un pastorālās aprūpes darba organizatoriskos jautājumus.

4. Spēja darboties tiešā reliģisko lietu vecāko speciālistu pārraudzībā un vadībā.

5. Spēja adekvāti un ar cieņu rīkoties pastorāla rakstura problēmsituācijās.

6. Spēja aprakstīt pastorālās aprūpes darba organizēšanas procesu atbilstoši profesionālajai kompetencei.

7. Spēja mācīt konfesijas ticības mācību un paskaidrot teoloģiskās koncepcijas dažādu vecumgrupu auditorijām.

8. Spēja koordinēt informatīvus un izglītojošus pasākumus, projektus un programmas praktiskās teoloģijas jautājumos.

9. Spēja asistēt reliģisko lietu vecākos speciālistus pastorālā darba veikšanā.

10. Spēja iedrošināt un atbalstīt indivīdu vai mērķa grupu praktizēt konfesijā akceptētos ētiskos standartus.

11. Spēja uzklausīt vērtējumu par savu profesionālo darbību un pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

12. Spēja informēt pastorālajā darbā iesaistītās puses, tai skaitā reliģisko lietu vecākos speciālistus, par savas darbības rezultātiem.

13. Spēja argumentēti izklāstīt un uzklausīt priekšlikumus un ieteikumus auditorijai.

14. Spēja izmantot pastorālās aprūpes darbam un savai profesionālajai kompetencei atbilstošus resursus, lai optimizētu savu profesionālo darbību.

15. Spēja ievērot normatīvos aktus profesionālās darbības veikšanai.

16. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas sava darba veikšanai.

17. Spēja ievērot profesionālās un reliģiskās ētikas normas.

18. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

19. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

20. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

21. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.41.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Ievērot institūcijā noteiktās pastorālās aprūpes darba prioritātes un izvirzītos uzdevumus.

2. Uzturēt profesionālajai ētikai un kompetencei atbilstošas attiecības gan ar reliģisko lietu vecākajiem speciālistiem, gan ar pastorālajā aprūpē esošām personām, gan ar citiem institūcijas darbiniekiem un brīvprātīgajiem.

3. Lietot iegūtās zināšanas pastorālās aprūpes darba organizēšanā.

4. Organizēt pastorālās aprūpes sniegšanu, respektējot dažādību un atšķirības.

5. Dokumentēt savu profesionālo darbību.

6. Dažādu vecumposmu auditorijām mācīt konfesijas ticības mācību un paskaidrot praktiskās teoloģijas jautājumus, ņemot vērā konfesijas tradīcijas un teoloģiskās koncepcijas.

7. Izmantot un lietot reliģiskās izglītības darbam paredzētos mācību materiālus.

8. Dažādu vecumposmu auditorijām darīt pieejamus pastorālā darba speciālista profesionālajai kompetencei atbilstošus reliģiskos resursus un informāciju par pastorālo aprūpi.

9. Paskaidrot savu un respektēt citu viedokli.

10. Koordinēt reliģiski izglītojošu pasākumu, projektu un programmu īstenošanu.

11. Atbalstīt un iedrošināt personu praktizēt konfesijas ticības praksi, respektējot personas tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību.

12. Respektēt personas vecumposmu īpatnības un ievērot fizisko personu datu aizsardzības prasības.

13. Ievērot profesionālās un reliģiskās ētikas normas.

14. Strādāt ar datortehniku, biroja tehniku, lietot internetu informācijas iegūšanai.

15. Izglītoties profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanai.

16. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas normatīvo aktu prasības darba vidē.

17. Ievērot profesionālo darbību reglamentējošos normatīvos aktus.

18. Pārvaldīt valsts valodu un vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

19. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

20. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

21. Pārzināt personālvadības pamatus.

22. Pārzināt projektu vadības pamatprincipus.

23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

2.41.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. personāla vadība;

1.2. projektu izstrāde un vadīšana;

1.3. krīzes situāciju izpratne;

1.4. reliģiskās konfesijas vēsture.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. vispārīgā psiholoģija;

2.2. attīstības psiholoģija;

2.3. reliģiskās konfesijas teoloģiskās koncepcijas;

2.4. praktiskā teoloģija;

2.5. bibliskās teoloģijas pamati;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. profesionālā ētika;

3.2. saskarsmes psiholoģija;

3.3. saziņas prasme;

3.4. reliģiskās konfesijas un to institūciju pārvaldes principi;

3.5. reliģiskās konfesijas ticības mācības interpretācija;

3.6. pastorālās aprūpes organizācija;

3.7. darba tiesiskās attiecības;

3.8. reliģijas pedagoģija;

3.9. valsts valoda;

3.10. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.11. brīvprātīgais darbs;

3.12. lietvedība;

3.13. informācijas tehnoloģijas;

3.14. darba aizsardzība;

3.15. vides aizsardzība.";

2.8. svītrot sadaļas "III. Trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" apakšnodaļas "3.21. Sociālā audzinātāja profesijas standarts" apakšnodaļas "3.21.2. Nodarbinātības apraksts" 2.punktā vārdus un skaitļus ''Pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1036 "Audžuģimenes noteikumi", par sociālo audzinātāju var būt rīcībspējīga persona, kura sasniegusi 25 gadu vecumu'';

2.9. izteikt sadaļas "III. Trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" 3.31.apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"3.31. Iespieddarbu noformējuma speciālista profesijas standarts";

2.10. izteikt sadaļas "III. Trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" apakšnodaļas "3.31. Iespieddarbu noformējuma speciālista profesijas standarts" apakšnodaļas "3.31.1. Vispārīgie jautājumi" 1.punktu šādā redakcijā:

"1. Profesijas nosaukums – iespieddarbu noformējuma speciālists";

2.11. aizstāt sadaļas "III. Trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" apakšnodaļas "3.31. Iespieddarbu noformējuma speciālista profesijas standarts" apakšnodaļas "3.31.2. Nodarbinātības apraksts" 2.punktā vārdus "digitālā noformējuma speciālists" ar vārdiem "noformējuma speciālists";

2.12. papildināt sadaļu "III. Trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" aiz apakšnodaļas "3.41. Elektronikas tehniķa profesijas standarts" ar apakšnodaļām "3.42. Inženierkomunikāciju tehniķa profesijas standarts", "3.43. Elektrotehniķa profesijas standarts", "3.44. Ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības iekārtu mehāniķa profesijas standarts", "3.45. Pārtikas produktu kvalitātes inspektora palīga profesijas standarts", "3.46. Vides tehniķa profesijas standarts", "3.47. Biotehnologa palīga profesijas standarts", "3.48. Tērpu stila speciālista profesijas standarts", "3.49. Programmēšanas tehniķa profesijas standarts", "3.50. Datorsistēmu tehniķa profesijas standarts", "3.51. Telekomunikāciju tehniķa profesijas standarts" un "3.52. Vizuālā tēla stilista profesijas standarts" šādā redakcijā:

"3.42. Inženierkomunikāciju tehniķa profesijas standarts

3.42.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

3112 07 Inženierkomunikāciju TEHNIĶIS

3112 34 Vēdināšanas un kondicionēšanas sistēmu TEHNIĶIS

3112 35 Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu TEHNIĶIS

3112 36 Aukstumiekārtu sistēmu TEHNIĶIS

3112 37 Gāzes apgādes sistēmu TEHNIĶIS

3112 38 Siltumapgādes un apkures sistēmu TEHNIĶIS (turpmāk kopā – inženierkomunikāciju tehniķis).

3.42.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– inženierkomunikāciju tehniķis veic iekšējo un ārējo inženierkomunikāciju sistēmu, tai skaitā apkures, vēdināšanas un kondicionēšanas sistēmu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, aukstumiekārtu sistēmu (turpmāk – inženierkomunikācijas), izbūves, ekspluatācijas un remonta darbu organizēšanu un vadīšanu; nosaka atsevišķu inženierkomunikāciju montāžas darbu veidus un apjomu; izvēlas materiālus, instrumentus un aprīkojumu inženierkomunikāciju montāžas darbu veikšanai atbilstoši būvprojektā paredzētajiem materiāliem un iekārtām, plāno to piegādi, novietojumu un uzglabāšanu būvobjektā; saskaņo savu darbu ar visiem projekta īstenošanā iesaistītajiem dalībniekiem, ar kopējiem darbu grafikiem; dod nepieciešamos rīkojumus padotajiem un pārbauda šo rīkojumu izpildi.

Inženierkomunikāciju tehniķis strādā uzņēmumos, kas nodarbojas ar inženierkomunikāciju izbūves, ekspluatācijas un remonta darbiem, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.42.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja analizēt būvobjekta informāciju par veicamiem darbiem, konstruktīvi veidot kopējo priekšstatu par plānoto darbu izpildes nosacījumiem un īstenošanu atbilstoši normatīvo aktu un tehniskajā projektā norādītajām prasībām.

2. Spēja izprast būvprojekta dokumentāciju, pārzinot inženierkomunikāciju sistēmu montāžas darbu procesu un mijiedarbību, sākot no darbu uzsākšanas līdz sistēmu nodošanai ekspluatācijā.

3. Spēja atbildīgi plānot un organizēt inženierkomunikāciju izbūves darbus, sadarbojoties ar citiem būvniecības procesa dalībniekiem, nodrošinot inženierkomunikāciju izbūvi un secību atbilstoši būvprojektam un darbu veikšanas grafikam.

4. Spēja organizēt inženierkomunikāciju izbūves darbos nepieciešamo materiālu loģistiku un atbilstošu materiālu uzglabāšanu būvobjektā.

5. Spēja saudzīgi izturēties pret mantiskām vērtībām, ievērot materiālu ražotāju montāžas noteikumus un materiālu savstarpējo saderību.

6. Spēja ekspluatācijas un remonta darbus organizēt savlaicīgi un labā kvalitātē.

7. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un organizēt prasību ievērošanu darbavietā.

8. Spēja vadīt inženierkomunikāciju montētāju darbu, nosakot nepieciešamās prasmes konkrēta inženierkomunikāciju montāžas uzdevuma izpildei, veicot darbu sadali, uzskaiti un pārbaudi.

9. Spēja instruēt darbiniekus.

10. Spēja nekavējoties rīkoties nelaimes gadījuma un avārijas situācijā un sniegt pirmo palīdzību.

11. Spēja izvērtēt inženierkomunikāciju sistēmu ekspluatācijas nosacījumus un darbības principus, sniegt priekšlikumus par alternatīviem risinājumiem inženierkomunikāciju sistēmu montāžā.

12. Spēja nodrošināt informācijas apmaiņu ar būvniecības procesā iesaistītajiem dalībniekiem, plānojot darbu secību un saskaņojot darba zonas atbilstoši tehnoloģisko procesu dinamikai, t.sk. piedalīties būvobjekta ražošanas sapulcēs.

13. Spēja nodrošināt rentabilitāti inženierkomunikāciju sistēmu izbūvē un savlaicīgi norādīt uz iespējamajiem riskiem un zaudējumu rašanos.

14. Spēja izprast pasūtītāja, projektētāju prasības un pamatot dažādu tehnoloģiju un mehānismu izmantošanas iespējamo ietekmi uz tiešo izmaksu optimizāciju.

15. Spēja organizēt izbūvētās sistēmas pārbaudi, ieregulēšanu, balansēšanu, tās palaišanu un nodošanu ekspluatācijā.

16. Spēja sagatavot izbūvēto inženierkomunikāciju izpilddokumentāciju un veikt nepieciešamos saskaņojumus ar atbildīgajām iestādēm.

17. Spēja kontrolēt veikto darbu kvalitāti, materiālu un darbaspēka resursu patēriņu, nodrošinot kvalitatīvu un ekonomiski izdevīgu darba izpildi.

18. Spēja ievērot un lietot kvalitātes vadības sistēmu procedūras.

19. Spēja sekot līdzi izmantojamo mērinstrumentu kalibrācijai un metroloģiskai pārbaudei.

20. Spēja izvērtēt darbu izmaksas un sniegt informāciju finanšu un darbaspēka resursu plānošanai atbilstoši tāmju izmaksu noteikšanas pamatprincipiem.

21. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

22. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

23. Spēja izveidot pozitīvu priekšstatu par uzņēmumu, aizstāvot savas un uzņēmuma intereses.

24. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

25. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.42.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Orientēties būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos.

2. Izmantot internetu, atrast nepieciešamo informāciju.

3. Izprast un lietot būvniecības terminoloģiju.

4. Izvērtēt esošo situāciju būvobjektā, efektīvi darboties un organizēt montāžas procesu, ņemot vērā montāžas procesu ietekmējošos faktorus.

5. Nodrošināt aktuālās informācijas apmaiņu starp būvniecības procesā ieinteresētajām pusēm.

6. Izstrādāt detalizētus darbu veikšanas grafikus, izmantojot darba grafiku sastādīšanas principus un specializētas datorprogrammas.

7. Izprast inženierkomunikāciju izbūves tehnoloģiskā procesa dinamiku.

8. Ievērot darba grafiku un kontrolēt veicamos inženierkomunikāciju izbūves darbus, kā arī reaģēt uz aktuālo situāciju objektā.

9. Izprast veicamo inženierkomunikāciju izbūves darbu specifiku un izvēlēties atbilstošus darba instrumentus un mehānismus.

10. Orientēties tirgus situācijā un plānot materiālu piegādes, izvērtējot inženierkomunikāciju produkcijas klāstu, izmaksas, kvalitāti, apmaksas nosacījumus, garantijas, piegādes termiņus u.c. faktorus.

11. Sagatavot inženierkomunikāciju montāžai nepieciešamo materiālu sarakstu un organizēt to piegādi.

12. Pieņemt inženierkomunikāciju izbūves, remonta un ekspluatācijas darbiem atbilstošos materiālus pēc kvalitātes un kvantitātes.

13. Nodrošināt atbilstošu inženierkomunikāciju izbūves, remonta un uzturēšanas darbos izmantojamo materiālu uzglabāšanu, ievērojot ražotāja un normatīvo aktu noteiktās prasības.

14. Plānot, organizēt un kontrolēt inženierkomunikāciju montētāju darbus, ievērojot normatīvo aktu prasības.

15. Veikt inženierkomunikāciju montāžas darbus, lietojot nepieciešamos rokas un elektroinstrumentus.

16. Sagatavot kvalitātes kontroles un pārbaudes plānu konkrētam inženierkomunikāciju montāžas procesam.

17. Novērtēt veikto darbu atbilstību darba uzdevumam un kvalitāti atbilstoši kvalitātes vadības procedūrai, uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

18. Sadarboties būvprojekta ietvaros ar būvniecības procesa dalībniekiem.

19. Strādāt ar būvprojekta inženierkomunikāciju izbūves darbu izpildes dokumentiem, datoru un nepieciešamām programmām.

20. Organizēt izbūvēto inženierkomunikāciju sistēmu daļēju un pilnu pārbaudi un izbūvēto sistēmu nodošanu ekspluatācijā.

21. Izprast būvniecības tāmju izmaksu noteikšanas pamatprincipus.

22. Aprēķināt veicamo inženierkomunikāciju montāžas darbu finanšu un darbaspēka resursus.

23. Atbilstoši konkrētai situācijai būvobjektā noteikt nepieciešamo darbinieku skaitu, sekot līdzi materiālu un darbaspēka resursu patēriņam.

24. Veidot lietišķas attiecības ar būvniecības procesā iesaistītajiem dalībniekiem un atbildīgo iestāžu pārstāvjiem.

25. Risināt konfliktus un atrast kompromisus strīdīgos jautājumos.

26. Saudzīgi attiekties pret mantiskām vērtībām, ievērojot personīgās un kolektīvās atbildības principus.

27. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

28. Nodrošināt veicamajiem darbiem atbilstošus drošus darba apstākļus, izpildot darba aizsardzības speciālista norādījumus.

29. Sniegt pirmo palīdzību.

30. Pārvaldīt valsts valodu.

31. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

33. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.42.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. komercdarbības pamati;

1.2. starpkultūru attiecības.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. elektrodrošība un bīstamās iekārtas;

2.2. tehniskie grafiskie apzīmējumi;

2.3. būvprojektēšanas pamati: arhitektūra; ūdensapgāde un kanalizācija; ventilācija un gaisa kondicionēšana, gāzes apgāde, siltumapgāde;

2.4. pieejamo materiālu tirgi;

2.5. tehnoloģisko procesu pārzināšana būvobjektā;

2.6. saskaņošanas procedūras ar atbildīgajām iestādēm;

2.7. kvalitātes vadības procedūras;

2.8. energoefektivitāte;

2.9. elektroapgāde;

2.10. tāmju tiešās izmaksas, virsizdevumi un nodokļi;

2.11. tāmju noformēšana atbilstoši LBN – Latvijas būvnormatīviem;

2.12. mehānismu izmaksas.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. būvniecības reglamentējums;

3.2. darba aizsardzība;

3.3. pirmās palīdzības sniegšana;

3.4. ugunsdrošība;

3.5. vides aizsardzība;

3.6. inženierkomunikāciju konstruktīvie risinājumi;

3.7. inženierkomunikāciju montāžas darbu tehnoloģija;

3.8. inženierkomunikāciju ekspluatācija;

3.9. inženierkomunikāciju montāžas darba plānošana;

3.10. būvmašīnas, aprīkojumi un instrumenti;

3.11. materiālu piegādes iespējas un uzglabāšanas nosacījumi;

3.12. materiālu un iekārtu pielietojamība;

3.13. inženierkomunikāciju montāžas iekārtu plūsma;

3.14. inženierkomunikāciju montāžas materiālu plūsma;

3.15. būvobjekta inženierkomunikāciju montāžas organizācijas struktūra;

3.16. personīgās un kolektīvās atbildības kompetence;

3.17. profesionālās un vispārējās ētikas principi;

3.18. saskarsmes psiholoģijas pamatprincipi;

3.19. inženierkomunikāciju montāžas gaita un īpatnības;

3.20. inženierkomunikāciju montāžas alternatīvie risinājumi;

3.21. inženierkomunikāciju montētāja zināšanas un prasmes;

3.22. operatīvā inženierkomunikāciju montāžas darba vadība;

3.23. inženierkomunikāciju montāžas procesa kvalitātes pārbaudes metodes;

3.24. lietvedība;

3.25. izpilddokumentācijas sastāvs un tās veidošana;

3.26. darbam nepieciešamās projektēšanas un dokumentu veidošanas datorprogrammas;

3.27. būvniecības darbu secība;

3.28. inženierkomunikāciju montāžas darbietilpība un darba laika normas;

3.29. darba grafika sastādīšanas metodes un izmantojamās programmas;

3.30. inženierkomunikāciju sistēmu darbības pārbaudes metodes;

3.31. inženierkomunikāciju nodošanas ekspluatācijā procedūra un vajadzīgā dokumentācija;

3.32. inženierkomunikāciju sistēmu ieregulēšanas un balansēšanas metodes, veidi un pieejamās tehnoloģijas;

3.33. inženierkomunikācijas, to veidi;

3.34. ražotāja izvirzītās prasības inženierkomunikāciju montāžas procesam;

3.35. būvmateriāli;

3.36. inženierkomunikāciju savstarpējā mijiedarbība;

3.37. mērinstrumenti, to ekspluatācija un pārbaude;

3.38. objekta kvalitātes vadības procedūras;

3.39. inženiertīklu montāžas materiāli;

3.40. darbu veikšanas metodes, instrumenti un mehānismi;

3.41. valsts valoda;

3.42. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.43. būvniecības jomas profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

3.44. darba tiesiskās attiecības.

3.43. Elektrotehniķa profesijas standarts

3.43.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – elektrotehniķis.

2. Profesijas kods – 3113 02.

3.43.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– elektrotehniķis plāno, organizē un veic elektroietaišu projektēšanas, izbūves un ekspluatācijas (elektroietaišu darbspējas uzturēšanas un darbmūža pagarināšanas) darbus sadarbībā ar tiešo darba vadītāju.

Elektrotehniķis strādā dažādu jomu uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.43.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja lasīt un izprast rasējumus, elektriskās principiālās shēmas un materiālu specifikācijas, lai sagatavotos elektrotehniķa darba uzdevuma izpildei.

2. Spēja patstāvīgi veikt darba vietas un uzdevuma analīzi.

3. Spēja saimnieciski plānot resursus elektroiekārtām atbilstoši darba uzdevumam un izvērtētajai informācijai.

4. Spēja projektēt vienkāršas principiālās elektrotehniskās shēmas, izmantojot elektroiekārtu shēmu analogus.

5. Spēja precīzi un uzmanīgi izstrādāt elektroietaišu montāžas shēmu atbilstoši principiālajai shēmai.

6. Spēja izbūvēt elektroinstalāciju, izmantojot atbilstošus materiālus, darbarīkus un instrumentus.

7. Spēja veikt elektroiekārtu atslēdznieka darbus.

8. Spēja precīzi veikt elektriskos un citus mērījumus ar atbilstošiem mērinstrumentiem.

9. Spēja regulēt un pārbaudīt elektroiekārtas, nepieciešamības gadījumā lietojot datortehnoloģijas.

10. Spēja veikt elektroiekārtu defektēšanu un novērst atklātos defektus elektroiekārtās, izmantojot atbilstošus materiālus un instrumentus.

11. Spēja veikt darbus elektroiekārtu darbspēju uzturēšanai un darbmūža pagarināšanai.

12. Spēja patstāvīgi izstrādāt un saskaņot darba grafiku darba pienākumu veikšanai.

13. Spēja sazināties ar darba procesā iesaistītajiem speciālistiem.

14. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

15. Spēja izveidot elektrotehnisko darbu tāmi.

16. Spēja izveidot un uzturēt materiāltehnisko bāzi elektrotehnisko un ekspluatācijas darbu veikšanai.

17. Spēja sadarboties ar tiešo darba vadītāju, mērķtiecīgi organizēt savu un sev pakļautā elektrotehniskā personāla darbu.

18. Spēja noformēt un uzturēt elektrotehnisko dokumentāciju.

19. Spēja uzraudzīt sev pakļauto elektrotehnisko personālu un darba vietu drošai darba veikšanai.

20. Spēja novērtēt un novērst riskus elektrotehnisko darbu veikšanas procesā.

21. Spēja veikt elektrotehniskos darbus, ievērojot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietojot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

22. Spēja atrast, izvērtēt un radoši lietot elektroietaišu projektēšanas, izbūves un ekspluatācijas gaitā iegūto informāciju.

23. Spēja novērtēt paveikto darbu un sniegt priekšlikumus par darba gaitu elektroiekārtās, lietojot nepieciešamās tehnoloģijas.

24. Spēja sagatavot elektrotehnisko personālu veicamajam darbam.

25. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

26. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

27. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

28. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.43.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Lasīt un pārzināt tehnisko dokumentāciju (rasējumus, materiālu specifikācijas, elektriskās shēmas).

2. Izskaidrot elektroietaišu darbību un ierīkošanu.

3. Izstrādāt un noformēt tehniskos risinājumus.

4. Izstrādāt darba uzdevuma elektrotehnisko skici.

5. Veikt elektroinstalācijas darbus.

6. Veikt elektroiekārtu atslēdznieka darbus.

7. Veikt elektromontāžas darbus.

8. Veikt un fiksēt elektrisko lielumu un vērtību mērījumus.

9. Veikt un fiksēt ģeometriskus mērījumus.

10. Regulēt elektroiekārtas un elektroietaises.

11. Pārbaudīt elektroiekārtas.

12. Konstatēt, novērtēt un novērst elektroiekārtu defektus.

13. Veikt nepieciešamās elektrotehniskās aplēses.

14. Izvērtēt darba apstākļus, sagatavojot darba vietu drošai darba veikšanai.

15. Plānot un organizēt savu un sev pakļautā personāla darbu atbilstoši uzdevumam.

16. Apzināt veicamajam darba uzdevumam nepieciešamos resursus.

17. Noteikt tehnoloģiskā procesa izmaksas un izveidot tāmi.

18. Strādāt komandā vai patstāvīgi, kā arī uzņemties iniciatīvu, ievērot darba kultūru un profesionālās un vispārējās ētikas principus, risināt problēmsituācijas darba procesā.

19. Pārzināt materiālu, instrumentu, darbarīku sagādes norisi.

20. Noformēt dokumentāciju atbilstoši lietvedības un nozares normatīvo aktu prasībām.

21. Veikt darbus atbilstoši darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, lietot videi draudzīgus materiālus.

22. Pieņemt atbilstošus lēmumus.

23. Veikt tehniskos un organizatoriskos darba un iekārtu uzraudzības pasākumus.

24. Iegūt darba veikšanai nepieciešamo informāciju.

25. Atrast, analizēt un lietot informāciju par jaunākajām tehnoloģijām nozarē, pastāvīgi pilnveidot profesionālo kompetenci.

26. Novērtēt paveiktā darba atbilstību darba uzdevumam, uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

27. Lietot informācijas tehnoloģijas un speciālo programmatūru darba veikšanai.

28. Sniegt pirmo palīdzību.

29. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

30. Pārvaldīt valsts valodu.

31. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālajā saziņas līmenī.

32. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.43.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. elektroapgādes principi un nodrošinājums;

1.2. sociālās zinības;

1.3. vadības pamati;

1.4. uzskaitvedības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. elektrotīkla automatizācijas pamati;

2.2. elektroiekārtas (uzbūve, darbības principi un ekspluatācija);

2.3. elektronikas pamati;

2.4. loģisko kontroleru programmēšana;

2.5. mehānikas principi;

2.6. darbu organizācija un plānošana;

2.7. saskarsmes pamatprincipi;

2.8. tehnoloģiskais process;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. elektriskie materiāli;

3.2. elektriskie mērījumi;

3.3. elektroinstalācija;

3.4. elektrotehniskie grafiskie apzīmējumi;

3.5. tehniskā grafika;

3.6. materiālzinība;

3.7. metālapstrādes darbu tehnoloģija;

3.8. elektroiekārtu atslēdznieka darbi;

3.9. pirmā palīdzība;

3.10. datorzinības, datoru lietojumprogrammas, datubāzes;

3.11. lietvedības pamati;

3.12. profesionālās un vispārējās ētikas principi;

3.13. valsts valoda;

3.14. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.15. darba vides iespējamie riska faktori un to novēršana;

3.16. darba aizsardzība;

3.17. vides aizsardzība;

3.18. darba tiesiskās attiecības.

3.44. Ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības iekārtu mehāniķa profesijas standarts

3.44.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības iekārtu mehāniķis.

2. Profesijas kods – 3115 49.

3.44.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības iekārtu mehāniķis veic ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības tehnoloģisko iekārtu un ierīču (turpmāk – iekārtas) montāžu, ekspluatāciju, apkalpošanu un remontu; plāno un organizē iekārtu montāžas un remonta darbus, nodrošina darba aizsardzības prasību ievērošanu iekārtu montāžas, ekspluatācijas, apkalpošanas un remonta laikā.

Ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības iekārtu mehāniķis strādā ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības uzņēmumos.

3.44.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja novērtēt iekārtu bojājumus un veikt atbilstošu remontu.

2. Spēja novērtēt iekārtu gatavību remonta veikšanai.

3. Spēja precīzi izgatavot un apstrādāt vienkāršas iekārtu detaļas.

4. Spēja lasīt un saprast tehnisko un remonta dokumentāciju, kā arī lietot iegūto informāciju darbā.

5. Spēja uzturēt iekārtas atbilstoši reglamentējošās dokumentācijas prasībām.

6. Spēja izpildīt iekārtu plānotās un ārkārtas tehniskās apskates un apkopes.

7. Spēja pareizi lietot mērīšanas līdzekļus un novērtēt kontroles rezultātus.

8. Spēja lietot, apkalpot un uzraudzīt montāžas ierīces.

9. Spēja veikt darba pienākumus un lietot mehāniskās iekārtas, darba rīkus, izejvielas un materiālus, darba apģērbu, individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, tai skaitā ievērojot darba specifiku telpās ar īpašām prasībām.

10. Spēja ievērot sprādziendrošības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasības, ja nepieciešams, atbilstoši rīkoties un sniegt pirmo palīdzību.

11. Spēja atpazīt drošības signālus un zīmes un atbilstoši rīkoties.

12. Spēja saprast un ievērot higiēnas prasības.

13. Spēja risināt darba procesā radušās problēmas.

14. Spēja veikt darbu patstāvīgi.

15. Spēja plānot un organizēt savu darbu.

16. Spēja atbildēt par savu rīcību, darba rezultātiem, racionālu darba laika un resursu izmantošanu.

17. Spēja saskaņot savu darbību ar dažādu līmeņu speciālistiem.

18. Spēja atrast, atlasīt un izmantot nepieciešamo informāciju.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

20. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.44.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt iekārtu remonta darbus.

2. Veikt metālkonstrukciju montāžas darbus.

3. Izgatavot palīgierīces iekārtu remonta un montāžas darbiem.

4. Veikt detaļu vienkāršu termisko apstrādi.

5. Veikt vienkāršus metināšanas darbus.

6. Noteikt iekārtu detaļu defektus un remonta veidus to izlabošanai.

7. Veikt tvertņu iekšējos remontdarbus.

8. Veikt nolietojušos detaļu atjaunošanas darbus un iekārtu mezglu nomaiņas.

9. Noteikt un pamatot iekārtu ekspluatācijas režīma robežas, noskaidrot avāriju un bojājumu cēloņus.

10. Pārbaudīt iekārtu tehnisko stāvokli pirms nodošanas ekspluatācijā.

11. Strādāt ar kontrolmērinstrumentiem.

12. Lasīt kopsalikuma un detaļu rasējumus.

13. Lasīt tehnoloģiskās, hidrauliskās, pneimatiskās, kinemātiskās shēmas.

14. Izstrādāt detaļu darba rasējumus, skices.

15. Sastādīt un noformēt iekārtu montāžas, ekspluatācijas, apkalpošanas un remonta dokumentus.

16. Piemērot labas ražošanas prakses, ISO un citu kvalitātes sistēmu standartus.

17. Lietot biroja tehniku.

18. Veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības, vides aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasībām.

19. Lietot drošības zīmes un signālus.

20. Strādāt patstāvīgi un komandā.

21. Plānot un organizēt savu darbu.

22. Uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

23. Ievērot higiēnas prasības.

24. Ievērot profesionālās ētikas principus.

25. Pārvaldīt valsts valodu.

26. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālā jomā saziņas līmenī.

27. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

28. Lietot ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības nozares normatīvos aktus.

29. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.44.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. labas ražošanas prakses, ISO un citas kvalitātes sistēmas;

1.2. uzņēmuma struktūras sistēmas;

1.3. iekārtu izvēles un izvietošanas principi;

1.4. agresīvās un toksiskās vielas.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. tērauda termiskā apstrāde;

2.2. metālu apstrāde ar spiedienu;

2.3. tehnoloģiskā procesa automatizācija, automatizācijas līdzekļi;

2.4. tehnoloģiskie procesi (hidrodinamiskie, siltumprocesi, ķīmiskie, masu apmaiņas, mehāniskie, ūdeņu attīrīšanas procesi);

2.5. darbgaldu uzbūve;

2.6. tipveida detaļu un pamatmezglu stiprības aprēķini;

2.7. tehnoloģisko iekārtu mezglu stiprības aprēķini;

2.8. ekonomikas pamati;

2.9. drošības zīmes un signāli;

2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. apstrādājamo materiālu mehāniskās īpašības;

3.2. tēraudu un sakausējumu marķēšana;

3.3. plastmasu, gumijas un citu nemetālisko materiālu galvenās īpašības;

3.4. metālgriešanas darbgaldi;

3.5. metālgriešanas un atslēdznieku instrumenti;

3.6. skābju, sārmu un citu ķīmisko vielu īpašības;

3.7. eļļošanas līdzekļu īpašības;

3.8. metālu korozijas veidi un aizsargpārklājumi;

3.9. spiediena mērīšanas līdzekļu kontrole;

3.10. rasējumu un tehniskās dokumentācijas noformēšanas standarti;

3.11. tehniskie mērījumi un mērīšanas līdzekļi;

3.12. virsmas formas un raupjuma pielaides;

3.13. dažādu detaļu savienojumu pielaides un sēžas;

3.14. tipveida detaļu un pamatmezglu, tehnoloģisko iekārtu mezglu remonta veidi;

3.15. tehnoloģisko iekārtu apkalpošana;

3.16. darba aizsardzība;

3.17. vides aizsardzība;

3.18. pirmā palīdzība;

3.19. darba higiēna;

3.20. saskarsmes pamati;

3.21. valsts valoda;

3.22. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.23. profesionālā ētika;

3.24. informācijas tehnoloģijas;

3.25. darba tiesiskās attiecības.

3.45. Pārtikas produktu kvalitātes inspektora palīga profesijas standarts

3.45.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – pārtikas produktu kvalitātes inspektora palīgs.

2. Profesijas kods – 3119 41.

3.45.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– pārtikas produktu kvalitātes inspektora palīgs veic vides, pārtikas un izejvielu paraugu noņemšanu, to ķīmiskās un mikrobioloģiskās analīzes, aprēķina un noformē analīžu rezultātus; plāno paraugu noņemšanas un analīžu grafikus; organizē savu darbu laboratorijā analīžu veikšanai.

Pārtikas produktu kvalitātes inspektora palīgs strādā pārtikas ražošanas uzņēmumu laboratorijās un kvalitātes kontroles laboratorijās.

3.45.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja patstāvīgi un precīzi veikt pārtikas produktu, izejvielu un vides paraugu ķīmiskās un mikrobioloģiskās analīzes.

2. Spēja strādāt ar mērīšanas un kontroles līdzekļiem, novērtēt kontroles rezultātus.

3. Spēja uzturēt laboratorijas aparatūru un iekārtas tīras un darba kārtībā, nodrošinot analīžu rezultātu kvalitāti un precizitāti.

4. Spēja precīzi un savlaicīgi aprēķināt un dokumentēt analīžu rezultātus.

5. Spēja saprast un ievērot kvalitātes sistēmas pamatprasības, kā arī normatīvo aktu prasības, kas attiecas uz noteiktu darba uzdevumu izpildi.

6. Spēja lietot laboratorijas aparatūru un iekārtas, izejvielas un materiālus, darba apģērbu, individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

7. Spēja ievērot sprādziendrošības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasības, ja nepieciešams, atbilstoši rīkoties un sniegt pirmo palīdzību.

8. Spēja atpazīt drošības signālus un zīmes un atbilstoši rīkoties.

9. Spēja atbildēt par sava darba rezultātiem, racionālu darba laika un resursu izmantošanu.

10. Spēja plānot un organizēt savu darbu laboratorijā.

11. Spēja strādāt komandā, neradot konfliktus un psiholoģisku diskomfortu darbā, ievērojot ētikas normas.

12. Spēja saskaņot savu darbību ar dažādu līmeņu speciālistiem.

13. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

14. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas un vides aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

3.45.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt izejvielu, pārtikas produktu un vides paraugu (ūdens, gaisa, virsmas nomazgājumu) mikrobioloģiskās un ķīmiskās analīzes.

2. Strādāt ar ķīmiskajām vielām, reaģentiem un barotnēm.

3. Lietot laboratorijas aparatūru, iekārtas un datortehniku paraugu analīžu veikšanai, rezultātu apkopošanai un datu uzskaitei.

4. Piemērot Latvijas valsts standartus un, ja nepieciešams, starptautiski atzītus standartus, kā arī citu tehnisko dokumentāciju.

5. Veikt analīžu rezultātu aprēķinus.

6. Veikt darba pienākumus, ievērojot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, kas noteiktas ķīmijas un mikrobioloģijas laboratorijām.

7. Lietot elektroiekārtas atbilstoši elektrodrošības noteikumu prasībām.

8. Lietot ugunsdzēsības līdzekļus un rīkoties ugunsgrēka gadījumā.

9. Rīkoties ārkārtas gadījumos.

10. Lietot drošības zīmes un signālus.

11. Sniegt pirmo palīdzību.

12. Lietot darbam paredzēto apģērbu.

13. Lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

14. Lietot mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus laboratorijas un inventāra kopšanai.

15. Strādāt patstāvīgi un komandā.

16. Uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

17. Ievērot higiēnas prasības.

18. Ievērot profesionālās ētikas principus.

19. Pārvaldīt valsts valodu.

20. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālā jomā saziņas līmenī.

21. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

22. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.45.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. kvalitātes sistēmas;

1.2. veselīga uztura pamati;

1.3. pārtikas tehnoloģijas pamati;

1.4. pārtikas apriti reglamentējošie normatīvie akti.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. pārtikas apdraudējuma un kritisko kontroles punktu sistēmas pamatprincipi (HACCP) (Hazard Analysis and Critical Control Point – riska analīzes un kritisko kontroles punktu metode);

2.2. pārtikas ķīmija;

2.3. pārtikas mikrobioloģijas pamati (patogēnie un indikatormikroorganismi), saindēšanās ar uzturu;

2.4. dzeramā ūdens sastāvs un laboratorisko izmeklējumu veidi;

2.5. pārtikas higiēnas pamati;

2.6. ekonomikas pamati;

2.7. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. laboratorijas trauki un iekārtas;

3.2. laboratorijas darba procedūras;

3.3. kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metodes;

3.4. pārtikas produktu, vides objektu un dzeramā ūdens fizikāli ķīmiskās un mikrobioloģiskās analīzes metodes;

3.5. analīžu dokumentācijas veidi;

3.6. darba aizsardzība;

3.7. vides aizsardzība;

3.8. pirmā palīdzība;

3.9. individuālie un kolektīvie aizsardzības līdzekļi;

3.10. rīcība ārkārtas gadījumos;

3.11. ugunsdrošības līdzekļi;

3.12. darba higiēna;

3.13. saskarsmes pamati;

3.14. valsts valoda;

3.15. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.16. profesionālā ētika;

3.17. informācijas tehnoloģijas;

3.18. darba tiesiskās attiecības.

3.46. Vides tehniķa profesijas standarts

3.46.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – vides tehniķis.

2. Profesijas kods – 3141 25.

3.46.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– vides tehniķis veic uzdevumus, kas saistīti ar dzeramā ūdens, notekūdeņu, gaisa un augsnes kontroli, ar tehnoloģisko procesu uzraudzību un nodrošināšanu dzeramā ūdens sagatavošanā, notekūdeņu attīrīšanā un atkritumu apsaimniekošanā (turpmāk – tehnoloģiskais process), plāno un organizē izpildāmo darbu.

Vides tehniķis strādā ūdensapgādes, notekūdeņu apsaimniekošanas, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumos.

3.46.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja sagatavot darba vietu tehnoloģiskā procesa kontrolei, uzraudzībai un nodrošināšanai.

2. Spēja veikt tehnoloģiskā procesa kontroli, uzraudzību un nodrošināšanu, ievērojot darba aizsardzības prasības.

3. Spēja novērtēt izejvielu un materiālu atbilstību tehnoloģiskā procesa īstenošanai un darba uzdevumam, nodrošināt izejvielu uzskaiti, ievērojot ķīmisko vielu un materiālu uzglabāšanas noteikumus.

4. Spēja patstāvīgi un precīzi pildīt darba uzdevumu un nodrošināt tehnoloģisko procesu, kā arī kontrolēt un uzturēt tehnoloģiskā procesa parametrus atbilstoši uzņēmuma reglamentējošās dokumentācijas prasībām.

5. Spēja pareizi lietot mērierīces un procesa kontroles ierīces un novērtēt kontroles rezultātus.

6. Spēja uzturēt tehnoloģiskās iekārtas darba kārtībā.

7. Spēja precīzi un savlaicīgi dokumentēt tehnoloģiskā procesa norisi un veikt pierakstus par procesa laikā novērotām novirzēm.

8. Spēja lietot tehnoloģiskās iekārtas, darba rīkus, izejvielas un materiālus, darba apģērbu, individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

9. Spēja uzraudzīt tehnoloģiskā procesa norisi atkritumu apsaimniekošanā.

10. Spēja noņemt ūdeņu, notekūdeņu, gaisa, augsnes un atkritumu paraugus analīžu veikšanai.

11. Spēja uzraudzīt tehnoloģiskā procesa norisi notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un veikt nepieciešamās izmaiņas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības režīmā, vadoties pēc notekūdeņu sastāva un apjoma, ja to paredz izsniegtā reglamentējošā dokumentācija.

12. Spēja uzraudzīt tehnoloģiskā procesa norisi dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtās un veikt nepieciešamās izmaiņas dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu darbības režīmā, vadoties pēc ūdens sastāva un patēriņa.

13. Spēja veikt vides kvalitātes un piesārņojuma kontroles datu apkopošanu, sistematizēšanu un uzkrāšanu.

14. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas darbā.

15. Spēja atpazīt drošības signālus un zīmes un atbilstoši rīkoties.

16. Spēja ievērot sprādziendrošības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasības, ja nepieciešams, atbilstoši rīkoties un sniegt pirmo palīdzību.

17. Spēja novērtēt vides piesārņojumu un noteikt vides riskus darba režīma apstākļos un ārkārtas situācijās.

18. Spēja atbildēt par sava darba rezultātiem, racionālu darba laika un resursu izmantošanu.

19. Spēja strādāt komandā, neradot konfliktus un psiholoģisku diskomfortu darbā, ievērojot ētikas normas.

20. Spēja saskaņot savu darbību ar dažādu līmeņu speciālistiem.

21. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

22. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.46.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Ņemt paraugus kontroles analīzēm.

2. Veikt ūdens, dzeramā ūdens, notekūdeņu, gaisa un augsnes kontroles analīzes un noformēt šo analīžu rezultātus.

3. Lasīt tehnoloģiskās shēmas.

4. Lasīt un izstrādāt tehnoloģisko procesu rasējumus.

5. Piemērot labas ražošanas prakses, ISO un citu kvalitātes sistēmu standartus.

6. Lietot informācijas tehnoloģijas un elektroniskās laboratoriju ierīces kontroles analīžu veikšanai, to rezultātu apkopošanai, datu uzkrāšanai, grafiku veidošanai.

7. Izvērtēt iegūtos datus un sagatavot priekšlikumus situācijas uzlabošanai vai tehnoloģiskā procesa pilnveidošanai.

8. Apkalpot notekūdeņu attīrīšanas, dzeramā ūdens sagatavošanas un atkritumu savākšanas, pirmapstrādes, pārstrādes un uzglabāšanas iekārtas.

9. Veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības, vides aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasībām.

10. Lietot drošības zīmes un signālus.

11. Sniegt pirmo palīdzību.

12. Ievērot higiēnas noteikumus.

13. Strādāt patstāvīgi un komandā.

14. Uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

15. Ievērot profesionālās ētikas principus.

16. Pārvaldīt valsts valodu.

17. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālā jomā saziņas līmenī.

18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

19. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.46.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. tiesību pamati;

1.2. enerģiju veidi;

1.3. alternatīvo enerģiju veidi;

1.4. kvalitātes sistēmas;

1.5. vides pārvaldības sistēmas.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. vispārīgā ķīmija;

2.2. ķīmiskās vielas, to klasifikācija, marķējums un īpašības;

2.3. ūdens, atmosfēras un augsnes piesārņojums;

2.4. mikroorganismu ietekme uz vidi;

2.5. vides aizsardzības jaunākās tehnoloģijas un iekārtas;

2.6. tīrākas ražošanas pamatprincipi;

2.7. ekonomikas pamati;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. analītiskās ķīmijas pamati;

3.2. laboratorijas iekārtas un trauki, ķīmiskie reaktīvi, to veidi un lietošana;

3.3. kontroles paraugu ņemšanas metodes;

3.4. testēšanas metodes vides kvalitātes un tehnoloģisko procesu kontroles parametru noteikšanai;

3.5. dzeramā ūdens sagatavošanas metodes;

3.6. notekūdeņu attīrīšanas metodes;

3.7. atkritumu apsaimniekošanas pamatprincipi un metodes;

3.8. labas ražošanas prakses, (ISO – International Organization for Standardization) un citas kvalitātes sistēmas;

3.9. darba aizsardzība;

3.10. vides aizsardzība;

3.11. drošības zīmes un signāli;

3.12. pirmā palīdzība;

3.13. darba higiēna;

3.14. saskarsmes pamati;

3.15. valsts valoda;

3.16. viena svešvaloda profesionālā saziņas līmenī;

3.17. profesionālā ētika;

3.18. informācijas tehnoloģijas;

3.19. darba tiesiskās attiecības.

3.47. Biotehnologa palīga profesijas standarts

3.47.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – biotehnologa palīgs.

2. Profesijas kods – 3141 27.

3.47.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– biotehnologa palīgs patstāvīgi vai biotehnoloģijas speciālista vadībā veic biotehnoloģiskos procesus vai to daļu; nodrošina biotehnoloģisko iekārtu ekspluatāciju, apkalpošanu un remontu uzņēmuma struktūrvienībā atbilstoši reglamentējošajai dokumentācijai; piedalās biotehnoloģisko ražošanas procesu pētījumos un apkopo to rezultātus.

Biotehnologa palīgs strādā ķīmijas, bioķīmijas, farmācijas, kosmētikas un parfimērijas nozares uzņēmumos.

3.47.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt biotehnoloģisko iekārtu, palīgiekārtu, tehnoloģisko komunikāciju vizuālo un tehnisko novērtējumu atbilstoši ekspluatācijas dokumentācijai un marķējumam, izmantojot atbilstošus mērinstrumentus un mēriekārtas.

2. Spēja lasīt tehnoloģisko shēmu un nodrošināt tās īstenošanu noteiktajam biotehnoloģiskajam procesam.

3. Spēja nodrošināt biotehnoloģisko iekārtu un tehnoloģisko komunikāciju savienošanu atbilstoši tehnoloģiskajai shēmai.

4. Spēja veikt biotehnoloģisko procesu, izmantojot mehāniskās un automātiskās procesa vadības iekārtas atbilstoši tehnoloģiskajai dokumentācijai.

5. Spēja sagatavot barotni atbilstoši tehnoloģiskajai dokumentācijai un veikt eksperimentus/pētījumus barotnes optimizācijas nolūkos saskaņā ar plānu/protokolu.

6. Spēja aprēķināt procesa materiālu bilanci, lietot sterilizācijas iekārtas.

7. Spēja sagatavot sējmateriālu, reaģentus un izvēlēties piemērotākos materiālus biotehnoloģiskajam procesam atbilstoši reglamentējošajai dokumentācijai.

8. Spēja veikt barotnes iekraušanu, sējmateriāla ievadīšanu reaktorā un materiālu ievadi biotehnoloģiskā ražošanas procesa laikā saskaņā ar tehnoloģisko dokumentāciju, lietojot aseptiskas metodes.

9. Spēja veikt biotehnoloģiskos ražošanas procesus, ievērojot standarta operāciju procedūras un labas ražošanas prakses principus.

10. Spēja noņemt paraugus kvalitātes kontroles nolūkos, izvērtēt un apkopot testēšanas rezultātus atbilstoši tehnoloģiskajai dokumentācijai.

11. Spēja apkopot biotehnoloģiskā ražošanas procesa datus, identificēt un izvērtēt novirzes iekārtu darbībā un tehnoloģiskajā procesā, noteikt to cēloņus.

12. Spēja analizēt biotehnoloģiskā ražošanas procesa datus un pilnveidot biotehnoloģiskos procesus atbilstoši labas ražošanas prakses principiem.

13. Spēja veikt eksperimentus saskaņā ar plānu/protokolu gala produkta ražošanas procesu optimizācijas nolūkā.

14. Spēja veikt biomasas atdalīšanu, izmantojot tam paredzētās iekārtas, un gatavā produkta izdalīšanu atbilstoši tehnoloģiskajai dokumentācijai.

15. Spēja veikt biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produkta apstrādi saskaņā ar tehnoloģisko dokumentāciju, izmantojot biotehnoloģiskās ražošanas iekārtas.

16. Spēja veikt biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produkta fasēšanu, iepakošanu, marķēšanu un izvērtēt tā kvalitātes kontroles rezultātus.

17. Spēja identificēt un marķēt nekvalitatīvu biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produktu, iekārtas, palīgiekārtas un tehnoloģiskās komunikācijas.

18. Spēja piemērot bioloģiskās izcelsmes atkritumu (t.sk. bīstamo) apstrādes un nodošanas principus, veikt biotehnoloģiskā procesa atlikumu sagatavošanu tālākai pārstrādei un utilizācijai.

19. Spēja strādāt ar ražotāja iekārtu ekspluatācijas dokumentāciju, organizēt iekārtu uzstādīšanu un veikt kvalificēšanas testus atbilstoši plānam/protokolam, sagatavot iekārtu ekspluatācijas instrukcijas.

20. Spēja veikt biotehnoloģisko ražošanas iekārtu, tehnoloģisko komunikāciju tīrīšanu, sterilizāciju un dekontamināciju, izmantojot rūpnieciskās mazgāšanas un sterilizācijas iekārtas, dezinficējošos līdzekļus.

21. Spēja ievērot personāla, telpu un iekārtu higiēnas prasības, lietojot kolektīvos un individuālos higiēnas līdzekļus, atbilstošus tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus un iekārtas.

22. Spēja organizēt un veikt darbu patstāvīgi, ievērojot termiņus un kvalitātes prasības, taupot resursus un uzņemoties atbildību par sava darba rezultātu.

23. Spēja sadarboties ar darba vadītāju un kolēģiem, lietojot pozitīvas saskarsmes prasmes un ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

24. Spēja organizēt darbu saskaņā ar nozares reglamentējošo dokumentāciju.

25. Spēja izstrādāt un aktualizēt ražošanas dokumentāciju.

26. Spēja pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

27. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, strādājot ar iekārtām, mikroorganismu kultūrām un ķīmiskajām vielām, veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai, izmantojot atbilstošus kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus.

28. Spēja strādāt ar spiediena iekārtām un elektroiekārtām.

29. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

30. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

31. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

32. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

33. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas.

34. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.47.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt biotehnoloģisko iekārtu, palīgiekārtu un tehnoloģisko komunikāciju vizuālo un tehnisko novērtējumu.

2. Lasīt tehnoloģisko shēmu un nodrošināt tās īstenošanu atbilstoši biotehnoloģiskajam procesam.

3. Veikt biotehnoloģisko iekārtu un tehnoloģisko komunikāciju savienošanu un atvienošanu.

4. Veikt biotehnoloģisko ražošanas procesu saskaņā ar tehnoloģisko dokumentāciju.

5. Sagatavot un sterilizēt barotni atbilstoši tehnoloģiskajai dokumentācijai.

6. Izveidot procesa materiālu bilanci.

7. Sagatavot sējmateriālu un citus biotehnoloģiskajam ražošanas procesam nepieciešamos reaģentus un materiālus atbilstoši reglamentējošajai dokumentācijai.

8. Veikt biomasas atdalīšanas procesu atbilstoši tehnoloģiskajai dokumentācijai.

9. Noņemt paraugus kvalitātes kontrolei.

10. Izvērtēt paraugu kvalitātes kontroles rezultātus.

11. Apkopot biotehnoloģiskā ražošanas procesa rezultātus.

12. Identificēt novirzes no tehnoloģiskā režīma un noteikt nepieciešamās korektīvās darbības.

13. Veikt eksperimentus saskaņā ar plānu/protokolu gala produkta ražošanas procesu optimizācijas nolūkos.

14. Optimizēt biotehnoloģisko ražošanas procesu atbilstoši savai kompetencei.

15. Veikt biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produkta izdalīšanu saskaņā ar tehnoloģisko dokumentāciju.

16. Veikt biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produkta attīrīšanas procesu saskaņā ar tehnoloģisko dokumentāciju.

17. Veikt biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produkta apstrādi (koncentrēšanu, žāvēšanu, granulēšanu) saskaņā ar tehnoloģisko dokumentāciju.

18. Fasēt, iepakot un marķēt biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produktu.

19. Piemērot bioloģiskās izcelsmes atkritumu (t.sk. bīstamo) apstrādes un nodošanas principus.

20. Aizpildīt, kontrolēt un apkopot biotehnoloģiskā ražošanas procesa dokumentāciju, organizēt tās apriti.

21. Izstrādāt un aktualizēt ražošanas dokumentāciju.

22. Marķēt biotehnoloģiskās iekārtas, palīgiekārtas, tehnoloģiskās komunikācijas un materiālus.

23. Organizēt jaunu iekārtu uzstādīšanu.

24. Veikt iekārtu kvalificēšanas testus sadarbībā ar piegādātāju un citām struktūrvienībām.

25. Veikt biotehnoloģisko iekārtu, palīgiekārtu un tehnoloģisko komunikāciju tīrīšanu un dekontamināciju.

26. Nodrošināt mazgāšanas un dezinficējošo šķīdumu sagatavošanu.

27. Lietot aseptiskos darba paņēmienus un nodrošināt higiēnas prasību ievērošanu.

28. Nodrošināt tīru un sakoptu darba vidi.

29. Piemērot labas ražošanas prakses principus.

30. Lasīt un izprast nozares normatīvos aktus, standartus un citu reglamentējošo dokumentāciju.

31. Racionāli izmantot resursus.

32. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

33. Strādāt komandā, izvairīties no konfliktsituācijām, novērst un risināt konfliktus.

34. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

35. Atrast, analizēt un atlasīt informāciju par jaunākajām tehnoloģijām profesijā un patstāvīgi pilnveidot profesionālo kompetenci.

36. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

37. Sniegt pirmo palīdzību.

38. Rīkoties pirmsavārijas un avārijas situācijās.

39. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

40. Pārvaldīt valsts valodu.

41. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

42. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

43. Lietot informācijas tehnoloģijas.

44. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.47.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. inženiergrafika;

1.2. nozares normatīvie akti, standarti un cita reglamentējošā dokumentācija;

1.3. lietišķo pētījumu metodikas pamati;

1.4. komercdarbības pamati;

1.5. personāla vadības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. bioķīmijas pamati;

2.2. procesu validācijas un iekārtu kvalificēšanas principi;

2.3. spiediena iekārtas un to darbība;

2.4. telpu klasifikācija;

2.5. datorizētās projektēšanas programmas;

2.6. dokumentu pārvaldības pamatprincipi;

2.7. kvalitātes nodrošināšana;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. ķīmijas pamati;

3.2. mikrobioloģijas pamati;

3.3. biotehnoloģijas pamati;

3.4. ķīmisko vielu klasifikācija un marķējums;

3.5. biotehnoloģiskie procesi;

3.6. biotehnoloģiskās ražošanas iekārtu un palīgiekārtu veidi, uzbūve un darbības pamatprincipi;

3.7. biomasas atdalīšanas paņēmieni, iekārtas, to veidi, uzbūve un darbības pamatprincipi;

3.8. biotehnoloģisko produktu izdalīšanas un attīrīšanas procesi;

3.9. biomasas inaktivācijas paņēmieni biotehnoloģijas jomā;

3.10. biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produkta apstrādes metodes;

3.11. tehnoloģisko komunikāciju veidi, uzbūve un darbības pamatprincipi;

3.12. tehnoloģisko komunikāciju savienojumu veidi un darbības principi;

3.13. tehnoloģiskās shēmas, to veidi un apzīmējumi;

3.14. paraugu ņemšanas metodes, marķēšanas un uzglabāšanas pamatprincipi;

3.15. fasēšanas veidi, iekārtas un materiāli;

3.16. marķēšanas pamatprincipi;

3.17. iekārtu marķēšanas veidi;

3.18. metroloģija, mērierīces un mērinstrumenti;

3.19. laboratorijas darba tehnika;

3.20. elektroiekārtas;

3.21. aseptiskās metodes un higiēnas prasības;

3.22. rūpnieciskās mazgāšanas principi un iekārtas;

3.23. dezinfekcijas līdzekļi un to veidi;

3.24. sterilizācijas procesi, to veidi un iekārtas;

3.25. tīrīšanas un dezinfekcijas iekārtas, to veidi un pielietojums;

3.26. dekontaminācijas veidi;

3.27. atkritumu klasifikācija un to apsaimniekošanas veidi;

3.28. automātiskās un attālinātās procesa vadības sistēmas;

3.29. labas ražošanas prakses principi;

3.30. darba organizācija;

3.31. darba aizsardzība (kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi, darba vietas ergonomika, ugunsdrošība, elektrodrošības noteikumi, pirmā palīdzība, rīcība pirmsavārijas un avārijas situācijās);

3.32. vides aizsardzības pamatprincipi un normatīvo aktu prasības;

3.33. saskarsmes psiholoģija;

3.34. profesionālās un vispārējās ētikas principi;

3.35. valsts valoda;

3.36. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.37. informācijas tehnoloģijas;

3.38. darba tiesisko attiecību normas.

3.48. Tērpu stila speciālista profesijas standarts

3.48.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – tērpu stila speciālists.

2. Profesijas kods – 3432 29.

3.48.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– tērpu stila speciālists sadarbībā ar klientu izvēlas tērpu modeļus un zīmē to skices; komplektē tērpu garderobi; pārzina modes tendences un vizuālā tēla veidošanas pamatprincipus; patstāvīgi plāno un organizē savu darbu; konstruē, modelē, piegriež, izgatavo dažādu stilu apģērbus, kas piemēroti individuālai valkāšanai vai rūpnieciskai ražošanai.

Tērpu stila speciālists strādā uzņēmumos, kas ražo apģērbus vai izpilda individuālus pasūtījumus, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.48.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja sazināties ar klientu, izmantojot zināšanas pozitīvas saskarsmes veidošanā.

2. Spēja novērtēt klienta vizuālo tēlu, izmantojot zināšanas par auguma figūru tipiem.

3. Spēja konsultēt klientu tērpu garderobes veidošanā un aksesuāru izvēlē, pārzinot aktuālās modes tendences.

4. Spēja veidot klientam piemērotu individuālo krāsu skalu, izmantojot krāsu gammas un audumu paraugus.

5. Spēja veidot stila kolāžas, izmantojot dažādus vizuālās izteiksmes līdzekļus.

6. Spēja izvēlēties apģērbu izveidei atbilstošus materiālus, ņemot vērā to īpašības un veidu.

7. Spēja noņemt klienta auguma mērus, veikt aprēķinus un konstruēt apģērba pamatpiegrieztni, lietojot atbilstošas metodes un instrumentus.

8. Spēja modelēt piegrieztnes atbilstoši izvēlētajai apģērba iecerei.

9. Spēja izvēlēties apģērbam atbilstošu furnitūru un galantēriju, izmantojot pieejamo sortimentu.

10. Spēja piegriezt apģērbu, ergonomiski veidojot piegrieztņu izklājumus, ievērojot materiāla virzienu, saskaņojot rakstu, lietojot atbilstošus instrumentus un ierīces.

11. Spēja izvēlēties atbilstošas šūšanas iekārtas un tehnoloģiju, lietot tās apģērba izveidē.

12. Spēja konstatēt nepieciešamās korekcijas un novērst apģērba konstruktīvās nepilnības laikošanas procesā.

13. Spēja sagatavot apģērbu laikošanai un novērst konstruktīvās nepilnības.

14. Spēja izgatavot apģērbu, veicot šūšanas iekārtu regulāciju atbilstoši izvēlētajai tehnoloģijai, kontrolējot izstrādājuma kvalitāti.

15. Spēja veikt apģērba izgatavošanas starpoperācijas un galīgo higrotermisko apstrādi atbilstoši tehnoloģijai, izmantojot materiālam atbilstošas iekārtas un palīgierīces.

16. Spēja veidot stilistiski vienotu tērpa ansambli, izmantojot zināšanas par tērpa kompozīciju un tērpa izgatavošanas tehnoloģijām.

17. Spēja pieņemt klienta pasūtījumu, izstrādājot pakalpojuma izmaksu tāmi un noformējot nepieciešamo dokumentāciju.

18. Spēja orientēties aktuālajās modes tendencēs, izmantojot dažādus informatīvos avotus.

19. Spēja analizēt esošo klienta tērpu garderobi un konsultēt par tās veidošanas principiem.

20. Spēja zīmēt cilvēka figūru skices, lietojot zināšanas plastiskajā anatomijā.

21. Spēja sadarboties ar citu saistīto profesiju pārstāvjiem un uzņēmumiem aktuālu jautājumu risināšanā.

22. Spēja lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

23. Spēja darboties komandā, plānot, organizēt un vadīt darbu, noteikt izpildāmo darbu prioritātes.

24. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

25. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

26. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai.

27. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

28. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

29. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

30. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju.

31. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.48.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Identificēt tekstilmateriālus.

2. Piemērot tērpa kompozīcijas veidošanas pamatprincipus.

3. Analizēt klienta esošo tērpu garderobi.

4. Novērtēt klienta specifiskās vajadzības harmoniska vizuālā tēla veidošanai.

5. Iepazīstināt klientu ar viņam nepieciešamās tērpu garderobes veidošanas principiem.

6. Noteikt klienta auguma figūru tipus.

7. Noformulēt savu ideju par klienta tērpu garderobi.

8. Informēt klientu par piemērotāko tērpa stila risinājumu.

9. Attēlot auguma aprises atbilstoši zīmēšanas teorijai.

10. Veikt klienta auguma mērījumus.

11. Modelēt pamatpiegrieztni atbilstoši izvēlētajam modelim.

12. Konstruēt apģērba pamatpiegrieztni.

13. Izvēlēties attiecīgajam siluetam un materiālam atbilstošas uzlaides.

14. Sastādīt darbu izmaksu tāmi.

15. Labot apģērba konstrukcijas nepilnības.

16. Konstruēt apģērbu atbilstoši izvēlētajai metodei.

17. Atrast piemērotākos aksesuārus izveidotajam stilam vai tērpam.

18. Izvēlēties audumu apģērba izgatavošanai atbilstoši klienta vēlmēm, modelim, stilam un finansiālajām iespējām.

19. Izvēlēties apģērbu izgatavošanas tehnoloģijas.

20. Strādāt ar šūšanas iekārtām.

21. Strādāt ar higrotermiskajām iekārtām.

22. Kombinēt modes stilus.

23. Veikt apģērbam nepieciešamās korekcijas.

24. Veidot klienta tērpu garderobi, ievērojot dažādu tērpu komplektu veidošanas pamatprincipus.

25. Veidot stila kolāžas, izmantojot dažādus vizuālās izteiksmes līdzekļus.

26. Izvēlēties atbilstošu materiālu apģērba izveidei.

27. Sazināties ar klientu un noformēt pasūtījumu.

28. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

29. Lietot informācijas tehnoloģijas savas profesionālās darbības veikšanai.

30. iekārtot darba vietu atbilstoši veicamajam uzdevumam.

31. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

32. ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

33. Pārvaldīt valsts valodu.

34. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

35. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

36. Sniegt pirmo palīdzību.

37. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.48.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. novitātes tērpu izgatavošanas industrijā;

1.2. sezonālie individuālie cilvēka krāsu tipi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. plastiskā anatomija;

2.2. krāsu mācība;

2.3. vizuālā tēla veidošanas pamatprincipi;

2.4. konstrukciju izmēru gradēšana;

2.5. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. informācijas tehnoloģijas;

3.2. tērpu garderobes veidošanas principi;

3.3. aktuālās modes tendences;

3.4. modes stili;

3.5. apģērbu konstruēšana;

3.6. apģērbu modelēšana;

3.7. apģērbu izgatavošanas tehnoloģija;

3.8. higrotermiskā apstrāde;

3.9. šūšanas iekārtas un to palīgierīces;

3.10. higrotermiskās iekārtas un to palīgierīces;

3.11. piegriešanas iekārtas un instrumenti;

3.12. piegrieztņu izklājumu veidošana;

3.13. tekstilmateriālu veidi un īpašības;

3.14. cilvēka figūru tipi;

3.15. vizuālās izteiksmes līdzekļi;

3.16. šūšanas furnitūra un tās veidi;

3.17. tērpu aksesuāri;

3.18. piegrieztnes konstruēšanas aprēķini;

3.19. tērpu kompozīcija;

3.20. komercdarbības pamati;

3.21. valsts valoda;

3.22. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.23. darba aizsardzība;

3.24. pirmā palīdzība;

3.25. vides aizsardzība;

3.26. darba tiesiskās attiecības;

3.27. darba vietas ergonomika;

3.28. profesionālās un vispārējās ētikas principi;

3.29. lietvedība;

3.30. grāmatvedības pamati.

3.49. Programmēšanas tehniķa profesijas standarts

3.49.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – programmēšanas tehniķis.

2. Profesijas kods – 3512 03.

3.49.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– programmēšanas tehniķis veic programmatūras izstrādi, darbības pārbaudi un darbības izmaiņas ar mērķi izveidot funkcionālu un izvirzītajām prasībām atbilstošu vienkāršu programmatūras risinājumu vai tā komponentes.

Programmēšanas tehniķis strādā uzņēmumā, kas veic programmēšanu, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.49.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja lasīt un izprast programmatūras vai tās daļas tehnisko projektējumu un shematisko attēlojumu un izmantot iegūto informāciju darba uzdevumu veikšanā.

2. Spēja iegūt informāciju par konkrētas programmatūras vai tās daļas uzbūvi un novērtēt darba apjomu.

3. Spēja izveidot programmatūras vienību, lietojot programmēšanas valodu un ievērojot programmatūras izstrādes metodoloģiju un labo praksi.

4. Spēja lasīt un analizēt esošo programmatūras vienības pirmkodu un uzrakstīt programmatūras vienības pirmkodu, pārbaudīt tā atbilstību lietotāja vajadzībām un veikt vienībtestēšanu.

5. Spēja izvērtēt koda struktūras atbilstību tā uzdevumam un veikt koda refaktorēšanu (programmatūras koda struktūras jeb dizaina uzlabošana, bez sagaidāmās funkcionalitātes maiņas).

6. Spēja īsi un saprotami formulēt pirmkoda fragmenta darbības principus.

7. Spēja veidot datubāzes un lietot tās vadības sistēmas programmatūras vienībām nepieciešamajā apjomā.

8. Spēja sagatavot testu datu komplektu piemērus, izvēlēties piemērotākos programmatūras vienības testēšanai un veikt programmatūras darbības pārbaudi.

9. Spēja uzturēt programmatūras daļu un nepieciešamības gadījumā to atjaunināt.

10. Spēja analizēt un novērst uzturamās programmatūras lietotāja konstatētās kļūdas, to cēloņus vai neatbilstību dokumentācijai.

11. Spēja noteikt darba uzdevuma izpildei nepieciešamās darbības prioritārajā secībā, pamatoti noteikt un ievērot darba uzdevumu izpildes termiņus.

12. Spēja sagatavot rakstisku un mutisku informāciju par programmatūras izstrādes, testēšanas, ieviešanas gaitu un programmatūras uzturēšanu, noformējot dokumentus atbilstoši darba uzdevumiem, ievērojot datu aizsardzības un konfidencialitātes principus.

13. Spēja izvērtēt iegūtās zināšanas un prasmes un pastāvīgi pilnveidot profesionālo kvalifikāciju, regulāri iepazīstoties ar informācijas un komunikācijas nozares profesionālajiem jaunumiem, izmantojot tehnisko dokumentāciju, tīmekli un citus tehniskās informācijas avotus.

14. Spēja strādāt individuāli un komandā, ievērojot profesionālās ētikas principus, profesionālās saskarsmes un darba tiesisko attiecību normas.

15. Spēja organizēt, izmantot un uzturēt drošu darba vietu, ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un sniegt pirmo palīdzību.

16. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā, lietot profesionālo terminoloģiju.

17. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

3.49.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Piemērot informācijas un komunikācijas nozares standartus, algoritmus un lietot programmēšanas valodu, ievērojot normatīvo aktu prasības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

2. Lasīt pirmkodu un izdalīt struktūras elementus programmatūras vienības pirmkodā.

3. Pārbaudīt programmatūras vienības darbību.

4. Izvērtēt, salīdzināt un dokumentēt programmatūras vienības testu datus.

5. Veikt programmatūras testēšanu.

6. Novērst nepilnības izstrādājamās un uzturamās programmatūras vienības pirmkodā.

7. Izmantot datubāzes darba uzdevuma veikšanai nepieciešamo datu iegūšanai, apstrādei un uzglabāšanai.

8. Izvērtēt programmatūras vienības datu plūsmas.

9. Formulēt programmatūras vienības pirmkoda fragmenta darbības principus.

10. Izstrādāt programmatūras kodu atbilstoši noteiktajām funkcionālajām un nefunkcionālajām prasībām, ievērojot metodoloģiju un labo praksi.

11. Sadalīt kompleksu darba uzdevumu loģiskos posmos un iteratīvi izstrādāt un pilnveidot programmatūras kodu, līdz tas atbilst izvirzītajām prasībām.

12. Refaktorēt programmatūras kodu, lai uzlabotu lasāmību un koda struktūras atbilstību uzdevumam.

13. Izvēlēties programmatūras vienības testēšanas metodes un paņēmienus.

14. Izveidot programmatūras vienības testu un testu datu komplektu piemērus.

15. Ievērot programmatūras vienības izstrādes termiņus.

16. Izprast programmatūras priekšmetisko jomu un lietotāju grupas.

17. Formulēt programmatūras vienības tehniskos risinājumus.

18. Izskaidrot programmatūras vienības vai tās daļu darbības principus.

19. Lietot atbilstošus programmatūras izstrādes rīkus.

20. Lasīt, saprast un izmantot tehnisko dokumentāciju, shematiskos apzīmējumus, vizualizācijas rīkus.

21. Lietot biroja lietojumprogrammatūru un tīmekļu pārlūkprogrammas, sagatavojot un noformējot dokumentus atbilstoši darba uzdevumiem.

22. Instalēt un konfigurēt programmatūras vienības vai tās daļas.

23. Plānot darba uzdevumus, to secību un izpildes termiņus veicamo darba pienākumu ietvaros.

24. Ievērot profesionālās ētikas principus un darba tiesisko attiecību normas.

25. Novērtēt paveiktā darba atbilstību darba uzdevumam, uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

26. Komunicēt un sadarboties ar citiem speciālistiem, uzņēmuma vadību, esošajiem un potenciālajiem pasūtītājiem un to pārstāvjiem.

27. Pilnveidot profesionālo kompetenci.

28. Pārvaldīt valsts valodu.

29. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

30. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

31. Ievērot darba vietai un darba aprīkojuma lietošanai noteiktās ekspluatācijas prasības un atbilstošu darba drošības un veselības režīmu.

32. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

33. Ievērot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

34. Sniegt pirmo palīdzību.

3.49.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. operētājsistēmu uzbūves pamati;

1.2. informācijas sistēmu arhitektūras modeļi;

1.3. kopu teorija;

1.4. kombinatorika;

1.5. trigonometriskās funkcijas;

1.6. matemātiskie modeļi;

1.7. loģiskās operācijas;

1.8. komercdarbības pamati;

1.9. informācijas iegūšanas paņēmieni;

1.10. bīstamie atkritumi, to glabāšana un utilizācija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. programmatūras dzīves cikli;

2.2. datorsistēmu arhitektūras modeļi;

2.3. datortīklu tehnoloģijas;

2.4. web programmēšanas pamati;

2.5. programmēšanas valodas;

2.6. operētājsistēmas;

2.7. programmatūras koda strukturēšanas metodes un šabloni;

2.8. programmatūras koda kvalitātes mērīšanas kritēriji un metodes;

2.9. informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares tiesiskais pamats un normatīvie akti;

2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

2.11. saskarsmes psiholoģija;

2.12. profesionālās ētikas principi;

2.13. personu datu aizsardzība;

2.14. lietvedības pamati;

2.15. biroja tehnika un tās lietošanas iespējas.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. algoritmi, datu tipi;

3.2. datu struktūras;

3.3. objektorientētas programmēšanas valodas;

3.4. strukturētas programmēšanas valodas;

3.5. datubāzu vadības sistēmas, SQL (Structured Query Language – strukturizētu pieprasījumu valoda) pamati;

3.6. programmēšanas vides;

3.7. datu modelēšanas rīki;

3.8. biroja programmatūra;

3.9. ātrrakstīšana, tastatūras lietošana;

3.10. matemātikas praktiskā lietojamība;

3.11. valsts valoda;

3.12. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.13. dokumentu noformēšanas pamatprincipi;

3.14. e-pasts un citas komunikāciju programmas;

3.15. darba aizsardzības normatīvo aktu prasības;

3.16. ergonomikas un veselības mācības pamati;

3.17. ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi;

3.18. vides aizsardzības normatīvo aktu prasības;

3.19. pirmā palīdzība;

3.20. darba tiesiskās attiecības.

3.50. Datorsistēmu tehniķa profesijas standarts

3.50.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – datorsistēmu tehniķis.

2. Profesijas kods – 3513 01.

3.50.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– datorsistēmu tehniķis uzstāda vienkāršus lokālos datortīklus; pārbauda un novērš kļūmes visu veidu datortehnikas un programmatūras darbībā; konfigurē, diagnosticē un modernizē datortehniku, programmatūru un vienkāršus lokālos datortīklus; sniedz konsultācijas darbā ar datortehniku, programmatūru un biroja tehniku, tai skaitā elektroniski un telefoniski; ar savu profesionālo darbību veicina un uzlabo datorlietotāju darba efektivitāti.

Datorsistēmu tehniķis strādā uzņēmumā, kas sniedz informācijas un komunikācijas tehnoloģijas pakalpojumus, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.50.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izvērtēt datortehnikas, vienkāršu lokālo datortīklu, operētājsistēmu un lietojumprogrammatūras atbilstību datorlietotāju vajadzībām.

2. Spēja uzstādīt, konfigurēt, pārvietot un noņemt datortehniku.

3. Spēja veikt datortehnikas un vienkāršu lokālo datortīklu apkopi un uzlabošanu, diagnosticēšanu, kļūmju novēršanu un vienkāršus remontdarbus.

4. Spēja uzstādīt, konfigurēt un atjaunināt operētājsistēmas un lietojumprogrammatūru, diagnosticēt un novērst kļūmes operētājsistēmu un lietojumprogrammatūras darbībā.

5. Spēja izvēlēties un lietot piemērotus materiālus, atbilstošus mehāniskos un elektriskos instrumentus, mērinstrumentus, tehnoloģisko risinājumu, programmnodrošinājumu un normatīvajos aktos un ražotāju specifikācijās noteiktās prasības.

6. Spēja organizēt un nodrošināt datu glabāšanas un apmaiņas kārtību, datu aizsardzību un iznīcināšanu no neizmantojamiem vai bojātiem datu nesējiem.

7. Spēja lasīt, izprast darba uzdevumu izpildei nepieciešamos tehniskos rasējumus un shēmas, korekti interpretēt tehnisko dokumentāciju, veidot skices un darba zīmējumus, ievērot standartizētās prasības.

8. Spēja noteikt darba uzdevumu izpildei nepieciešamās darbības prioritārā secībā, izveidot pasūtījuma tehnisko specifikāciju, pamatoti noteikt un ievērot darba uzdevumu izpildes termiņus.

9. Spēja iepazīstināt datorlietotājus ar datortehnikas, programmatūras un vienkāršu lokālo datortīklu darbības pamatprincipiem.

10. Spēja secīgi iepazīstināt datorlietotājus ar ļaundabīgo programmatūru, tās veidiem un izpausmēm, datorsistēmu un lokālo datortīklu fizisko aizsardzību, datu aizsardzību un informācijas glabāšanu.

11. Spēja veidot prezentācijas.

12. Spēja regulāri un patstāvīgi sekot un iepazīties ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozares jaunākajām tehnoloģijām, iekārtām, darba instrumentiem un materiāliem, izmantot tehnisko dokumentāciju, tīmekli, datubāzes un citus tehniskās informācijas avotus.

13. Spēja sagatavot racionālus priekšlikumus datortehnikas un lokālo datortīklu attīstības plānošanai.

14. Spēja izvērtēt iegūtās zināšanas un prasmes un pastāvīgi pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

15. Spēja komunicēt un sadarboties ar kolēģiem, datorlietotājiem un saistīto profesiju speciālistiem, uzklausīt citus un argumentēti skaidrot savu viedokli.

16. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

17. Spēja izmantot biroja tehniku un sazināties ar datorlietotājiem mutvārdos, lietišķajā sarakstē, telefoniski un elektroniski, noformēt dokumentus atbilstoši darba uzdevumiem, ievērot datu aizsardzības un konfidencialitātes principus.

18. Spēja profesionāli pārbaudīt un izvērtēt datortehnikas un vienkāršu lokālo datortīklu atbilstību darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām, nepieciešamības gadījumā atbilstoši rīkoties.

19. Spēja organizēt, izmantot un uzturēt drošu darba vietu, ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un sniegt pirmo palīdzību.

20. Spēja ievērot profesionālās ētikas principus, profesionālās saskarsmes un darba tiesisko attiecību normas.

21. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā un lietot profesionālo terminoloģiju.

3.50.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast datortehnikas tehniskās iespējas un izvērtēt atbilstību datorlietotāju prasībām.

2. Izvērtēt datortehnikas gatavību darbam un ekspluatācijas atbilstību darba aizsardzības prasībām.

3. Uzstādīt, konfigurēt, pārvietot un noņemt datortehniku vienkāršā lokālā un publiskā datortīklā, uzstādīt un noņemt datortehnikas komponentes.

4. Veikt datortehnikas un operētājsistēmu apkopi, izvērtēt datortehnikas uzlabojumu nepieciešamību.

5. Iegūt un izvērtēt informāciju datortehnikas uzlabojumu veikšanai, noteikt datortehnikas defektus un datorlietotāju kļūmes darbā ar datortehniku.

6. Izmantot darba procesam atbilstošu tehnisko dokumentāciju, instrumentus, mērinstrumentus un materiālus.

7. Noteikt galvenos vienkārša lokālā datortīkla kvalitātes parametrus un izvērtēt uzlabojumu nepieciešamību.

8. Izveidot kabeļu sistēmu vienkāršam lokālam datortīklam, ierīkot datortīkla pieslēguma vietas un savienojošos kabeļus.

9. Uzstādīt, konfigurēt un noņemt vienkārša lokālā datortīkla iekārtas.

10. Atrast un novērst kļūdas vienkārša lokālā datortīkla iekārtu konfigurācijā un vienkārša lokālā datortīkla infrastruktūrā.

11. Izvērtēt, uzstādīt un konfigurēt lietojumprogrammatūras prasību atbilstību vienkārša lokālā datortīkla ātrdarbībai un datortehnikas parametriem un datorlietotāju vajadzībām.

12. Izvērtēt datora operētājsistēmu atbilstību datortehnikas parametriem un datorlietotāju vajadzībām, uzstādīt, nomainīt un konfigurēt datora operētājsistēmas atbilstoši datortehnikas tehniskajiem parametriem un datorlietotāju vajadzībām.

13. Automatizēt operētājsistēmu uzstādīšanas un konfigurēšanas procesus un veikt lietojumprogrammatūras, operētājsistēmu, dziņu, aparātprogrammatūras atjaunināšanu.

14. Diagnosticēt un novērst kļūmes operētājsistēmu un lietojumprogrammatūras darbībā.

15. Atrast un izprast operētājsistēmu un lietojumprogrammatūras ģenerētus žurnālfailus.

16. Nodrošināt operētājsistēmu un lietojumprogrammatūras aizsardzību pret ļaundabīgo programmatūru un nodrošināt datorsistēmu un vienkāršu lokālo datortīklu fizisko aizsardzību.

17. Izvērtēt, identificēt, plānot un veikt datu aizsardzības pasākumus, plānot rezerves kopijām nepieciešamo vietu datu glabātavās vai datu nesējos.

18. Noteikt un īstenot datu glabāšanas un apmaiņas kārtību, izveidot datu rezerves kopēšanas plānu, veikt datu rezerves kopēšanu, atjaunot datus no rezerves kopijām.

19. Konfigurēt datu sinhronizāciju starp iekārtām un veikt drošu datu iznīcināšanu ar lietojumprogrammatūras līdzekļiem vai speciālām iekārtām.

20. Izveidot datortehnikas tehnisko parametru un lietojumprogrammatūras audita struktūru, iegūt, apkopot un prezentēt nepieciešamos audita datus.

21. Lasīt un saprast darba procesam nepieciešamos rasējumus un tehnisko dokumentāciju.

22. Sagatavot un prezentēt priekšlikumus datortehnikas un lokālo datortīklu ierīkošanai un modernizēšanai.

23. Patstāvīgi veikt datortehnikas un programmatūras uzskaiti ar atbilstošiem lietojumprogrammatūras līdzekļiem.

24. Plānot darba uzdevumus, to secību un izpildes termiņus.

25. Komunicēt un sadarboties ar kolēģiem un datorlietotājiem, uzklausīt ieteikumus un norādījumus.

26. Izveidot iepirkuma tehnisko specifikāciju un izmantot to darba procesā.

27. Izmantot biroja tehniku, sagatavot un noformēt dokumentus atbilstoši darba uzdevumiem.

28. Rīkoties saskaņā ar darba iekārtu un darba aprīkojuma lietošanas instrukcijām.

29. Novērtēt paveiktā darba atbilstību darba uzdevumam, uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

30. Iegūt, izvērtēt, atlasīt un izmantot informāciju.

31. Ievērot normatīvo aktu, standartu un citas uzņēmumam saistošās dokumentācijas prasības informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozarē.

32. Pilnveidot profesionālo kompetenci.

33. Pārvaldīt valsts valodu.

34. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

35. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

36. Ievērot profesionālās ētikas principus un darba tiesisko attiecību normas.

37. Ievērot darba vietai un darba aprīkojuma lietošanai noteiktās ekspluatācijas prasības un atbilstošu darba drošības un veselības režīmu.

38. Ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības, darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un sniegt pirmo palīdzību.

3.50.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. tehniskās grafikas pamati;

1.2. kopu teorijas pamati;

1.3. kombinatorika;

1.4. trigonometriskās funkcijas;

1.5. komercdarbības pamati;

1.6. personas datu aizsardzība;

1.7. autortiesības;

1.8. iepirkuma procedūras;

1.9. informācijas iegūšanas paņēmieni;

1.10. prezentācijas sagatavošanas principi un tehnika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. relāciju datubāzes;

2.2. datorloģika;

2.3. programmēšanas pamati;

2.4. datu struktūras;

2.5. matemātiskie modeļi;

2.6. informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares tiesiskais pamats un normatīvie akti;

2.7. lietvedības pamati;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. datortehnikas galvenās komponentes, to funkcijas un savietojamība;

3.2. pieslēgvietu standarti;

3.3. tīkla protokoli un standarti;

3.4. datortīklu arhitektūra;

3.5. aktīvās un pasīvās komponentes;

3.6. biroja lietojumprogrammatūra;

3.7. operētājsistēmas;

3.8. datu pārraides protokolu kopums (OSI modelis) (Open Systems Interconnection Basic Reference Model, OSI Model – Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelis);

3.9. iekārtu un komponenšu instalēšana, automatizācija un konfigurēšana;

3.10. disku un failu sistēmu vadība un konfigurēšana;

3.11. operētājsistēmu ielādes problēmu novēršana un konfigurēšana;

3.12. darba vides un grupu politiku konfigurēšana;

3.13. attālinātās piekļuves un atbalsta nodrošināšana;

3.14. sistēmas resursu un ražības pārraudzīšana;

3.15. mākoņdatošana;

3.16. tīmeklis, tā pārlūkprogrammu konfigurēšana;

3.17. e-pasts, citas komunikāciju programmas un to konfigurēšana;

3.18. matemātikas praktiskā lietojamība;

3.19. valsts valoda;

3.20. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.21. saskarsmes psiholoģija;

3.22. profesionālās ētikas principi;

3.23. prezentācijas sagatavošanas principi un tehnika;

3.24. dokumentu noformēšanas pamatprincipi;

3.25. biroja tehnika un tās pielietošanas iespējas;

3.26. darba aizsardzības normatīvo aktu prasības;

3.27. ergonomikas un veselības mācības pamati;

3.28. ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi;

3.29. vides aizsardzības normatīvo aktu prasības;

3.30. bīstamie atkritumi, to glabāšana un utilizācija;

3.31. pirmā palīdzība;

3.32. darba tiesiskās attiecības.

3.51. Telekomunikāciju tehniķa profesijas standarts

3.51.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – telekomunikāciju tehniķis.

2. Profesijas kods – 3522 01.

3.51.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– telekomunikāciju tehniķis ierīko telekomunikāciju tīklu; novērtē tīkla un tā elementu veiktspēju; veic tīkla bojājumu diagnostiku un novēršanu; konfigurē komutācijas un maršrutēšanas iekārtas, izmantojot atbilstošus instrumentus, mērinstrumentus un programmnodrošinājumu; ar savu profesionālo darbību nodrošina kvalitatīvu un nepārtrauktu telekomunikāciju tīkla darbību un attīstību.

Telekomunikāciju tehniķis strādā uzņēmumos, kuri sniedz telekomunikāciju tīklu ierīkošanas, būvniecības, uzturēšanas un apkalpošanas pakalpojumus, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.51.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izvērtēt telekomunikāciju piekļuves tīkla atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un telekomunikāciju lietotāju vajadzībām.

2. Spēja ierīkot telekomunikāciju tīklu iekštelpās un ārējā vidē.

3. Spēja veikt telekomunikāciju iekārtu elektrobarošanas tehnisko apkalpošanu.

4. Spēja veikt telekomunikāciju piekļuves tīkla iekārtu konfigurācijas darbus.

5. Spēja veikt telekomunikāciju tīkla elementu fizisko apsekošanu, lietojot atbilstošus mehāniskos un elektriskos instrumentus un mērinstrumentus.

6. Spēja veikt vadu un bezvadu telekomunikāciju tīkla parametru mērījumus, lietojot atbilstošus mērinstrumentus un programmnodrošinājumu.

7. Spēja dokumentēt un analizēt iegūtos vadu un bezvadu telekomunikāciju tīkla parametru mērījumu rezultātus.

8. Spēja diagnosticēt un novērst bojājumus telekomunikāciju tīkla darbībā un konfigurācijas kļūdas telekomunikāciju tīkla iekārtās, lietojot atbilstošus mehāniskos un elektriskos instrumentus, mērinstrumentus un programmnodrošinājumu.

9. Spēja lasīt un izprast darba uzdevumu izpildei nepieciešamos tehniskos rasējumus un shēmas, korekti interpretēt tehnisko dokumentāciju un izmantot iegūto informāciju darba procesā.

10. Spēja veidot skices un darba zīmējumus telekomunikāciju tīkla ierīkošanai un ievērot standartizētās prasības.

11. Spēja noteikt darba uzdevumu izpildei nepieciešamās darbības prioritārajā secībā, izveidot ierīkojamā telekomunikāciju tīkla tehnisko specifikāciju, pamatoti noteikt un ievērot darba uzdevumu izpildes termiņus.

12. Spēja izmantot atbilstošas telekomunikācijas tehnoloģijas, izvēlēties un lietot atbilstošus mehāniskos un elektriskos instrumentus, mērinstrumentus, tīkla iekārtas un materiālus.

13. Spēja iepazīstināt ar izstrādāto telekomunikāciju piekļuves tīkla risinājumu, pamatot, saskaņot un veikt nepieciešamās korekcijas.

14. Spēja iepazīstināt telekomunikāciju tīkla lietotājus ar telekomunikāciju pakalpojumiem, telekomunikāciju tīkla gala iekārtu izvietojumu, diagnostikas metodēm un drošu lietošanu.

15. Spēja veidot prezentācijas.

16. Spēja regulāri un patstāvīgi sekot un iepazīties ar informācijas un komunikācijas nozares jaunākajām tehnoloģijām, materiāliem, mehāniskajiem un elektriskajiem instrumentiem, izmantojot tehnisko dokumentāciju, tīmekli, datubāzes un citus tehniskās informācijas avotus.

17. Spēja sagatavot racionālus priekšlikumus telekomunikāciju tīkla attīstības plānošanai.

18. Spēja izvērtēt iegūtās zināšanas un prasmes un pastāvīgi pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

19. Spēja komunicēt un sadarboties ar kolēģiem, telekomunikāciju tīkla lietotājiem un saistīto profesiju speciālistiem, uzklausīt citus un argumentēti skaidrot savu viedokli.

20. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

21. Spēja ievērot elektrodrošības, ugunsdrošības, darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un sniegt pirmo palīdzību.

22. Spēja ievērot profesionālās ētikas principus un darba tiesisko attiecību normas.

23. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā un lietot profesionālo terminoloģiju.

3.51.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izvērtēt telekomunikāciju tīkla atbilstību lietotāju prasībām.

2. Izvērtēt telekomunikāciju tīkla atbilstību ekspluatācijas prasībām un gatavību darbam.

3. Izveidot kabeļu sistēmu telekomunikāciju tīklam un ierīkot pieslēguma vietas iekštelpās un ārējā vidē.

4. Veikt telekomunikāciju tīkla izbūvi un veidot telekomunikāciju tīkla kabeļu savienojumus iekštelpās un ārējā vidē.

5. Savienot vadu un bezvadu telekomunikāciju tīkla elementus.

6. Savienot telekomunikāciju iekārtas ar atbilstošajām saskarnēm.

7. Izvēlēties darba procesam atbilstošākās tehnoloģijas.

8. Novērtēt telekomunikāciju tīkla un tā elementu veiktspēju.

9. Konfigurēt komutācijas un maršrutēšanas iekārtas.

10. Diagnosticēt un novērst bojājumus telekomunikāciju tīkla darbībā un konfigurācijas kļūdas telekomunikāciju tīkla iekārtās.

11. Veikt telekomunikāciju iekārtu elektrobarošanas tehnisko apkalpošanu.

12. Veikt vadu un bezvadu telekomunikāciju tīkla parametru mērījumus un analizēt telekomunikāciju tīklu apsekošanas procesā iegūtos vadu un bezvadu telekomunikāciju tīkla parametru mērījumus.

13. Nomainīt bojātus telekomunikāciju tīkla elementus.

14. Izvēlēties un lietot darba procesam atbilstošas iekārtas, materiālus, mehāniskos un elektriskos instrumentus, mērinstrumentus un programmnodrošinājumu.

15. Izvērtēt tīkla uzlabojumu nepieciešamību, pamatojoties uz galvenajām telekomunikāciju piekļuves tīkla veiktspējas parametru vērtībām.

16. Veidot skices, darba zīmējumus un datorizētās shēmas telekomunikāciju tīkla ierīkošanai un uzlabojumu veikšanai.

17. Sagatavot ierīkojamā telekomunikāciju tīkla dokumentāciju.

18. Lietot darba procesā standartizētus telekomunikāciju tīkla elementu apzīmējumus.

19. Lasīt un saprast darba procesam nepieciešamos rasējumus un tehnisko dokumentāciju.

20. Sagatavot un prezentēt priekšlikumus par turpmāko infrastruktūras attīstību un telekomunikāciju tīkla ierīkošanu un modernizēšanu.

21. Plānot darba uzdevumus, to secību un izpildes termiņus.

22. Komunicēt un sadarboties ar citiem speciālistiem, uzņēmuma vadību, uzklausīt ieteikumus un norādījumus.

23. Sazināties, komunicēt un sadarboties ar esošajiem un potenciālajiem telekomunikāciju tīkla lietotājiem.

24. Noformēt dokumentus atbilstoši darba uzdevumam.

25. Rīkoties saskaņā ar lietošanas instrukcijām par darba iekārtu un darba aprīkojuma ekspluatāciju.

26. Novērtēt paveiktā darba atbilstību darba uzdevumam, uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

27. Iegūt, izvērtēt, atlasīt un izmantot informāciju.

28. Ievērot normatīvo aktu, standartu, tehniskās dokumentācijas prasības telekomunikāciju tīkla ierīkošanai, būvniecībai un uzraudzībai.

29. Pilnveidot profesionālo kompetenci.

30. Pārvaldīt valsts valodu.

31. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

33. Ievērot profesionālās ētikas principus un darba tiesisko attiecību normas.

34. Ievērot darba vietai un darba aprīkojuma lietošanai noteiktās ekspluatācijas prasības.

35. Ievērot darba vietai un darba aprīkojumam atbilstošas darba drošības un veselības aizsardzības normatīvo aktu prasības.

36. Ievērot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

37. Ievērot ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasības.

38. Rīkoties elektrotraumu gadījumā.

39. Sniegt pirmo palīdzību.

3.51.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. elektronikas pamati;

1.2. datorsistēmu uzbūves pamati;

1.3. operētājsistēmu pamati;

1.4. datortīklu tehnoloģijas;

1.5. trigonometriskās funkcijas;

1.6. kopu teorija;

1.7. kombinatorika;

1.8. algoritmi, datu modeļi;

1.9. objektorientētās programmēšanas pamati;

1.10. komercdarbības pamati;

1.11. veselības mācības pamati;

1.12. ergonomikas principi;

1.13. kolektīvie aizsardzības līdzekļi;

1.14. informācijas iegūšanas paņēmieni;

1.15. prezentācijas sagatavošanas principi un tehnika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. elektrosakaru teorija;

2.2. pārraides sistēmas;

2.3. elektrotehnikas pamati;

2.4. datoru un telekomunikāciju tīklu protokoli;

2.5. telekomunikāciju tīklu arhitektūra;

2.6. elektriskā strāva;

2.7. elektriskie lādiņi un elektriskais lauks;

2.8. magnētiskā mijiedarbība, elektriskās strāvas magnētiskais lauks, laika mainīgu elektrisko un magnētisko lauku mijiedarbība;

2.9. fizikālo lielumu mērīšanas metodes;

2.10. materiāli, to veidi, vielu un materiālu īpašības, materiālu lietošana;

2.11. lietvedības pamati;

2.12. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. bezvadu un vadu telekomunikāciju tīkli un to elementi;

3.2. telekomunikāciju tīklu tehniskā apkalpošana;

3.3. optisko dzīslu savienošanas tehnoloģija;

3.4. kabeļu savienojumu veidošanas tehnoloģija;

3.5. telekomunikāciju tehniķa mehāniskie un elektriskie instrumenti, to veidi un lietošana;

3.6. telekomunikāciju tīkla parametru mērījumi un mērinstrumentu lietošana;

3.7. kabeļu stiprināšanas veidi;

3.8. telekomunikāciju iekārtas un to vadības programmatūra;

3.9. maršrutēšanas iekārtu konfigurācijas pamati;

3.10. teksta redaktori;

3.11. tabulrēķinu programmas;

3.12. shēmu veidi, to iedalījums, datorizēta shēmu zīmēšana;

3.13. standartizēti telekomunikāciju tīkla elementu apzīmējumi;

3.14. valsts normatīvo aktu prasības par telekomunikāciju tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtību;

3.15. matemātiskās statistikas pamati;

3.16. matemātiskās statistikas programmnodrošinājums;

3.17. tehniskās grafikas pamati;

3.18. matemātikas praktiskā lietojamība;

3.19. valsts valoda;

3.20. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.21. saskarsmes psiholoģija;

3.22. profesionālās ētikas principi;

3.23. prezentācijas sagatavošanas principi un tehnika;

3.24. dokumentu noformēšanas pamatprincipi.

3.25. e-pasts un citas komunikāciju programmas.

3.26. darba aizsardzības normatīvo aktu prasības;

3.27. ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi;

3.28. rīcība elektriskās strāvas noplūdes gadījumā;

3.29. vides aizsardzības normatīvo aktu prasības;

3.30. darba vides bīstamie faktori;

3.31. bīstamie atkritumi, to glabāšana un utilizācija;

3.32. pirmā palīdzība;

3.33. individuālie aizsardzības līdzekļi;

3.34. darba tiesiskās attiecības.

3.52. Vizuālā tēla stilista profesijas standarts

3.52.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – vizuālā tēla stilists.

2. Profesijas kods – 5142 02.

3.52.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– vizuālā tēla stilists ir skaistumkopšanas nozares speciālists, kurš sadarbībā ar klientu rada koptēlu, komplektē apģērbu, veido frizūru un grimu, apglezno seju un ķermeni; pieskaņo vidi; izvēlas koptēla veidošanai nepieciešamos līdzekļus, tehnoloģiju un materiālus; aprēķina darba izmaksas; patstāvīgi plāno un organizē darbu; orientējas modes tendencēs.

Vizuālā tēla stilists strādā skaistumkopšanas salonos, kultūras un mākslas uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.52.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja pozitīvas saskarsmes rezultātā mērķtiecīgi iepazīt klienta vēlmes, vajadzības un iespējas.

2. Spēja vizualizēt asociatīvo koptēlu atbilstoši uzdevumam.

3. Spēja prezentēt koptēla ieceri un radoši to pilnveidot sadarbībā ar klientu.

4. Spēja pieņemt lēmumu par veicamajiem darbiem, to secību, atbilstošākajiem līdzekļiem, tehnoloģijām un materiāliem koptēla veidošanā.

5. Spēja komplektēt tērpu un aksesuārus koptēla veidošanai.

6. Spēja veidot frizūru un grimu koptēla veidošanai.

7. Spēja apgleznot seju un augumu koptēla veidošanai.

8. Spēja pieskaņot vidi vienota koptēla veidošanai.

9. Spēja iekārtot darba vidi koptēla radīšanai.

10. Spēja plānot koptēla izstrādes budžetu, sastādīt izmaksu tāmi un noteikt pakalpojuma cenu.

11. Spēja sadarboties koptēla veidošanā ar nepieciešamajiem speciālistiem.

12. Spēja sekot līdzi aktuālajām modes tendencēm un jaunākajām tehnoloģijām, izmantojot dažādus informatīvos avotus.

13. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot savai, klientu un citu personu veselībai.

14. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

15. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

16. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju.

17. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

18. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

20. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.52.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast klienta vēlmes un vajadzības, nosakot koptēla veidošanas specifiku.

2. Veikt klienta sejas un auguma mērījumus, noteikt to proporcijas, noformēt klienta anketu.

3. Noteikt klienta psiholoģisko tipu, individuālo stilu un krāsu paleti.

4. Izvirzīt idejas, veidot iztēlē priekšstatu par veidojamo koptēlu, argumentēti prezentēt koptēla ieceri.

5. Veidot apģērbu, frizūru, sejas un ķermeņa noformējumu skices.

6. Izmantot asociatīvos tēlu raksturojumus – šifrus vajadzīgā koptēla veidošanai.

7. Pieņemt lēmumu par veicamajiem darbiem, secību, metodēm un līdzekļiem koptēla veidošanā.

8. Ievērot aktuālās modes tendences un izmantot jaunākās tehnoloģijas koptēla veidošanā.

9. Komplektēt apģērbu koptēla veidošanai un veidot tērpu mulāžu.

10. Veidot frizūru atbilstoši koptēla prasībām.

11. Izmantot atbilstošas materiālu apstrādes un vizāžas darbu tehnoloģijas koptēla veidošanai.

12. Veidot vienota stila koptēlu, piemeklējot atbilstošu vidi, butaforijas, skaņu un gaismu.

13. Veidot savu vizuālā tēla stilista pieredzes materiālu apkopojumu.

14. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus koptēla veidošanas vajadzībām.

15. Izvēlēties koptēla veidošanai nepieciešamos materiālus un aprēķināt to izmaksas.

16. Pieņemt lēmumu par nepieciešamo speciālistu piesaistīšanu koptēla veidošanai un strādāt komandā.

17. Orientēties ar koptēla veidošanu saistīto uzņēmumu piedāvājumā.

18. Iekārtot un uzturēt tīru darba vietu, izmantot atbilstošus dezinfekcijas līdzekļus un aparatūru, ievērot personisko higiēnu.

19. Veikt darba pienākumus, nekaitējot savai, klientu un citu personu veselībai.

20. Atpazīt izmantojamo produktu un materiālu blakusparādības un noteikt to iestāšanos.

21. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

22. ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

23. Sniegt pirmo palīdzību.

24. Pārvaldīt valsts valodu.

25. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

27. Lietišķas sarunas laikā veidot pozitīvu saskarsmi ar klientu.

28. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

29. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

30. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.52.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. modes, stila, frizūru un grima vēsture;

1.2. skaņas un gaismas izmantošana vienota tēla veidošanā;

1.3. darba vides iespējamie riski.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. modes un stila aktuālās tendences;

2.2. vispārpieņemtās auguma un sejas proporcijas;

2.3. sejas ādas tipi, uzbūve un kopšana;

2.4. kopjošās un dekoratīvās kosmētikas produkti, instrumenti un piederumi;

2.5. apģērba komplektācijas principi;

2.6. matu kopšanas un veidošanas produkti, instrumenti un piederumi, matu krāsas un ilgviļņu sastāvi;

2.7. dabisko un mākslīgo matu specifika;

2.8. ķermeņa un sejas apgleznošanas krāsas, materiāli un tehnoloģijas;

2.9. koptēla veidošanas materiālu īpašības, sastāvs un apstrāde;

2.10. tērpu, aksesuāru un citu materiālu iegādes vietas un to specifika;

2.11. indivīdu psiholoģiskie tipi;

2.12. sociālās grupas un to stila specifika;

2.13. verbālā un neverbālā saskarsme;

2.14. kompozīcijas likumi;

2.15. darba vietas apgaismojuma īpatnības;

2.16. komandas veidošanas un darba principi;

2.17. nodokļi un to veidi;

2.18. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. stilista darba tehnoloģiskie procesi, līdzekļi, piederumi un to lietojums;

3.2. profesionālā un vispārējā ētika;

3.3. darba aizsardzība (ergonomika, elektrodrošības noteikumi, ugunsdrošības noteikumi, drošības zīmes un ierīces);

3.4. vides aizsardzība;

3.5. klienta individuālā faktūra;

3.6. auguma mērījumu metodes un instrumenti;

3.7. auguma un sejas formas, to proporciju saskaņošanas principi;

3.8. asociatīvie raksturojumi – šifri;

3.9. krāsu mācība;

3.10. krāsu testēšanas metodes;

3.11. telpiskuma radīšanas pamatprincipi;

3.12. kopjošās un dekoratīvās kosmētikas produkti, instrumenti un piederumi;

3.13. tērpa stilistika;

3.14. figūras korekcija ar apģērba un aksesuāru palīdzību;

3.15. drapēšanas darbu tehnoloģija un pielietojamie instrumenti;

3.16. frizūras izveide atbilstoši sejas un galvas formai, auguma proporcijām, matu struktūrai un krāsai, vecumam, stilam;

3.17. sejas morfoloģija un korekcija;

3.18. grima izveide atbilstoši sejas formai, ādas tipam un krāsu kolorītam, vecumam, stilam;

3.19. kino, foto, teātra, TV grimu specifika;

3.20. frizūru un grimu tehnoloģijas;

3.21. matu ķīmiskās apstrādes tehnoloģija;

3.22. pastiža izstrādājumi;

3.23. butaforiju veidošanas tehnoloģija, materiāli un instrumenti;

3.24. koptēla veidošanas specefektu produkti un to pielietojums;

3.25. dekorāciju piemērošana koptēla veidošanai;

3.26. darbs ar klientu atbilstoši daudzveidīgajai uzdevumu specifikai;

3.27. stilista pieredzes materiālu apkopojuma iespējas;

3.28. elektroniskie informācijas meklēšanas un atlases līdzekļi;

3.29. darba secības un darba laika organizācija;

3.30. darba vides kultūra un personiskā higiēna;

3.31. iespējamās materiālu izraisītās blakusparādības un alerģiskās reakcijas un to pamatpazīmes;

3.32. dezinfekcijas tehnoloģijas, līdzekļi, instrumenti, aparatūra un to lietošana;

3.33. pozitīvas saskarsmes veidošana;

3.34. kalkulācijas metodes;

3.35. valsts valoda;

3.36. viena svešvaloda saziņas līmenī.";

2.13. izteikt sadaļas "IV. Otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" apakšnodaļas "4.13. Friziera profesijas standarts" apakšnodaļas "4.13.1. Vispārīgie jautājumi" 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Profesijas kods – 5141 01.";

2.14. izteikt sadaļas "IV. Otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" apakšnodaļas "4.15. Datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu operatora profesijas standarts" apakšnodaļas "4.15.1. Vispārīgie jautājumi" 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Profesijas kods – 7223 34.";

2.15. papildināt sadaļu "IV. Otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" aiz apakšnodaļas "4.16. Kokvedēja automobiļa vadītāja profesijas standarts" ar apakšnodaļām "4.17. Vizāžista profesijas standarts", "4.18. Manikīra un pedikīra speciālista profesijas standarts", "4.19. Motorzāģa operatora profesijas standarts", "4.20. Inženierkomunikāciju montētāja profesijas standarts", "4.21. Elektromontiera profesijas standarts", "4.22. Gaļas izcirtēja profesijas standarts", "4.23. Gaļas produktu izgatavotāja profesijas standarts"; "4.24. Lopu kāvēja profesijas standarts", "4.25. Šuvēja profesijas standarts", "4.26. Drēbnieka profesijas standarts", "4.27. Biotehnoloģisko procesu operatora profesijas standarts" un "4.28. Ķīmiskās produkcijas ražošanas operatora profesijas standarts" šādā redakcijā:

"4.17. Vizāžista profesijas standarts

4.17.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – vizāžists.

2. Profesijas kods – 5142 05.

4.17.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– vizāžists ir skaistumkopšanas nozares speciālists, kurš konsultē klientu par grima izvēli; novērtē klienta sejas ādas stāvokli; zīmē grima skices; izvēlas piemērotus materiālus; sagatavo sejas ādu grima uzklāšanai; uzklāj grimu; pārzina modes tendences un grima uzklāšanas jaunākās tehnoloģijas; patstāvīgi plāno un organizē savu darbu.

Vizāžists strādā skaistumkopšanas nozares uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.17.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja novērtēt klienta personību un sejas ādas tipu.

2. Spēja konsultēt klientu grima izvēlē un sejas korekcijas jautājumos, radoši izmantojot zināšanas modes vēsturē, aktuālajās tendencēs un pozitīvas saskarsmes veidošanā.

3. Spēja pieņemt klienta pasūtījumu, izstrādāt pakalpojuma izmaksu tāmi un noformēt nepieciešamo dokumentāciju.

4. Spēja skicēt grimu.

5. Spēja sagatavot klienta sejas ādu grima uzklāšanai.

6. Spēja izvēlēties atbilstošākos līdzekļus, tehnoloģijas un materiālus grima uzklāšanai.

7. Spēja veidot daudzveidīgu grimu un izmantot specefektu materiālus atbilstoši klienta vajadzībām un vēlmēm.

8. Spēja pieskaņot grimu klienta izvēlētajam tērpam.

9. Spēja sekot līdzi aktuālajām grima modes tendencēm, izmantojot dažādus informatīvos avotus.

10. Spēja sadarboties pasūtījuma izpildē ar citiem speciālistiem.

11. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, veikt darba pienākumus, nekaitējot savai, klientu un citu personu veselībai.

12. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

13. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

14. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

15. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju.

16. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

17. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

18. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.17.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izvēlēties dekoratīvo un kopjošo kosmētiku atbilstoši klienta vēlmēm, stilam, finansiālajām iespējām un ādas stāvoklim.

2. Analizēt klienta sejas proporcijas un īpatnības.

3. Izmantot kompozīcijas veidošanas pamatprincipus grima izveidē.

4. Sagatavot grima skices.

5. Izvēlēties grima uzklāšanas tehnoloģiju.

6. Izmantot atbilstošākos dekoratīvās un kopjošās kosmētikas līdzekļus, instrumentus un materiālus.

7. Pārrunāt ar klientu grima ieceri un nepieciešamās sejas korekcijas.

8. Sagatavot sejas ādu grima uzklāšanai.

9. Veikt uzacu korekciju.

10. Aprēķināt grima veidošanas izmaksas un noteikt cenu.

11. Lietot informācijas tehnoloģijas savas profesionālās darbības veikšanai.

12. iekārtot darba vietu grima izveidei.

13. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

14. ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

15. Pārvaldīt valsts valodu.

16. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālajā saziņas līmenī.

17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

18. Sniegt pirmo palīdzību.

19. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

20. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

21. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.17.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. novitātes grima veidošanā;

1.2. grima materiālu ķīmiskās un fizikālās īpašības;

1.3. kosmētisko līdzekļu iespējamās blakusparādības un ādas alerģiskās reakcijas;

1.4. saskarsmes pamatprincipi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. grima veidošanas pamatprincipi;

2.2. sejas morfoloģija;

2.3. krāsu mācība;

2.4. individuālie ādas krāsu tipi;

2.5. ādas funkcijas;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. grimu veidi un tehnoloģijas;

3.2. grima instrumenti un piederumi;

3.3. grima stili;

3.4. aktuālās grima modes tendences;

3.5. grima modelēšana;

3.6. uzacu formas un korekcija;

3.7. dekoratīvās un kopjošās kosmētikas veidi un īpašības;

3.8. dekoratīvās, kopjošās kosmētikas un specefektu materiālu izmantošana;

3.9. darba vietas izgaismojuma veidi;

3.10. sarunas veidošanas principi;

3.11. valsts valoda;

3.12. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.13. darba aizsardzība;

3.14. darba vietas ergonomika;

3.15. pirmā palīdzība;

3.16. vides aizsardzība;

3.17. informācijas tehnoloģijas;

3.18. profesionālās un vispārējās ētikas principi;

3.19. pakalpojumu izmaksu aprēķināšanas metodes;

3.20. lietvedība;

3.21. darba tiesiskās attiecības.

4.18. Manikīra un pedikīra speciālista profesijas standarts

4.18.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – manikīra un pedikīra speciālists.

2. Profesijas kods – 5142 07.

4.18.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– manikīra un pedikīra speciālists apkalpo klientus – veic manikīra un pedikīra procedūras; pielieto manikīra un pedikīra tehnoloģijas, profesionālu roku un kāju kopšanas kosmētiku; ievēro epidemioloģiskās drošības prasības; veido pozitīvas attiecības ar klientu.

Manikīra un pedikīra speciālists strādā skaistumkopšanas nozares uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.18.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt un sakopt darba vidi atbilstoši veicamajam procesam, plānot tehnoloģiskā procesa darbu secību, nodrošinot klientu drošu apkalpošanu visu darba procesu laikā.

2. Spēja diferencēt roku un kāju ādas, nagu veselības stāvokli, novērtēt to struktūru, izvēlēties un lietot atbilstošu darba tehnoloģiju un profesionālo kosmētiku.

3. Spēja atbilstoši veicamajam darbam izvēlēties darba instrumentus, piederumus un aparatūru, darba apģērbu un individuālos aizsardzības līdzekļus.

4. Spēja sazināties un sadarboties, veidot pozitīvu saskarsmi, elastīgi risināt problēmsituācijas.

5. Spēja precīzi izvēlēties un lietot dezinfekcijas līdzekļus un sterilizācijas aparatūru atbilstoši lietošanas instrukcijām un epidemioloģiskās drošības prasībām.

6. Spēja precīzi ievērot profesionālās roku un kāju kopšanas kosmētikas lietošanas un glabāšanas instrukcijas.

7. Spēja radoši veikt manikīra un pedikīra procedūras, kā arī pārzināt modes tendences, veidojot nagu formu un veicot nagu dizainu.

8. Spēja izvēlēties un lietot dažādas manikīra un pedikīra apstrādes tehnoloģijas veselas roku un kāju ādas, nagu apstrādē.

9. Spēja veikt manikīra un pedikīra procedūru, izmantojot atbilstošus roku un kāju kopšanas profesionālos līdzekļus, ieteikt klientiem atbilstošus līdzekļus roku un kāju kopšanai mājas apstākļos.

10. Spēja veikt kosmētisko roku un kāju masāžu.

11. Spēja ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības darba vidē un atbilstoši reaģēt, izvēlēties un lietot drošus darba paņēmienus.

12. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

13. Spēja pilnveidot kvalifikāciju atbilstoši nozares attīstībai un darba tirgus pieprasījumam, regulāri un patstāvīgi iepazīstoties ar jaunākajiem materiāliem, instrumentiem, tehnoloģijām un darba paņēmieniem.

14. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

15. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

16. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

17. Spēja ievērot profesionālās un vispārīgās ētikas principus.

4.18.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Diferencēt roku un kāju ādas, nagu veselības stāvokli, nagu tipu un struktūru, atpazīt roku un kāju ādas un nagu izmaiņas un ieteikt klientam problēmu risināt pie atbilstoša speciālista – podologa vai dermatologa.

2. Izvēlēties, sagatavot un lietot dezinfekcijas līdzekļus, ievērot to lietošanas instrukcijas, tīrīt, dezinficēt un sterilizēt instrumentus, piederumus, aparatūru.

3. Izvēlēties darba procesam atbilstošus instrumentus, piederumus, aparatūru un atbilstošus profesionālos roku un kāju kopšanas līdzekļus, ievērot to lietošanas un glabāšanas noteikumus.

4. Aprēķināt un dozēt nepieciešamo roku un kāju kopšanas profesionālās kosmētikas daudzumu.

5. Ieteikt klientam roku un kāju kopšanas līdzekļus lietošanai mājas apstākļos, lai uzturētu procedūras rezultātu.

6. Izveidot nagu formu atbilstoši roku kopskatam vai klienta vēlmēm.

7. Lietot pamattehnoloģijas manikīra un pedikīra procedūrā (klasisko, sausās apstrādes un SPA apstrādes tehniku).

8. Lietot nagu standziņas vai šķērītes, apstrādājot nagu kutikulas zonu, neievainojot audus.

9. Nolakot nagus, pārzināt lakošanas tehnikas un lietot dažādu veidu nagu lakas.

10. Veikt nagu dizainu.

11. Izvēlēties un veikt kosmētiskās masāžas procedūras.

12. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasības.

13. Ievērot patērētāju tiesības.

14. Sniegt pirmo palīdzību.

15. Organizēt darba vidi, veikt epidemioloģiskās drošības pasākumus.

16. Ievērot personīgo higiēnu.

17. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un saudzēt apkārtējo vidi.

18. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

18. Plānot un organizēt savu darbu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

20. Atrast, atlasīt un izmantot informāciju un veidot dokumentāciju darba procesu nodrošināšanai.

21. Elastīgi risināt problēmjautājumus.

22. Pārvaldīt valsts valodu.

23. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

24. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

25. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

26. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.

27. Lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

4.18.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. komercdarbības pamati;

1.2. patērētāju tiesības;

1.3. lietvedības pamati;

1.4. komersanta darba organizācija;

1.5. grāmatvedības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. manikīra un pedikīra procedūras vēsture;

2.2. nagu un ādas uzbūve;

2.3. nagu formas un to veidošana;

2.4. vīles, to veidi;

2.5. nagu lakas un to sastāvdaļas, funkcijas;

2.6. roku un kāju profesionālā kosmētika;

2.7. roku un kāju kosmētiskās masāžas indikācijas un kontrindikācijas;

2.8. krāsu mācība;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. manikīra darba tehnoloģijas (klasiskās apstrādes tehnika, sausās apstrādes tehnika, SPA tehnika);

3.2. pedikīra darba tehnoloģijas (klasiskās apstrādes tehnika, sausās apstrādes tehnika, SPA tehnika);

3.3. instrumentu un aparatūras izvēle un pielietošana manikīra un pedikīra procedūrā;

3.4. profesionālās kosmētikas izvēle un pielietošana manikīra un pedikīra procedūrā;

3.5. nagu formas veidošana, nagu vīlēšana un pulēšana manikīra un pedikīra procedūrā;

3.6. nagu lakošanas veidi ar dažādām nagu lakām;

3.7. nagu dizaina pamatprincipi;

3.8. kosmētiskās masāžas procedūras rokām un kājām;

3.9. pirmā palīdzība;

3.10. informācijas tehnoloģiju izmantošana;

3.11. rīcība ugunsgrēka gadījumā;

3.12. darba vides organizēšana;

3.13. uz klientu orientēta saskarsme;

3.14. profesionālās un vispārīgās ētikas principi;

3.15. valsts valoda;

3.16. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.17. darba aizsardzība;

3.18. ugunsdrošības, elektrodrošības un civilās aizsardzības noteikumi;

3.19. darba tiesiskās attiecības;

3.20. vides aizsardzība.

4.19. Motorzāģa operatora profesijas standarts

4.19.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – motorzāģa operators.

2. Profesijas kods – 6210 20.

4.19.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– motorzāģa operators gatavo kokmateriālus cirsmā ar ķēdes motorzāģi atbilstoši noteiktajam sortimentam; kopj jaunaudzes un meža kultūras ar krūmgriezi; spēj veikt ķēdes motorzāģa un krūmgrieža (turpmāk – motorzāģis) apkopes.

Motorzāģa operators strādā mežizstrādes uzņēmumā vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.19.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja noteikt cirsmas atrašanās vietu atbilstoši meža topogrāfiskajai kartei un sagatavot cirsmu darbam.

2. Spēja izpildīt cirsmas izstrādes darbus atbilstoši norādēm cirsmas izstrādes tehnoloģiskajā kartē.

3. Spēja izpildīt meža izstrādes darbus, izmantojot ergonomiskus un efektīvus darba paņēmienus un instrumentus.

4. Spēja, izmantojot motorzāģi, mežā nogāzt koku, to atzarot un sagarumot kokmateriālus atbilstoši noteiktajam sortimentam.

5. Spēja krautnēt zarus atbilstoši mežizstrādes tehnoloģiskajām prasībām.

6. Spēja uzmērīt sagatavotos kokmateriālus atbilstoši kokmateriālu uzmērīšanas standartam.

7. Spēja kvalitatīvi veikt kopšanas cirti vai meža kultūru kopšanu, izvēloties konkrētam uzdevumam atbilstošu motorzāģa griezējinstrumentu.

8. Spēja sagatavot motorzāģi darbam, veikt tā apkopi un nelielu remontu darba vietā.

9. Spēja noteikt riskus darba vietā, izmantot drošus darba paņēmienus, kā arī individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus, izpildot darba uzdevumus.

10. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

11. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

12. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

13. Spēja noteikt saglabājamus bioloģiski nozīmīgus meža struktūras elementus un ievērot dabas aizsardzības normatīvo aktu prasības.

14. Spēja ievērot ugunsdrošības normatīvo aktu prasības, vajadzības gadījumā atbilstoši reaģēt.

15. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

16. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

17. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.19.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Lasīt mežaudžu karti, plānu un cirsmas izstrādes tehnoloģisko karti.

2. Cirst pamežu.

3. Gāzt kokus un novākt bīstamos kokus.

4. Iezīmēt tehnoloģiskos koridorus.

5. Atzarot stumbru un izvērtēt stumbra kvalitāti.

6. Sazāģēt stumbrus sortimentos.

7. Šķirot atsevišķi kraujamos kokmateriālus atbilstoši noteiktajam sortimentam.

8. Izvērtēt augsnes nestspēju (augsnes spēja pretoties tehnikas spiedienam).

9. Krautnēt zarus kaudzēs un izvietot zarus uz pievešanas ceļa.

10. Uzmērīt un noteikt kokmateriāla sortimentu apjomu.

11. Izvēlēties atbilstošu griezējinstrumentu konkrētā uzdevuma veikšanai.

12. Pļaut krūmus un zāli.

13. Izmantot atslēdznieka un mežizstrādes instrumentus.

14. Izmantot asināšanas piederumus, asināt motorzāģa griezējinstrumentus.

15. Izvēlēties degvielas veidu un pareizās degvielas sajaukšanas proporcijas ar eļļu un iepildīt to motorzāģos.

16. Lietot eļļas un degvielas absorbējošus materiālus.

17. Veikt motorzāģu ikdienas un periodiskās apkopes.

18. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

19. Lietot individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

20. Plānot sava darba režīmu.

21. Sniegt pirmo palīdzību.

22. Izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

23. Saglabāt bioloģiski nozīmīgus meža struktūras elementus cirsmā un ievērot dabas aizsardzības prasības.

24. Veikt darba pienākumus saskaņā ar Mežu uzraudzības padomes (FSC – Forest Stewardship Council) un Meža sertifikācijas shēmu novērtēšanas programmas (PEFC – Programme for Endorsement of Forest Certification) mežsaimniecības sertificēšanas standartiem.

25. Izmantot ergonomiskus paņēmienus darbā ar motorzāģi kokmateriālu pārvietošanā un kraušanā.

26. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

27. Prast rīkoties ugunsgrēka, elektrotraumu un citu avāriju gadījumos.

28. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

29. Pārvaldīt valsts valodu.

30. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

31. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

32. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.19.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamas zināšanas priekšstata līmenī par FSC un PEFC mežsaimniecības sertificēšanas standartiem.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. meža platību noteikšana;

2.2. griezējinstrumentu darbības principi;

2.3. mežsaimniecība;

2.4. motorzāģu uzbūves pamati;

2.5. meža augšanas apstākļu tipi un meža tipi;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. topogrāfiskie apzīmējumi kartēs;

3.2. koku gāšanas paņēmieni;

3.3. kokmateriālu sortimenta kvalitātes prasības;

3.4. krautnēšanas prasības;

3.5. kokmateriālu uzmērīšanas standarts;

3.6. motorzāģu lietošanas pamati;

3.7. motorzāģu asināšanas prasības;

3.8. vides aizsardzība;

3.9. dabas aizsardzība;

3.10. darba aizsardzība;

3.11. rīcība ugunsgrēka gadījumā;

3.12. ugunsdrošības noteikumi mežsaimniecībā;

3.13. pirmā palīdzība;

3.14. valsts valoda;

3.15. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.16. darba tiesiskās attiecības;

3.17. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi.

4.20. Inženierkomunikāciju montētāja profesijas standarts

4.20.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

7119 10 Ārējo ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu MONTĒTĀJS

7119 11 Ārējo gāzes tīklu MONTĒTĀJS

7119 12 Ārējo siltumapgādes tīklu MONTĒTĀJS

7119 13 Ugunsdzēsības sistēmu MONTĒTĀJS

7119 14 Gāzes sistēmu MONTĒTĀJS

7126 02 Sanitārtehnisko iekārtu MONTĒTĀJS

7126 03 Inženierkomunikāciju MONTĒTĀJS

7126 04 Apkures sistēmu MONTĒTĀJS

7126 05 Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu MONTĒTĀJS

7127 01 Kondicionēšanas un aukstumiekārtu sistēmu MONTĒTĀJS

7127 04 Vēdināšanas sistēmu MONTĒTĀJS (turpmāk kopā – inženierkomunikāciju montētājs).

4.20.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– inženierkomunikāciju montētājs atbilstoši tehniskajam uzdevumam veic konkrētu iekšējo un ārējo inženierkomunikāciju montāžas, ekspluatācijas un remonta darbus, tai skaitā siltumapgādes, apkures, vēdināšanas, gaisa kondicionēšanas, dzesēšanas, ūdensapgādes, ugunsdzēsības, kanalizācijas, gāzes apgādes un citās inženierkomunikāciju tehnoloģiskās sistēmās (turpmāk - inženierkomunikācijas), izmantojot atbilstošas iekārtas, instrumentus un tehnoloģiskos paņēmienus, strādājot komandā vai individuāli un ievērojot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides noteikumus.

Inženierkomunikāciju montētājs strādā uzņēmumos, kas nodarbojas ar inženierkomunikāciju izbūves, ekspluatācijas, uzturēšanas un remonta darbiem, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.20.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

2. Spēja lasīt tehniskā būvprojekta dokumentāciju un sagatavoties darbam atbilstoši darba uzdevumiem.

3. Spēja efektīvi veikt savu darbu, izmantojot pieejamos resursus, atbilstoši inženierkomunikāciju montāžas darbu tehnoloģijai un darbības principiem.

4. Spēja veikt sanitārtehnikas, inženierkomunikāciju un to iekārtu montāžu, pārbaudi, ieregulēšanu un palaišanu ekspluatācijā, izmantojot atbilstošas iekārtas un instrumentus, tehnoloģiskos paņēmienus un darba materiālus.

5. Spēja nodrošināt inženierkomunikāciju darbu saskaņā ar ekspluatācijas instrukcijām, apkalpošanas un kvalitātes prasībām.

6. Spēja veikt nepieciešamos remonta darbus.

7. Spēja lietot un kopt inženierkomunikāciju montāžas profesionālos un specifiskos instrumentus, sekojot līdzi to tehniskajam stāvoklim.

8. Spēja veikt sanitārtehnikas, inženierkomunikāciju un to iekārtu ekspluatācijas apkalpošanu, remontu un inženierkomunikāciju sistēmu darba stāvokļa atjaunošanu, izmantojot atbilstošas iekārtas un instrumentus, tehnoloģiskos paņēmienus un darba materiālus.

9. Spēja izprast un lietot inženierkomunikāciju izpilddokumentāciju, ekspluatācijas instrukcijas, armatūru numerāciju un marķējumu.

10. Spēja izprast un ievērot ražotāja noteiktās materiālu specifiskās uzglabāšanas un montāžas noteikumus.

11. Spēja izvēlēties atbilstošu inženierkomunikāciju armatūras montāžas vietu atbilstoši ekspluatācijas nosacījumiem.

12. Spēja kontrolēt izpildītā darba kvalitāti.

13. Spēja noteikt inženierkomunikāciju sistēmu bojājumus, novērst avārijas situācijas un veikt nepieciešamos remonta darbus.

14. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

15. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

16. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

17. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

18. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

4.20.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

2. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

3. Lasīt būvprojekta dokumentāciju.

4. Izprast individuāli veicamo darbu specifiku atbilstoši darba uzdevumam un izvēlēties atbilstošus darba materiālus un instrumentus, t.sk. sagatavot montāžai nepieciešamo materiālu sarakstu.

5. Savienot dažādu veidu materiālu cauruļvadus un gaisa vadus.

6. Veikt cauruļvadu un gaisa vadu stiprinājumu montāžu atbilstoši tehniskā projekta prasībām un cauruļvadu ražotāja prasībām.

7. Izvēlēties iekārtas, cauruļvadus, gaisa vadus, noslēdzošo, regulēšanas armatūru un to montāžas vietu.

8. Izprast inženierkomunikāciju sistēmas ekspluatācijas īpatnības.

9. Veikt sanitārtehnisko un inženiertehnisko iekārtu un sistēmu montāžu.

10. Strādāt ar dažādu materiālu cauruļvadu un gaisa vadu izolāciju.

11. Strādāt ar inženierkomunikāciju armatūru.

12. Vizuāli noteikt inženierkomunikāciju montāžas darbos izmantojamā materiāla bojājumus un tā neatbilstību.

13. Veikt atbilstošu materiāla uzglabāšanu darba vietā.

14. Noteikt instrumentu atbilstību veicamajiem inženierkomunikāciju montāžas darbiem.

15. Izmantot darbā inženierkomunikāciju montāžas profesionālos un specifiskos instrumentus, uzturot tos tehniskā kārtībā.

16. Veikt samontēto sistēmu pārbaudi.

17. Lietot darba izpilddokumentāciju, ekspluatācijas instrukcijas un atbilstoši tām marķēt inženierkomunikācijas un numurēt armatūru.

18. Veikt inženierkomunikāciju apkalpošanu un paveikto darbu kvalitātes kontroli.

19. Identificēt remontējamos inženierkomunikāciju elementus.

20. Veikt inženierkomunikāciju remontu un paveikto darbu kvalitātes kontroli.

21. Atjaunot inženierkomunikāciju sistēmu darba stāvoklī pēc remonta darbiem.

22. Patstāvīgi organizēt savu darbu, analizēt darba gaitu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

23. Sniegt pirmo palīdzību.

24. Pārvaldīt valsts valodu.

25. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

27. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.20.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. tehniskie grafiskie apzīmējumi;

1.2. materiālu, armatūru un iekārtu uzglabāšanas nosacījumi;

1.3. inženierkomunikāciju darbības principi;

1.4. saskarsmes pamati;

1.5. grāmatvedības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. inženierkomunikāciju montāžas darbu tehnoloģija;

2.2. būvmateriāli un instrumenti;

2.3. ražotāja noteiktie montāžas nosacījumi;

2.4. lietojamie materiāli, armatūras, iekārtas un to standarti;

2.5. montāžas procesa kvalitātes pārbaudes metodes;

2.6. dažādu materiālu, iekārtu pārbaudes robežas;

2.7. ražotāja izvirzītās prasības pārbaudes process;

2.8. inženierkomunikācijas, to savienojumu veidi;

2.9. dinamiskā spiediena uzturēšana inženierkomunikāciju sistēmās;

2.10. gaisa un gāzes hidrauliskās sistēmas un to atdalīšana;

2.11. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. individuālā darba plānošana;

3.2. inženierkomunikāciju materiāli, iekārtas, to pielietojums un ekspluatācija;

3.3. cauruļvadu un gaisa vadu savienošanas metodes;

3.4. inženierkomunikāciju montāžas profesionālie un specifiskie instrumenti un to lietošanas nosacījumi;

3.5. mērinstrumenti;

3.6. darba aizsardzība, elektrodrošība un ugunsdrošība;

3.7. dažādu inženierkomunikāciju sistēmu darbības principi, ekspluatācija un elementu remonts;

3.8. vides aizsardzības normatīvo aktu prasības;

3.9. pirmā palīdzība;

3.10. valsts valoda;

3.11. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.12. profesionālās un vispārējās ētikas principi;

3.13. darba tiesiskās attiecības.

4.21. Elektromontiera profesijas standarts

4.21.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – elektromontieris.

2. Profesijas kods – 7411 02.

4.21.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– elektromontieris veic elektroietaišu un elektroiekārtu montāžas, remonta un ekspluatācijas darbus, vadoties pēc atbilstošās dokumentācijas vai augstākas kvalifikācijas speciālista vadībā.

Elektromontieris strādā uzņēmumos, kuros ir elektroietaises vai elektroiekārtas, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.21.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast un izvērtēt elektroiekārtu montāžas darba uzdevumu, izmantojot veicamo darbu tehnisko dokumentāciju.

2. Spēja lasīt un izprast principiālās un montāžas elektriskās shēmas, tehniskās shēmas, tehniskos projektus.

3. Spēja novērtēt montējamās elektroiekārtas atbilstību tehniskajai dokumentācijai un tehniskā projekta mērķim.

4. Spēja noteikt elektroiekārtas montāžas darbiem nepieciešamos materiālus, to apjomu, izvēlēties un izmantot atbilstošus instrumentus, iekārtas un palīgierīces saskaņā ar veicamā darba tehnisko dokumentāciju.

5. Spēja veikt elektroiekārtu montāžas darbus atbilstoši tehniskajai dokumentācijai.

6. Spēja veikt atslēdznieka darbus.

7. Spēja veikt elektroiekārtu montāžas palīgdarbus.

8. Spēja izvēlēties tehniskajām prasībām atbilstošus mēraparātus, pārbaudes iekārtas un instrumentus, veikt un precīzi fiksēt elektrisko un neelektrisko lielumu un vērtību mērījumus.

9. Spēja konstatēt un novērtēt neparedzētus bojājumus vai neatbilstības, novērst tās atbilstoši savai kompetencei, izmantojot nepieciešamās tehnoloģijas.

10. Spēja precīzi veikt elektroietaišu, elektroiekārtu ekspluatācijas un remonta darbus (plānveida, neplāna) saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.

11. Spēja izveidot un uzturēt elektroietaišu, elektroiekārtu tehnisko dokumentāciju, digitāli un manuāli skicēt, rasēt, lietojot speciālas datora lietojumprogrammas.

12. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības, vajadzības gadījumā atbilstoši rīkoties, veicot elektromontiera darba pienākumus.

13. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

14. Spēja lietot atbilstošus individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus un saskaņā ar darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām sagatavot darba vietu drošai darba veikšanai.

15. Spēja atpazīt un izvēlēties konkrētai situācijai piemērotus ugunsdzēsības līdzekļus.

16. Spēja veikt elektromontiera darba pienākumus, ievērojot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, izmantot ķīmiskās vielas un tehnoloģijas, nekaitējot sev un apkārtējai videi.

17. Spēja nodrošināt darba procesā radušos atkritumu šķirošanu.

18. Spēja atrast, izvērtēt, radoši izmantot jauniegūtās zināšanas elektromontiera darba pienākumu veikšanā un sniegt priekšlikumus darba procesa pilnveidei.

19. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

20. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

21. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

22. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.21.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast elektromontiera darba uzdevumu.

2. Sazināties un lietot tehniskos saziņas līdzekļus.

3. Lasīt un izprast principiālās un montāžas elektriskās shēmas.

4. Lasīt un izprast tehniskās shēmas, skices un tehniskos projektus.

5. Pārbaudīt un novērtēt elektroiekārtas atbilstību montāžas dokumentācijai un tehniskā projekta mērķim.

6. Izvēlēties montāžas materiālus atbilstoši tehniskajai dokumentācijai.

7. Izvēlēties un lietot atbilstošus instrumentus, iekārtas un palīgierīces elektromontāžas darbu veikšanai.

8. Lasīt elektromontāžas dokumentāciju.

9. Veikt elektromontāžas darbus (guldīt un apdarināt kabeļus, marķēt dzīslas un kabeļus, montēt paneļus, spaiļu skapjus, elektrosadalnes un to vadojumus, montēt zibensaizsardzības sistēmas, montēt zemējuma kontūrus, montēt dzīvojamo, ražošanas un sabiedrisko ēku elektroinstalāciju) atbilstoši dokumentācijai.

10. Veikt atslēdznieka darbus (montēt izjaucamus un neizjaucamus savienojumus, taisnot, cirst, liekt, zāģēt, urbt, slīpēt, nostiprināt, griezt montāžas materiālus, griezt vītnes, lodēt).

11. Veikt elektromontāžas palīgdarbus (sagatavot un ierīkot ligzdas, caurumus, renes, ierīkot tapas jeb dībeļus, stiprināt skavas, aizdarināt vadu un zemējuma kopņu caurvada vietas sienās un pārsegumos, rakt, nostiprināt un aizbērt tranšejas, krāsot konstrukciju elementus).

12. Novērtēt savu paveikto darbu, pārliecināties par tā atbilstību tehniskajai dokumentācijai.

13. Novērtēt mēraparātu, pārbaudes iekārtu un instrumentu atbilstību izpildāmajam darbam, uzturēt tos darba kārtībā.

14. Rīkoties ar atbilstošiem mērinstrumentiem, indikatoriem un pārbaudes iekārtām, veikt un saglabāt elektrisko un neelektrisko lielumu un vērtību mērījumus.

15. Veikt elektroietaišu un elektroiekārtu apskati, konstatēt to bojājumus.

16. Novērtēt elektroietaišu, elektroiekārtu bojājumus un defektus, novērst tos atbilstoši savai kompetencei.

17. Veikt elektroietaišu, elektroiekārtu ekspluatācijas un remonta darbus atbilstoši tehnoloģiskajai dokumentācijai.

18. Digitāli un manuāli skicēt, rasēt, veikt korekcijas elektriskajās un montāžas shēmās.

19. Izveidot, aizpildīt un uzturēt elektroietaišu, elektroiekārtu tehnisko dokumentāciju (elektriskās shēmas, ekspluatācijas instrukcijas, pārslēgumu kartes, uzliktņu/pārslēdžu kartes, pārbaužu protokolus).

20. Pārzināt elektromontiera darba aizsardzības reglamentējošo dokumentāciju, veikt darbu saskaņā ar darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

21. Izvērtēt iespējamos riskus.

22. Sniegt pirmo palīdzību.

23. Ievērot ugunsdrošības normatīvo aktu prasības, izmantot ugunsdzēsības līdzekļus.

24. Izvēlēties un lietot atbilstošus individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

25. Patstāvīgi organizēt savu darbu, analizēt darba gaitu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

26. Sagatavot darba vietu drošai darba veikšanai.

27. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

28. Ievērot ķīmisko vielu glabāšanas un lietošanas noteikumus, izmantot ķīmisko vielu absorbentus.

29. Šķirot elektromontiera darba procesā radušos atkritumus.

30. Veikt elektromontiera darbu, lietojot videi draudzīgas tehnoloģijas un materiālus.

31. Iegūt informāciju un nepārtraukti sekot līdzi ar elektromontiera darbu saistītām novitātēm, kā arī lietot šīs zināšanas elektromontiera darba veikšanā.

32. Pamatot savu viedokli un sadarboties ar citiem speciālistiem.

33. Izvēlēties atbilstošas informācijas tehnoloģiju lietojumprogrammas un pilnveidot zināšanas.

34. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

35. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

36. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

37. Pārvaldīt valsts valodu.

38. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

4.21.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. mehānikas pamati;

1.2. būvniecības pamati;

1.3. saskarsmes pamati;

1.4. neelektriskie mērījumi;

1.5. materiālapstrādes pamati;

1.6. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

1.7. elektroražošanas, pārvades un sadales pamatprincipi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. elektroiekārtu uzbūve, darbība, ekspluatācija;

2.2. datorzinības, speciālās lietojumprogrammas, informatīvās datubāzes;

2.3. videi draudzīgas tehnoloģijas un materiāli;

2.4. elektroietaises, elektroiekārtas, to apskates un defektēšanas metodes;

2.5. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. elektrotehnikas pamati atbilstoši pamatizglītības fizikas un matemātikas līmenim;

3.2. elektroinstrumenti un iekārtas;

3.3. elektromontāžas tehnoloģijas – instrumenti, iekārtas, montāžas materiāli;

3.4. ugunsdrošība, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;

3.5. darba aizsardzība, darba aizsardzības līdzekļi, to lietošana;

3.6. elektrodrošība;

3.7. vides aizsardzība;

3.8. valsts valoda;

3.9. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.10. pirmā palīdzība;

3.11. darba tiesisko attiecību normas;

3.12. elektrotehniskie materiāli;

3.13. elektrisko shēmu apzīmējumi;

3.14. elektriskie un neelektriskie mērījumi.

4.22. Gaļas izcirtēja profesijas standarts

4.22.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – gaļas izcirtējs.

2. Profesijas kods – 7511 04.

4.22.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– gaļas (izņemot putnu gaļas) izcirtējs ir pārtikas rūpniecības nozares darbinieks, kurš spēj novērtēt gaļas kvalitāti, prot sagatavot un strādāt ar gaļas izciršanā izmantojamām iekārtām un instrumentiem, izcērt gaļu atbilstoši tirgus tendencēm vai uzņēmumā noteiktajām prasībām.

Gaļas izcirtējs strādā pārtikas aprites uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.22.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast un ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas gaļas produktu ražošanas gaļas izciršanā.

2. Spēja sensori (organoleptiski) novērtēt gaļas izciršanā nepieciešamo resursu daudzumu un to kvalitāti plānotā pasūtījuma izpildei.

3. Spēja racionāli iekārtot darba vietu un veikt gaļas izciršanu atbilstoši tehnoloģijām.

4. Spēja sagatavot un lietot tehnoloģiskās iekārtas, instrumentus un aprīkojumu atbilstoši to funkcijām gaļas izciršanas procesā.

5. Spēja lietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

6. Spēja izvērtēt pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un to tālāku izmantošanu.

7. Spēja pielāgoties izmaiņām uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmā, tai skaitā jaunu tehnoloģiju ieviešanā, tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma pilnveides gadījumā.

8. Spēja pilnveidot profesionālās iemaņas.

9. Spēja sekot līdzi aktuālajām tendencēm un jaunākajām tehnoloģijām gaļas izciršanā, izmantojot dažādus informatīvos avotus un informācijas tehnoloģijas.

10. Spēja praktiski izmantot individuālos darba aizsardzības līdzekļus, ievērot elektrodrošības, ugunsdrošības normatīvo aktu prasības un uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus.

11. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

12. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

13. Spēja izprast pārtikas aprites normatīvajos aktos noteiktos jēdzienus un gaļas izciršanas profesionālo terminoloģiju.

14. Spēja strādāt patstāvīgi vai grupā un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

15. Spēja sadarboties ar klientiem un kolēģiem, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

16. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

17. Spēja sazināties valsts valodā.

4.22.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast pārtikas aprites normatīvajos aktos noteiktos jēdzienus un ievērot uzņēmuma kontroles sistēmas prasības.

2. Racionāli iekārtot gaļas izcirtēja darba vietu.

3. Identificēt dzīvnieku sugu gaļu.

4. Noteikt nepieciešamo gaļas un palīgmateriālu daudzumu un novērtēt tās atbilstību un kvalitāti pasūtījuma izpildei.

5. Pārzināt un izvēlēties gaļas izciršanas metodes un paņēmienus.

6. Pārzināt gaļas un palīgmateriālu uzglabāšanas režīmus.

7. Uztvert gaļas izciršanas darba uzdevumu.

8. Sagatavot un lietot gaļas izciršanas iekārtas, instrumentus un aprīkojumu atbilstoši to funkcijām.

9. Profesionāli izcirst gaļu, ievērojot higiēnas normatīvo aktu prasības.

10. Saskatīt un novērst gaļas izciršanas procesā radušās neatbilstības, analizēt to cēloņus.

11. Nodrošināt pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti.

12. Nodrošināt atbilstošu gaļas sadales iekārtu ekspluatāciju (izjaukšanu, mazgāšanu, dezinficēšanu un salikšanu).

13. Lietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

14. Veicot gaļas izciršanu, nepakļaut riskam sevi un citas personas.

15. Novērtēt un lietot individuālos darba aizsardzības līdzekļus un darba apģērbu.

16. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

17. Ievērot drošības zīmes un reaģēt uz drošības signāliem.

18. Prast rīkoties ugunsgrēka, elektrotraumu un citu avāriju gadījumos.

19. Sniegt pirmo palīdzību.

20. Izmantot informācijas tehnoloģijas darba procesa nodrošināšanā.

21. Veikt darba pienākumus atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, nekaitējot videi.

22. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

23. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

24. Pārvaldīt valsts valodu.

25. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā.

26. Uzklausīt norādījumus un sadarboties ar tiešo darba vadītāju.

27. Uztvert, izvērtēt un izmantot darba kvalifikācijas pilnveides procesā iegūto informāciju.

28. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

4.22.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. veselīga uztura pamatprincipi;

1.2. gaļas izciršanas pieredzes uzkrāšana;

1.3. saskarsmes pamatprincipi;

1.4. pārtikas apriti reglamentējošie pamata normatīvie akti.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. dzīvnieku anatomiskā uzbūve;

2.2. izcirstās gaļas sensorās (organoleptiskās) novērtēšanas pamatprincipi;

2.3. prasības attiecībā uz materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku;

2.4. paškontroles sistēmas pamatprincipi pārtikas uzņēmumā;

2.5. palīgresursi, to lietošanas principi un iekārtu uzbūve;

2.6. vispārējās higiēnas prasības gaļas izciršanas uzņēmumā;

2.7. profesionālo zināšanu pamatbāzes pilnveidošanas un tālākizglītības iespējas;

2.8. profesionālie termini valsts valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. gaļas izciršanas metodes un paņēmieni;

3.2. labas ražošanas prakse;

3.3. nepieciešamā gaļas un palīgmateriālu daudzuma noteikšana pasūtījuma izpildei;

3.4. izcērtamās gaļas sensorais (organoleptiskais) novērtējums;

3.5. gaļas un palīgmateriālu kvalitātes atbilstība pasūtījuma izpildei;

3.6. izcirstās gaļas atbilstība izciršanas shēmai;

3.7. izcirstās gaļas marķēšanas noteikumi;

3.8. pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu klasifikācija;

3.9. pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanas konteineri un to marķējums;

3.10. tehnoloģisko iekārtu, instrumentu un aprīkojuma ekspluatācijas noteikumi;

3.11. labas higiēnas prakse;

3.12. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamatprincipi;

3.13. darba tiesiskās attiecības;

3.14. darba aizsardzība (elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumi, individuālie darba aizsardzības līdzekļi);

3.15. vides aizsardzība;

3.16. informācijas tehnoloģiju izmantošana;

3.17. pirmās palīdzības sniegšana;

3.18. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.19. valsts valoda.

4.23. Gaļas produktu izgatavotāja profesijas standarts

4.23.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – gaļas produktu izgatavotājs.

2. Profesijas kods – 7511 08.

4.23.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– gaļas produktu izgatavotājs ir pārtikas rūpniecības nozares darbinieks, kas izgatavo gaļas produktus; prot darbam sagatavot gaļas produktu sagatavošanas iekārtas un instrumentus un spēj strādāt ar tiem.

Gaļas produktu izgatavotājs strādā gaļas produktu ražošanas vai mazumtirdzniecības uzņēmumos.

4.23.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast un ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas gaļas produktu izgatavošanā.

2. Spēja sensori (organoleptiski) novērtēt gaļas produktu izgatavošanā nepieciešamo resursu daudzumu un to kvalitāti plānotā pasūtījuma izpildei.

3. Spēja racionāli sakārtot darba vietu un izgatavot gaļas produktus.

4. Spēja izgatavot gaļas produktus atbilstoši uzņēmuma noteiktajām tehnoloģiskajām prasībām.

5. Spēja sagatavot un lietot tehnoloģiskās iekārtas, instrumentus un aprīkojumu atbilstoši to funkcijām gaļas produktu izgatavošanas procesā.

6. Spēja lietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

7. Spēja pielāgoties izmaiņām uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmā, tai skaitā jaunu tehnoloģiju ieviešanā, tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma pilnveidošanā.

8. Spēja pilnveidot profesionālas prasmes, izvērtēt un radoši izmantot pieredzi gaļas produktu izgatavošanā.

9. Spēja zināt un ievērot gaļas produktu marķēšanas principus.

10. Spēja sekot līdzi aktuālajām tendencēm un jaunākajām tehnoloģijām gaļas produktu izgatavošanā, izmantojot dažādus informatīvos avotus un informācijas tehnoloģijas.

11. Spēja veikt darbu patstāvīgi vai grupā un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

12. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

13. Spēja ievērot saskarsmes pamatprincipus sadarbībā ar klientiem un kolēģiem.

14. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

15. Spēja praktiski izmantot individuālos darba aizsardzības līdzekļus, ievērot elektrodrošības, ugunsdrošības normatīvo aktu prasības un uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus.

16. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

17. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

18. Spēja sazināties valsts valodā.

19. Spēja izprast pārtikas aprites normatīvajos aktos lietotos jēdzienus un gaļas produktu izgatavošanas procesu profesionālo terminoloģiju.

4.23.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt pārtikas apriti reglamentējošos normatīvos aktos un uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmas prasības.

2. Racionāli iekārtot gaļas produktu izgatavošanas darba vietu.

3. Identificēt dzīvnieku sugu gaļu.

4. Noteikt nepieciešamo gaļas, pārtikas piedevu un palīgmateriālu daudzumu un novērtēt to atbilstību pasūtījuma izpildei un kvalitāti.

5. Pārzināt un izvēlēties gaļas produktu izgatavošanas metodes un paņēmienus.

6. Pārzināt gaļas, pārtikas piedevu un palīgmateriālu uzglabāšanas režīmus.

7. Izprast gaļas produktu izgatavošanas darba uzdevumu.

8. Sagatavot un lietot gaļas produktu izgatavošanas iekārtas, instrumentus un aprīkojumu atbilstoši to funkcijām.

9. Profesionāli izgatavot gaļas produktus atbilstoši higiēnas prasībām.

10. Saskatīt un novērst gaļas produktu izgatavošanas procesā radušās neatbilstības, analizēt to cēloņus un vajadzības gadījumā informēt tiešo darba vadītāju.

11. Nodrošināt gaļas produktu izgatavošanas iekārtu atbilstošu ekspluatāciju (izjaukšanu, mazgāšanu, dezinficēšanu un salikšanu).

12. Lietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

13. Izprast gaļas produktu marķējumu.

14. Izgatavojot gaļas produktus, nepakļaut riskam sevi un citas personas.

15. Ievērot profesionālos un vispārējās ētikas pamatprincipus.

16. Uzklausīt norādījumus un sadarboties ar tiešo darba vadītāju.

17. Uztvert, izvērtēt un izmantot darba kvalifikācijas pilnveides procesā iegūto informāciju.

18. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

19. Novērtēt un lietot individuālos darba aizsardzības līdzekļus un darba apģērbu.

20. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

21. Ievērot drošības zīmes un reaģēt uz drošības signāliem.

22. Prast rīkoties ugunsgrēka, elektrotraumu un citu avāriju gadījumos.

23. Sniegt pirmo palīdzību.

24. Veikt darba pienākumus atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, nekaitējot videi.

25. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

26. Pārvaldīt valsts valodu.

27. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā.

4.23.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. veselīga uztura pamatprincipi;

1.2. saskarsmes pamatprincipi;

1.3. pārtikas apriti reglamentējošie pamata normatīvie akti.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. dzīvnieku anatomiskā uzbūve;

2.2. produktu izgatavošanā izmantojamās gaļas sensorais (organoleptiskais) un laboratoriskais novērtējums;

2.3. prasības attiecībā uz materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku;

2.4. iekšējās kontroles sistēmas pamatprincipi pārtikas uzņēmumā;

2.5. vispārējās higiēnas prasības gaļas produktu izgatavošanas uzņēmumā;

2.6. informācija par tālākizglītības iespējām;

2.7. informācijas tehnoloģiju izmantošana;

2.8. profesionālie termini valsts valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. gaļas produktu izgatavošanas metodes un paņēmieni;

3.2. labas ražošanas prakse;

3.3. higiēnas prakse;

3.4. nepieciešamais gaļas, pārtikas piedevu un palīgmateriālu daudzums uzdevuma izpildei un to atbilstība nekaitīguma un kvalitātes prasībām;

3.5. tehnoloģisko iekārtu, instrumentu un aprīkojuma ekspluatācijas noteikumi;

3.6. gaļas produktu izgatavošanas atbilstība tehnoloģiskajām instrukcijām un higiēnas prasībām;

3.7. gaļas, pārtikas piedevu un palīgmateriālu uzglabāšanas režīmi;

3.8. gaļas produktu marķēšanas noteikumi;

3.9. gaļas produktu sensorais (organoleptiskais) un laboratoriskais novērtējums;

3.10. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamatprincipi;

3.11. darba tiesiskās attiecības;

3.12. darba aizsardzība (elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumi, individuālie darba aizsardzības līdzekļi);

3.13. vides aizsardzība;

3.14. pirmās palīdzības sniegšana;

3.15. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.16. valsts valoda.

4.24. Lopu kāvēja profesijas standarts

4.24.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – lopu kāvējs.

2. Profesijas kods – 7511 09.

4.24.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

− lopu kāvējs ir pārtikas rūpniecības nozares darbinieks, kurš veic dzīvnieku (liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, savvaļas pārnadžu) kaušanu; pārzina dzīvnieku anatomisko uzbūvi; prot strādāt ar kaušanā izmantojamām iekārtām un instrumentiem.

Lopu kāvējs strādā Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošā vai Eiropas Savienības teritorijā atzītā kautuvē vai medījumu pārstrādes uzņēmumā.

4.24.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja novērtēt un ievērot dzīvnieku aizsardzības prasības dzīvnieku kaušanas procesā.

2. Spēja izprast un ievērot labas higiēnas prakses noteikumus kaušanas procesā.

3. Spēja sagatavot un lietot tehnoloģiskās iekārtas, instrumentus un aprīkojumu atbilstoši to funkcijām dzīvnieku kaušanas procesā.

4. Spēja racionāli sakārtot darba vietu.

5. Spēja veikt darbu patstāvīgi vai grupā atbilstoši kaušanas un apstrādes plūsmas principam un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

6. Spēja lietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

7. Spēja pielāgoties izmaiņām uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmā, tai skaitā jaunu tehnoloģiju ieviešanā, tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma pilnveides gadījumā.

8. Spēja pilnveidot profesionālās iemaņas, izvērtēt un izmantot gūto pieredzi dzīvnieku kaušanā.

9. Spēja sekot līdzi aktuālajām tendencēm un jaunākajām tehnoloģijām dzīvnieku kaušanā, izmantojot dažādus informatīvos avotus.

10. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

11. Spēja ievērot saskarsmes pamatprincipus sadarbībā ar klientiem un kolēģiem.

12. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

13. Spēja praktiski izmantot individuālos darba aizsardzības līdzekļus, ievērot elektrodrošības, ugunsdrošības normatīvo aktu prasības un uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus.

14. Spēja vajadzības gadījumā sniegt pirmo palīdzību.

15. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

16. Spēja sazināties valsts valodā.

17. Spēja izprast pārtikas aprites normatīvajos aktos noteiktos jēdzienus un profesionālo terminoloģiju.

4.24.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt pārtikas apriti reglamentējošos normatīvos aktus un uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmas prasības.

2. Pārzināt kaušanai paredzēto dzīvnieku labturības prasības (dzīvnieku transportēšana, izkraušana, pirmskaušanas izturēšana, apdullināšanas metodes, atasiņošana), kā arī higiēnas prasības dzīvnieku apstrādē un pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanā.

3. Identificēt dzīvnieku sugas.

4. Racionāli organizēt dzīvnieku kaušanas darba vietu.

5. Sagatavot un lietot iekārtas, instrumentus un aprīkojumu atbilstoši to funkcijām.

6. Profesionāli veikt dzīvnieku kaušanu un apstrādi, ievērojot higiēnas prasības.

7. Saskatīt un novērst dzīvnieku kaušanas un apstrādes procesā radušās neatbilstības, analizēt to cēloņus un vajadzības gadījumā informēt tiešo vadītāju.

8. Pārzināt gaļas un subproduktu atdzesēšanas un uzglabāšanas režīmus.

9. Nodrošināt atbilstošu dzīvnieku kaušanas iekārtu ekspluatāciju, mazgāšanu un dezinficēšanu.

10. Lietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

11. Veicot dzīvnieku kaušanu un apstrādi, nepakļaut riskam sevi un citas personas.

12. Sadarboties ar tiešo darba vadītāju un uzklausīt viņa norādījumus.

13. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

14. Uztvert, izvērtēt un izmantot darba kvalifikācijas pilnveides procesā iegūto informāciju.

15. Izmantot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanā.

16. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

17. Novērtēt un lietot individuālos darba aizsardzības līdzekļus un darba apģērbu.

18. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

19. Ievērot drošības zīmes un reaģēt uz drošības signāliem.

20. Rīkoties ugunsgrēka, elektrotraumu un citu avārijas situāciju gadījumos.

21. Sniegt pirmo palīdzību.

22. Veikt darba pienākumus atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, nekaitējot videi.

23. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

24. Pārvaldīt valsts valodu.

25. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā.

4.24.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. lēmums par gaļas derīgumu pārtikā (veselības marķējums);

1.2. atļauja dzīvnieku kaušanas sākšanai;

1.3. saskarsmes pamatprincipi;

1.4. pārtikas apriti reglamentējošie pamata normatīvie akti.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. dzīvnieku novērtēšanas pamatprincipi;

2.2. prasības attiecībā uz materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku;

2.3. paškontroles sistēmas pamatprincipi pārtikas uzņēmumā;

2.4. vispārējās higiēnas prasības dzīvnieku kaušanas uzņēmumā;

2.5. informācija par tālākizglītības iespējām;

2.6. profesionālie termini valsts valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. kaušanai paredzēto dzīvnieku aizsardzības prasības;

3.2. dzīvnieku anatomiskā uzbūve;

3.3. labas ražošanas prakse;

3.4. labas higiēnas prakse;

3.5. tehnoloģisko iekārtu, instrumentu un aprīkojuma ekspluatācijas noteikumi;

3.6. dzīvnieku kaušanas un apstrādes atbilstība tehnoloģiskajai instrukcijai:

3.7. plūsmas princips dzīvnieku kaušanā;

3.8. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamatprincipi;

3.9. informācijas tehnoloģijas;

3.10. darba tiesiskās attiecības;

3.11. darba aizsardzība (elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumi, individuālie darba aizsardzības līdzekļi);

3.12. vides aizsardzība;

3.13. pirmās palīdzības sniegšana;

3.14. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.15. valsts valoda.

4.25. Šuvēja profesijas standarts

4.25.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – šuvējs.

2. Profesijas kods – 7531 01.

4.25.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– šuvējs atbilstošā kvalitātē un termiņā veic šūtā izstrādājuma (turpmāk – izstrādājums) pilnu darba procesu vai atsevišķus tā posmus, ievērojot dotos tehniskos noteikumus.

Šuvējs var strādāt masveida šūšanas ražošanas uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.25.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja sagatavot darba vietu atbilstoši dotajam uzdevumam, izvēloties piemērotus palīgmateriālus, instrumentus, iekārtas un to palīgierīces.

2. Spēja izvēlēties tehnoloģiskajiem norādījumiem atbilstošu mezglu apstrādi.

3. Spēja izvēlēties tehnoloģiskajiem norādījumiem atbilstošus palīgmateriālus un furnitūru izstrādājuma izgatavošanai.

4. Spēja komplektēt detaļas atbilstoši atzīmēm uz piegrieztajām detaļām.

5. Spēja pārbaudīt piegriezto detaļu atbilstību izgatavojamam mezglam, ņemot vērā pieļaujamās nobīdes piegriezumos.

6. Spēja piegriezt atsevišķas detaļas vai elementus, ņemot vērā tehnoloģiskos noteikumus, izmantojot dotos lekālus vai piegrieztnes un atbilstošus instrumentus.

7. Spēja novērtēt šūšanas iekārtu vizuālo un tehnisko atbilstību iekārtu tehniskās dokumentācijas prasībām.

8. Spēja veikt šūšanas iekārtu tehnisko apkopi atbilstoši iekārtu lietošanas un tehniskās dokumentācijas prasībām.

9. Spēja kvalitatīvi sašūt izstrādājumus, patstāvīgi izvēloties atbilstošās iekārtas un instrumentus.

10. Spēja sagatavot izstrādājumus laikošanai, lietojot atbilstošas iekārtas, palīgmateriālus un instrumentus.

11. Spēja regulēt iekārtas atbilstoši paredzētajiem šūšanas un higrotermiskās apstrādes parametriem.

12. Spēja veikt nepieciešamo izstrādājumu detaļu apstrādi un dublēšanu ar palīgmateriāliem pirms mezglu šūšanas.

13. Spēja izgatavot izstrādājumus, ievērojot šūšanas secību un dotos tehnoloģiskos norādījumus.

14. Spēja novērst sīku defektu šūšanas un higrotermisko iekārtu darbībā, ievērojot iekārtu tehniskās dokumentācijas prasības.

15. Spēja izvēlēties un veikt izstrādājumu materiālam atbilstošas starpoperācijas un gala higrotermisko apstrādi.

16. Spēja labot izstrādājumu, novērtējot defekta veidu, izvēloties piemērotākos materiālus un apstrādi tā novēršanai.

17. Spēja sadarboties ar darba vadītāju un kolēģiem aktuālu jautājumu risināšanā.

18. Spēja organizēt darbu saskaņā ar termiņiem, resursiem, kvalitātes prasībām, izrādot patstāvību un ieinteresētību resursu taupībā.

19. Spēja aizpildīt iekšējo dokumentāciju atbilstoši konkrētās darbības reglamentējošai dokumentācijai.

20. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai.

21. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

22. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

23. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

24. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

25. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

26. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju.

27. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.25.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Saprast doto uzdevumu pēc tehniskā zīmējuma, tehnoloģiskās kartes vai paraugmodeļa.

2. Novērtēt piegriezto izstrādājumu atbilstību tehnoloģiskajiem norādījumiem.

3. Izvēlēties veicamajam darbam atbilstošas iekārtas, to palīgierīces un instrumentus.

4. Saprast atzīmju nozīmi uz piegrieztajām izstrādājuma detaļām.

5. Komplektēt (kombinēt) izstrādājumu detaļas.

6. Noteikt izstrādājumu detaļu atbilstību izgatavojamam mezglam.

7. Lietot tehnoloģiskajiem norādījumiem atbilstošus palīgmateriālus un furnitūru.

8. Veikt šūšanas un higrotermisko iekārtu vizuālo un tehnisko pārbaudi pirms darba sākšanas.

9. Veikt šūšanas iekārtu tehnisko apkopi.

10. Sagatavot piegriezto izstrādājumu laikošanai.

11. Veikt iekārtu tehnoloģiskās regulēšanas atbilstoši paredzētajiem šūšanas un higrotermiskās apstrādes parametriem.

12. Piegriezt atsevišķus detaļu elementus un palīgmateriālus, lietojot lekālus vai piegrieztnes.

13. Apstrādāt izstrādājumu detaļas pirms mezglu šūšanas.

14. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

15. Šūt izstrādājumus.

16. Novērst sīkos defektus šūšanas iekārtu darbībā.

17. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību un kontroli par sava darba rezultātu.

18. Izvēlēties izstrādājumu materiāliem atbilstošu termisko apstrādi.

19. Veikt izstrādājumu materiālam atbilstošas starpoperācijas un gala higrotermisko apstrādi.

20. Atpazīt izstrādājumu konstruktīvās detaļas un konstruktīvos elementus.

21. Izvērtēt izstrādājumu defektus.

22. Izvēlēties izstrādājumu labošanai nepieciešamos materiālus un apstrādes veidu.

23. Labot izstrādājumus.

24. Sadarboties ar darba vadītāju un kolēģiem.

25. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

26. Aizpildīt iekšējo dokumentāciju atbilstoši konkrētās darbības reglamentējošai dokumentācijai.

27. Uzturēt tīru un sakoptu savu darba vietu, sākot un beidzot darbu.

28. iekārtot darba vietu atbilstoši veicamajam uzdevumam, izvietot dažādas palīgierīces un instrumentus ērti sasniedzamā vietā.

29. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

30. ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

31. Pārvaldīt valsts valodu.

32. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

33. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

34. Sniegt pirmo palīdzību.

35. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.25.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. komercdarbības pamati;

1.2. izstrādājumu konstruēšana;

1.3. izstrādājumu dekorēšanas tehnikas.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. šūšanas iekārtas;

2.2. higrotermiskās iekārtas;

2.3. izstrādājumu tehnoloģiskās kartes;

2.4. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. izstrādājumu izgatavošanas tehnoloģija;

3.2. izstrādājumu sagatavošana laikošanai;

3.3. izstrādājumu izgatavošanas materiāli un to īpašības;

3.4. tekstilnozarē lietojamās furnitūras un to veidi;

3.5. tehnoloģiskie norādījumi šūšanā;

3.6. izstrādājumu labošana;

3.7. šūšanas iekārtu regulācija;

3.8. šūšanas iekārtu tehniskā apkope;

3.9. higrotermiskā apstrāde;

3.10. valsts valoda;

3.11. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.12. vides aizsardzība;

3.13. darba aizsardzība;

3.14. darba tiesiskās attiecības;

3.15. darba vietas ergonomika;

3.16. pirmā palīdzība;

3.17. profesionālās un vispārējās ētikas principi;

3.18. tehniskā dokumentācija un dokumentu noformēšanas pamati.

4.26. Drēbnieka profesijas standarts

4.26.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – drēbnieks.

2. Profesijas kods – 7531 03.

4.26.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– drēbnieks konstruē pamatpiegrieztnes, modelē, piegriež un izgatavo šūto izstrādājumu (turpmāk – izstrādājums) saskaņā ar klienta vēlmēm, izmantojot atbilstošas iekārtas, instrumentus, materiālus un tehnoloģiskos paņēmienus, strādājot komandā vai individuāli.

Drēbnieks var strādāt tekstilrūpniecības nozares uzņēmumos, kas ražo izstrādājumus vai izpilda individuālus pasūtījumus, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.26.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veidot pozitīvu saskarsmi ar klientu.

2. Spēja sadarboties ar klientu šūtā izstrādājuma izgatavošanā, ievērojot viņa vēlmes un auguma individuālās īpatnības.

3. Spēja veikt aprēķinus un konstruēt dažādu izstrādājumu pamatpiegrieztnes, lietojot atbilstošas konstruēšanas metodes un atbilstošus instrumentus.

4. Spēja modelēt piegrieztnes, izmantojot nepieciešamos instrumentus.

5. Spēja piegriezt izstrādājumu, ievērojot materiāla virzienu un rakstu.

6. Spēja sagatavot darba vietu atbilstoši dotajam uzdevumam, izvēloties attiecīgus palīgmateriālus, instrumentus, šūšanas iekārtas un to palīgierīces.

7. Spēja sagatavot izstrādājumus pielaikošanai, pielaikot tos un veikt nepieciešamās korekcijas.

8. Spēja patstāvīgi izvēlēties izstrādājumu izgatavošanas secību, tehnoloģiju un kvalitatīvi sašūt izstrādājumus, izmantojot atbilstošās iekārtas un instrumentus.

9. Spēja novērst sīku defektu šūšanas un higrotermisko iekārtu darbībā, ievērojot iekārtu tehniskās dokumentācijas prasības.

10. Spēja veikt izstrādājumu izgatavošanas starpoperācijas un beigu higrotermisko apstrādi, izmantojot atbilstošas palīgierīces.

11. Spēja veikt šūšanas iekārtu tehnisko apkopi.

12. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai.

13. Spēja pieņemt pasūtījumus un noformēt dokumentus atbilstoši šīs darbības reglamentējošai dokumentācijai.

14. Spēja sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem un uzņēmumiem aktuālu jautājumu risināšanā.

15. Spēja lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

16. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

17. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

18. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

20. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju.

21. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

22. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.26.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Konstruēt pamatpiegrieztni.

2. Modelēt piegrieztni atbilstoši izvēlētajam modelim.

3. veidot piegrieztņu vai lekālu izklājumus.

4. veikt auguma mērījumus, izmantojot atbilstošus mērinstrumentus.

5. Piegriezt izstrādājumu atbilstoši tehnoloģiskajiem noteikumiem.

6. laikot un veikt izmaiņas pēc laikošanas.

7. Lietot atbilstošus materiālus un iekārtas izstrādājuma higrotermiskai apstrādei.

8. izvēlēties veicamajam darbam atbilstošas šūšanas iekārtas un palīgierīces.

9. kvalitatīvi sašūt izstrādājumu atbilstoši tehnoloģiskai secībai.

10. veikt starpoperāciju un gatavā izstrādājuma higrotermisko apstrādi.

11. kontrolēt un novērtēt sava darba kvalitāti.

12. veikt iekārtu tehnoloģiskās regulēšanas atbilstoši paredzētajiem šūšanas un higrotermiskās apstrādes parametriem.

13. Novērst sīku defektu šūšanas un higrotermisko iekārtu darbībā.

14. noteikt materiāla īpašības un atbilstību izvēlētajam izstrādājumam.

15. Lietot auduma dekorēšanas tehnikas.

16. sadarboties ar vadītāju un kolēģiem, veidot pozitīvu saskarsmi ar klientu.

17. elastīgi risināt problēmsituācijas.

18. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

19. Lietot informācijas tehnoloģijas savas profesionālās darbības veikšanai.

20. Atbildēt par darba rezultātiem, racionāla darba laika un resursu izmantošanu.

21. iekārtot darba vietu atbilstoši veicamajam uzdevumam.

22. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

23. ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

24. Pārvaldīt valsts valodu.

25. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

27. Sniegt pirmo palīdzību.

28. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.26.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. jaunākās šūšanas iekārtas un tekstilmateriāli;

1.2. jaunumi izstrādājumu izgatavošanas industrijā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. komercdarbības pamati;

2.2. mezglu tehnoloģiskās kartes;

2.3. modes tendenču informācijas avoti;

2.4. auguma figūru tipi;

2.5. izstrādājuma tehniskā zīmējuma zīmēšana;

2.6. piegriešanas iekārtas un to palīgierīces;

2.7. šūšanas iekārtas un to palīgierīces;

2.8. higrotermiskās iekārtas un to palīgierīces;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. pozitīvas saskarsmes veidošana;

3.2. informācijas tehnoloģijas;

3.3. šūšanas materiāli un to īpašības;

3.4. šūšanas furnitūra un tās veidi;

3.5. izstrādājuma pamatkonstrukciju konstruēšana;

3.6. piegrieztnes modelēšana;

3.7. šūšanas iekārtu apkope;

3.8. šūšanas iekārtu regulācija;

3.9. izstrādājumu izgatavošanas tehnoloģija;

3.10. higrotermiskā apstrāde;

3.11. izstrādājumu labošana;

3.12. izstrādājumu dekorēšanas tehnikas;

3.13. valsts valoda;

3.14. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.15. vides aizsardzība;

3.16. darba aizsardzība;

3.17. darba tiesiskās attiecības;

3.18. pirmā palīdzība;

3.19. darba vietas ergonomika;

3.20. profesionālās un vispārējās ētikas principi;

3.21. lietvedība.

4.27. Biotehnoloģisko procesu operatora profesijas standarts

4.27.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – biotehnoloģisko procesu operators.

2. Profesijas kods – 8131 19.

4.27.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– biotehnoloģisko procesu operators patstāvīgi veic biotehnoloģiskos ražošanas procesus vai to daļu, izmantojot tam paredzētās iekārtas atbilstoši ražošanas dokumentācijai.

Biotehnoloģisko procesu operators strādā ķīmijas, bioķīmijas, farmācijas, kosmētikas vai parfimērijas nozares uzņēmumā.

4.27.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt biotehnoloģisko ražošanas iekārtu, palīgiekārtu, tehnoloģisko komunikāciju vizuālo un tehnisko novērtējumu atbilstoši ekspluatācijas dokumentācijai un marķējumam, izmantojot atbilstošus mērinstrumentus un mēriekārtas.

2. Spēja nodrošināt biotehnoloģisko ražošanas iekārtu un tehnoloģisko komunikāciju savienošanu atbilstoši tehnoloģiskajai shēmai.

3. Spēja nodrošināt biotehnoloģisko ražošanas procesu, izmantojot mehāniskās un automātiskās procesa vadības iekārtas atbilstoši reglamentējošai dokumentācijai.

4. Spēja svērt un mērīt fermentācijas izejmateriālus, izmantojot atbilstošas svēršanas un mērīšanas palīgiekārtas.

5. Spēja sagatavot barotni, lietot sterilizācijas iekārtas.

6. Spēja sagatavot reaģentus un izvēlēties piemērotākos materiālus biotehnoloģiskajam ražošanas procesam.

7. Spēja veikt biotehnoloģisko ražošanas procesu atbilstoši darba uzdevumam un saskaņā ar tehnoloģisko dokumentāciju, noteikt novirzes iekārtu darbībā un tehnoloģiskajā procesā.

8. Spēja veikt barotnes iekraušanu, sējmateriāla ievadīšanu reaktorā un materiālu ievadi tehnoloģiskā procesa laikā, lietojot aseptiskos darba paņēmienus.

9. Spēja aseptiski noņemt paraugus produkta un biotehnoloģiskā ražošanas procesa kontrolei.

10. Spēja veikt biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produktu uzglabāšanu reaktorā, izkraušanu vai aizvadīšanu uz tālāko apstrādi, izmantojot biotehnoloģiskās ražošanas iekārtas.

11. Spēja veikt biomasas atdalīšanu ar atbilstošiem paņēmieniem, izmantojot nepieciešamās iekārtas, gatavā produkta izdalīšanas un attīrīšanas procesus.

12. Spēja veikt biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produkta apstrādi, izmantojot biotehnoloģiskās ražošanas iekārtas.

13. Spēja veikt biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produkta fasēšanu, iepakošanu un marķēšanu, izmantojot atbilstošās iekārtas un ierīces.

14. Spēja veikt iekārtu, palīgiekārtu un tehnoloģisko komunikāciju atvienošanu, tīrīšanu, sterilizāciju un dekontamināciju, izmantojot rūpnieciskas mazgāšanas un sterilizācijas iekārtas, dezinficējošos līdzekļus.

15. Spēja piemērot bioloģiskās izcelsmes atkritumu (t.sk. bīstamo) apstrādes un nodošanas principus, veikt biotehnoloģiskā ražošanas procesa atlikumu sagatavošanu tālākai pārstrādei un utilizācijai.

16. Spēja aizpildīt biotehnoloģiskā ražošanas procesa dokumentāciju.

17. Spēja strādāt, ievērojot normatīvo aktu prasības un saskaņā ar reglamentējošo dokumentāciju, tai skaitā piemērojot labas ražošanas prakses principus.

18. Spēja ievērot personāla, telpu un iekārtu higiēnas prasības, lietojot kolektīvos un individuālos higiēnas līdzekļus, atbilstošus tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus un iekārtas.

19. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, strādājot ar iekārtām, mikroorganismu kultūrām un ķīmiskajām vielām, veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai, izmantojot atbilstošus kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus.

20. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

21. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

22. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

23. Spēja organizēt savu darbu atbilstoši pieejamajiem resursiem, ievērojot noteiktos termiņus un kvalitātes prasības, kā arī izrādīt ieinteresētību resursu taupīšanā.

24. Spēja sadarboties ar darba vadītāju un kolēģiem, lietojot pozitīvas saskarsmes prasmes un ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

25. Spēja pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

26. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

27. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

28. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas.

29. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.27.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Novērtēt biotehnoloģisko ražošanas iekārtu, palīgiekārtu un tehnoloģisko komunikāciju tehnisko stāvokli.

2. Lasīt tehnoloģisko shēmu.

3. Veikt biotehnoloģisko ražošanas iekārtu un tehnoloģisko komunikāciju savienošanu un atvienošanu.

4. Lietot mehāniskās, automātiskās un attālinātās procesa vadības iekārtas un datorizētās reģistrācijas sistēmas.

5. Strādāt ar dozēšanas iekārtām, spiedieniekārtām un elektroiekārtām.

6. Veikt mērīšanas sensoru kalibrēšanu.

7. Svērt un mērīt fermentācijas izejmateriālus.

8. Sagatavot barotni un veikt tās sterilizāciju.

9. Sagatavot sējmateriālu un citus biotehnoloģiskajam ražošanas procesam nepieciešamos reaģentus un materiālus.

10. Lietot biotehnoloģijas paņēmienus un veikt biotehnoloģisko ražošanas procesu atbilstoši reglamentējošajai dokumentācijai.

11. Nodrošināt biotehnoloģisko režīmu saskaņā ar tehnoloģisko dokumentāciju.

12. Konstatēt neatbilstības biotehnoloģisko ražošanas iekārtu darbībā un tehnoloģiskajos savienojumos.

13. Reģistrēt novirzes no tehnoloģiskā režīma un ziņot par tām.

14. Aseptiski noņemt paraugus kvalitātes kontrolei un marķēt tos.

15. Veikt biomasas atdalīšanas procesu, izmantojot atbilstošas iekārtas.

16. Veikt gatavā produkta izdalīšanas un attīrīšanas procesus.

17. Veikt biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produkta apstrādi (koncentrēšanu, žāvēšanu, granulēšanu).

18. Fasēt, iepakot un marķēt biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produktu.

19. Piemērot bioloģiskas izcelsmes atkritumu (t.sk. bīstamo) apstrādes un nodošanas principus.

20. Aizpildīt biotehnoloģiskā ražošanas procesa dokumentāciju.

21. Piemērot labas ražošanas prakses principus.

22. Lasīt un izprast nozares normatīvos aktus, standartus un citu reglamentējošo dokumentāciju.

23. Racionāli izmantot uzņēmuma resursus.

24. Veikt biotehnoloģisko ražošanas iekārtu, palīgiekārtu un tehnoloģisko komunikāciju tīrīšanu, dekontamināciju un sterilizāciju atbilstoši darba uzdevumam.

25. Sagatavot mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

26. Ievērot aseptiskus darba paņēmienus un higiēnas prasības.

27. Ievērot uzņēmuma darba kārtības noteikumus.

28. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

29. Rīkoties pirmsavārijas un avārijas situācijās.

30. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

31. Sniegt pirmo palīdzību.

32. Veikt darbu noteiktajā laikā un termiņā, ievērojot kvalitātes prasības.

33. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

34. Strādāt individuāli un komandā, izvairīties no konfliktsituācijām.

35. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

36. Pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

37. Pārvaldīt valsts valodu.

38. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

39. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

40. Lietot informācijas tehnoloģijas.

41. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.27.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. normatīvie akti, standarti un cita nozares reglamentējošā dokumentācija;

1.2. procesu validācijas un iekārtu kvalificēšanas principi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ķīmijas pamati;

2.2. mikrobioloģijas pamati;

2.3. tehnoloģiskās shēmas, to veidi un apzīmējumi;

2.4. biotehnoloģisko procesu substrāti;

2.5. atkritumu klasifikācija un to apsaimniekošanas veidi;

2.6. elektroiekārtas;

2.7. spiediena iekārtas un to darbība;

2.8. ražošanas telpu klasifikācija;

2.9. kvalitātes nodrošināšanas pamati;

2.10. labas ražošanas prakse;

2.11. darba vides riski;

2.12. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. ķīmisko vielu klasifikācija un marķējums;

3.2. biotehnoloģijas pamati;

3.3. biotehnoloģiskās ražošanas procesi;

3.4. biotehnoloģiskās ražošanas iekārtu un palīgiekārtu veidi, uzbūve un darbības pamatprincipi;

3.5. biomasas atdalīšanas paņēmieni, iekārtas, to veidi, uzbūve un darbības pamatprincipi;

3.6. biomasas inaktivācijas paņēmieni;

3.7. biosintēzes produktu izdalīšanas un attīrīšanas tehnoloģija un iekārtas;

3.8. tehnoloģisko komunikāciju veidi, uzbūve un darbības pamatprincipi;

3.9. tehnoloģisko komunikāciju savienojumu veidi un darbības principi;

3.10. automātiskā procesa vadības iekārtas un attālinātā procesu vadība;

3.11. metroloģija, mērierīces un mērinstrumenti;

3.12. paraugu ņemšanas metodes, marķēšanas un uzglabāšanas pamatprincipi;

3.13. fasēšanas veidi, iekārtas un materiāli;

3.14. dekontaminācijas procesa veidi;

3.15. aseptiskie darba paņēmieni un higiēnas prasības;

3.16. dezinficējošie līdzekļi un to veidi;

3.17. rūpnieciskās mazgāšanas principi un iekārtas;

3.18. sterilizācijas procesi, veidi un iekārtas;

3.19. telpu tīrīšanas un dezinfekcijas iekārtas, to veidi un pielietojums;

3.20. saskarsmes psiholoģija;

3.21. darba aizsardzība (kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi, darba vietas ergonomika, ugunsdrošība, elektrodrošības noteikumi, rīcība pirmsavārijas un avārijas situācijās, pirmā palīdzība);

3.22. vides aizsardzības pamatprincipi un normatīvo aktu prasības;

3.23. valsts valoda;

3.24. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.25. informācijas tehnoloģijas;

3.26. darba tiesiskās attiecības;

3.27. profesionālās un vispārējās ētikas principi.

4.28. Ķīmiskās produkcijas ražošanas operatora profesijas standarts

4.28.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ķīmiskās produkcijas ražošanas operators.

2. Profesijas kods – 8131 20.

4.28.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ķīmiskās produkcijas ražošanas operators veic ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģisko procesu vai tā daļu atbilstoši ražošanas dokumentācijai tam paredzētajās iekārtās ar mērķi iegūt kvalitātes prasībām atbilstošu ķīmisko produkciju, ievērojot darba un vides aizsardzības, kā arī uzņēmuma kvalitātes sistēmu normatīvo aktu prasības.

Ķīmiskās produkcijas ražošanas operators strādā ķīmijas, bioķīmijas, farmācijas, kosmētikas un parfimērijas nozares uzņēmumā.

4.28.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja patstāvīgi sagatavot darba vietu ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģiskajam procesam saskaņā ar reglamentējošiem dokumentiem, ievērojot darba drošības un higiēnas prasības.

2. Spēja izvērtēt tehnoloģisko komunikāciju atbilstību noteiktam ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģiskajam procesam.

3. Spēja izvērtēt iekārtu un ierīču tehnisko stāvokli un sagatavot tās darbam.

4. Spēja izmantot iekārtas ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģisko procesu veikšanai, ievērojot to drošas ekspluatācijas prasības.

5. Spēja noteikt ķīmisko izejvielu un materiālu kvalitāti, nosvērt, nomērīt nepieciešamo daudzumu un veikt iekraušanu tilpnēs atbilstoši reglamentējošai dokumentācijai, ievērojot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

6. Spēja patstāvīgi veikt ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģisko procesu, uzturot un kontrolējot tā tehnoloģiskos parametrus.

7. Spēja lasīt reglamentējošo dokumentāciju un dokumentēt tehnoloģisko procesu, izmantojot labas ražošanas prakses un ķīmijas tehnoloģijas zināšanas.

8. Spēja patstāvīgi veikt produkta paraugu noņemšanu un sagatavošanu kvalitātes kontrolei.

9. Spēja sagatavot iepakošanas materiālus, iepakot un marķēt gala produktu, lietojot atbilstošus kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus.

10. Spēja veikt stingrai uzskaitei pakļauto vielu reģistrāciju atbilstoši reglamentējošiem dokumentiem.

11. Spēja izprast labas ražošanas prakses principus, ievērot tos standartu operāciju procedūrās.

12. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai, izmantojot atbilstošus kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus.

13. Spēja rīkoties pirmsavārijas un avārijas situācijās.

14. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

15. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

16. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

17. Spēja sadarboties ar darba vadītāju un kolēģiem, pielietojot pozitīvas saskarsmes prasmes, un ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

18. Spēja pašizglītoties un patstāvīgi pilnveidot profesionālās kompetences.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

20. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

21. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas.

22. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.28.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Sagatavot telpas, iekārtas, ierīces, komunikācijas, materiālus un izejvielas ražošanas procesam.

2. Novērtēt tehnoloģisko iekārtu, ierīču un komunikāciju tehnisko stāvokli.

3. Novērtēt izejvielu un materiālu kvalitātes piemērotību noteiktam ražošanas procesam.

4. Lietot svēršanas un mērīšanas ierīces.

5. Veikt ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģisko procesu atbilstoši reglamentējošajai dokumentācijai.

6. Lietot ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģiskos paņēmienus.

7. Ekspluatēt iekārtas atbilstoši noteiktam ražošanas procesam.

8. Lietot iekārtu ekspluatācijas dokumentāciju.

9. Lasīt un izprast nozares normatīvos aktus, standartus un citu reglamentējošo dokumentāciju.

10. Precīzi dokumentēt ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģisko procesu.

11. Dokumentēt ražošanas procesa atkāpes un novirzes.

12. Izvērtēt informāciju par ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģisko procesu.

13. Informēt darba vadītāju par ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģiskā procesa norisi.

14. Uzturēt, kontrolēt un dokumentēt tehnoloģiskos parametrus.

15. Sagatavot produkta paraugus kvalitātes kontrolei.

16. Sagatavot iepakošanas materiālus.

17. Novērtēt iepakošanas materiālu kvalitāti.

18. Iepakot un marķēt gala produktu.

19. Lasīt tehnoloģisko komunikāciju marķējumus.

20. Veikt stingrai uzskaitei pakļauto vielu reģistrāciju.

21. Racionāli izmantot resursus.

22. Piemērot labas ražošanas prakses principus.

23. Strādāt klasificētajās telpās.

24. Strādāt ar sevišķi kaitīgām vielām.

25. Lasīt vielas un materiāla drošības datu lapas.

26. Uzturēt tīru un sakoptu darba vidi.

27. Ievērot telpu un iekārtu higiēnas prasības.

28. Tīrīt iekārtas un ierīces.

29. Ievērot personāla higiēnas prasības.

30. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

31. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

32. Rīkoties pirmsavārijas un avārijas situācijās.

33. Sniegt pirmo palīdzību.

34. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

35. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

36. Veikt darbu noteiktajā laikā un termiņā.

37. Strādāt individuāli un komandā.

38. Sadarboties ar darba vadītāju un kolēģiem.

39. Patstāvīgi pilnveidot savas profesionālās prasmes, iegūt un analizēt jaunu profesionālo informāciju.

40. Ievērot uzņēmuma kvalitātes sistēmu prasības.

41. Pārvaldīt valsts valodu.

42. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

43. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

44. Lietot informācijas tehnoloģijas.

45. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.28.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. aktuālās tehnoloģijas ķīmijas nozarē;

1.2. metroloģija;

1.3. elektroiekārtas;

1.4. labas ražošanas prakses un kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipi;

1.5. nozares reglamentējošie dokumenti;

1.6. normatīvie akti vides aizsardzības jomā;

1.7. tīrīšanas metodes un iekārtu tīrības kritēriji;

1.8. vielu un materiālu uzglabāšanas principi un apstākļi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ķīmijas tehnoloģija;

2.2. ķīmisko vielu klasifikācija un marķējumi;

2.3. ķīmisko vielu un materiālu īpašības;

2.4. stingrai uzskaitei pakļautās ķīmiskās vielas;

2.5. izejvielu un materiālu īpašības, veidi, klases;

2.6. izejvielu un materiālu kvalitātes prasības;

2.7. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakošanas materiālu tehniskās specifikācijas;

2.8. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakošanas principi;

2.9. marķēšanas veidi un principi;

2.10. iekārtu piesārņojuma veidi;

2.11. atkritumu apsaimniekošanas pamatprincipi;

2.12. darba vides riski;

2.13. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. tehnoloģiskie procesi un to dokumentācija;

3.2. tehnoloģiskās komunikācijas, to veidi, pielietošana un darbības principi;

3.3. tehnoloģisko komunikāciju marķējumi;

3.4. ķīmiskās produkcijas ražošanas iekārtas;

3.5. spiediena iekārtas;

3.6. materiāli un palīgierīces ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģisko procesu veikšanai;

3.7. mērierīces un mērinstrumenti ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģisko procesu kontrolei un vadībai;

3.8. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu marķēšanas, iepakošanas iekārtas un ierīces;

3.9. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu paraugu ņemšanas, marķēšanas, uzglabāšanas pamatprincipi;

3.10. ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģisko procesu dokumentu aizpildīšanas principi;

3.11. drošības datu lapas;

3.12. saskarsmes psiholoģija;

3.13. higiēnas prasības;

3.14. valsts valoda;

3.15. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.16. darba aizsardzība (drošības zīmes, kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi, rīcība pirmsavārijas un avārijas situācijās, pirmā palīdzība);

3.17. vides aizsardzība;

3.18. profesionālās un vispārējās ētikas principi;

3.19. informācijas tehnoloģijas;

3.20. darba tiesiskās attiecības."

3. 3.pielikumā "Profesiju saraksts kodu augošā secībā":

3.1. papildināt pielikumu aiz 1112 57 profesijas ar šādu profesiju:

"1112 58 Komisijas LOCEKLIS (pašvaldībās)";

3.2. izteikt profesiju kodiem atbilstošu profesiju nosaukumus šādā redakcijā:

"2143 01 Vides INŽENIERIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 1.71.apakšnodaļā)

2143 02 Vides TEHNOLOGS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 2.38.apakšnodaļā)

2144 14 Mehānikas INŽENIERIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 1.72.apakšnodaļā)

2262 02 Klīniskais FARMACEITS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 1.73.apakšnodaļā)

2359 01 Sociālais PEDAGOGS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 1.74.apakšnodaļā)";

3.3. papildināt pielikumu aiz 2513 03 profesijas ar šādu profesiju:

"2513 04 Datorspēļu izstrādes ORGANIZATORS";

3.4. izteikt profesiju kodiem atbilstošu profesiju nosaukumus šādā redakcijā:

"2643 03 TULKS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 1.75.apakšnodaļā)

3112 07 Inženierkomunikāciju TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.42.apakšnodaļā)";

3.5. svītrot profesiju "3112 22 Ēku iekšējo komunikāciju montāžas un apkalpošanas SPECIĀLISTS";

3.6. papildināt pielikumu aiz 3112 33 profesijas ar šādām profesijām:

"3112 34 Vēdināšanas un kondicionēšanas sistēmu TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.42.apakšnodaļā)

3112 35 Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.42.apakšnodaļā)

3112 36 Aukstumiekārtu sistēmu TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.42.apakšnodaļā)

3112 37 Gāzes apgādes sistēmu TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.42.apakšnodaļā)

3112 38 Siltumapgādes un apkures sistēmu TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.42.apakšnodaļā)";

3.7. izteikt profesiju kodiem atbilstošu profesiju nosaukumus šādā redakcijā:

"3113 02 ElektroTEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.43.apakšnodaļā)

3115 49 Ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības iekārtu MEHĀNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.44.apakšnodaļā)

3119 41 Pārtikas produktu kvalitātes INSPEKTORA PALĪGS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.45.apakšnodaļā)

3141 25 Vides TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.46.apakšnodaļā)

3141 26 BioTEHNOLOGS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 2.39.apakšnodaļā)

3141 27 BioTEHNOLOGA PALĪGS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.47.apakšnodaļā)";

3.8. papildināt pielikumu aiz 3142 24 profesijas ar šādām profesijām:

"3142 25 Augkopības KONSULTANTS

3142 26 Lopkopības KONSULTANTS

3142 27 Lauku attīstības KONSULTANTS";

3.9. papildināt pielikumu aiz 3143 04 profesijas ar šādu profesiju:

"3143 05 Meža INVENTARIZATORS";

3.10. izteikt profesijas kodam atbilstošu profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"3221 01 MĀSA (Medicīnas MĀSA)";

3.11. papildināt pielikumu aiz 3255 07 profesijas ar šādu profesiju:

"3255 08 MASIERIS (ceturtā līmeņa kvalifikācija) – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 2.40.apakšnodaļā)";

3.12. papildināt pielikumu aiz 3259 07 profesijas ar šādu profesiju:

"3259 08 AromTERAPEITS";

3.13. papildināt pielikumu aiz 3339 37 profesijas ar šādu profesiju:

"3339 38 Ekonomikas KONSULTANTS";

3.14. papildināt pielikumu aiz 3413 06 profesijas ar šādu profesiju:

"3413 07 Pastorālā darba SPECIĀLISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 2.41.apakšnodaļā)";

3.15. izteikt profesiju kodiem atbilstošu profesiju nosaukumus šādā redakcijā:

"3432 29 Tērpu stila SPECIĀLISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.48.apakšnodaļā)

3432 50 Iespieddarbu noformējuma SPECIĀLISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.31.apakšnodaļā)

3512 03 Programmēšanas TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.49.apakšnodaļā)

3513 01 Datorsistēmu TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.50.apakšnodaļā)

3522 01 Telekomunikāciju TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.51.apakšnodaļā)

5142 02 Vizuālā tēla STILISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.52.apakšnodaļā)

5142 05 VIZĀŽISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.17.apakšnodaļā)

5142 07 Manikīra un pedikīra SPECIĀLISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.18.apakšnodaļā)";

3.16. papildināt pielikumu aiz 5245 01 profesijas ar šādu profesiju:

"5245 02 Degvielas uzpildes stacijas OPERATORS";

3.17. izteikt profesijas kodam atbilstošu profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"6210 20 Motorzāģa OPERATORS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.19.apakšnodaļā)";

3.18. papildināt pielikumu aiz 6210 22 profesijas ar šādu profesiju:

"6210 23 Kokmateriālu UZMĒRĪTĀJS";

3.19. papildināt pielikumu aiz 7119 09 profesijas ar šādām profesijām:

"7119 10 Ārējo ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)

7119 11 Ārējo gāzes tīklu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)

7119 12 Ārējo siltumapgādes tīklu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)

7119 13 Ugunsdzēsības sistēmu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)

7119 14 Gāzes sistēmu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)";

3.20. izteikt profesijas kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"7126 02 Sanitārtehnisko iekārtu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)";

3.21. papildināt pielikumu aiz 7126 02 profesijas ar šādām profesijām:

"7126 03 Inženierkomunikāciju MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)

7126 04 Apkures sistēmu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)

7126 05 Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)";

3.22. izteikt profesijas kodam atbilstošu profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"7127 01 Kondicionēšanas un aukstumiekārtu sistēmu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)";

3.23. svītrot profesiju "7127 02 Saldējamo iekārtu MEHĀNIĶIS";

3.24. izteikt profesijas kodam atbilstošu profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"7127 04 Vēdināšanas sistēmu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)";

3.25. papildināt pielikumu aiz 7231 13 profesijas ar šādu profesiju:

"7231 14 Dzelzceļa REMONTATSLĒDZNIEKS";

3.26. izteikt profesiju kodiem atbilstošu profesiju nosaukumus šādā redakcijā:

"7411 02 ElektroMONTIERIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.21.apakšnodaļā)

7511 04 Gaļas IZCIRTĒJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.22.apakšnodaļā)

7511 08 Gaļas produktu IZGATAVOTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.23.apakšnodaļā)

7511 09 Lopu KĀVĒJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.24.apakšnodaļā)

7531 01 ŠUVĒJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.25.apakšnodaļā)

7531 03 DRĒBNIEKS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.26.apakšnodaļā)";

3.27. papildināt pielikumu aiz 8131 18 profesijas ar šādām profesijām:

"8131 19 Biotehnoloģisko procesu OPERATORS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.27.apakšnodaļā)

8131 20 Ķīmiskās produkcijas ražošanas OPERATORS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.28.apakšnodaļā)";

3.28. papildināt pielikumu aiz 9329 17 profesijas ar šādu profesiju:

"9329 18 Kasetņu uzpildes pakalpojumu DARBINIEKS";

3.29. papildināt pielikumu aiz 9613 03 profesijas ar šādu profesiju:

"9613 04 Sezonas STRĀDNIEKS".

4. 4.pielikumā "Profesiju saraksts alfabēta secībā pēc profesijas pamatvārda vai pamatvārdiem, kas rakstīti ar latviešu alfabēta lielajiem burtiem":

4.1. papildināt pielikumu aiz profesijas "3313 09 Finanšu DARBINIEKS" ar šādu profesiju:

"9329 18 Kasetņu uzpildes pakalpojumu DARBINIEKS";

4.2. aizstāt profesiju "7531 03 DRĒBNIEKS" ar profesiju "7531 03 DRĒBNIEKS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.26.apakšnodaļā)";

4.3. aizstāt profesiju "2262 02 Klīniskais FARMACEITS" ar profesiju "2262 02 Klīniskais FARMACEITS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 1.73.apakšnodaļā)";

4.4. aizstāt profesiju "3119 41 Pārtikas produktu kvalitātes INSPEKTORA PALĪGS" ar profesiju "3119 41 Pārtikas produktu kvalitātes INSPEKTORA PALĪGS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.45.apakšnodaļā)";

4.5. papildināt pielikumu aiz profesijas "4311 09 INVENTARIZATORS" ar šādu profesiju:

"3143 05 Meža INVENTARIZATORS";

4.6. aizstāt profesiju "2144 14 Mehānikas INŽENIERIS" ar profesiju "2144 14 Mehānikas INŽENIERIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 1.72.apakšnodaļā)";

4.7. aizstāt profesiju "2143 01 Vides INŽENIERIS" ar profesiju "2143 01 Vides INŽENIERIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 1.71.apakšnodaļā)";

4.8. aizstāt profesiju "7511 04 Gaļas IZCIRTĒJS" ar profesiju "7511 04 Gaļas IZCIRTĒJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.22.apakšnodaļā)";

4.9. aizstāt profesiju "7511  08  Desu IZGATAVOTĀJS" ar profesiju "7511  08  Gaļas produktu IZGATAVOTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.23.apakšnodaļā)";

4.10. aizstāt profesiju "7511 09 Lopu KĀVĒJS" ar profesiju "7511 09 Lopu KĀVĒJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.24.apakšnodaļā)";

4.11. papildināt pielikumu aiz profesijas "3339 13 Apģērba etiķetes KONSULTANTS" ar šādu profesiju:

"3142 25 Augkopības KONSULTANTS";

4.12. papildināt pielikumu aiz profesijas "2421 07 Drošības KONSULTANTS (padomnieks)" ar šādu profesiju:

"3339 38 Ekonomikas KONSULTANTS";

4.13. papildināt pielikumu aiz profesijas "2132 11 Lauksaimniecības KONSULTANTS" ar šādām profesijām:

"3142 27 Lauku attīstības KONSULTANTS

3142 26 Lopkopības KONSULTANTS";

4.14. papildināt pielikumu aiz profesijas "1120  16  Kolēģijas LOCEKLIS'' ar šādu profesiju:

"1112 58 Komisijas LOCEKLIS (pašvaldībās)";

4.15. papildināt pielikumu aiz profesijas "3255 01 MASIERIS" ar šādu profesiju:

"3255 08 MASIERIS (ceturtā līmeņa kvalifikācija) – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 2.40.apakšnodaļā)";

4.16. aizstāt profesiju "3221 01 Medicīnas MĀSA" ar profesiju "3221 01 MĀSA (Medicīnas MĀSA)";

4.17. svītrot profesiju "7127 01 Gaisa kondicionēšanas iekārtu MEHĀNIĶIS";

4.18. aizstāt profesiju "3115 49 Ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības iekārtu MEHĀNIĶIS" ar profesiju "3115 49 Ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības iekārtu MEHĀNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.44.apakšnodaļā)";

4.19. svītrot profesiju "7127 02 Saldējamo iekārtu MEHĀNIĶIS";

4.20. papildināt pielikumu aiz profesijas "7531 04 MODISTS" ar šādām profesijām:

"7126 04 Apkures sistēmu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)

7119 11 Ārējo gāzes tīklu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)

7119 12 Ārējo siltumapgādes tīklu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)

7119 10 Ārējo ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)";

4.21. papildināt pielikumu aiz profesijas "7421 02 Elektronikas MONTĒTĀJS" ar šādām profesijām:

"7119 14 Gāzes sistēmu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)

7126 03 Inženierkomunikāciju MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)

7127 01 Kondicionēšanas un aukstumiekārtu sistēmu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)";

4.22. aizstāt profesiju "7126 02 Sanitārtehnisko iekārtu MONTĒTĀJS" ar profesiju "7126 02 Sanitārtehnisko iekārtu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)";

4.23. papildināt pielikumu aiz profesijas "7115 05 Skatuves MONTĒTĀJS" ar šādām profesijām:

"7119 13 Ugunsdzēsības sistēmu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)

7126 05 Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)

7127 04 Vēdināšanas sistēmu MONTĒTĀJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.20.apakšnodaļā)";

4.24. aizstāt profesiju "7411 02 ElektroMONTIERIS" ar profesiju "7411 02 ElektroMONTIERIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.21.apakšnodaļā)";

4.25. papildināt pielikumu aiz profesijas "8114 01 Betona ražošanas OPERATORS" ar šādu profesiju:

"8131 19 Biotehnoloģisko procesu OPERATORS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.27.apakšnodaļā)";

4.26. papildināt pielikumu aiz profesijas "4131 06 Datu ievades OPERATORS" ar šādu profesiju:

"5245 02 Degvielas uzpildes stacijas OPERATORS";

4.27. papildināt pielikumu aiz profesijas "8154 09 Ķīmiskās apstrādes OPERATORS" ar šādu profesiju:

"8131 20 Ķīmiskās produkcijas ražošanas OPERATORS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.28.apakšnodaļā)";

4.28. papildināt pielikumu aiz profesijas "3521 15 Morzes alfabēta OPERATORS" ar šādu profesiju:

"6210 20 Motorzāģa OPERATORS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.19.apakšnodaļā)";

4.29. papildināt pielikumu aiz profesijas "2422 23 Civilaizsardzības ORGANIZATORS" ar šādu profesiju:

"2513 04 Datorspēļu izstrādes ORGANIZATORS";

4.30. aizstāt profesiju "2359 01 Sociālais PEDAGOGS" ar profesiju "2359 01 Sociālais PEDAGOGS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 1.74.apakšnodaļā)";

4.31. papildināt pielikumu aiz profesijas "7233 09 Celtniecības un ceļu būves mašīnu REMONTATSLĒDZNIEKS" ar šādu profesiju:

"7231 14 Dzelzceļa REMONTATSLĒDZNIEKS";

4.32. svītrot profesiju "3112 22 Ēku iekšējo komunikāciju montāžas un apkalpošanas SPECIĀLISTS";

4.33. aizstāt profesiju "3432  50  Iespieddarbu digitālā noformējuma SPECIĀLISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.31.apakšnodaļā)" ar profesiju "3432  50  Iespieddarbu noformējuma SPECIĀLISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.31.apakšnodaļā)";

4.34. papildināt pielikumu aiz profesijas "3311 27 Maksājumu karšu SPECIĀLISTS" ar šādu profesiju:

"5142 07 Manikīra un pedikīra SPECIĀLISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.18.apakšnodaļā)";

4.35. papildināt pielikumu aiz profesijas "2422 32 Pasta SPECIĀLISTS" ar šādu profesiju:

"3413 07 Pastorālā darba SPECIĀLISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 2.41.apakšnodaļā)";

4.36. svītrot profesiju "5142 07 Nagu kopšanas SPECIĀLISTS";

4.37. aizstāt profesiju "3432 29 Tērpu stila SPECIĀLISTS" ar profesiju "3432 29 Tērpu stila SPECIĀLISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.48.apakšnodaļā)";

4.38. aizstāt profesiju "5142 02 Vizuālā tēla STILISTS" ar profesiju "5142 02 Vizuālā tēla STILISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.52.apakšnodaļā)";

4.39. papildināt pielikumu aiz profesijas "9211 02 Sezonas lauksaimniecības STRĀDNIEKS" ar šādu profesiju:

"9613 04 Sezonas STRĀDNIEKS";

4.40. aizstāt profesiju "7531 01 ŠUVĒJS" ar profesiju "7531 01 ŠUVĒJS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.25.apakšnodaļā)";

4.41. papildināt pielikumu aiz profesijas "3113 07 Augstsprieguma TEHNIĶIS" ar šādu profesiju:

"3112 36 Aukstumiekārtu sistēmu TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.42.apakšnodaļā)";

4.42. aizstāt profesiju "3513 01 Datorsistēmu TEHNIĶIS" ar profesiju "3513 01 Datorsistēmu TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.50.apakšnodaļā)";

4.43. aizstāt profesiju "3113 02 ElektroTEHNIĶIS" ar profesiju "3113 02 ElektroTEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.43.apakšnodaļā)";

4.44. svītrot profesiju "3112 07 Ēku inženiertīklu TEHNIĶIS";

4.45. papildināt pielikumu aiz profesijas "3155 01 Gaisa satiksmes drošības TEHNIĶIS" ar šādu profesiju:

"3112 37 Gāzes apgādes sistēmu TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.42.apakšnodaļā)";

4.46. papildināt pielikumu aiz profesijas "3114 05 Informātikas/elektronikas TEHNIĶIS" ar šādu profesiju:

"3112 07 Inženierkomunikāciju TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.42.apakšnodaļā)";

4.47. aizstāt profesiju "3512 03 Programmēšanas TEHNIĶIS" ar profesiju "3512 03 Programmēšanas TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.49.apakšnodaļā)";

4.48. papildināt pielikumu aiz profesijas "3522 04 Signālsistēmu telekomunikāciju (elektronikas) TEHNIĶIS" ar šādu profesiju:

"3112 38 Siltumapgādes un apkures sistēmu TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.42.apakšnodaļā)";

4.49. aizstāt profesiju "3522 01 Telekomunikāciju TEHNIĶIS" ar profesiju "3522 01 Telekomunikāciju TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.51.apakšnodaļā)";

4.50. papildināt pielikumu aiz profesijas "3112 04 Uzraudzības būvTEHNIĶIS" ar šādām profesijām:

"3112 35 Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.42.apakšnodaļā)

3112 34 Vēdināšanas un kondicionēšanas sistēmu TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.42.apakšnodaļā)";

4.51. aizstāt profesiju "3141 25 Vides TEHNIĶIS" ar profesiju "3141 25 Vides TEHNIĶIS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.46.apakšnodaļā)";

4.52. aizstāt profesiju "3141 27 BioTEHNOLOGA PALĪGS" ar profesiju "3141 27 BioTEHNOLOGA PALĪGS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 3.47.apakšnodaļā)";

4.53. aizstāt profesiju "3141 26 BioTEHNOLOGS" ar profesiju "3141 26 BioTEHNOLOGS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 2.39.apakšnodaļā)";

4.54. aizstāt profesiju "2143 02 Vides TEHNOLOGS" ar profesiju "2143 02 Vides TEHNOLOGS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 2.38.apakšnodaļā)";

4.55. papildināt pielikumu aiz profesijas "2636 11 TEOLOGS" ar šādu profesiju:

"3259 08 AromTERAPEITS";

4.56. aizstāt profesiju "2643 03 TULKS" ar profesiju "2643 03 TULKS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 1.75.apakšnodaļā)";

4.57. papildināt pielikumu aiz profesijas "2212 103 UROLOGS" ar šādu profesiju:

"6210 23 Kokmateriālu UZMĒRĪTĀJS";

4.58. svītrot aiz profesijas "3343 13 Projekta VADĪTĀJA ASISTENTS" šādu profesiju:

"3339 07 Reklāmas/komercpakalpojumu PĀRDEVĒJS";

4.59. svītrot profesiju "6210 20 Motorzāģa VADĪTĀJS";

4.60. aizstāt profesiju "5142 05 VIZĀŽISTS" ar profesiju "5142 05 VIZĀŽISTS – (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.17.apakšnodaļā)".

Ministru prezidenta vietā – labklājības ministre Ilze Viņķele

Finanšu ministrs Andris Vilks
07.09.2013
Pašvaldību saistošie noteikumi
Administratīvās atbildības ceļvedis
Pilnā versija Par Likumi.lv
X logo facebook logo youtube logo instagram logo
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"