Attēlotā redakcija: 19.06.2013. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta rīkojums Nr.136

Rīgā 2013.gada 4.aprīlī (prot. Nr.16 22.§)

1. Apstiprināt Latvijas Nacionālo euro ieviešanas plānu (turpmāk – euro ieviešanas plāns).

2. Noteikt Finanšu ministriju, kā arī citas ministrijas un institūcijas par atbildīgajām institūcijām euro ieviešanas plāna izpildē saskaņā ar tā 1.pielikumu "Pasākumu plāns Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā" (turpmāk – pasākumu plāns).

3. Vadības komitejai (izveidota ar Ministru prezidenta 2005.gada 18.jūlija rīkojumu Nr.308 "Par vadības komitejas izveidošanu") nodrošināt Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomes lēmumu izpildi un uzraudzīt euro ieviešanas plāna izpildi, ņemot vērā pasākumu plānā noteiktos izpildes termiņus.

4. Vadības komitejas padotībā esošajām darba grupām ziņot Vadības komitejai par pasākumu plāna izpildi:

4.1. laikposmā līdz euro ieviešanas mērķa datumam, sākot ar 5.jūniju, – reizi divos mēnešos līdz katra otrā mēneša piektajam datumam;

4.2. sākot ar euro ieviešanas dienu, – reizi pusgadā līdz 10.februārim un 10.augustam.

(Grozīts ar MK 19.06.2013. rīkojumu Nr.267)

5. Finanšu ministram ziņot Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomei par euro ieviešanas plāna izpildi:

5.1. laikposmā līdz euro ieviešanas mērķa datumam, sākot ar 15.jūniju, – reizi divos mēnešos līdz katra otrā mēneša piecpadsmitajam datumam;

5.2. sākot ar euro ieviešanas dienu, – reizi pusgadā līdz 27.februārim un 30.augustam.

(Grozīts ar MK 19.06.2013. rīkojumu Nr.267)

6. Noteikt 2014.gada 1.janvāri par euro ieviešanas mērķa datumu Latvijā.

7. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2012.gada 19.septembra rīkojumu Nr.441 "Par Latvijas Nacionālo euro ieviešanas plānu" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 150.nr.; 2013, 16.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs A.Vilks
(Ministru kabineta
2013.gada 4.aprīļa
rīkojums Nr.136)
LATVIJAS NACIONĀLAIS EURO IEVIEŠANAS PLĀNS

SATURS

SAĪSINĀJUMI

KOPSAVILKUMS

IEVADS

1. EURO IEVIEŠANAS PAMATPRINCIPI UN SCENĀRIJS

1.1. Euro ieviešanas pamatprincipi

1.2. Euro ieviešanas scenārijs

2. TIESĪBU AKTI

2.1. ES tiesību akti par euro ieviešanu

2.2. Latvijas normatīvie akti par euro ieviešanu

2.3. Līgumu nepārtrauktība

3. FINANŠU TIRGUS

3.1. Finanšu tirgus instrumenti

3.2. Latvijas Banka un kredītiestādes

4. VALSTS SEKTORS

4.1. Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu konvertēšana

4.2. Statistika

4.3. Valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārmaiņas

4.4. Valsts budžeta izpildes uzskaite euro

5. PATĒRĒTĀJU TIESĪBU AIZSARDZĪBA

5.1. Preču un pakalpojumu cenu paralēlā atspoguļošana

5.2. Preču un pakalpojumu cenu noapaļošanas kontroles mehānisms

5.3. Tirgus dalībnieku aizliegto vienošanos kontrole

6. PRIVĀTAIS NEFINANŠU SEKTORS

6.1. Grāmatvedība

6.2. Nodokļi

6.3. Viennolūka maksājuma instrumenti

6.4. Mazumtirdzniecība

7. KOMUNIKĀCIJA

7.1. Komunikācijas mērķi

7.2. Komunikācijas stratēģijas īstenošanā iesaistītās institūcijas

7.3. Mērķa grupas

7.4. Sabiedrības aptaujas

7.5. Komunikācijas aktivitāšu laika plāns un termiņi

1. PIELIKUMS

Pasākumu plāns Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā

2. PIELIKUMS

Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatnosacījumi

3. PIELIKUMS

Māstrihtas kritēriji

4. PIELIKUMS

Darba grupu sastāvs

SAĪSINĀJUMI

CSP – Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde

ECB – Eiropas Centrālā banka

ECBS – Eiropas Centrālo banku sistēma

ECOFIN – Ekonomikas un finanšu padome

EK – Eiropas Komisija

EKS – Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēma

EM – Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija

EMS – Ekonomikas un monetārā savienība

ES – Eiropas Savienība

EUR – euro valūtas vienības saīsinājums

Eurostat – Eiropas Savienības Statistikas birojs

FDL – SIA "First Data Latvia"

FKTK – Finanšu un kapitāla tirgus komisija

FM – Latvijas Republikas Finanšu ministrija

FSDG – Finanšu sistēmas darba grupa 

IAUI – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

IKP – iekšzemes kopprodukts

IUB – Iepirkumu uzraudzības birojs

IZM – Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija

KP – Konkurences padome

LB – Latvijas Banka

LCD – Latvijas Centrālais depozitārijs

LDDK – Latvijas Darba devēju konfederācija

LIAA – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

LIKTA – Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija

LKA – Latvijas Komercbanku asociācija

LM – Latvijas Republikas Labklājības ministrija

LP – valsts akciju sabiedrība "Latvijas Pasts"

LPF – Latvijas Pensionāru federācija

LR – Latvijas Republika

LTRK – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

LTA – Latvijas Tirgotāju asociācija

LVL – lata valūtas vienības saīsinājums

MK – Latvijas Republikas Ministru kabinets

MVKKP – Mazo un vidējo komersantu konsultatīvā padome

NASDAQ OMX - NASDAQ OMX Riga – Rīgas Fondu birža

NMSDG – Naudas un maksājumu sistēmas darba grupa

NUPDG – Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa   

NVA – Nodarbinātības valsts aģentūra

NVO – nevalstiskās organizācijas

PIAA – Patērētāju interešu aizstāvības asociācija

PTAC – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

RIGIBID – Latvijas starpbanku noguldījumu procentu likmju indekss

RIGIBOR – Latvijas starpbanku kredītu procentu likmju indekss

SDR – speciālās aizņēmuma tiesības (special drawing rights)

SEPA – vienotā eiro maksājumu telpa (single euro payments area)

SIKDG – Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa 

SIP – Stabilitātes un izaugsmes pakts

SM – Latvijas Republikas Satiksmes ministrija

SESIC – Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs

SPRK – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

SVF – Starptautiskais Valūtas fonds

TARGET 2 – starpbanku euro maksājumu sistēma (Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer System)

TM – Latvijas Republikas Tieslietu ministrija

t.i. – tas ir

t.s. – tā sauktā

t.sk. – tai skaitā

u.c. – un citi

u.tml. – un tamlīdzīgi

u.t.t. – un tā tālāk

VADG – Valsts administrācijas darba grupa 

VARAM – Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VID – Valsts ieņēmumu dienests

VK – Valsts kase

VKM II – Valūtas kursa mehānisms II

VSAA – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

XDR – Starptautiskā Valūtas fonda valūtas vienības saīsinājums

 

KOPSAVILKUMS

Plāna mērķis un uzturēšana

Latvijas Nacionālais euro ieviešanas plāns (turpmāk – Plāns) ir izstrādāts, lai savlaicīgi apzinātu pasākumus, kas īstenojami, lai nodrošinātu veiksmīgu euro ieviešanas procesu Latvijā. Plānā iekļautie pasākumi tiek attiecināti gan uz privāto, gan valsts sektoru. Plānā ir atrunāti euro ieviešanas pamatprincipi un scenārijs, projekta darba uzdevumi, to īstenošanas termiņi un atbildības sfēras. Plāns sagatavots, ievērojot ES un LR normatīvo aktu prasības.

Plānu iespējams papildināt, ja šādu nepieciešamību diktē būtiskas pārmaiņas valstī notiekošos makroekonomikas, politikas, administrācijas, u.c. procesos. Kopš Plāna apstiprināšanas MK 2006.gadā, tas tika papildināts, un tā atjaunotā versija tika apstiprināta ar MK 2010.gada 24.marta rīkojumu Nr.165. Veicot Plāna atjaunošanu 2012.gadā (MK 2012.gada 19.septembra rīkojums Nr.441), tika noteikti konkrēti izpildes datumi katrai no 1.pielikumā "Pasākumu plāns Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā" (turpmāk – Pasākumu plāns) ietvertajām aktivitātēm. 2013.gada sākumā (MK 2013.gada 22.janvāra rīkojums Nr.24) Plāns tika papildināts, tajā nostiprinot Eiropas vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomes lomu.

Latvijas soļi ceļā uz euro ieviešanu

2004.gada 1.maijā Latvija kļuva par ES dalībvalsti. Pievienošanās līgums paredz Eiropas vienotās valūtas euro ieviešanu, sasniedzot augstu noturīgas konverģences līmeni. Valstij, gatavojoties kļūt par pilntiesīgu EMS dalībnieci, jānodrošina, ka tās valūtas kursa svārstības nepārsniedz VKM II noteiktos ierobežojumus. Pildot šo nosacījumu, 2005.gada 1.janvārī lats tika piesaistīts euro pēc kursa EUR 1 = LVL 0,702804, un 2005.gada 2.maijā Latvija pievienojās VKM II.

Pamatojoties uz Latvijas Konverģences programmu 2012.-2015.gadam, kurā ietvertās vidēja termiņa prognozes norāda uz Latvijas spēju 2012.gadā sasniegt arī pārējos Māstrihtas kritērijus, un Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmu, Latvijas valdība ar 2010.gada 24.marta rīkojumu Nr.165 noteica 2014.gada 1.janvāri par euro ieviešanas mērķa datumu.

Māstrihtas kritēriju izpilde – ceļš uz euro zonu

Vienu gadu pirms novērtējuma Māstrihtas kritēriju ietvaros attiecīgajā valstī tiek vērtētas šādas norises:

1. Cenu stabilitāte – vidējās gada inflācijas līmenis valstī nedrīkst vairāk kā par 1.5 procentu punktiem pārsniegt triju vidējās gada inflācijas ziņā labāko ES dalībvalstu vidējo rādītāju.

2. Valsts finanšu stabilitāte – vispārējās valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts IKP.

3. Valsts finanšu ilgtspēja – vispārējās valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP.

4. Stabilitāte, ko valsts panākusi tuvinot ekonomiku euro zonai – ilgtermiņa procentu likmes – parasti valdības 10 gadu obligāciju likmes –, nedrīkst vairāk kā par 2 procentu punktiem pārsniegt triju vidējās gada inflācijas ziņā labāko ES dalībvalstu vidējo rādītāju.

5. Valūtas kursa stabilitāte – vismaz divus gadus ilga dalība VKM II.

Valsts atbilstība konverģences kritērijiem ir būtiska ne tikai kādā konkrētā brīdī, bet arī ilgstošā laika periodā. Šā iemesla dēļ, novērtējot valsti, ES institūcijas – EK un ECB –īpašu uzmanību pievērš konverģences ilgtspējai. Papildus pieminētajai ekonomikas konverģencei tiek izvērtēta arī t.s. tiesiskā konverģence. Tā nozīmē, ka dalībvalsts nacionālo tiesību aktiem, t.sk. centrālās bankas darbību regulējošiem aktiem jāatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību, kā arī ECBS un ECB Statūtu nosacījumiem.

ES tiesiskais regulējums euro ieviešanai un Latvijas normatīvie akti par euro ieviešanu

Juridisko pamatu euro ieviešanas procesam ES dalībvalstīs veido ES tiesību akti. Lai nodrošinātu euro ieviešanu Latvijā, jāveic grozījumi esošajos LR normatīvajos aktos, kā arī jāizstrādā un jāizdod jauni. Pusotru gadu pirms euro ieviešanas mērķa datuma tika apstiprināta Koncepcija par normatīvo aktu sakārtošanu saistībā ar euro ieviešanu Latvijā (turpmāk – Koncepcija). 2013.gada 31.janvārī tika pieņemts Euro ieviešanas kārtības likums, kuru izstrādāja FM sadarbībā ar pārējām ministrijām un citām iesaistītajām pusēm, kas ir pārstāvētas Latvijas Euro projekta darba grupās. Likumā noteikti pārejas procesa pamatprincipi: skaidras un bezskaidras naudas nomaiņas kārtība, tostarp latu un euro vienlaicīgas apgrozības periods, cenu paralēlās atspoguļošanas kārtība, u.c. Likumprojekta izstrādes gaitā tika saņemts ECB atzinums.

Euro ieviešanas procesa vadība

Euro ieviešanas koordināciju nodrošina Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padome, kas ir koleģiāla un koordinējoša institūcija un kas izveidota, lai nodrošinātu saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai euro ieviešanai Latvijā. Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomes lēmumu turpmāku izpildi nodrošina vadības komiteja, kas izveidota, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2005.gada 18.jūlija rīkojumu Nr.308 "Par vadības komitejas izveidošanu".

Vadības komiteju vada Finanšu ministrijas valsts sekretārs, un tās sastāvā ir Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas, Latvijas Bankas un citu iestāžu augstākās amatpersonas. Vadības komitejas uzdevums ir euro ieviešanas stratēģijas īstenošana atbilstoši Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomē pieņemtajiem lēmumiem, plāna izstrādes kontrole, kā arī no tiem izrietošo nepieciešamo pasākumu koordinēšana un vadība.

Sagatavošanās darbus konkrētās jomās veic vadības komitejas ietvaros izveidotas piecas darba grupas, kurās iesaistīti daudzu valsts un nevalstisku organizāciju pārstāvji. Par vadības komitejas lēmumu īstenošanu un darba grupu darbības koordinēšanu atbild euro ieviešanas projekta vadītājs. Reizi pusgadā euro ieviešanas projekta vadītājs Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomei sniedz pārskata ziņojumus par paveikto euro ieviešanas projekta ietvaros. Vienu gadu pirms euro ieviešanas mērķa datuma pārskata ziņojumi tiek sniegti reizi divos mēnešos.

Pasākumu plāns vienotas Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā

Pasākumu plāns Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā ir Latvijas Nacionālā euro ieviešanas plāna 1.pielikums. Tajā iekļauti konkrēti euro ieviešanas pasākumi, lai nodrošinātu skaidras un bezskaidras naudas euro ieviešanu, sabiedrības informēšanu, tiesību aktu, statistikas, grāmatvedības, finanšu instrumentu un informācijas sistēmu pielāgošanu euro, kā arī patērētāju tiesību aizsardzību. Pasākumu plānā ir norādīti konkrēti uzdevumu izpildes termiņi un atbildīgās institūcijas.

Euro ieviešanas pamatprincipi

Pāreju no lata uz euro paredzēts veikt tā, lai norēķinu valūtas maiņas dēļ iespējami maz tiktu traucēta ikviena valsts iedzīvotāja ikdiena.

Pamatprincipi:

• efektivitāte – visu valsts veikto pasākumu izmaksām jābūt samērojamām ar iespējamiem riskiem, kas varētu rasties, ja attiecīgais pasākums netiku veikts pienācīgā apjomā un kvalitātē;

• orientācija uz sliktāk pozicionēto iedzīvotāju – īpašu uzmanību pievērst sabiedrības daļai ar ierobežotu finanšu pakalpojumu pieejamību, piemēram, attālu apdzīvoto vietu iedzīvotājiem.

Lai mazinātu ar norēķinu valūtas maiņu saistītas izmaksas un nodrošinātu efektīvu maiņas procesu, Latvijā tiek plānots vienlaikus ieviest skaidras un bezskaidras naudas euro.

Pāreja no lata uz euro

Latu un euro vienlaicīgas apgrozības periods

Divas nedēļas pēc euro ieviešanas tiks nodrošināta skaidras naudas latu un euro vienlaicīga lietošana. Divas nedēļas ilgs vienlaicīgās apgrozības periods, noteikts balstoties uz citu jauno euro zonas dalībvalstu (Igaunijas, Slovākijas un Slovēnijas) pieredzi. Piemēram, Igaunijā jau divās nedēļās pēc euro ieviešanas vairāk kā 90% darījumu tika veikti euro. Divas nedēļas ilgs vienlaicīgās apgrozības periods samazinās pakalpojumu sniedzēju nozaru, piemēram, tirgotāju, transporta, sabiedriskās ēdināšanas, medicīnas, u.c. izmaksas un slogu, nodrošinot naudas darījumus vienlaikus divās valūtās.

Līdz 2014.gada 14.janvārim (ieskaitot) iedzīvotāji varēs veikt skaidras naudas norēķinus gan latos, gan euro. Sākot no 2014.gada 1.janvāra, latu banknotes un monētas tiks izņemtas no apgrozības un aizstātas ar euro. Bezskaidras naudas norēķini no pirmās euro ieviešanas dienas notiks vienīgi euro.

Skaidras naudas apmaiņa

Banknošu un monētu apmaiņa bez komisijas maksas būs iespējama:

• trīs mēnešus pēc euro ieviešanas dienas – atsevišķās LP pasta pakalpojumu sniegšanas vietās. Atbilstoši noteiktajam Euro ieviešanas kārtības likumā, izvērtējot nepieciešamību un valsts budžetā pieejamos līdzekļus, MK nomaiņas periodu var pagarināt, bet ne ilgāk kā par trim mēnešiem;

• sešus mēnešus pēc euro ieviešanas dienas – kredītiestādēs;

• neierobežotu laiku pēc euro ieviešanas dienas – Latvijas Bankā.

Bezskaidras naudas norēķini euro

Euro ieviešanas dienā visi lati kredītiestāžu un citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju kontos (tas attiecas arī uz maksājumu kartēm) automātiski un bez maksas tiks pārvērsti euro pēc ES Padomes (turpmāk – Padome) noteiktā valūtas maiņas kursa. Arī finanšu instrumentos – akcijās, aizdevumu līgumos u.c. – latos izteiktas summas tiks konvertētas euro. Visi darījumi un maksājumi, kuri līdz šim tika veikti latos, tiks veikti euro. Līgumiem tiks piemērots t.s. līgumu nepārtrauktības princips, tādejādi spēkā esošos līgumus nevajadzēs aizstāt ar jauniem.

Cenu paralēlās atspoguļošanas periods

Lai savlaicīgi sagatavotu sabiedrību – jebkuru naudas lietotāju – pārejai no lata uz euro, palīdzētu apgūt jaunās valūtas vērtību un dotu iespēju sekot cenu līmenim abās valūtās, Plāns paredz cenu paralēlās atspoguļošanas periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 30.jūnijam, un tas būs saistošs ikvienam preču pārdevējam un pakalpojumu sniedzējam valstī. Atbilstoši EK 2008.gada 10.janvāra Ieteikumam (izziņots ar dokumenta numuru K(2007)6912) par pasākumiem, lai atvieglotu turpmāko pāreju uz euro rekomendētais cenu paralēlās atspoguļošanas periods ir pusotrs gads – sākot no brīža, kad Padome nosaka valūtas maiņas kursu, t.i., aptuveni pusgadu pirms euro ieviešanas dienas, un beidzot gadu pēc euro ieviešanas (līdz 2014.gada 31.decembrim).

Euro ieviešanas izmaksas

Valsts institūcijas un tirgus dalībnieki – uzņēmumi, kredītiestādes, kā arī ikviens preču pārdevējs un pakalpojumu sniedzējs – plāno un sedz euro ieviešanai nepieciešamos izdevumus atbilstoši savai kompetencei un darbības jomai. Centrālo valsts iestāžu euro ieviešanas izmaksas tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem.

Finanšu pakalpojumu sasniedzamības nodrošināšanai, LP skaidrās naudas nomaiņas izmaksas tiks kompensētas no valsts budžeta līdzekļiem. Lai īstenotu Plāna pamatprincipus (orientācija uz sliktāk pozicionēto iedzīvotāju un skaidras naudas nomaiņas procesa efektīva īstenošana), tika precizēta LP loma skaidras naudas nomaiņas procesā.  Skaidrās naudas nomaiņu nodrošinās 302 pasta pakalpojumu sniegšanas vietas, jo  to apkalpošanas teritorijā neatrodas komercbanku filiāles.

Informēšana par euro ieviešanu

Ikvienam valsts iedzīvotājam jāsaņem daudzpusīga informācija par praktiskiem euro ieviešanas jautājumiem – vienlaicīgās apgrozības periodu, nomaiņas periodu, paralēlās atspoguļošanas periodu, valūtas maiņas kursu, bezskaidras, elektroniskās un skaidras naudas nomaiņas kārtību, banknošu un monētu dizainu, drošības pazīmēm, u.c. Intensīvākā sabiedrības informēšanas kampaņas daļa ir ieplānota, sākot jau ar 2013.gada maiju, kā arī ar brīdi, kad Padome nosaka valūtas maiņas kursu, līdz lata un euro vienlaicīgas apgrozības perioda beigām.

Atbilstoši plānā definētajam pamatprincipam – orientācija uz sliktāk pozicionēto iedzīvotāju – īpaša uzmanība tiks pievērsta noteiktām sabiedrības grupām, piemēram, iedzīvotājiem, kuri mīt finanšu pakalpojumu ziņā grūti sasniedzamos reģionos, pensionāriem un personām ar īpašām vajadzībām, mazākumtautību pārstāvjiem, kuri neizmanto informāciju latviešu valodā, kā arī citām komunikācijas kampaņas mērķa grupām. Šo grupu informēšanā tiks iesaistītas profesionālās asociācijas, atbildīgās valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas, apvienības un sociālie dienesti.

Vispārējā komunikācijas kampaņā par euro ieviešanas jautājumiem tiks iesaistītas visas valsts pārvaldes institūcijas, ka arī privātais sektors. Galvenie informēšanas partneri būs ministrijas, LB, EK, ECB, kredītiestādes, Saeima, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, profesionālās un sabiedriskās asociācijas, komersanti u.c. Sabiedrības informēšanas kampaņu koordinēs FM.

 

IEVADS

Plāna mērķis ir noteikt galvenos euro ieviešanas projekta darba uzdevumus Latvijā, to īstenošanas periodus un atbildības sfēras, kā arī definēt euro ieviešanas pamatprincipus un scenāriju, lai nodrošinātu veiksmīgu euro ieviešanas procesu gan privātajā, gan valsts sektorā. Plāns sagatavots, ievērojot ES un LR normatīvo aktu prasības.

Plāna mērķauditorija ir tā īstenošanā iesaistīto institūciju darbinieki, projekta darba grupu dalībnieki un vadītāji, kā arī ikviens sabiedrības loceklis, kuru jebkādā mērā skars norēķinu valūtas maiņa Latvijā.

Euro ieviešana Latvijā

2003.gada 20.septembra referendumā Latvijas tauta nobalsoja par Latvijas pievienošanos ES un līdz ar to arī par euro ieviešanu. Šādas saistības Latvijai, tāpat kā citām jaunajām ES valstīm, paredz Līgums par Eiropas Savienības darbību.

Pamatojoties uz Latvijas Konverģences programmu 2012.-2015. gadam, kurā ietvertās vidēja termiņa prognozes norāda uz Latvijas spēju 2012.gadā sasniegt Māstrihtas kritērijus,  un Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmu, Latvijas valdība ar 2010.gada 24.marta rīkojumu Nr.165 noteica 2014.gada 1.janvāri par  euro ieviešanas mērķa datumu.

Euro ieviešanas procesa organizatoriskā struktūra un kārtība

Lai nodrošinātu efektīvu euro ieviešanas procesu Latvijā, saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija protokolu Nr.36 58.§ "Par pasākumiem, kas veicami, lai sagatavotos Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanai Latvijā" tika izveidota vadības komiteja, kuras uzdevums ir euro ieviešanas stratēģijas izvēle, plāna izstrādes kontrole, kā arī nepieciešamo pasākumu koordinēšana un vadība. Šo komiteju vada Finanšu ministrijas valsts sekretārs. Vadības komitejas sastāvā ir Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas, Latvijas Bankas un citu iestāžu augstākās amatpersonas.

Euro ieviešanas procesu uzrauga Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padome, kam vadības komiteja reizi pusgadā sniedz pārskatu par paveikto. Vienu gadu pirms euro ieviešanas mērķa datuma pārskata ziņojumi tiek sniegti reizi divos mēnešos, ja Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomē nav lemts citādi. Savukārt par vadības komitejas lēmumu īstenošanu, darba grupu darbības koordinēšanu, kā arī par to problēmu risināšanu, kuras saistītas ar euro ieviešanu, atbildīgs ir euro ieviešanas projekta vadītājs.

Vadības komiteja apzinājusi būtiskākos jautājumus, kas risināmi dažādos valsts un sabiedriskajos sektoros, lai Latvijā ieviestu vienoto Eiropas valūtu:

esošo normatīvo aktu izvērtēšana un jaunu normatīvo aktu izstrādāšana;

valsts statistikas jomas pielāgošana norēķinu valūtas maiņai;

euro monētu un banknošu sagāde, maksājumu sistēmu pārveide norēķiniem euro;

naudas un kapitāla tirgus pielāgošana norēķiniem euro un finanšu instrumentu konvertēšana;

privātpersonu un nefinanšu sektora sagatavošana euro ieviešanai;

sabiedrības informēšanas pasākumi;

citi jautājumi.

Lai īstenotu minēto, Vadības komitejas pakļautībā izveidotas piecas darba grupas (skatīt 4.pielikumu), kurās iekļauti valsts iestāžu un komercsabiedrību, kā arī profesionālo asociāciju dažādu līmeņu pārstāvji. Darba grupas savas kompetences ietvaros izstrādā priekšlikumus Pasākumu plānam vienotās Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā.

Darba grupas nosaukums

Galvenie darbības virzieni

Valsts administrācijas darba grupa

Normatīvo aktu pielāgošana saistībā ar euro ieviešanu, statistikas, grāmatvedības un citu valsts informācijas sistēmu pielāgošana euro ieviešanai, vadlīniju izstrāde uzņēmumiem saistībā ar grāmatvedības uzskaites, nodokļu maksājumu, valūtas kursa piemērošanas, statistikas, kases aparātu u.c. jautājumiem.

Naudas un maksājumu sistēmas darba grupa

Euro skaidras un bezskaidras naudas ieviešanas jautājumi, maksājumu sistēmu pielāgošana norēķiniem euro.

Finanšu sistēmas darba grupa

Naudas un kapitāla tirgus, finanšu instrumenti, euro ieviešanas jautājumi apdrošināšanas un pensiju fondu sektorā, valsts parāda denominācijas jautājumi, vērtspapīru sistēmu pielāgošana norēķiniem euro.

Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa

Risina jautājumus saistībā ar  euro ieviešanas ietekmi uz attiecībām starp nefinanšu sabiedrībām un patērētājiem, kampaņas "Godīgs eiro ieviesējs" vadība, vadlīniju izstrāde uzņēmumiem saistībā ar cenu paralēlās atspoguļošanas periodu.

Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa

Sabiedrības informēšanas kampaņas sagatavošana un īstenošana, t.sk. informatīvas interneta lapas izveide un uzturēšana, informatīvā tālruņa centra uzturēšana privātpersonu un komercsabiedrību vajadzībām.

Lai nodrošinātu atgriezenisko saikni ar sabiedrību, Vadības komitejas pārstāvji un euro ieviešanas projekta vadītājs rīko konsultācijas ar sociālajiem partneriem,  profesionālajām asociācijām un NVO pārstāvjiem. Savukārt komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem par euro ieviešanas jautājumiem sadarbībā ar euro ieviešanas projekta vadītāju nodrošina Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa sadarbībā ar tajā pārstāvētajām institūcijām.

Pasākumu plānā (skatīt 1.pielikumu) ir iekļauti praktiski darba uzdevumi (pasākumi), kuri darba grupām jāizpilda, gatavojoties vienotās valūtas ieviešanai Latvijā. Lai nodrošinātu savlaicīgu euro ieviešanas pasākumu īstenošanu, Pasākumu plānā iekļautajiem uzdevumiem ir norādīts sākuma un beigu datums, kā arī atbildīgās un līdzatbildīgās iesaistītās puses

Pasākumu plāns tiek aktualizēts saskaņā ar noteikto euro ieviešanas mērķa datumu – 2014.gada 1.janvāri. Izmaiņu gadījumā Pasākumu plāns tiek sagatavots MK atkārtotai apstiprināšanai.

Ziņas par pasākumu izpildei piešķirto un papildus nepieciešamo finansējumu

2012.gada 15.novembrī atbilstoši attiecīgajiem MK normatīvajiem aktiem1 Saeima apstiprināja euro ieviešanas izmaksas likuma "Par valsts budžetu 2013.gadam" ietvaros. Lai atslogotu pamatfunkciju daļu valsts budžetā, daļa no euro ieviešanas izdevumiem tiek segta no Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem, kā arī EK granta par euro ieviešanas komunikācijas pasākumiem. Pārējiem pasākumiem 2013.gadā un 2014.gadā tiks veikta apropriācijas pārdale no 74.resora 03.00.00 programmas "Latvijas Nacionālā euro ieviešanas plāna pasākumi" uz ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetiem. Satiksmes ministrija LP papildu nepieciešamos līdzekļus 2014.gadam, kas saistīti ar "Euro ieviešanas kārtības likuma" noteiktajām termiņa izmaiņām skaidrās naudas nomaiņai 302 LP pasta pakalpojumu sniegšanas vietās no iepriekš noteiktā viena mēneša līdz likuma 8.panta otrajā daļā nostiprinātajiem trim mēnešiem, iesniedz kā jaunās politikas iniciatīvu.

Latvijas soļi ceļā uz euro ieviešanu

Gatavojoties Latvijas pilntiesīgai dalībai VKM II, 2004.gada 30.decembrī tika noteikts lata piesaistes kurss euro: EUR 1 = LVL 0,702804, kas ir spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

Lata un euro piesaistes kurss aprēķināts pēc ECB 2004.gada 30.decembrī fiksētajiem valūtu tirgus kursiem, izmantojot SDR valūtu groza valūtu kursu formulu – tāpat kā katru dienu kopš 1994.gada sākuma, kad lats tika piesaistīts SVF norēķinu vienībai (XDR 1 = LVL 0,7997).

Latvijai pievienojoties VKM II, ar 2005.gada 2.maiju LB vienpusēji nodrošina, ka lata un euro kursa svārstības nepārsniedz ±1% no centrālā jeb piesaistes kursa. Tas nozīmē, ka saglabājas iepriekšējā perioda (kad lats bija piesaistīts SDR) lata kursa svārstību koridora platums attiecībā pret piesaistes valūtu, kas finanšu tirgum ir saprotams un ierasts. Saskaņā ar euro ieviešanas kritērijiem, jeb t.s. Māstrihtas kritērijiem, kas nosaka ES valsts gatavību EMS trešajam posmam,   dalībvalstij VKM II jāpiedalās bez būtiskām svārstībām vismaz divus gadus, un Latvija pilda šo kritēriju atbilstoši VKM II ietvaram. Valsts uzdevums ir nodrošināt arī pārējo konverģences kritēriju izpildi, jo lai ieviestu euro, ES valstīm jāsasniedz augsts noturīgas tautsaimniecības konverģences līmenis (skatīt 2.pielikumu). To novērtē, pamatojoties uz Māstrihtas kritēriju izpildi (skatīt 3.pielikumu).

Lai lemtu par Latvijas gatavību euro ieviešanai, EK un ECB gatavo konverģences ziņojumus – vērtējumus  par valsts gatavību dalībai EMS. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību papildus iepriekšējos gados ievērotajai kārtībai (EK sagatavo Padomei adresētu priekšlikumu par paplašināšanos, notiek konsultācijas ar Eiropas Parlamentu, diskusijas Eiropadomē) Padomei būs jāsaņem arī euro zonas dalībvalstu ieteikums (pieņems ar kvalificēto balsu vairākumu) par euro zonas paplašināšanos un uzaicinājumu Latvijai pievienoties euro zonai ar konkrētu latu konvertācijas kursu pret euro un ieviest vienoto Eiropas valūtu kā likumīgu maksāšanas līdzekli valstī.


1 2012.gada 17.septembra rīkojums Nr.438 "Par finansējuma piešķiršanu ministrijām (centrālajām valsts iestādēm) Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas izdevumu segšanai", 2012.gada 18.septembra rīkojums Nr.440 "Par finansējuma piešķiršanu ministrijām (centrālajām valsts iestādēm) specifisko informācijas sistēmu pielāgošanas izdevumu segšanai saistībā ar euro ieviešanu" un 2012.gada 16.oktobrī  rīkojums Nr.487 "Par finansējuma piešķiršanu ministrijām (centrālajām valsts iestādēm) specifisko informācijas sistēmu pielāgošanas izdevumu segšanai saistībā ar euro ieviešanu". 2013.gadā tiks veikta apropriācijas pārdale no papildu rezervētajiem līdzekļiem neplānotiem izdevumiem 74.resora 03.00.00 programmā "Latvijas Nacionālā euro ieviešanas plāna pasākumi" uz ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetiem.

 

1. Euro ieviešanas pamatprincipi un scenārijs

Pāreja no lata uz euro ir liela mēroga projekts, kam Latvijas jaunākajā vēsturē ir maz līdzinieku vēriena un nozīmības ziņā: tas ir gandrīz tikpat vēsturisks kā 2003.gada 20.septembra referendums un skars katru – tāpat kā lata atkalieviešana.

Lai pārstāvētu visas Latvijas sabiedrības intereses, projekta īstenošanā piedalīsies:

• valdība;

• valsts pārvaldes institūcijas;

• pašvaldības;

• LB;

• FKTK;

• kredītiestādes;

• LP;

• plašsaziņas līdzekļi;

• tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumi;

• sociālie partneri, profesionālās asociācijas, NVO, u.c.

1.1. Euro ieviešanas pamatprincipi

Euro ieviešanas procesam jābūt izstrādātam tā, lai norēķinu valūtas maiņas dēļ iespējami maz tiktu traucēta katra Latvijas sabiedrības locekļa ikdiena, tāpēc euro ieviešanas projekta ietvaros apzināti būtiskākie euro ieviešanas pamatprincipi un to īstenošanas scenārijs.

Pamatprincips

Mērķis

Efektivitāte

Visu valsts veikto pasākumu izmaksām jābūt samērojamām ar iespējamiem riskiem, kas varētu rasties, ja attiecīgais pasākums netiku veikts pienācīgā apjomā un kvalitātē.

Orientācija uz finanšu pakalpojumu pieejamības ziņā sliktāk pozicionēto iedzīvotāju

Samazināt norēķinu valūtas maiņas procesa ietekmi uz iedzīvotāju grupu ar ierobežotu pieeju finanšu pakalpojumiem, piemēram, attālu apdzīvoto vietu iedzīvotājiem.

1.2. Euro ieviešanas scenārijs

Lai mazinātu ar norēķinu valūtas maiņu saistītās izmaksas un nodrošinātu efektīvu euro ieviešanas procesu, Latvijā skaidras un bezskaidras naudas euro norēķinus tiek plānots ieviest vienlaicīgi, t.i. ievērojot tā sauktā "lielā sprādziena" principu.

Lata un euro vienlaicīgas apgrozības periods

Lai nodrošinātu Latvijas sabiedrības locekļu darījumu nepārtrauktību, paredzēta divas nedēļas ilga divu valūtu – lata un euro – skaidras naudas vienlaicīga lietošana no euro ieviešanas brīža līdz brīdim, kad euro kļūst par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli LR. Vienlaicīgas apgrozības periods nav attiecināms uz bezskaidras naudas norēķiniem – latos denominēto bezskaidras naudas atlikumu konvertācija euro tiek veikta euro ieviešanas dienā.

Atlikuma izdošana euro

Lai paātrinātu skaidras naudas nomaiņas procesu, sākot ar euro ieviešanas dienu naudas atlikums par precēm un pakalpojumiem tiks izdots tikai euro. Vienlaicīgas apgrozības periodā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistītajos pasažieru pārvadājumu transportlīdzekļos, saņemot maksājumu latos, atlikumu drīkst izdot latos, bet, saņemot maksājumu euro, atlikumu izdod euro.

Periods latu skaidrās naudas nomaiņai pret euro bez komisijas maksas

Lai nodrošinātu valsts iedzīvotājus ar euro monētām un banknotēm, latu apmaiņu pret euro bez komisijas maksas būs iespējams veikt:

trīs mēnešus, sākot ar euro ieviešanas dienu – 302 LP pasta pakalpojumu sniegšanas vietās;

sešus mēnešus, sākot ar euro ieviešanas dienu – kredītiestādēs;

bez termiņa ierobežojuma, sākot ar euro ieviešanas dienu – LB.

Cenu paralēlās atspoguļošanas periods

Trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc euro ieviešanas dienas preču un pakalpojumu cenas būs obligāti jāuzrāda gan latos, gan euro, lai ierobežotu preču un pakalpojumu cenu spekulatīvu kāpumu un laikus sagatavotu sabiedrību norēķinu valūtas maiņai. Rekomendētais cenu paralēlās atspoguļošanas periods ir no brīža, kad Padome nosaka valūtas maiņas kursu, t.i., aptuveni pusgadu pirms euro ieviešanas dienas, līdz 2014.gada 31.decembrim.

Euro ieviešanas procesa izmaksu segšanas avoti

Valsts nekompensēs tirgus dalībnieku izdevumus, izņemot Euro ieviešanas likumprojektā noteikto izņēmuma gadījumu attiecībā uz LP. Katram tirgus dalībniekam jāplāno euro ieviešanas procesam nepieciešamie līdzekļi atbilstoši savai kompetencei un darbības jomai.

Latu konvertācija uz euro

Kārtība, kādā tiks veikta līgumu, skaidras un bezskaidras naudas, kā arī citu maksāšanas līdzekļu un viennolūka maksājuma instrumentu (e-talons, dāvanu karte, degvielas uzpildes staciju karte, u.c.) konvertācija uz euro, ir atrunāta  Euro ieviešanas kārtības likumā.

 

2. TIESĪBU akti

2.1. ES tiesību akti par euro ieviešanu

Līgums par Eiropas Savienības darbību

Līgums par Eiropas Savienības darbību paredz izmaiņas kārtībā, kādā tiek pieņemts lēmums par euro zonas paplašināšanos. Papildus iepriekšējos gados ievērotajai kārtībai  (EK sagatavo Padomei adresētu priekšlikumu par paplašināšanos, notiek konsultācijas ar Eiropas parlamentu, diskusijas Eiropadomē) Padomei būs jāsaņem arī euro zonas dalībvalstu ieteikums (pieņems ar kvalificēto balsu vairākumu) par euro zonas paplašināšanos.

Euro ieviešanas procesu ES valstīs regulē vairākas ES regulas

I Padomes 1997.gada 17.jūnija Regula (EK) Nr. 1103/97 par dažiem noteikumiem attiecībā uz euro ieviešanu

Regula attiecas uz visām ES valstīm. Regulas būtiskākie aspekti ir:

euro ieviešana nemaina tiesisko instrumentu noteikumus, neatbrīvo no to izpildes un nedod kādai no pusēm tiesības vienpusēji grozīt šādu instrumentu vai beigt tā lietošanu;

• maiņas kursu apstiprina kā vienu euro, kas izteikts ar katras iesaistītās dalībvalsts valūtu. Kursu apstiprina ar sešiem nozīmīgiem cipariem;

• maiņas kursu nenoapaļo un nesaīsina, veicot konvertēšanu;

• maiņas kursu izmanto abpusējai konvertēšanai euro vienības un valsts valūtas vienību starpā;

• naudas summas, kas jākonvertē no vienas valsts valūtas citā, vispirms konvertē naudas vienībās, kas izteiktas euro vienībās, šo summu noapaļo, atstājot ne mazāk kā trīs ciparus aiz komata, bet pēc tam konvertē citas valsts valūtas vienībās;

• naudas summas, kas jāmaksā vai par kurām jāsniedz pārskats, veicot noapaļošanu pēc konvertēšanas euro vienībās, noapaļo uz augšu vai leju līdz tuvākajam centam. Ja maiņas kursa piemērošanas rezultātā skaitlis dalās tieši uz pusēm, to noapaļo uz augšu.

II Padomes 1998.gada 3.maija Regula (EK) Nr. 974/98 par euro ieviešanu

Regula nosaka vispārējo kārtību iesaistīto dalībvalstu valūtu aizstāšanai ar euro un definē pārejas perioda noteikumus euro ieviešanai pirmajās euro zonas valstīs. Regula sniedz skaidrojumu vairākiem terminiem, kas tiek lietoti saistībā ar Eirosistēmu (piemēram, maiņas kurss, tiesiskie instrumenti, euro vienība, pārejas periods, denominācijas maiņa). Svarīgi, ka Regulā noteikts, ka nevienai personai, izņemot emisijas iestādi un personas, kas īpaši norādītas emisijas valsts tiesību aktos, nav pienākuma katrā atsevišķā maksājumā pieņemt vairāk nekā 50 monētu.

III Padomes 2005.gada 21.decembra Regula Nr. 2169/2005, kas groza Padomes 1998.gada 3.maija Regulu (EK) Nr. 974/98

Lai jaunās ES valstis varētu ieviest euro, 2005.gada 21.decembrī tika pieņemti Padomes Regulas (EK) Nr. 974/98 grozījumi (Padomes Regula (EK) Nr. 2169/2005). Izstrādātie grozījumi atceļ atsauces uz konkrētiem datumiem, kuri aizstāti ar definīcijām, jo noteiktie datumi dažādām valstīm var atšķirties. Grozījumi paredz, ka valstis varēs izvēlēties euro ieviešanas scenāriju un pārejas perioda ilgumu. Būtisks Regulas grozījums nosaka, ka kredītiestādes saviem klientiem maina attiecīgās valsts valūtas banknotes un monētas pret euro banknotēm un monētām bez maksas un līdz maksimālajai robežai, ko valsts var noteikt nacionālajos normatīvajos aktos.

IV Padomes 1998.gada 31.decembra Regula (EK) Nr. 2866/98 par maiņas kursu starp euro un to dalībvalstu, kuras pieņem euro, valūtām

Regula nosaka kursu starp euro un to dalībvalstu valūtām, kuras pieņem euro. Regula tiek grozīta ikreiz, kad euro zonai pievienojas jauna dalībvalsts.

Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietā C-19/03

Šis dokuments sniedz skaidrojumu par Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulas (EK) Nr. 1103/97 interpretāciju saistībā ar summu, t.sk. vienas vienības (tarifu), noapaļošanas principiem.

EK 2008.gada 10.janvāra Ieteikums (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 6912) par pasākumiem, lai atvieglotu turpmāko pāreju uz euro

EK ieteikums papildus nosaka tos praktiskos pasākumus, kas jāveic valstīm, kas plāno pievienoties euro zonai, t.sk.:

• profesionālās informācijas pieejamības nodrošināšana nefinanšu uzņēmumiem par grāmatvedības un nodokļu jautājumiem;

• paralēlās cenu atspoguļošanas rekomendācija pusgadu pirms euro ieviešanas dienas un ne vēlāk kā gadu pēc euro ieviešanas dienas;

• skaidrās naudas krājumu mazināšanas ieteikums;

• godīgas cenu pārrēķināšanas pasākumu organizēšana.

Minētie ES tiesību akti veido drošu un stabilu tiesisko pamatu, uz kura balstoties Latvijā tiks organizēts euro ieviešanas process.

2.2. Latvijas normatīvie akti par euro ieviešanu

Lai pilnībā nodrošinātu euro ieviešanu Latvijā, būs gan jāveic spēkā esošo normatīvo aktu grozījumi, gan jāapstiprina jauni normatīvie akti. Atbilstoši Pasākumu plāna J1.3.punktam tika izstrādāta Koncepcija. 2012.gada 29.maijā Koncepcija tika apstiprināta MK (protokols Nr.30 42.§). Koncepcijas viennozīmīgai īstenošanai FM sadarbībā ar TM izstrādās vadlīnijas.

I Euro ieviešanas kārtības likums

Euroieviešanas kārtības likums nosaka euro ieviešanas pamatnosacījumus. Euro ieviešanas kārtības likumu izstrādāja FM sadarbībā ar citām euro projekta darba grupās iesaistītajām institūcijām, pamatojoties uz Koncepciju un jautājumiem, kas skar euro ieviešanu un kuriem nepieciešams vispārīgs regulējums (skatīt 1. pielikumu). 

II Likums "Par Latvijas Banku"

Likumam "Par Latvijas Banku" jāatbilst Līgumam par Eiropas Savienības darbību un ECBS un ECB Statūtiem. Lai to nodrošinātu, 2013. gada 10. janvārī  Saeima ir pieņēmusi likumu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"".

2.3. Līgumu nepārtrauktība

Euro ieviešanas kārtības likums nosaka tiesisko instrumentu nepārtrauktības principu. Tādējādi, visiem līgumiem (tai skaitā kredītiestāžu kreditēšanas u.c.) arī tiks piemērots nepārtrauktības princips, kas nosaka, ka spēkā esošos līgumus nevajadzēs grozīt vai aizstāt ar jauniem.

 

3. finanšu tirgus

3.1. Finanšu tirgus instrumenti

I Vispārējie jautājumi

Pēc euro ieviešanas latos izteikto atvasināto finanšu instrumentu darījumu un citu iesākto, bet nepabeigto latos izteikto darījumu līgumu summu konvertēs euro pēc Padomes noteiktā maiņas kursa. Konvertēs visas nepabeigtā tiesiskā instrumenta summas, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktos noapaļošanas principus, ja līdzēji nevienosies par citu kārtību. Nepabeigtā tiesiskā instrumenta kopsumma veidosies no konvertētajām sastāvdaļām un tā nedrīkstēs pārsniegt sākotnējo tiesiskā instrumenta kopsummu latos, kura konvertēta uz euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktos noapaļošanas principus. Ja tiesiskajos instrumentos, kuri līdz euro ieviešanas dienai nav pabeigti, saistības starp līdzējiem ir bijušas euro, tiesiskā instrumenta valūta paliks nemainīga.

Minētā kārtība attieksies arī uz valsts aizņēmumu, aizdevumu un galvojuma līgumiem, kuri līdz euro ieviešanas dienai ir iesākti, bet nav pabeigti.

Finanšu instrumentu uzskaites sistēmā plānots veikt vairākas ar informācijas sistēmām saistītas pārmaiņas. Finanšu instrumentu tirdzniecība pēc euro ieviešanas notiks euro, un, lai to nodrošinātu, tiks veiktas tirdzniecības sistēmu pārmaiņas.

Lai mazinātu ar euro ieviešanu saistītās administratīvās izmaksas, grozījumus komercsabiedrības statūtos, kuri radušies saistībā ar norēķinu valūtas maiņu valstī, komercdarbības veicēji drīkstēs reģistrēt komercreģistrā 30 mēnešus pēc euro ieviešanas. Finanšu tirgus dalībnieki ar valūtas maiņu saistītās izmaiņas savos finanšu pakalpojumus regulējošos dokumentos, drīkstēs reģistrēt vienlaicīgi ar pirmajām citus jautājumus skarošajām izmaiņām, taču ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc euro ieviešanas dienas.

Euro ieviešanas kārtības likums  nosaka vispārējos noapaļošanas principus, kas paredz, ka summas un vērtības naudas izteiksmē pēc lata konvertācijas uz euro noapaļo līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata. Papildus noteiktajiem vispārējiem noapaļošanas principiem likums nodrošina, ka, konvertējot ieguldījumu fondu līdzekļus, valsts fondētu pensiju shēmu līdzekļus ieguldījumu plānu līdzekļus un privāto pensiju fondu pensiju plānu līdzekļus, ievēros ieguldījumu fondu, valsts fondēto pensiju shēmas un privāto pensiju fondu darbību regulējošanas normatīvajos aktos noteikto zīmju skaitu līdzekļu vai plāna daļu vērtības izteikšanai.

II Kapitāla vērtspapīri

Sabiedrību ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļu nominālvērtība tiks izteikta veselos euro. Akciju sabiedrību akciju nominālvērtību izteiks euro un centos. Atšķirīga pieeja tiks piemērota, jo, ņemot vērā noteikto kapitālsabiedrības dalībnieku proporcionalitātes saglabāšanas principu, pamatkapitāla daļas (akcijas) denominācija no latiem uz veseliem euro var prasīt būtisku kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielinājumu vai samazinājumu akciju sabiedrības gadījumā. Izsakot pamatkapitāla daļu (akciju) nominālvērtību euro un centos ievēros Padomes noteikto maiņas kursu un attiecībā uz akcijām Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktos noapaļošanas principus.

Lai nodrošinātu kapitālsabiedrības mazākumdalībnieku aizsardzību, ir paredzēts, ka noapaļošanas rezultātā iegūto atlikušo vērtību izmaksās kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) proporcionāli viņiem piederošajām daļām, tajā pašā laikā kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) dodot tiesības lemt par atlikušās vērtības pārskaitīšanu kapitālsabiedrības rezervēs.

Tāpat ir noteiktas tiesības sākot ar dienu, kad Padome būs pieņēmusi lēmumu lata maiņas kursam pret euro dibināt tādas kapitālsabiedrības, kuru pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtība ir izteikta euro ekvivalentā. Šāda kārtība nodrošinās kapitālsabiedrībām veiksmīgāku pāreju no latiem uz euro, samazinot to kapitālsabiedrību skaitu, kurām nepieciešams veikt darbības latu aizstāšanai ar euro.

III Parāda vērtspapīri

Lai ievērotu ieguldītāju prasības un mazinātu emitenta saistību pārmaiņu iespējamību pēc parāda vērtspapīru denominācijas maiņas, parāda vērtspapīru nominālvērtība pēc konvertēšanas euro tiks noteikta viena centa apmērā. Katram ieguldītājam piederošo parāda vērtspapīru skaits būs vienāds ar iegūto vērtspapīru nominālo apmēru centos. Tādējādi tiks nodrošināta iespēja noteikt parāda vērtspapīru skaitu veselos skaitļos.

Ieguldītājam piederošo parāda vērtspapīru skaitu iegūs, dalot katram individuālajam ieguldītājam piederošo kopējo emisijas nominālo apjomu, izteiktu latos, ar Padomes noteikto maiņas kursu un iegūto nominālo apjomu reizinot ar 100. Ja iegūtais apjoms saturēs centu daļas, tad daļas no 0,5 un vairāk centiem tiks apaļotas līdz 1 centam, savukārt par 0,5 mazākas daļas tiks atmestas.

Latvijas valdības vērtspapīru noapaļošanas un denominācijas maiņa tiks veikta, pamatojoties uz vispārējiem principiem, kas attiecināmi uz parāda vērtspapīriem.

Lai mazinātu potenciālos emitentu un ieguldītāju zaudējumus saistībā ar latos denominēto parāda vērtspapīru ar mainīgo procentu likmi (kas piesaistīta RIGIBOR) denominācijas maiņu, Euro ieviešanas kārtības likumā ir noteikts procentu likmes pārrēķina princips, ja mainīgā procentu likme piesaistīta indeksam, kas beidz pastāvēt līdz ar euro ieviešanu.

Tiesisko instrumentu (naudas aizņēmuma un aizdevuma līgumiem ar mainīgo procentu likmi, parāda vērtspapīriem un citiem finanšu instrumentiem ar mainīgo procentu likmi) mainīgās procentu likmes piesaisti RIGIBOR aizstās ar piesaisti EURIBOR. Līdzēji savstarpēji vienojoties, latu naudas tirgus indeksu varēs aizstāt arī ar citu līdzvērtīgu naudas tirgus indeksu. Latu naudas tirgus indeksa nomaiņas gadījumā aizdevējs nedrīkstēs aizņēmējam palielināt latu naudas tirgus indeksam pievienoto procentu likmi vai pasliktināt citus aizņēmuma nosacījumus, kas noteikti aizdevēja un aizņēmēja noslēgtajā līgumā. Piesaistes indeksa maiņu veiks nākamajā plānotajā mainīgās procentu likmes fiksācijas maiņas reizē pēc euro ieviešanas dienas. Līdzēji varēs vienoties par citu procentu likmes maiņas brīdi, kas nav vēlāks par nākamo plānoto mainīgās procentu likmes fiksācijas maiņas reizi pēc euro ieviešanas dienas.

3.2. Latvijas Banka un kredītiestādes

LB kopš Latvijas pievienošanās ES ir ECBS dalībniece. Ieviešot euro, LB kļūs par Eirosistēmas dalībnieci. Gatavojoties euro ieviešanai, LB pārstāvji strādā Vadības komitejas izveidotajās euro ieviešanas darba grupās, kā arī sadarbojas ar kredītiestādēm, valsts institūcijām un euro ieviešanas projektā iesaistītajām organizācijām.

I Latu skaidras naudas nomaiņa ar euro

Viens no LB uzdevumiem ir nodrošināt savlaicīgu euro skaidras naudas sagādi, pieejamību kredītiestādēm un veicināt raitu skaidras naudas apmaiņu Latvijā.

Lai nodrošinātu savlaicīgu euro skaidras naudas pieejamību, LB pirms euro ieviešanas organizē euro banknošu sagādi no ECBS. Tāpat LB arī organizē euro monētu dizaina izstrādi, kaltuves, kurā tiks kaltas Latvijas euro monētas, izvēli, izsludinot konkursu, kā arī šo monētu kalšanu un piegādi. Lai savlaicīgi nodrošinātu nepieciešamo euro skaidras naudas apjomu  Latvijas kredītiestāžu un to klientu vajadzībām  2013.gada nogalē, LB izsludināja konkursu par euro monētu kalšanas iespējām 2012.gada otrajā pusē, kā arī noslēdza Saprašanās memorandu ar euro zonas dalībvalstīm un EK par euro monētu izgatavošanu un pirms tam veicamajiem sagatavošanās darbiem.

Latu skaidrās naudas apmaiņa galvenokārt tiks veikta, izmantojot kredītiestādes, bankomātus, tirdzniecības tīklu, pakalpojumu sniedzējus u.c. Latu un euro vienlaicīgās apgrozības periodā tirgotājiem būs jāpieņem gan latu, gan euro banknotes un monētas. LB organizēs specifisku mācību kursu kredītiestāžu kasieriem, īpašu uzmanību pievēršot euro banknošu un monētu drošības pazīmēm.

LB euro norēķinu ieviešanas darba plāns paredz detalizētus uzdevumus skaidras un bezskaidras naudas euro ieviešanai, t.sk., priekšlaicīgas euro izsniegšanas (priekšpiegāde) un pakārtotās priekšlaicīgās euro izsniegšanas (priekšpiegādes otrā fāze) pasākumus. Šo pasākumu mērķis ir nodrošināt tirgus dalībniekus ar euro skaidro naudu visā Latvijā. Saskaņā ar ECB nosacījumiem priekšpiegādes un priekšpiegādes otrās fāzes laikā kredītiestādēm un to klientiem izsniegtās euro monētas un banknotes nedrīkst nonākt publiskā apgrozībā pirms euro ieviešanas dienas. Priekšpiegādes ietvaros nauda tiks izsniegta kredītiestādēm un to klientiem noslēdzot savstarpējus līgumus. Tie cita starpā paredzēs sankcijas pret līguma nosacījumu pārkāpējiem, t.sk., par priekšpiegādes ietvaros izsniegtās euro naudas laišanu apgrozībā pirms euro ieviešanas dienas. LB arī veiks pārbaudes par to, kā priekšpiegādē izsniegtā nauda tiek glabāta. Uz priekšpiegādes komplekta (starter-kit) iesaiņojuma, kuri tiks pārdoti iedzīvotājiem pirms euro ieviešanas dienas, būs uzraksts, ka monētas derīgas tikai no euro ieviešanas dienas. Jāņem vērā arī tas, ka uz monētām būs Latvijas dizains, un oficiāli līdz euro ieviešanas dienai tās nebūs derīgas. Priekšpiegāde kredītiestādēm tiks uzsākta no 2013.gada 1.novembra, priekšpiegādes otrā fāze – no 2013.gada 10.decembra. Lai savlaicīgi iepazīstinātu ar Latvijas euro monētām un nodrošinātu ar maiņas naudu jau no 2014. gada 1.janvāra, LB iedzīvotāju vajadzībām izgatavos euro monētu sākumkomplektus, kuros tiks iekļauts noteikts daudzums dažāda nomināla monētu. No 2013. gada 10. decembra LB, kredītiestādes  un LP izplatīs  euro monētu sākumkomplektus, izpildot  EK 2008.gada 10.janvāra ieteikuma (2008/78/EK) 3.panta 2.daļā minēto, ka iedzīvotājiem jābūt iespējai iegādāties euro monētu komplektus trīs nedēļu laikā pirms pārejas uz euro.

Lai nodrošinātu euro banknošu savlaicīgu piegādi iedzīvotājiem, sākot ar euro ieviešanas dienu, visi valstī esošie bankomāti tiks pārslēgti no latu izsniegšanas režīma uz euro izsniegšanas režīmu. Šim nolūkam savlaicīgi tiks veiktas programmatūras pārmaiņas, kuras nodrošinās attālinātu bankomātu pārslēgšanu, bloķējot latu izsniegšanu un nodrošinot euro izsniegšanu. Vecākās paaudzes bankomāti, kuriem šādu iespēju nav, euro ieviešanas dienā tiks atslēgti, tad ielādēti ar euro. Šie bankomāti uzsāks savu funkciju veikšanu nedaudz vēlāk. Latu banknotes pēc euro ieviešanas dienas netiks izsniegtas.

II Par latu banknošu un monētu izņemšanu no apgrozības

Latu banknotes un monētas no apgrozības izņems un aizstās ar euro, sākot ar euro ieviešanas dienu. LB izvērtē iespējas īsi pirms euro ieviešanas brīža pakāpeniski samazināt lielo nominālu banknotes apgrozībā. No apgrozības izņemtās banknotes un monētas LB uzglabās pilnībā nošķirti no euro banknošu un monētu krājumiem. LB sagatavos stratēģiju pakāpeniskai latu monētu un banknošu iznīcināšanai un nodrošinās tās izpildi.

III Bezskaidras naudas norēķini euro

Sākoties euro ieviešanas dienai, latos denominētie bezskaidrās naudas atlikumi kontos un elektroniskās naudas atlikumi tiks konvertēti euro un (no šī brīža) visi iepriekš veiktie latu darījumi un maksājumi tiks veikti euro. LB maksājumu sistēmās, sākot ar euro ieviešanas dienu, norēķini tiks veikti tikai euro.

2007.gada 19.novembrī Latvija ir pievienojusies vienotajai euro maksājumu sistēmai TARGET22, veidojot LB TARGET2 komponentsistēmu TARGET2-Latvija. Euro ieviešanas dienā LB latu reālā laika maksājumu sistēmas dalībnieku kontu atlikumi tiks konvertēti euro un pārnesti TARGET2-Latvija atvērtajos dalībnieku kontos. Kredītiestāžu savstarpēji norēķini, kas izriet no monetārās politikas darījumiem, finanšu tirgu norēķini, citu maksājumu sistēmu gala norēķini, kā arī liela apjoma un steidzami klientu maksājumi tiks veikti TARGET2.

Klientu bezskaidras naudas maksājumi, t.i. iekšzemes maksājumi, kurus valsts pārvaldes iestādes, lielie uzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, tirgotāji un patērētāji pašreiz veic latos, ar euro ieviešanas dienu tiks veikti euro. Šādi maksājumi tiks veikti saskaņā ar vienotās eiro maksājumu telpas3 (SEPA) prasībām, pakāpeniski ieviešot SEPA nosacījumu izpildi visos maksājuma posmos. SEPA prasības attiecināmas arī uz tiešā debeta un karšu maksājumiem. SEPA karšu ietvara prasību ieviešana Latvijā tiks pabeigta līdz 2012.gada 31.decembrim, savukārt SEPA tiešā debeta maksājumi tiks ieviesti līdz 2015.gada 1.janvārim.

IV Pārmaiņas LB monetārajās operācijās un ārvalstu valūtas rezervju pārvaldīšanā

Līdz euro ieviešanai tiks saskaņoti monetārās politikas instrumenti un monetāro operāciju veikšanas procedūras, kā arī ECB prasībām tiks pielāgota centrālās bankas ārvalstu rezervju pārvaldīšanas sistēma.

V Statistikas sagatavošana

Pirms euro ieviešanas LB apstiprinās jaunus statistikas pārskatu sagatavošanas noteikumus atbilstoši prasībām euro zonas valstīm un atbilstošas statistiskās informācijas vākšanu uzsāks pēc euro ieviešanas. LB pārrēķinās datu laikrindas, sagatavos jaunus metadatu aprakstus un veiks nepieciešamos grozījumus statistikas datubāzēs un publikācijās.

VI Kredītu reģistrs

Euro ieviešanas dienā LB nodrošinās Kredītu reģistrā iekļauto ziņu par klientu un klientu galvinieku aktuālajām saistībām latos konvertāciju euro.


2 TARGET2 ir reālā laika maksājumu sistēma, kuru izmanto EMS dalībvalstu centrālās bankas kopā ar ECB, lai īstenotu kopīgu monetāro politiku un veicinātu euro maksājumu sistēmas raitu darbību. TARGET2 piedalās arī atsevišķas ārpus euro zonas dalībvalstu centrālās bankas. Galvenā TARGET2 priekšrocība – vienota tehniskā platforma, kas nodrošina vienādus nosacījumus visās TARGET2 pievienojušajās valstīs. Sistēma TARGET2-Latvija dalībniekiem nodrošina efektīvu, ātru un drošu infrastruktūru euro maksājumu veikšanai, norēķiniem izmantojot noguldījumus Latvijas Bankā. Kopā ar Latvijas dalībniekiem TARGET2 euro maksājumus reālajā laikā veiks vairāk nekā 1 000 finanšu iestāžu no Eiropas valstīm. Izmantojot sistēmu, sasniedzamas vairāk nekā 50 000 finanšu iestādes.

3 SEPA – projekts ar mērķi harmonizēt veidu, kā tiek veikti klientu maksājumi euro, padarot maksājumus euro starp Eiropas valstīm tik pat ātrus, drošus un efektīvus kā iekšzemes maksājumus. SEPA nodrošina iespēju patērētājiem uzņēmējiem un citiem tautsaimniecības dalībniekiem neatkarīgi no to atrašanās vietas veikt gan starpvalstu, gan iekšzemes maksājumus euro saskaņā ar vieniem un tiem pašiem galvenajiem nosacījumiem, tiesībām un pienākumiem. SEPA aptver ES valstis, Islandi, Lihtenšteinu, Monako, Norvēģiju un Šveici.

 

4. Valsts sektors

4.1. Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu konvertēšana

Visi valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi, t.sk. visas valsts prasību un saistību summas, kas radušās līdz euro ieviešanai Latvijā, tiks konvertētas no latiem euro saskaņā ar budžeta pieprasījumu sagatavošanas normatīvajiem aktiem.

Pēc tam, kad Padome būs apstiprinājusi valūtas maiņas kursu, t.i. aptuveni sešus mēnešus pirms euro ieviešanas dienas apstiprināšanai MK tiks iesniegti valsts pārvaldes iestāžu maksas pakalpojumu cenrāži.

4.2. Statistika

I CSP

Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms euro ieviešanas CSP iesniegs apstiprināšanai MK tās statistikas pārskatu un anketu veidlapas, kurās līdz ar euro ieviešanu mainīsies vērtības izteiksmes rādītāju uzrādīšanas kārtība. Statistiskā informācija par pārskata gadu pirms euro ieviešanas, kā arī par 2013.gada pēdējo ceturksni tiks pieprasīta tajā valūtā, kas ir likumīgais maksāšanas līdzeklis attiecīgajā pārskata periodā, t.i. latos. CSP statistiskās informācijas vākšanu euro (mēneša un ceturkšņa periodiskuma dati, pēc tam arī gada periodiskuma dati) uzsāks pēc euro ieviešanas. Atsevišķi statistiskie novērojumi, kuros lata un euro vienlaicīgās apgrozības periodā iespējama vai nepieciešama informācijas savākšana latos un euro, tiks noteikti atbilstoši Pasākumu plānam. Papildus tiks izstrādātas vadlīnijas statistisko datu apstrādei latu un euro vienlaicīgās apgrozības periodā un veikta datu vākšanā, apkopošanā un pārrēķinos iesaistīto CSP darbinieku apmācība.

CSP atbilstoši Pasākumu plānam izstrādās vadlīnijas statistisko datu laikrindu pārrēķināšanai un veiks nepieciešamos pārrēķinus CSP datubāzēs. Konvertējot statistiskos datus, tiks piemēroti vispārīgie noapaļošanas principi, nepārejot uz veseliem euro. Statistikas datu publikācijās, kas iznāks pēc euro ieviešanas dienas, visi vērtības izteiksmē publicējamie dati tiks atspoguļoti euro.

Statistisko datu (preses ziņojumi, statistikas publikācijas, interneta datubāzes un citi tiešsaistes avoti) izplatīšanas kārtība paralēlās atspoguļošanas periodā un pēc euro ieviešanas dienas tiks noteikta publicēšanas plānā un tas tiks publicēts CSP interneta mājaslapā, tādējādi nodrošinot statistikas ražotāju koordinētu darbību, kā arī dodot iespēju datu lietotājiem ar to iepazīties.

II Citas iestādes, kas apkopo statistiku

Citas iestādes, kas vāc, apkopo un publicē valsts statistiskās informācijas programmā paredzētos datus, savu darbību statistikas pārskatu veidlapu un to sastādīšanas norādījumu pārveidošanā, datu vākšanā un apkopošanā, datubāzu pārrēķināšanā, pārrēķinu novērtēšanā un datu publicēšanā, kā arī šajos procesos iesaistīto darbinieku apmācību veiks patstāvīgi, ievērojot iepriekš minētās CSP izstrādātās vadlīnijas.

4.3. Valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārmaiņas

Latvijā ieviešot norēķinus euro, valsts sektorā izmantotajās informācijas sistēmās (turpmāk – valsts IS) tiks veiktas vairākas pārmaiņas. Pēc euro ieviešanas valsts un pašvaldību IS būs jānodrošina iespēja ievadīt finanšu datus euro, jānodrošina finanšu dati par periodu pirms euro ieviešanas dienas, kā arī, apstrādājot finanšu datus, veikt latu un euro konvertēšanu. Atbilstoši Pasākumu plānam visām valsts IS jābūt pielāgotām euro valūtai līdz 2013.gada 1.septembrim, kad jāuzsāk pielāgoto sistēmu beigu posms – testēšana. Atbilstoši divu turpmāk minēto iestāžu pielāgošanas darbu plāniem Valsts ieņēmumu dienests pabeidz valsts IS izstrādi līdz 2013.gada 1.oktobrim un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pabeidz valsts IS izstrādi līdz 2013.gada 1.novembrim. Ar valsts IS saistītie iepirkumi vai uzturēšanas līgumu turpinājumu procedūras jāuzsāk ne vēlāk kā 2012.gada 1.oktobrī ar mērķi noslēgt līgumu 2013.gada sākumā. Valsts IS pielāgošana tiks finansēta gan izmantojot valsts budžeta līdzekļus, gan piesaistot finansējumu no Eiropas Reģionālā attīstības fonda.

Valsts un pašvaldību IS tiks pielāgotas, lai īstenotu minēto. Valstij un pašvaldībām būs jānodrošina valsts IS darbības nepārtrauktība latu un euro vienlaicīgās apgrozības periodā. Tāpēc, lai nodrošinātu IS pielāgošanu euro, VARAM un FM pārraudzībā tiks veikti šādi pasākumi: 

• apzinātas valsts un pašvaldību institūcijās esošās IS, kuru datubāzēs uzkrāti finanšu dati;

• nodrošināts organizatorisks atbalsts IS pielāgošanai;

• novērtēts IS pielāgošanai nepieciešamais līdzekļu apjoms;

• IS pielāgošana euro ieviešanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

4.4. Valsts budžeta izpildes uzskaite euro

Īpaša uzmanība tiks pievērsta tām valsts institūciju uzskaites sistēmām, kuras valsts vārdā sagatavo rēķinus (soda naudas, nodevas, nodokļi u.tml.). Tiks nodrošināta kontroles funkcija, lai uzraudzītu kā tiks uzskaitīti latos izrakstītie rēķini, kuru apmaksa (arī neapmaksāto rēķinu) tiks veikta euro.

Lai īstenotu sekmīgu budžeta maksājumu veikšanu un valsts budžeta izpildes uzskaiti euro, VK sadarbībā ar LB saskaņā ar Pasākumu plānu ir veikusi visus nepieciešamos tehniskos pasākumus VK dalībai  LB maksājumu sistēmās euro norēķiniem.

Esošās VK informācijas sistēmas, jau sākot ar 2010.gada 9.novembri, nodrošina SEPA kredīta pārvedumu apstrādi, norēķinos izmantojot LB elektronisko klīringa sistēmu, tāpēc VK neprognozē grūtības sistēmas pielāgošanā pārejai no latu norēķiniem uz euro. Lai nodrošinātu valsts budžeta izpildes uzskaiti euro, VK saskaņā ar iekšējo pasākumu plānu euro ieviešanas nodrošināšanai identificēs nepieciešamās pārmaiņas informācijas sistēmās, pieprasīs un īstenos informācijas sistēmas tehniskās pārmaiņas, veiks informācijas sistēmu testēšanu. Valsts budžeta iestādes veiks nepieciešamās pārmaiņas savās informācijas sistēmās, lai nodrošinātu maksājuma dokumentu sagatavošanu norēķiniem euro.

 

5. PATĒRĒTĀJU TIESĪBU AIZSARDZĪBA

Lai euro ieviešanas process būtu sekmīgs, nepieciešama iesaistīto institūciju cieša sadarbība, kā arī pasākumu veikšana saskaņā ar Pasākumu plānu.

5.1. Preču un pakalpojumu cenu paralēlā atspoguļošana

Lai nepieļautu iespējamos patērētāju tiesību pārkāpumus un mazinātu preču un pakalpojumu cenu spekulatīvu kāpumu, Euro ieviešanas kārtības likumā tiks noteikts cenu paralēlās atspoguļošanas, kā arī lata un euro vienlaicīgās apgrozības periods atbilstoši Plānam.

EM izstrādās grozījumus MK 1999.gada 18.maija noteikumos Nr. 178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas", ar mērķi tos papildināt ar informāciju par paralēlās atspoguļošanas periodu, kurā preču un pakalpojumu cenas norādāmas gan latos, gan euro, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Ņemot vērā, ka paralēlās atspoguļošanas periods tiks noteikts Euro ieviešanas kārtības likumā, noteikumos tiks noteiktas konkrētas prasības cenu norādei paralēlās atspoguļošanas periodā tirdzniecības vietās, precizējot esošo cenu norādīšanas kārtību un cenu zīmē obligāti norādāmo informāciju divās valūtās.

PTAC, pamatojoties uz Euro ieviešanas kārtības likumu un paredzamajiem grozījumiem MK 1999.gada 18.maija noteikumos Nr.178, izstrādās vadlīnijas nefinanšu sabiedrībām par pareizu cenu aprēķināšanu un atspoguļošanu.

Cenu paralēlās atspoguļošanas principi un periods būs vienādi saistoši gan valsts, gan privātajam sektoram. Valsts institūcijām un publiskajām aģentūrām jāsagatavo grozījumi maksas pakalpojumu cenrāžos un informatīvie materiāli, kuros tiks atspoguļots valūtas maiņas kurss.

Lai izvairītos no spekulatīvas cenu celšanas, vienu gadu pirms un pēc euro ieviešanas tiks veikts preču un pakalpojumu cenu monitorings. Cenu monitoringa nodrošināšanai EM ir veikusi iepirkumu un noslēgusi līgumu ar ārpakalpojuma sniedzēju. Paralēlās atspoguļošanas periodā – trīs mēnešus pirms un pusgadu pēc euro ieviešanas dienas, cenu atspoguļošanas un konvertēšanas prasību ievērošanas uzraudzību veiks PTAC sadarbībā ar sabiedriskajām patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām.

5.2. Preču un pakalpojumu cenu noapaļošanas kontroles mehānisms

Lai veiksmīgi īstenotu patērētāju tiesību aizsardzību un izvairītos no negodīgas cenu noapaļošanas, piemēram, cenu euro norādot augstāku, nekā tā ir latos, vai arī ieturot papildu naudas summu par norēķināšanos euro, Vadības komitejas pārraudzībā tiks izstrādāti kontroles mehānismi cenu pareizai norādīšanai, piemērojot pareizu valūtas maiņas kursu.

EM sadarbībā ar PTAC un NVO pārstāvjiem īstenos kampaņu "Godīgs eiro ieviesējs", kuras ietvaros komersanti, kas būs precīzi aprēķinājuši un atbilstoši norādījuši cenu euro, saņems uzlīmi "Godīgs eiro ieviesējs".

Saskaņā ar Pasākumu plānu EM un FM sadarbībā ar Euro Team lektoriem, kā arī piesaistot nozaru ekspertus organizēs mācību seminārus NVO pārstāvjiem par patērētāju tiesībām un mācību seminārus komersantiem. Euro Team ir EK izveidots lektoru tīkls, kas aptver visas ārpus euro zonas ES dalībvalstis un tajā ietilpst arī Latvijas pārstāvji. Latvijas euro lektoru loks ir gan valsts iestāžu ekonomikas eksperti, gan arī augstskolu pasniedzēji un NVO pārstāvji.

5.3. Tirgus dalībnieku aizliegto vienošanos kontrole

Lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvu uzraudzības aktivitāšu rezultātu izmantošanu, paredzēts stiprināt informācijas apriti starp euro ieviešanas uzraudzībā iesaistītajām iestādēm. Tādējādi citu iestāžu ieguldītais darbs vispārējā cenu monitoringa nodrošināšanai tiks izmantots arī KP darbā, sekojot un vērtējot cenu izmaiņu korelācijas un pārliecinoties, vai tirgos nepastāv aizdomas par aizliegtām vienošanām. Svarīgi būs nodrošināt operatīvu reakciju uz saņemto informāciju par tirgū konstatētajām cenu vai tirgus dalībnieku komercrīcības sakritībām.

Lai stiprinātu KP spēju atklāt aizliegtas vienošanās, it īpaši karteļus, kas ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums, ir nepieciešams izveidot īpašu aizliegtu vienošanos apkarošanas departaments, kas darbosies ne tikai saistībā ar euro ieviešanu. Tā uzdevums būs uzraudzīt tirgus un operatīvi reaģēt, lai nepieļautu aizliegtas vienošanās starp konkurējošiem uzņēmumiem par cenu paaugstināšanu, t.sk. euro ieviešanas aizsegā. Euro ieviešanas pasākumu efektīvai nodrošināšanai jaunā struktūrvienība tiks papildināta ar darbinieku – ekonomikas analītiķi, kas analizēs datus par cenu svārstībām, kas iegūti gan no iestādēm, kas veiks cenu monitoringu (EM, PTAC) cenu svārstības, gan no KP tirgus uzraudzības un lietu izpētes, kā arī paredzēts nodrošināt to ar īpašu aprīkojumu inspekciju veikšanai, izmeklējot iespējamos aizliegto vienošanos pārkāpumus.

Būtisks rīks, lai veicinātu un aizsargātu godīgu konkurenci, būs prevencijas pasākumi. KP paredzējusi veikt papildu izglītojošas un informējošas aktivitātes, atgādinot un skaidrojot tirgus dalībniekiem un to asociācijām konkurences tiesībās noteiktos aizliegumus.

 

6. PRIVĀTAIS NEFINANŠU SEKTORS

6.1. Grāmatvedība

I Kārtība grāmatvedības pārejai uz euro

Lai noteiktu vienotu kārtību grāmatvedības pārejai uz euro, Euro ieviešanas likums un, ja nepieciešams, papildus ar grāmatvedību saistītie normatīvie akti regulēs:

• grāmatvedībā veicamās darbības pēc euro ieviešanas ar attaisnojuma dokumentiem, kuru vērtības mērs ir lats, euro vai cita valūta, ar grāmatvedības reģistriem un finanšu pārskatiem;

• pārrēķina kārtību euro no latiem un ārvalstu valūtām;

• noapaļošanas kārtību attaisnojuma dokumentos, grāmatvedības reģistros un finanšu pārskatos;

• kases operāciju veikšanas un reģistrācijas kārtību pārejas posmā, kad paralēli euro un centiem tiek pieņemta un izmaksāta skaidrā nauda arī latos un santīmos.

Šo normu labākai izpratnei Euro projekta Valsts administrācijas darba grupa un Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa izstrādāja vairākas papildu vadlīnijas.

II Attaisnojuma dokumenti un grāmatvedības reģistri

Attaisnojuma dokumenti, kuru vērtības mērs ir lats, euro vai cita valūta un kuri līdz euro ieviešanas datumam vēl nebūs izmantoti ierakstiem grāmatvedības reģistros, ja tie attiecas uz periodu pēc euro ieviešanas, būs jāgrāmato grāmatvedības reģistros, par vērtības mēru izmantojot euro. Grāmatvedības reģistros pēc stāvokļa euro ieviešanas dienā būs jāpārrēķina katra grāmatvedības konta atlikums no latiem uz šā atlikuma ekvivalentu euro pēc Padomes noteiktā valūtas kursa.

III Individuālie un konsolidētie gada pārskati

Gada pārskati jāsagatavo tās valūtas vienībās, kura valstī ir oficiālajā apgrozībā pārskata gada beigās. Gada pārskati par pārskata gadiem, kas beidzas euro ieviešanas dienā vai pēc tās, jāsagatavo euro. Pirmajā gada pārskatā, kas sagatavots euro, kā salīdzināmie rādītāji jāuzrāda iepriekšējā pārskata gada rādītāji, kas pārrēķināti euro pēc Padomes noteiktā maiņas kursa.

IV Pārmaiņas valūtu kursu noteikšanas kārtībā pēc euro ieviešanas

Atbilstoši spēkā esošajai kārtībai LB katru darbadienu nosaka vairāku ārvalstu valūtu kursus attiecībā pret latu. Šie kursi stājas spēkā ar nākamo darbadienu un tiek izmantoti LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (ārvalstu aktīvu pārvērtēšanai grāmatvedības vajadzībām, muitas nodokļu aprēķināšanai u.t.t.). Esošā kārtība nodrošina arī to, ka kārtējās darba dienas valūtu kursi pieejami darba dienas sākumā (publicēti "Latvijas Vēstnesī", LB interneta lapā, laikrakstos, nosūtīti pa e-pastu).

Vienlaikus ar euro ieviešanu Latvijā un LB pievienošanos Eirosistēmai notiks pāreja uz ECB valūtas kursu noteikšanas kārtību. Eirosistēmā tikai ECB nosaka euro atsauces kursu attiecībā pret galvenajām pasaules valūtām. Lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz jauno kārtību, tiks veikti nepieciešamie grozījumi attiecīgajos LR normatīvajos aktos. Kā papildu skaidrojošais materiāls ir izstrādātas vadlīnijas valūtas kursu noteikšanai un piemērošanai pēc euro ieviešanas dienas.

6.2. Nodokļi

Nodokļu jomas pielāgošana galvenokārt saistīta ar to tiesību aktu precizēšanu, kuros iekļauts regulējums attiecībā uz valūtu, kurā veicami nodokļa maksājumi. Tiks izvērtēts, vai nepieciešami īpaši noteikumi gadījumiem, kad pēc pārejas uz euro būs veicami nodokļu un nodevu parādu maksājumi par iepriekšējiem periodiem, kā arī pārrēķini par iepriekšējiem periodiem.

I Nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu veikšana pēc euro ieviešanas

Pēc euro ieviešanas dienas nodokļi, nodevas, kā arī citi nodokļu jomā noteiktie maksājumi aprēķināmi un maksājami euro un centos, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

Nodokļu maksātājs pēc pārejas uz euro, veicot maksājumus par taksācijas periodiem pirms euro ieviešanas dienas, nodokļu deklarācijā norādītās summas konvertē pēc Padomes noteiktā valūtas maiņas kursa un Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajiem noapaļošanas principiem.

Gadījumos, kad pēc pārejas uz euro, nodokļu maksātājs iesniedz nodokļu deklarācijas vai nodokļu deklarācijas labojumus par taksācijas periodu pirms euro ieviešanas dienas, un atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likumā paredzētajām normām valsts budžetā iemaksājamo nodokļa (nodevas) vai citu valsts noteikto maksājumu summu norāda latos, tas, veicot maksājumu, to konvertē pēc Padomes noteiktā valūtas maiņas kursa un Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajiem noapaļošanas principiem.

Gadījumos, kad pēc pārejas uz euro, nodokļu maksātājs iesniedz nodokļu deklarācijas vai nodokļu deklarācijas labojumus par taksācijas periodu pirms euro ieviešanas dienas, un atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likumā paredzētajām normām no budžeta atmaksājamā nodokļa summu norāda latos, nodokļu administrācija, veicot pārmaksas atmaksu, to konvertē pēc Padomes noteiktā valūtas maiņas kursa un Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajiem noapaļošanas principiem.

Nodokļu administrācija kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā papildus noteiktos maksājumus par taksācijas periodu pirms euro ieviešanas dienai konvertē pēc Padomes noteiktā valūtas kursa un Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajiem noapaļošanas principiem un administratīvajā aktā, kas ir pieņemts pēc euro ieviešanas dienas, norāda euro.

Turklāt atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likumam tiesiskajos instrumentos (piemēram, lēmumā par nodokļu (audita) revīzijas rezultātiem, lēmumā par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu), kas ir pieņemti, bet nav izpildīti līdz euro ieviešanas dienai, atsauces uz latiem ir uzskatāmas par atsaucēm uz euro. Līdz ar to nav nepieciešams pieņemt tiesisko instrumentu no jauna. Minētajos tiesiskajos instrumentos norādītos maksājumus konvertē pēc Padomes noteiktā valūtas maiņas kursa un Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajiem noapaļošanas principiem noapaļošanas principiem.

II Akcīzes nodokļa marķējumi uz cigarešu iepakojuma

Uz cigarešu iepakojuma saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem norādāma cigarešu maksimālā mazumtirdzniecības cena. Pēc euro ieviešanas Latvijā, marķējot ar akcīzes nodokļa markām un izlaižot brīvā apgrozībā vai nododot patēriņam cigaretes, uz akcīzes nodokļa markas norādītā cena būs izsakāma euro.

Savukārt attiecībā uz cigaretēm, kuras būs marķētas ar akcīzes nodokļa markām, uz kurām maksimālā mazumtirdzniecības cena būs norādīta latos, vēl pirms pārejas uz euro un uz preču un pakalpojumu cenu paralēlās atspoguļošanas perioda sākumu, t.i. trīs mēnešus pirms euro ieviešanas dienas, atradīsies tirdzniecības vietās, nevajadzēs tās izņemt no apgrozības. Šajā gadījumā maksimālās mazumtirdzniecības cenas norādīšanas euro tehniskā puse tiks paredzēta pēc iespējas vienkāršāka, nepalielinot administratīvo slogu tirgotājiem, un tā tiks atrunāta likumā "Par akcīzes nodokli".

6.3. Viennolūka maksājuma instrumenti

Klientu ērtībai vairāki uzņēmumi Latvijā izdod viennolūka maksājuma instrumentus, piemēram – tālruņa sarunu samaksas kartes, mobilo sakaru priekšapmaksas kartes, degvielas kartes, stāvvietu samaksas kartes, sabiedriskā transporta e-talonus, dāvanu kartes u.c. Attiecīgo pakalpojumu sniedzēji veiks pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamā aprīkojuma pielāgošanu norēķiniem euro.

Uz daudziem viennolūka maksājuma instrumentiem tiek norādīta pakalpojuma cena latos. Euro ieviešanas projekta ietvaros sadarbībā ar viennolūka maksājuma instrumentu emitentiem un to darbību kontrolējošām valsts pārvaldes institūcijām tiks identificēti normatīvie akti, kas regulē attiecīgo komercsabiedrību darbību, lai noteiktu, kuros jāveic grozījumi saistībā ar norēķinu valūtas maiņu Latvijā. Viennolūka maksājuma instrumentu valūtas nomaiņas vispārīgie principi ir ietverti Euro ieviešanas kārtības likumā. Minētās institūcijas un uzņēmumu asociācijas izstrādās informatīvās vadlīnijas, lai nodrošinātu  viennozīmīgu viennolūka maksājuma instrumentu darbību pēc euro ieviešanas.

6.4. Mazumtirdzniecība

Lai veicinātu euro skaidras naudas ieviešanu, Euro ieviešanas kārtības likumā ir paredzēts, ka, sākot ar euro ieviešanas dienu, skaidras naudas atlikums jāizdod euro, izņemot ES tiesībās4 noteikto, ka nevienai personai, izņemot emisijas iestādi un personas, kas īpaši norādītas emisijas valsts tiesību aktos, nav pienākuma katrā atsevišķā maksājumā pieņemt vairāk nekā 50 monētas.

Euro ieviešanas kārtības likums paredz izņēmumu attiecībā uz sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistītajiem pasažieru transporta līdzekļiem, kas saņemot maksājumu latos, atlikumu drīkst izdot latos, bet, saņemot maksājumu euro, atlikumu izdod euro. Vienlaicīgās apgrozības periodā spēļu automātos un azartspēļu automātos skaidras naudas norēķinos lieto latus vai euro.


4 11.pants. Padomes 1998.gada 3.maija Regula (EK) 974/98 par euro ieviešanu. OV L 139, 11.5.1998., 1.lpp. [skatīts: 2012.gada 29.jūnijā]. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:1998R0974:20110101:LV:PDF.

 

7. KOMUNIKĀCIJA

Svarīgs uzdevums ir panākt sabiedrības informētību par euro ieviešanu, lai pāreja no latiem uz jauno valūtu notiktu patērētājiem saprotamā veidā. Tāpēc Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa izstrādājusi Komunikācijas stratēģiju sabiedrības informēšanai par skaidras un bezskaidras naudas euro ieviešanu Latvijā. Stratēģijā noteiktas komunikācijas pamattēzes, kā arī apzināti riski, kas var rasties vairāku praktisku iemeslu dēļ. Pamatojoties uz stratēģijā noteiktajiem pamatprincipiem, Pasākumu plāna ietvaros izstrādāts Komunikācijas pasākumu plāns (skatīt 1.pielikumu).

Stratēģija paredz valsts organizētu sabiedrības informēšanas kampaņu, kuras izstrādes posmā un īstenošanas gaitā nepieciešams detalizēti noskaidrot iedzīvotāju izpratni par euro ieviešanu un attieksmi pret to, kā arī to noteicošos faktorus. Atbilstoši euro ieviešanas pamatprincipiem īpaša uzmanība pievērsta finanšu pakalpojumu pieejamības ziņā sliktāk pozicionēto iedzīvotāju informēšanai par skaidras un bezskaidras naudas euro ieviešanas jautājumiem.

Komunikācijas kampaņas pamatprincipi un tēmas

• Vienots dizains un sauklis;

• Plānā minētie euro ieviešanas principi un scenārijs;

Euro banknošu un monētu drošības pazīmes;

Euro un lata maiņas kurss.

7.1. Komunikācijas mērķi

Galvenais mērķis – veicināt euro ieviešanas procesa veiksmīgu norisi, informēt iedzīvotājus par euro ieviešanu un skaidrot  sabiedrībai euro ieviešanas procesu. Komunikācijas stratēģijas virsmērķis ir euro ieviešanas procesa rezultātā nodrošināt iedzīvotāja atbalsta euro ieviešanai pieaugumu. Šī mērķa īstenošanai visa sabiedrība kopumā jāinformē par euro ieviešanas ieguvumiem, mazinot iracionālās bažas un kliedējot mītus.

Komunikācijas stratēģijas mērķis ir arī informēt visus Latvijas iedzīvotājus par euro ieviešanas pasākumiem un norisi, orientējoties uz atsevišķu grupu informēšanu par euro ieviešanas praktisko norisi. Lai to sasniegtu, katram naudas lietotājam jāsaņem visaptveroša informācija par oficiālā maksāšanas līdzekļa – lata – nomaiņu ar euro, praktiskiem naudas maiņas jautājumiem, pārmaiņām iedzīvotāju ikdienā saistībā ar euro ieviešanu un pārmaiņām Latvijas monetārajā politikā un tautsaimniecībā kopumā.

7.2. Komunikācijas stratēģijas īstenošanā iesaistītās institūcijas

Komunikācijas stratēģiju ir izstrādājusi Euro projekta Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa. Galvenie kampaņas komunikācijas partneri ir EK, ECB, Saeima, ministrijas un to pakļautībā esošās iestādes, LB, un pašvaldības, u.c. Stratēģijas un darba plāna īstenošanā tieši vai netieši kā stratēģiskie komunikācijas partneri būs iesaistītas visas valsts pārvaldes institūcijas, kā arī privātais sektors, piemēram, tirdzniecības uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji.

Līdztekus valdības īstenotajiem komunikācijas pasākumiem, arī LB īstenos komunikācijas kampaņu, lai informētu iedzīvotājus par LB kompetencē esošiem euro ieviešanas aspektiem. 

Euro ieviešanas komunikācijas stratēģijas īstenošanā atbalstāmi ir visu indivīdu un grupu centieni gūt un arī izplatīt informāciju par euro ieviešanu. Komunikācijas stratēģijas pasākumu plāna ietvaros īpašu uzmanību plānots pievērst sekundāro informācijas avotu apzināšanai un informēšanai, lai panāktu megafona efektu jeb situāciju, kad vairākas balsis atskaņo vienu un to pašu ziņojumu, sasniedzot plašu auditoriju.

Sabiedrības informētības līmeni par euro plānots paaugstināt, presē publicējot informāciju par euro ieviešanas gaitu un ar to saistītajām pārmaiņām. Tiks veidoti arī reklāmas klipi un debašu raidījumi televīzijā un radio. Īpaša vērība tiks pievērsta arī informācijas izplatīšanai sociālajos medijos, piemēram, twitter.com, facebook.com, draugiem.lv. Nozīmīgs uzdevums būs informatīvo bukletu izstrādāšana patērētājiem un nefinanšu sabiedrībām. Visi informatīvie raidījumi un publicētie materiāli par euro norēķinu ieviešanu Latvijā tiks sagatavoti gan latviešu, gan krievu valodā.

Sabiedrības vajadzībām darbojas bezmaksas informatīvā tālruņa līnija  par euro ieviešanas jautājumiem "Eiro info" (tālr. 80003000), kā arī izveidots informatīvais interneta portāls www.eiro.lv, Twitter.com konts (@eiro_lv) un draugiem.lv euro sekotāju lapa. Tālruņa numurs un interneta lapas adrese tiks norādīti ne vien televīzijas un radio klipu beigās, bet arī publicētajos reklāmas materiālos un informatīvajos bukletos.

7.3. Mērķa grupas

Komunikācijas stratēģijas mērķauditorija ir ikviens skaidras un bezskaidras naudas lietotājs Latvijā. Lai nodrošinātu sabiedrības informētību par Plānu un veicinātu sabiedrības izpratni par euro ieviešanas jautājumiem, informācijas sniegšana tiek plānota atbilstoši mērķa grupām.

Komunikācijas pasākumus paredzēts orientēt uz šādām mērķa grupām – mājsaimniecības, pensionāri un mazāk aizsargātās iedzīvotāju sociālās grupas, skolēni un studenti, valsts pārvaldes sektora pārstāvji, žurnālisti, komersanti, kredītiestāžu sektora pārstāvji, viedokļa līderi, tūristi, ieguldītāji, numismāti, sabiedrība kopumā. Atbilstoši euro ieviešanas pamatprincipam (orientācija uz finanšu pakalpojumu pieejamības ziņā sliktāk pozicionēto iedzīvotāju) īpaša uzmanība tiks pievērsta iedzīvotājiem, kas ir plašsaziņas līdzekļiem grūtāk sasniedzami (piemēram, pensionāri, personas ar īpašām vajadzībām, mazākumtautību pārstāvji, kuri neizmanto informāciju latviešu valodā, u.tml.).

Ņemot vērā to, ka ieslodzītie un no ieslodzījuma atbrīvotie ir sabiedrības daļa, kurai varētu būt grūtības iegūt informāciju par euro ieviešanu citā veidā, komunikācijas stratēģijas ietvaros paredzēts veikt īpašus šīm personām paredzētus informatīvus pasākumus ieslodzījuma vietās un Valsts probācijas dienesta nodaļās, t.sk., šo iestāžu bibliotēkās un nodaļās tiks izvietoti informatīvi materiāli par euro ieviešanu latviešu un krievu valodā.

Lai nepieļautu, ka konkurējoši uzņēmumi euro ieviešanas kontekstā savstarpēji vienojas par cenu paaugstināšanu, neapzinoties, ka šādas darbības ir uzskatāmas par īpaši smagu Konkurences likuma pārkāpumu un bargi sodāmas, paredzēts pastiprināti informēt un atgādināt par konkurences tiesībās noteiktajiem aizliegumiem. Tāpat paredzēts popularizēt iecietības programmu, kas palīdz atklāt jau notikušus pārkāpumus, jo uzņēmumam, kas pirmais vēršas uzraugošajā institūcijā, atzīstot savu dalību kartelī un sniedzot pierādījumus par karteļa darbību, tiek nodrošināts atbrīvojums no soda. Šādas informatīvas aktivitātes vērstas uz to, lai nepieļautu konkurences tiesību pārkāpumu izraisītu cenu kāpumu euro ieviešanas laikā.

7.4. Sabiedrības aptaujas

Euro ieviešanas projekta ietvaros regulāri tiek veikta virkne aptauju, lai sekotu līdzi sabiedrības domai. Šīs aptaujas ļauj noskaidrot sabiedrības informētības līmeni par euro skaidru un bezskaidru naudu un attieksmi euro ieviešanas jautājumos. Aptaujas tiks veiktas pēc euro ieviešanas projektā iesaistīto institūciju (FM, LB, EM, PTAC u.c.) saturiskā pasūtījuma, organizējot vienotu aptauju iepirkumu. Paredzams, ka Latvijai noslēdzot Partnerības un granta līgumus ar EK un ECB par komunikācijas pasākumu līdzfinansējumu un sadarbību, arī aptaujām tiks nodrošināts attiecīgais ES institūciju līdzfinansējums.

Aptauju rezultātā iegūtā informācija tiks izmantota, lai virzītu euro komunikācijas stratēģiju sabiedrībai visaktuālākās problemātikas virzienā, izstrādātu vadlīnijas aptaujās apzināto problēmu risināšanai un kontrolētu komunikācijas mērķu īstenošanu.

Lai noskaidrotu sabiedrības attieksmi pret euro ieviešanu un izpratni par atsevišķiem šī procesa aspektiem, 2011.gadā ir veiktas divas aptaujas: EK Eurobarometer aptauja "Eiro ieviešana jaunajās dalībvalstīs" (2011.gada augusts)5 un SIA "Factum" pēc LB pasūtījuma veiktā iedzīvotāju aptauja "Naudas un banku sistēma Latvijā" (2011.gada maijs). SIA "Factum" aptaujas rezultāti ir apkopoti Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģijas 1.pielikumā6.

Sākot ar 2013.gada 14.februāri ir uzsāktas sabiedriskās domas aptaujas (kvalitatīvie un kvantitatīvie pētījumi), lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi pret euro, tās motivāciju, kā arī sekotu līdzi iedzīvotāju attieksmes maiņai un informētības pakāpei par euro ieviešanas jautājumiem.

7.5. Komunikācijas aktivitāšu laika plāns un termiņi

Komunikācijas pasākumu plānā ir noteiktas trīs fāzes:

• I fāze jeb sagatavošanās periods:  24 mēneši pirms euro ieviešanas datuma – seši mēneši pirms euro ieviešanas datuma. Periodā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 30.jūnijam Vadības komiteja īsteno komunikācijas pasākumus, kuru izpilde nav atkarīga no euro ieviešanas datuma, piemēram, iedzīvotāju iepazīstināšana ar ieguvumiem no euro ES un Latvijā, veikta aptauja par attieksmi pret euro ieviešanu un skaidroti aptauju rezultāti, sniegta informācija par citu valstu pieredzi euro ieviešanā, u.tml. Šajā periodā plānots veidot pamatus partnerībai intensīvās komunikācijas fāzē – potenciālo partneru uzrunāšana un ieinteresēšana, iepazīstināšana ar kampaņas norisi un vienošanās par sadarbības veidiem. Šajā periodā tiek organizētas multiplikatoru vides apmācības, kā arī visi publiskie iepirkumi, kas ir nepieciešami komunikācijas nodrošināšanai, t.sk. aptaujām, mācību līdzekļiem, mājas lapu atjaunošanai, informēšanai medijos, informatīvā tālruņa nodrošināšanai u.c.

Lai nodrošinātu aktīvu komunikāciju ar sabiedrību par euro ieviešanas ieguvumiem, ņemot vērā sabiedrības lielo interesi, jau no 2013.gada sākuma ir uzsludināti trīs jauni publiskie iepirkumi – par sabiedrisko attiecību aģentūru, par video un audio materiālu izgatavošanu, kā arī piešķirts finansējums analītisku un dokumentālu filmu un raidījumu demonstrēšanai LTV1 , LTV7, LR1 un LR4.

• II fāze jeb intensīvais periods: seši mēneši pirms euro ieviešanas datuma – viens mēnesis pēc euro ieviešanas datuma. Periodā no 2013.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 30.janvārim plānota aktīva informācijas sniegšana par jaunās valūtas atpazīstamību, naudas banknošu vērtību, cenu stabilitāti, valūtu apmaiņas kursu, iespējām apmainīt naudu, vienlaicīgas apgrozības periodu un cenu paralēlās atspoguļošanas principiem un norisi, par naudas drošības pasākumiem. Akcents tiks likts uz praktiskiem skaidras un bezskaidras naudas jautājumiem. Šajā periodā tiks organizēti profesionālās vides semināri un papildus informatīvie forumi Latvijas reģionos.

• III fāze jeb noslēguma periods: viens mēnesis pēc euro ieviešanas datuma – astoņi mēneši pēc euro ieviešanas datuma. Šajā fāzē plānots veikt  euro ieviešanas procesa izvērtējumu, informēt sabiedrību par naudas drošības pasākumiem, organizēt noslēguma aptauju u.c.

Pēc III fāzes beigām katra institūcija informāciju par euro sniedz savas kompetences ietvaros.


5 Eiro barometra pētījumi par eiro ieviešanas jautājumiem. [skatīts: 2012.gada 22.jūlijā]. Pieejams: http://ec.europa.eu/public_opinion/topics/euro_en.htm.

6 Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija Latvijā. [skatīts: 2012.gada 29.jūnijā]. Pieejams: http://www.eiro.lv/faili/struktura/0E85A3399563001338794335.pdf.

1. PIELIKUMS

Pasākumu plāns Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā7

1.1. tabula

Nr.
p.k.

Mērķis

Darba grupa

Pasākums

Termiņš

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgā institūcija

Sākums

Īstenots

J. JURIDISKIE JAUTĀJUMI (VADG)

J2

Tiesību aktu pielāgošana saistībā ar euro ieviešanu

VADG

 

J2.1

 

VADG

Veikt likumu pielāgošanu

01.06.
2012.

01.10.
2013.

Ministrijas

J2.1.1

 

VADG

Izstrādāt grozījumus visos likumos, kas saistīti ar euro ieviešanu

01.06.
2012.

01.07.
2013.

Ministrijas

J2.1.2

 

VADG

Iesniegt MK un Saeimā vienotā likumprojektu paketē likumus, kuros nav nepieciešams zināt maiņas kursu

01.07.
2013.

01.08.
2013.

FM

Ministrijas

J2.1.3

 

VADG

Iesniegt MK un Saeimā vienotā likumprojektu paketē likumus, kuru grozījumu izstrādāšanai nepieciešams zināt maiņas kursu

01.07.
2013.

01.10.
2013.

FM

Ministrijas

J2.2

 

VADG

Veikt MK normatīvo aktu pielāgošanu

01.06.
2012.

01.07.
2016.

Ministrijas

J2.2.1

 

VADG

Izstrādāt grozījumus MK normatīvajos aktos, kas ir būtiski tiesiskās noteiktības nodrošināšanai saistībā ar euro ieviešanu

01.06.
2012.

01.07.
2013.

Ministrijas

J2.2.2

 

VADG

Iesniegt MK to normatīvos aktus, kas ir būtiski tiesiskās noteiktības nodrošināšanai saistībā ar euro ieviešanu

01.07.
2013.

01.10.
2013.

Ministrijas

J2.2.3

 

VADG

Izstrādāt un iesniegt MK to normatīvo aktu grozījumus, kas nav būtiski tiesiskās noteiktības nodrošināšanai saistībā ar euro ieviešanu

01.07.
2013.

01.07.
2016.

Ministrijas

J2.3

 

VADG

Veikt FKTK normatīvo noteikumu un LB noteikumu pielāgošanu

01.06.
2012.

01.10.
2013.

FKTK, LB

J2.4

 

VADG

Nodrošināt metodisko vadību pašvaldību saistošo noteikumu pielāgošanai

01.06.
2012.

01.01.
2014.

VARAM

J2.4.1

 

VADG

Konsultēt un informēt pašvaldības par nepieciešamajiem grozījumiem saistošajos noteikumos un citos lēmumos, kā arī par paredzamajiem grozījumu spēkā stāšanās termiņiem

01.06.
2012.

01.01.
2014.

VARAM

J2.4.2

 

VADG

Izstrādāt metodiskos norādījumus pašvaldību saistošo noteikumu pielāgošanai, kas būs pieejami VARAM mājaslapā

01.06.
2012.

01.07.
2013.

VARAM

J2.5

 

VADG

Grozīt MK 2007.gada 2.maija noteikumus Nr.282 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" saistībā ar kases aparātu pielāgošanu euro.

01.02.
2013.

01.05.
2013.

VID

J2.6

 

VADG

Grozīt MK 2003.gada 21.oktobra noteikumus Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju saistībā ar rēķinu pielāgošanu euro.

01.02.
2013.

01.05.
2013.

FM

J3

Lata konvertācija uz euro

VADG

     

J3.6

 

VADG

Izstrādāt vadlīnijas Koncepcijas īstenošanai

01.06.
2012.

01.03.
2013.

FM

TM

Sk SKAIDRA NAUDA (NMSDG)

Sk1

Euro monētu un banknošu sagāde un priekšpiegāde

NMSDG

 

Sk1.4

 

NMSDG

Izgatavot euro monētu paraugus un veikt izmēģinājuma kalumu

10.01.
2013.

01.08.
2013.

LB

Sk1.5

 

NMSDG

Kalt un piegādāt euro monētas LB

01.08.
2013.

01.03.
2014.

LB

Sk1.6

 

NMSDG

Vienoties ar ECBS par banknošu sagādi un piegādāt LB

01.10.
2012.

01.12.
2013.

LB

Sk1.7

 

NMSDG

Plānot un organizēt euro banknošu un monētu priekšpiegādi kredītiestādēm

01.01.
2012.

01.01.
2014.

LB

Kredītiestādes

Sk1.8

 

NMSDG

Plānot un organizēt euro banknošu un monētu priekšpiegādes otro fāzi kredītiestāžu klientiem

01.01.
2012.

01.01.
2014.

Kredītiestādes

LB

Sk1.9

 

NMSDG

Organizēt ar latu izņemšanu no apgrozības saistītos pasākumus Latvijas Bankā

01.06.
2012.

beztermiņa

LB

Sk1.10

 

NMSDG

Organizēt ar latu izņemšanu no apgrozības saistītos pasākumus

01.06.
2013.

01.07.
2014.

LB

Kredītiestādes

Sk2

Euro skaidras naudas ieviešana un latu apmaiņa pret euro saskaņā ar euro ieviešanas scenāriju

NMSDG

     

Sk2.1

 

NMSDG

Izstrādāt LB darba grafiku 2013. gada nogalei – 2014. gada sākumam un informēt par to LP un kredītiestādes

01.01.
2013.

01.07.
2013.

LB

Kredītiestādes, LP

Sk2.2

 

NMSDG

Izplatīt euro sākumkomplektus iedzīvotājiem un uzņēmumiem

10.12.
2013.

31.12.
2013.

Kredītiestādes, LP

LB

Sk2.3

 

NMSDG

Sagatavot bankomātu un skaidras naudas apstrādes iekārtas darbam ar euro

01.01.
2013.

01.01.
2014.

LB, kredītiestādes

Karšu apstrādes serviss, iekārtu piegādes uzņēmumi

Sk2.4

 

NMSDG

Veikt skaidras naudas latu apmaiņu pret euro bez komisijas maksas kredītiestādēs

01.01.
2014.

30.06.
2014.

Kredītiestādes

LB

Sk2.5

 

NMSDG

Veikt skaidras naudas latu apmaiņu pret euro bez komisijas maksas atsevišķās LP pasta pakalpojumu sniegšanas vietās

01.01.
2014.

31.03.
2014.

LP

Sk 2.6

 

NMSDG

Veikt skaidras naudas latu apmaiņu pret euro bez komisijas maksas LB

01.01.
2014.

beztermiņa

LB

Be. BEZSKAIDRA NAUDA (NMSDG)

Be1 

Liela apjoma maksājumu sistēmu sagatavošana norēķiniem euro

NMSDG

 

Be1.2

 

NMSDG

Sagatavot LB reālā laika norēķinu maksājumu sistēmu infrastruktūru euro ieviešanai

01.01.
2013.

01.01.
2014.

LB

Kredītiestādes, LCD, VK

Be2 

Neliela apjoma maksājumu sistēmu sagatavošana norēķiniem euro

NMSDG

 

Be2.2

 

NMSDG

Sagatavot LB klīringa sistēmu un tās infrastruktūru pilnai pārejai uz norēķiniem euro

01.01.
2013.

01.01.
2014.

LB

Kredītiestādes, VK

Be2.3

 

NMSDG

Sagatavot maksājumu karšu norēķinu sistēmu un tās infrastruktūras norēķiniem euro

01.07.
2012.

01.01.
2014.

FM

Kredītiestādes, karšu apstrādes serviss, iekārtu piegādes uzņēmumi

Be2.4

 

NMSDG

Sagatavot LP norēķinu sistēmu un tās infrastruktūru norēķiniem euro

01.12.
2012.

01.01.
2014.

SM

LP

Be2.5

 

NMSDG

Sagatavot tiešā debeta, regulāro maksājumu u.tml. maksājumu sistēmu un to infrastruktūru norēķiniem euro

01.07.
2012.

01.01.
2014.

FM

Kredītiestādes, tiešā debeta, regulāro maksājumu u.tml. pakalpojumu sniedzēji un saistītie uzņēmumi

Be3

Latos iniciēto un nepabeigto maksājumu skaita samazināšana

NMSDG

     

Be3.1

 

NMSDG

Noteikt un īstenot pasākumus  nepabeigto maksājumu skaita samazināšanai

01.07.
2013.

01.01.
2014.

FM, LB, SM

Kredītiestādes, VK, karšu apstrādes serviss, tiešā debeta, regulāro maksājumu u.tml. pakalpojumu sniedzēji un saistītie uzņēmumi

Be4

SEPA ieviešana

NMSDG

     

Be4.2

 

NMSDG

Ieviest SEPA kredīta pārvedumus

28.01.
2008.

01.01.
2014.

Kredītiestādes

VK, LP, kredītiestādes, LDDK

Be4.3

 

NMSDG

Ieviest SEPA tiešā debeta maksājumus

02.11.
2009.

01.01.
2015.

Kredītiestādes

LDDK

Be4.7

 

NMSDG

Nodrošināt SEPA komunikāciju

28.01.
2008.

31.12.
2014.

FM, LB

VK, LP, kredītiestādes, maksājumu apstrādes infrastruktūru nodrošinātāji, LIKTA, LDDK, MVKAKP, LTA, PTAC

Be4.8

 

NMSDG

Nodrošināt SEPA saņēmēja identifikatora uzturēšanu UR

28.01.
2008.

01.01.
2014.

TM

UR, LKA

Fi FINANŠU INSTRUMENTI (FSDG)

Fi1

Finanšu instrumentu tirdzniecības nodrošināšana (vērtības mērs – euro)

FSDG

     

Fi1.1

 

FSDG

Veikt izmaiņas tirdzniecības sistēmās, lai nodrošinātu pāreju uz tirdzniecību euro

01.01.
2013.

01.01.
2014.

NASDAQ OMX

Fi2

Finanšu instrumentu uzskaites un norēķinu sistēmu nodrošināšana pārejai uz euro

FSDG

     

Fi2.1

 

FSDG

Veikt izmaiņas finanšu instrumentu uzskaites un norēķinu sistēmās, lai nodrošinātu pāreju uz uzskaiti un norēķinu veikšanu euro

01.01.
2013.

01.01.
2014.

LCD

FM, LB

Fi5

Finanšu instrumentu denominācijas maiņa no latiem uz euro

FSDG

     

Fi5.1

Parāda vērtspapīru denominācijas maiņa

FSDG

     

Fi5.1.2

 

FSDG

Izvērtēt nepieciešamību izstrādāt pakārtotos normatīvos aktus parāda vērtspapīru denominācijas maiņai. Nepieciešamības gadījumā izstrādāt un apstiprināt pakārtotos normatīvos aktus

01.05.
2012.

01.07.
2013.

FM

NASDAQ OMX, LCD

Fi5.2

Kapitāla vērtspapīru denominācijas maiņa

FSDG

     

Fi5.2.2

 

FSDG

Izvērtēt nepieciešamību izstrādāt pakārtotos normatīvos aktus kapitāla vērtspapīru denominācijas maiņai. Nepieciešamības gadījumā izstrādāt un apstiprināt pakārtotos normatīvos aktus

01.05.
2012.

01.07.
2013.

FM

NASDAQ OMX, LCD

Fi5.3

Citu finanšu instrumentu un līgumu denominācijas maiņas principu izstrāde

FSDG

     

Fi5.3.1

 

FSDG

Īstenot nepieciešamos pasākumus vispārējo denominācijas maiņas pamatprincipu izpildei attiecībā uz valsts budžeta aizdevumiem un valsts galvojumiem

01.07.
2013.

01.01.
2014.

FM, VK

St. STATISTIKA (VADG)

St1

Statistisko datu apstrādes reorganizācija

VADG

     

St1.2

 

VADG

Precizēt norādījumus par statistisko veidlapu aizpildīšanu

01.07.
2012.

01.12.
2013.

EM

CSP

St1.3

 

VADG

Izstrādāt laikrindu pārrēķināšanas un publicēšanas vadlīnijas

01.07.
2012.

01.12.
2013.

EM

CSP

St1.4

 

VADG

Apmācīt statistisko datu vākšanā un apstrādes sistēmās iesaistītos darbiniekus

01.01.
2013.

01.01.
2014.

EM

CSP, iestādes, kas vāc un apstrādā statistiskos datus

St2

Statistisko datu izplatīšanas sistēmas reorganizācija

VADG

     

St2.1

 

VADG

Izstrādāt statistisko datu pārrēķināšanas un publicēšanas plānu, izvēloties periodu un rādītājus, lai publicētu datus paralēli divās valūtās

01.01.
2013.

01.09.
2013.

EM

CSP, iestādes, kas publicē statistiskos datus

St2.2

 

VADG

Pārrēķināt un izvērtēt rādītājus statistiskajās datubāzēs

01.01.
2013.

01.01.
2014.

EM

CSP, iestādes, kas publicē statistiskos datus

Pn. PATĒRĒTĀJI UN NEFINANŠU SABIEDRĪBAS (NUPDG)

Pn1

Patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšana

NUPDG

 

Pn1.2

 

NUPDG

Noteikt svarīgākās preces patēriņa grozā, sekojot līdzi cenu pieaugumam mazumtirdzniecībā, publicējot datus internetā un presē, t.i. veikt patēriņa cenu monitoringu 

01.01.
2013.

31.12.
2014.

EM

FM

Pn1.3

 

NUPDG

Regulāri kontrolēt tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju veiktās cenu aprēķināšanas pareizību un to, vai netiek ieturētas papildu summas, norēķinoties ar euro, t.sk. memoranda "Godīgs eiro ieviesējs" ievērošanu

01.10.
2013.

30.06.
2014.

EM

PTAC

Pn1.4

 

NUPDG

Precizēt normatīvajos aktos noteikto cenu norādīšanas kārtību paralēlās atspoguļošanas periodā

01.06.
2012.

01.08.
2013.

EM

Pn1.5

 

NUPDG

Organizēt mācību seminārus NVO un PTAC pārstāvjiem par patērētāju tiesībām, ieviešot euro

01.06.
2013.

01.09.
2013.

EM

PTAC, LDDK

Pn1.6

 

NUPDG

Izskatīt kolektīvās sūdzības

Pastāvīgi

 

EM

PTAC

Pn1.7

 

NUPDG

Konsultēt patērētājus un komersantus

Pastāvīgi

 

EM

PTAC

Pn1.8

 

NUPDG

Nodrošināt PTAC patērētāju informēšanas tālruņa  darbību

Pastāvīgi

 

EM

PTAC

Pn1.9

 

NUPDG

Nodrošināt tirgus dalībnieku aizliegto vienošanās kontroli

01.10.
2013.

31.12.
2014.

EM

KP

Pn2

Nefinanšu uzņēmumu informēšana

NUPDG

     

Pn2.1

 

NUPDG

Izstrādāt vadlīnijas nefinanšu sabiedrībām

01.11.
2012.

01.05.
2013.

EM

Pn
2.1.1

 

NUPDG

Izstrādāt vadlīnijas nefinanšu sabiedrībām par pareizu cenu aprēķināšanu un atspoguļošanu

01.11.
2012.

01.05.
2013.

EM

PTAC

Pn
2.1.2

 

VADG

Izstrādāt vadlīnijas par darbu ar kases aparātiem vienlaicīgās apgrozības periodā

01.09.
2012.

01.05.
2013.

FM

Pn
2.1.3

 

VADG

Izstrādāt vadlīnijas par grāmatvedības uzskaiti pārejas periodā no latiem uz euro

01.09.
2012.

01.05.
2013.

FM

Pn
2.1.4

 

VADG

Izstrādāt vadlīnijas par nodokļu maksājumu jautājumiem pārejas periodā no latiem uz euro

01.09.
2012.

01.05.
2013.

FM

Pn
2.1.5

 

VADG

Izstrādāt vadlīnijas par viennolūka maksājumu instrumentu pāreju no latiem uz euro

01.09.
2012.

01.05.
2013.

FM

Pn
2.1.6

 

VADG

Nodrošināt informāciju par euro maiņas kursa lietošanu grāmatvedības u.c. jomās

01.09.
2012.

01.05.
2013.

FM

LB

Pn2.2

 

NUPDG

Organizēt profesionālos mācību seminārus nefinanšu sabiedrībām par euro ieviešanas procesu, cenu pārrēķinu, grāmatvedības jautājumiem u.c.

01.06.
2013.

01.09.
2013.

EM

FM, PIAA, KP, LTA, PTAC, LTRK, LDDK

Pn3

Kampaņas "Godīgs eiro ieviesējs" organizēšana

NUPDG

     

Pn 3.1

 

NUPDG

Organizēt memoranda "Godīgs eiro ieviesējs" izstrādi, saskaņošanu, parakstīšanu, organizēt vēstuļu sagatavošanu un izsūtīšanu, memoranda pieteikumu administrēšanu, zīmes izsniegšanu, organizēt seminārus un memoranda pildīšanas kontroli.

01.06.
2013.

30.06.
2014.

EM

LDDK, PIAA, LTA, PTAC, LTRK

Is. INFORMĀCIJAS SISTĒMAS (VADG)

Is2

Informācijas sistēmu atbalsta nodrošināšana euro ieviešanai

VADG

     

Is2.1

 

VADG

Izveidot grāmatvedības programmu IS izmaiņu vadības organizatorisko struktūru un īstenot grāmatvedības programmu IS izmaiņu pārvaldību

01.01.
2012.

01.01.
2014.

FM

Is2.1.2

 

VADG

Uzraudzīt pasākumu plāna izpildi grāmatvedības programmu (tirgus produkti) atbalsta nodrošināšanai centrālās valsts iestādēs un pašvaldībās, pārejot uz euro

01.01.
2013.

01.01.
2014.

FM, VARAM

Centrālās valsts iestādes, pašvaldības

Is2.2

 

VADG

Izveidot valsts pārvaldes iestāžu pārvaldībā esošo specializēto IS izmaiņu vadības organizatorisko struktūru un īstenot IS izmaiņu pārvaldību

01.01.
2012.

01.01.
2014.

FM, VARAM

Centrālās valsts iestādes

Is2.2.3

Pasākuma īstenošana tiek kavēta

VADG

Turpināt uzturēšanas līgumu vai veikt iepirkumu, t.sk. noslēgt līgumu

01.10.
2012.

01.01.
2013.

Centrālās valsts iestādes

FM, VARAM

Is2.2.4

Pasākuma īstenošana tiek kavēta

VADG

Veikt izmaiņu izstrādi

01.01.
2013.

01.09.
2013.

Centrālās valsts iestādes

FM, VARAM

Is2.2.5

 

VADG

Veikt izmaiņu testēšanu

01.09.
2013.

01.12.
2013.

Centrālās valsts iestādes

FM, VARAM

Is2.2.6

 

VADG

Ieviest IS izmaiņas ekspluatācijā

01.12.
2013.

01.01.
2014.

Centrālās valsts iestādes

FM, VARAM

Is2.2.7

 

VADG

Uzraudzīt pasākumu plāna izpildi valsts pārvaldes iestāžu pārvaldībā esošo specializēto IS pielāgošanai uz euro

01.01.
2012.

01.01.
2014.

FM, VARAM

Centrālās valsts iestādes

Km. KOMUNIKĀCIJAS JAUTĀJUMI (SIKDG)

KmV

Vispārēja informēšana par euro projektu

SIKDG

 

KmV1

 

SIKDG

Sniegt plašsaziņas līdzekļiem aktuālo informāciju par euro, euro ieviešanas pasākumiem Latvijā, nozīmīgākajiem notikumiem euro zonā 

Pastāvīgi

 

FM, LB,  EM, Valsts kanceleja

Par sabiedrības informēšanu atbildīgās institūcijas

KmV2

 

SIKDG

Reaģēt uz sabiedriskās domas aptaujām, sniedzot komentārus un izplatot paziņojumus par konkrēto jautājumu

Pastāvīgi

 

FM

Par sabiedrības informēšanu atbildīgās institūcijas

KmV3

 

SIKDG

Sagatavot un piegādāt medijiem (e-pasts, eiro.lv, preses konferences) elektroniskus informatīvus materiālus par euro ieviešanu

Pastāvīgi

 

FM, LB, EM, Valsts kanceleja

KmV4

 

SIKDG

Sagatavot Latvijas Nacionālā euro ieviešanas plāna kopsavilkumu un regulāri to aktualizēt

Plāna apstiprināšana MK

1 mēnesis pēc Plāna aktuālizētās versijas apstiprināšanas MK

FM

KmV5

 

SIKDG

Nodrošināt ministrijas, valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības ar vispārējo informāciju, informatīvajiem materiāliem, popularizēt www.eiro.lv

Pastāvīgi

 

FM

Par sabiedrības informēšanu atbildīgās institūcijas

KmV9

 

SIKDG

Aktualizēt www.eiro.lv

Pastāvīgi

 

FM

KmV 10

 

SIKDG

Izmantot sociālos medijus: euro twitter.com konta izveide un aktualizēšana, euro sadaļas izveide portālā www.draugiem.lv, pastāvīga informācijas publicēšana Latvijas www.facebook.com lapā

Pastāvīgi

 

FM

KmS

Sagatavošanās periods: 01.01.2012.-30.06.2013.

SIKDG

 

KmS1

Komunikācijas plānošana

SIKDK

 

01.01.
2012.

30.06.
2013.

FM

KmS 1.2

 

SIKDG

Aktualizēt komunikācijas stratēģiju

01.01.
2012.

25.03.
2012.

FM

KmS 1.3

 

SIKDG

Izstrādāt komunikācijas stratēģijas finanšu plānu

01.01.
2012.

25.03.
2013.

FM

KmS 1.4

 

SIKDG

Organizēt sadarbību ar Eiropas institūcijām par sabiedrības informēšanas pasākumu līdzfinansēšanu

01.01.
2012.

30.06.
2013.

FM, LB

KmS 1.5

 

SIKDG

Izveidot euro komunikācijas biroju

01.07.
2012.

30.06.
2013.

FM

Valsts kanceleja

KmS2

Sagatavot un noslēgt iepirkumus

SIKDG

 

01.08.
2012.

30.06.
2013.

FM

Valsts kanceleja, IZM

KmS 2.3

 

SIKDG

Sagatavot un noslēgt iepirkumu par video un audio materiālu izgatavošanu

14.12.
2012.

01.04.
2013.

FM

KmS 2.4

 

SIKDG

Sagatavot un noslēgt iepirkumu par informatīvo tālruni

01.08.
2012.

01.04.
2013.

FM

KmS 2.5

 

SIKDG

Sagatavot un noslēgt iepirkumu par www.mk.gov.lv atjaunošanu

01.08.
2012.

30.06.
2013.

Valsts kanceleja

KmS 2.6

 

SIKDG

Sagatavot un noslēgt iepirkumu par metodiskajiem materiāliem pedagogiem

01.09.
2012.

30.06.
2013.

IZM

KmS 2.7

 

SIKDG

Sagatavot un noslēgt iepirkumu par mācību animācijas filmu veidošanu pirmskolas vecuma bērniem un 1.-12.klašu skolēniem

01.09.
2012.

30.06.
2013.

IZM

KmS 2.8

 

SIKDG

Sagatavot un noslēgt iepirkumu par korporatīvo komunikāciju un pasākumiem sabiedrības informēšanai un reklāmu un tehnisko risinājumu sabiedrības informēšanai

01.09.
2012.

30.06.
2013.

FM

KmS 2.9

 

SIKDG

Sagatavot un noslēgt iepirkumu par poligrāfiju izgatavošanu sabiedrības informēšanai

01.10.
2012.

30.06.
2013.

FM

KmS 2.10

 

SIKDG

Sagatavot un noslēgt iepirkumu par mediju aģentūru sabiedrības informēšanai

01.10.
2012.

30.06.
2013.

FM

KmS3

Sagatavot profesionālo vidi

SIKDG

 

01.01.
2012.

30.06.
2013.

FM

LB

KmS 3.1

 

SIKDG

Regulāri organizēt lekcijas, piesaistot Euro Team lektorus

01.01.
2012.

30.06.
2013.

FM, EK pārstāvniecība Latvijā

Euro Team lektori

KmS 3.2

 

SIKDG

Nodrošināt informatīvus materiālus un mācības ES jautājumu komunikatoriem (Europe Direct, ES informācijas punkti)

01.01.
2013.

30.06..
2013.

FM, ĀM

Par sabiedrības informēšanu atbildīgās institūcijas, LB

KmS 3.3

 

SIKDG

Sagatavot un piegādāt medijiem reprezentatīvus materiālus, sagatavot "preses mapi", nodrošināt  mācības

01.01.
2013.

30.06.
2013.

FM

Euro Team lektori, LB

KmS  3.4

 

SIKDG

Nodrošināt bibliotekāru apmācības par euro ieviešanu Latvijā un informatīvus materiālus bibliotēkās

01.01.
2013.

30.06.
2013.

KM, FM

Euro Team lektori, LB

KmS 3.5

 

SIKDG

Nodrošināt apmācības pašvaldību vadītājiem, juristiem (iespējamas runas personas pašvaldībās) par euro ieviešanu Latvijā

01.01.
2013.

30.06.
2013.

VARAM, FM

LPS, Euro Team lektori, LB

KmS 3.6

 

SIKDG

Nodrošināt LPF speciālistu apmācības par euro ieviešanu Latvijā

01.01.
2013.

30.06.
2013.

LM, FM

LPF, Euro Team lektori, LB

KmS 3.7

 

SIKDG

Nodrošināt mācību animācijas filmu un pedagogu metodiskā līdzekļa prezentācijas

01.06.
2013.

30.06.
2013.

IZM, FM

Pašvaldību izglītības pārvaldes un mācību priekšmetu metodiskās apvienības, LB

KmS 3.8

 

SIKDG

Nodrošināt jaunatnes organizāciju un pašvaldību jaunatnes speciālistu apmācības par euro ieviešanu Latvijā

01.03.
2013.

30.06.
2013.

IZM

Jaunatnes organizācijas, pašvaldību jaunatnes speciālisti, Euro Team lektori

KmS 3.9

 

SIKDG

Informēt par jautājumiem, kuriem finanšu instrumentu īpašniekiem jāpievērš uzmanība, piemēram, noslēgto, bet neizpildīto darījumu izpilde pēc euro ieviešanas, pārvaldībā esošo aktīvu konvertēšana

01.01.
2013.

30.06.
2013.

FM, FKTK

NASDAQ OMX, LCD, LB

KmS 3.10

 

SIKDG

Nodrošināt LP speciālistu apmācības par euro ieviešanu Latvijā

01.01.
2013.

30.06.
2013.

FM

LP

KmS 3.11

 

SIKDG

Nodrošināt ar informatīvo materiālu par euro ieviešanu nevalstiskās organizācijas

01.09.
2012.

30.06.
2013.

Latvijas pilsoniskā alianse un tās dalīborganizācijas

KmS 3.12

 

SIKDG

Informēt reliģiskās organizācijas un aicināt to pārstāvjus uz euro ieviešanas Latvijā informatīvajiem pasākumiem

01.01.
2013.

30.06.
2013.

FM

Reliģiskās organizācijas

KmS 3.13

 

SIKDG

Nodrošināt analītisku un dokumentālu filmu un raidījumu demonstrēšanu LTV1, LTV7, LR1 un LR4, informācijas izvietošanu reģionālajos medijos sabiedrības (sociāli mazāk aizsargātām sabiedrības grupām) informēšanai, informācijas izvietošanu īpašai mērķa grupai – bērniem, skolēniem, studentiem, uzņēmējiem un pašvaldībām

01.01.
2013.

30.06.
2013.

FM

KmI

Intensīvais periods: 01.07.2013.-31.01.2014.

SIKDG

     

KmI1

Organizēt sabiedrību informējošos pasākumus

SIKDG

 

01.07.
2013.

31.01.
2014.

FM

LB

KmI 1.1

Organizēt visaptverošos informēšanas pasākumus

SIKDG

 

01.05.
2013.

31.01.
2014.

FM

LB

KmI 1.1.1

 

SIKDG

Informatīva kampaņa medijos (TV, radio, tematiskie ielikumi nacionālajos un reģionālajos laikrakstos, interneta portālos); informatīvi materiāli LP pasta pakalpojumu sniegšanas vietās, vides reklāma

01.07.
2013.

31.01.
2014.

FM

LB

KmI 1.1.2

 

SIKDG

Euro simbola izvietošana Rīgas pilsētvidē

12.09.
2013.

31.01.
2014.

FM

LB

KmI 1.1.3

 

SIKDG

Informatīva kampaņa medijos par euro banknotēm un monētām

01.11.
2013.

31.01.
2014.

LB

Sadarbībā ar ECB

KmI 1.1.4

 

SIKDG

Organizēt ECB izstādi par euro banknotēm un monētām

01.09.
2013.

01.11.
2013.

LB

Sadarbībā ar ECB

KmI 1.1.5

 

SIKDG

Iekļaut pilsētu ES dienu ietvaros informāciju par euro. Informēt par euro pilsētu svētkos visos Latvijas reģionos.

01.01.
2013.

31.01.
2014.

FM

VARAM, LPS, pašvaldības

KmI 1.1.6

 

SIKDG

Organizēt piecus  informatīvos forumus reģionos

01.07.
2013.

01.09.
2013.

FM

EM, LB

KmI 1.1.7

 

SIKDG

Nosūtīt katrai Latvijas mājsaimniecībai informatīvu vēstuli par euro ieviešanu

01.08.
2013.

01.09.
2013.

FM

KmI 1.1.8

 

SIKDG

Nosūtīt katrai Latvijas mājsaimniecībai informatīvu vēstuli par euro banknošu un monētu dizainu un pretviltošanas pazīmēm un euro konvertācijas kartiņas

01.11.
2013.

15.11.
2013.

LB

Sadarbībā ar ECB

KmI 1.1.9

 

SIKDG

Organizēt euro ieviešanas datuma svinīgo notikumu

31.12.
2013.

01.01.
2014.

MK

FM

KmI 1.2

Organizēt profesionālās mērķauditorijas informējošos pasākumus

SIKDG

 

01.07.
2013.

31.01.
2014.

FM

KmI 1.2.1

 

SIKDG

Sagatavot informācijas komplektu par euro banknotēm un monētām kredītiestāžu apmeklētājiem; Nodrošināt speciālistu mācības par euro banknotēm un monētām tālākai informācijas sniegšanai kredītiestādēs

01.07.
2013.

01.11.
2013.

LB

Sadarbībā ar ECB

KmI 1.2.2

 

SIKDG

Sagatavot Latvijas euro monētu komplektus numismātiem

01.07.
2013.

14.01.
2014.

LB

Numismātu organizācijas

KmI 1.2.3

 

SIKDG

Organizēt konferenci par euro ieviešanu Latvijā un ar to saistītos svinīgos un mediju pasākumus

01.01.
2013.

12.09.
2013.

LB

Sadarbībā ar ECB

KmI 1.2.4

 

SIKDG

Organizēt seminārus tirdzniecības vietu un pakalpojumu sniegšanas vietu kasieriem par euro banknošu un monētu pretviltošanas pazīmēm

01.09.
2013.

31.12.
2013.

LB

Sadarbībā ar ECB

KmI 1.2.4

 

SIKDG

Nodrošināt ar informatīvo materiālu par patērētāju tiesībām saistībā ar euro

01.07.
2013.

31.01.
2014.

EM

PTAC

KmI 1.2.5

 

SIKDG

Nodrošināt ar informatīvo materiālu par euro ieviešanu nevalstiskās organizācijas

01.07.
2013.

31.01.
2014.

Latvijas pilsoniskā alianse un tās dalīborganizācijas

KmI 1.3

Organizēt īpašās sabiedrības grupas informējošos pasākumus

SIKDG

 

01.07.
2013.

31.01.
2014.

FM

KmI 1.3.1

 

SIKDG

Sagatavot informāciju par euro krievu un angļu valodā

01.07.
2013.

31.01.
2014.

FM

KmI 1.3.2

 

SIKDG

Nodrošināt informāciju skolēniem studentiem, jauniešiem, bērniem – mācību filmas, informatīvi plakāti, eseju, erudīcijas, zīmējumu konkursi, EK un ECB izstāžu par EMS un euro banknotēm apmeklēšana

01.07.
2013.

31.01.
2014.

IZM

Jaunatnes organizācijas, pašvaldību izglītības speciālisti, LB

KmI 1.3.3

 

SIKDG

Nodrošināt informāciju par euro ieviešanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (ar dzirdes, redzes, garīgās veselības, kustību, runas traucējumiem): interaktīvas spēles; informatīvi materiāli, t.sk. braila rakstā; cilvēku ar īpašām vajadzībām pārstāvošo organizāciju speciālistu apmācība

01.07.
2013.

31.01.
2014.

LM

Apeirons, Sustento un tās dalīborganizācijas, īpaši Latvijas Nedzirdīgo savienība un Latvijas Neredzīgo biedrība

KmI 1.3.4

 

SIKDG

Nodrošināt ar informāciju bezdarbniekus: jautājumi – atbildes NVA, VSAA mājas lapās (bezdarbnieka pabalsta konvertēšanas kārtība u.tml.)

01.07.
2013.

31.01.
2014.

LM

NVA, VSAA

KmI 1.3.5

 

SIKDG

Nodrošināt ar informatīvajiem materiāliem ieslodzītos un Valsts probācijas dienesta klientus

01.07.
2013.

31.01.
2014.

TM

Ieslodzījuma vietu pārvalde, Valsts probācijas dienests

KmI 1.3.6

 

SIKDG

Nodrošināt ar informatīvajiem materiāliem sociālo pakalpojumu un palīdzības saņēmējus

01.07.
2013.

01.02.
2014.

VARAM, LM, pašvaldības

NVO, kas uztur patversmes vai zupas virtuves

KmI 1.3.7

 

SIKDG

Nodrošināt ar informāciju pensionārus, pabalstu saņēmējus: jautājumi – atbildes LM, VSAA mājas lapās (pensiju un pabalstu konvertēšanas kārtība u.tml.)

01.07.
2013.

31.01.
2014.

LM, VSAA

LPF, citas pensionāru organizācijas, NVO, LP

KmI 1.3.8

 

SIKDG

Nodrošināt ar informāciju ārvalstu tūristus – plakāti transporta mezglos (lidosta, dzelzceļa stacija, autoosta, osta); Latvijas Institūta sagatavotā informācija elektroniskā formā ārvalstu žurnālistiem un tūrisma operatoriem; pastāvīga informācijas publicēšana Latvijas www.facebook.com lapā, informatīvi materiāli svešvalodās, nacionālais tūrisma portāls www.latvia.travel/lv

01.07.
2013.

31.01.
2014.

EM, SM, ĀM

TAVA

KmI2

Regulāri veikt aptauju par euro ieviešanas sagaidāmo ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem

SIKDG

 

01.01.
2013.

31.01.
2014.

FM

EM

KmI3

Organizēt informatīvā centra darbu

SIKGG

 

01.01.
2013.

31.01.
2014.

FM

KmI 3.2

 

SIKDG

Nodrošināt "Eiro info" informācijas tālruņa 80003000 darbību

04.02.
2013.

31.01.
2014.

FM

KmI 3.3

 

SIKDG

Nodrošināt informācijas "Eiro info" un PTAC tālruņu darbībai nepieciešamo informāciju par euro ieviešanas jautājumiem

01.01.
2013.

31.0.
2014.

FM, EM

LB, PTAC

KmN

Noslēguma periods: 01.02.2014.-01.08.2014.

SIKDG

     

KmN1

 

SIKDG

Veikt aptauju par euro ieviešanas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem pēc euro ieviešanas

01.02.
2014.

01.03.
2014.

FM

KmN2

 

SIKDG

Nodrošināt "Eiro info" informācijas tālruņa 80003000 darbību

01.02.
2014.

01.04.
2014.

FM

KmN3

 

SIKDG

Nodrošināt sadarbības ar Eiropas institūcijām par sabiedrības informēšanas pasākumu līdzfinansēšanu noslēgumu

01.02.
2014.

01.08.
2014.

FM, LB



7 Izpildītie Plāna 1.pielikuma uzdevumi apkopoti dokumenta beigās, 1.2. tabulā. Pēc izpildīto punktu rediģēšanas 1.pielikuma numerācija netiek grozīta.

1.2. tabula

Pārskats par izpildītajiem LNEIP 1.pielikuma darba uzdevumiem

Nr.
p.k.

Mērķis

Darba grupa

Pasākums

Termiņš

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgā institūcija

Sākums

Īstenots

J. JURIDISKIE JAUTĀJUMI (VADG)

J1

Euro ieviešanas juridiskās bāzes apzināšana un nodrošināšana

VADG

 

J1.1

 

VADG

Apkopot informāciju par normatīvajiem aktiem un pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kuros nepieciešams veikt grozījumus saistībā ar euro ieviešanu

01.11.
2005.

01.01.
2006.

FM

Ministrijas, FKTK, LB

J1.2

 

VADG

Atkārtoti apkopot informāciju par normatīvajiem aktiem, kuros nepieciešams veikt grozījumus saistībā ar euro ieviešanu

01.01.
2011.

01.09.
2011.

FM

Ministrijas, FKTK, LB

J1.3

 

VADG

Sagatavot koncepciju normatīvo aktu sakārtošanai euro ieviešanai Latvijā

01.01.
2012.

01.06.
2012.

FM

Ministrijas, FKTK, LB

J1.4

 

VADG

Izstrādāt Euro ieviešanas likumprojektu, ietverot euro ieviešanas scenāriju un principus; grozījumus Likumā par Latvijas Banku, grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"

01.01.
2012.

01.06.
2012.

FM

TM, VARAM, LB

J1.5

 

VADG

Iesniegt tiesiskajai konverģencei svarīgos likumprojektus: Euro ieviešanas likumprojektu, grozījumus Likumā par Latvijas Banku, grozījumus likumā  "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izsludināšanai un izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē

01.06.
2012.

05.07.
2012.

FM

Ministrijas,  LB, FKTK

J1.6

 

VADG

Saskaņot ar ECB Euro ieviešanas likumprojektu, grozījumus likumā "Par Latvijas Banku" un likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā

18.07.
2012.

27.11.
2012.

FM

LB

J1.7

 

VADG

Iesniegt MK un Saeimā Euro ieviešanas likumprojektu, grozījumus likumā "Par Latvijas Banku" un likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"

06.11.
2012.

16.11.
2012.

FM

LB

J1.8

 

VADG

Organizēt sarunas ar ECB par MK 2005.gada 26.jūlija noteikumu Nr.564 "Par Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukuma atveidi latviešu valodā" turpmāko statusu

01.06.
2012.

01.01.
2013.

FM

TM

J3

Lata konvertācija uz euro

VADG

     

J3.1

 

VADG

Izstrādāt lata un euro vienlaicīgās apgrozības perioda darbības principus un noteikt termiņus (ietverts Euro ieviešanas likumprojektā)

01.01.
2012.

01.06.
2012.

FM

J3.2

 

VADG

Izstrādāt vispārējos konvertēšanas principus un kārtību visiem maksāšanas līdzekļiem un viennolūka maksājumu instrumentiem (ietverts Euro ieviešanas likumprojektā)

01.01.
2012.

01.06.
2012.

FM

J3.3

 

VADG

Izstrādāt vienlaicīgās apgrozības perioda kontroles principus un to nodrošināšanu (ietverts Euro ieviešanas likumprojektā)

01.01.
2012.

01.06.
2012.

FM, FKTK, EM, SM, LB

PTAC

J3.4

 

VADG

Noteikt vispārējo kārtību grāmatvedības pārejai no vērtības mēra latos uz vērtības mēru euro un ietvert Euro ieviešanas likumprojektā

01.01.
2012.

01.06.
2012.

FM

VK, LB, VID, FKTK

J3.5

 

VADG

Noteikt naudas darījumu kārtību lata un euro vienlaicīgās apgrozības periodā un ietvert Euro ieviešanas likumprojektā

01.01.
2012.

01.06.
2012.

FM

VID

Sk. SKAIDRA NAUDA (NMSDG)

Sk1

Euro monētu un banknošu sagāde un priekšpiegāde

NMSDG

 

Sk1.1

 

NMSDG

Izstrādāt monētu dizainu un saskaņot ar EK

01.06.
2006.

01.11.
2007.

LB

Sk1.2

 

NMSDG

Izsludināt konkursu par euro monētu kalšanas iespējām

10.09.
2012.

20.11.
2012.

LB

Sk1.3

 

NMSDG

Noteikt konkursa uzvarētāju (kaltuvi) un noslēgt līgumu par euro monētu kalšanas iespējām

20.11.
2012.

28.01.
2013.

LB

Be. BEZSKAIDRA NAUDA (NMSDG)

Be1

Liela apjoma maksājumu sistēmu sagatavošana norēķiniem euro

NMSDG

 

Be1.1

 

NMSDG

Nodrošināt Latvijas piedalīšanos ECBS sistēmā TARGET2

01.11.
2004.

01.11.
2007.

LB

Kredītiestādes, LCD, VK

Be2 

Neliela apjoma maksājumu sistēmu sagatavošana norēķiniem euro

NMSDG

 

Be2.1

 

NMSDG

Nodrošināt LB klīringa sistēmu norēķiniem euro

01.04.
2006.

01.12.
2007.

LB

Kredītiestādes, VK

Be4

SEPA ieviešana

NMSDG

     

Be4.1

 

NMSDG

Izstrādāt Nacionālo SEPA ieviešanas plānu

01.11.
2008.

01.12.
2009.

LB

FM, VK, LP, kredītiestādes, maksājumu apstrādes infrastruktūru nodrošinātāji, LIKTA, LDDK, MVKAKP, LTA, PTAC

Be4.4

 

NMSDG

Ieviest SEPA karšu maksājumu ietvaru

01.01.
2008.

31.12.
2012.

Kredītiestādes

LTA

Be4.5

 

NMSDG

Sadarbībā ar LKA maksājumu komiteju izvērtēt nepieciešamās izmaiņas un to realizēšanas laiku LB klīringa sistēmā, lai nodrošinātu atbilstību SEPA standartiem

01.01.
2008.

01.04.
2009.

LB

LKA, VK

Be4.6

 

NMSDG

Ieviest SEPA kredīta pārvedumu infrastruktūru

01.02.
2009.

01.11.
2010.

LB

Kredītiestādes, VK

Fi. FINANŠU INSTRUMENTI (FSDG)

Fi3

Iesākto, bet nepabeigto darījumu ar finanšu instrumentiem pabeigšana

FSDG

     

Fi3.1

 

FSDG

Izstrādāt prasības un ietvert Euro ieviešanas likumprojektā par iesākto, bet nepabeigto darījumu ar finanšu instrumentiem pabeigšanai

01.01.
2012.

01.06.
2012.

FKTK

FM

Fi4

Administratīvo izmaksu samazināšana, kas saistītas ar grozījumiem dokumentos saistībā ar euro ieviešanu

FSDG

     

Fi4.1

 

FSDG

Noteikt prasības finanšu instrumentu emitentiem un pensiju fondiem un ietvert tās Euro ieviešanas likumprojektā, lai veiktu grozījumus dokumentos ne vēlāk kā 30 mēnešus pēc euro ieviešanas

01.01.
2012.

01.06.
2012.

FKTK

FM

Fi6

Finanšu instrumentu denominācijas maiņa no latiem uz euro

FSDG

     

Fi6.1

Parāda vērtspapīru denominācijas maiņa

FSDG

     

Fi
6.1.1

 

FSGD

Izstrādāt parāda vērtspapīru nominālvērtības maiņas un noapaļošanas principus, procentu maksājumu veikšanas principus, tai skaitā vienlaicīgās apgrozības periodā, minimizējot ieguldītāju prasību un emitentu saistību pārmaiņu apjomu un ietvert tās Euro ieviešanas likumprojektā

01.01.
2012.

01.06.
2012.

FKTK

FM, VK, NASDAQ OMX, LCD

Fi 6.1.3

 

FSGD

Izstrādāt kārtību valsts parāda vērtspapīru dienu skaita konvertācijas maiņai pret euro zonā izmantoto

01.01.
2006.

21.04.
2006.

FKTK

FM, VK, NASDAQ OMX, LCD

Fi6.2

Kapitāla vērtspapīru denominācijas maiņa

FSDG

     

Fi 6.2.1

 

FSDG

Izstrādāt kapitāla vērtspapīru nominālvērtības maiņas un noapaļošanas principus, saglabājot akcionāru balsstiesību proporcionalitāti un minimizējot kapitāla pārmaiņas un ietvert Euro ieviešanas likumprojektā

01.01.
2012.

01.06.
2012.

FKTK

FM, VK, NASDAQ OMX, LCD

Fi7

Latu naudas tirgus indeksu RIGIBOR un RIGIBID aizstāšana ar euro naudas tirgus indeksiem

FSDG

     

Fi7.1

 

FSDG

Izstrādāt kārtību RIGIBOR un RIGIBID aizstāšanai ar euro naudas tirgus indeksiem finanšu instrumentos un līgumos, kas būs noslēgti līdz euro ieviešanai, un ietvert Euro ieviešanas likumprojektā

01.01.
2012.

01.06.
2012.

FKTK

FM, VK, NASDAQ OMX, LCD, LB, LKA

Fi8

Valsts galvojumu portfeļa denominācijas maiņa

VADG

     

Fi8.1

 

VADG

Izstrādāt valsts galvojumu līgumu denominācijas maiņas principus

01.01.
2006.

01.04.
2006.

FM, VK

Fi 8.2

 

VADG

Izstrādāt valsts budžeta aizdevumu līgumu denominācijas maiņas principus

01.01.
2006.

01.04.
2006.

FM, VK

St. STATISTIKA (VADG)

St1

Statistisko datu apstrādes reorganizācija

VADG

     

St1.1

 

VADG

Identificēt statistiskos novērojumus, kuros lata un euro vienlaicīgās apgrozības periodā dubultosies savācamās informācijas apjoms, un novērtēt iespējamās izmaksas

01.07.
2012.

01.01.
2013.

EM

CSP

Pn. PATĒRĒTĀJI UN NEFINANŠU SABIEDRĪBAS (NUPDG)

Pn1

Patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšana

NUPDG

 

Pn1.1

 

NUPDG

Veikt pētījumu par nefinanšu sabiedrību problēmām un pārmaiņām saistībā ar euro ieviešanu – kā euro ieviešana ietekmē tirdzniecību un ar kādām problēmām saskaras patērētāji

01.11.
2006.

01.12.
2006

EM

Is. INFORMĀCIJAS SISTĒMAS (VADG)

Is1

Apzināt darba apjomu, īstenojot informācijas sistēmu pielāgošanu euro ieviešanai

VADG

     

Is1.1

 

VADG

Identificēt vērtības izteiksmes rādītājus saturošās valsts informācijas sistēmas

01.01.
2006.

01.07.
2006.

VARAM

Valsts pārvaldes iestādes

Is1.2

 

VADG

Atkārtoti identificēt vērtības izteiksmes rādītājus saturošās valsts informācijas sistēmas

01.01.
2012.

01.07.
2012.

VARAM

Valsts pārvaldes iestādes

Km. KOMUNIKĀCIJAS JAUTĀJUMI (SIKDG)

Km1

Vispārēja informēšana par euro projektu

SIKDG

 

KmV6

 

SIKDG

Izstrādāt komunikācijas logo

01.01.
2006.

01.07.
2006.

FM, LB

KmV7

 

SIKDG

Izstrādāt www.eiro.lv

01.11.
2006.

01.12.
2008.

FM, LB

KmV8

 

SIKDG

Organizēt izstādi "Euro monētu tapšana"

01.01.
2006.

01.04.
2007.

LB

FM

KmS

Sagatavošanās periods: 01.01.2012.-30.06.2013.

SIKDG

 

KmS1

 

SIKDK

Komunikācijas plānošana

  

FM, LB

KmS 1.1

 

SIKDG

Izstrādāt komunikācijas stratēģiju

01.08.
2010.

01.12.
2010.

FM, LB

KmS2

Sagatavot un noslēgt iepirkumus

SIKDG

 

01.08.
2012.

30.06.
2013.

FM

Valsts kanceleja, IZM

KmS 2.1

 

SIKDG

Sagatavot un noslēgt iepirkumu par aptaujām

01.08.
2012.

01.01.
2013.

FM

KmS 2.2

 

SIKDG

Sagatavot un noslēgt iepirkumu ar sabiedrisko attiecību aģentūras pakalpojumiem sagatavošanās periodā

14.12.
2012.

01.02.
2013.

FM

KmI

Intensīvais periods: 01.07.2013.-14.01.2014.

SIKDG

     

KmI3

Organizēt informatīvā centra darbu

SIKGG

 

01.01.
2013.

31.12.
2014.

FM

KmI 3.1

 

SIKDG

Izveidot sadarbību ar SESIC informācijas tālruņa līniju 7211111

01.02.
2007.

01.12.
2007.

FM, LB

SESIC

 

2. PIELIKUMS

Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatnosacījumi

EMS fiskālās politikas īstenošana ir decentralizēta. Tomēr atsevišķu dalībvalstu neapdomīga fiskālā politika var radīt draudus stabilitātei un paaugstināt ekonomisko spriedzi tādā savienībā, kurā pastāv vienota procentu likmju sistēma. Lai novērstu neapdomīgas fiskālās politikas negatīvo ietekmi uz vienoto Eiropas valūtu un cenu stabilitāti ES, 1997.gada jūnijā Eiropadome pieņēma SIP, lai papildinātu un precizētu Līgumā par Eiropas Savienību ietvertos noteikumus par EMS, nosakot ierobežojumus ES valstu valdību īstenotajai budžeta politikai.

2005.gada martā ECOFIN publicēja 2005.gada 20.marta sanāksmes ziņojumu "Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošana", kas atjaunināja un papildināja SIP, kurš ietver Eiropadomes Amsterdamas Rezolūciju un Padomes Regulas Nr. 1466/97 un Nr. 1467/97. SIP mērķis ir panākt fiskālās disciplīnas ievērošanu ES valstīs un koordinēt to īstenotās ekonomiskās un budžeta politikas, lai veicinātu vienotas monetārās politikas veiksmīgu darbību.

Globālās finanšu krīzes ietekmē ES sāka darbu pie vienotas krīzes risināšanas politikas un ekonomikas atjaunošanas instrumentu izstrādes, t.sk., stiprinot SIP nosacījumus. Rezultātā ir būtiski stiprināts finanšu tirgus uzraudzības ietvars, izveidoti finanšu atbalsta instrumenti un izstrādāti priekšlikumi fiskālās un makroekonomiskās politikas stiprināšanai.

I Fiskālās disciplīnas nodrošināšana

ES valstīm saskaņā ar SIP jāievēro vidējā termiņa prasības attiecībā uz valdības budžeta stāvokli, kam jābūt tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu. Budžeta stāvoklis tuvu līdzsvaram rada nepieciešamos priekšnoteikumus cenu stabilitātei un noturīgai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu visās ES valstīs un ļauj tām tikt galā ar parastajām tautsaimniecības cikliskajām svārstībām, vienlaikus nodrošinot, ka valsts budžeta deficīts nepārsniedz 3% no IKP. Šīs saistības valstis uzņēmušās saskaņā ar Māstrihtas līgumu.

Ja dalībvalsts pārkāpj valsts budžeta deficīta vai valsts parāda maksimāli pieļaujamo līmeni, pret šo valsti tiek uzsāktas darbības saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Turpmāk vienlīdz būtiska loma būs arī valdības parāda līmeņa pieaugumam, jo pārmērīga budžeta novēršanas procedūru Padome varēs uzsākt arī pret dalībvalstīm, kuru valdības parāda līmenis pārsniegs Māstrihtas līgumā noteikto valdības parāda robežvērtību 60% no IKP.

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros Padome sagatavo rekomendācijas attiecīgajai dalībvalstij par pasākumiem, kas nepieciešami, lai izbeigtu fiskālo nelīdzsvarotību. Parasti rekomendāciju izpildes termiņš ir viens gads. Padome var ieteikt attiecīgajai valstij veikt pasākumus konkrētās jomās, kurās konstatētas problēmas, kā arī noteikt veicamo pasākumu kopējo apjomu kā minimālo īpatsvaru no valsts IKP, lai nodrošinātu, ka pārmērīga budžeta deficīts tiek samazināts pakāpeniski, bet pietiekami strauji.

Ja attiecīgā valsts noteiktajā termiņā nav īstenojusi pasākumus fiskālās nelīdzsvarotības novēršanai, Padomei ir tiesības piemērot sankcijas – gan soda naudu euro zonas valstīm, gan arī citus koriģējošos instrumentus, kas attiecināmi uz visām ES dalībvalstīm, piemēram, ierobežot piekļuvi ES Kohēzijas fondam. Pamats lēmumu pieņemšanai par pārmērīgu valdības budžeta deficītu un par tā novēršanas procedūras ierosināšanu vai izbeigšanu ir valstu valdību ziņojumi EK par valsts budžeta deficīta un valdības parāda datiem. Ziņojumos sniegtie dati tiek pārbaudīti, pirms Eurostat atzīst tos par pareiziem.

II Ekonomisko politiku koordinēšana

Lai nodrošinātu ES valstu īstenoto ekonomisko politiku koordinēšanu ES, tām valstīm, kuras pieņēmušas vienoto Eiropas valūtu, katru gadu jāiesniedz Stabilitātes programma, kuras mērķis ir nodrošināt apdomīgas un atbildīgas budžeta politikas īstenošanu, lai sasniegtu un uzturētu valsts budžeta stāvokli tuvu līdzsvaram. Valstīm, kuras vēl tiecas uz dalību EMS, jāiesniedz Konverģences programma, sniedzot pārskatu par valsts plānotajām politikām (budžeta un ekonomisko politiku). Konverģences programmā atspoguļotās ekonomiskās politikas mērķis ir nodrošināt nominālo Māstrihtas kritēriju izpildi, kas nepieciešama euro ieviešanai.

Lai nodrošinātu, ka iesniegtajās programmās ietvertā informācija par valdību plānotajiem pasākumiem un plānoto budžeta stāvokli būtu iespējami ticama un precīza, valstīm programmas jāiesniedz EK un ES Padomei izvērtēšanai noteiktā laika posmā – ne agrāk kā katra gada 10.oktobrī un ne vēlāk kā 15.decembrī, proti, pēc valsts budžeta projekta iesniegšanas valsts parlamentam.

III Makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršana

Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzētā daudzpusējās uzraudzības sistēma kopš 2011.gada beigām ir papildināta ar īpašiem noteikumiem, kas palīdz atklāt, novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību ES. Ir ieviests brīdināšanas mehānisms, kas ietver indikatīvus un pārredzamus kopsavilkuma rādītājus jeb robežvērtības, kā arī objektīvu un padziļinātu dalībvalstu ekonomikas novērtējumu. Vienas vai vairāku robežvērtību pārsniegšana ne vienmēr norāda uz makroekonomisko nelīdzsvarotību, jo tā var būt saistīta ar atšķirīgiem ekonomikas apstākļiem un ekonomiskās politikas mērķiem.

Ja makroekonomiskā nelīdzsvarotība dalībvalstī ir novērtēta kā nopietna un nevēlama, ar iespējamu negatīvu ekonomisko un finansiālo ietekmi uz ES ekonomikas stabilitāti un apdraud EMS darbību, pret dalībvalsti var tikt uzsākta pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra. Tā ietver ieteikumu izdošanu, pastiprinātas uzraudzības un pārraudzības prasības un – attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, – soda naudas, ja ilgstoši netiek veikti makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai nepieciešamie korektīvie pasākumi.

IV Budžeta izstrādes uzraudzība

Lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi un valsts finanšu stabilitāti, kā arī nodrošinātu stingrāku budžeta disciplīnu, uzraugot un koordinējot budžeta politiku euro zonā un ES, ekonomiskās politikas uzraudzības un koordinācijas cikla jeb Eiropas semestra ietvaros visas ES dalībvalstis gatavo ikgadējas vidēja termiņa programmas, kas raksturo valsts fiskālo politiku turpmākajiem četriem gadiem. Euro zonas valstis gatavo Stabilitātes programmas, savukārt pārējās ES dalībvalstis – Konverģences programmu. Eiropas semestris nosaka to, ka  šīs programmas tiek izstrādātas, izvērtētas EK (Eiropadome sniedz katrai dalībvalstij rekomendācijas) kalendārā gada pirmajā pusgadā, tādējādi nodrošinot dalībvalstīm iespēju ņemt vērā izteiktās rekomendācijas nākamā gada budžeta izstrādes procesā.

 

3. PIELIKUMS

Māstrihtas kritēriji

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību,  EK un ECB regulāri sagatavo Konverģences ziņojumu, lai pārbaudītu, vai  potenciālās euro zonas valstis sasniegušas augstu ilgtspējīgas konverģences līmeni. Lai novērtētu ekonomisko konverģenci, šīs institūcijas izmanto analīzes sistēmu, kas balstās uz t.s. Māstrihtas kritēriju izpildi.

Māstrihtas kritēriju galvenais mērķis ir nodrošināt, lai euro zonai pievienotos tikai tās ES valstis, kuru ekonomiskie nosacījumi nodrošina cenu stabilitātes saglabāšanu un euro zonas efektīvu funkcionēšanu. Konverģences kritēriji jāizpilda, pamatojoties uz pārskata perioda  datiem, bet vienlaikus atbilstībai konverģences kritērijiem ir būtiska loma ne tikai kādā konkrētā brīdī, bet arī ilgstošā laika periodā. Šā iemesla dēļ, novērtējot valsti, īpaša uzmanība tiek pievērsta konverģences ilgtspējai.

Konverģences kritēriji

1. Cenu stabilitāte

Vienu gadu pirms novērtējuma vidējās gada inflācijas līmenis attiecīgajā valstī nedrīkst vairāk kā par 1.5 procentu punktiem pārsniegt triju vidējās gada inflācijas ziņā labāko ES dalībvalstu vidējo rādītāju.

2. Fiskālās norises

• Vispārējās valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts IKP.

• Vispārējās valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP.

Latvijā budžeta deficītam sasniedzot 3.5% no IKP 2008. gadā, Padome pieņēma lēmumu pret Latviju uzsākt Pārmērīga deficīta novēršanas procedūru8.  Ņemot vērā globālās finanšu krīzes un iekšējās nelīdzsvarotības sekas, Padome noteica, ka līdz 2012. gadam budžeta deficīts jāsamazina zem 3%, un fiskālās konsolidācijas budžeta deficīta mērķi ir ne vairāk kā 10% no IKP 2009. gadā, 8.5% 2010. gadā un 6% 2011. gadā (atbilstoši EKS 95 metodoloģijai).

3. Valūtas kursa stabilitāte

Valsts vismaz divus gadus pirms novērtējuma bez būtiskām svārstībām ievērojusi paredzētās svārstību robežas VKM II. Valsts šajā laikā pēc savas iniciatīvas nav devalvējusi nacionālo valūtu attiecībā pret euro.

4. Ilgtermiņa procentu likmju attīstība

Ilgtermiņa procentu likmes – parasti valdības 10 gadu obligāciju likmes –, nedrīkst vairāk kā par 2 procentu punktiem pārsniegt triju vidējās gada inflācijas ziņā labāko ES dalībvalstu vidējo rādītāju.


8 Izklāstu skat. Plāna 2.pielikumā.

 

3.1. tabula

Māstrihtas kritēriju izpilde Latvijā  no 2008. līdz 2012. gadam

 

Kritērijs 2008. gadā

Latvijas sniegums 2008. gadā

Kritērijs 2009. gadā

Latvijas sniegums 2009. gadā

Kritērijs 2010. gadā

Latvijas sniegums 2010. gadā

Kritērijs 2011. gadā

Latvijas sniegums 2011. gadā

Kritērijs 2012. gadā

Latvijas sniegums 2012. gadā

Vispārējās valdības deficīts (% pret IKP)

-3,0

-4,2

-3,0

-9,8

-3,0

-8,1

-3,0

-3,4

-3,0

-1,4

Vispārējās valdības parāds (% pret IKP)

60,0

19,8

60,0

36,7

60,0

44,5

60,0

42,2

60,0

42,0

Vidējā gada inflācija (%)

4,1

15,3

1,5

3,3

2,4

-1,2

3,1

4,2

2,7

2,0

Valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likme (%)

6,24

6,43

5,93

12,36

5,20

10,34

7,30

5,91

5,74

4,35

Valūtas kursa režīms

Fiksēts valūtas kurss pret euro un vismaz 2 gadu dalība VKM II

Fiksēts valūtas kurss pret euro kopš 2005. gada, dalība VKM II kopš 2005. gada maija

Fiksēts valūtas kurss pret euro un vismaz 2 gadu dalība VKM II

Fiksēts valūtas kurss pret euro kopš 2005. gada, dalība VKM II kopš 2005. gada maija

Fiksēts valūtas kurss pret euro un vismaz 2 gadu dalība VKM II

Fiksēts valūtas kurss pret euro kopš 2005. gada, dalība VKM II kopš 2005. gada maija

Fiksēts valūtas kurss pret euro un vismaz 2 gadu dalība VKM II

Fiksēts valūtas kurss pret euro kopš 2005. gada, dalība VKM II kopš 2005. gada maija

Fiksēts valūtas kurss pret euro un vismaz 2 gadu dalība VKM II

Fiksēts valūtas kurss pret euro kopš 2005. gada, dalība VKM II kopš 2005. gada maija

Avots: Valsts kases, CSP un Eurostat dati.

4. PIELIKUMS

Darba grupu sastāvs

4.1. tabula

Naudas un maksājumu sistēmu darba grupa

Vadītājs

Latvijas Banka

Latvijas Bankas prezidenta vietnieks

Andris Ruselis

tālr.: 6702 2328

e-pasts: andris.ruselis@bank.lv

Informācijai, CC:

Latvijas Banka

Darba grupas sekretāre
Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vecākā ekonomiste

Antra Trenko

tālr: 6702 2506

e-pasts: antra.trenko@bank.lv

Dalībnieki

1.

Latvijas Komercbanku asociācija

LKA Maksājumu karšu komitejas priekšsēdētājas vietniece
GE Money Bank Norēķinu karšu pārvaldes vadītāja

Inese Blekte

tālr.: 6702 9029

e-pasts: inese.blekte@ge.com

2.

Latvijas Komercbanku asociācija

Analītiķe

Žanete Glaudiņa

tālr.: 6728 4182

e-pasts: zanete.glaudina@bankasoc.lv

3.

Latvijas Komercbanku asociācija

Maksājumu komitejas priekšsēdētājs
Swedbank Grupas Maksājumu apstrādes un atbalsta pārvaldes vadītājs

Mareks Kovaļevskis

tālr.:  6744 5799

e-pasts mareks.kovalevskis@swedbank.lv

4.

Latvijas Komercbanku asociācija

Maksājumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks
GE Money Bank Norēķinu un korespondentattiecību pārvaldes vadītājs

Kaspars Kravčuns

tālr.: 6702 4724

e-pasts: kaspars.kravcuns@ge.com

5.

Valsts Kase

Pārvaldnieces vietniece

Gunta Medne

tālr.: 6709 4216

e-pasts: gunta.medne@kase.gov.lv

6.

Satiksmes ministrija

Sakaru departamenta Elektronisko sakaru un pasta nodaļas vecākā referente

Inese Pakule

tālr: 6702 8115

e-pasts: inese.pakule@sam.gov.lv

7.

VAS "Latvijas Pasts"

Valdes loceklis

Egons Strazdiņš

tālr.: 6760 8507

e-pasts: egons.strazdins@pasts.lv

8.

Iekšlietu ministrija

Nozares politikas departamenta direktors

Dimitrijs Trofimovs

tālr.: 6721 9420

e-pasts: dimitrijs.trofimovs@iem.gov.lv

9.

Valsts kanceleja

Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja

Eva Upīte

tālr.: 6708 2978

e-pasts: eva.upite@mk.gov.lv

10.

Latvijas Centrālais depozitārijs

Valdes loceklis, Vērtspapīru uzskaites un norēķinu departamenta vadītājs

Raitis Vancāns

tālr.: 6721 2431

e-pasts: raitis.vancans@nasdaqomx.com

4.2. tabula

Finanšu sistēmas darba grupa

Vadītājs

Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks

Pēters Putniņš

tālr.: 6777 4800

e-pasts: peters.putnins@fktk.lv

Informācijai, CC:

Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Darba grupas sekretāre
Ārējo sakaru daļas vadītāja

Kristīne Batraga

tālr: 6777 4881

e-pasts: kristine.batraga@fktk.lv

Dalībnieki

1.

Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija

valdes priekšsēdētājs

Agris Auce

tālr.: 6736 8312

e-pasts: a@aa.lv

2.

Latvijas Komercbanku asociācija

Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs

Kārlis Danēvičs

tālr.: 6721 5571

e-pasts: karlis.danevics@seb.lv

3.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadītāja

Ilona Deģe

tālr.: 6701 3634

e-pasts: ilona.dege@vsaa.lv

4.

Latvijas Apdrošinātāju asociācija

izpilddirektors

Juris Dumpis

tālr.: 6736 0898

e-pasts: office@laa.lv

5.

Finanšu ministrijas

Fiskālās politikas departamenta
Fiskālās pārvaldības nodaļas juriskonsulte

Ilga Jermacāne

tālr.: 6709 5429

e-pasts: ilga.jermacane@fm.gov.lv

6.

Latvijas Komercbanku asociācija

Maksājumu komitejas priekšsēdētājs
Swedbank Grupas Maksājumu apstrādes un atbalsta pārvaldes vadītājs

Mareks Kovaļevskis

tālr.:  6744 5799

e-pasts: mareks.kovalevskis@swedbank.lv

7.

Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienība

valdes priekšsēdētāja

Olga Kazačkova

tālr.: 6723 3458

e-pasts: olga.kazachkova@dzks.lv

8.

Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija

valdes priekšsēdētājs

Aigars Krūms

tālr.: 2833 1901

e-pasts: laba_valde@inbox.lv

9.

Valsts kase

pārvaldnieka vietnieks

Jānis Pone

tālr.: 6709 4227

e-pasts: janis.pone@kase.gov.lv

10.

NASDAQ OMX Riga

vecākā tirdzniecības speciāliste

Agnija Rogule

tālr.: 6721 2431

e-pasts: agnija.rogule@nasdaqomx.

11.

Latvijas Komercbanku asociācija

Vērtspapīru komitejas vadītājs
SEB Vērtspapīru turēšanas servisa vadītājs

Gatis Simsons

tālr.: 6721 5733

e-pasts: gatis.simsons@seb.lv

12.

Labklājības ministrija

Sociālās apdrošināšanas departamenta Nozares vecākā eksperte ekonomiskās
analīzes un prognozēšanas jautājumos

Sandra Stabiņa

tālr.:  6702 1551

e-pasts: sandra.stabina@lm.gov.lv

13.

Latvijas Komercbanku asociācija

prezidenta padomnieks

Teodors Tverijons

tālr.: 6728 5441

e-pasts: teodors.tverijons@bankasoc.lv

14.

Latvijas Centrālais depozitārijs

Valdes loceklis, Vērtspapīru uzskaites un norēķinu departamenta vadītājs

Raitis Vancāns

tālr.: 6721 2431

e-pasts: raitis.vancans@nasdaqomx.com

15.

Latvijas Banka

Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks

Elmārs Zakulis

tālr.:  6702 2418

e-pasts: elmars.zakulis@bank.lv

16.

Latvijas Komercbanku asociācija

Pensiju fondu komitejas priekšsēdētāja

Rudīte Zvirgzdiņa

tālr.: 2910 7625

e-pasts: rudite@pensiju-fonds.lv

4.3. tabula

Valsts administrācijas darba grupa

Vadītājs

Finanšu ministrija

Euro biroja vadītāja

Arina Andreičika

tālr.: 6709 5675

e-pasts: arina.andreicika@fm.gov.lv

Informācijai, CC:

Finanšu ministrija

Darba grupas sekretāre
Fiskālās politikas departamenta Fiskālās pārvaldības nodaļas juriskonsulte

Ilga Jermacāne

tālr: 6709 5429

e-pasts: ilga.jermacane@fm.gov.lv

Dalībnieki

1.

Valsts Kase

Pārvaldnieks

Kaspars Āboliņš

tālr.: 6709 4222

e-pasts: kaspars.abolins@kase.gov.lv

2.

Valsts ieņēmumu dienests

Nodokļu pārvaldes direktora vietniece

Inese Bindemane

tālr.: 6702 8815

e-pasts: inese.bindemane@vid.gov.lv

3.

Ārlietu ministrija

Juridiskā departamenta
Starptautisko līgumu nodaļas vadītājas p.i.

Olga Beinaroviča

tālr.: 6701 6459

e-pasts: olga.beinarovica@mfa.gov.lv

4.

Latvijas Banka

Statistikas pārvaldes vadītājs

Agris Caune

tālr.: 6702 2301

e-pasts: agris.caune@bank.lv

5.

Satiksmes ministrija

Juridiskā departamenta juriskonsults

Agnis Driksna

tālr.: 6702 8020

e-pasts: agnis.driksna@sam.gov.lv

6.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras

direktora direktore

Maija Groduma

tālr.: 6701 3641

e-pasts: maija.groduma@vsaa.lv

7.

VAS "Latvijas Pasts"

Juridiskā departamenta direktore

Anda Jansone

tālr.: 6760 8383

e-pasts: anda.jansone@pasts.lv

8.

Ekonomikas ministrija

Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta
Ekonomiskās politikas koordinācijas nodaļas vadītājs

Ludis Neiders

tālr.: 6701 3119

e-pasts: ludis.neiders@em.gov.lv

9.

Labklājības ministrija

Finanšu un attīstības departamenta direktore

Indra Kārkliņa

tālr.: 6702 1664

e-pasts: indra.karklina@lm.gov.lv

10.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Pašvaldību attīstības departamenta direktora vietniece

Irēna Koteļņikova

tālr.: 6777 0443

e-pasts: irena.kotelnikova@varam.gov.lv

11.

Tieslietu ministrija

Normatīvo aktu kvalitātes nodrošināšanas nodaļas vadītāja

Kristīne Kuprijanova

tālr.: 6703 6922

e-pasts: kristine.kuprijanova@tm.gov.lv

12.

Valsts kanceleja

Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja vietnieks

Ģirts Blumers

tālr.: 6708 2933

e-pasts: girts.blumers@mk.gov.lv

13.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Elektroniskās pārvaldes departamenta Valsts informācijas sistēmu nodaļas vadītājs

Aigars Laurinovičs

tālr.: 6777 0309

e-pasts: aigars.laurinovics@varam.gov.lv

14.

Latvijas Banka

Juridiskās pārvaldes vadītāja vietniece

Iveta Krastiņa

tālr.: 6702 2367

e-pasts: iveta.krastina@bank.lv

15.

Zemkopības ministrija

Budžeta un finanšu departamenta direktors

Jānis Šnore

tālr.:  6702 7283

e-pasts: janis.snore@zm.gov.lv

16.

Centrālā statistikas pārvalde

Makroekonomiskās statistikas departamenta direktore

Dace Tomase

tālr.: 6736 6844;

e-pasts: dace.tomase@csb.gov.lv

17.

Latvijas Pašvaldību Savienība

Finanšu un ekonomikas padomniece

Lāsma Ūbele

tālr.: 6732 6633

e-pasts: lasma.ubele@lps.lv

18.

Tieslietu ministrija

Stratēģijas departamenta direktora vietniece

Ingrīda Viša

tālr.: 6703 6744

e-pasts: ingrida.visa@tm.gov.lv

4.4. tabula

Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa

Vadītājs

Ekonomika ministrija

Valsts sekretāra vietniece

Zaiga Liepiņa

tālr.: 6701 3102

e-pasts: zaiga.liepina@em.gov.lv

Informācijai, CC:

Ekonomikas ministrija

Darba grupas sekretāre
Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vecākā referente

Maija Ziediņa-Brigmane

tālr: 6701 3230

e-pasts: maija.ziedina-brigmane@em.gov.lv

Dalībnieki

1.

Latvijas Darba devēju konfederācija

Korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte

Agnese Alksne

tālr.: 6722 5162

e-pasts: agnese.alksne@lddk.lv

2.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Politikas daļas vadītāja vietniece

Katrīna Antonova

tālr.: 6722 5595

e-pasts: katrina.antonova@chamber.lv

3.

Konkurences padome

Priekšsēdētāja

Skaidrīte Ābrama

tālr.: 6728 2865

e-pasts: skaidrite.abrama@kp.gov.lv

4.

Latvijas Banka

Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja

Santa Bērziņa

tālr.: 6702 2766

e-pasts: santa.berzina@bank.lv

5.

Latvijas Tirgotāju asociācija

Prezidents

Henriks Danusēvičs

tālr.: 6729 7372

e-pasts: henriks@lta.lv

6.

Ekonomikas ministrija

Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītāja

Linda Duntava

tālr.: 6701 3213

e-pasts: linda.duntava@em.gov.lv

7.

Ekonomikas ministrija

Iekšējā tirgus departamenta direktora vietnieks

Intars Eglītis

tālr.: 6701 3236

e-pasts: intars.eglitis@em.gov.lv

8.

Patērētāju interešu aizstāvības klubs

Valdes priekšsēdētāja

Zinta Kovaļevska

tālr.: 6722 1267

e-pasts: zk@latnet.lv

9.

Ekonomikas ministrija

Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Uzņēmējdarbības, ārvalstu investīciju piesaistes un eksporta nodaļas vadītāja

Arta Krūze

tālr.: 6701 3127

e-pasts: arta.kruze@em.gov.lv

10.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija

Izpilddirektors

Noris Krūzītis

e-pasts: noris.kruzitis@tirgotaji.lv

11.

Ekonomikas ministrija

Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta
Ekonomiskās politikas koordinācijas nodaļas vadītājs

Ludis Neiders

tālr.: 6701 3119

e-pasts: ludis.neiders@em.gov.lv

12.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Elektroniskās pārvaldes departamenta Valsts informācijas sistēmu nodaļas vadītājs

Aigars Laurinovičs

tālr.: 6777 0309

e-pasts: aigars.laurinovics@varam.gov.lv

13.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

Investīciju projektu departamenta Projektu attīstības nodaļas projektu vadītājs

Rūdolfs Krese

tālr.: 6703 9471

e-pasts: rudolfs.krese@liaa.gov.lv

14.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija

Valdes priekšsēdētājs

Mārtiņš Stirāns

e-pasts: martins.stirans@ldta.lv
 

15.

Padomes priekšsēdētājs

Ojārs Karčevskis

e-pasts: ojars.karcevskis@ldta.lv

16.

Valsts kanceleja

Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja

Eva Upīte

tālr.: 6708 2978

e-pasts: eva.upite@mk.gov.lv

17.

Ekonomikas ministrija

Sabiedrisko attiecību vadītāja

Evita Urpena

tālr.: 6701 3193

e-pasts: evita.urpena@em.gov.lv

18.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Direktore

Baiba Vītoliņa

tālr.: 6738 8624

e-pasts: baiba.vitolina@ptac.gov.lv

19.

Ekonomikas ministrija

Iekšējā tirgus departamenta direktors

Gints Zadraks

tālr.: 6701 3244

e-pasts: gints.zadraks@em.gov.lv

20.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Politikas daļas vadītāja vietniece

Katrīna Zariņa

tālr.: 6722 5595

e-pasts: katrina.zarina@chamber.lv

21.

Patērētāju interešu aizstāvības asociācija

Padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova

Padomes locekle Ilga Vecziediņa

tālr.: 6729 6884

e-pasts: piaa@delfi.lv

4.5. tabula

Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa

Vadītājs

Valsts kancelejas

Komunikācijas departamenta Eiro komunikācijas projekta vadītāja

Margrieta Ulmane

tālr: 2918 8230

e-pasts: margrieta.ulmane@mk.gov.lv

Finanšu ministrijas

Eiro biroja Eiro komunikācijas nodaļas vadītāja

Ināra Rubene

tālr.: 6709 5417

e-pasts: inara.rubene@fm.gov.lv

Informācijai, CC:

Finanšu ministrijas

Darba grupas sekretāre
Eiro biroja Eiro komunikācijas projektu vadītāja asistente

Dace Lasmane

tālr: 6709 5502

e-pasts: dace.lasmane@fm.gov.lv

Dalībnieki

1.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

Komunikācijas nodaļas vadītāja

Laima Auza

tālr.: 6777 4860

e-pasts: laima.auza@fktk.lv

2.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Kristīne Barševska

tālr.: 6702 6533

e-pasts: kristine.barsevska@varam.gov.lv

3.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra

Sabiedrisko attiecību vadītāja

Inta Briede

tālr.: 6735 8152

e-pasts: inta.briede@latvia.travel.lv

4.

Ministru prezidenta ārštata padomniece projektu vadības jautājumos

Maija Celmiņa

e-pasts: maija.celmiņa@mk.gov.lv

5.

Latvijas Banka

Preses sekretārs

Mārtiņš Grāvītis

tālr.: 6702 2349

e-pasts: martins.gravitis@bank.lv

6.

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts

Prezidentūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītāja

Linda Jākobsone

tālr.: 2912 3348

e-pasts: linda.jakobsone@ES2015.lv

7.

Valsts kanceleja

Komunikācijas departamenta vadītāja

Laine Kučinska

tālr.:  6708 2905

e-pasts: laine.kucinska@mk.gov.lv

8.

Labklājības ministrija

Komunikācijas nodaļas vadītāja

Marika Kupče

tālr.: 6702 1665

e-pasts: marika.kupce@lm.gov.lv

9.

Ārlietu ministrija

Informācijas un sabiedrisko attiecību departamenta direktore

Evelīna Melbārzde

tālr.: 6701 6290

e-pasts: evelina.melbarzde@mfa.gov.lv

10.

Tieslietu ministrija

Administratīvā departamenta preses sekretāre

Ksenija Novikova

tālr.: 6703 6739

e-pasts: ksenija.novikova@tm.gov.lv

11.

Latvijas Banka

Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs

Kristaps Otersons

tālr.: 6702 2384

e-pasts: kristaps.otersons@bank.lv

12.

Veselības ministrija

Komunikācijas nodaļas vadītāja

Egita Pole

tālr.: 6787 6105

e-pasts: egita.pole@vm.gov.lv

13.

Saeima

Sabiedrisko attiecību biroja vadītāja

Lelde Rāfelde

tālr.: 6708 7218

e-pasts: lelde.rafelde@saeima.lv

14.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Sabiedrisko attiecību pārstāve

Daiga Reihmane

tālr.: 2655 3175

e-pasts: daiga.reihmane@sprk.gov.lv

15.

Satiksmes ministrija

Sabiedrisko attiecību speciālists

Rolands Rumba

tālr.: 6702 8390

e-pasts: rolands.rumba@sam.gov.lv

16.

Kultūras ministrija

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Annija Senakola

tālr.: 6733 0306

e-pasts: annija.senakola@km.gov.lv

17.

Izglītības un zinātnes ministrija

Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta
vecākā konsultante (sabiedrisko attiecību jautājumos)

Inta Stīpniece

tālr.: 6704 7834

e-pasts: inta.stipniece@izm.gov.lv

18.

Ekonomikas ministrija

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Evita Urpena

tālr.: 6701 3193

e-pasts: evita.urpena@em.gov.lv

19.

Paterētāju tiesību aizsardzības centrs

Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja

Ilze Žunde

tālr.: 6738 8623

e-pasts: ilze.zunde@ptac.gov.lv

Darba grupas locekļi ar padomdevēja tiesībām

1.

Latvijas Darba devēju konfederācijas

Korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte

Agnese Alksne

tālr.: 6722 5162

e-pasts: agnese@lddk.lv

2.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

Komunikācijas nodaļas vadītāja

Jeļena Ābola

tālr.: 6708 5442

e-pasts: jelena.abola@ec.europa.eu

3.

Latvijas Tirgotāju asociācija

žurnāla "Latvijas Tirgotājs" redaktore

Arta Baumane

tālr.: 2206 8888

e-pasts: tirgotajs@trade.lv

4.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors

Noris Krūzītis

tālr.: 2947 7977

e-pasts: noris.kruzitis@tirgotaji.lv

5.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Sabiedrisko attiecību vadītāja

Lita Kokale

tālr.: 6783 0825

e-pasts: LTRK_info@chamber.lv

6.

Latvijas Komercbanku asociācija

Komunikācijas speciāliste

Baiba Melnace

tālr.: 6728 5189

e-pasts: baiba.melnace@bankasoc.lv

7.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija

Padomes priekšsēdētāja

Tekla Žabova

tālr.: 6729 6884

e-pasts: piaa@delfi.lv

Finanšu ministrs A.Vilks
19.06.2013