Ministru kabineta rīkojums Nr.271
Rīgā 2013.gada 25.jūnijā (prot. Nr.34 23.§)
1. Izdarīt darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājumā (apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 29.aprīļa rīkojumu Nr.236 "Par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma apstiprināšanu") šādus grozījumus:
1.1. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.1.pasākuma "Liela mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība" 310. un 311.punktu šādā redakcijā:
"310. Aktivitātes mērķis: Attīstīt kvalitatīvu kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrēta dzelzceļa transporta infrastruktūru, izveidojot to par multimodālu transporta sistēmu, kas savienota ar ostām, palielinot Austrumu-Rietumu transporta koridora caurlaides spējas un samazinot vilcienu kustības ātruma un citu tehniskās ekspluatācijas ierobežojumu daudzumu, kā arī uzsākt Baltijas valstu savienošanu ar Centrāleiropu, izmantojot efektīvu dzelzceļa sistēmu (projekts Rail Baltica).
311. Atbalsta veids: Jaunas infrastruktūras izveide vai jaunu maršrutu attīstība, vai esošās infrastruktūras rekonstrukcija.";
1.2. svītrot 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.1.pasākuma "Liela mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība" 316. un 317.punktu;
1.3. svītrot 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.1.pasākuma "Liela mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība" 352.punktā vārdus ""Rīgas dzelzceļa mezgla rekonstrukcija"";
1.4. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.1.pasākuma "Liela mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība" tabulu "Finanšu plāns" šādā redakcijā:
"Finanšu plāns
Nr. |
Investīciju joma |
Kopā, EUR |
Publiskais finansējums, EUR |
KF, EUR |
Nacionālais publiskais finansējums, EUR |
Privātais finansējums, EUR |
1=2+5 |
2=3+4 |
3 |
4 |
5 |
||
1. | 3.3.1. Liela mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība |
989 820 785 |
907 484 462 |
826 374 816 |
81 109 646 |
82 336 323 |
2. | 3.3.1.1. TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi |
362 815 026 |
362 815 026 |
308 392 773 |
54 422 253 |
0 |
3. | 3.3.1.2. TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība (Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstība un Rail Baltica) |
285 064 194 |
249 160 346 |
242 304 565 |
6 855 781 |
35 903 848 |
4. | 3.3.1.3. Lielo ostu infrastruktūras attīstība "Jūras maģistrāļu" ietvaros |
195 528 793 |
169 149 474 |
166 199 474 |
2 950 000 |
26 379 319 |
5. | 3.3.1.4. Lidostu infrastruktūras attīstība |
93 652 699 |
76 378 955 |
64 631 943 |
11 747 012 |
17 273 744 |
6. | 3.3.1.5. Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaistei ar TEN-T |
34 230 661 |
34 230 661 |
29 096 061 |
5 134 600 |
0 |
7. | 3.3.1.6. Liepājas Karostas ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumu nodrošināšana |
18 529 412 |
15 750 000 |
15 750 000 |
0 |
2 779 412" |
1.5. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.1.pasākuma "Liela mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība" tabulu "Uzraudzības rādītāji" šādā redakcijā:
"Uzraudzības rādītāji
Rādītājs |
Kvantifikācija 2004.gadā |
Kvantifikācija 2009.gadā |
Kvantifikācija 2013.gadā |
Kvantifikācija 2015.gadā |
Saiknes ar investīciju virzienu pamatojums |
Aprēķina skaidrojums |
|
Iznākuma rādītāji |
|||||||
1. Izbūvētā un rekonstruētā TEN autoceļa kopgarums |
0 |
9,74 km |
56,4 km |
3.3.1.1.aktivitāte | 3,8 milj. EUR/viena km vidējā cena | ||
2. Izbūvētā TEN dzelzceļa kopgarums |
0 |
0 |
52 km |
3.3.1.2.aktivitāte | 1,35 milj. EUR/viena km vidējā cena | ||
3. Rekonstruēto sliežu ceļu kopgarums |
0 |
0 |
0 |
90 km |
3.3.1.2.aktivitāte | 0,45 milj. EUR/viena km vidējā cena (tikai materiāli, daļēji - darbs) | |
4. Nomainītās pārmiju pārvedas |
0 |
0 |
0 |
180 gab. |
3.3.1.2.aktivitāte | 0,09 milj. EUR/vienas pārmijas nomaiņa | |
5. Ostu skaits, kurās veiktas investīcijas pieejamības un hidrotehnisko būvju uzlabošanā |
0 |
0 |
3 |
3.3.1.3.aktivitāte | TEN-T tīkla ostu skaits | ||
6. Lidostu skaits, kurās veikta infrastruktūras izbūve un/vai rekonstrukcija |
0 |
0 |
4 |
3.3.1.4.aktivitāte | TEN-T tīkla lidostu skaits | ||
7. Īstenoto projektu skaits lielajās pilsētās |
0 |
0 |
2 |
3.3.1.5.aktivitāte | Pašvaldības, kurās ir vairāk par 100 000 iedzīvotāju | ||
8. Piesārņotās vietas platība, kas attīrīta no vēsturiskā piesārņojuma, ha |
0 |
0 |
43 |
3.3.1.6.aktivitāte | - | ||
Rezultāta rādītāji |
|||||||
1. Laika ietaupījuma vērtība pasažieriem saistībā ar izbūvēto un rekonstruēto TEN autoceļu |
0 |
0 |
10,3 milj. EUR/gadā |
3.3.1.1.aktivitāte |
Projekts "Ludza- Terehova" - būvniecība jaunā
trasē, kur laika ietaupījums rodas sakarā ar to, ka nav
jāšķērso dzelzceļš, kā arī kilometru skaita samazināšanos.
Esošajā trasē braukšanas ātrums sakarā ar neatbilstošām
plāna un garenprofila līknēm un seguma stāvokli ir vidēji
par 20 km/h mazāks nekā jaunajā trasē.
Projekts "Tīnūži-Koknese" - esošajā trasē braukšanas ātrums sakarā ar neatbilstošām plāna un garenprofila līknēm un seguma stāvokli ir vidēji par 20 km/h mazāks nekā jaunajā trasē, kura pēc izbūves būs ātrsatiksmes autoceļš |
||
2. Dzelzceļa posma Rīga- Krustpils (t.sk. Skrīveru-Krustpils iecirkņa) caurlaides spēja |
28 miljoni tonnu gadā |
28 miljoni tonnu gadā |
55 miljoni tonnu gadā |
3.3.1.2.aktivitāte | 2004.gadā dzelzceļa posma Rīga-Krustpils (t.sk. Skrīveru-Krustpils iecirkņa) caurlaides spēja ir 28 milj. t gadā, 2009.gadā atbilstoši projekta īstenošanas plānam caurlaides spēja saglabājās iepriekšējā līmenī, 2013.gadā pēc projekta īstenošanas posma caurlaides spēja būs 55 milj. t gadā, t.i., praktiski bez ierobežojumiem | ||
3. Rīgas dzelzceļa mezgla staciju pārstrādes spēja |
26,1 miljoni tonnu gadā |
26,1 miljoni tonnu gadā |
39,3 miljoni tonnu gadā |
3.3.1.2.aktivitāte | 2004.gadā Rīgas dzelzceļa mezgla staciju pārstrādes spēja - 26,1 milj. tonnu, kas ierobežo kravu plūsmu caur Rīgas dzelzceļa mezglu, 2009.gadā situācija saglabājās tāda pati (projektēšanas un būvniecības darbu sākums), 2013.gadā Rīgas dzelzceļa mezgla staciju pārstrādes spēja palielināta līdz 39,3 milj. tonnu | ||
4. Palielināta ostu caurlaides spēja |
0 |
0 |
Par 7 % |
3.3.1.3.aktivitāte | - | ||
5. Lidostas "Rīga" termināļa jaudas palielinājums |
0 % |
0 % |
Par 25 % |
3.3.1.4.aktivitāte | Apkalpotie pasažieri (prognoze) | ||
6. Radīti priekšnoteikumi regulāro reisu uzsākšanai reģionālajās lidostās |
0 |
0 |
3 reģionālās lidostas |
3.3.1.4.aktivitāte | Reģionālo lidostu skaits" |
1.6. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.1.pasākuma "Liela mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība" tabulu "Uzraudzības rādītāju teritoriālais sadalījums" šādā redakcijā:
"Uzraudzības rādītāju teritoriālais sadalījums
Rādītāji |
Plānošanas reģions |
Kvantifikācija 2004.gadā |
Kvantifikācija 2009.gadā |
Kvantifikācija 2013.gadā |
Kvantifikācija 2015.gadā |
Iznākuma rādītāji |
|||||
1. Izbūvētā un rekonstruētā TEN autoceļa kopgarums | Rīga |
0 |
0 |
23,7 km |
|
Vidzeme | |||||
Kurzeme | |||||
Zemgale | |||||
Latgale |
0 |
9,74 km |
32,7 km |
||
2. Izbūvētā TEN dzelzceļa kopgarums | Rīga | ||||
Vidzeme | |||||
Kurzeme | |||||
Zemgale | |||||
Latgale |
0 |
0 |
52 km |
||
3. Rekonstruēto sliežu ceļu kopgarums | Rīga |
Vidzemes reģionā darbi netiks veikti. Pārējais teritoriālais sadalījums nav nosakāms, jo darbi tiks veikti dažādos plānošanas reģionu posmos |
|||
Vidzeme | |||||
Kurzeme | |||||
Zemgale | |||||
Latgale | |||||
4. Nomainītās pārmiju pārvedas | Rīga |
Teritoriālais sadalījums nav nosakāms, jo darbi tiks veikti dažādos plānošanas reģionu posmos |
|||
Vidzeme | |||||
Kurzeme | |||||
Zemgale | |||||
Latgale | |||||
5. Ostu skaits, kurās veiktas investīcijas pieejamības un hidrotehnisko būvju uzlabošanā | Rīga |
0 |
0 |
1 |
|
Vidzeme | |||||
Kurzeme |
0 |
0 |
2 |
||
Zemgale | |||||
Latgale | |||||
6. Lidostu skaits, kurās veikta infrastruktūras izbūve un/vai rekonstrukcija | Rīga |
0 |
0 |
1 |
|
Vidzeme | |||||
Kurzeme |
0 |
0 |
2 |
||
Zemgale | |||||
Latgale |
0 |
0 |
1 |
||
7. Īstenoto projektu skaits lielajās pilsētās | Rīga |
0 |
0 |
1 |
|
Vidzeme | |||||
Kurzeme | |||||
Zemgale | |||||
Latgale |
0 |
0 |
1 |
||
8. Piesārņotās vietas platība, kas attīrīta no vēsturiskā piesārņojuma, ha | Rīga |
0 |
0 |
0 |
|
Vidzeme |
0 |
0 |
0 |
||
Kurzeme |
0 |
0 |
43,0 |
||
Zemgale |
0 |
0 |
0 |
||
Latgale |
0 |
0 |
0 |
||
Rezultāta rādītāji |
|||||
1. Laika ietaupījuma vērtība pasažieriem saistībā ar izbūvēto un rekonstruēto TEN autoceļu | Rīga |
0 |
0 |
7,05 milj. EUR gadā |
|
Vidzeme | |||||
Kurzeme | |||||
Zemgale | |||||
Latgale |
0 |
0 |
3,25 milj. EUR gadā |
||
2. Dzelzceļa posma Rīga-Krustpils (t.sk. Skrīveru-Krustpils iecirkņa) caurlaides spēja | Rīga | ||||
Vidzeme | |||||
Kurzeme | |||||
Zemgale | |||||
Latgale |
28 miljoni tonnu gadā |
28 miljoni tonnu gadā |
55 miljoni tonnu gadā |
55 miljoni tonnu gadā |
|
3. Rīgas dzelzceļa mezgla staciju pārstrādes spēja | Rīga |
26,1 milj. t gadā |
26,1 milj. t gadā |
39,3 milj. t gadā |
39,3 milj. t gadā |
Vidzeme | |||||
Kurzeme | |||||
Zemgale | |||||
Latgale | |||||
4. Palielināta ostu caurlaides spēja | Rīga |
0 |
0 |
Par 15,42 % |
|
Vidzeme | |||||
Kurzeme |
0 |
0 |
Par 2,22 % |
||
Zemgale | |||||
Latgale | |||||
5. Lidostas "Rīga" termināļa jaudas palielinājums | Rīga |
0 |
0 |
Par 25 % |
|
Vidzeme | |||||
Kurzeme | |||||
Zemgale | |||||
Latgale | |||||
6. Radīti priekšnoteikumi regulāro reisu uzsākšanai reģionālajās lidostās | Rīga | ||||
Vidzeme | |||||
Kurzeme |
0 |
0 |
2 |
||
Zemgale | |||||
Latgale |
0 |
0 |
1 |
" |
1.7. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.2.pasākuma "Ilgtspējīgas sabiedriskā transporta sistēmas attīstība" 360.punktu šādā redakcijā:
"360. Aktivitātes mērķis: Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizēšana un integrācija Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, pasažieru pārvadājumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana Rīgā un ārpus Rīgas, ieviešot jaunas tehnoloģijas, attīstot ritošo sastāvu (t.sk. elektrovilcienu un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošana - jaunu vilcienu iegāde, renovācija) un infrastruktūru, tādējādi atslogojot Rīgas ielu tīklu, īpaši tiltus, vienlaikus samazinot apkārtējās vides piesārņojumu, ko rada autotransports, un vides piesārņojuma risku, kas var rasties satiksmes negadījumu dēļ.";
1.8. svītrot 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.2.pasākuma "Ilgtspējīgas sabiedriskā transporta sistēmas attīstība" 364., 365., 366. un 367.punktu;
1.9. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.2.pasākuma "Ilgtspējīgas sabiedriskā transporta sistēmas attīstība" tabulu "Finanšu plāns" šādā redakcijā:
"Finanšu plāns
Nr. |
Investīciju joma |
Kopā, EUR |
Publiskais finansējums, EUR |
KF, EUR |
Nacionālais publiskais finansējums, EUR |
Privātais finansējums, EUR |
1=2+5 |
2=3+4 |
3 |
4 |
5 |
||
1. | 3.3.2. Ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstība |
32 886 016 |
30 591 635 |
30 591 635 |
0 |
2 294 381 |
2. | 3.3.2.1. Ilgtspējīgas sabiedriskā transporta sistēmas attīstība |
32 886 016 |
30 591 635 |
30 591 635 |
0 |
2 294 381" |
1.10. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.2.pasākuma "Ilgtspējīgas sabiedriskā transporta sistēmas attīstība" tabulu "Uzraudzības rādītāji" šādā redakcijā:
"Uzraudzības rādītāji
Rādītājs |
Kvantifikācija 2013.gadā |
Kvantifikācija 2014.gadā |
Kvantifikācija 2015.gadā |
Saiknes ar investīciju virzienu pamatojums |
Aprēķina skaidrojums |
Iznākuma rādītāji |
|||||
1. Modernizēto 3 vagonu dīzeļvilcienu skaits |
0 |
3 |
2 |
3.3.2.1.aktivitāte |
|
2. Modernizēto 4 vagonu dīzeļvilcienu skaits |
0 |
0 |
1 |
3.3.2.1.aktivitāte |
|
3. Izbūvēti peroni un labiekārtotas staciju teritorijas |
0 |
0 |
13 |
3.3.2.1.aktivitāte |
|
Rezultāta rādītāji |
|||||
1. Pārvadāto pasažieru skaits dīzeļvilcienu zonā |
1,895 miljoni |
1,927 miljoni |
35,789 miljoni |
3.3.2.1.aktivitāte |
Pārvadāto pasažieru skaita pieauguma prognoze |
2. Vidējais viena vagona atlikušais kalpošanas laiks |
7 gadi |
9 gadi |
10 gadu |
3.3.2.1.aktivitāte |
Modernizācijas gaitā iegūtais derīgā kalpošanas laika pagarinājums dīzeļvilcienu ritošā sastāva parkam kopumā" |
1.11. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.2.pasākuma "Ilgtspējīgas sabiedriskā transporta sistēmas attīstība" tabulu "Uzraudzības rādītāju teritoriālais sadalījums" šādā redakcijā:
"Uzraudzības rādītāju teritoriālais sadalījums
Rādītāji |
Plānošanas reģions |
Kvantifikācija 2013.gadā |
Kvantifikācija 2014.gadā |
Kvantifikācija 2015.gadā |
|
Iznākuma rādītāji |
|||||
1. Modernizēto 3 vagonu dīzeļvilcienu skaits | Rīga |
Teritoriālais sadalījums nav nosakāms, jo dīzeļvilcieni kursēs atbilstoši nepieciešamībai pēc pasažieru pārvadājumiem |
|||
Vidzeme | |||||
Kurzeme | |||||
Zemgale | |||||
Latgale | |||||
2. Modernizēto 4 vagonu dīzeļvilcienu skaits | Rīga |
Teritoriālais sadalījums nav nosakāms, jo dīzeļvilcieni kursēs atbilstoši nepieciešamībai pēc pasažieru pārvadājumiem |
|||
Vidzeme | |||||
Kurzeme | |||||
Zemgale | |||||
Latgale | |||||
3. Izbūvēti peroni un labiekārtotas staciju teritorijas | Rīga |
11 |
|||
Vidzeme | |||||
Kurzeme | |||||
Zemgale |
2 |
||||
Latgale | |||||
Rezultāta rādītāji |
|||||
1. Pārvadāto pasažieru skaits dīzeļvilcienu zonā | Rīga |
Teritoriālais sadalījums nav nosakāms, jo starpreģionālajos pārvadājumos pasažieri pārvietojas divu vai vairāku reģionu robežās |
|||
Vidzeme | |||||
Kurzeme | |||||
Zemgale | |||||
Latgale | |||||
2. Vidējais viena vagona atlikušais kalpošanas laiks | Rīga |
Teritoriālais sadalījums nav nosakāms, jo dīzeļvilcieni kursēs atbilstoši nepieciešamībai pēc pasažieru pārvadājumiem" |
|||
Vidzeme | |||||
Kurzeme | |||||
Zemgale | |||||
Latgale |
2. Satiksmes ministrijai nedēļas laikā iesniegt precizēto darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājumu Valsts kancelejā.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss