Darbības ar dokumentu
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Medību likumā
Izdarīt Medību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 17.nr.; 2007, 3., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 205.nr.; 2012, 189.nr.) šādus grozījumus:
1.1.pantā:
aizstāt 1.punktā vārdu "limits" ar vārdiem "pieļaujamais nomedīšanas apjoms";
izteikt 2.punktu šādā redakcijā:
"2) medību atļauja - dokuments, kas ļauj norādītajā vietā nomedīt konkrētu skaitu limitēto medījamo attiecīgo sugu dzīvnieku";
izteikt 8. un 9.punktu šādā redakcijā:
"8) medību saimniecība - dabas resursu apsaimniekošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina šo resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;
9) medību tiesības - tiesības zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam savā zemes gabalā medīt šajā likumā un medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Medību tiesības zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var izmantot pats vai nodot citai personai;";
papildināt pantu ar 9.1 punktu šādā redakcijā:
"91) medību tiesību īpašnieks - zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura īpašumā vai valdījumā esošajā zemes gabalā ietilpst medību platības;";
izteikt 10.punktu šādā redakcijā:
"10) medību tiesību lietotājs - fiziskā vai juridiskā persona, uz kuras vārda reģistrēts medību iecirknis;";
izteikt 13.punktu šādā redakcijā:
"13) mednieka sezonas karte - dokuments, kas konkrētajā medību sezonā dod tiesības medīt ar medību šaujamieročiem un medību rīkiem;";
aizstāt 15.punktā vārdu "limits" ar vārdiem "pieļaujamais nomedīšanas apjoms".
2. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:
"3.pants. (1) Medības ir darbību kopums vai atsevišķas darbības, kad, izmantojot medību šaujamieročus, rīkus vai paņēmienus, tiek izsekoti vai meklēti, ķerti, sagūstīti, ievainoti vai nonāvēti medījamie dzīvnieki.
(2) Medībām pielīdzināma:
1) iežogotā platībā savvaļai līdzīgos apstākļos turētu medījamo dzīvnieku nonāvēšana, izmantojot medību šaujamieročus un medību rīkus. Uz iežogotā platībā savvaļai līdzīgos apstākļos turētu medījamo dzīvnieku nonāvēšanu attiecas tikai medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās drošības prasības;
2) izbēgušu nebrīvē audzētu dzīvnieku nonāvēšana medību platībās (pēc dzīvnieku īpašnieka rakstveida lūguma medību tiesību lietotājam), izmantojot medību šaujamieročus un medību rīkus;
3) klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošos starptautiskos līgumus un citus normatīvos aktus.
(3) Medīt aizliegts:
1) pilsētu teritorijā;
2) kapsētās;
3) vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, izņemot nelimitēto medījamo dzīvnieku medības, kurās piedalās medību tiesību īpašnieks vai tā rakstveidā pilnvarota persona, kā arī nelimitēto medījamo dzīvnieku medības publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā;
4) vietās, kur to aizliedz citi normatīvie akti.
(4) Medījamo dzīvnieku sugas, medību termiņus, kā arī gadījumus, kad iespējamas medības ārpus medību termiņiem, nosaka Ministru kabinets. Medījamo putnu medību termiņus nenosaka to vairošanās periodā vai citā sugu attīstībai svarīgā posmā.
(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts meža dienests ir tiesīgs mainīt medību termiņus zīdītājiem, kā arī noteikt papildu ierobežojumus medību organizēšanai atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim, meteoroloģiskajiem apstākļiem un fenoloģiskajai situācijai.
(6) Ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu, medījamo putnu sugu indivīdus ārpus noteiktā medību termiņa atļauts iegūt, ja tas nekaitē attiecīgās sugas populācijai, saņemot ikreizēju atļauju, šādos nolūkos:
1) sabiedrības veselības aizsardzības un drošības interesēs;
2) lidojumu drošības interesēs;
3) lai nepieļautu būtiskus postījumus kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem;
4) lai aizsargātu floru un faunu;
5) pētniecībai un mācībām, veicot populācijas atjaunošanu, sugu reintrodukciju un šim nolūkam nepieciešamo pavairošanu;
6) atsevišķu putnu sagūstīšanai, turēšanai vai citādai saprātīgai izmantošanai stingri kontrolētos apstākļos un izlases veidā.
(7) Šā panta sestajā daļā minētajos gadījumos Dabas aizsardzības pārvalde izsniedz atļauju nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, medīšanai vai turēšanai nebrīvē atbilstoši normatīvajiem aktiem par atļaujas izsniegšanu nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai un par izsniegtajām atļaujām informē Valsts meža dienestu.
(8) Kārtību, kādā pieļaujama savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošana, un gadījumus, kad tā pieļaujama, nosaka Ministru kabinets."
3. Izteikt 4. un 5.pantu šādā redakcijā:
"4.pants. (1) Savvaļā dzīvojošie medījamie dzīvnieki kļūst par fizisko un juridisko personu īpašumu tikai pēc tam, kad tie ir nomedīti šajā likumā un citos medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(2) Medījamie dzīvnieki, ko tur iežogotā platībā savvaļai līdzīgos apstākļos, kā arī iežogotā platībā dzimušie medījamie dzīvnieki ir tās fiziskās vai juridiskās personas īpašums, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi atļauju savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku turēšanai nebrīvē konkrētajā platībā.
5.pants. (1) Medījamos dzīvniekus un medību produkciju aizliegts piesavināties.
(2) Nomedītā dzīvnieka pārvietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."
4. Izteikt 8., 9. un 10.pantu šādā redakcijā:
"8.pants. Ministru kabinets nosaka:
1) medību vadītāja pienākumus un tiesības;
2) šķirnes medību suņu apzīmēšanas kārtību un izmantošanu medībās;
3) kārtību, kādā rīkojas ar medījamiem dzīvniekiem, kuru bojāejas iemesls nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē.
9.pants. (1) Medību norises kārtību savā medību iecirknī nosaka medību tiesību lietotājs.
(2) Valsts robežsardzes struktūrvienība ir tiesīga aizliegt vai pārtraukt medības medību iecirknī vai tā daļā, kas atrodas pierobežas joslas teritorijā, ja minētajā teritorijā ir noteikta pastiprināta robežkontrole, ārkārtas situācija, izņēmuma stāvoklis vai Valsts robežsardze rīko taktiskās mācības, nekavējoties informējot par to medību tiesību lietotāju.
10.pants. (1) Medījamos dzīvniekus atļauts ķert savvaļā, ievest Latvijā, izmantot šķirnes medību suņu apmācībā vai zinātniskajā pētniecībā, turēt nebrīvē, kā arī izlaist savvaļā, ja saņemta Valsts meža dienesta ikreizēja atļauja.
(2) Kārtību, kādā izsniedz un anulē atļaujas medījamo dzīvnieku ķeršanai savvaļā, ievešanai Latvijā, izmantošanai šķirnes medību suņu apmācībā vai zinātniskajā pētniecībā, turēšanai nebrīvē un izlaišanai savvaļā, nosaka Ministru kabinets."
5. Papildināt 13.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Medību rīku un lielas jaudas pneimatisko ieroču izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."
6. Izteikt 14., 15., 16., 17. un 18.pantu šādā redakcijā:
"14.pants. (1) Mednieka, loka mednieka vai medību vadītāja apliecību Valsts meža dienests izsniedz personām, kas nokārtojušas attiecīgu eksāmenu mednieku eksaminācijas komisijā.
(2) Mednieku, loka mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu un eksaminācijas kārtību, kā arī kārtību, kādā izsniedz, apmaina un anulē mednieka apliecības, loka mednieka apliecības, medību vadītāja apliecības un atļauju ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā, un kārtību, kādā atjauno un izsniedz jaunus vai atsaka atjaunot medību dokumentus, nosaka Ministru kabinets.
15.pants. (1) Mednieku, loka mednieku un medību vadītāju kandidātu eksamināciju veic Valsts meža dienests.
(2) Kārtību, kādā maksā valsts nodevu par mednieku, loka mednieku un medību vadītāju kandidātu eksamināciju, kā arī nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.
16.pants. Ārzemniekiem, kuriem nav Valsts meža dienesta izsniegtas mednieka apliecības, atļauts medīt Latvijas teritorijā, un viņi ir tiesīgi izmantot medību šaujamieročus un medību rīkus medībās, ja ir attiecīgās ārvalsts kompetentas institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības medīt savā valstī, un viņi Valsts meža dienestā ir saņēmuši atļauju ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā.
17.pants. (1) Medību iecirkni reģistrē, ja tajā iekļautās medību platības nav mazākas par šā likuma 19.panta pirmajā daļā minēto minimālo medību platību, kurā ir atļauts medīt limitētos medījamos dzīvniekus.
(2) Ministru kabinets nosaka:
1) medību iecirkņu izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, kā arī kritērijus medību platību atzīšanai par vienlaidu medību platību;
2) medību tiesību apriti, nosakot to nodošanas kārtību un minimālo termiņu, šo tiesību īstenošanas, kā arī atcelšanas kārtību;
3) kārtību, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās.
18.pants. Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kura medību iecirknī atrodas attiecīgā ūdenstilpe. Kārtību, kādā publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medī nelimitēto medījamo sugu dzīvniekus, nosaka Ministru kabinets."
7. 19.pantā:
izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:
"1) stirnu medībām - ne mazāk kā 200 hektāru, ieskaitot meža zemi un lauksaimniecībā izmantojamo zemi;
2) meža cūku medībām - ne mazāk kā 1000 hektāru, tai skaitā ne mazāk kā 200 hektāru meža zemes;";
papildināt pirmo daļu ar 2.1 punktu šādā redakcijā:
"21) staltbriežu govju un teļu medībām - ne mazāk kā 1000 hektāru, ieskaitot tikai meža masīvus vai to daļas un atsevišķus meža gabalus (pudurus), krūmājus un purvus;";
izteikt pirmās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:
"3) staltbriežu buļļu medībām - ne mazāk kā 2000 hektāru, ieskaitot tikai meža masīvus vai to daļas un atsevišķus meža gabalus (pudurus), krūmājus un purvus;
4) aļņu medībām - ne mazāk kā 2500 hektāru, ieskaitot tikai meža masīvus vai to daļas un atsevišķus meža gabalus (pudurus), krūmājus un purvus.";
izslēgt otro daļu;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja medību iecirknis neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, medību tiesību lietotāji var slēgt savstarpējus līgumus par limitēto medījamo dzīvnieku medīšanas organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos. Limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu nosaka līgumā norādītajai kopējai medību platībai.";
izslēgt ceturto daļu.
8. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:
"20.pants. (1) Lai nodrošinātu limitēto medījamo dzīvnieku sugu populācijas genofonda saglabāšanu un ierobežotu limitēto medījamo dzīvnieku radītos postījumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, Valsts meža dienests, pamatojoties uz medījamo dzīvnieku populācijas stāvokļa novērtēšanas datiem, katru gadu nosaka limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu medību platībās.
(2) Medījamo dzīvnieku populācijas stāvokli novērtē Valsts meža dienests.
(3) Medījamo dzīvnieku populācijas stāvokli novērtē un pieļaujamo nomedīšanas apjomu nosaka atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātai metodikai.
(4) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ir spēkā medību ierobežojumi, savvaļas sugu zīdītāju skaita regulēšanas pasākumus nosaka attiecīgos īpaši aizsargājamās dabas teritorijas individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumos."
9. Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Valsts meža dienests atbilstoši pieļaujamam nomedīšanas apjomam izsniedz medību atļaujas medību tiesību lietotājiem. Medību atļauju izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."
10. 23.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par mednieka apliecības, loka mednieka apliecības, medību vadītāja apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, kā arī par atļaujas izsniegšanu ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā, un nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.";
papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Mednieka sezonas kartes izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."
11. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:
"24.pants. Par nelikumīgām medībām atzīst:
1) medīšanu tādā termiņā un kārtībā, kas neatbilst medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem un kārtībai;
2) atrašanos ar lietošanai sagatavotu šaujamieroci vai medību rīku medību platībā bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kā arī platībās, kurās medīt aizliegts, izņemot šā likuma 29.panta piektās daļas 3.punktā minētos gadījumus;
3) medīšanu ar šaujamieroci, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iegūta vai ir atņemta mednieka apliecība, mednieka sezonas karte vai medību šaujamieroča glabāšanas atļauja, kā arī limitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību atļaujas;
4) medījamo dzīvnieku medīšanu ar medību rīkiem, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iegūta vai ir atņemta mednieka apliecība un mednieka sezonas karte, kā arī medību rīku neatļautu lietošanu;
5) limitētā medījamā dzīvnieka pārvietošanu no vietas, kur tas nomedīts, vai ievainota limitētā medījamā dzīvnieka izsekošanu, ja nav aizpildīta medību atļauja;
6) medīšanu vietās, kur medīt aizliegts, kā arī vietās, kur aizliegtas attiecīgās dzīvnieku sugas medības, izņemot šā likuma 29.panta piektās daļas 3.punktā minētos gadījumus;
7) nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību tiesību lietotāja piekrišanas, izņemot šā likuma 18.pantā un 29.panta sestās daļas 3.punktā minētos gadījumus;
8) medīšanu apstākļos, kad dzīvnieki glābjas no dabas katastrofām;
9) medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:
a) "putnu" līmi, aklus vai sakropļotus dzīvniekus kā ēsmu,
b) skaņu ierakstus,
c) mākslīgus gaismas avotus, izņemot meža cūku, lapsu un jenotsuņu medības,
d) nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu, izņemot meža cūku, lapsu un jenotsuņu medības,
e) spoguļus un citas apžilbinošas ierīces,
f) lāzertipa tēmēkļus,
g) tīklus, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar lietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem,
h) kājķeramos slazdus un slazdus jeb lamatas, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar lietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem,
i) arbaletus, lokus,
j) pusautomātiskus šaujamieročus, kuru patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām, izņemot meža cūku, lapsu un jenotsuņu medības,
k) lidaparātus, motorizētus braucošus sauszemes un ūdens transportlīdzekļus,
l) ieročus, kas nav klasificēti kā medību šaujamieroči,
m) nemarķētas bultas,
n) lokus, kas neatbilst medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajiem parametriem,
o) siltumu uztverošos (termālos) tēmēkļus;
10) medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus vispārbīstamus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:
a) ķerambedres, cilpas, āķus, asu priekšmetu uzstādīšanu uz dzīvnieku takām,
b) elektriskas vai elektroniskas ierīces, kas spēj apdullināt vai nogalināt dzīvnieku,
c) sprāgstvielas, patšāvējus,
d) indes un saindētu vai imobilizējošu ēsmu,
e) gāzes vai dūmus;
11) medījamo dzīvnieku turēšanu nebrīvē, ja nav saņemta Valsts meža dienesta atļauja;
12) medīšanu, izmantojot jebkurus masveidīgas vai neselektīvas putnu sagūstīšanas vai nonāvēšanas līdzekļus, pasākumus vai paņēmienus, arī tādus, kas var izraisīt sugas izzušanu vietējās pašvaldības vai valsts teritorijā."
12. Izteikt 25. un 26.pantu šādā redakcijā:
"25.pants. Atbilstoši savai kompetencei šā likuma un citu medības reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu uzrauga Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Iekšlietu ministrijas padotības iestādes.
26.pants. Medību norises dokumentēšanas kārtību un informācijas aprites kārtību medību jomā nosaka Ministru kabinets."
13. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:
"29.pants. (1) Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem un zaudējumiem savā īpašumā (valdījumā) esošajā zemē, ja medību tiesības nav nodotas citam medību tiesību lietotājam.
(2) Ja medību tiesību īpašnieks medību tiesības nodod citam medību tiesību lietotājam, pušu pienākumus un tiesības nosaka medību tiesību nodošanas līgumā, ciktāl tas nav pretrunā ar šā panta ceturto daļu.
(3) Par nebrīvē audzētu savvaļas dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem ir atbildīgs dzīvnieku īpašnieks.
(4) Lai samazinātu medījamo dzīvnieku nodarītos postījumus:
1) ja medību tiesību nodošanas līgumā nav paredzēts citādi, zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir savā īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajā zemē nodrošināt aizsardzības pasākumus pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītiem postījumiem, ciktāl tas nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām, un par tiem informēt arī medību tiesību lietotāju;
2) medību tiesību lietotāja pienākums ir medīt medību iecirknī, nodrošinot medību resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;
3) zemes īpašnieka (lietotāja), infrastruktūras objektu apsaimniekotāja un medību tiesību lietotāja pienākums ir nekavējoties nodrošināt savstarpēju apmaiņu ar informāciju par konstatētajiem medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem;
4) Valsts meža dienests saskaņā ar medību saimniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ir tiesīgs postījumu vietās ārpus noteiktā medību termiņa atļaut nelimitēto medījamo sugu zīdītāju medīšanu, kā arī izdot medību atļaujas limitēto medījamo sugu zīdītāju medīšanai, pārsniedzot pieļaujamo nomedīšanas apjomu un - ja medību koordinācijas komisija pieņēmusi attiecīgu lēmumu - nepiemērojot šā likuma 19.panta pirmajā daļā noteiktās prasības par minimālajām medību platībām.
(5) Epizootiju draudu gadījumos, kā arī tad, kad medījamie dzīvnieki postījumus īpašumam un videi nodara valsts vai valsts nozīmes meliorācijas sistēmās vai teritorijās, kur medīt aizliegts vai kur ir šo postījumu iemesls, attiecīgās pašvaldības izveidota medību koordinācijas komisija, pieaicinot piegulošo platību medību tiesību lietotājus un attiecīgās nozares ekspertus, konkrētajā teritorijā nosaka:
1) lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarīto postījumu apjomu;
2) to materiālo zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki;
3) pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai.
(6) Ja medījamie dzīvnieki nodarījuši postījumus teritorijās, kur medīt nav aizliegts, attiecīgās pašvaldības izveidota medību koordinācijas komisija, pieaicinot medību tiesību lietotāju un zemes īpašnieku vai lietotāju, konkrētajā zemes vienībā nosaka:
1) lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarīto postījumu apjomu;
2) to materiālo zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki;
3) pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai. Medību koordinācijas komisijai, saņemot medību tiesību īpašnieka piekrišanu, ir tiesības uz minēto pasākumu veikšanas laiku pārņemt un īstenot medību tiesības konkrētajā zemes vienībā. Medību koordinācijas komisijas lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.
(7) Ministru kabinets nosaka:
1) kārtību, kādā nosakāms to postījumu apjoms, kurus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarījuši medījamie dzīvnieki, postījumu pakāpi, postījumu apjoma un pakāpes noteikšanas kritērijus, kā arī rīcību šādos gadījumos;
2) kārtību un nosacījumus medību atļaujas izsniegšanai medījamo dzīvnieku medīšanai postījumu vietās;
3) kārtību, kādā nosaka to materiālo zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki;
4) kārtību, kādā maksā valsts nodevu par to postījumu apjoma noteikšanu un to zaudējumu aprēķinu, kurus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarījuši medījamie dzīvnieki;
5) medību koordinācijas komisijas sastāvu, tiesības un pienākumus, kā arī kārtību, kādā nosaka pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai;
6) kārtību, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medības reglamentējošu normatīvo aktu prasības, un šo zaudējumu apmēru, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas kārtību un apmēru."
14. Izslēgt 30.pantu.
15. 31.panta otrās daļas 1.punktā:
izteikt "a" un "b" apakšpunktu šādā redakcijā:
"a) valsts nodeva pilnā apmērā par medību atļauju izsniegšanu,
b) valsts nodeva pilnā apmērā par mednieka apliecību, loka mednieka apliecību, medību vadītāja apliecību, atļaujas ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā un mednieka sezonas karšu izsniegšanu,";
papildināt punktu ar "b1" apakšpunktu šādā redakcijā:
"b1) valsts nodeva pilnā apmērā par mednieku, loka mednieku un medību vadītāju kandidātu eksamināciju,".
16. Pārejas noteikumos:
izteikt 8. un 9.punktu šādā redakcijā:
"8. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2014.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 3.panta ceturtajā un piektajā daļā, 5.panta otrajā daļā, 8.pantā, 10.panta otrajā daļā, 13.panta otrajā un trešajā daļā, 14.panta otrajā daļā, 15.panta otrajā daļā, 17.panta otrajā daļā, 18.pantā, 22.panta pirmajā daļā, 23.panta pirmajā un trešajā daļā, 26.pantā un 29.panta septītajā daļā minētos noteikumus.
9. Līdz šo pārejas noteikumu 8.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.109 "Noteikumi par valsts nodevu par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas, kā arī medību trofeju izvešanas kārtību";
2) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.110 "Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību";
3) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.111 "Kārtība, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, un to apmērs, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas kārtība un apmērs";
4) Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumi Nr.409 "Kārtība, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās";
5) Ministru kabineta 2007.gada 17.jūlija noteikumi Nr.497 "Kārtība, kādā nosaka materiālo zaudējumu apjomu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki";
6) Ministru kabineta 2007.gada 6.novembra noteikumi Nr.743 "Medību saimniecības attīstības fonda nolikums";
7) Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumi Nr.975 "Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām darbībām, mednieku un medību vadītāju eksāmeniem un medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu aprēķinu";
8) Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumi Nr.113 "Medību noteikumi".";
papildināt pārejas noteikumus ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:
"10. Grozījumi šā likuma 15.panta otrajā daļā, 23.panta pirmajā daļā un 31.panta otrajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām".
11. Šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteikto prasību piemēro tiem medību iecirkņiem, kuri tiek reģistrēti pēc 2014.gada 1.janvāra."
Likums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 20.jūnijā.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2013.gada 11.jūlijā
 |
 |
 |
 |