Darbības ar dokumentu
Tulkojums
LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN GĒRNSI VALSTU LĪGUMS PAR INFORMĀCIJAS APMAIŅU ATTIECĪBĀ UZ NODOKĻIEM
Ievērojot, ka Latvijas Republikas valdība un Gērnsi Valstis starptautiskā līmenī ir ilgstoši un aktīvi cīnījušās pret finanšu un citiem noziegumiem, tajā skaitā vēršoties pret terorisma finansēšanu;
Ievērojot, ka Gērnsi Valstīm saskaņā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilnvarojumu ir tiesības vest sarunas, noslēgt, izpildīt un saskaņā ar Līguma noteikumiem izbeigt nodokļu informācijas apmaiņas līgumu ar Latvijas Republikas valdību;
Ievērojot Gērnsi Valstu 2002.gada 21.februāra politisko apņemšanos pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk - ESAO) principiem par efektīvu informācijas apmaiņu;
Ievērojot Pušu vēlmi pastiprināt un uzlabot noteikumus un nosacījumus par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem;
Puses tamdēļ ir vienojušās noslēgt sekojošu Līgumu, ar kuru tikai Puses uzņemas saistības:
1.pants
Līguma piemērošanas joma
Pušu kompetentās iestādes sniedz palīdzību, apmainoties ar informāciju, kas ir paredzami svarīga Pušu nacionālo normatīvo aktu piemērošanai un prasību izpildei attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šis Līgums. Šāda informācija ietver informāciju, kas ir paredzami svarīga, lai noteiktu, aprēķinātu un iekasētu šādus nodokļus, atgūtu un piedzītu nodokļu parādus (saistības), vai izmeklētu nodokļu lietas vai uzsāktu kriminālvajāšanu nodokļu lietās. Saņēmējai Pusei nav pienākuma sniegt informāciju, kas nav tās iestāžu rīcībā, ne arī tādu personu, uz kurām attiecas tās teritoriālā jurisdikcija, rīcībā, vai kuru šādas personas nevar iegūt. Tiesības un tiesiskās garantijas, ko nosaka Saņēmējas Puses normatīvie akti vai administratīvā prakse, tiek piemērotas tiktāl, cik tās nepamatoti neliedz vai nekavē efektīvu informācijas apmaiņu.
2.pants
Nodokļi, uz kuriem attiecas Līgums
1. Šis Līgums tiek piemērots šādiem nodokļiem, ko uzliek Puses:
a) Gērnsi:
(i) ienākuma nodoklis;
(ii) dzīvojamo telpu peļņas nodoklis;
b) Latvijā:
(i) uzņēmumu ienākuma nodoklis;
(ii) mikrouzņēmumu nodoklis;
(iii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
(iv) nekustamā īpašuma nodoklis;
(v) pievienotās vērtības nodoklis.
2. Šis Līgums attiecas arī uz jebkuriem identiskiem nodokļiem, kas, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus, tiek ieviesti pēc šī Līguma parakstīšanas datuma, vai būtiski līdzīgiem nodokļiem, ja Puses par to vienojas. Bez tam, nodokļu, uz kuriem attiecas Līgums, sarakstu var paplašināt vai grozīt, Pusēm savstarpēji vienojoties notu apmaiņas ceļā. Pušu kompetentās iestādes savstarpēji informē viena otru par būtiskiem grozījumiem, normatīvajos aktos, kas var ietekmēt Puses Līgumā noteiktos pienākumus.
3.pants
Definīcijas
1. Šajā Līgumā:
a) "Gērnsi" nozīmē Gērnsi Valstis un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām apzīmē Gērnsi, Olderniju un Hermu, ieskaitot šīm salām piegulošo teritoriālo jūru;
b) "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;
c) "kolektīvais ieguldījumu fonds vai plāns" nozīmē jebkuru veidojumu, kas akumulē ieguldījumus, neatkarīgi no juridiskās formas. Termins "publisks kolektīvais ieguldījumu fonds vai plāns" apzīmē kolektīvo ieguldījumu fondu vai plānu, ja jebkura persona (sabiedrība) var brīvi pirkt, pārdot vai dzēst šī fonda vai plāna daļas, akcijas vai citu līdzdalību. "Jebkura persona (sabiedrība)" var brīvi pirkt, pārdot vai dzēst fonda vai plāna daļas, akcijas vai citu līdzdalību, ja pirkšanas, pārdošanas vai dzēšanas tiesību īstenošana nav tieši vai netieši aprobežota ar ierobežotu ieguldītāju grupu.
d) "sabiedrība" nozīmē jebkuru korporatīvu apvienību vai jebkuru vienību, kas nodokļu uzlikšanas nolūkā tiek uzskatīta par korporatīvu apvienību;
e) "kompetentā iestāde" nozīmē:
(i) Gērnsi, Ienākuma nodokļa departamenta vadītājs vai tā pārstāvis;
(ii) Latvijā, Valsts ieņēmumu dienests vai tā pilnvarots pārstāvis, bet, ja Latvija pieprasa informāciju nodokļu krimināllietās - ģenerālprokurors vai tā pilnvarots pārstāvis var rīkoties kā kompetentā iestāde;
f) "krimināltiesību normatīvie akti" nozīmē normatīvos aktus, kas saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem tiek apzīmēti kā krimināltiesību normatīvie akti neatkarīgi no tā, vai tie ir nodokļu normatīvie akti, krimināllikums vai citi likumi;
g) "krimināllietas" nozīmē nodokļu lietas, kas ietver apzinātu rīcību pirms vai pēc šī Līguma stāšanās spēkā, par kuru saskaņā ar Pieprasītājas Puses krimināltiesību normatīvajiem aktiem draud kriminālatbildība;
h) "informācija" nozīmē faktu, jebkuras formas paziņojumu, dokumentu vai ierakstu;
i) "informācijas iegūšanas līdzekļi" nozīmē normatīvos aktus, administratīvo vai tiesvedības procesu, kas Saņēmējai Pusei ļauj iegūt un sniegt pieprasīto informāciju;
j) "Puses" nozīmē:
(i) Gērnsi; un
(ii) Latvija
k) "persona" ietver fizisko personu, sabiedrību un jebkuru citu personu apvienību;
l) "galvenā akciju kategorija" nozīmē akciju kategoriju vai akciju kategorijas, kas pārstāv sabiedrības balsstiesību vairākumu un lielāko daļu tās vērtības;
m) "sabiedrība, kuras akcijas ir laistas publiskajā apgrozījumā" nozīmē jebkuru sabiedrību, kuras galvenā akciju kategorija tiek kotēta atzītā biržā, ja jebkura persona (sabiedrība) var brīvi pirkt vai pārdot tās kotētās akcijas. "Jebkura persona (sabiedrība)" var brīvi pirkt vai pārdot akcijas, ja pirkšanas vai pārdošanas tiesību īstenošana nav tieši vai netieši aprobežota ar ierobežotu ieguldītāju grupu.
n) "atzīta birža" nozīmē jebkuru biržu, par kuru ir vienojušās Pušu kompetentās iestādes;
o) "Saņēmēja Puse" nozīmē šī Līguma Pusi, kurai tiek pieprasīts sniegt vai kura ir sniegusi informāciju vai palīdzību, atbildot uz informācijas pieprasījumu;
p) "Pieprasītāja Puse" nozīmē šī Līguma Pusi, kas iesniedz pieprasījumu, lai saņemtu, vai kura ir jau saņēmusi informāciju vai palīdzību no Saņēmēja Puses";
q) "nodoklis" nozīmē jebkuru nodokli, uz kuru attiecas šis Līgums.
2. Pusēm jebkurā laikā piemērojot šo Līgumu, visiem tajā nedefinētajiem terminiem ir tāda nozīme, kāda tiem tajā laikā ir attiecīgās Puses normatīvajos aktos, ja vien no konteksta nav izsecināms citādi, turklāt šīs Puses attiecīgajos nodokļu normatīvajos aktos paredzētā nozīme prevalē pār citos šīs Puses normatīvajos aktos paredzēto nozīmi.
4.pants
Informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma
1. Saņēmējas Puses kompetentā iestāde pēc Pieprasītājas Puses pieprasījuma sniedz informāciju, lai īstenotu 1.pantā minētos mērķus. Šāda informācija ir jāsniedz neatkarīgi no tā, vai Saņēmējai Pusei šāda informācija ir nepieciešama tās nodokļu uzlikšanas vajadzībām vai rīcība, kas tiek izmeklēta, tiktu uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Saņēmējas Puses normatīvajiem aktiem, ja tā būtu notikusi Saņēmējas Puses teritorijā. Pieprasītājas Puses kompetentā iestāde saskaņā ar šo pantu pieprasa informāciju tikai tad, ja tā nespēj iegūt pieprasīto informāciju tās teritorijā ar citiem līdzekļiem, izņemot, ja šādu līdzekļu izmantošana radītu nesamērīgu apgrūtinājumu.
2. Ja Saņēmējas Puses kompetentās iestādes rīcībā nav pietiekama informācija, lai izpildītu informācijas pieprasījumu, Saņēmēja Puse pēc tās ieskata izmanto visus atbilstošos informācijas iegūšanas līdzekļus, kas ir nepieciešami, lai Pieprasītājai Pusei sniegtu pieprasīto informāciju, pat tad, ja Saņēmējai Pusei šāda informācija nav nepieciešama tās nodokļu uzlikšanas vajadzībām.
3. Saņēmējas Puses kompetentā iestāde saskaņā ar šo pantu sniedz informāciju, ja to pieļauj tās nacionālie normatīvie akti, ar zvērestu apliecinātu liecību vai apstiprinātu oriģinālo ierakstu kopiju veidā, ja to īpaši pieprasa Pieprasītājas Puses kompetentā iestāde.
4. Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentajai iestādei, īstenojot Līguma 1.pantā minētos mērķus, ir pilnvaras iegūt un sniegt pēc pieprasījuma:
a) informāciju, kas ir banku, citu finanšu iestāžu un jebkuras personas, kas rīkojas kā aģents vai fiduciārs, ieskaitot pilnvarotos pārstāvjus un trasta pārvaldītājus, rīcībā;
b) (i) informāciju par sabiedrību, personālsabiedrību, nodibinājumu un citu personu patiesajiem labuma guvējiem, ieskaitot informāciju par īpašumtiesībām attiecībā uz visām šādām personām, kam secīgi pieder īpašums;
(ii) attiecībā uz kolektīvajiem ieguldījumu fondiem vai plāniem - informāciju par akcijām, daļām vai citu līdzdalību;
(iii) attiecībā uz trastiem - informāciju par trasta dibinātāju, trasta pārvaldītāju, trasta uzraudzītāju, saistību izpildes nodrošinātāju un patiesajiem labuma guvējiem;
(iv) attiecībā uz nodibinājumiem - informāciju par nodibinājuma dibinātājiem, nodibinājuma padomes vai valdes locekļiem un patiesajiem labuma guvējiem.
Šis Līgums Pusei nerada pienākumu iegūt vai sniegt informāciju par īpašumtiesībām attiecībā uz sabiedrībām, kuru akcijas ir laistas publiskajā apgrozījumā, vai publiskiem kolektīviem ieguldījumu fondiem vai plāniem, ja vien šādu informāciju nevar iegūt, neradot nesamērīgu apgrūtinājumu.
5. Jebkuru informācijas pieprasījumu formulē iespējami detalizēti, rakstveidā īpaši norādot:
a) personas identitāti, attiecībā uz kuru tiek veikta pārbaude vai izmeklēšana;
b) periodu, par kuru informācija tiek pieprasīta;
c) pieprasītās informācijas būtību un formu, kurā Pieprasītāja Puse vēlas to saņemt;
d) nodokļu uzlikšanas mērķi, kuram informācija ir nepieciešama;
e) iemeslu, kāpēc pieprasītā informācija varētu būt paredzami svarīga Pieprasītājas Puses nodokļu administrēšanai un prasību izpildei attiecībā uz personu, kas ir identificēta šīs daļas a) punktā;
f) iemeslu, kāpēc pieprasītā informācija varētu atrasties vai tikt turēta Saņēmēja Pusē, vai būt personas, uz kuru attiecas Saņēmējas Puses jurisdikcija, rīcībā vai kontrolē, vai iegūstama no šādas personas;
g) jebkuras personas vārdu un adresi, ciktāl tie zināmi, kuras rīcībā, kontrolē varētu būt vai kura varētu iegūt pieprasīto informāciju;
h) paziņojumu, ka pieprasījums atbilst Pieprasītājas Puses normatīvajiem aktiem un administratīvajai praksei, ka Pieprasītājas Puses kompetentā iestāde varētu iegūt informāciju saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai ierasto administratīvo praksi, ja pieprasītā informācija būtu Pieprasītājas Puses jurisdikcijā un ka tas atbilst šim Līgumam;
i) paziņojumu, ka Pieprasītāja Puse ir izmantojusi visus tās teritorijā pieejamos līdzekļus, lai iegūtu informāciju, izņemot, ja tas varētu radīt nesamērīgu apgrūtinājumu.
6. Saņēmējas Puses kompetentā iestāde nosūta pieprasīto informāciju Pieprasītājai Pusei tik ātri, cik iespējams. Lai nodrošinātu nekavējošu atbildi, Saņēmējas Puses kompetentā iestāde:
a) Pieprasītājas Puses kompetentajai iestādei rakstiski apstiprina pieprasījuma saņemšanu un paziņo Pieprasītājas Puses kompetentajai iestādei par pieprasījuma trūkumiem, ja tādi ir, 60 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas;
b) ja Saņēmējas Puses kompetentā iestāde nevar iegūt vai sniegt informāciju 90 dienu laikā no pareizi noformēta pieprasījuma saņemšanas, tajā skaitā, ja tā saskaras ar šķēršļiem, nodrošinot informācijas iegūšanu, vai tā atsakās nodrošināt informāciju, tā nekavējoties informē Pieprasītājas Puses kompetento iestādi, paskaidrojot nespējas iemeslu, šķēršļu būtību vai tās atteikuma iemeslus.
5.pants
Nodokļu pārbaudes ārvalstī
1. Pēc Pieprasītājas Puses kompetentās iestādes pieprasījuma, Saņēmējas Puses kompetentā iestāde ar iesaistīto personu iepriekšēju rakstisku piekrišanu var atļaut Pieprasītājas Puses kompetentās iestādes pārstāvjiem ierasties tās teritorijā, lai intervētu fiziskās personas un pārbaudītu ierakstus. Pieprasītājas Puses kompetentā iestāde paziņo Saņēmējas Puses kompetentajai iestādei paredzētās tikšanās laiku un vietu.
2. Pēc Pieprasītājas Puses kompetentās iestādes pieprasījuma, Saņēmējas Puses kompetentā iestāde var atļaut Pieprasītājas Puses kompetentās iestādes pārstāvjiem piedalīties nodokļu pārbaudē, kas tiek veikta Saņēmējas Puses teritorijā.
3. Ja pieprasījums, kas ir minēts šī panta otrajā daļā, tiek apmierināts, Saņēmējas Puses kompetentā iestāde, kas veic pārbaudi, cik ātri vien iespējams paziņo Pieprasītājas Puses kompetentajai iestādei par pārbaudes laiku un vietu, iestādi vai amatpersonu, kas ir norīkota veikt pārbaudi, un Saņēmējas Puses pārbaudes veikšanas kārtību un nosacījumus. Visus lēmumus par pārbaudes veikšanu pieņem Saņēmēja Puse, kura veic pārbaudi.
6.pants
Pieprasījuma noraidīšanas iespēja
1. Saņēmējas Puses kompetentā iestāde var atteikties sniegt palīdzību:
a) ja pieprasījums nav veikts saskaņā ar šo Līgumu;
b) ja Pieprasītāja Puse nav izmantojusi visus tās teritorijā pieejamos līdzekļus, lai iegūtu informāciju, izņemot, ja šādu līdzekļu izmantošana radītu nesamērīgu apgrūtinājumu; vai
c) ja pieprasītās informācijas atklāšana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību.
2. Šis Līgums neuzliek Saņēmējai Pusei jebkādu pienākumu sniegt informācijas vienības, kurus aizsargā profesionālās juridiskās darbības noslēpums, vai sniegt informāciju, kas var atklāt tirdzniecības, uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai darījuma procesu ar nosacījumu, ka 4.panta ceturtajā daļā aprakstītā informācija, pamatojoties vienīgi uz šo faktu, nevar tikt uzskatīta par šādu noslēpumu vai tirdzniecības procesu.
3. Informācijas pieprasījumu nevar noraidīt, pamatojoties uz to, ka nodokļu parāds (saistība), kas ir pamatā pieprasījumam, ir apstrīdēts.
4. Saņēmējai Pusei nav jāiegūst vai jāsniedz informācija, kuru Pieprasītājas Puses kompetentā iestāde saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai ierasto administratīvo praksi nevarētu iegūt, ja pieprasītā informācija būtu Pieprasītājas Puses jurisdikcijā.
5. Saņēmēja Puse var noraidīt informācijas pieprasījumu, ja Pieprasītāja Puse pieprasa informāciju, lai administrētu vai piemērotu Pieprasītājas Puses nodokļu normatīvo aktu normu, vai citu ar to saistītu prasību, kas diskriminē Saņēmējas Puses valsts piederīgo vai pilsoni, salīdzinot ar Pieprasītājas Puses valsts piederīgo vai pilsoni, kas atrodas tādos pašos apstākļos.
7.pants
Konfidencialitāte
1. Visa informācija, ko saņem Puses kompetentā iestāde, tiek uzskatīta par tik pat konfidenciālu kā informācija, kas iegūta saskaņā ar šīs Puses nacionālajiem normatīvajiem aktiem.
2. Šāda informācija var tikt izpausta tikai tām personām vai institūcijām (tajā skaitā tiesām un administratīvajām iestādēm), kas ir iesaistītas 1.pantā minēto mērķu īstenošanā, un šīs personas vai institūcijas var to izmantot vienīgi šādiem mērķiem, tajā skaitā pārsūdzības izskatīšanai. Šiem mērķiem informācija var tikt izpausta atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos.
3. Šāda informācija nevar tikt izmantota mērķim, kas nav minēts 1.pantā, bez Saņēmējas Puses kompetentās iestādes skaidri izteiktas rakstiskas piekrišanas.
4. Informācija, kas saskaņā ar šo Līgumu tiek sniegta Pieprasītājai Pusei nevar tikt atklāta jebkurai citai jurisdikcijai.
8.pants
Izmaksas
Netiešās izmaksas, kas rodas, sniedzot palīdzību, sedz Saņēmēja Puse, un tiešās izmaksas, kas rodas, sniedzot palīdzību, (ieskaitot izmaksas par ārēju padomdevēju piesaistīšanu saistībā ar tiesvedību vai citādi) sedz Pieprasītāja Puse, ja vien Pušu kompetentās iestādes nevienojas par citiem noteikumiem. Attiecīgās kompetentās iestādes laiku pa laikam konsultējas par šī panta piemērošanu, un it īpaši Saņēmējas Puses kompetentā iestāde jau iepriekš konsultējas ar Pieprasītājas Puses kompetento iestādi, ja ir sagaidāmas būtiskas informācijas sniegšanas izmaksas attiecībā uz konkrētu pieprasījumu.
9.pants
Valoda
Palīdzības pieprasījumi un atbildes uz tiem tiek sastādītas angļu valodā.
10.pants
Savstarpējās saskaņošanas procedūra
1. Ja starp Pusēm rodas sarežģījumi vai pastāv šaubas par šī Līguma piemērošanu vai interpretāciju, attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējās vienošanās ceļā atrisināt šos jautājumus.
2. Papildus vienošanām, kas ir minētas šī panta pirmajā daļā, Pušu kompetentās iestādes var savstarpēji vienoties par procedūrām, kas piemērojamas saskaņā ar 4., 5. un 8.pantu.
3. Puses var arī vienoties par citiem strīdu risināšanas veidiem, ja tas ir nepieciešams.
11.pants
Savstarpējās palīdzības procedūra
Ja abu Pušu kompetentās iestādes uzskata par lietderīgu, tās var vienoties par tehniskās zinātības (know-how) apmaiņu, attīstīt jaunas audita metodes, identificēt jaunas neatbilstības jomas un kopīgi pētīt neatbilstības jomas.
12.pants
Stāšanās spēkā
Šis Līgums stājas spēkā 30 dienas pēc pēdējā rakstiskā paziņojuma saņemšanas par visu nepieciešamo juridisko prasību pabeigšanu, lai tas stātos spēkā. Stājoties spēkā, tas tiek piemērots:
a) attiecībā uz krimināllietām - no spēkā stāšanās datuma;
b) attiecībā uz visām pārējām lietām, uz kurām attiecas 1.pants - no spēkā stāšanās datuma, bet tikai attiecībā uz taksācijas periodiem, kas sākas šajā datumā vai pēc tā, vai, ja nav taksācijas perioda, attiecībā uz visiem nodokļu maksājumiem, kas rodas šajā datumā vai pēc tā.
13.pants
Darbības izbeigšana
1. Katra Puse var izbeigt šī Līguma darbību, iesniedzot rakstisku paziņojumu par darbības izbeigšanu. Šāda izbeigšana stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu perioda beigām pēc datuma, kurā otra Puse saņēma paziņojumu par izbeigšanu. Visi pieprasījumi, kas ir saņemti līdz darbības izbeigšanas spēkā stāšanās datumam, tiek izpildīti saskaņā ar šī Līguma noteikumiem.
2. Ja Līguma darbība tiek izbeigta, Puses ievēro 7.pantā noteikto attiecībā uz jebkuru informāciju, kas ir iegūta saskaņā ar šo Līgumu.
To apliecinot, zemāk parakstījušies ir parakstījuši Līgumu.
Līgums sastādīts Londonā divos eksemplāros 2012.gada 5.septembrī angļu valodā.
|
Latvijas Republikas valdības
vārdā |
Gērnsi Valstu vārdā |
 |
 |
 |
 |