Darbības ar dokumentu
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā
Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 15.nr.; 2009, 14., 23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193.nr.; 2010, 47., 205.nr.; 2011, 112., 132.nr.) šādus grozījumus:
1. 1.pantā:
aizstāt 2.punktā vārdus "atņemtas aprūpes vai" ar vārdiem "pārtrauktas vai atņemtas";
papildināt pantu ar 9.1 punktu šādā redakcijā:
"91) vardarbība - visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība, nolaidība vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu;";
izteikt 11.punktu šādā redakcijā:
"11) fiziska vardarbība - bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai;";
papildināt 12.punktu pēc vārdiem "pazemojot viņu" ar vārdiem "bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties pret viņa tuvinieku";
papildināt pantu ar 17.punktu šādā redakcijā:
"17) bērnu uzraudzības pakalpojums - kvalificēts uzraudzības un aprūpes pakalpojums, kura mērķis ir nodrošināt bērna atrašanos pieaugušā klātbūtnē un drošu, saturīgu un lietderīgu dienas organizēšanu bērnam, sekmējot bērna vispusīgu attīstību."
2. Papildināt likumu ar 5.1 un 5.2 pantu šādā redakcijā:
"5.1 pants. Subjekti, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā
(1) Speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir nepieciešamas:
1) ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītājam, sociālajam darbiniekam un sociālajam rehabilitētājam;
2) bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas loceklim;
3) izglītības iestādes vadītājam un vadītāja vietniekam audzināšanas darbā;
4) Izglītības kvalitātes valsts dienesta speciālistam;
5) jaunatnes lietu speciālistam;
6) ieslodzījuma vietas darbiniekam, kurš strādā ar nepilngadīgajiem;
7) pašvaldības administratīvās komisijas vadītājam vai pašvaldības administratīvās komisijas bērnu lietu apakškomisijas vadītājam;
8) pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītājam;
9) pašvaldības policijas darbiniekam, kurš strādā ar bērniem un ģimenēm;
10) pašvaldības sociālā dienesta sociālajam darbiniekam, kurš strādā ar bērniem un ģimenēm;
11) prokuroram;
12) sociālajam pedagogam un psihologam, kurš strādā ar bērniem;
13) sociālā dienesta vadītājam;
14) tiesnesim;
15) valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoram;
16) Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītājam;
17) Valsts policijas amatpersonai, kura strādā ar bērniem;
18) vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības pedagogam;
19) Valsts probācijas dienesta darbiniekam;
20) jebkurai citai personai, ja ar tās pieņemtu pārvaldes lēmumu (it īpaši administratīvo aktu), faktisko rīcību vai cita veida darba vai dienesta pienākumu veikšanu tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses.
(2) Kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī šo zināšanu saturu un apjomu nosaka Ministru kabinets.
5.2 pants. Psihologa atzinums lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību
(1) Psihologa atzinumu par psiholoģiskās izpētes rezultātiem tiesai, bāriņtiesai, policijai un prokuratūrai lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, ir tiesīga sniegt persona, kura ieguvusi vismaz maģistra grādu psiholoģijā un kuras profesionālā darbība bērnu un ģimenes izpētē sasniedz vismaz piecus gadus.
(2) Psihologa atzinumā norāda:
1) institūciju, kas pieprasījusi atzinumu;
2) psiholoģiskās izpētes mērķi;
3) psiholoģiskās izpētes laiku un vietu;
4) pamatinformāciju par bērnu, kas ir vai var būt nepieciešama atzinuma sniegšanas procesā;
5) psiholoģiskajā izpētē izmantotās metodes;
6) novērojumus izpētes laikā, klienta motivāciju un izpētes ierobežojumus;
7) psiholoģiskās izpētes rezultātus un analīzi;
8) argumentētus secinājumus un ieteikumus;
9) informāciju par konfidencialitāti;
10) psihologa vārdu, uzvārdu, iegūto grādu, diploma numuru, augstskolu, kurā diploms iegūts, atzinuma sniegšanas datumu."
3. Izteikt 20.panta tekstu šādā redakcijā:
"(1) Iesniegumi un sūdzības, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, izskatāmas nekavējoties.
(2) Bērnam tiek dota iespēja tikt uzklausītam jebkādās ar viņu saistītās iztiesāšanas vai administratīvās procedūrās vai nu tieši, vai ar sava likumiskā pārstāvja vai attiecīgas institūcijas starpniecību.
(3) Lietas, kas saistītas ar bērna tiesību vai interešu nodrošināšanu, arī krimināllietas, kurās apsūdzētais ir nepilngadīgs, tiesā izskatāmas ārpus kārtas."
4. Aizstāt 24.panta sestajā daļā vārdus "Vecāku pienākums ir" ar vārdiem "Vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums".
5. 27.pantā:
papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Bērnam primāri tiek nodrošināta iespēja augt pie aizbildņa vai audžuģimenē.";
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē nodrošina, ja aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē nav piemērota konkrētam bērnam. Bērnu aprūpes iestādē bērns atrodas līdz brīdim, kad viņam tiek nodrošināta piemērota aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē.";
aizstāt 4.3 daļā vārdus "aprūpes tiesību atņemšanu" ar vārdiem "aizgādības tiesību pārtraukšanu".
6. Izteikt 28.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Aizgādības tiesības pārtrauc vai atņem saskaņā ar Civillikumu un Bāriņtiesu likumu."
7. 29.pantā:
izslēgt panta nosaukumā vārdu "ārpusģimenes";
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Pašvaldības sociālais dienests sadarbībā ar bāriņtiesu nodrošina bērnam aprūpi pie ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja pēc vecāku lūguma, ja viņi veselības stāvokļa dēļ nespēj bērnu aprūpēt.";
aizstāt trešajā daļā vārdus "bērna ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē" ar vārdiem "bērna aprūpi pie ārpusģimenes pakalpojumu sniedzēja".
8. Izteikt 30.panta tekstu šādā redakcijā:
"(1) Vecākiem ir pienākums samaksāt par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem. Samaksas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets. Ja bērna ārpusģimenes aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti, ieceļot viņam aizbildni, samaksa par tiem tiek nodrošināta atbilstoši šā likuma 35.panta trešajai daļai.
(2) Apstāklis, ka vecāki nevar samaksāt par bērna ārpusģimenes aprūpi, nevar būt par pamatu ārpusģimenes pakalpojumu nesniegšanai. Maksa par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem šādos gadījumos tiek segta attiecīgi no valsts vai pašvaldības budžeta un pēc tam atgūstama no vecākiem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz iestādes izpildrīkojumu.
(3) No samaksas par bērna ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem bērna vecāks tiek atbrīvots, ja:
1) bērns mātei piedzimis noziedzīga nodarījuma pret dzimumneaizskaramību rezultātā vai bērna māte atzīta par cietušo kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un bērns nodots ārpusģimenes aprūpē uzreiz pēc dzimšanas;
2) bērna vecāks atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
3) bērna vecākam ir ierobežota rīcībspēja un nodibināta aizgādnība garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ;
4) bērna aprūpe tiek nodrošināta šā likuma 29.pantā noteiktajos gadījumos;
5) pašvaldības sociālais dienests ir sniedzis motivētu atzinumu par vecāka iesaistīšanos savu problēmu risināšanā;
6) bērna vecāks devis rakstveida piekrišanu adopcijai.
(4) Bērna vecākiem ir pienākums gādāt par bērna uzturēšanu vai samaksāt par bērna aprūpes pakalpojumiem arī tad, ja abiem vecākiem vai vienam no viņiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības. Šis pienākums nav jāpilda laikā, kad bērns ir nodots adoptētāju aprūpē.
(5) Bērna un ģimenes pabalsti ārpusģimenes aprūpes laikā vecākiem netiek izmaksāti."
9. 33.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdu "satikties" ar vārdiem "uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus" un vārdu "tikšanās" - ar vārdu "tas";
aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus "aizliegumu satikties" ar vārdiem "personisku attiecību un tiešu kontaktu uzturēšanas tiesību ierobežošanu";
aizstāt ceturtajā daļā vārdus "atņemtas aprūpes vai" ar vārdiem "pārtrauktas vai atņemtas".
10. Papildināt 35.pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja ārpusģimenes aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti, ieceļot bērnam aizbildni, vecākiem ir pienākums maksāt aizbildnim uzturlīdzekļus bērnam nepieciešamajā apmērā, bet ne mazāk, kā noteikts normatīvajos aktos par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam.
(4) Ja vecāki uzturlīdzekļus nemaksā, aizbildnim ir pienākums nodrošināt, ka bērns saņem uzturlīdzekļus no saviem vecākiem. Lai to nodrošinātu, aizbildnim ir tiesības vērsties tiesā.
(5) Ja tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpilde Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par neiespējamu vai ja vecāki tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu pilda apmērā, kas ir mazāks, nekā noteikts normatīvajos aktos par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam, aizbildnim jāvēršas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā."
11. 40.pantā:
papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājam" ar vārdiem "sociālās rehabilitācijas iestādes vadītājam";
papildināt otro daļu pēc vārdiem "sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājs" ar vārdiem "sociālās rehabilitācijas iestādes vadītājs".
12. Aizstāt 42.panta trešajā daļā vārdus "aprūpes vai" ar vārdiem "pārtraukto vai atņemto".
13. Aizstāt 44.panta pirmajā daļā vārdus "radītu apstākļus bērna aprūpes atjaunošanai" ar vārdiem "sekmētu bērna atgriešanos".
14. 45.3 pantā:
papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Par viesģimeni nedrīkst būt persona:
1) kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
2) kura sodīta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
3) kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas to izpildes dēļ;
4) kurai atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo persona nav pildījusi pienākumus atbilstoši bērna interesēm;
5) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;
6) kurai tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par viesģimenes statusa piešķiršanu, ne retāk kā reizi gadā izvērtē viesģimenes piemērotību viesģimenes statusam atbilstoši šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un pārliecinās, vai viesģimene arī turpmāk var veikt viesģimenes pienākumus.";
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Bāriņtiesa lemj par viesģimenes statusa izbeigšanu, ja viesģimene atsakās no viesģimenes pienākumu pildīšanas, vai par viesģimenes statusa atņemšanu, ja bāriņtiesa konstatē, ka viesģimene nepilda viesģimenes pienākumus atbilstoši bērna interesēm."
15. Papildināt 45.4 panta trešās daļas 1.punktu pēc skaitļa un vārdiem "45.3 panta otrās" ar vārdu un skaitli "un 2.1".
16. Izteikt 48.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
"(1) Bērns nedrīkst smēķēt un lietot alkoholiskos dzērienus. Bērns ir aizsargājams no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes. Bērns nedrīkst atrasties tabakas dūmu ietekmē, un bērna klātbūtnē nedrīkst smēķēt, lai nodrošinātu bērnam no dūmiem brīvu vidi.
(2) Bērnā ir jārada negatīva attieksme pret smēķēšanu un alkoholisko dzērienu lietošanu. Bērnam ir aizliegts strādāt darbus, kas tieši saistīti ar tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, kā arī tirdzniecību vai reklāmu. Bērnam ir aizliegts strādāt darbus, kas tieši saistīti ar alkoholisko dzērienu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, kā arī tirdzniecību vai reklāmu, izņemot gadījumus, kad bērns saskaņā ar attiecīgās profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguvi atrodas mācību praksē, kura tiek veikta prakses vadītāja klātbūtnē un kuras gaitā tiek nodrošināta ar darba aizsardzību saistīto normatīvo aktu ievērošana."
17. Izteikt 50.3 panta tekstu šādā redakcijā:
"(1) Ja vecāki vai persona, kuras aprūpē bērns nodots, nevar nodrošināt, ka bērns līdz septiņu gadu vecumam viņu prombūtnes laikā atrodas uzticamas personas klātbūtnē, viņiem ir pienākums nodrošināt bērna uzraudzību pie bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja bērna dzīvesvietā vai citā bērna uzraudzībai paredzētā vietā, vai pie bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu vai bērnu interešu izglītības programmu.
(2) Šā likuma 72.pantā noteiktie ierobežojumi attiecināmi arī uz bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju (tā darbiniekiem).
(3) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs pakalpojumu sniegšanas vietā nodrošina bērnam atbilstošu vidi, kas nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un vispusīgai attīstībai, kā arī nodrošina bērna likumiskajam pārstāvim iespēju iepazīties ar dokumentāciju, kas apliecina šā likuma 72.panta trešajā daļā noteikto prasību izpildi.
(4) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Prasības bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, to reģistrēšanas noteikumus, Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistra pārzini un reģistrā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets."
18. 58.pantā:
papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "Valsts policiju" ar vārdiem "Valsts probācijas dienestu, ja bērns ir probācijas klients";
aizstāt otrajā daļā vārdus "uzvedības sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu" ar vārdiem "uzvedības sociālās korekcijas programmu";
aizstāt trešajā daļā vārdus "sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programma" ar vārdiem "uzvedības sociālās korekcijas programma".
19. 59.pantā:
papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārda "audžuģimenes" ar vārdiem "bērnu aprūpes iestādes vadītāja" un aizstāt vārdu "uzraudzības" - ar vārdu "klātbūtnes";
papildināt otro daļu pēc vārda "bāriņtiesu" ar vārdiem "un sociālo dienestu";
aizstāt trešajā daļā vārdus "pret sevi un" ar vārdu "vai";
izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"(4) Paskaidrojumus no policijas iestādē nogādāta bērna saistībā ar šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem var prasīt policijas darbinieks, kuram ir šā likuma 5.1 panta pirmajā daļā noteiktās speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, piedaloties vecākam, aizbildnim, bāriņtiesas (ja bērns nodots audžuģimenē) vai bērnu aprūpes iestādes pārstāvim vai viņu pilnvarotai personai (turpmāk - vecāks). Ja vecāka piedalīšanās ir pretrunā ar bērna interesēm, vecāks paskaidrojumu prasīšanā atsakās piedalīties vai nav sasniedzams, policijas darbinieks pieaicina citu personu, kurai bērns uzticas, vai psihologu.
(5) Ja policijā ir nogādāts bērns ar īpašām vajadzībām, nodrošināmi apstākļi viņa īpašo vajadzību apmierināšanai, kā arī, ja nepieciešams, pieaicināms speciālists medicīniskās un citas palīdzības sniegšanai bērnam.";
papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā policija noskaidro, vai bērnam ir īpašas vajadzības, un pieaicina kompetentu speciālistu, kā arī nosaka kārtību, kādā policija nodrošina apstākļus bērna īpašo vajadzību apmierināšanai."
20. 60.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "viņu aizstājējiem vai bērnu aprūpes iestādes pārstāvim" ar vārdiem "aizbildnim, audžuģimenei, bērnu aprūpes iestādes pārstāvim vai viņu pilnvarotai personai";
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Ja četru stundu laikā nav iespējams noskaidrot bērna personību un nodot bērnu vecākiem, audžuģimenei, aizbildnim, bērnu aprūpes iestādei, kuru viņš pametis, vai to pilnvarotai personai un ja bērnam kā drošības līdzekli nepiemēro apcietinājumu, policija viņu ievieto audžuģimenē, krīzes centrā vai bērnu aprūpes iestādē, bet, ja tas nav iespējams, profilakses iestādē un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā paziņo par to bāriņtiesai un pašvaldības sociālajam dienestam."
21. Izslēgt 61.panta 3.punktu.
22. Izslēgt 64.panta 4.punktu.
23. Papildināt likumu ar 65.4 pantu šādā redakcijā:
"65.4 pants. Bērnu tiesību aizsardzības komisija
Bērnu tiesību aizsardzības komisija (turpmāk - Komisija) ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir sekmēt, lai Latvijā tiek ieviesta Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989.gada 20.novembra Konvencija par bērna tiesībām un izpildītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērna tiesību komitejas rekomendācijas Latvijas valdībai, kas saistītas ar šo konvenciju. Komisiju izveido, tās sastāvu nosaka un darbības nolikumu apstiprina labklājības ministrs."
24. Aizstāt 67.1 pantā vārdus "atņemtas aprūpes vai" ar vārdiem "pārtrauktas vai atņemtas".
25. Papildināt likumu ar 67.2 pantu šādā redakcijā:
"67.2 pants. Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma
(1) Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēmas "Integrētā iekšlietu informācijas sistēma" sastāvdaļa, kurā iekļauta bērnu tiesību aizsardzībai nepieciešamā informācija, integrējot valsts un pašvaldību institūciju, kā arī ārstniecības personu informāciju par nepilngadīgajiem, kuriem vajadzīgs atbalsts, un gadījumiem, kad veicami preventīvi pasākumi bērnu tiesību aizsardzībai.
(2) Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas mērķis ir veicināt bērnu tiesību un interešu aizsardzību, nodrošinot nepieciešamās informācijas apstrādi un sekmējot starpinstitūciju sadarbību šādos jautājumos:
1) nepilngadīgā tiesību un interešu aizstāvība;
2) nepilngadīgā tiesību un interešu nodrošināšanas uzraudzība;
3) profilaktiskais darbs;
4) sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu nodrošināšana;
5) noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršana un atklāšana;
6) nepilngadīgā meklēšana;
7) administratīvo sodu, kriminālsodu, drošības līdzekļu un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes nodrošināšana;
8) izlīgumu īstenošana un izvērtēšanas ziņojumu sagatavošana par probācijas klientu.
(3) Tiesības apstrādāt nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā iekļauto informāciju, tai skaitā personas datus, ir šādām institūcijām un personām to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei:
1) Valsts policijai;
2) bāriņtiesai;
3) pašvaldības policijai;
4) pašvaldības sociālajam dienestam;
5) Valsts probācijas dienestam;
6) Ieslodzījuma vietu pārvaldei;
7) sociālās korekcijas izglītības iestādei;
8) tiesībsargam;
9) Labklājības ministrijai;
10) ārstniecības personām;
11) Sociālās integrācijas valsts aģentūrai;
12) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai;
13) Valsts robežsardzei;
14) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei;
15) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai;
16) citām valsts un pašvaldību iestādēm, kuru darbību reglamentējošos normatīvajos aktos ir noteikts, ka šo iestāžu funkcijas ir saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību vai kriminālsoda vai administratīvā soda izpildi nepilngadīgajām personām.
(4) Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā var iekļaut bērnu raksturojošu informāciju par viņa interesēm un ieradumiem, dzīvesveidu un dzīves vidi. Par bērnu raksturojošu informāciju uzskatāma informācija, kas nav iegūta administratīvās lietvedības vai kriminālprocesa ietvaros un nav saņemta ar informācijas sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību.
(5) Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā iekļauto bērnu raksturojošo informāciju izsniedz tikai tām valsts un pašvaldību iestādēm, kuru darbību reglamentējošos normatīvajos aktos ir noteikts, ka šo iestāžu funkcijas ir saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību vai kriminālsoda vai administratīvā soda izpildi nepilngadīgajām personām.
(6) Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā iekļauto informāciju, izņemot bērnu raksturojošo informāciju, glabā līdz dienai, kad persona sasniegusi 24 gadu vecumu, arī tādā gadījumā, ja persona ir mirusi pirms attiecīgā vecuma sasniegšanas. Bērnu raksturojošo informāciju nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā glabā līdz dienai, kad persona sasniegusi pilngadību, vai līdz miršanas dienai, ja bērns miris pirms pilngadības sasniegšanas.
(7) Ministru kabinets nosaka kārtību un apjomu, kādā informācija iesniedzama nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmai un saņemama no tās, kā arī sistēmā iekļautās informācijas apstrādes kārtību."
26. Papildināt pārejas noteikumus ar 20., 21., 22., 23., 24. un 25.punktu šādā redakcijā:
"20. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.septembrim izdod šā likuma 67.2 panta septītajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2012.gada 22.maija noteikumi Nr.348 "Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
21. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim izdod noteikumus par kārtību, kādā policija noskaidro, vai bērnam ir īpašas vajadzības, un pieaicina kompetentu speciālistu, kā arī par kārtību, kādā policija nodrošina apstākļus bērna īpašo vajadzību apmierināšanai.
22. Grozījumi likuma 50.3 panta ceturtajā daļā, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka prasības bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējam (tā darbiniekiem), stājas spēkā 2013.gada 1.septembrī.
23. Ministru kabinets līdz 2014.gada 31.martam izdod šā likuma 30.panta pirmajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šā likuma 30.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1536 "Noteikumi par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
24. Bērns, kura vecākiem ar bāriņtiesas lēmumu līdz 2012.gada 31.decembrim ir atņemtas aprūpes tiesības, no 2013.gada 1.janvāra līdz laikam, kad bāriņtiesa lems par aizgādības tiesību atjaunošanu vai prasības celšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu, ir bez vecāku gādības palicis bērns.
25. Šā likuma 5.1 panta pirmajā daļā minētās personas, kuras nav apguvušas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, tās apgūst ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.janvārim."
Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 30.maijā.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2013.gada 20.jūnijā
 |
 |
 |
 |