Darbības ar dokumentu

Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības
 Vienošanās
 par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas
pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu

Latvijas Republikas Valdība un Krievijas Federācijas Valdība, turpmāk sauktas par Pusēm,

vēloties attīstīt un nostiprināt labas kaimiņattiecības starp abām valstīm,

atzīstot nepieciešamību saglabāt un attīstīt saimnieciskās, kultūras un citas tradicionālās saites starp Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas pierobežas teritoriju iedzīvotājiem,

nolūkā vienkāršot Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējos braucienus,

darbojoties saskaņā ar Pušu tiesību aktiem, ir vienojušās par sekojošo.

1. pants

Šajā Vienošanās lietotajiem terminiem ir šāda nozīme:

"robeža" - Latvijas un Krievijas valsts robeža;

"pierobežas teritorijas" - Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas pašvaldību (teritoriālo vienību) teritorijas, kas piekļaujas Latvijas un Krievijas robežai un atrodas ne tālāk kā 30 km no tās; ja daļa no šādas teritorijas atrodas no 30 līdz 50 km no robežas, tad arī tā tiek uzskatīta par pierobežas teritorijas. Puses saskaņo pierobežas teritoriju sarakstu pa diplomātiskajiem kanāliem;

"pierobežas teritoriju iedzīvotāji" - Latvijas Republikas pilsoņi, Krievijas Federācijas pilsoņi, kā arī trešo valstu pilsoņi un personas bez pilsonības, kuri pastāvīgi un likumīgi dzīvo pierobežas teritorijās ne mazāk kā 3 (trīs) gadus, kā arī viņu laulātie, nepilngadīgie bērni un personas, kuras atrodas viņu apgādībā vai aizbildnībā, pat, ja viņi dzīvo pierobežas teritorijās mazāk kā 3 (trīs) gadus;

"tuvi radinieki" - vienas Puses valsts pierobežas teritoriju iedzīvotāji, kuriem ar otras Puses valsts pierobežas teritoriju iedzīvotājiem ir šādas radnieciskās attiecības: laulātie, bērni (tai skaitā adoptētie), vecāki (tai skaitā aizbildņi un aizgādņi), vecāsmātes un vectēvi, mazbērni, brāļi un māsas;

"derīgs ceļošanas dokuments" - derīgi personu apliecinoši dokumenti, kurus Puses atzīst par derīgiem valsts robežas šķērsošanai, izņemot diplomātisko pasi, dienesta pasi un jūrnieka grāmatiņu (pasi);

"vietējās pierobežas satiksmes atļauja" - noteikta parauga dokuments, kas tiek izsniegts vienas Puses valsts pierobežas teritoriju iedzīvotājiem un dod viņiem tiesības vairākkārt ieceļot, izceļot un uzturēties vienīgi otras Puses valsts pierobežas teritorijā;

"vietējās pierobežas satiksmes atļauju izsniedzēja institūcija":

- Latvijas Republikai - Latvijas Republikas Konsulāts Pleskavā;

- Krievijas Federācijai - Krievijas Federācijas Vēstniecība Latvijas Republikā, Krievijas Federācijas Ģenerālkonsulāts Daugavpilī.

2. pants

1. Šī Vienošanās nosaka vietējās pierobežas satiksmes atļauju izsniegšanas kārtību Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas pierobežas teritoriju iedzīvotājiem un viņu savstarpējo braucienu kārtību.

2. Attiecībā uz jautājumiem, ko neregulē šīs Vienošanās noteikumi, tādiem kā atteikums izsniegt vietējās pierobežas satiksmes atļauju, atteikums ieceļot un izraidīšanas pasākumu īstenošana, tiek no vienas puses piemēroti Latvijas Republikas un Eiropas Savienības, no otras puses - Krievijas Federācijas tiesību aktu noteikumi.

3. Vienas Puses valsts pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, uzturoties otras Puses valsts teritorijā, ir pienākums ievērot uzturēšanās valsts normatīvos aktus, tai skaitā ieceļojot šīs otras Puses valsts teritorijā.

4. Pierobežas teritoriju iedzīvotāji, kuri pārkāpj šīs Vienošanās noteikumus, ir atbildīgi saskaņā ar uzturēšanās valsts tiesību aktiem.

3. pants

1. Vietējās pierobežas satiksmes atļaujas saskaņā ar šo Vienošanos izsniedz vietējās pierobežas satiksmes atļauju izsniedzējas institūcijas, pamatojoties uz tām iesniegtiem pierobežas teritoriju iedzīvotāju sarakstiem (turpmāk - Saraksti).

2. Pierobežas teritoriju iedzīvotājiem vietējās pierobežas satiksmes atļaujas saņemšanai nav jāuzrāda ielūgums.

4. pants

1. Pierobežas teritoriju vietējo pašvaldību institūcijas sastāda savas valsts pierobežas teritoriju iedzīvotāju Sarakstus. Minētie Saraksti tiek iesniegti otras Puses vietējās pierobežas satiksmes atļauju izsniedzējām institūcijām saskaņošanai. Sarakstu apmaiņas kārtību Puses saskaņo pa diplomātiskajiem kanāliem. Saraksti tiek saskaņoti 20 kalendāro dienu laikā.

2. Saraksti tiek iesniegti vienu reizi gadā. Nepieciešamības gadījumā tie var tikt grozīti.

3. Sarakstos norāda šādas ziņas par pierobežas teritoriju iedzīvotājiem:

a) vārds, uzvārds;

b) dzimšanas datums un vieta;

c) dzīvesvieta un laika periods, cik ilgi persona likumīgi dzīvo pierobežas teritorijā;

d) brauciena mērķis;

e) uzturēšanās vieta otras Puses valsts pierobežas teritorijā, norādot apdzīvotās vietas;

f) ziņas par derīgu ceļošanas dokumentu (veids, numurs, derīguma termiņš).

4. Pamatojums pierobežas teritoriju iedzīvotāju iekļaušanai sarakstos ir šādos gadījumos:

a) nekustamais īpašums pierobežas teritorijā;

b) radinieku apmeklējums;

c) radinieku apbedījumu vietu apmeklējums;

d) medicīniskās palīdzības saņemšana;

e) piedalīšanās kultūras, izglītības vai sporta pasākumos, ko regulāri rīko Pušu valsts pārvaldes iestādes un institūcijas, vai to organizēšana;

f) piedalīšanās reliģiskos rituālos;

g) regulāra kontaktu īstenošana saimnieciskas darbības jomā, pamatojoties uz attiecīgiem līgumiem bez tiesībām strādāt.

5. pants

1. Vietējās pierobežas satiksmes atļaujas var tikt izsniegtas pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, kuri iesniedz:

a) derīgu ceļošanas dokumentu;

b) aizpildītu vietējās pierobežas satiksmes atļaujas pieteikuma anketu;

c) fotogrāfiju;

d) medicīniskās apdrošināšanas polisi, kas derīga uz pirmā brauciena laiku;

e) dokumentu kopijas, kas apliecina laika periodu, kuru persona likumīgi dzīvo pierobežas teritorijā.

2. Nepieciešamības gadījumā pierobežas satiksmes atļauju izsniedzēja institūcija papildus pieprasa dokumentus, kas apliecina to, ka persona likumīgi dzīvo pierobežas teritorijā, kā arī dokumentus, kas saskaņā ar šīs Vienošanās 4.panta ceturto daļu pamato ieceļošanu otras Puses valsts pierobežas teritorijā.

3. Vietējās pierobežas satiksmes atļaujas tiek izsniegtas bez maksas ar derīguma termiņu no 1 līdz 2 gadiem, bet ne ilgāku kā derīgā ceļošanas dokumenta derīguma termiņš.

4. Vietējās pierobežas satiksmes atļaujas izsniedz 10 kalendāro dienu laikā pēc dienas, kad iesniegti šajā pantā minētie dokumenti. Vietējās pierobežas satiksmes atļaujas izsniegšanas termiņu atsevišķos gadījumos var pagarināt līdz 30 kalendārajām dienām, ja nepieciešama iesniegto dokumentu papildu pārbaude.

5. Pierobežas teritoriju iedzīvotāji, kuriem ir vietējās pierobežas satiksmes atļaujas, var uzturēties otras Puses valsts pierobežas teritorijā šādas atļaujas derīguma termiņa laikā. Pie tam kopējais uzturēšanās ilgums otras Puses valsts pierobežas teritorijā nedrīkst pārsniegt 90 dienas 180 dienu laikā.

6. Ja vienas Puses valsts pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, uzturoties otras Puses valsts pierobežas teritorijā nepārvaramas varas dēļ nav iespējams atstāt otras Puses valsts teritoriju šā panta piektajā daļā noteiktajā termiņā, viņu uzturēšanās termiņš saskaņā ar uzņemošās valsts likumdošanu tiek bez maksas pagarināts līdz laika periodam, kas nepieciešams, lai atgrieztos dzīves vietas valstī.

6. pants

1. Pierobežas teritoriju iedzīvotāji robežu šķērso robežšķērsošanas vietās, kas atvērtas starptautiskajai un divpusējai satiksmei, pamatojoties uz derīgiem ceļošanas dokumentiem un vietējās pierobežas satiksmes atļaujām.

2. Vienas Puses valsts pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, uzturoties otras Puses valsts teritorijā, jābūt medicīniskās apdrošināšanas polisei, kas derīga visu uzturēšanās laiku.

7. pants

Nepilngadīgie pierobežas teritoriju iedzīvotāji robežu šķērso viena no vecākiem (adoptētājiem), aizbildņa vai aizgādņa pavadībā. Šķērsojot robežu un uzturoties otras Puses valsts teritorijā bez pavadības, viņiem papildus derīgiem ceļošanas dokumentiem nepieciešama minēto personu notariāli apliecināta piekrišana vai aizbildnības un aizgādnības iestāžu piekrišana robežas šķērsošanai un tam, ka viņi var uzturēties pierobežas teritorijā.

8. pants

1. Ja vienas Puses valsts pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, uzturoties otras Puses valsts teritorijā, nozūd vai tiek sabojāti derīgi ceļošanas dokumenti, šīs personas nekavējoties paziņo par to uzturēšanās valsts iekšlietu iestādēm un var atstāt tās teritoriju bez vīzām vai citām atļaujām, pamatojoties uz jauniem derīgiem ceļošanas dokumentiem vai atgriešanās apliecībām. Pie tam uzturēšanās valsts iekšlietu iestādes bez maksas izsniedz šīm personām dokumentu, kas apliecina šāda paziņojuma faktu.

2. Lai saņemtu jaunus derīgus ceļošanas dokumentus vai atgriešanās apliecības, pierobežas teritoriju iedzīvotājiem ir tiesības apmeklēt tuvāko tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kas ir tiesīga izsniegt ceļošanas dokumentu vai atgriešanās apliecību, pat ja tā atrodas ārpus šajā Vienošanās noteiktajām pierobežas teritorijām.

9. pants

1. Epidēmiju, epizootiju, stihisku nelaimju vai citu ārkārtas situāciju gadījumos Puses var ieviest pagaidu robežšķērsošanas ierobežojumus pierobežas teritoriju iedzīvotājiem.

2. Puses patur sev tiesības uz nenoteiktu laiku apturēt šīs Vienošanās darbību. Puse, kas pieņēmusi šādu lēmumu, visīsākajā laikā, bet ne vēlāk kā 24 stundas pēc šāda lēmuma pieņemšanas pa diplomātiskajiem kanāliem informē otru Pusi par šādu pasākumu ieviešanu un attiecīgi par to atcelšanu.

10. pants

Domstarpības, kas rodas šīs Vienošanās piemērošanas gaitā, Puses risina savstarpēju konsultāciju ceļā.

11. pants

1. 30 kalendāro dienu laikā pēc šīs Vienošanās parakstīšanas datuma Puses pa diplomātiskajiem kanāliem apmainās ar vietējās pierobežas satiksmes atļauju paraugiem.

2. Ja šī panta pirmajā daļā minētajos dokumentos tiek ieviestas izmaiņas, Puses viena otrai nosūta to paraugus ne vēlāk kā 30 kalendārās dienas pirms to spēkā stāšanās.

12. pants

1. Šī Vienošanās stājas spēkā datumā, kad saņemts pēdējais rakstiskais paziņojums par to, ka Puses ir izpildījušas iekšējās procedūras, kas nepieciešamas, lai tā stātos spēkā.

2. Šī Vienošanās var tikt grozīta vai papildināta, Pusēm savstarpēji vienojoties.

3. Šī Vienošanās ir noslēgta uz nenoteiktu laiku, un tā paliek spēkā 6 mēnešus no datuma, kad viena Puse ir saņēmusi otras Puses rakstisku paziņojumu par tās nodomu izbeigt Vienošanās darbību.

Parakstīta Maskavā 2010. gada 20.decembrī divos eksemplāros latviešu un krievu valodā, pie kam abiem tekstiem ir vienāds spēks.

Latvijas Republikas Valdības vārdā Edgars Skuja ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

Krievijas Federācijas Valdības vārdā Sergejs Lavrovs ārlietu ministrs