Darbības ar dokumentu

Darbības ar dokumentu
Tiesību akts: spēkā esošs

Valsts kontrole

Privatizācijas procesa revīzijas departaments

Kolēģijas lēmums Nr.5. 1-2-210/2000 Rīgā 2001.gada 5.martā

Par rīcības ar bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Latvijas Attīstības aģentūra"valdījumā esošajām būvēm Jūrmalā, Puķu ielā 7, likumību un lietderību

Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģija šādā sastāvā: departamenta direktors, Valsts kontroles padomes loceklis I.Šķibelis, kolēģijas locekļi I.Kalniņa, A.Kenkle, M.Lēruma, V.H.Pucis, piedaloties vecākajam valsts revidentam I.Klēģerim, kā arī uzaicinātajiem: Latvijas Republikas Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (turpmāk tekstā - CDzMPK) priekšsēdētājam Z.Ziediņam, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas (turpmāk tekstā - EM) valsts sekretāram K.Gerhardam un Juridiskā departamenta direktorei M.Līdumniecei, Latvijas Republikas bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Latvijas Attīstības aģentūra" (turpmāk tekstā - LAA) valdes loceklim V.Avotiņam,

protokolē valsts revidenta palīdze D.Šakarne, izskatīja revīzijas rezultātus lietā Nr.5.1-2-210/2000 "Par rīcības ar LAA valdījumā esošajām būvēm Jūrmalā, Puķu ielā 7, likumību un lietderību" un

konstatēja:

1. Atpūtas bāze "Melluži" Jūrmalā, Puķu ielā 7 (turpmāk tekstā - atpūtas bāze), projektēta kā atpūtas bāze, un tā pieņemta ekspluatācijā divās kārtās 1985. un 1986.gadā kā atpūtas bāze, par ko liecina gan atpūtas bāzes tehniskais darba projekts, gan valsts komisijas akti par atpūtas bāzes pieņemšanu ekspluatācijā 1985. un 1986.gadā. Arī atpūtas bāzes tehniskās inventarizācijas lietā, kas izgatavota 27.02.1990., atpūtas bāzes būves bija nosauktas par atpūtas korpusiem ar vasaras un ziemas dzīvokļiem.

2. Bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas Attīstības aģentūra", kuras valdījumā ar Ministru kabineta 11.01.1994. rīkojumu Nr.38 nodota atpūtas bāze, novērtējot pārņemtā objekta tiesisko stāvokli - atļauto lietošanas veidu un piemērojamo tiesību aktu loku, izīrējusi atpūtas korpusos esošās dzīvojamās telpas saskaņā ar 1937.gada Civillikumu.

Bez tam nav nozīmes, kā dažādos līgumos nosauktas šīs telpas - vasarnīcu telpas vai dzīvokļi, jo līguma priekšmets savas īpašības nemaina - visos LAA noslēgtajos līgumos tas paliek kā dzīvojamās telpas atpūtas bāzes korpusos. Attiecības, kas rodas starp izīrētāju un īrnieku, noslēdzot šādu līgumu, regulē tikai Civillikuma normas.

Viedokli, ka atpūtas bāzē esošajām ēkām nebija valsts dzīvojamās mājas statusa, kas noteiktu citas prasības, slēdzot īres līgumus, LAA apstiprināja gan savos iebildumos par revidenta ziņojumu, gan kolēģijas sēdē.

3. Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija, sagatavojot un virzot apstiprināt Ministru kabineta rīkojuma projektu par privatizācijai nododamām valsts dzīvojamām mājām, projekta pielikumā (sarakstā) iekļāvusi atpūtas korpusus (atpūtas bāzes vasarnīcu ēkas) Jūrmalā, Puķu ielā 7, kuri nav ne projektēti, ne nodoti ekspluatācijā kā valsts dzīvojamā māja. Šāda CDzMPK rīcība nav atbilstoša:

3.1. Ministru kabineta 30.04.1996. noteikumu Nr.160 15.1.punktam, kurā noteikts, ka tiesību akta projektam jābūt juridiski atbilstīgam spēkā esošajiem tiesību aktiem, kuriem ir augstāks juridisks spēks. "Par tiesību akta projektā minēto faktu un datu pareizību ir atbildīgs projekta autors un attiecīgā atbildīgā amatpersona".

3.2. 21.06.1995. likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 2.pantam, kurā noteikts, ka šis likums nosaka valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas kārtību, bet 74.p. 3.daļā noteikts, ka CDzMPK privatizācijai nododamas valsts dzīvojamās mājas. Šis likums neparedz valsts īpašuma objektu, kas nav valsts dzīvojamās mājas, vai tajos esošo objektu privatizācijas kārtību un nedod tiesības šādu objektu privatizēt CDzMPK.

4. Ministru kabineta rīkojuma projekta neatbilstību likumam tā turpmākajā virzībā nav novērsusi ne Ekonomikas ministrija, kas ir tiesību akta projekta iesniedzēja, ne Valsts kanceleja, kuras uzdevums saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.160 39.punktu ir sniegt atzinumu, vai tiesību akta projekts nav pretrunā ar likumiem un Ministru kabineta tiesību aktiem. Tā rezultātā 08.03.2000. Ministru kabineta rīkojums Nr.113 daļā par Jūrmalā, Puķu ielā 7, atrodošos ēku nodošanu CDzMPK privatizācijai ir neatbilstošs spēkā esošajām tiesību normām.

5. Valsts zemes dienests (turpmāk tekstā - VZD), pamatojoties uz LAA 09.03.2000. iesniegumu par jaunas inventarizācijas lietas izgatavošanu atpūtas bāzei Jūrmalā, Puķu ielā 7, bez tiesiska pamata izmainīja objekta noteikto lietošanas veidu, nodēvējot atpūtas bāzē esošos korpusus par dzīvojamām ēkām, tādējādi pārkāpjot ar VZD rīkojumu Nr.483 apstiprināto "Tehniskās inventarizācijas instrukcijas" 22.punktā noteikto kārtību.

Atbildot uz Valsts kontroles pieprasījumu par ēkas statusa (funkciju) grozīšanu, Valsts būvinspekcija paskaidro, ka jāizstrādā būvprojekts ēku rekonstrukcijai un renovācijai. Pēc tam objekts nododams ekspluatācijā atbilstoši projektētajai funkcijai.

Tā kā objektam Jūrmalā, Puķu ielā 7, renovācijas projekti nav izstrādāti, jauni pieņemšanas ekspluatācijā akti nav sastādīti, nosakot objekta lietošanas veidu, bija jāvadās no 1985. un 1986.gada aktiem.

6. CDzMPK, 06.02.2001. pārņemot savā valdījumā objektu Jūrmalā, Puķu ielā 7, nav ņēmusi vērā, ka pārņemtie īres līgumi ir slēgti, pamatojoties uz Civillikuma normām un uz šiem īres līgumiem neattiecas speciālie likumi: 11.03.1993. likums "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" un 16.02.1993. likums "Par dzīvojamo telpu īri", un kuru noteiktajā kārtībā noslēgtie īres līgumi dod tiesības dzīvojamās mājās īrētos dzīvokļus privatizēt saskaņā ar 21.06.1995. likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju".

7. CDzMPK, sagatavojot un virzot likumam neatbilstošu Ministru kabineta rīkojuma projektu un VZD bez likumīga pamata mainot atpūtas bāzes atpūtas korpusu statusu uz dzīvojamo ēku statusu inventarizācijas lietā, rīcības rezultātā radīts fiktīvs juridisks pamats atpūtas bāzē Jūrmalā, Puķu ielā 7, esošo dzīvojamo telpu privatizācijai saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju".

8. LAA tiesības rīkoties ar dzīvojamām telpām Jūrmalā, Puķu ielā 7, radās ar 11.01.1994. Ministru kabineta rīkojumu Nr.38, ar kuru šis objekts nodots LAA valdījumā. LAA slēgtie īres līgumi saskaņā ar Civillikuma 2168.pantu izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma, kad izbeidzas tiesība, kas izīrētājam piederēja uz līguma priekšmetu. Šo tiesību LAA zaudēja, kad atpūtas bāzi 06.04.2000. nodeva CDzMPK valdījumā.

9. Kolēģija kā saistošu šī lēmuma pieņemšanā uzskata LR Saeimas Juridiskā biroja 14.12.2000. vēstulē Valsts kontrolei izteikto viedokli, ka šajā gadījumā objekti var būt dažādi, taču privatizācijai viennozīmīgi pakļauta tieši dzīvojamā māja, kā to norāda pats likuma nosaukums, bet, ja inventarizācijas lietā mājas statuss noteikts "vasarnīca vai atpūtas komplekss", māja nav privatizējama, piemērojot likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" normas.

Departamenta kolēģija, izvērtējot revidenta ziņojumu, revīzijas materiālus un EM, CDzMPK, LAA pārstāvju mutiskos un rakstiskos paskaidrojumus sakarā ar revidenta ziņojumu, kā arī pēc kolēģijas sēdes iesniegto papildu informāciju, pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma "Valsts kontroles revīzijas reglaments" 59.pantu

nolēma:

1. Slēgt revīziju lietā Nr.5.1-2-210/2000 "Par rīcības ar bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Latvijas Attīstības aģentūra" valdījumā esošajām būvēm Jūrmalā, Puķu ielā 7, likumību un lietderību".

2. Kolēģijas lēmumu "Par rīcības ar bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Latvijas Attīstības aģentūra" valdījumā esošajām būvēm Jūrmalā, Puķu ielā 7, likumību un lietderību" nosūtīt Valsts policijai minēto amatpersonu rīcības izvērtēšanai.

3. Kolēģijas lēmumu nosūtīt EM, LAA, CDzMPK.

Saskaņā ar likumu "Par Valsts kontroli" kolēģijas lēmumu var pārsūdzēt Valsts kontroles padomē mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamentā.

Departamenta direktors I.Šķibelis

Kolēģijas locekļi M.Lēruma, I.Kalniņa, A.Kenkle, V.H.Pucis

05.03.2001