Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

PIELIKUMS 1997. GADA PROTOKOLAM, AR KO GROZA 1973. GADA STARPTAUTISKO KONVENCIJU PAR KUĢU IZRAISĪTĀ PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANU, KURA GROZĪTA AR 1978. GADA PROTOKOLU

(Pārskatītais MARPOL konvencijas VI pielikums)

I NODAĻA
VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. noteikums. Piemērošana

Šā pielikuma noteikumus, izņemot 3., 5., 6., 13., 15., 16., 18., 19., 20., 21., 22. un 23. noteikumu, kur nepārprotami noteikts citādi, piemēro visiem kuģiem.

2. noteikums. Definīcijas

Šajā pielikumā:

1. "Pielikums" ir VI pielikums 1973. gada Starptautiskajai konvencijai par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (MARPOL konvencija), kura grozīta ar 1978. gada protokolu un ar 1997. gada protokolu un kuru var grozīt Organizācija ar nosacījumu, ka šie grozījumi tiek pieņemti un stājas spēkā saskaņā ar šīs konvencijas 16. panta noteikumiem.

2. "Līdzīga būvniecības stadija" ir stadija, kurā:

2.1. sākas ar konkrēto kuģi saistīti būvdarbi un

2.2. ir sākta šā kuģa montāža, kas aptver vismaz 50 tonnas vai vienu procentu no aprēķinātās visu konstrukcijas materiālu masas, piemērojot mazāko no šīm vērtībām.

3. "Ikgadējais datums" ir tā katra gada diena un mēnesis, kurā beidzas Starptautiskās gaisa piesārņojuma novēršanas apliecības derīguma termiņš.

4. "Vadības palīgierīce" ir sistēma, funkcija vai kontroles stratēģija, kas ierīkota kuģa dīzeļdzinējā un ko izmanto, lai aizsargātu dzinēju un/vai tā palīgaprīkojumu pret tādiem ekspluatācijas apstākļiem, kuri varētu radīt bojājumus vai atteici, vai ko izmanto, lai atvieglotu dzinēja iedarbināšanu. Vadības palīgierīce var būt arī stratēģija vai pasākums, attiecībā uz kuru ir pienācīgi pierādīts, ka tā nav regulējoša vadības ierīce.

5. "Nepārtraukta padeve" ir process, kurā atkritumus novirza sadegšanas kamerā bez cilvēku palīdzības, kamēr atkritumu dedzināmā krāsns ir parastas ekspluatācijas stāvoklī un sadegšanas kameras darba temperatūra ir starp 850°C un 1200°C.

6. "Regulējoša vadības ierīce" ir ierīce, kura mēra, uztver vai reaģē uz strādājošajiem mainīgajiem (piem., dzinēja ātrumu, temperatūru, ieplūdes spiedienu vai jebkuru citu parametru), lai aktivizētu, modulētu, atliktu vai dezaktivētu emisijas kontroles sistēmas jebkuras sastāvdaļas darbību vai funkciju tā, lai emisijas kontroles sistēmas efektivitāte tiktu samazināta kuģa parastu ekspluatācijas apstākļu gadījumā, ja vien uz šādas ierīces lietošanu būtībā attiecas pieļaujamās emisijas sertifikācijas testa procedūras.

7. "Emisija" ir jebkāda tādu vielu izplūde no kuģiem gaisā vai jūrā, uz kurām attiecas šajā pielikumā paredzētā kontrole.

8. "Emisijas kontroles zona" ir teritorija, kurā ir jāveic īpaši obligāti pasākumi attiecībā uz emisiju no kuģiem, lai novērstu, samazinātu un kontrolētu gaisa piesārņojumu, gaisā nokļūstot slāpekļa oksīdiem, sēra oksīdiem vai cietajām daļiņām, vai visiem trim emisiju veidiem, kā arī to kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Emisijas kontroles zonas ir uzskaitītas šā pielikuma 13. un 14. noteikumā vai tiek noteiktas saskaņā ar šiem noteikumiem.

9. "Smagā degviela" ir jebkāda degviela, kas tiek piegādāta un ir paredzēta sadedzināšanai, lai iedarbinātu kuģi vai izmantotu to uz kuģa, tostarp destilāti un dīzeļdegvielas atlikumi.

10. "Bruto tilpība" ir bruto tilpība, ko aprēķina saskaņā ar tilpības mērīšanas noteikumiem, kas minēti 1969. gada Starptautiskās konvencijas par kuģu tilpības mērīšanu I pielikumā un visās nākamajās konvencijās, kas tiks pieņemtas šajā jomā.

11. "Ierīkošana" šā pielikuma 12. noteikuma izpratnē ir sistēmu, aprīkojuma, tostarp pārnēsājamo ugunsaizsardzības iekārtu, izolācijas vai citu materiālu ierīkošana uz kuģa, bet tā nav agrāk ierīkoto sistēmu, aprīkojuma, izolācijas vai citu materiālu labošana vai uzlādēšana vai pārnēsājamo ugunsaizsardzības iekārtu uzpildīšana.

12. "Ierīkots" ir kuģa dīzeļdzinējs, kurš ir uzstādīts vai kuru ir paredzēts uzstādīt uz kuģa, un tas var būt arī pārnēsājams kuģa palīgdzinējs, ja tā degvielas uzpildes, dzesēšanas vai izplūdes sistēma ir būtiska kuģa daļa. Degvielas uzpildes sistēma tiek uzskatīta par kuģa būtisku daļu vienīgi tad, ja tā ir pastāvīgi piestiprināta kuģim. Šī definīcija attiecas arī uz kuģa dīzeļdzinēju, ko izmanto, lai papildinātu vai palielinātu kuģa uzstādīto jaudu, un kas ir paredzēts kā kuģa būtiska daļa.

13. "Neracionāla emisijas kontroles stratēģija" ir jebkāda veida stratēģija vai pasākums, kas, kuģi ekspluatējot parastos lietošanas apstākļos, samazina emisijas kontroles sistēmas efektivitāti līdz līmenim, kas ir zemāks par pieļaujamās emisijas testa procedūrā paredzēto līmeni.

14. "Kuģa dīzeļdzinējs" ir jebkurš iekšdedzes virzuļdzinējs, kuru darbina, izmantojot šķidro degvielu vai divus degvielas veidus, un uz kuru attiecas šā pielikuma 13. noteikums, tostarp attiecīgos gadījumos būsters/maisītājsistēma.

15. "Slāpekļa oksīdu tehniskais kodekss" ir Tehniskais kodekss par kuģu dīzeļdzinēju slāpekļa oksīdu emisijas kontroli, kas pieņemts ar 1997. gada MARPOL konvencijas konferences 2. rezolūciju un ko var grozīt Organizācija ar nosacījumu, ka šādi grozījumi tiek pieņemti un stājas spēkā saskaņā ar šīs konvencijas 16. panta noteikumiem.

16. "Ozona slāni noārdošas vielas" ir kontroles pasākumiem pakļautas vielas, kas definētas 1987. gada Monreālas protokola par ozona slāni noārdošajām vielām 1. panta 4. punktā un uzskaitītas A, B, C vai E pielikumā, kas pievienots minētajam protokolam, kurš ir spēkā šā pielikuma piemērošanas vai interpretēšanas brīdī.

Ozona slāni noārdošas vielas, kas var atrasties kuģī, cita starpā var būt šādas:

halons 1211 jeb bromhlordifluormetāns;

halons 1301 jeb bromtrifluormetāns;

halons 2402 jeb 1, 2-dibromo-1, 1, 2, 2-tetrafluoroetāns (tiek saukts arī par halonu 114B2);

CFC-11 jeb trihlorfluormetāns;

CFC-12 jeb dihlordifluormetāns;

CFC-113 jeb 1, 1, 2-trihloro-1, 2, 2-trifluoretāns;

CFC-114 jeb 1, 2-dihloro-1, 1, 2, 2-tetrafluoretāns;

CFC-115 jeb hlorpentafluoretāns.

17. "Sadedzināšana uz kuģa" ir atkritumu vai citu vielu sadedzināšana uz kuģa, ja šādi atkritumi vai citas vielas radušās šā kuģa parastas ekspluatācijas laikā.

18. "Kuģa atkritumu dedzināmā krāsns" ir kuģa iekārta, kuras galvenais mērķis ir atkritumu sadedzināšana.

19. "Uzbūvēts kuģis" ir kuģis, kam ir ielikts ķīlis vai kas ir līdzīgā būvniecības stadijā.

20. "Naftas nosēdumi" ir nosēdumi no smagās degvielas vai smēreļļas separatoriem, smēreļļas paliekas no galvenajiem mehānismiem vai palīgmehānismiem vai naftas paliekas sateces ūdeņu separatoros, naftas filtrēšanas iekārtās vai paliktņos.

21. "Tankkuģis" 15. noteikuma izpratnē ir naftas tankkuģis saskaņā ar šīs konvencijas I pielikuma 1. noteikuma definīciju vai tankkuģis ķimikāliju pārvadāšanai saskaņā ar II pielikuma 1. noteikuma definīciju.

4. nodaļā:

22. "Esošais kuģis" ir kuģis, kas nav jauns kuģis.

23. "Jauns kuģis" ir kuģis:

23.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts 2013. gada 1. janvārī vai pēc tam,

vai

23.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, - kuģis, kuram ir ielikts ķīlis vai kurš ir bijis līdzīgā būvniecības stadijā 2013. gada 1. jūlijā vai pēc tam,

vai

23.3. kurš ir piegādāts 2015. gada 1. jūlijā vai pēc tam.

24. "Būtiska pārbūve" 4. nodaļas izpratnē ir kuģa pārbūve:

24.1. kura būtiski maina kuģa izmērus, kravnesību vai dzinēja jaudu vai

24.2. kura maina kuģa tipu, vai

24.3. kuras nolūks, pēc administrācijas atzinuma, ir būtiski pagarināt kuģa ekspluatāciju, vai

24.4. kura maina kuģi tā, ka, ja tas būtu jauns kuģis, tad uz to attiektos šīs konvencijas attiecīgie noteikumi, kas nav piemērojami esošajam kuģim, vai

24.5. kura būtiski maina kuģa energoefektivitāti un nozīmē jebkādus pārveidojumus, kuru dēļ kuģis varētu pārsniegt piemērojamo prasīto EEDI, kas noteikts 21. noteikumā.

25. "Beramkravu kuģis" ir kuģis, kas paredzēts galvenokārt beramkravu pārvadāšanai bez taras, tostarp tāda veida kuģis kā rūdas pārvadātājs, atbilstoši definīcijai, kas sniegta 1974. gada SOLAS konvencijas XII nodaļas 1. noteikumā, bet ne dažādu kravu pārvadātājs.

26. "Gāzes pārvadātājs" ir kravas kuģis, kas uzbūvēts vai pielāgots un tiek izmantots jebkādas šķidrās gāzes kā lejamkravas pārvadāšanai.

27. "Tankkuģis" 4. nodaļas izpratnē ir naftas tankkuģis atbilstoši MARPOL konvencijas I pielikuma 1. noteikumam vai tankkuģis ķimikāliju pārvadāšanai, vai kaitīgo šķidro vielu tankkuģis atbilstoši MARPOL konvencijas II pielikuma 1. noteikumam.

28. "Konteinerkuģis" ir kuģis, kas paredzēts vienīgi konteineru pārvadāšanai tilpnēs un uz klāja.

29. "Ģenerālkravas kuģis" ir kuģis, kam ir vairāki klāji vai viens klājs un kas galvenokārt paredzēts ģenerālkravas pārvadāšanai. Šī definīcija neattiecas uz specializētajiem beramkravu transportkuģiem, uz kuriem neattiecas ģenerālkravas kuģu atskaites līniju aprēķini, proti, uz mājlopu pārvadātājiem, liellaivu pārvadātājiem, smagkravas pārvadātājiem, jahtu pārvadātājiem, kodoldegvielas pārvadātājiem.

30. "Refrižeratorkuģis" ir kuģis, kas paredzēts vienīgi atdzesētu kravu pārvadāšanai tilpnēs.

31. "Dažādu kravu pārvadātājs" ir kuģis, kura kravnesība ir 100 % un kurš paredzēts gan lejamkravu pārvadāšanai, gan beramkravu pārvadāšanai bez taras.

32. "Pasažieru kuģis" ir kuģis, kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus.

33. "Ro-ro kravas kuģis" (transportlīdzekļu pārvadātājs) ir vairāku klāju ro-ro kravas kuģis, kas paredzēts tukšu vieglo un kravas automašīnu pārvadāšanai.

34. "Ro-ro kravas kuģis" ir kuģis, kas paredzēts ro-ro kravas transporta vienību pārvadāšanai.

35. "Ro-ro pasažieru kuģis" ir pasažieru kuģis ar ro-ro kravas telpām.

36. "Sasniegtais EEDI" ir EEDI lielums, ko atsevišķs kuģis sasniedzis saskaņā ar 4. nodaļas 20. noteikumu.

37. "Prasītais EEDI" ir sasniegtā EEDI maksimālais lielums, kas atļauts saskaņā ar 4. nodaļas 21. noteikuma prasībām konkrētam kuģa tipam un izmēram.

3. noteikums. Izņēmumi un atbrīvojumi

Vispārējie noteikumi

1. Šā pielikuma noteikumi neattiecas:

1.1. uz emisiju, kas ir nepieciešama kuģa drošības dēļ vai lai glābtu kādam dzīvību jūrā, vai

1.2. uz emisiju, kas notiek kuģa vai tā aprīkojuma bojājuma dēļ:

1.2.1. ja pēc tam, kad radies bojājums vai pamanīta emisija, ir veikti visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu emisiju, un

1.2.2. izņemot gadījumu, kad īpašnieks vai kapteinis ir rīkojies vai nu ar nolūku radīt bojājumu, vai rīkojies nolaidīgi, apzinoties, ka bojājums visdrīzāk radīsies.

Izmēģinājumi emisijas samazināšanai no kuģiem un kontroles tehnoloģijas izpēte

2. Puses administrācija, attiecīgos gadījumos sadarbojoties ar citām administrācijām, var piešķirt kuģim atbrīvojumu no konkrētiem šā pielikuma noteikumiem, lai veiktu izmēģinājumus, kuru nolūks ir noskaidrot, kā norisinājusies kuģu radītās emisijas samazināšana un attīstījušās kontroles tehnoloģijas un dzinēja konstrukcijas programmas. Šādu atbrīvojumu drīkst piešķirt vienīgi tad, ja šā pielikuma konkrētu noteikumu vai pārskatītā 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehniskā kodeksa noteikumu piemērošana varētu kavēt izpēti attiecībā uz šādu tehnoloģiju vai programmu attīstību. Šādus atbrīvojumus drīkst piešķirt tikai vismazākajam nepieciešamajam skaitam kuģu, un uz šiem atbrīvojumiem attiecas šādi nosacījumi:

2.1. ja kuģa dīzeļdzinēja cilindra tilpums ir mazāks par 30 litriem, tad izmēģinājumus jūrā nedrīkst veikt ilgāk par 18 mēnešiem. Ja ir nepieciešams papildu laiks, atbrīvojuma piešķīrēja administrācija vai administrācijas var atjaunināt piešķirto atļauju uz vēl vienu laikposmu, kas nepārsniedz 18 mēnešus, vai

2.2. ja kuģa dīzeļdzinēja cilindra tilpums ir 30 vai vairāk litru, tad izmēģinājumus jūrā nedrīkst veikt ilgāk par pieciem gadiem, un atbrīvojuma piešķīrējai administrācijai vai administrācijām ir jāsaņem progresa pārskats katrā starpposma apskatē. Piešķirto atbrīvojumu drīkst atsaukt, pamatojoties uz šo pārskatu, ja, veicot izmēģinājumus, nav ievēroti atļaujā minētie nosacījumi vai ja tiek konstatēts, ka konkrētā tehnoloģija vai programma visdrīzāk nesniegs efektīvus rezultātus kuģu radītās emisijas samazināšanai un kontrolei. Ja administrācija vai administrācijas, kuras veic pārskatīšanu, konstatē, ka ir nepieciešams papildu laiks, lai veiktu konkrētas tehnoloģijas vai programmas izmēģināšanu, tad piešķirto atļauju var atjaunināt uz papildu laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus.

Emisijas, kas rodas, veicot pasākumus saistībā ar jūras dibena minerālu resursiem

3.1. Šā pielikuma noteikumi neattiecas uz emisijām, kas rodas, veicot jūras dibena minerālu resursu izpēti, ieguvi un ar to saistīto apstrādi saskaņā ar šīs konvencijas 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) daļu. Šādas emisijas cita starpā ir:

3.1.1. emisijas, kas rodas, sadedzinot vielas, kuras rodas, vienīgi veicot jūras dibena minerālu resursu izpēti, ieguvi un ar to saistīto apstrādi, tostarp, piemēram, tvaicējot ogļūdeņražus un dedzinot atgriezumus, dūņas un/vai aktivizēšanas šķidrumus aku veidošanas un izmēģināšanas operāciju laikā, un notiekot uzliesmojumiem kļūmes dēļ;

3.1.2. tādu gāzu un gaistošu savienojumu noplūde, ko satur urbšanas šķidrums un urbšanas skaidas;

3.1.3. emisijas, kas tieši saistītas vienīgi ar jūras dibena minerālu resursu apstrādi, pārvietošanu vai glabāšanu, un

3.1.4. emisijas no tādu kuģu dīzeļdzinējiem, kas veic vienīgi jūras dibena minerālu resursu izpēti, ieguvi un ar to saistīto apstrādi.

3.2. Šā pielikuma 18. noteikuma prasības neattiecas uz tādu ogļūdeņražu izmantošanu, kurus ražo un pēc tam turpat izmanto kā degvielu, ja ir saņemta administrācijas piekrišana.

4. noteikums. Ekvivalenti

1. Puses administrācija drīkst šajā pielikumā prasīto ierīču, materiālu, iekārtu vai aparātu vietā kuģī izmantot citus vai izmantot citas procedūras, alternatīvas smagās degvielas vai atbilstības metodes, ja šīs citas ierīces, materiāli, iekārtas vai aparāti vai citas procedūras, alternatīvas smagās degvielas vai atbilstības metodes emisiju samazināšanas ziņā ir vismaz tikpat efektīvi kā tie, kas prasīti šajā pielikumā, tostarp jebkurā no standartiem, kuri izklāstīti 13. un 14. noteikumā.

2. Administrācija, kas atļauj kuģī izmantot ierīces, materiālus, iekārtas vai aparātus, vai citas procedūras, alternatīvas smagās degvielas vai atbilstības metodes šajā pielikumā prasīto ierīču, materiālu, iekārtu vai aparātu, vai citu procedūru, alternatīvu smago degvielu vai atbilstības metožu vietā, par to ziņo Organizācijai, kura savukārt šo informāciju nodod šīs konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai.

3. Konvencijas Puses administrācija ņem vērā visas attiecīgās vadlīnijas, kuras izstrādājusi Organizācija attiecībā uz šajā noteikumā paredzētajiem ekvivalentiem.

4. Konvencijas Puses administrācija, kas atļauj izmantot kādu no šā noteikuma 1. punktā minētajiem ekvivalentiem, cenšas nenodarīt kaitējumu ne savas valsts, ne citu valstu videi, cilvēku veselībai, īpašumam vai resursiem.

 

II NODAĻA
APASKATE, SERTIFIKĀCIJA UN KONTROLES LĪDZEKĻI

5. noteikums. Apskates

1. Visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, un visām stacionārajām un peldošajām urbšanas platformām un citām platformām ir jāatbilst 3. nodaļas prasībām, un tie ir pakļauti turpmāk minētajām apskatēm:

1.1. sākotnējā apskate pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms tam, kad šā pielikuma 6. noteikumā minētā apliecība tiek izsniegta pirmo reizi. Šīs apskates mērķis ir nodrošināt to, lai aprīkojums, sistēmas, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnīgi atbilstu 3. nodaļas piemērojamām prasībām;

1.2. periodiskā apskate intervālos, kurus noteikusi administrācija, bet kuri nepārsniedz piecus gadus, izņemot gadījumus, kuros piemērojams šā pielikuma 9.2., 9.5., 9.6. vai 9.7. noteikums. Periodiskās apskates mērķis ir nodrošināt to, lai aprīkojums, sistēmas, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnīgi atbilstu 3. nodaļas piemērojamām prasībām;

1.3. starpperioda apskate trīs mēnešu laikā pirms vai pēc apliecības otrā ikgadējā datuma vai trīs mēnešu laikā pirms vai pēc trešā ikgadējā datuma, un tā aizstāj vienu no šā noteikuma 1.4. punktā paredzētajām ikgadējām apskatēm. Starpperioda apskates mērķis ir nodrošināt to, lai aprīkojums un iekārtojums pilnīgi atbilstu 3. nodaļas piemērojamām prasībām un būtu labā darba kārtībā. Starpperioda apskati apstiprina IAPP apliecībā, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 6. vai 7. noteikumu;

1.4. ikgadējā apskate trīs mēnešu laikā pirms vai pēc apliecības katra ikgadējā datuma, tostarp šā noteikuma 1.1. punktā minētā aprīkojuma, sistēmu, ierīču, iekārtojuma un materiālu vispārējā pārbaude, lai pārliecinātos, ka tie ir uzturēti saskaņā ar šā noteikuma 5. punktu un ir atbilstošā stāvoklī, lai veiktu pakalpojumus, kam kuģis ir paredzēts. Ikgadējo apskati apstiprina IAPP apliecībā, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 6. vai 7. noteikumu, un

1.5. papildu apskate, kas atkarībā no apstākļiem ir vispārēja vai daļēja un ko veic pēc jebkura nozīmīga remonta vai rekonstrukcijas, kura minēta šā noteikuma 5. punktā, vai ko veic pēc remonta, kura nepieciešamība konstatēta pārbaudē, kas minēta šā noteikuma 6. punktā. Apskates mērķis ir pārliecināties, vai nepieciešamais remonts vai rekonstrukcijas darbi ir veikti efektīvi, vai šā remonta vai rekonstrukcijas materiāli un veicamais darbs visādā ziņā ir apmierinošs un vai kuģis visādā ziņā atbilst 3. nodaļas prasībām.

2. Ja kuģa bruto tilpība ir mazāka par 400 BT, tad administrācija var noteikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti 3. nodaļas piemērojamie nosacījumi.

3. Kuģu apskati attiecībā uz šā pielikuma noteikumu izpildi veic administrācijas darbinieki.

3.1. Taču apskašu veikšanu administrācija var uzticēt šim nolūkam izvirzītiem inspektoriem vai organizācijām, kuras tā atzinusi. Šīm organizācijām jāievēro Organizācijas pieņemtās vadlīnijas;1

3.2. Kuģu dīzeļdzinēju un aprīkojuma apskate, lai pārbaudīt atbilstību šā pielikuma 13. noteikumam, ir jāveic saskaņā ar pārskatīto 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehnisko kodeksu.

3.3. Ja izvirzītais inspektors vai atzītā organizācija konstatē, ka aprīkojuma stāvoklis ievērojami atšķiras no apliecībā minētās informācijas, tad inspektors vai organizācija nodrošina to, ka tiek veikts izlabošanas pasākums, un pienācīgā veidā informē administrāciju. Ja šāds izlabošanas pasākums netiek veikts, administrācija attiecīgo apliecību anulē. Ja kuģis atrodas citas Puses ostā, tad par to nekavējoties informē arī minētās ostas attiecīgās valsts iestādes. Ja administrācijas darbinieks, izvirzītais inspektors vai atzītā organizācija ir informējusi minētās ostas attiecīgās valsts iestādes, tad attiecīgās ostas valsts valdība šim darbiniekam, inspektoram vai organizācijai sniedz visu palīdzību, kas vajadzīga, lai tie veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo noteikumu, un

3.4. jebkurā gadījumā attiecīgā administrācija pilnīgi garantē to, ka veiktā apskate ir pilnīga un efektīva, un apņemas veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu šo pienākumu.

4. Arī kuģi, uz kuriem attiecas 4. nodaļa, ir pakļauti turpmāk minētajām apskatēm, ņemot vērā Organizācijas pieņemtās vadlīnijas2:

4.1. sākotnējā apskate pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā un pirms Starptautiskās enegroefektivitātes apliecības izsniegšanas. Apskatē tiek pārbaudīts, vai kuģa sasniegtais EEDI atbilst 4. nodaļas prasībām un vai 22. noteikumā paredzētais SEEMP atrodas uz kuģa;

4.2. vispārēja vai daļēja apskate atkarībā no apstākļiem, ko veic pēc kuģa būtiskas pārbūves, uz kuru attiecas šis noteikums. Apskates mērķis ir vajadzības gadījumā pārrēķināt sasniegto EEDI un pārbaudīt tā atbilstību 21. noteikuma prasībām, piemērojot samazinājuma koeficientu atkarībā no kuģa tipa un pārbūvētā kuģa izmēra fāzē, kas atbilst līguma noslēgšanas vai ķīļa ielikšanas datumam vai datumam, kurā sākotnējais kuģis ir piegādāts saskaņā ar 2.23. noteikumu;

4.3. ja jauna vai esoša kuģa būtiska pārbūve ir tik plaša, ka administrācija to atzīst par kuģi, kas uzbūvēts no jauna, tad administrācija nosaka to, ka ir jāveic sākotnējā apskate attiecībā uz sasniegto EEDI. Ja šāda apskate tiek atzīta par nepieciešamu, tās mērķis ir pārrēķināt sasniegto EEDI un pārbaudīt tā atbilstību 21. noteikuma prasībām, piemērojot samazinājuma koeficientu atkarībā no kuģa tipa un pārbūvētā kuģa izmēra pārbūves līguma noslēgšanas datumā vai, ja šāda līguma nav, pārbūves uzsākšanas datumā. Šajā apskatē arī pārbauda to, vai 22. noteikumā paredzētais SEEMP atrodas uz kuģa, un

4.4. attiecībā uz esošajiem kuģiem to, vai SEEMP atrodas uz kuģa saskaņā ar 22. noteikumu, pārbauda šā noteikuma 1. punktā minētajā pirmajā starpposma apskatē vai periodiskajā apskatē atkarībā no tā, kura tiek veikta pirmā, 2013. gada 1. janvārī vai pēc tam.

5. Aprīkojums ir jāuztur atbilstoši šā pielikuma noteikumiem, un apskatē pārbaudīto aprīkojumu, sistēmas, ierīces, iekārtojumu vai materiālus nedrīkst mainīt bez administrācijas skaidri izteikta apstiprinājuma. Šāda aprīkojuma un ierīču tieša aizvietošana ar aprīkojumu un ierīcēm, kas atbilst šā pielikuma noteikumiem, ir atļauta.

6. Ja uz kuģa notiek negadījums vai ja tiek atklāts bojājums, kas būtiski ietekmē šajā pielikumā minētā aprīkojuma pilnīgumu un efektivitāti, kuģa kapteinis vai īpašnieks pēc iespējas drīzāk par to ziņa administrācijai, izvirzītajam inspektoram vai atzītajai organizācijai, kas ir atbildīga par attiecīgās apliecības izsniegšanu.


1 Skatīt Vadlīnijas, kuras attiecas uz tādu organizāciju pilnvarošanu, kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.739(18), un kuras Organizācija drīkst grozīt, un Specifikācijas, kuras attiecas uz tādu atzītu organizāciju apskates un sertifikācijas funkcijām, kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.789(19), un kuras Organizācija drīkst grozīt.
2 Skatīt Projektētās energoefektivitātes apskates un sertifikācijas vadlīnijas.

6. noteikums. Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana

Starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība

1. Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību pēc sākotnējās vai periodiskās apskates saskaņā ar šā pielikuma 5. noteikuma nosacījumiem izsniedz:

1.1. visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT vai vairāk un kuri veic reisus uz ostām vai atklātā jūrā esošiem termināliem, kas ir citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā, un

1.2. platformām un urbšanas platformām, kas tiek vestas uz citu šīs konvencijas Pušu suverenitātei pakļautajiem vai jurisdikcijā esošajiem ūdeņiem.

2. Kuģim, kas uzbūvēts pirms datuma, kurā VI pielikums ir stājies spēkā attiecībā uz konkrētā kuģa administrāciju, Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību izsniedz saskaņā ar šā noteikuma 1. punktu ne vēlāk kā pirmajā reizē, kad kuģis tiek ievests sausajā dokā pēc minētā spēkā stāšanās datuma, taču ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā datuma.

3. Apliecību izsniedz vai apstiprina administrācija vai tās attiecīgi pilnvarota persona vai organizācija. Jebkurā gadījumā administrācija uzņemas visu atbildību par apliecību.

Starptautiskā energoefektivitātes apliecība

4. Starptautisko energoefektivitātes apliecību izsniedz pēc tam, kad ir veikta apskate saskaņā ar 5.4. noteikuma nosacījumiem, visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT vai vairāk, un pēc tās saņemšanas kuģis drīkst veikt reisus uz ostām vai atklātā jūrā esošiem termināliem, kas ir citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā.

5. Apliecību izsniedz vai apstiprina administrācija vai tās attiecīgi pilnvarota organizācija3. Jebkurā gadījumā administrācija uzņemas visu atbildību par apliecību.


3 Skatīt Vadlīnijas, kuras attiecas uz tādu organizāciju pilnvarošanu, kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.739(18), un kuras Organizācija drīkst grozīt, un Specifikācijas, kuras attiecas uz tādu atzītu organizāciju apskates un sertifikācijas funkcijām, kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.789(19), un kuras Organizācija drīkst grozīt.

7. noteikums. Apliecības izsniegšana, ko veic cita šīs konvencijas Puse

1. Konvencijas Puse pēc administrācijas pieprasījuma var likt apskatīt konkrēto kuģi un, ja tā ir guvusi apstiprinājumu, ka šā pielikuma nosacījumi ir ievēroti, šim kuģim izsniedz vai atļauj izsniegt Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību vai Starptautisko energoefektivitātes apliecību, un, ja nepieciešams, apstiprina kuģim izsniegto apliecību vai atļauj tās apstiprināšanu saskaņā ar šo pielikumu.

2. Apliecības kopiju un apskates ziņojuma kopiju pēc iespējas drīzāk nosūta administrācijai, kas to pieprasījusi.

3. Šādi izsniegtā apliecībā ir norāde, ka tā izsniegta pēc administrācijas pieprasījuma un ka tai ir tāds pats spēks kā apliecībai, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 6. noteikumu, un to tieši tāpat atzīst.

4. Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību vai Starptautisko energoefektivitātes apliecību neizsniedz tādam kuģim, kas ir tiesīgs kuģot ar tādas valsts karogu, kura nav šīs konvencijas Puse.

8. noteikums. Apliecību veidlapas

Starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība

1. Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību sagatavo veidā, kas atbilst šā pielikuma I papildinājumā sniegtajam paraugam, un tai jābūt sagatavotai vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja lieto arī izsniedzējvalsts attiecīgo valsts valodu, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā.

Starptautiskā energoefektivitātes apliecība

Starptautisko energoefektivitātes apliecību sagatavo veidā, kas atbilst šā pielikuma VIII papildinājumā sniegtajam paraugam, un tai jābūt sagatavotai vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja lieto arī izsniedzējvalsts attiecīgo valsts valodu, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā.

9. noteikums. Apliecību derīguma termiņš

Starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība

1. Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību izsniedz uz laiku, ko noteikusi administrācija un kas nav ilgāks par pieciem gadiem.

2. Neatkarīgi no šā noteikuma 1. punkta prasībām:

2.1. ja periodiskā apskate ir pabeigta laikā, kad līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām ir ne vairāk par trim mēnešiem, jaunā apliecība ir derīga no periodiskās apskates pabeigšanas dienas uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigām;

2.2. ja periodiskā apskate ir pabeigta pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām, tad jaunā apliecība ir derīga no periodiskās apskates pabeigšanas dienas uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām, un,

2.3. ja periodiskā apskate ir pabeigta tad, kad līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām ir palikuši vairāk nekā trīs mēneši, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk par pieciem gadiem no periodiskās apskates pabeigšanas dienas.

3. Ja apliecību izsniedz uz periodu, kas ir īsāks nekā pieci gadi, tad pēc derīguma termiņa beigām administrācija var pagarināt apliecības derīguma termiņu uz maksimālo laikposmu, kas paredzēts šā noteikuma 1. punktā, ja attiecīgi tiek veiktas šā pielikuma 5.1.3. un 5.1.4. noteikumā minētās apskates, kuras veic tad, ja apliecību izsniedz uz pieciem gadiem.

4. Ja ir pabeigta periodiskā apskate un jaunu apliecību nevar izsniegt vai nogādāt uz kuģa līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām, tad administrācijas pilnvarotā persona vai organizācija drīkst apstiprināt esošo apliecību, un šādu apliecību pieņem kā derīgu turpmākajā periodā, bet ne ilgāk par pieciem mēnešiem, skaitot no esošā derīguma termiņa beigām.

5. Ja brīdī, kad beidzas apliecības derīguma termiņš, kuģis neatrodas ostā, kurā jānotiek tā apskatei, administrācija drīkst pagarināt apliecības derīguma termiņu, taču šo pagarinājumu piešķir vienīgi tādēļ, lai kuģis varētu pabeigt reisu līdz ostai, kurā jāveic tā apskate, un vienīgi tajos gadījumos, kad šāda rīcība šķiet pareiza un pamatota. Nevienu apliecību nepagarina uz ilgāku laiku par trim mēnešiem, un kuģim, kuram ir piešķirts apliecības pagarinājums, pēc ierašanās ostā, kurā jāveic tā apskate, nav tiesību šo ostu atstāt bez jaunas apliecības, pamatojoties uz šādu pagarinājumu. Kad periodiskā apskate ir pabeigta, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus no esošās apliecības derīguma termiņa beigu dienas, pirms tika piešķirts pagarinājums.

6. Apliecību, kas izsniegta kuģim, kurš veic īsus reisus, un kas nav pagarināta saskaņā ar šā noteikuma iepriekšminētajiem nosacījumiem, administrācija var pagarināt uz papildu laiku, kas nepārsniedz vienu mēnesi pēc apliecībā norādītā derīguma termiņa beigu dienas. Kad periodiskā apskate ir pabeigta, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus no esošās apliecības derīguma termiņa beigu dienas, pirms tika piešķirts pagarinājums.

7. Īpašos apstākļos, kurus konstatējusi administrācija, jaunā apliecība nav jādatē no esošās apliecības derīguma termiņa beigām, kā to paredz šā noteikuma 2.1., 5. vai 6. punkts. Šajos īpašajos apstākļos jaunā apliecība ir derīga ne ilgāk par pieciem gadiem no periodiskās apskates pabeigšanas datuma.

8. Ja ikgadējā vai starpperioda apskate ir pabeigta līdz laikposmam, kas noteikts šā pielikuma 5. noteikumā, tad:

8.1. apliecībā norādīto ikgadējo datumu groza, apstiprinot datumu, kas nav vēlāks par trim mēnešiem pēc apskates pabeigšanas datuma;

8.2. šā pielikuma 5. noteikumā paredzēto turpmāko ikgadējo apskati vai starpperioda apskati pabeidz minētajā noteikumā paredzētajos intervālos, izmantojot jauno ikgadējo datumu, un

8.3. derīguma termiņš var palikt nemainīts, ja vienu vai vairākas ikgadējās vai starpperioda apskates attiecīgi veic tā, lai nebūtu pārsniegti maksimālie intervāli starp šā pielikuma 5. noteikumā paredzētajām apskatēm.

9. Apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 6. vai 7. noteikumu, zaudē derīgumu šādos gadījumos:

9.1. ja attiecīgās apskates nav pabeigtas laikposmos, kas noteikti šā pielikuma 5.1. noteikumā;

9.2. ja apliecība nav apstiprināta saskaņā ar šā pielikuma 5.1.3. vai 5.1.4. noteikumu un

9.3. ja attiecīgais kuģis maina karogvalsti. Jaunu apliecību izsniedz tikai tad, kad valdība, kas izsniedz jauno apliecību, ir pilnīgi pārliecinājusies par to, ka konkrētais kuģis atbilst šā pielikuma 5.4. noteikuma prasībām. Gadījumā, kad kuģi viena Puse nodod citai Pusei, tad, ja tas tiek pieprasīts trīs mēnešu laikā pēc nodošanas, pirmās minētās Puses - šī kuģa iepriekšējās karogvalsts - valdība pēc iespējas drīzāk administrācijai nosūta tās apliecības kopijas, kas uz šī kuģa bija pirms nodošanas, un, ja tādi ir, - attiecīgo apskašu ziņojumu kopijas.

Starptautiskā energoefektivitātes apliecība

10. Starptautiskā energoefektivitātes apliecība ir derīga visā kuģa ekspluatācijas laikā, ievērojot turpmāk minētos 11. punkta noteikumus.

11. Starptautiskā energoefektivitātes apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šo pielikumu, zaudē derīgumu šādos gadījumos:

11.1. ja kuģis ir izņemts no ekspluatācijas vai ja pēc kuģa būtiskas pārbūves tiek izsniegta jauna apliecība, vai

11.2. ja attiecīgais kuģis maina karogvalsti. Jaunu apliecību izsniedz tikai tad, kad valdība, kas izsniedz jauno apliecību, ir pilnīgi pārliecinājusies par to, ka konkrētais kuģis atbilst šā pielikuma 4. nodaļas prasībām. Gadījumā, kad kuģi viena Puse nodod citai Pusei, tad, ja tas tiek pieprasīts trīs mēnešu laikā pēc nodošanas, pirmās minētās Puses - šī kuģa iepriekšējās karogvalsts - valdība pēc iespējas drīzāk administrācijai nosūta tās apliecības kopijas, kas uz šī kuģa bija pirms nodošanas, un, ja tādi ir, - attiecīgo apskašu ziņojumu kopijas.

10. noteikums. Ostas valsts veiktā ekspluatācijas prasību kontrole

1. Ja kuģis atrodas kādas citas Puses jurisdikcijā esošā ostā vai terminālā atklātā jūrā, tad šīs Puses attiecīgi pilnvarotas amatpersonas veic minētā kuģa pārbaudi attiecībā uz ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas šajā pielikumā, ja ir nepārprotams pamats uzskatīt, ka šī kuģa kapteinis vai komanda nepārzina svarīgākās procedūras uz kuģa, kuras attiecas uz kuģa izraisītā gaisa piesārņojuma novēršanu.

2. Šā noteikuma 1. punktā minētajos apstākļos Puse veic darbības, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais kuģis nedodas jūrā, līdz situācija nav noregulēta atbilstoši šā pielikuma prasībām.

3. Procedūras attiecībā uz ostas valsts veikto kontroli, kas noteikta šīs konvencijas 5. pantā, attiecas uz šo noteikumu.

4. Nevienu šā noteikuma daļu nedrīkst interpretēt tā, lai ierobežotu tiesības un pienākumus, kādi ir Pusei, kura veic šajā konvencijā īpaši noteikto ekspluatācijas prasību kontroli.

5. Saistībā ar 4. nodaļu ikviena ostas valsts drīkst veikt pārbaudi saskaņā ar konvencijas 5. pantu, lai attiecīgos gadījumos konstatētu vienīgi to, vai uz kuģa ir derīga Starptautiskā energoefektivitātes apliecība.

11. noteikums. Pārkāpumu atklāšana un pielikuma piemērošana

1. Konvencijas Puses sadarbojas pārkāpumu atklāšanā un šā pielikuma noteikumu piemērošanā, izmantojot visus atbilstošos un īstenojamos atklāšanas un vides monitoringa pasākumus un ievērojot atbilstošu ziņošanas un pierādījumu vākšanas kārtību.

2. Kuģi, uz kuru attiecas šis pielikums, jebkurā kādas Puses ostā vai terminālā atklātā jūrā var pārbaudīt šīs Puses norīkotas vai pilnvarotas amatpersonas, lai konstatētu, vai no kuģa nav notikusi tādu vielu emisija, uz kurām attiecas šis pielikums, un vai tādējādi nav pārkāpti šā pielikuma noteikumi. Ja, veicot pārbaudi, tiek konstatēts šā pielikuma pārkāpums, ziņojumu pārsūta administrācijai, lai tā veic attiecīgos pasākumus.

3. Ikviena Puse sniedz administrācijai pierādījumu, ja tāds ir, ka no konkrētā kuģa ir notikusi jebkādu tādu vielu emisija, uz kurām attiecas šis pielikums, un tādējādi ir pārkāpti šā pielikuma noteikumi. Ja iespējams, šīs Puses kompetentā iestāde informē kuģa kapteini par iespējamo pārkāpumu.

4. Saņēmusi šādu pierādījumu, administrācija, kas tādējādi ir informēta, izmeklē lietu un var lūgt otru Pusi piegādāt papildu vai labākus iespējamā pārkāpuma pierādījumus. Ja administrācija ir pārliecinājusies par to, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai ierosinātu tiesvedību par iespējamo pārkāpumu, tad tā veic pasākumus, lai iespējami drīz tiktu ierosināta šāda tiesvedība saskaņā ar tās tiesību aktiem. Administrācija par veiktajām darbībām nekavējoties informē Pusi, kura ziņojusi par pārkāpumu, kā arī Organizāciju.

5. Ikvienu kuģi, uz kuru attiecas šis pielikums, Puse var pārbaudīt, kad tas ienāk tās jurisdikcijā esošajā ostā vai pietauvojas terminālā atklātā jūrā, arī tad, ja no kādas Puses ir saņemts pieprasījums veikt izmeklēšanu un ja ir pietiekami daudz pierādījumu, ka no kuģa ir notikusi tādu vielu emisija, uz ko attiecas šis pielikums, un tādējādi ir pārkāpti šā pielikuma noteikumi. Šādas izmeklēšanas ziņojumu nosūta Pusei, kas pieprasījusi veikt minēto pārbaudi, un administrācijai, lai varētu veikt šajā Konvencijā noteiktās attiecīgās darbības.

6. Starptautisko tiesību akti, kas attiecas uz kuģu izraisītā jūras vides piesārņojuma novēršanu, samazināšanu un kontroli, tostarp tiesību akti, kuri attiecas uz piemērošanu un drošības pasākumiem, un kas ir spēkā šā pielikuma piemērošanas vai interpretēšanas laikā, mutatis mutandis attiecas uz šajā pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un standartiem.

 

III NODAĻA
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KUĢU IZRAISĪTĀS EMISIJAS KONTROLI

12. noteikums. Ozona slāni noārdošas vielas

1. Šis noteikums neattiecas uz pastāvīgi noslēgtu aprīkojumu, kam nav aukstumaģenta uzpildes savienojumu vai noņemamu sastāvdaļu, kuru sastāvā ir ozona slāni noārdošas vielas.

2. Saskaņā ar 3.1. noteikuma nosacījumiem ozona slāni noārdošu vielu tīša emisija ir aizliegta. Tīša emisija ir emisija, kas notikusi sistēmu vai aprīkojuma ekspluatācijas, apkopes, remonta vai iznīcināšanas laikā; taču emisija nav tīša tad, ja notikusi minimāla emisija, veicot ozona slāni noārdošas vielas savākšanu vai pārstrādi. Puses drīkst reglamentēt emisijas, kas radušās, noplūstot kādai ozona slāni noārdošai vielai, neatkarīgi no tā, vai šāda noplūde ir tīša vai netīša.

3.1. Iekārtas, kas satur ozona slāni noārdošas vielas, izņemot hlorfluorogļūdeņražus, ir aizliegtas:

3.1.1. uz kuģiem, kas uzbūvēti 2005. gada 19. maijā vai pēc tam, vai

3.1.2. uz kuģiem, kuri uzbūvēti pirms 2005. gada 19. maija, bet kuru aprīkojuma līgumā noteiktais piegādes datums ir 2005. gada 19. maijs vai vēlāks datums vai - ja šāda līgumā noteikta piegādes datuma nav - kuru faktiskā aprīkojuma piegāde uz kuģa ir notikusi 2005. gada 19. maijā vai pēc tam.

3.2. Iekārtas, kas satur hlorfluorogļūdeņražus, ir aizliegtas:

3.2.1. uz kuģiem, kas uzbūvēti 2020. gada 1. janvārī vai pēc tam, vai

3.2.2. uz kuģiem, kuri uzbūvēti pirms 2020. gada 1. janvāra, bet kuru aprīkojuma līgumā noteiktais piegādes datums ir 2020. gada 1. janvāris vai vēlāks datums vai - ja šāda līgumā noteikta piegādes datuma nav - kuru faktiskā aprīkojuma piegāde uz kuģa ir notikusi 2020. gada 1. janvārī vai pēc tam.

4. Kad šajā noteikumā minētās vielas un aprīkojums, kura sastāvā ir šādas vielas, tiek aizvākti no kuģa, tie jānogādā uz atbilstošām pieņemšanas iekārtām.

5. Uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas 6.1. noteikums, jābūt sarakstam ar aprīkojumu, kura sastāvā ir ozona slāni noārdošas vielas.1

6. Uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas 6.1. noteikums un uz kuriem ir uzlādējamas sistēmas, kuru sastāvā ir ozona slāni noārdošas vielas, veic ierakstus ozona slāni noārdošo vielu žurnālā. Šis žurnāls var būt daļa no kuģa žurnāla vai elektroniskās uzskaites sistēmas, ko apstiprinājusi administrācija.

7. Veicot ierakstus ozona slāni noārdošo vielu žurnālā, šīs vielas ir jāizsaka masas izteiksmē (kg), un šie ieraksti ir jāveic nekavējoties pēc katra no turpmāk minētajiem notikumiem:

7.1. tāda aprīkojuma pilnīga vai daļēja uzpilde, kura sastāvā ir ozona slāni noārdošas vielas;

7.2. tāda aprīkojuma remonts vai ekspluatācija, kura sastāvā ir ozona slāni noārdošas vielas;

7.3. ozona slāni noārdošo vielu izplūde atmosfērā:

7.3.1 tīša un

7.3.2. netīša;

7.4. ozona slāni noārdošo vielu novadīšana uz pieņemšanas iekārtām, kas atrodas uz sauszemes, un

7.5. ozona slāni noārdošo vielu piegāde uz kuģa.


1 Skatīt I papildinājumu, Starptautiskās gaisa piesārņojuma novēršanas apliecības (IAPP apliecība) papildinājums, 2.1. punktu.

13. noteikums. Slāpekļa oksīdi (NOx)

Piemērošana

1.1. Šis noteikums attiecas:

1.1.1. uz ikvienu kuģa dīzeļdzinēju, kura izejas jauda ir lielāka par 130 kW un kurš ierīkoti uz kuģa, un

1.1.2. uz ikvienu kuģa dīzeļdzinēju, kura izejas jauda ir lielāka par 130 kW un kuram veikta būtiska pārbūve 2000. gada 1. janvārī vai pēc tam, ja vien administrācijai netiek pierādīts, ka šis dzinējs ir identisks dzinējam, kas tika pārbūvēts, un uz to neattiecas šā noteikuma 1.1.1. punkts.

1.2. Šis noteikums neattiecas:

1.2.1. uz kuģa dīzeļdzinēju, ko paredzēts izmantot vienīgi ārkārtas situācijās vai vienīgi tādēļ, lai iedarbinātu kādu ierīci vai aprīkojumu, kuru paredzēts izmantot vienīgi ārkārtas situācijās uz kuģa, kur šis dzinējs ierīkots, vai uz kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz glābšanas laivām, kuras paredzētas vienīgi izmantošanai ārkārtas situācijās, un

1.2.2. uz kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kurš veic reisus vienīgi tās valsts suverenitātei pakļautajos vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos, ar kuras karogu konkrētais kuģis ir tiesīgs kuģot, ar nosacījumu, ka uz šo dzinēju attiecas alternatīvi NOx kontroles pasākumi, ko noteikusi administrācija.

1.3. Neatkarīgi no šā punkta 1.1. apakšpunktā paredzētā administrācija drīkst noteikt, ka šis noteikums netiks piemērots nevienam kuģa dīzeļdzinējam, kas ierīkots uz kuģa, kurš uzbūvēts pirms 2005. gada 19. maija, un nevienam kuģa dīzeļdzinējam, kam tikusi veikta būtiska pārbūve pirms minētā datuma, ar nosacījumu, ka kuģis, uz kura šis dzinējs ir ierīkots, veic reisus uz ostām vai atklātā jūrā esošiem termināliem, kas atrodas valstī, ar kuras karogu šis kuģis ir tiesīgs kuģot.

Būtiska pārbūve

2.1. Šajā noteikumā "būtiska pārbūve" ir pārveidojums, kas 2000. gada 1. janvārī vai pēc tam ir veikts kuģa dīzeļdzinējam, kurš vēl nav bijis sertificēts atbilstoši šā noteikuma 3., 4. vai 5.1.1. punktā noteiktajiem standartiem, ja:

2.1.1. šis dzinējs ir aizstāts ar kuģa dīzeļdzinēju vai ir ierīkots papildu kuģa dīzeļdzinējs, vai

2.1.2. dzinējam ir veikts kāds būtisks pārveidojums, kā paredzēts pārskatītajā 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehniskajā kodeksā, vai

2.1.3. dzinēja maksimāli ilgstošā jauda ir palielinājusies vairāk par 10 % salīdzinājumā ar dzinēja sākotnējā sertifikācijā noteikto maksimālo ilgstošo jaudu.

2.2. Ja, veicot būtisku pārbūvi, kuģa dīzeļdzinējs tiek aizstāts ar tādu kuģa dīzeļdzinēju, kas nav identisks pirmajam minētajam dzinējam, vai tiek ierīkots papildu kuģa dīzeļdzinējs, tad piemēro šā noteikuma standartus, kuri ir spēkā šādas aizvietošanas vai ierīkošanas laikā. Ja 2016. gada 1. janvārī vai pēc tam, aizstājot dzinēju, nav iespējama šāda aizstājējdzinēja atbilstība minētā noteikuma 5.1.1. punktā noteiktajiem standartiem (III līmenis), tad šim aizstājējdzinējam ir jāatbilst šā noteikuma 4. punktā noteiktajiem standartiem (II līmenis). Organizācijai ir jāizstrādā vadlīnijas, kurās noteikti kritēriji, atbilstoši kuriem nosaka, vai ir iespējama aizstājējdzinēja atbilstība šā noteikuma 5.1.1. punktā noteiktajiem standartiem.

2.3. Kuģa dīzeļdzinējam, kas minēts 2.1.2. vai 2.1.3. punktā, ir jāatbilst šādiem standartiem:

2.3.1. ja kuģis ir uzbūvēts līdz 2000. gada 1. janvārim, tad piemēro šā noteikuma 3. punktā noteiktos standartus, un

2.3.2. ja kuģis ir uzbūvēts 2000. gada 1. janvārī vai pēc tam, tad piemēro standartus, kas ir spēkā šā kuģa uzbūvēšanas laikā.

I līmenis

3. Saskaņā ar šā pielikuma 3. noteikumu ir aizliegts ekspluatēt kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kurš uzbūvēts 2000. gada 1. janvārī vai pēc tam, bet pirms 2011. gada 1. janvāra, izņemot gadījumus, kad slāpekļa oksīdu emisija (ko aprēķina kā NO2. kopējo svērto emisiju) no dzinēja atbilst turpmāk norādītajiem ierobežojumiem, kur n = dzinēja nominālais griešanās ātrums (kloķvārpstas apgriezieni minūtē):

3.1.         17,0 g/kWh, ja n ir mazāks par 130 apgr./min;

3.2.         45 n(-0.2) g/kWh, ja n ir 130 vai vairāk, taču mazāk par 2000 apgr./min;

3.3.         9,8 g/kWh, ja n ir 2000 apgr./min vai vairāk.

II līmenis

4. Saskaņā ar šā pielikuma 3. noteikumu ir aizliegts ekspluatēt kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kurš uzbūvēts 2011. gada 1. janvārī vai pēc tam, izņemot gadījumus, kad slāpekļa oksīdu emisija (ko aprēķina kā NO2 kopējo svērto emisiju) no dzinēja atbilst turpmāk norādītajiem ierobežojumiem, kur n = dzinēja nominālais griešanās ātrums (kloķvārpstas apgriezieni minūtē):

4.1.         14,4 g/kWh, ja n ir mazāks par 130 apgr./min;

4.2.         44n(-0.23) g/kWh, ja n ir 130 vai vairāk, taču mazāk par 2000 apgr./min;

4.3.         7,7 g/kWh, ja n ir 2000 apgr./min vai vairāk.

III līmenis

5.1. Saskaņā ar šā pielikuma 3. noteikumu ekspluatēt kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kurš uzbūvēts 2016. gada 1. janvārī vai pēc tam:

5.1.1. ir aizliegts, izņemot gadījumus, kad slāpekļa oksīdu emisija (ko aprēķina kā NO2 kopējo svērto emisiju) no dzinēja atbilst turpmāk norādītajiem ierobežojumiem, kur n = dzinēja nominālais griešanās ātrums (kloķvārpstas apgriezieni minūtē):

5.1.1.1.                   3,4 g/kWh, ja n ir mazāks par 130 apgr./min,

5.1.1.2.                   9n(-0.2) g/kWh, ja n ir 130 vai vairāk, taču mazāk par 2000 apgr./min, un

5.1.1.3.                   2,0 g/kWh, ja n ir 2000 apgr./min vai vairāk;

5.1.2. uz šādu dzinēju attiecas šā punkta 5.1.1. apakšpunktā noteiktie standarti, ja kuģis kuģo emisijas kontroles zonā, kas noteikta saskaņā ar šā noteikuma 6. punktu, un

5.1.3. uz šādu dzinēju attiecas šā noteikuma 4. punktā noteiktie standarti, ja kuģis tiek ekspluatēts ārpus emisijas kontroles zonas, kas noteikta saskaņā ar šā noteikuma 6. punktu.

5.2. Saskaņā ar šā noteikuma 10. punktā paredzēto pārskatīšanu šā noteikuma 5.1.1. punktā noteiktie standarti neattiecas:

5.2.1. uz kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kura garums (L), kas definēts šīs konvencijas I pielikuma 1. noteikuma 19. punktā, ir mazāks par 24 metriem un kurš paredzēts un tiek izmantots vienīgi izklaides pasākumiem, vai

5.2.2. uz kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kura kombinētā nominālā dīzeļdzinēja jauda ir mazāka par 750 kW, ja administrācijai tiek pierādīts, ka šis kuģis nevar atbilst šā noteikuma 5.1.1. punktā noteiktajiem standartiem kuģu projektēšanas vai būvniecības ierobežojumu dēļ.

Emisijas kontroles zona

6. Šajā noteikumā emisijas kontroles zonas ir šādas:

6.1. Ziemeļamerikas reģions, kura koordinātas minētas šā pielikuma VII papildinājumā;

6.2. ASV Karību jūras reģions, kura koordinātas minētas šā pielikuma VII papildinājumā, un

6.3. jebkuras citas jūras reģions, tostarp ostas teritorija, ko Organizācija noteikusi saskaņā ar kritērijiem un procedūrām, kuri izklāstīti šā pielikuma III papildinājumā.

Kuģa dīzeļdzinēji, kas ierīkoti uz kuģa, kurš uzbūvēts pirms 2000. gada 1. janvāra

7.1. Neatkarīgi no šā noteikuma 1.1.1. punktā paredzētā kuģa dīzeļdzinējam, kura izejas jauda ir lielāka par 5000 kW un cilindra tilpums ir 90 litri vai lielāks un kurš ierīkots uz kuģa, kas uzbūvēts 1990. gada 1. janvārī vai pēc tam, taču pirms 2000. gada 1. janvāra, ir jāatbilst šā punkta 7.4. apakšpunktā noteiktajiem emisijas ierobežojumiem, ja Puses administrācija ir apliecinājusi apstiprināto metodi [Approved Method] šim dzinējam un apliecinātājadministrācija ir sniegusi Organizācijai paziņojumu par šādu apliecinājumu. Atbilstība šim punktam ir jāpierāda ar vienu no turpmāk minētajiem:

7.1.1. tādas sertificētās apstiprinātās metodes ieviešana, kas apstiprināta apskatē, izmantojot pārbaudes metodi, kas konkretizēta apstiprinātās metodes datnē, tostarp atbilstoša piezīme par apstiprinātās metodes esamību Starptautiskajā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecībā, vai

7.1.2. dzinēja sertifikācija, kas apstiprina, ka šis dzinējs tiek ekspluatēts, ievērojot šā noteikuma 3., 4. vai 5.1.1. punktā noteiktos ierobežojumus, un atbilstoša piezīme par dzinēja sertifikāciju Starptautiskajā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecībā.

7.2. Šā noteikuma 7.1. punktu piemēro ne vēlāk kā pirmajā periodiskajā apskatē, ko veic 12 vai vairāk mēnešu pēc 7.1. punktā minētā paziņojuma iesniegšanas. Ja īpašnieks kuģim, uz kura ir jāievieš apstiprinātā metode, var administrācijai pierādīt, ka apstiprinātā metode nebija pieejama tirdzniecībā, lai gan tika izdarīts viss iespējamais, lai to iegūtu, tad apstiprinātā metode ir jāievieš uz kuģa ne vēlāk kā nākamajā šā kuģa ikgadējā apskatē, kas notiek pēc tam, kad apstiprinātā metode kļuvusi pieejama tirdzniecībā.

7.3. Attiecībā uz kuģa dīzeļdzinēju, kura izejas jauda ir lielāka par 5000 kW un cilindra tilpums ir 90 litri vai lielāks un kurš ierīkots uz kuģa, kas uzbūvēts 1990. gada 1. janvārī vai pēc tam, taču pirms 2000. gada 1. janvāra, Starptautiskajā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecībā attiecībā uz kuģa dīzeļdzinējiem, kam piemēro šā noteikuma 7.1. punktu, ir jānorāda vai nu tas, ka apstiprinātā metode ir piemērota atbilstoši šā noteikuma 7.1.1. punktam, vai tas, ka dzinējs ir apstiprināts atbilstoši šā noteikuma 7.1.2. punktam vai ka apstiprinātā metode vēl nepastāv vai vēl nav pieejama tirdzniecībā, kā minēts šā noteikuma 7.2. punktā.

7.4. Saskaņā ar šā pielikuma 3. noteikumu ir aizliegts ekspluatēt 7.1. punktā minēto dīzeļdzinēju, izņemot gadījumus, kad slāpekļa oksīdu emisija (ko aprēķina kā NO2 kopējo svērto emisiju) no dzinēja atbilst turpmāk norādītajiem ierobežojumiem, kur n = dzinēja nominālais griešanās ātrums (kloķvārpstas apgriezieni minūtē):

7.4.1       17,0 g/kWh, ja n ir mazāks par 130 apgr./min,

7.4.2.      45n(-0,2) g/kWh, ja n ir 130 vai vairāk, taču mazāk par 2000 apgr./min, un

7.4.3.      9,8 g/kWh, ja n ir 2000 apgr./min vai vairāk.

7.5. Apstiprinātās metodes sertifikācijai jānotiek saskaņā ar pārskatīto 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehnisko kodeksu un saistībā ar to:

7.5.1. tā pamata kuģa dīzeļdzinēja projektētājam, uz kuru attiecas apstiprinātā metode, ir jāpārbauda, vai apstiprinātās metodes aplēstās sekas nesamazinās dzinēja jaudu par vairāk nekā 1,0 %, nepalielinās degvielas patēriņu par vairāk nekā 2,0 %, kā izmērīts, veicot atbilstošo testa ciklu, kas izklāstīts pārskatītajā 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehniskajā kodeksā, vai nelabvēlīgi neietekmēs dzinēja izturību vai drošumu, un

7.5.2. vai apstiprinātās metodes izmaksas nav pārmērīgas; tas tiek konstatēts, salīdzinot slāpekļa oksīdu daudzumu, kas samazināts, izmantojot apstiprināto metodi, lai sasniegtu standartu, kurš izklāstīts šā punkta 7.4. apakšpunktā, un apstiprinātās metodes iegādes un ieviešanas izmaksas.2

Sertifikācija

8. Pārskatīto 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehnisko kodeksu piemēro, veicot sertificēšanu, testēšanu un īstenojot mērīšanas procedūras, kuru mērķis ir noteikt atbilstību šajā noteikumā izklāstītajiem standartiem.

9. Pārskatītajā 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehniskajā kodeksā izklāstīto emisijas noteikšanas procedūru nolūks ir radīt dzinēja parastas ekspluatācijas paraugu. Regulējošās vadības ierīces un neracionālas emisijas kontroles stratēģijas traucē šā nodoma īstenošanu, un tās nav atļautas. Šis noteikums neliedz lietot vadības palīgierīces, kuras izmanto, lai aizsargātu dzinēju un/vai tā palīgaprīkojumu pret tādiem ekspluatācijas apstākļiem, kas varētu radīt bojājumus vai atteici, vai kuras izmanto, lai atvieglotu dzinēja iedarbināšanu.

Pārskatīšana

10. Organizācija no 2012. gada, bet ne vēlāk kā 2013. gadā pārskata tehnoloģiju attīstības statusu šā noteikuma 5.1.1. punktā izklāstīto standartu īstenošanai un vajadzības gadījumā koriģē minētajā punktā noteiktos laikposmus.


2 Apstiprinātās metodes izmaksas nedrīkst pārsniegt 375 speciālās aizņēmumtiesības/metriskā tonna slāpekļa oksīdu; šīs izmaksas aprēķina, izmantojot šādu izmaksu efektivitātes formulu:
Ce = (Apstiprinātās metodes izmaksas · 106)/{P(kW) · 0,768 · 6000(stundas/gadā) · 5 (gadi) · Δ NOx(g/kWh)}

14. noteikums. Sēra oksīdi (SOx) un cietās daļiņas

Vispārējās prasības

1. Sēra saturs jebkurā smagajā degvielā, ko izmanto uz kuģa, nedrīkst pārsniegt šādas robežas:

1.1.         4,50 % m/m līdz 2012. gada 1. janvārim,

1.2.         3,50 % m/m 2012. gada 1. janvārī un pēc tam un

1.3.         0,50 % m/m 2020. gada 1. janvārī un pēc tam.

2. Pasaules vidējais sēra saturs tās smagās degvielas atlikumos, kas piegādāta izmantošanai uz kuģiem, tiek uzraudzīts, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.3

Prasības emisijas kontroles zonās

3. Šajā noteikumā emisijas kontroles zonas ir šādas:

3.1. Baltijas jūras reģions, kura definīcija ir I pielikuma 1. noteikuma 11. punkta 2. apakšpunktā, un Ziemeļjūras reģions, kura definīcija ir V pielikuma 1. noteikuma 12. punkta 6. apakšpunktā;

3.2. Ziemeļamerikas reģions, kura koordinātas minētas šā pielikuma VII papildinājumā;

3.3. ASV Karību jūras reģions, kura koordinātas minētas šā pielikuma VII papildinājumā, un

3.4. jebkuras citas jūras reģions, tostarp ostas teritorija, ko Organizācija noteikusi saskaņā ar kritērijiem un procedūrām, kuri izklāstīti šā pielikuma III papildinājumā.

4. Kuģiem darbojoties emisijas kontroles zonā sēra saturs smagajā degvielā, ko izmanto uz kuģiem, nedrīkst pārsniegt šādas robežas:

4.1.         1,50 % m/m līdz 2010. gada 1. jūlijam,

4.2.         1,00 % m/m 2010. gada 1. jūlijā un pēc tam un

4.3.         0,10 % m/m 2015. gada 1. janvārī un pēc tam.

4.4. Līdz 2020. gada 1. janvārim šā noteikuma 4. punktā minētais sēra saturs smagajā degvielā neattieksies uz tiem kuģiem, kas darbojas Ziemeļamerikas reģionā vai ASV Karību jūras reģionā, kuru definīcija ir 3. punktā, un kas uzbūvēti 2011. gada 1. augustā vai pirms šā datuma, un ko darbina katli, kurus izmanto dzinēju vajadzībām un kuri sākotnēji netika projektēti ilgstošai darbināšanai ar destilētu degvielu vai dabasgāzi.

5. Sēra saturu smagajā degvielā, kas minēta šā noteikuma 1. un 4. punktā, atbilstoši šā pielikuma 18. noteikumam dokumentē tās piegādātājs.

6. Uz kuģiem, kas izmanto dažādas smagās degvielas, lai izpildītu šā noteikuma 4. punkta prasības, un kas ienāk šā noteikuma 3. punktā minētā emisijas kontroles zonā vai to atstāj, ir jābūt rakstveida procedūrai, kura parāda to, kā veicama smagās degvielas maiņa, piešķirot pietiekami daudz laika, lai pirms ieiešanas emisijas kontroles zonā no smagās degvielas sistēmas pilnīgi izskalotu jebkādu smago degvielu, kurā ir pārsniegts šā noteikuma 4. punktā minētais pieļaujamais sēra saturs. Kuģa žurnālā administrācijas noteiktajā kārtībā ir jāreģistrē smagās degvielas ar zemu sēra saturu tilpums katrā tankā, kā arī datums, laiks un kuģa atrašanās vieta laikā, kad tiek veikta jebkāda degvielas maiņas operācija pirms ieiešanas emisijas kontroles zonā vai pēc šādas zonas atstāšanas.

Pirmo divpadsmit mēnešu laikā pēc tāda grozījuma stāšanās spēkā, kurā norādīta konkrēta emisijas kontroles zona saskaņā ar šā noteikuma 3. punktu, kuģi, kas darbojas šajā emisijas kontroles zonā, ir atbrīvoti no šā noteikuma 4. un 6. punkta prasībām un no šā noteikuma 5. punkta prasībām, ciktāl tās attiecas uz šā noteikuma 4. punktu.4

Pārskatīšanas noteikums

8. Šā noteikuma 1.3. punktā noteiktā standarta pārskatīšana ir jāpaveic līdz 2018. gadam, lai noteiktu, vai ir pieejama tāda smagā degviela, kas atbilst šajā punktā noteiktajam smagās degvielas standartam, un ir jāņem vērā šādi faktori:

8.1. šā noteikuma 1.3. punkta nosacījumiem atbilstošas smagās degvielas piedāvājums un pieprasījums pasaules tirgū pārskatīšanas laikā,

8.2. smagās degvielas tirgos pastāvošo tendenču analīze un

8.3. citi būtiski faktori.

9. Organizācija izveido ekspertu grupu, kuras pārstāvjiem ir atbilstoša kompetence attiecībā uz smagās degvielas tirgu, kā arī kompetence jūrniecības, vides, zinātnes un tiesību jomā un kura veic pārskatīšanu, kas minēta šā noteikuma 8. punktā. Šī ekspertu grupa izstrādā atbilstošu informāciju, lai Puses varētu pieņemt apzinātu lēmumu.

Puses, pamatojoties uz ekspertu grupas izstrādāto informāciju, var izlemt, vai kuģi varēs ievērot šā noteikuma 1.3. punktā minēto datumu. Ja tiek pieņemts lēmums, ka kuģi nevarēs ievērot šo datumu, tad minētajā punktā noteiktais standarts stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.


3 MEPC.82(43), Vadlīnijas pasaules vidējā sēra satura uzraudzīšanai atlikušajā smagajā degvielā, kas piegādāta izmantošanai uz kuģiem.
4 12 mēnešus ilgais atbrīvojums, kas paredzēts 7. punktā, uz Ziemeļamerikas emisijas kontroles zonu attieksies līdz 2012. gada 1. augustam.
12 mēnešus ilgais atbrīvojums, kas paredzēts 7. punktā, uz ASV Karību jūras emisijas kontroles zonu attieksies līdz 2014. gada 1. janvārim.

15. noteikums. Gaistoši organiski savienojumi (GOS)

1. Ja GOS emisiju no tankkuģiem reglamentē osta/ostas vai termināls/termināli, kas ir kādas Puses jurisdikcijā, tad tā ir jāreglamentē saskaņā ar šā noteikuma nosacījumiem.

2. Puse, kas reglamentē GOS emisiju no tankkuģiem, iesniedz paziņojumu Organizācijai. Šajā paziņojumā jānorāda šāda informācija: kontrolējamo tankkuģu izmērs, kravas, kam nepieciešamas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas, un šādas kontroles spēkā stāšanās datums. Paziņojums ir jāiesniedz vismaz sešus mēnešus pirms šā spēkā stāšanās datuma.

3. Puse, kura nosaka ostas vai terminālus, kuros jāreglamentē GOS emisija no tankkuģiem, nodrošina to, ka izgarojumu emisijas kontroles sistēmas, kuras šī Puse ir apstiprinājusi, ņemot vērā šādu sistēmu drošības standartus, ko izstrādājusi Organizācija5, ir pieejamas visās norādītajās ostās un terminālos un darbojas droši un tā, lai izvairītos no kuģa nepamatotas aizkavēšanas.

4. Organizācija izplata Pušu noteikto ostu un terminālu sarakstu citām Pusēm un Organizācijas dalībvalstīm zināšanai.

5. Tankkuģim, uz kuru attiecas šā noteikuma 1. punkts, ir jābūt aprīkotam ar izgarojumu emisijas kontroles sistēmu, ko apstiprinājusi administrācija, ievērojot drošības standartus, kurus šādām sistēmām ir izstrādājusi Organizācija6, un tam šī sistēma ir jāizmanto attiecīgo kravu iekraušanas laikā. Osta vai termināls, kurā ierīkotas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas saskaņā ar šo noteikumu, var pieņemt tankkuģus, kas nav aprīkoti ar izgarojumu savākšanas sistēmām, trīs gadus pēc šā noteikuma 2. punktā minētā spēkā stāšanās datuma.

6. Uz tankkuģa, kas pārvadā jēlnaftu, ir jābūt GOS pārvaldības plānam, kuru apstiprinājusi administrācija. Šāds plāns ir jāizstrādā, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.

Šis plāns ir īpašs katram kuģim, un tas vismaz:

6.1. paredz rakstveida procedūras GOS emisiju samazināšanai kravas iekraušanas, jūras pārgājienu un kravas izkraušanas laikā;

6.2. ņem vērā papildu GOS, ko rada mazgāšana ar jēlnaftu;

6.3. nosaka personu, kas ir atbildīga par šā plāna īstenošanu, un

6.4. kuģiem, kas veic starptautiskus reisus, tas ir rakstīts kuģa kapteiņa un virsnieku darba valodā un, ja kuģa kapteiņa un virsnieku darba valoda nav angļu, franču vai spāņu valoda, tam pievieno tulkojumu vienā no šīm valodām.

7. Šis noteikums attiecas arī uz gāzes pārvadātājiem, taču vienīgi tad, ja iekraušanas un iepakošanas sistēmas ļauj droši turēt uz kuģa GOS, kas nesatur metānu, un tos droši nogādāt krastā.7


5 MSC/Circ. Nr. 585, Kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmu standarti.
6 MSC.30(61), Starptautiskais kodekss attiecībā uz to kuģu būvniecību un aprīkojumu, kas pārvadā šķidro gāzi kā lejamkravu.
7 Tipa apstiprinājuma apliecības, kas izsniegtas saskaņā ar rezolūciju MEPC.59(33) vai MEPC.76(40).

16. noteikums. Sadedzināšana uz kuģa

1. Izņemot gadījumus, kas paredzēti šā noteikuma 4. punktā, sadedzināšana uz kuģa ir atļauta vienīgi kuģa atkritumu dedzināmajā krāsnī.

2. Uz kuģa ir aizliegts sadedzināt šādas vielas:

2.1. kravas atlikumus, uz kuriem attiecas I, II un III pielikums, un ar tiem saistītos piesārņotos iepakojuma materiālus;

2.2. polihlorbifenilus (PCB);

2.3. atkritumus, kuru definīcija ir V pielikumā un kuri satur pietiekamu daudzumu smago metālu;

2.4. naftas pārstrādes produktus, kas satur halogēnu savienojumus;

2.5. notekūdeņu nosēdumus un naftas nosēdumus, kas nav radušies uz kuģa klāja, un

2.6. izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu atlikumus.

3. Uz kuģa ir aizliegts sadedzināt polivinilhlorīdus (PVC), izņemot kuģa krāsnī, kam izsniegtas IMO tipa apstiprinājuma apliecības7.

4. Notekūdeņu nosēdumus un naftas nosēdumus, kas radušies parastas kuģa ekspluatācijas laikā, drīkst sadedzināt uz kuģa galvenajā energoiekārtā vai katlā vai palīgenergoiekārtā vai palīgkatlā, taču šādos gadījumos to nedrīkst darīt ostās, līčos un upju grīvās.

5. Nekas šajā noteikumā:

5.1. neskar aizliegumus vai citas prasības, ko paredz 1972. gada grozītā Konvencija par tāda jūras piesārņojuma novēršanu, kas rodas, izmetot atkritumus un citus priekšmetus, un tās 1996. gada protokols, un

5.2. neliedz izveidot, ierīkot un ekspluatēt alternatīvas kuģa termālās atkritumu pārstrādes iekārtas, kas atbilst šā noteikuma prasībām vai pārsniedz tās.

6.1. Izņemot gadījumos, kas paredzēti šā punkta 6.2. apakšpunktā, visām kuģa atkritumu dedzināmajām krāsnīm, kuras uzbūvētas 2000. gada 1. janvārī vai pēc tam, vai atkritumu dedzināmajām krāsnīm, kas ierīkotas uz kuģa 2000. gada 1. janvārī vai pēc tam, ir jāatbilst šā pielikuma IV papildinājumā noteiktajām prasībām. Visas atkritumu dedzināmās krāsnis, uz kurām attiecas šis apakšpunkts, apstiprina administrācija, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās standarta specifikācijas8 kuģu atkritumu dedzināmajām krāsnīm, vai

6.2. administrācija var atļaut nepiemērot šā punkta 6.1. apakšpunktu atkritumu dedzināmajām krāsnīm, kas ierīkotas uz kuģa līdz 2005. gada 19. maijam, ar nosacījumu, ka šis kuģis veic reisus vienīgi tās valsts suverenitātei pakļautajos vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos, ar kuras karogu konkrētais kuģis ir tiesīgs kuģot.

7. Atkritumu dedzināmajām krāsnīm, kas ierīkotas saskaņā ar šā noteikuma 6.1. punkta prasībām, ir jābūt ražotāja izstrādātai ekspluatācijas rokasgrāmatai, kura jāglabā kopā ar šo krāsni un kurā ir noteikts, kā ekspluatēt atkritumu dedzināmo krāsni šā pielikuma IV papildinājuma 2. punktā noteiktajās robežās.

8. Personālam, kas ir atbildīgs par tādas atkritumu dedzināmās krāsns ekspluatēšanu, kura ierīkota saskaņā ar šā noteikuma 6.1. punkta prasībām, ir jābūt apmācītam īstenot norādījumus, kas minēti ražotāja izstrādātajā ekspluatācijas rokasgrāmatā, kā to paredz šā noteikuma 7. punkts.

9. Attiecībā uz atkritumu dedzināmajām krāsnīm, kas ierīkotas saskaņā ar šā noteikuma 6.1. punkta prasībām, sadegšanas kameras gāzes izplūdes temperatūra ir jāuzrauga katrā krāsns ekspluatācijas reizē. Ja atkritumu dedzināmā krāsns ir pastāvīgas padeves atkritumu dedzināmā krāsns, tad atkritumus tajā nedrīkst ievietot, ja sadegšanas kameras gāzes izplūdes temperatūra ir zemāka par 850°C. Ja atkritumu dedzināmā krāsns ir atkritumu dedzināmā krāsns ar dozētu ielādi, tai jābūt projektētai tā, lai sadegšanas kameras gāzes izplūdes temperatūra sasniegtu 600°C piecu minūšu laikā pēc palaides un pēc tam stabilizētos temperatūrā, kas nav zemāka par 850°C.


8 Skatīt rezolūciju MEPC.76(40), Standarta specifikācijas kuģu atkritumu dedzināmajām krāsnīm.

17. noteikums. Pieņemšanas iekārtas

1. Ikviena Puse apņemas nodrošināt ar iekārtām, kas atbilst:

1.1. to kuģu vajadzībām, kuri izmanto šīs valsts remonta ostas, kas pieņem ozona slāni noārdošās vielas un aprīkojumu, kurš satur šādas vielas laikā, kad tiek noņemts no kuģa;

1.2. to kuģu vajadzībām, kas izmanto tās ostas, terminālus vai remonta ostas, lai varētu pieņemt izplūdes gāzu attīrīšanas atlikumus no izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmām, nepamatoti neaizkavējot kuģus,

un

1.3. kuģu otrreizējās pārstrādes uzņēmumu vajadzībām pieņemt ozona slāni noārdošās vielas un aprīkojumu, kas satur šādas vielas laikā, kad tiek noņemts no kuģa.

2. Ja kādas Puses konkrēta osta vai termināls - ņemot vērā vadlīnijas, kuras izstrādās Organizācija, - atrodas tālu no rūpniecības infrastruktūras vai tai nav šādas infrastruktūras, kas nepieciešama, lai apsaimniekotu un pārstrādātu šā noteikuma 1. punktā minētās vielas, un tādēļ šī osta vai termināls nevar pieņemt šīs vielas, tad šī Puse informē Organizāciju par katru šādu ostu vai terminālu, lai šo informāciju varētu izplatīt visām Pusēm un Organizācijas dalībvalstīm, lai tās būtu informētas un varētu atbilstoši rīkoties. Ikviena Puse, kas Organizācijai sniegusi šādu informāciju, tai paziņo arī, kurās šīs Puses ostās un terminālos ir pieejamas pieņemšanas iekārtas, kas var apsaimniekot un pārstrādāt šādas vielas.

3. Ikviena Puse par visiem gadījumiem, kuros šajā noteikumā minētās iekārtas nav pieejamas vai varētu būt neatbilstošas, paziņo Organizācijai, lai tā šo informāciju varētu nodot Organizācijas dalībvalstīm.

18. noteikums. Smagās degvielas pieejamība un kvalitāte

Smagās degvielas pieejamība

1. Ikviena Puse veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu tādas smagās degvielas pieejamību, kas atbilst šā pielikuma prasībām, un informē Organizāciju par atbilstošas smagās degvielas pieejamību tās ostās un terminālos.

2.1. Ja Puse konstatē, ka kuģis neievēro atbilstošas smagās degvielas standartus, kas noteikti šajā pielikumā, tad šīs Puses kompetentajai iestādei ir tiesības pieprasīt, lai šis kuģis:

2.1.1. uzrāda reģistra ierakstu par pasākumiem, kas veikti, lai panāktu atbilstību, un

2.1.2. sniedz pierādījumus par to, ka tas ir centies iegādāties atbilstošu smago degvielu saskaņā ar savu reisa plānu, un, ja tā nav bijusi pieejama plānotajā vietā, par to, ka tas ir centies atrast alternatīvus avotus šādas smagās degvielas iegādei un ka, neņemot vērā visas iespējamās pūles iegādāties atbilstošu smago degvielu, to nav bijis iespējams iegādāties.

2.2. Nedrīkst pieprasīt, lai kuģis novirzītos no sava plānotā kursa vai nepamatoti aizkavētos nolūkā panākt atbilstību.

2.3. Ja kuģis sniedz šā punkta 2.1. apakšpunktā minēto informāciju, Puse ņem vērā visus būtiskos apstākļus un sniegtos pierādījumus, lai noteiktu piemērotāko rīcību, tostarp, neveicot kontroles pasākumus.

2.4. Ja nav iespējams iegādāties atbilstošu smago degvielu, kuģis paziņo savai administrācijai un kompetentajai iestādei attiecīgo galamērķa ostu.

2.5. Puse paziņo Organizācijai, tiklīdz kuģis ir sniedzis pierādījumus, ka nav pieejama atbilstoša smagā degviela.

Smagās degvielas kvalitāte

3. Smagā degviela, kas paredzēta sadedzināšanai un tiek nogādāta un lietota uz kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, atbilst šādām prasībām:

3.1. izņemot 3.2. apakšpunktā paredzētos gadījumus:

3.1.1. smagā degviela ir tādu ogļūdeņražu maisījums, kas iegūts, attīrot naftu. Tas neliedz pievienot nelielu daudzumu piedevu, lai uzlabotu dažādus tehnisko raksturojumu aspektus;

3.1.2. smagajā degvielā nedrīkst būt neorganiskas skābes, un

3.1.3. smagajai degvielai nedrīkst būt pievienotas nekādas vielas vai ķīmiskie atkritumu, kas:

3.1.3.1. apdraud kuģu drošību vai nelabvēlīgi ietekmē mehānismu tehniskos raksturojumus vai

3.1.3.2. ir kaitīgi personālam, vai

3.1.3.3. veicina papildu gaisa piesārņojumu.

3.2. Sadedzināšanai paredzēta smagā degviela, kas iegūta citādi, nevis attīrot naftu, nedrīkst:

3.2.1. pārsniegt pieļaujamo sēra saturu, kas noteikts šā pielikuma 14. noteikumā;

3.2.2. būt par iemeslu tam, ka dzinējs pārsniedz pieļaujamo slāpekļa oksīdu emisijas ierobežojumu, kas noteikts 13. noteikuma 3., 4., 5.1.1. un 7.4. punktā;

3.2.3. saturēt neorganisko skābi vai

3.2.3.1. apdraudēt kuģu drošību vai nelabvēlīgi ietekmēt mehānismu tehniskos raksturojumus vai

3.2.3.2. būt kaitīga personālam, vai

3.2.3.3. veicināt papildu gaisa piesārņojumu.

4. Šis noteikums neattiecas uz cietajām akmeņoglēm vai kodoldegvielu. Šā noteikuma 5., 6., 7.1., 7.2., 8.1., 8.2., 9.2., 9.3. un 9.4. punkts neattiecas uz gāzveida kurināmo, piemēram, sašķidrinātu dabasgāzi, saspiestu dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi. Sēra saturu gāzveida kurināmajā, kas tiek nogādāts uz kuģa sadedzināšanai uz tā, dokumentē tās piegādātājs.

5. Katrs kuģis, uz kuru attiecas šā pielikuma 5. un 6. pants, informāciju par smago degvielu, kas tiek nogādāta uz kuģa sadedzināšanai un izmantota uz kuģa, reģistrē degvielas piegādes pavaddokumentā, kurā ir vismaz tā informācija, kas norādīta šā pielikuma V papildinājumā.

6. Degvielas piegādes pavaddokuments tiek glabāts uz kuģa tādā vietā, kur tas ir viegli pieejams inspekcijai jebkurā pieņemamā laikā.

7.1. Puses kompetentā iestāde drīkst pārbaudīt degvielas piegādes pavaddokumentus uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, kamēr minētie kuģi ir tās ostās vai terminālos atklātā jūrā, un nokopēt jebkuru piegādes pavaddokumentu, kā arī drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis vai persona, kas ir atbildīga par kuģi, apliecina visu degvielas piegādes pavaddokumentu kopiju autentiskumu Kompetentā iestāde drīkst arī pārbaudīt katras pavadzīmes saturu, apspriežoties ar to ostu pārstāvjiem, kurās tās izsniegtas.

7.2. Degvielas piegādes pavaddokumentu pārbaudi un kompetentās iestādes īstenoto apstiprinātās kopijas iegūšanu saskaņā ar šo punktu veic pēc iespējas drīzāk, lai nepamatoti neaizkavētu kuģi.

8.1. Degvielas piegādes pavaddokumentam ir jāpievieno piegādātās smagās degvielas reprezentatīvs paraugs, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas9. Šo paraugu piegādātāja pārstāvis un kuģa kapteinis vai par bunkura darbību atbildīgais sardzes virsnieks apzīmogo un parakstās par degvielas uzņemšanas darbību paveikšanu, un tas paliek kuģa uzraudzībā līdz šīs smagās degvielas pilnīgai izlietošanai, taču jebkurā gadījumā ne īsāku laiku par 12 mēnešiem kopš piegādes brīža.

8.2. Ja administrācija pieprasa, lai tiktu veikta reprezentatīvā parauga analīze, tā jāveic saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas aprakstīta VI papildinājumā, lai noteiktu smagās degvielas atbilstību šā pielikuma prasībām.

9. Puses apņemas nodrošināt, ka to norādītās attiecīgās iestādes:

9.1. kārto vietējo smagās degvielas piegādātāju reģistru;

9.2. pieprasa vietējiem piegādātājiem saskaņā ar šo noteikumu iesniegt degvielas piegādes pavaddokumentu un paraugu, kurā smagās degvielas piegādātājs apliecina, ka šī smagā degviela atbilst šā pielikuma 14. un 18. noteikuma prasībām;

9.3. pieprasa, lai vietējie piegādātāji saglabātu degvielas piegādes pavaddokumentu kopijas vismaz trīs gadus un tādējādi, ja tas nepieciešams, ostas valsts varētu tās pārbaudīt;

9.4. atbilstoši rīkojas attiecībā pret smagās degvielas piegādātājiem, kuri ir piegādājuši smago degvielu, kas neatbilst degvielas piegādes pavaddokumentā norādītajai degvielai;

9.5. informē administrāciju par ikvienu kuģi, kas uzņem smago degvielu, kura neatbilst šā pielikuma 14. vai 18. noteikuma prasībām, un

9.6. informē Organizāciju par visu to gadījumu nodošanu Pusēm un Organizācijas dalībvalstīm, kad smagās degvielas piegādātāji nav izpildījuši šā pielikuma 14. vai 18. punktā minētās prasības.

10. Saistībā ar ostas valsts inspekcijām, ko veic Puses, šīs Puses apņemas:

10.1 informēt Pusi vai valsti, kas nav konvencijas Puse, kuras jurisdikcijā ir izsniegts degvielas piegādes pavaddokuments, par gadījumiem, kad tikusi piegādāta neatbilstoša smagā degviela, un sniegt visu attiecīgo informāciju, un

10.2. nodrošināt, ka tiek veiktas atbilstošas korektīvas darbības, lai panāktu konstatētās neatbilstošās smagās degvielas atbilstību.

11. Attiecībā uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk un kuri veic regulārus pakalpojumus, bieži un regulāri ierodoties ostās, administrācija, saņēmusi ieinteresēto valstu lūgumu un apspriedusies ar tām, var nolemt, ka atbilstību šā noteikuma 6. punktam var dokumentēt alternatīvā veidā, kas sniedz līdzīgu pārliecību, ka ir ievērotas šā pielikuma 14. un 18. noteikuma prasības.


9 Skatīt MEPC.96(47), Vadlīnijas smagās degvielas paraugu ņemšanai, lai konstatētu atbilstību MARPOL 73/78 VI pielikumam.

 

I PAPILDINĀJUMS

Starptautiskās gaisa piesārņojuma novēršanas (IAPP) apliecības veidlapa (8. noteikums)

STARPTAUTISKĀ GAISA PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANAS APLIECĪBA

Saskaņā ar 1997. gada protokolu, kas grozīts ar 2008. gada rezolūciju MEPC.xx(58), ar ko groza Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kura grozīta ar attiecīgo 1978. gada protokolu (turpmāk tekstā - konvencija), un saskaņā ar

...................................................................................................................................................................................................................
(pilns valsts apzīmējums)

valdības pilnvarojumu izsniegusi .....................................................................................................................................................................
                                                       (saskaņā ar konvencijas nosacījumiem
                                                       pilnvarotās kompetentās personas vai organizācijas pilns apzīmējums)

Ziņas par kuģi*:

Kuģa vārds .............................................................................................................................................................................................

Pazīšanas numurs vai burti ...............................................................................................................................................................

Reģistrācijas osta .................................................................................................................................................................................

Bruto tilpība ..........................................................................................................................................................................................

IMO numurs** ........................................................................................................................................................................................

AR ŠO TIEK APLIECINĀTS, KA:

1. ir veikta šī kuģa apskate saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 5. noteikumu, un

2. apskate liecina, ka kuģa aprīkojums, sistēmas, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnīgi atbilst konvencijas VI pielikuma attiecīgajām prasībām.

Datums, kurā pabeigta apskate, uz ko pamatojas šī apliecība: ................................. (dd/mm/gggg)

Šī apliecība ir derīga līdz ............................................................................................................................... ***,

pakļauts apskatēm saskaņā ar konvencijas VI pielikums 5. noteikumu.

Izsniegta ..........................…………………..................................………………………………………………………………….......................
(Apliecības izsniegšanas vieta)

(dd/mm/gggg): ...........................................      ....................................................................................................................................
(Izsniegšanas datums)                                       (Pilnvarotās amatpersonas paraksts, kura izsniegusi šo apliecību)

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)


* Ziņas par kuģi var ierakstīt ailēs horizontāli.
** Saskaņā ar IMO kuģu identifikācijas numuru shēmu [Ship Identification Number Scheme], ko Organizācija ir pieņēmusi ar rezolūciju A.600(15).
*** Ievietot derīguma termiņa beigu datumu, ko administrācija noteikusi saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.1. noteikumu. Šī datuma diena un mēnesis atbilst ikgadējam datumam, kā minēts konvencijas VI pielikuma 2.3. noteikumā, ja vien tas nav grozīts saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.8. noteikumu.

Ikgadējo un starpperioda apskašu apstiprinājums

AR ŠO TIEK APLIECINĀTS, ka konvencijas VI pielikuma 5. noteikumā paredzētajā apskatē ir konstatēts, ka šis kuģis atbilst šā pielikuma attiecīgajiem noteikumiem:

Ikgadējā apskate: Paraksts: ........................................................................
 

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

  Vieta: ..............................................................................
  Datums (dd/mm/gggg): ..............................................

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

Ikgadējā/starpperioda* apskate: Paraksts: ........................................................................
 

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

  Vieta: ..............................................................................
  Datums (dd/mm/gggg): ..............................................

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

Ikgadējā/starpperioda* apskate: Paraksts: ........................................................................
 

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

  Vieta: ..............................................................................
  Datums (dd/mm/gggg): ..............................................

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

Ikgadējā apskate: Paraksts: ........................................................................
 

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

  Vieta: ..............................................................................
  Datums (dd/mm/gggg): ..............................................

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

Ikgadējā/starpperioda apskate saskaņā ar 9.8.3. noteikumu

AR ŠO TIEK APLIECINĀTS, ka ikgadējā/starpperioda* apskatē saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.8.3. noteikumu ir konstatēts, ka šis kuģis atbilst šā pielikuma attiecīgajiem noteikumiem:

  Paraksts: ........................................................................
 

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

  Vieta: ..............................................................................
  Datums (dd/mm/gggg): ..............................................

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

Apstiprinājums, lai pagarinātu tādu apliecību, kas derīga ne ilgāk par pieciem gadiem, ja piemērojams 9.3. noteikums

Kuģis atbilst šā pielikuma attiecīgajiem nosacījumiem, un šī apliecība saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.3. noteikumu jāpieņem kā derīga līdz (dd/mm/gggg): ..........................

  Paraksts: ........................................................................
 

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

  Vieta: ..............................................................................
  Datums (dd/mm/gggg): ..............................................

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

Apstiprinājums, ja ir veikta periodiskā apskate un ir piemērojams 9.4. noteikums

Kuģis atbilst šā pielikuma attiecīgajiem noteikumiem, un šī apliecība saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.4. noteikumu jāpieņem kā derīga līdz (dd/mm/gggg): ..........................

  Paraksts: ........................................................................
 

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

  Vieta: ..............................................................................
  Datums (dd/mm/gggg): ..............................................

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

Apstiprinājums, lai pagarinātu apliecības derīguma termiņu līdz laikam, kad kuģis nonāks ostā, kur tiks veikta apskate, vai uz papildperiodu, ja piemērojams 9.5. vai 9.6. noteikums

Šī apliecība saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.5. vai 9.6. noteikumu jāpieņem kā derīga līdz (dd/mm/gggg): ..........................

  Paraksts: ........................................................................
 

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

  Vieta: ..............................................................................
  Datums (dd/mm/gggg): ..............................................

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

Apstiprinājums ikgadējā datuma mainīšanai, ja piemērojams 9.8. noteikums

Saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.8. noteikumu jaunais ikgadējais datums ir (dd/mm/gggg): ..........................

  Paraksts: ........................................................................
 

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

  Vieta: ..............................................................................
  Datums (dd/mm/gggg): ..............................................

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

Saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.8. noteikumu jaunais ikgadējais datums ir (dd/mm/gggg): ..........................

  Paraksts: ........................................................................
 

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

  Vieta: ..............................................................................
  Datums (dd/mm/gggg): ..............................................

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)


* Nevajadzīgo svītrot

 

STARPTAUTISKĀS GAISA PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANAS APLIECĪBAS (IAPP APLIECĪBA)

PAPILDINĀJUMS

KUĢU KONSTRUKCIJAS UN APRĪKOJUMA SARAKSTS

Piezīmes.

1. Šo sarakstu pastāvīgi pievieno IAPP apliecībai. IAPP apliecībai jābūt pieejamai uz kuģa jebkurā laikā.

2. Šim sarakstam ir jābūt vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja lieto arī izsniedzējvalsts attiecīgo valsts valodu, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā.

3. Ailes jāaizpilda, attiecīgi lietojot krustiņu (x), ja atbilde ir "jā" un "piemērojams", vai svītriņu (-), ja atbilde ir "nē" un "nav piemērojams".

4. Ja vien nav noteikts citādi, šajā sarakstā minētie noteikumi ir konvencijas VI pielikuma noteikumi, un rezolūcijas vai cirkulāri ir Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pieņemtās rezolūcijas vai cirkulāri.

1. Ziņas par kuģi

1.1. Kuģa vārds ............................................................................................................................................................................

1.2 IMO numurs ..........................................................................................................................................................................

1.3. Datums, kurā ielikts ķīlis vai kuģis bijis līdzīgā būvniecības stadijā .....................................................................

1.4. Garums (L) # metros .........................................................................................................................................................

# Aizpildīt vienīgi attiecībā uz kuģiem, kuri uzbūvēti 2016. gada 1. janvārī vai pēc tam un kuri paredzēti un tiek izmantoti vienīgi izklaides pasākumiem, un attiecībā uz kuriem saskaņā ar 13.5.2.1. noteikumu neattiecas 13.5.1.1. noteiktais slāpekļa oksīdu emisijas ierobežojums.

2. Kuģu izraisītās emisijas kontrole

2.1. Ozona slāni noārdošās vielas (12. noteikums)

2.1.1. Šādas ugunsaizsardzības sistēmas un citas sistēmas un aprīkojums, kas satur ozona slāni noārdošas vielas, izņemot hlorfluorogļūdeņražus, un kas ierīkotas līdz 2005. gada 19. maijam, drīkst turpināt ekspluatēt:

Sistēma vai aprīkojums Atrašanās vieta uz kuģa

Viela

     

2.1.2. Šādas sistēmas, kas satur hlorfluorogļūdeņražus (HCFC) un kas ierīkotas līdz 2020. gada 1. janvārim, drīkst turpināt ekspluatēt:

Sistēma vai aprīkojums Atrašanās vieta uz kuģa

Viela

     

2.2. Slāpekļa oksīdi (NOx) (13. noteikums)

2.2.1. Šādi kuģa dīzeļdzinēji, kas ierīkoti uz šā kuģa, atbilst 13. noteikumā noteiktajam emisijas ierobežojumam saskaņā ar 2008. gada pārskatīto Slāpekļa oksīdu tehnisko kodeksu:

 

Dzinējs
#1

Dzinējs
#2

Dzinējs
#3

Dzinējs
#4

Dzinējs
#5

Dzinējs
#6

Ražotājs un modelis            
Sērijas numurs            
Lietošana            
Izejas jauda (kW)            
Nominālais griešanās ātrums (apgr./min.)            
Ierīkošanas datums (dd/mm/gggg)            
Datums, kad veikta būtiska pārbūve (dd/mm/gggg) Saskaņā ar 13.2.2. noteikumu            
Saskaņā ar 13.2.3. noteikumu            
Atbrīvots ar 13.1.1.2. noteikumu

[]

[]

[]

[]

[]

[]

I līmenis, 13.3. noteikums

[]

[]

[]

[]

[]

[]

II līmenis, 13.4. noteikums

[]

[]

[]

[]

[]

[]

II līmenis, 13.2.2. vai 13.5.2. noteikums

[]

[]

[]

[]

[]

[]

III līmenis, 13.5.1.1. noteikums

[]

[]

[]

[]

[]

[]

Apstiprinātā metode pastāv

[]

[]

[]

[]

[]

[]

Apstiprinātā metode nav pieejama tirdzniecībā

[]

[]

[]

[]

[]

[]

Apstiprinātā metode ir ieviesta

[]

[]

[]

[]

[]

[]

2.3. Sēra oksīdi (SOx) un cietās daļiņas (14. noteikums)

2.3.1. Ja kuģis darbojas emisijas kontroles zonā, kas noteikta 14.3. noteikumā, šis kuģis lieto:

2.3.1.1. smago degvielu, kuras sēra saturs ir tāds, kā noteikts degvielas piegādes pavaddokumentā, un tas nepārsniedz šādus ierobežojumus:

•              4,50 % m/m (nav piemērojams 2012. gada 1. janvārī un pēc tam) vai ......…..................................................[]

•              3,50 % m/m (nav piemērojams 2020. gada 1. janvārī un pēc tam), vai .............................................................[]

•              0,50 % m/m un/vai ................................................................................................................................................[]

2.3.1.2. līdzvērtīgu degvielu, kura apstiprināta saskaņā ar 4.1. noteikumu, kā minēts 2.6. punktā, un kura ir vismaz tikpat efektīva sēra oksīdu emisijas samazināšanas ziņā, salīdzinot ar smago degvielu, un kuras sēra saturs ir:

•              4,50 % m/m (nav piemērojams 2012. gada janvārī un pēc tam) vai ................................................................[]

•              3,50 % m/m (nav piemērojams 2020. gada 1. janvārī un pēc tam), vai ...........................................................[]

•              0,50 % m/m ............................................................................................................................................................[]

2.3.2. Ja kuģis darbojas emisijas kontroles zonā, kas noteikta 14.3. noteikumā, šis kuģis lieto:

2.3.2.1. smago degvielu, kuras sēra saturs ir tāds, kā noteikts degvielas piegādes pavaddokumentā, un tas nepārsniedz šādus ierobežojumus:

•              1,00 % m/m (nav piemērojams 2015. gada 1. janvārī vai pēc tam) vai ...........................................................[]

•              0,10 % m/m un/vai ................................................................................................................................................[]

2.3.2.2. līdzvērtīgu degvielu, kas apstiprināta saskaņā ar 4.1. noteikumu, kā minēts 2.6. punktā, un kas ir vismaz tikpat efektīva sēra oksīdu emisijas samazināšanas ziņā, salīdzinot ar smago degvielu, kuras sēra saturs ir:

•              1,00 % m/m (nav piemērojams 2015. gada 1. janvārī un pēc tam) vai ............................................................[]

•              0,10 % m/m .....................................................................................................................................……….....………[]

2.4. Gaistoši organiski savienojumi (GOS) (15. noteikums)

2.4.1. Tankkuģim ir izgarojumu savākšanas sistēma, kas ierīkota un apstiprināta saskaņā ar MSC/Circ.
Nr. 585. ...........................................................................................................................................................................................[][]

2.4.2.1. Tankkuģim, kas pārvadā jēlnaftu, ir apstiprināts GOS pārvaldības plāns ..........................................................[][]

2.4.2.2. GOS pārvaldības plāna apstiprinājuma norāde: .............................................................................................................

2.5. Sadedzināšana uz kuģa (16. noteikums)

Uz kuģa ir atkritumu dedzināmā krāsns, kas:

2.5.1. ierīkota 2000. gada 1. janvārī vai pēc tam un ir saskaņā ar grozīto rezolūciju MEPC.76(40) ..........................[][]

2.5.2. ierīkota līdz 2000. gada 1. janvārim un ir saskaņā ar:

2.5.2.1. rezolūciju MEPC.59(33) ................................................................................................................................................[][]

2.5.2.2. rezolūciju MEPC.76(40) ................................................................................................................................................[][]

2.6. Ekvivalenti (4. noteikums)

Uz kuģa ir atļauts izmantot šādas uz kuģa ierīkojamas ierīces, materiālus, iekārtas vai aparātus vai citas procedūras, alternatīvas smagās degvielas vai atbilstības metodes, ko izmanto alternatīvi šajā pielikumā noteiktajām ierīcēm, materiāliem, iekārtām, aparātiem, procedūrām, smagajām degvielām vai atbilstības metodēm.

Sistēma vai aprīkojums Izmantotais ekvivalents Apstiprinājuma norāde
     

AR ŠO TIEK APLIECINĀTS, ka minētais saraksts ir pareizs visos aspektos.

Izsniegts ..................................................................................................................................................................................................
(Saraksta izsniegšanas vieta)

(dd/mm/gggg): ........................................     .........................................................................................................................................
(Izsniegšanas datums)                                     (Tās attiecīgi pilnvarotās amatpersonas paraksts, kura izsniegusi šo sarakstu)

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

 

II PAPILDINĀJUMS

TESTA CIKLI UN NOSLOGOJUMA KOEFICIENTI
(13. noteikums)

Turpmāk minētie testa cikli un svara koeficienti tiek izmantoti, lai pārbaudītu kuģa dīzeļdzinēju atbilstību piemērojamam slāpekļa oksīdu ierobežojumam saskaņā ar šā pielikuma 13. noteikumu, izmantojot testa procedūru un aprēķinu metodi, kā noteikts 2008. gada pārskatītajā Slāpekļa oksīdu tehniskajā kodeksā.

1. Konstanta griešanās ātruma kuģa dzinējiem, kas ir galvenie dzinēji, tostarp dzinējiem ar dīzeļelektrisko piedziņu, izmanto testa ciklu E2.

2. Regulējama soļa dzenskrūves agregātiem izmanto testa ciklu E2.

3. Ar dzenskrūvi darbināmiem galvenajiem dzinējiem un ar dzenskrūvi darbināmiem palīgdzinējiem izmanto testa ciklu E3.

4. Konstanta griešanās ātruma palīgdzinējiem izmanto testa ciklu D2 un

5. Mainīgo apgriezienu un mainīgas slodzes palīgdzinējiem, kas nav minēti iepriekš, izmanto testa ciklu C1.

Testa cikls, ko piemēro konstanta griešanās ātruma galvenajiem dzinējiem (attiecas arī uz dzinējiem ar dīzeļelektrisko piedziņu un visiem regulējama soļa dzenskrūves agregātiem)

E2 tipa testa cikls

Ātrums 100 % 100 % 100 % 100 %
Jauda 100 % 75 % 50 % 25 %
Noslogojuma koeficients 0,2 0,5 0,15 0,15

Testa cikls, ko piemēro ar dzenskrūvi darbināmiem galvenajiem dzinējiem un ar dzenskrūvi darbināmiem palīgdzinējiem

E3 tipa testa cikls

Ātrums 100 % 91 % 80 % 63 %
Jauda 100 % 75 % 50 % 25 %
Noslogojuma koeficients 0,2 0,5 0,15 0,15

Testa cikls, ko piemēro konstanta griešanās ātruma palīgdzinējiem

D2 tipa testa cikls

Ātrums 100 % 100 % 100 % 100 % 100 %
Jauda 100 % 75 % 50 % 25 % 10 %
Noslogojuma koeficients 0,05 0,25 0,3 0,3 0,1

Testa cikls, ko piemēro mainīgo apgriezienu un mainīgas slodzes palīgdzinējiem

C1 tipa testa cikls

Ātrums

Nominālais griešanās ātrums

Vidējais griešanās ātrums

Tukšgaita

Griezes moments 100 % 75 % 50 % 10 % 100 % 75 % 50 % 0 %
Noslogojuma koeficients 0,15 0,15 0,15 0,1 0,1 0,1 0,1 0,15

Ja dzinējs ir jāapstiprina saskaņā ar 13. noteikuma 5.1.1. punktu, tad konkrētā emisija katrā atsevišķajā iedaļā nedrīkst pārsniegt pieļaujamo slāpekļa oksīdu emisijas ierobežojumu vairāk par 50 %, izņemot:

1. 10 % iedaļā D2 testa ciklā;

2. 10 % iedaļā C1 testa ciklā;

3. tukšgaitas iedaļā C1 testa ciklā.

 

III PAPILDINĀJUMS

KRITĒRIJI UN PROCEDŪRAS EMISIJAS KONTROLES ZONU NOTEIKŠANAI
(13.6. un 14.3. noteikums)

1. MĒRĶI

1.1. Šā papildinājuma mērķis ir noteikt kritērijus un procedūras, ko Puses var izmantot, izstrādājot un iesniedzot priekšlikumus emisijas kontroles zonu noteikšanai, un izklāstīt faktorus, kuri Organizācijai jāņem vērā, izvērtējot šos priekšlikumus.

1.2. Slāpekļa oksīdu, sēra oksīdu un cieto daļiņu emisija no okeānos kuģojošajiem kuģiem veicina gaisa piesārņojuma koncentrēšanos pilsētās un piekrastes zonās visā pasaulē. Tāda kaitīga ietekme uz sabiedrības veselību un vidi, kas saistīta ar gaisa piesārņojumu, cita starpā ir pāragra mirstība, sirds un plaušu slimības, plaušu vēzis, hroniskas elpceļu slimības, acidifikācija un eitrofikācija.

1.3. Organizācija apsver iespēju apstiprināt emisijas kontroles zonu, ja ir uzskatāmi parādīta nepieciešamība novērst, samazināt un kontrolēt slāpekļa oksīdu vai sēra oksīdu un cieto daļiņu, vai visu trīs veidu vielu emisiju (turpmāk tekstā - "emisija") no kuģiem.

2. EMISIJAS KONTROLES ZONU NOTEIKŠANAS PROCESS

2.1. Vienīgi Puses drīkst iesniegt Organizācijai priekšlikumu norādīt emisijas kontroles zonu, kurā tiktu kontrolēta slāpekļa oksīdu vai sēra oksīdu un cieto daļiņu, vai visu trīs veidu vielu emisija. Ja divām vai vairākām Pusēm ir kopējas intereses konkrētā zonā, tad tām jāizstrādā saskaņots priekšlikums.

2.2. Priekšlikums noteikt konkrētu zonu kā emisijas kontroles zonu ir jāiesniedz Organizācijai saskaņā ar Organizācijas izstrādātajiem noteikumiem un procedūrām.

3. EMISIJAS KONTROLES ZONAS NOTEIKŠANAS KRITĒRIJI

3.1. Priekšlikumā ir jānorāda:

3.1.1. konkrēts ierosinātās zonas uzmetums kopā ar attiecīgu karti, kurā šī zona iezīmēta;

3.1.2. emisijas veids vai veidi, ko tiek ierosināts kontrolēt (t. i., slāpekļa oksīdu vai sēra oksīdu un cieto daļiņu, vai visu trīs veidu vielu emisija);

3.1.3. to populāciju un teritoriju apraksts, kuras apdraud kuģu izraisītā emisija;

3.1.4. novērtējums, ka emisija no kuģiem, kas darbojas ierosinātajā zonā, veicina gaisa piesārņojuma koncentrēšanos vai nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Šādā novērtējumā ir jāapraksta attiecīgās emisijas ietekme uz sabiedrības veselību un vidi, piemēram, nelabvēlīgā ietekme uz sauszemes un ūdens ekosistēmām, naturālās produktivitātes teritorijām, apdraudētajām dzīvotnēm, ūdens kvalitāti, sabiedrības veselību un kultūras un zinātnes nozīmes teritorijām. Jānorāda arī attiecīgā informācija, tostarp izmantotā metodika;

3.1.5. būtiska informācija par meteoroloģiskajiem apstākļiem ierosinātajā zonā saistībā ar apdraudētajām populācijām un vidi, jo īpaši par valdošajiem vējiem, topogrāfiskajiem, ģeoloģiskajiem, okeanogrāfiskajiem, morfoloģiskajiem un citiem apstākļiem, kas veicina gaisa piesārņojuma koncentrēšanos vai nelabvēlīgu ietekmi uz vidi;

3.1.6. kuģu satiksmes raksturojums ierosinātajā emisijas kontroles zonā, tostarp šādas satiksmes sistēma un biežums;

3.1.7. to kontroles pasākumu apskats, kurus veikusi Puse vai Puses, kas iesniedz priekšlikumu, un kuri attiecas uz tādu slāpekļa oksīdu, sēra oksīdu un cieto daļiņu emisiju kontroli, kuras nāk no cietzemes un ietekmē apdraudētās populācijas un vidi, un kuri pastāv un tiek īstenoti līdztekus pasākumiem, kas jāveic saskaņā ar VI pielikuma 13. un 14. noteikuma nosacījumiem, un

3.1.8. kuģu izraisītās emisijas samazināšanas relatīvās izmaksas salīdzinājumā ar cietzemes emisiju kontroli un šīs emisijas ekonomiskā ietekme uz tirdzniecības kuģiem, kas iesaistīti starptautiskajā tirdzniecībā.

3.2. Emisijas kontroles zonas ģeogrāfisko robežu pamatā ir iepriekšminētie attiecīgie kritēriji, tostarp emisijas un nosēdumi no kuģiem, kas kuģo ierosinātajā zonā, satiksmes sistēma un biežums un valdošie vēji.

4. ORGANIZĀCIJAS VEIKTĀS EMISIJAS KONTROLES ZONU IZVĒRTĒŠANAS UN NOTEIKŠANAS KĀRTĪBA

4.1. Organizācija izskata ikvienu priekšlikumu, kuru tai iesniegusi(-ušas) Puse(Puses).

4.2. Izvērtējot šo priekšlikumu, Organizācija ņem vērā kritērijus, kas jāietver katrā šādā priekšlikumā, kā noteikts iepriekš 3. iedaļā.

4.3. Emisijas kontroles zona ir jānosaka, veicot tādu grozījumu šajā pielikumā, kas tiek izskatīts, pieņemts un stājas spēkā saskaņā ar šīs konvencijas 16. pantu.

5. EMISIJAS KONTROLES ZONU DARBĪBA

5.1. Puses, kuru kuģi kuģo šajā zonā, tiek mudinātas paust Organizācijai jebkādas bažas par šīs zonas darbību.

 

IV PAPILDINĀJUMS

TIPA APSTIPRINĀJUMS UN EKSPLUATĀCIJAS IEROBEŽOJUMI KUĢA ATKRITUMU DEDZINĀMAJĀM KRĀSNĪM
(16. noteikums)

1. Uz kuģa ir jābūt IMO tipa apstiprinājuma apliecībai katrai kuģa atkritumu dedzināmajai krāsnij, kas aprakstīta 16.6.1. noteikumā Lai iegūtu šādu apliecību, atkritumu dedzināmajai krāsnij ir jābūt konstruētai un būvētai atbilstoši apstiprinātam standartam, kā minēts 16.6.1. noteikumā. Attiecībā uz katru modeli tiek veikts konkrēts tipa apstiprinājuma tests rūpnīcā vai apstiprinātā testa iekārtā, par testu veikšanu ir atbildīga administrācija, un tos veic, izmantojot turpmāk minēto degvielas/atkritumu standarta specifikāciju tipa apstiprinājuma testam, lai noteiktu, vai atkritumu dedzināmā krāsns darbojas šā papildinājuma 2. punktā noteiktajās robežās.

Naftas nosēdumu sastāvs: 75 % naftas nosēdumu no HFO,
5 % smēreļļas palieku un
20 % emulģēta ūdens.
Cieto atkritumu sastāvs: 50 % pārtikas atkritumu,
50 % atkritumi, kuru sastāvā ir
aptuveni 30 % papīra,
" 40 % kartona,
" 10 % lupatu,
" 20 % plastmasas.
Šajā maisījumā ir līdz 50 % mitruma un 7 % nedegošu cieto vielu.

2. Atkritumu dedzināmās krāsnis, kas aprakstītas 16.6.1. noteikumā, tiek ekspluatētas šādās robežās:

O2 sadegšanas kamerā: 6-12 %
Maksimālais vidējais  
CO saturs dūmgāzēs: 200 mg/MJ
Maksimālā vidējā kvēpu emisija: Bacharach 3 vai
Ringelman 1 (20 % dūmainība)
(lielāka kvēpu emisija ir pieļaujama tikai īsu laikposmu, piemēram, uzsākot dedzināšanu)
Nesadegušās sastāvdaļas pelnu atlikumos: Maksimums 10 % svara
Sadegšanas kameras dūmgāzu izplūdes temperatūras amplitūda: 850-1200°C

 

V PAPILDINĀJUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ DEGVIELAS PIEGĀDES PAVADDOKUMENTĀ
(18. noteikuma 5. punkts)

Saņēmējkuģa vārds un IMO numurs:

Osta:

Piegādes sākšanas datums:

Kuģa smagās degvielas piegādātāja nosaukums, adrese un tālruņa numurs:

Produkta nosaukums (nosaukumi):

Daudzums metriskajās tonnās:

Blīvums 15°C, izteikts kg/m³*:

Sēra saturs (% m/m)**

Smagās degvielas piegādātāja pārstāvja apliecinājums, ka šī smagā degviela atbilst šā pielikuma 14. noteikuma 1. vai 4. punktam un 18. noteikuma 3. punktam.


* Smago degvielu testē saskaņā ar ISO 3675:1998 vai ISO 12185:1996.
** Smago degvielu testē saskaņā ar ISO 8754:2003.

 

VI PAPILDINĀJUMS

DEGVIELAS PĀRBAUDES PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ MARPOL KONVENCIJAS VI PIELIKUMĀ PEREDZĒTAJIEM SMAGĀS DEGVIELAS PARAUGIEM
(18. noteikuma 8.2. punkts)

Turpmāk minēto procedūru izmanto, lai noteiktu, vai smagā degviela, kas tiek piegādāta kuģim un tiek lietota uz tā, atbilst VI pielikuma 14. noteikumā paredzētajiem sēra satura ierobežojumiem.

1. Vispārējās prasības

1.1. Smagās degvielas reprezentatīvais paraugs, ko paredz 18. noteikuma 8.1. punkts (turpmāk - "MARPOL paraugs"), tiek izmantots, lai pārbaudītu sēra saturu smagajā degvielā, kura tiek piegādāta kuģim.

1.2. Administrācija ar savas kompetentās iestādes starpniecību vada pārbaudes procedūru.

1.3. Laboratorijas, kas ir atbildīgas par šajā papildinājumā izklāstīto pārbaudes procedūru, ir pilnībā akreditētas* šādu testu veikšanai.

2. Pārbaudes procedūras 1. posms

2.1. Kompetentā iestāde nogādā MARPOL paraugu laboratorijā.

2.2. Laboratorija:

2.2.1. reģistrē plombu numuru un parauga uzlīmē norādīto informāciju testa reģistrā,

2.2.2. apstiprina, ka MARPOL parauga plomba nav bojāta, un

2.2.3. nepieņem MARPOL paraugu, ja plomba ir bojāta.

2.3. Ja MARPOL parauga plomba nav bojāta, tad laboratorija uzsāk pārbaudes procedūru un

2.3.1. pārliecinās, vai MARPOL paraugs ir pilnīgi homogenizēts,

2.3.2. no MARPOL parauga paņem divas parauga daļas un

2.3.3. no jauna noplombē MARPOL paraugu, un reģistrē jauno informāciju testa reģistrā.

2.4. Abas parauga daļas tiek testētas pēc kārtas saskaņā ar norādīto testēšanas metodi, kas minēta V papildinājumā. Šajā pārbaudes procedūrā testēšanas analīžu rezultātus sauc "A" un "B".

2.4.1. Ja "A" un "B" rezultāti ir testēšanas metodes atkārtojamības (r) robežās, tad šos rezultātus uzskata par derīgiem.

2.4.2. Ja "A" un "B" rezultāti nav testēšanas metodes atkārtojamības (r) robežās, tad abus rezultātus noraida un laboratorija ņem un analizē divas jaunas parauga daļas.

Parauga pudele tiek aizplombēta saskaņā ar iepriekš minēto 2.3.3. punktu pēc tam, kad ir paņemtas jaunās parauga daļas.

2.5. Ja "A" un "B" testēšanas rezultāti ir derīgi, tad aprēķina vidējo aritmētisko no šiem abiem rezultātiem un iegūto rezultātu nosauc par "X".

2.5.1. Ja "X" rezultāts ir vienāds vai mazāks par pieļaujamo robežu, ko paredz VI pielikums, tad tiek atzīts, ka smagā degviela atbilst prasībām.

2.5.2. Ja "X" rezultāts ir lielāks par pieļaujamo robežu, ko paredz VI pielikums, tad tiek veikts pārbaudes procedūras 2. posms; tomēr, ja "X" rezultāts ir par 0,59R lielāks nekā specifikācijas limits (kur R ir testa metodes reproducējamība), tad smagā degviela tiek atzīta par neatbilstošu un turpmākā testēšana nav nepieciešama.

3. Pārbaudes procedūras 2. posms

3.1. Ja ir nepieciešams pārbaudes procedūras 2. posms saskaņā ar iepriekš minēto 2.5.2. punktu, tad kompetentā iestāde nosūta MARPOL paraugu otrai akreditētajai laboratorijai.

3.2. Pēc MARPOL parauga saņemšanas laboratorija:

3.2.1. reģistrē jauno plombu numuru, kas uzlikta saskaņā ar 2.3.3. punktu, un parauga uzlīmē norādīto informāciju testa reģistrā,

3.2.2. no MARPOL parauga paņem divas parauga daļas un

3.2.3. no jauna noplombē MARPOL paraugu, un reģistrē jauno informāciju testa reģistrā.

3.3. Abas parauga daļas tiek testētas pēc kārtas saskaņā ar norādīto testēšanas metodi, kas minēta V papildinājumā. Šajā pārbaudes procedūrā testēšanas analīžu rezultātus sauc "C" un "D".

3.3.1. Ja "C" un "D" rezultāti ir testēšanas metodes atkārtojamības (r) robežās, tad šos rezultātus uzskata par derīgiem.

3.3.2. Ja "C" un "D" rezultāti nav testēšanas metodes atkārtojamības (r) robežās, tad abus rezultātus noraida, un laboratorija paņem un analizē divas jaunas parauga daļas. Parauga pudele tiek aizplombēta saskaņā ar iepriekš minēto 3.2.3. punktu pēc tam, kad ir paņemtas jaunās parauga daļas.

3.4. Ja "C" un "D" testēšanas rezultāti ir derīgi, un "A", "B", "C" un "D" rezultāti ir testa metodes reproducējamības (R) robežās, tad laboratorija aprēķina vidējo aritmētisko no šiem rezultātiem, un iegūto rezultātu nosauc par "Y".

3.4.1. Ja "Y" rezultāts ir vienāds vai mazāks par pieļaujamo robežu, ko paredz VI pielikums, tad tiek atzīts, ka smagā degviela atbilst prasībām.

3.4.2. Ja "Y" rezultāts ir lielāks par pieļaujamo robežu, ko paredz VI pielikums, tad smagā degviela neatbilst VI pielikumā noteiktajiem standartiem.

3.5. Ja "A", "B", "C" un "D" nav testa metodes reproducējamības (R) robežās, tad administrācija var noraidīt visus testēšanas rezultātus un pēc saviem ieskatiem atkārtot visu testēšanas procesu.

3.6. Rezultāti, kas iegūti, veicot pārbaudes procedūru, ir galīgi.


* Akreditācija notiek saskaņā ar ISO 17025 vai līdzvērtīgu standartu.

 

VII papildinājums

Emisijas kontroles zonas
(13. noteikuma 6. punkts un 14. noteikuma 3. punkts)

1. To emisijas kontroles zonu robežas, kas norādītas saskaņā ar 13.noteikuma 6. punktu un 14. noteikuma 3. punktu, izņemot Baltijas jūras un Ziemeļjūras reģionu, ir noteiktas šajā papildinājumā.

2. Ziemeļamerikas reģionā ietilpst šādi reģioni:

2.1. jūras reģions, kas atrodas virzienā no Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas Klusā okeāna piekrastes un ko norobežo ģeodēziskās līnijas, kuras savieno turpmāk minētās koordinātas:

PUNKTS

ĢEOGRĀFISKAIS PLATUMS

ĢEOGRĀFISKAIS GARUMS

1

32º 32′ 10″ ziemeļu platuma

117º 06′ 11″ rietumu garuma

2

32º 32′ 04″ ziemeļu platuma

117º 07′ 29″ rietumu garuma

3

32º 31′ 39″ ziemeļu platuma

117º 14′ 20″ rietumu garuma

4

32º 33′ 13″ ziemeļu platuma

117º 15′ 50″ rietumu garuma

5

32º 34′ 21″ ziemeļu platuma

117º 22′ 01″ rietumu garuma

6

32º 35′ 23″ ziemeļu platuma

117º 27′ 53″ rietumu garuma

7

32º 37′ 38″ ziemeļu platuma

117º 49′ 34″ rietumu garuma

8

31º 07′ 59″ ziemeļu platuma

118º 36′ 21″ rietumu garuma

9

30º 33′ 25″ ziemeļu platuma

121º 47′ 29″ rietumu garuma

10

31º 46′ 11″ ziemeļu platuma

123º 17′ 22″ rietumu garuma

11

32º 21′ 58″ ziemeļu platuma

123º 50′ 44″ rietumu garuma

12

32º 56′ 39″ ziemeļu platuma

124º 11′ 47″ rietumu garuma

13

33º 40′ 12″ ziemeļu platuma

124º 27′ 15″ rietumu garuma

14

34º 31′ 28″ ziemeļu platuma

125º 16′ 52″ rietumu garuma

15

35º 14′ 38″ ziemeļu platuma

125º 43′ 23″ rietumu garuma

16

35º 43′ 60″ ziemeļu platuma

126º 18′ 53″ rietumu garuma

17

36º 16′ 25″ ziemeļu platuma

126º 45′ 30″ rietumu garuma

18

37º 01′ 35″ ziemeļu platuma

127º 07′ 18″ rietumu garuma

19

37º 45′ 39″ ziemeļu platuma

127º 38′ 02″ rietumu garuma

20

38º 25′ 08″ ziemeļu platuma

127º 52′ 60″ rietumu garuma

21

39º 25′ 05″ ziemeļu platuma

128º 31′ 23″ rietumu garuma

22

40º 18′ 47″ ziemeļu platuma

128º 45′ 46″ rietumu garuma

23

41º 13′ 39″ ziemeļu platuma

128º 40′ 22″ rietumu garuma

24

42º 12′ 49″ ziemeļu platuma

129º 00′ 38″ rietumu garuma

25

42º 47′ 34″ ziemeļu platuma

129º 05′ 42″ rietumu garuma

26

43º 26′ 22″ ziemeļu platuma

129º 01′ 26″ rietumu garuma

27

44º 24′ 43″ ziemeļu platuma

128º 41′ 23″ rietumu garuma

28

45º 30′ 43″ ziemeļu platuma

128º 40′ 02″ rietumu garuma

29

46º 11′ 01″ ziemeļu platuma

128º 49′ 01″ rietumu garuma

30

46º 33′ 55″ ziemeļu platuma

129º 04′ 29″ rietumu garuma

31

47º 39′ 55″ ziemeļu platuma

131º 15′ 41″ rietumu garuma

32

48º 32′ 32″ ziemeļu platuma

132º 41′ 00″ rietumu garuma

33

48º 57′ 47″ ziemeļu platuma

133º 14′ 47″ rietumu garuma

34

49º 22′ 39″ ziemeļu platuma

134º 15′ 51″ rietumu garuma

35

50º 01′ 52″ ziemeļu platuma

135º 19′ 01″ rietumu garuma

36

51º 03′ 18″ ziemeļu platuma

136º 45′ 45″ rietumu garuma

37

51º 54′ 04″ ziemeļu platuma

137º 41′ 54″ rietumu garuma

38

52º 45′ 12″ ziemeļu platuma

138º 20′ 14″ rietumu garuma

39

53º 29′ 20″ ziemeļu platuma

138º 40′ 36″ rietumu garuma

40

53º 40′ 39″ ziemeļu platuma

138º 48′ 53″ rietumu garuma

41

54º 13′ 45″ ziemeļu platuma

139º 32′ 38″ rietumu garuma

42

54º 39′ 25″ ziemeļu platuma

139º 56′ 19″ rietumu garuma

43

55º 20′ 18″ ziemeļu platuma

140º 55′ 45″ rietumu garuma

44

56º 07′ 12″ ziemeļu platuma

141º 36′ 18″ rietumu garuma

45

56º 28′ 32″ ziemeļu platuma

142º 17′ 19″ rietumu garuma

46

56º 37′ 19″ ziemeļu platuma

142º 48′ 57″ rietumu garuma

47

58º 51′ 04″ ziemeļu platuma

153º 15′ 03″ rietumu garuma

2.2. jūras reģioni, kas atrodas virzienā no Amerikas Savienoto Valstu, Kanādas un Francijas (Saint-Pierre-et-Miquelon) Atlantijas okeāna piekrastes un Amerikas Savienoto Valstu Meksikas līča piekrastes un ko norobežo ģeodēziskās līnijas, kuras savieno turpmāk minētās koordinātas:

PUNKTS

ĢEOGRĀFISKAIS PLATUMS

ĢEOGRĀFISKAIS GARUMS

1

60° 00′ 00″ ziemeļu platuma

64° 09′ 36″ rietumu garuma

2

60° 00′ 00″ ziemeļu platuma

56° 43′ 00″ rietumu garuma

3

58° 54′ 01″ ziemeļu platuma

55° 38′ 05″ rietumu garuma

4

57° 50′ 52″ ziemeļu platuma

55° 03′ 47″ rietumu garuma

5

57° 35′ 13″ ziemeļu platuma

54° 00′ 59″ rietumu garuma

6

57° 14′ 20″ ziemeļu platuma

53° 07′ 58″ rietumu garuma

7

56° 48′ 09″ ziemeļu platuma

52° 23′ 29″ rietumu garuma

8

56° 18′ 13″ ziemeļu platuma

51° 49′ 42″ rietumu garuma

9

54° 23′ 21″ ziemeļu platuma

50° 17′ 44″ rietumu garuma

10

53° 44′ 54″ ziemeļu platuma

50° 07′ 17″ rietumu garuma

11

53° 04′ 59″ ziemeļu platuma

50° 10′ 05″ rietumu garuma

12

52° 20′ 06″ ziemeļu platuma

49° 57′ 09″ rietumu garuma

13

51° 34′ 20″ ziemeļu platuma

48° 52′ 45″ rietumu garuma

14

50° 40′ 15″ ziemeļu platuma

48° 16′ 04″ rietumu garuma

15

50° 02′ 28″ ziemeļu platuma

48° 07′ 03″ rietumu garuma

16

49° 24′ 03″ ziemeļu platuma

48° 09′ 35″ rietumu garuma

17

48° 39′ 22″ ziemeļu platuma

47° 55′ 17″ rietumu garuma

18

47° 24′ 25″ ziemeļu platuma

47° 46′ 56″ rietumu garuma

19

46° 35′ 12″ ziemeļu platuma

48° 00′ 54″ rietumu garuma

20

45° 19′ 45″ ziemeļu platuma

48° 43′ 28″ rietumu garuma

21

44° 43′ 38″ ziemeļu platuma

49° 16′ 50″ rietumu garuma

22

44° 16′ 38″ ziemeļu platuma

49° 51′ 23″ rietumu garuma

23

43° 53′ 15″ ziemeļu platuma

51° 20′ 41″ rietumu garuma

24

43° 36′ 06″ ziemeļu platuma

50° 34′ 01″ rietumu garuma

25

43° 23′ 59″ ziemeļu platuma

52° 17′ 22″rietumu garuma

26

43° 19′ 50″ ziemeļu platuma

53° 20′ 13″ rietumu garuma

27

43° 21′ 14″ ziemeļu platuma

54° 09′ 20″ rietumu garuma

28

43° 29′ 41″ ziemeļu platuma

55° 07′ 41″ rietumu garuma

29

42° 40′ 12″ ziemeļu platuma

55° 31′ 44″ rietumu garuma

30

41° 58′ 19″ ziemeļu platuma

56° 09′ 34″ rietumu garuma

31

41° 20′ 21″ ziemeļu platuma

57° 05′ 13″ rietumu garuma

32

40° 55′ 34″ ziemeļu platuma

58° 02′ 55″ rietumu garuma

33

40° 41′ 38″ ziemeļu platuma

59° 05′ 18″ rietumu garuma

34

40° 38′ 33″ ziemeļu platuma

60° 12′ 20″ rietumu garuma

35

40° 45′ 46″ ziemeļu platuma

61° 14′ 03″ rietumu garuma

36

41° 04′ 52″ ziemeļu platuma

62° 17′ 49″ rietumu garuma

37

40° 36′ 55″ ziemeļu platuma

63° 10′ 49″ rietumu garuma

38

40° 17′ 32″ ziemeļu platuma

64° 08′ 37″ rietumu garuma

39

40° 07′ 46″ ziemeļu platuma

64° 59′ 31″ rietumu garuma

40

40° 05′ 44″ ziemeļu platuma

65° 53′ 07″ rietumu garuma

41

39° 58′ 05″ ziemeļu platuma

65° 59′ 51″ rietumu garuma

42

39° 28′ 24″ ziemeļu platuma

66° 21′ 14″ rietumu garuma

43

39° 01′ 54″ ziemeļu platuma

66° 48′ 33″ rietumu garuma

44

38° 39′ 16″ ziemeļu platuma

67° 20′ 59″ rietumu garuma

45

38° 19′ 20″ ziemeļu platuma

68° 02′ 01″ rietumu garuma

46

38° 05′ 29″ ziemeļu platuma

68° 46′ 55″ rietumu garuma

47

37° 58′ 14″ iemeļu platuma

69° 34′ 07″ rietumu garuma

48

37° 57′ 47″ ziemeļu platuma

70° 24′ 09″ rietumu garuma

49

37° 52′ 46″ ziemeļu platuma

70° 37′ 50″ rietumu garuma

50

37° 18′ 37″ ziemeļu platuma

71° 08′ 33″ rietumu garuma

51

36° 32′ 25″ ziemeļu platuma

71° 33′ 59″ rietumu garuma

52

35° 34′ 58″ ziemeļu platuma

71° 26′ 02″ rietumu garuma

53

34° 33′ 10″ ziemeļu platuma

71° 37′ 04″ rietumu garuma

54

33° 54′ 49″ ziemeļu platuma

71° 52′ 35″ rietumu garuma

55

33° 19′ 23″ ziemeļu platuma

72° 17′ 12″ rietumu garuma

56

32° 45′ 31″ ziemeļu platuma

72° 54′ 05″ rietumu garuma

57

31° 55′ 13″ ziemeļu platuma

74° 12′ 02″ rietumu garuma

58

31° 27′ 14″ iemeļu platuma

75° 15′ 20″ rietumu garuma

59

31° 03′ 16″ ziemeļu platuma

75° 51′ 18″ rietumu garuma

60

30° 45′ 42″ ziemeļu platuma

76° 31′ 38″ rietumu garuma

61

30° 12′ 48″ ziemeļu platuma

77° 18′ 29″ rietumu garuma

62

29° 25′ 17″ ziemeļu platuma

76° 56′ 42″ rietumu garuma

63

28° 36′ 59″ ziemeļu platuma

76° 47′ 60″ rietumu garuma

64

28° 17′ 13″ ziemeļu platuma

76° 40′ 10″ rietumu garuma

65

28° 17′ 12″ ziemeļu platuma

79° 11′ 23″ rietumu garuma

66

27° 52′ 56″ ziemeļu platuma

79° 28′ 35″ rietumu garuma

67

27° 26′ 01″ ziemeļu platuma

79° 31′ 38″ rietumu garuma

68

27° 16′ 13″ ziemeļu platuma

79° 34′ 18″ rietumu garuma

69

27° 11′ 54″ ziemeļu platuma

79° 34′ 56″ rietumu garuma

70

27° 05′ 59″ ziemeļu platuma

79° 35′ 19″ rietumu garuma

71

27° 00′ 28″ ziemeļu platuma

79° 35′ 17″ rietumu garuma

72

26° 55′ 16″ ziemeļu platuma

79° 34′ 39″ rietumu garuma

73

26° 53′ 58″ ziemeļu platuma

79° 34′ 27″ rietumu garuma

74

26° 45′ 46″ ziemeļu platuma

79° 32′ 41″ rietumu garuma

75

26° 44′ 30″ ziemeļu platuma

79° 32′ 23″ rietumu garuma

76

26° 43′ 40″ ziemeļu platuma

79° 32′ 20″ rietumu garuma

77

26° 41′ 12″ ziemeļu platuma

79° 32′ 01″ rietumu garuma

78

26° 38′ 13″ ziemeļu platuma

79° 31′ 32″ rietumu garuma

79

26° 36′ 30″ ziemeļu platuma

79° 31′ 06″ rietumu garuma

80

26° 35′ 21″ ziemeļu platuma

79° 30′ 50″ rietumu garuma

81

26° 34′ 51″ ziemeļu platuma

79° 30′ 46″ rietumu garuma

82

26° 34′ 11″ ziemeļu platuma

79° 30′ 38″ rietumu garuma

83

26° 31′ 12″ ziemeļu platuma

79° 30′ 15″ rietumu garuma

84

26° 29′ 05″ ziemeļu platuma

79° 29′ 53″ rietumu garuma

85

26° 25′ 31″ ziemeļu platuma

79° 29′ 58″ rietumu garuma

86

26° 23′ 29″ ziemeļu platuma

79° 29′ 55″ rietumu garuma

87

26° 23′ 21″ ziemeļu platuma

79° 29′ 54″ rietumu garuma

88

26° 18′ 57″ ziemeļu platuma

79° 31′ 55″ rietumu garuma

89

26° 15′ 26″ ziemeļu platuma

79° 33′ 17″ rietumu garuma

90

26° 15′ 13″ ziemeļu platuma

79° 33′ 23″ rietumu garuma

91

26° 08′ 09″ ziemeļu platuma

79° 35′ 53″ rietumu garuma

92

26° 07′ 47″ ziemeļu platuma

79° 36′ 09″ rietumu garuma

93

26° 06′ 59″ ziemeļu platuma

79° 36′ 35″ rietumu garuma

94

26° 02′ 52″ ziemeļu platuma

79° 38′ 22″ rietumu garuma

95

25° 59′ 30″ ziemeļu platuma

79° 40′ 03″ rietumu garuma

96

25° 59′ 16″ ziemeļu platuma

79° 40′ 08″ rietumu garuma

97

25° 57′ 48″ ziemeļu platuma

79° 40′ 38″ rietumu garuma

98

25° 56′ 18″ ziemeļu platuma

79° 41′ 06″ rietumu garuma

99

25° 54′ 04″ ziemeļu platuma

79° 41′ 38″ rietumu garuma

100

25° 53′ 24″ ziemeļu platuma

79° 41′ 46″ rietumu garuma

101

25° 51′ 54″ ziemeļu platuma

79° 41′ 59″ rietumu garuma

102

25° 49′ 33″ ziemeļu platuma

79° 42′ 16″ rietumu garuma

103

25° 48′ 24″ ziemeļu platuma

79° 42′ 23″ rietumu garuma

104

25° 48′ 20″ ziemeļu platuma

79° 42′ 24″ rietumu garuma

105

25° 46′ 26″ ziemeļu platuma

79° 42′ 44″ rietumu garuma

106

25° 46′ 16″ ziemeļu platuma

79° 42′ 45″ rietumu garuma

107

25° 43′ 40″ ziemeļu platuma

79° 42′ 59″ rietumu garuma

108

25° 42′ 31″ ziemeļu platuma

79° 42′ 48″ rietumu garuma

109

25° 40′ 37″ ziemeļu platuma

79° 42′ 27″ rietumu garuma

110

25° 37′ 24″ ziemeļu platuma

79° 42′ 27″ rietumu garuma

111

25° 37′ 08″ ziemeļu platuma

79° 42′ 27″ rietumu garuma

112

25° 31′ 03″ ziemeļu platuma

79° 42′ 12″ rietumu garuma

113

25° 27′ 59″ ziemeļu platuma

79° 42′ 11″ rietumu garuma

114

25° 24′ 04″ ziemeļu platuma

79° 42′ 12″ rietumu garuma

115

25° 22′ 21″ ziemeļu platuma

79° 42′ 20″ rietumu garuma

116

25° 21′ 29″ ziemeļu platuma

79° 42′ 08″ rietumu garuma

117

25° 16′ 52″ ziemeļu platuma

79° 41′ 24″ rietumu garuma

118

25° 15′ 57″ ziemeļu platuma

79° 41′ 31″ rietumu garuma

119

25° 10′ 39″ ziemeļu platuma

79° 41′ 31″ rietumu garuma

120

25° 09′ 51″ ziemeļu platuma

79° 41′ 36″ rietumu garuma

121

25° 09′ 03″ ziemeļu platuma

79° 41′ 45″ rietumu garuma

122

25° 03′ 55″ ziemeļu platuma

79° 42′ 29″ rietumu garuma

123

25° 02′ 60″ ziemeļu platuma

79° 42′ 56″ rietumu garuma

124

25° 00′ 30″ ziemeļu platuma

79° 44′ 05″ rietumu garuma

125

24° 59′ 03″ ziemeļu platuma

79° 44′ 48″ rietumu garuma

126

24° 55′ 28″ ziemeļu platuma

79° 45′ 57″ rietumu garuma

127

24° 44′ 18″ ziemeļu platuma

79° 49′ 24″ rietumu garuma

128

24° 43′ 04″ ziemeļu platuma

79° 49′ 38″ rietumu garuma

129

24° 42′ 36″ ziemeļu platuma

79° 50′ 50″ rietumu garuma

130

24° 41′ 47″ ziemeļu platuma

79° 52′ 57″ rietumu garuma

131

24° 38′ 32″ ziemeļu platuma

79° 59′ 58″ rietumu garuma

132

24° 36′ 27″ ziemeļu platuma

80° 03′ 51″ rietumu garuma

133

24° 33′ 18″ ziemeļu platuma

80° 12′ 43″ rietumu garuma

134

24° 33′ 05″ ziemeļu platuma

80° 13′ 21″ rietumu garuma

135

24° 32′ 13″ ziemeļu platuma

80° 15′ 16″ rietumu garuma

136

24° 31′ 27″ ziemeļu platuma

80° 16′ 55″ rietumu garuma

137

24° 30′ 57″ ziemeļu platuma

80° 17′ 47″ rietumu garuma

138

24° 30′ 14″ ziemeļu platuma

80° 19′ 21″ rietumu garuma

139

24° 30′ 06″ ziemeļu platuma

80° 19′ 44″ rietumu garuma

140

24° 29′ 38″ ziemeļu platuma

80° 21′ 05″ rietumu garuma

141

24° 28′ 18″ ziemeļu platuma

80° 24′ 35″ rietumu garuma

142

24° 28′ 06″ ziemeļu platuma

80° 25′ 10″ rietumu garuma

143

24° 27′ 23″ ziemeļu platuma

80° 27′ 20″ rietumu garuma

144

24° 26′ 30″ ziemeļu platuma

80° 29′ 30″ rietumu garuma

145

24° 25′ 07″ ziemeļu platuma

80° 32′ 22″ rietumu garuma

146

24° 23′ 30″ ziemeļu platuma

80° 36′ 09″ rietumu garuma

147

24° 22′ 33″ ziemeļu platuma

80° 38′ 56″ rietumu garuma

148

24° 22′ 07″ ziemeļu platuma

80° 39′ 51″ rietumu garuma

149

24° 19′ 31″ ziemeļu platuma

80° 45′ 21″ rietumu garuma

150

24° 19′ 16″ ziemeļu platuma

80° 45′ 47″ rietumu garuma

151

24° 18′ 38″ ziemeļu platuma

80° 46′ 49″ rietumu garuma

152

24° 18′ 35″ ziemeļu platuma

80° 46′ 54″ rietumu garuma

153

24° 09′ 51″ ziemeļu platuma

80° 59′ 47″ rietumu garuma

154

24° 09′ 48″ ziemeļu platuma

80° 59′ 51″ rietumu garuma

155

24° 08′ 58″ ziemeļu platuma

81° 01′ 07″ rietumu garuma

156

24° 08′ 30″ ziemeļu platuma

81° 01′ 51″ rietumu garuma

157

24° 08′ 26″ ziemeļu platuma

81° 01′ 57″ rietumu garuma

158

24° 07′ 28″ ziemeļu platuma

81° 03′ 06″ rietumu garuma

159

24° 02′ 20″ ziemeļu platuma

81° 09′ 05″ rietumu garuma

160

23° 59′ 60″ ziemeļu platuma

81° 11′ 16″ rietumu garuma

161

23° 55′ 32″ ziemeļu platuma

81° 12′ 55″ rietumu garuma

162

23° 53′ 52″ ziemeļu platuma

81° 19′ 43″ rietumu garuma

163

23° 50′ 52″ ziemeļu platuma

81° 29′ 59″ rietumu garuma

164

23° 50′ 02″ ziemeļu platuma

81° 39′ 59″ rietumu garuma

165

23° 49′ 05″ ziemeļu platuma

81° 49′ 59″ rietumu garuma

166

23° 49′ 05″ ziemeļu platuma

82° 00′ 11″ rietumu garuma

167

23° 49′ 42″ ziemeļu platuma

82° 09′ 59″ rietumu garuma

168

23° 51′ 14″ ziemeļu platuma

82° 24′ 59″ rietumu garuma

169

23° 51′ 14″ ziemeļu platuma

82° 39′ 59″ rietumu garuma

170

23° 49′ 42″ ziemeļu platuma

82° 48′ 53″ rietumu garuma

171

23° 49′ 32″ ziemeļu platuma

82° 51′ 11″ rietumu garuma

172

23° 49′ 24″ ziemeļu platuma

82° 59′ 59″ rietumu garuma

173

23° 49′ 52″ ziemeļu platuma

83° 14′ 59″ rietumu garuma

174

23° 51′ 22″ ziemeļu platuma

83° 25′ 49″ rietumu garuma

175

23° 52′ 27″ ziemeļu platuma

83° 33′ 01″ rietumu garuma

176

23° 54′ 04″ ziemeļu platuma

83° 41′ 35″ rietumu garuma

177

23° 55′ 47″ ziemeļu platuma

83° 48′ 11″ rietumu garuma

178

23° 58′ 38″ ziemeļu platuma

83° 59′ 59″ rietumu garuma

179

24° 09′ 37″ ziemeļu platuma

84° 29′ 27″ rietumu garuma

180

24° 13′ 20″ ziemeļu platuma

84° 38′ 39″ rietumu garuma

181

24° 16′ 41″ ziemeļu platuma

84° 46′ 07″ rietumu garuma

182

24° 23′ 30″ ziemeļu platuma

84° 59′ 59″ rietumu garuma

183

24° 26′ 37″ ziemeļu platuma

85° 06′ 19″ rietumu garuma

184

24° 38′ 57″ ziemeļu platuma

85° 31′ 54″ rietumu garuma

185

24° 44′ 17″ ziemeļu platuma

85° 43′ 11″ rietumu garuma

186

24° 53′ 57″ ziemeļu platuma

85° 59′ 59″ rietumu garuma

187

25° 10′ 44″ ziemeļu platuma

86° 30′ 07″ rietumu garuma

188

25° 43′ 15″ ziemeļu platuma

86° 21′ 14″ rietumu garuma

189

26° 13′ 13″ ziemeļu platuma

86° 06′ 45″ rietumu garuma

190

26° 27′ 22″ ziemeļu platuma

86° 13′ 15″ rietumu garuma

191

26° 33′ 46″ ziemeļu platuma

86° 37′ 07″ rietumu garuma

192

26° 01′ 24″ ziemeļu platuma

87° 29′ 35″ rietumu garuma

193

25° 42′ 25″ ziemeļu platuma

88° 33′ 00″ rietumu garuma

194

25° 46′ 54″ ziemeļu platuma

90° 29′ 41″ rietumu garuma

195

25° 44′ 39″ ziemeļu platuma

90° 47′ 05″ rietumu garuma

196

25° 51′ 43″ ziemeļu platuma

91° 52′ 50″ rietumu garuma

197

26° 17′ 44″ ziemeļu platuma

93° 03′ 59″ rietumu garuma

198

25° 59′ 55″ ziemeļu platuma

93° 33′ 52″ rietumu garuma

199

26° 00′ 32″ ziemeļu platuma

95° 39′ 27″ rietumu garuma

200

26° 00′ 33″ ziemeļu platuma

96° 48′ 30″ rietumu garuma

201

25° 58′ 32″ ziemeļu platuma

96° 55′ 28″ rietumu garuma

202

25° 58′ 15″ ziemeļu platuma

96° 58′ 41″ rietumu garuma

203

25° 57′ 58″ ziemeļu platuma

97° 01′ 54″ rietumu garuma

204

25° 57′ 41″ ziemeļu platuma

97° 05′ 08″ rietumu garuma

205

25° 57′ 24″ ziemeļu platuma

97° 08′ 21″ rietumu garuma

206

25° 57′ 24″ ziemeļu platuma

97° 08′ 47″ rietumu garuma

2.3. jūras reģions, kas atrodas virzienā no Havaju salu - Hawai΄i, Maui, Oahu, Moloka΄i, Ni΄ihau, Kaua΄i, Lāna΄i un Kaho΄olawe - piekrastes un ko norobežo ģeodēziskās līnijas, kuras savieno turpmāk minētās koordinātas:

PUNKTS

ĢEOGRĀFISKAIS PLATUMS

ĢEOGRĀFISKAIS GARUMS

1

22° 32′ 54″ ziemeļu platuma

153° 00′ 33″ rietumu garuma

2

23° 06′ 05″ ziemeļu platuma

153° 28′ 36″ rietumu garuma

3

23° 32′ 11″ ziemeļu platuma

154° 02′ 12″ rietumu garuma

4

23° 51′ 47″ ziemeļu platuma

154° 36′ 48″ rietumu garuma

5

24° 21′ 49″ ziemeļu platuma

155° 51′ 13″ rietumu garuma

6

24° 41′ 47″ ziemeļu platuma

156° 27′ 27″ rietumu garuma

7

24° 57′ 33″ ziemeļu platuma

157° 22′ 17″ rietumu garuma

8

25° 13′ 41″ ziemeļu platuma

157° 54′ 13″ rietumu garuma

9

25° 25′ 31″ ziemeļu platuma

158° 30′ 36″ rietumu garuma

10

25° 31′ 19″ ziemeļu platuma

159° 09′ 47″ rietumu garuma

11

25° 30′ 31″ ziemeļu platuma

159° 54′ 21″ rietumu garuma

12

25° 21′ 53″ ziemeļu platuma

160° 39′ 53″ rietumu garuma

13

25° 00′ 06″ ziemeļu platuma

161° 38′ 33″ rietumu garuma

14

24° 40′ 49″ ziemeļu platuma

162° 13′ 13″ rietumu garuma

15

24° 15′ 53″ ziemeļu platuma

162° 43′ 08″ rietumu garuma

16

23° 40′ 50″ ziemeļu platuma

163° 13′ 00″ rietumu garuma

17

23° 03′ 20″ ziemeļu platuma

163° 32′ 58″ rietumu garuma

18

22° 20′ 09″ ziemeļu platuma

163° 44′ 41″ rietumu garuma

19

21° 36′ 45″ ziemeļu platuma

163° 46′ 03″ rietumu garuma

20

20° 55′ 26″ ziemeļu platuma

163° 37′ 44″ rietumu garuma

21

20° 13′ 34″ ziemeļu platuma

163° 19′ 13″ rietumu garuma

22

19° 39′ 03″ ziemeļu platuma

162° 53′ 48″ rietumu garuma

23

19° 09′ 43″ ziemeļu platuma

162° 20′ 35″ rietumu garuma

24

18° 39′ 16″ ziemeļu platuma

161° 19′ 14″ rietumu garuma

25

18° 30′ 31″ ziemeļu platuma

160° 38′ 30″ rietumu garuma

26

18° 29′ 31″ ziemeļu platuma

159° 56′ 17″ rietumu garuma

27

18° 10′ 41″ ziemeļu platuma

159° 14′ 08″ rietumu garuma

28

17° 31′ 17″ ziemeļu platuma

158° 56′ 55″ rietumu garuma

29

16° 54′ 06″ ziemeļu platuma

158° 30′ 29″ rietumu garuma

30

16° 25′ 49″ ziemeļu platuma

157° 59′ 25″ rietumu garuma

31

15° 59′ 57″ ziemeļu platuma

157° 17′ 35″ rietumu garuma

32

15° 40′ 37″ ziemeļu platuma

156° 21′ 06″ rietumu garuma

33

15° 37′ 36″ ziemeļu platuma

155° 22′ 16″ rietumu garuma

34

15° 43′ 46″ ziemeļu platuma

154° 46′ 37″ rietumu garuma

35

15° 55′ 32″ ziemeļu platuma

154° 13′ 05″ rietumu garuma

36

16° 46′ 27″ ziemeļu platuma

152° 49′ 11″ rietumu garuma

37

17° 33′ 42″ ziemeļu platuma

152° 00′ 32″ rietumu garuma

38

18° 30′ 16″ ziemeļu platuma

151° 30′ 24″ rietumu garuma

39

19° 02′ 47″ ziemeļu platuma

151° 22′ 17″ rietumu garuma

40

19° 34′ 46″ ziemeļu platuma

151° 19′ 47″ rietumu garuma

41

20° 07′ 42″ ziemeļu platuma

151° 22′ 58″ rietumu garuma

42

20° 38′ 43″ ziemeļu platuma

151° 31′ 36″ rietumu garuma

43

21° 29′ 09″ ziemeļu platuma

151° 59′ 50″ rietumu garuma

44

22° 06′ 58″ ziemeļu platuma

152° 31′ 25″ rietumu garuma

3. Amerikas Savienoto Valstu Karību jūras reģionā ietilpst šādi reģioni:

3.1. jūras reģions, kas atrodas virzienā no Puertoriko Sadraudzības un Amerikas Savienoto Valstu Virdžīnu salu Atlantijas okeāna un Karību jūras piekrastes un ko norobežo ģeodēziskās līnijas, kuras savieno turpmāk minētās koordinātas:

PUNKTS

ĢEOGRĀFISKAIS PLATUMS

ĢEOGRĀFISKAIS GARUMS

1

17° 18′ 37″ ziemeļu platuma

67° 32′ 14″ rietumu garuma

2

19° 11′ 14″ ziemeļu platuma

67° 26′ 45″ rietumu garuma

3

19° 30′ 28″ ziemeļu platuma

65° 16′ 48″ rietumu garuma

4

19° 12′ 25″ ziemeļu platuma

65° 6′ 8″ rietumu garuma

5

18° 45′ 13″ ziemeļu platuma

65° 0′ 22″ rietumu garuma

6

18° 41′ 14″ ziemeļu platuma

64° 59′ 33″ rietumu garuma

7

18° 29′ 22″ ziemeļu platuma

64° 53′ 51″ rietumu garuma

8

18° 27′ 35″ ziemeļu platuma

64° 53′ 22″ rietumu garuma

9

18° 25′ 21″ ziemeļu platuma

64° 52′ 39″ rietumu garuma

10

18° 24′ 30″ ziemeļu platuma

64° 52′ 19″ rietumu garuma

11

18° 23′ 51″ ziemeļu platuma

64° 51′ 50″ rietumu garuma

12

18° 23′ 42″ ziemeļu platuma

64° 51′ 23″ rietumu garuma

13

18° 23′ 36″ ziemeļu platuma

64° 50′ 17″ rietumu garuma

14

18° 23′ 48″ ziemeļu platuma

64° 49′ 41″ rietumu garuma

15

18° 24′ 11″ ziemeļu platuma

64° 49′ 0″ rietumu garuma

16

18° 24′ 28″ ziemeļu platuma

64° 47′ 57″ rietumu garuma

17

18° 24′ 18″ ziemeļu platuma

64° 47′ 1″ rietumu garuma

18

18° 23′ 13″ ziemeļu platuma

64° 46′ 37″ rietumu garuma

19

18° 22′ 37″ ziemeļu platuma

64° 45′ 20″ rietumu garuma

20

18° 22′ 39″ ziemeļu platuma

64° 44′ 42″ rietumu garuma

21

18° 22′ 42″ ziemeļu platuma

64° 44′ 36″ rietumu garuma

22

18° 22′ 37″ ziemeļu platuma

64° 44′ 24″ rietumu garuma

23

18° 22′ 39″ ziemeļu platuma

64° 43′ 42″ rietumu garuma

24

18° 22′ 30″ ziemeļu platuma

64° 43′ 36″ rietumu garuma

25

18° 22′ 25″ ziemeļu platuma

64° 42′ 58″ rietumu garuma

26

18° 22′ 26″ ziemeļu platuma

64° 42′ 28″ rietumu garuma

27

18° 22′ 15″ ziemeļu platuma

64° 42′ 3″ rietumu garuma

28

18° 22′ 22″ ziemeļu platuma

64° 38′ 23″ rietumu garuma

29

18° 21′ 57″ ziemeļu platuma

64° 40′ 60″ rietumu garuma

30

18° 21′ 51″ ziemeļu platuma

64° 40′ 15″ rietumu garuma

31

18° 21′ 22″ ziemeļu platuma

64° 38′ 16″ rietumu garuma

32

18° 20′ 39″ ziemeļu platuma

64° 38′ 33″ rietumu garuma

33

18° 19′ 15″ ziemeļu platuma

64° 38′ 14″ rietumu garuma

34

18° 19′ 7″ ziemeļu platuma

64° 38′ 16″ rietumu garuma

35

18° 17′ 23″ ziemeļu platuma

64° 39′ 38″ rietumu garuma

36

18° 16′ 43″ ziemeļu platuma

64° 39′ 41″ rietumu garuma

37

18° 11′ 33″ ziemeļu platuma

64° 38′ 58″ rietumu garuma

38

18° 3′ 2″ ziemeļu platuma

64° 38′ 3″ rietumu garuma

39

18° 2′ 56″ ziemeļu platuma

64° 29′ 35″ rietumu garuma

40

18° 2′ 51″ ziemeļu platuma

64° 27′ 2″ rietumu garuma

41

18° 2′ 30″ ziemeļu platuma

64° 21′ 8″ rietumu garuma

42

18° 2′ 31″ ziemeļu platuma

64° 20′ 8″ rietumu garuma

43

18° 2′ 3″ ziemeļu platuma

64° 15′ 57″ rietumu garuma

44

18° 0′ 12″ ziemeļu platuma

64° 2′ 29″ rietumu garuma

45

17° 59′ 58″ ziemeļu platuma

64° 1′ 4″ rietumu garuma

46

17° 58′ 47″ ziemeļu platuma

63° 57′ 1″ rietumu garuma

47

17° 57′ 51″ ziemeļu platuma

63° 53′ 54″ rietumu garuma

48

17° 56′ 38″ ziemeļu platuma

63° 53′ 21″ rietumu garuma

49

17° 39′ 40″ ziemeļu platuma

63° 54′ 53″ rietumu garuma

50

17° 37′ 8″ ziemeļu platuma

63° 55′ 10″ rietumu garuma

51

17° 30′ 21″ ziemeļu platuma

63° 55′ 56″ rietumu garuma

52

17° 11′ 36″ ziemeļu platuma

63° 57′ 57″ rietumu garuma

53

17° 4′ 60″ ziemeļu platuma

63° 58′ 41″ rietumu garuma

54

16° 59′ 49″ziemeļu platuma

63° 59′ 18″ rietumu garuma

55

17° 18′ 37″ ziemeļu platuma

67° 32′ 14″ rietumu garuma

3.2. jūras reģions, kas atrodas virzienā no Havaju salu - Hawai΄i, Maui, Oahu, Moloka΄i, Ni΄ihau, Kaua΄i, Lāna΄i un Kaho΄olawe - piekrastes un ko norobežo ģeodēziskās līnijas, kuras savieno turpmāk minētās koordinātas:

PUNKTS

ĢEOGRĀFISKAIS PLATUMS

ĢEOGRĀFISKAIS GARUMS

1

22° 32′ 54″ ziemeļu platuma

153° 00′ 33″ rietumu garuma

2

23° 06′ 05″ ziemeļu platuma

153° 28′ 36″ rietumu garuma

3

23° 32′ 11″ ziemeļu platuma

154° 02′ 12″ rietumu garuma

4

23° 51′ 7″ ziemeļu platuma

154° 36′ 48″ rietumu garuma

5

24° 21′ 49″ ziemeļu platuma

155° 51′ 13″ rietumu garuma

6

24° 41′ 47″ ziemeļu platuma

156° 27′ 27″ rietumu garuma

7

24° 57′ 33″ ziemeļu platuma

157° 22′ 17″ rietumu garuma

8

25° 13′ 41″ ziemeļu platuma

157° 54′ 13″ rietumu garuma

9

25° 25′ 31″ ziemeļu platuma

158° 30′ 36″ rietumu garuma

10

25° 31′ 19″ ziemeļu platuma

159° 09′ 47″ rietumu garuma

11

25° 30′ 31″ ziemeļu platuma

159° 54′ 21″ rietumu garuma

12

25° 21′ 53″ ziemeļu platuma

160° 39′ 53″ rietumu garuma

13

25° 00′ 06″ ziemeļu platuma

161° 38′ 33″ rietumu garuma

14

24° 40′ 49″ ziemeļu platuma

162° 13′ 13″ rietumu garuma

15

24° 15′ 53″ ziemeļu platuma

162° 43′ 08″ rietumu garuma

16

23° 40′ 50″ ziemeļu platuma

163° 13′ 00″ rietumu garuma

17

23° 03′ 20″ ziemeļu platuma

163° 32′ 58″ rietumu garuma

18

22° 20′ 09″ ziemeļu platuma

163° 44′ 41″ rietumu garuma

19

21° 36′ 45″ ziemeļu platuma

163° 46′ 03″ rietumu garuma

20

20° 55′ 26″ ziemeļu platuma

163° 37′ 44″ rietumu garuma

21

20° 13′ 34″ ziemeļu platuma

163° 19′ 13″ rietumu garuma

22

19° 39′ 03″ ziemeļu platuma

162° 53′ 48″ rietumu garuma

23

19° 09′ 43″ ziemeļu platuma

162° 20′ 35″ rietumu garuma

24

18° 39′16″ ziemeļu platuma

161° 19′ 14″ rietumu garuma

25

18° 30′ 31″ ziemeļu platuma

160° 38′ 30″ rietumu garuma

26

18° 29′ 31″ ziemeļu platuma

159° 56′ 17″ rietumu garuma

27

18° 10′ 41″ ziemeļu platuma

159° 14′ 08″ rietumu garuma

28

17° 31′ 17″ ziemeļu platuma

158° 56′ 55″ rietumu garuma

29

16° 54′ 06″ ziemeļu platuma

158° 30′ 29″ rietumu garuma

30

16° 25′ 49″ ziemeļu platuma

157° 59′ 25″ rietumu garuma

31

15° 59′ 57″ ziemeļu platuma

157° 17′ 35″ rietumu garuma

32

15° 40′ 37″ ziemeļu platuma

156° 21′ 06″ rietumu garuma

33

15° 37′ 36″ ziemeļu platuma

155° 22′ 16″ rietumu garuma

34

15° 43′ 46″ ziemeļu platuma

154° 46′ 37″ rietumu garuma

35

15° 55′ 32″ ziemeļu platuma

154° 13′05″rietumu garuma

36

16° 46′ 27″ ziemeļu platuma

152° 49′ 11″ rietumu garuma

37

17° 33′ 42″ ziemeļu platuma

152° 00′ 32″ rietumu garuma

38

18° 30′ 16″ ziemeļu platuma

151° 30′ 24″ rietumu garuma

39

19° 02′ 47″ ziemeļu platuma

151° 22′ 17″ rietumu garuma

40

19° 34′ 46″ ziemeļu platuma

151° 19′ 47″ rietumu garuma

41

20° 07′ 42″ ziemeļu platuma

151° 22′ 58″ rietumu garuma

42

20° 38′ 43″ ziemeļu platuma

151° 31′ 36″ rietumu garuma

43

21° 29′ 09″ ziemeļu platuma

151° 59′ 50″ rietumu garuma

44

22° 06′ 58″ ziemeļu platuma

152° 31′ 25″ rietumu garuma

45

22° 32′ 54″ ziemeļu platuma

153° 00′ 33″ rietumu garuma

3.3. Amerikas Savienoto Valstu Karību jūras reģionā ietilpst šādi reģioni:

3.3.1. jūras reģions, kas atrodas virzienā no Puertoriko Sadraudzības un Amerikas Savienoto Valstu Virdžīnu salu Atlantijas okeāna un Karību jūras piekrastes un ko norobežo ģeodēziskās līnijas, kuras savieno turpmāk minētās koordinātas:

PUNKTS

ĢEOGRĀFISKAIS PLATUMS

ĢEOGRĀFISKAIS GARUMS

1

17° 18′ 37″ ziemeļu platuma

67° 32′ 14″ rietumu garuma

2

19° 11′ 14″ ziemeļu platuma

67° 26′ 45″ rietumu garuma

3

19° 30′ 28″ ziemeļu platuma

65° 16′ 48″ rietumu garuma

4

19° 12′ 25″ ziemeļu platuma

65° 6′ 8″ rietumu garuma

5

18° 45′ 13″ ziemeļu platuma

65° 0′ 22″ rietumu garuma

6

18° 41′ 14″ ziemeļu platuma

64° 59′ 33″ rietumu garuma

7

18° 29′ 22″ ziemeļu platuma

64° 53′ 51″ rietumu garuma

8

18° 27′ 35″ ziemeļu platuma

64° 53′ 22″ rietumu garuma

9

18° 25′ 21″ ziemeļu platuma

64° 52′ 39″ rietumu garuma

10

18° 24′ 30″ ziemeļu platuma

64° 52′ 19″ rietumu garuma

11

18° 23′ 51″ ziemeļu platuma

64° 51′ 50″ rietumu garuma

12

18° 23′ 42″ ziemeļu platuma

64° 51′ 23″ rietumu garuma

13

18° 23′ 36″ ziemeļu platuma

64° 50′ 17″ rietumu garuma

14

18° 23′ 48″ ziemeļu platuma

64° 49′ 41″ rietumu garuma

15

18° 24′ 11″ ziemeļu platuma

64° 49′ 0″ rietumu garuma

16

18° 24′ 28″ ziemeļu platuma

64° 47′ 57″ rietumu garuma

17

18° 24′ 18″ ziemeļu platuma

64° 47′ 1″ rietumu garuma

18

18° 23′ 13″ ziemeļu platuma

64° 46′ 37″ rietumu garuma

19

18° 22′ 37″ ziemeļu platuma

64° 45′ 20″ rietumu garuma

20

18° 22′ 39″ ziemeļu platuma

64° 44′ 42″ rietumu garuma

21

18° 22′ 42″ ziemeļu platuma

64° 44′ 36″ rietumu garuma

22

18° 22′ 37″ ziemeļu platuma

64° 44′ 24″ rietumu garuma

23

18° 22′ 39″ ziemeļu platuma

64° 43′ 42″ rietumu garuma

24

18° 22′ 30″ ziemeļu platuma

64° 43′ 36″ rietumu garuma

25

18° 22′ 25″ ziemeļu platuma

64° 42′ 58″ rietumu garuma

26

18° 22′ 26″ ziemeļu platuma

64° 42′ 28″ rietumu garuma

27

18° 22′ 15″ ziemeļu platuma

64° 42′ 3″ rietumu garuma

28

18° 22′ 22″ ziemeļu platuma

64°38′ 23″ rietumu garuma

29

18° 21′ 57″ ziemeļu platuma

64° 40′ 60″ rietumu garuma

30

18° 21′ 51″ ziemeļu platuma

64° 40′ 15″ rietumu garuma

31

18° 21′ 22″ ziemeļu platuma

64° 38′ 16″ rietumu garuma

32

18° 20′ 39″ ziemeļu platuma

64° 38′ 33″ rietumu garuma

33

18° 19′ 15″ ziemeļu platuma

64° 38′ 14″ rietumu garuma

34

18° 19′ 7″ ziemeļu platuma

64° 38′ 16″ rietumu garuma

35

18° 17′ 23″ ziemeļu platuma

64° 39′ 38″ rietumu garuma

36

18° 16′ 43″ ziemeļu platuma

64° 39′ 41″ rietumu garuma

37

18° 11′ 33″ ziemeļu platuma

64° 38′ 58″ rietumu garuma

38

18° 3′ 2″ ziemeļu platuma

64° 38′ 3″rietumu garuma

39

18° 2′ 56″ ziemeļu platuma

64° 29′ 35″ rietumu garuma

40

18° 2′ 51″ ziemeļu platuma

64° 27′ 2″ rietumu garuma

41

18° 2′ 30″ ziemeļu platuma

64° 21′ 8″ rietumu garuma

42

18° 2′ 31″ ziemeļu platuma

64° 20′ 8″ rietumu garuma

43

18° 2′ 3″ ziemeļu platuma

64° 15′ 57″rietumu garuma

44

18° 0′ 12″ ziemeļu platuma

64°2′ 29″ rietumu garuma

45

17° 59′ 58″ ziemeļu platuma

64° 1′ 4″ rietumu garuma

46

17° 58′ 47″ ziemeļu platuma

63° 57′ 1″ rietumu garuma

47

17° 57′ 51″ ziemeļu platuma

63° 53′ 54″ rietumu garuma

48

17° 56′ 38″ ziemeļu platuma

63° 53′ 21″ rietumu garuma

49

17° 39′ 40″ ziemeļu platuma

63° 54′ 53″ rietumu garuma

50

17° 37′ 8″ ziemeļu platuma

63° 55′ 10″ rietumu garuma

51

17° 30′ 21″ ziemeļu platuma

63° 55′ 56″ rietumu garuma

52

17° 11′ 36″ ziemeļu platuma

63° 57′ 57″ rietumu garuma

53

17°4′ 60″ ziemeļu platuma

63° 58′ 41″ rietumu garuma

54

16° 59′ 49″ ziemeļu platuma

63° 59′ 18″ rietumu garuma

55

17° 18′ 37″ ziemeļu platuma

67° 32′ 14″ rietumu garuma

 

4. NODAĻA
NOTEIKUMI PAR KUĢU ENERGOEFEKTIVITĀTI

19. noteikums

Piemērošana

1. Šī nodaļa attiecas uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk.

2. Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz

2.1. kuģiem, kas veic reisus vienīgi tās valsts suverenitātei pakļautajos vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos, ar kuras karogu konkrētais kuģis ir tiesīgs kuģot. Tomēr katrai Pusei, veicot attiecīgus pasākumus, ir jānodrošina, ka šādi kuģi tiek būvēti un ekspluatēti saskaņā ar 4. nodaļu, ciktāl tas ir lietderīgi un iespējami.

3. Šā pielikuma 20. un 21. noteikums neattiecas uz kuģiem ar dīzeļelektrisko piedziņas, turbīnas piedziņas vai hibrīdpiedziņas sistēmu.

4. Neatkarīgi no šā noteikuma 1. punkta nosacījumiem administrācija drīkst nepiemērot prasību, ka kuģim, kura bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, ir jāatbilst 20. un 21. noteikumam.

5. Šā noteikuma 4. punkta nosacījums neattiecas uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk

5.1. un kuru būvēšanas līgums ir noslēgts 2017. gada 1. februārī vai pēc tam,

vai

5.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, kuriem ielikts ķīlis vai kuri bijuši līdzīgā būvniecības stadijā 2017. gada 1. jūlijā vai pēc tam,

vai

5.3. kuri piegādāti 2019. gada 1. jūlijā vai pēc tam, vai

5.4. gadījumos, kad jauna vai esoša kuģa būtiska pārbūve, kuras definīcija ir 2.24. noteikumā, tiek veikta 2017. gada 1. janvārī vai pēc tam un kad tiek piemērots 2. nodaļas 5.4.2. un 5.4.3. noteikums.

6. Šīs konvencijas Puses administrācija, kas ļauj piemērot šā noteikuma 4. punktu vai aptur, atsauc vai atsakās veikt šā punkta piemērošanu kuģim, kurš ir tiesīgs kuģot ar šīs Puses karogu, nekavējoties par to sniedz informāciju Organizācijai, lai tā savukārt varētu to nodot šā protokola Pusēm zināšanai.

20. noteikums

Sasniegtā projektētā energoefektivitāte (sasniegtais EEDI)

1. Sasniegto EEDI aprēķina

1.1. ikvienam jaunam kuģim,

1.2. ikvienam jaunam kuģim, kam ir veikta būtiska pārbūve, un

1.3. ikvienam jaunam vai esošam kuģim, kam ir veikta būtiska pārbūve, kura ir tik plaša, ka administrācija to atzīst par no jauna uzbūvētu kuģi, kas atbilst vienai vai vairākām kategorijām, kuras minētas 2. noteikuma 25.-35. punktā. Sasniegtais EEDI ir specifisks katram kuģim, tas rāda aplēstos kuģa tehniskos raksturojumus energoefektivitātes ziņā, un tam tiek pievienota EEDI tehniskā datne, kurā ir visa informācija, kas nepieciešama sasniegtā EEDI aprēķināšanai, un kurā redzams aprēķinu process. Sasniegto EEDI pārbauda, pamatojoties uz EEDI tehnisko datni, vai nu administrācija, vai jebkura organizācija8, ko tā attiecīgi pilnvarojusi.

2. Sasniegto EEDI aprēķina, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas9.


8 Skatīt Vadlīnijas, kuras attiecas uz tādu organizāciju pilnvarošanu, kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.739(18), un kuras Organizācija drīkst grozīt, un Specifikācijas, kuras attiecas uz tādu atzītu organizāciju apskates un sertifikācijas funkcijām, kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.789(19), un kuras Organizācija drīkst grozīt.
9 Vadlīnijas par projektētās energoefektivitātes aprēķina metodi jauniem kuģiem.

21. noteikums

Prasītais EEDI

1. Ikvienam

1.1. jaunam kuģim,

1.2. jaunam kuģim, kam ir veikta būtiska pārbūve, un

1.3. jaunam vai esošam kuģim, kam ir veikta būtiska pārbūve, kura ir tik plaša, ka administrācija to atzīst par no jauna uzbūvētu kuģi, kas atbilst vienai vai vairākām kategorijām, kuras minētas 2. noteikuma 25.-31. punktā un kam ir piemērojama šī nodaļa, sasniegtais EEDI ir šāds:

sasniegtais EEDI ≤ prasītais EEDI = (1-X/100) × atskaites līnijas vērtība,

kur X ir 1. tabulā minētais samazinājuma koeficients prasītajam EEDI attiecībā pret EEDI atskaites līniju.

2. Attiecībā uz ikvienu jaunu un esošo kuģi, kam ir veikta būtiska pārbūve, kura ir tik plaša, ka administrācija to atzīst par no jauna uzbūvētu kuģi, sasniegto EEDI aprēķina saskaņā ar 21.1. punkta prasībām, un tam ir jāatbilst šīm prasībām, ņemot vērā samazinājuma koeficientu, kas piemērojams atkarībā no kuģa tipa un pārbūvētā kuģa izmēra pārbūves līguma noslēgšanas datumā vai, ja šāda līguma nav, pārbūves uzsākšanas datumā.

1. tabula. EEDI samazinājuma koeficienti (procentos) attiecībā pret EEDI atskaites līniju

Kuģa tips

Izmērs

0. fāze
2013. gada 1. janvāris-2014. gada 31. decembris

1. fāze
2015. gada 1. janvāris- 2019. gada 31. decembris

2. fāze
2020. gada 1. janvāris- 2024. gada 31. decembris

3. fāze
2025. gada 1. janvāris un uz priekšu

Beramkravu kuģis 20000 DWT un vairāk

0

10

20

30

10000-20000 DWT

nav piemērojams

0-10*

0-20*

0-30*

Gāzes pārvadātājs 10000 DWT un vairāk

0

10

20

30

2000-10000 DWT

nav piemērojams

0-10*

0-20*

0-30*

Tankkuģis 20000 DWT un vairāk

0

10

20

30

4000-20000 DWT

nav piemērojams

0-10*

0-20*

0-30*

Konteinerkuģis 15000 DWT un vairāk

0

10

20

30

10000-15000 DWT

nav piemērojams

0-10*

0-20*

0-30*

Ģenerālkravas kuģi 15000 DWT un vairāk

0

10

15

30

3000-15000 DWT

nav piemērojams

0-10*

0-15*

0-30*

Refrižeratorkuģis 5000 DWT un vairāk

0

10

15

30

3000-5000 DWT

nav piemērojams

0-10*

0-15*

0-30*

Dažādu kravu pārvadātājs 20000 DWT un vairāk

0

10

20

30

4000-2000 DWT

nav piemērojams

0-10*

0-20*

0-30*



* Samazinājuma koeficients tiek lineāri interpolēts starp šīm divām vērtībām atkarībā no kuģa izmēra. Samazinājuma koeficienta mazāko vērtību piemēro mazākā izmēra kuģiem.
"Nav piemērojams" nozīmē to, ka netiek piemērots prasītais EEDI.

3. Atskaites līnijas vērtības aprēķina šādi:

atskaites līnijas vērtība = a ×b -c,

kur a, b un c ir parametri, kas norādīti 2. tabulā.

2. tabula. Parametri atsauces vērtību noteikšanai dažādiem kuģu tipiem

Kuģa tips, kas definēts 2. noteikumā

a

b

c

2.25. Beramkravu kuģis

961,79

Kuģa DWT

0,477

2.26. Gāzes pārvadātājs

1120,00

Kuģa DWT

0,456

2.27. Tankkuģis

1218,80

Kuģa DWT

0,488

2.28. Konteinerkuģis

174,22

Kuģa DWT

0,201

2.29. Ģenerālkravas kuģis

107,48

Kuģa DWT

0,216

2.30. Refrižeratorkuģis

227,01

Kuģa DWT

0,244

2.31. Dažādu kravu pārvadātājs

1219,00

Kuģa DWT

0,488

4. Ja, ņemot vērā kuģa konstrukciju, tas atbilst vairāk nekā vienai no iepriekšminētajām kuģa tipa definīcijām, tad prasītais EEDI ir stingrākais (zemākais) prasītais EEDI.

5. Ikvienam kuģim, uz kuru attiecas šis noteikums, ierīkotā dzinēja jauda nedrīkst būt mazāka par jaudu, kas nepieciešama, lai saglabātu kuģa manevrējamību nelabvēlīgos apstākļos, kas definēti vadlīnijās, kuras izstrādās Organizācija.

6. 1. fāzes sākumā un 2. fāzes viduspunktā Organizācija pārskata tehnoloģiju attīstību un vajadzības gadījumā groza noteiktos laikposmus, EEDI atskaites līniju parametrus attiecīgajiem kuģu tipiem un šajā noteikumā noteiktos samazinājuma koeficientus.

22. noteikums

Kuģa energoefektivitātes pārvaldības plāns (SEEMP)

1. Uz katra kuģa ir īpašs Kuģa energoefektivitātes pārvaldības plāns (SEEMP). Tas var būt daļa no kuģa drošības vadības sistēmas (SMS).

2. SEEMP tiek izstrādāts, ņemot vērā Organizācijas pieņemtās vadlīnijas.

23. noteikums

Tehniskās sadarbības veicināšana un tādu tehnoloģiju nodošana, kas saistītas ar kuģu energoefektivitātes uzlabošanu

1. Administrācija, sadarbojoties ar Organizāciju un citām starptautiskajām struktūrām, tieši vai ar Organizācijas starpniecību vajadzības gadījumā sekmē un sniedz atbalstu valstīm, jo īpaši jaunattīstības valstīm, kas lūdz tehnisko palīdzību.

2. Puses administrācija, ievērojot savas valsts likumus, noteikumus un politiku, aktīvi sadarbojas ar citām Pusēm, sekmējot tehnoloģiju attīstību un nodošanu un informācijas apmaiņu ar valstīm, kas lūdz tehnisko palīdzību, jo īpaši jaunattīstības valstīm, saistībā ar pasākumu īstenošanu, lai izpildītu šā pielikuma 4. nodaļas prasības, jo īpaši 19. noteikuma 4.-6. punktu.

 

VIII PAPILDINĀJUMS
Starptautiskās energoefektivitātes (IEE) apliecības veidlapa

STARPTAUTISKĀ ENERGOEFEKTIVITĀTES APLIECĪBA

Saskaņā ar 1997. gada protokolu, kas grozīts ar rezolūciju MEPC.203(62), ar kuru groza 1973. gada Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kas grozīta ar attiecīgo 1978. gada protokolu (turpmāk tekstā - konvencija), un saskaņā ar

...................................................................................................................................................................................................................
(pilns Puses apzīmējums)

valdības pilnvarojumu izsniegusi .....................................................................................................................................................
(saskaņā ar konvencijas nosacījumiem pilnvarotās kompetentās personas vai organizācijas pilns apzīmējums)

Ziņas par kuģi10

Kuģa vārds .............................................................................................................................................................................................

Pazīšanas numurs vai burti ...............................................................................................................................................................

Reģistrācijas osta .................................................................................................................................................................................

Bruto tilpība ..........................................................................................................................................................................................

IMO numurs11 ........................................................................................................................................................................................

AR ŠO TIEK APLIECINĀTS, KA:

1. Ir veikta šī kuģa apskate saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 5.4. noteikumu, un

2. Apskate liecina, ka kuģis atbilst 20., 21. un 22. noteikuma attiecīgajām prasībām.

Datums, kurā pabeigta apskate, uz ko pamatojas šī apliecība ..................................... (dd/mm/gggg)

Izsniegta ....................................................................................................................................................................................................
(Apliecības izsniegšanas vieta)

(dd/mm/gggg) .........................................     .........................................................................................................................................
(Izsniegšanas datums)                                     (Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas paraksts, kura izsniegusi šo apliecību)

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)


10 Ziņas par kuģi var ierakstīt ailēs horizontāli.
11 Saskaņā ar IMO kuģu identifikācijas numuru shēmu [Ship Identification Number Scheme], ko Organizācija ir pieņēmusi ar rezolūciju A.600(15).

 

Starptautiskās energoefektivitātes apliecības (IEE apliecība) papildinājums

KUĢU KONSTRUKCIJAS SARAKSTS SAISTĪBĀ AR ENERGOEFEKTIVITĀTI

Piezīmes.

1. Šo sarakstu pastāvīgi pievieno IEE apliecībai. IEE apliecībai jābūt pieejamai uz kuģa jebkurā laikā.

2. Šim sarakstam ir jābūt vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja lieto arī izsniedzējpuses attiecīgo valsts valodu, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā.

3. Ailes jāaizpilda, attiecīgi lietojot krustiņu (x), ja atbilde ir "jā" un "piemērojams", vai svītriņu (-), ja atbilde ir "nē" un "nav piemērojams".

4. Ja vien nav noteikts citādi, šajā sarakstā minētie noteikumi ir konvencijas VI pielikuma noteikumi, un rezolūcijas vai cirkulāri ir Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pieņemtās rezolūcijas vai cirkulāri.

1. Ziņas par kuģi

1.1. Kuģa vārds ......................................................................................................................................................................................

1.2 IMO numurs ......................................................................................................................................................................................

1.3. Būvēšanas līguma datums ..........................................................................................................................................................

1.4. Bruto tilpība ......................................................................................................................................................................................

1.5. Kravnesība ......................................................................................................................................................................................

1.6. Kuģa tips* ........................................................................................................................................................................................

2. Piedziņas sistēma

2.1. Dīzeļpiedziņa ............................................................................................................................................................................. []

2.2. Dīzeļelektriskā piedziņa ......................................................................................................................................................... []

2.3. Turbīnas piedziņa .................................................................................................................................................................... []

2.4. Hibrīdpiedziņa .......................................................................................................................................................................... []

2.5. Cita piedziņas sistēma ............................................................................................................................................................. []

3. Sasniegtā projektētā energoefektivitāte

3.1. Sasniegto EEDI saskaņā ar 20.1. noteikumu aprēķina, pamatojoties uz informāciju, kas ietverta EEDI tehniskajā datnē, kurā aprakstīts arī sasniegtā EEDI aprēķinu process …......................................................................................…….. []

Sasniegtais EEDI ir: .................................... grami CO2/tonnjūdze

3.2. Sasniegto EEDI neaprēķina, jo:

3.2.1. kuģis ir atbrīvots saskaņā ar 20. noteikuma 1. punktu, tāpēc ka tas nav jauns kuģis saskaņā ar 2. noteikuma 23. punkta definīciju ....................................................................................................................................................................... []

3.2.2. piedziņas sistēmas tips ir atbrīvots saskaņā ar 19. noteikuma 3. punktu .............................................................. []

3.2.3. kuģa administrācija nepiemēro 20. noteikuma prasības saskaņā ar 19. noteikuma 4. punktu ......................... []

3.2.4. kuģa tips ir atbrīvots saskaņā ar 20. noteikuma 1. punktu ........................................................................................ []

4. Prasītais EEDI

4.1. Prasītais EEDI ir: .................................... grami CO2/tonnjūdze

4.2. Prasīto EEDI nepiemēro, jo:

4.2.1. kuģis ir atbrīvots saskaņā ar 21. noteikuma 1. punktu, tāpēc ka tas nav jauns kuģis saskaņā ar 2. noteikuma 23. punkta definīciju ........................................................................................................................................................................ []

4.2.2. piedziņas sistēmas tips ir atbrīvots saskaņā ar 19. noteikuma 3. punktu ............................................................... []

4.2.3. kuģa administrācija nepiemēro 21. noteikuma prasības saskaņā ar 19. noteikuma 4. punktu ......................... []

4.2.4. kuģa tips ir atbrīvots saskaņā ar 21. noteikuma 1. punktu ........................................................................................ []

4.2.5. kuģa jauda ir mazāka par minimālo jaudu, kas minēta 21. noteikuma 2. punkta 1. tabulā ................................. []

5. Kuģa energoefektivitātes pārvaldības plāns

5.1. Kuģim ir Kuģa energoefektivitātes pārvaldības plāns (SEEMP) saskaņā ar 22. noteikumu ..................................... []

6. EEDI tehniskā datne

6.1. IEE apliecībai ir pievienota EEDI tehniskā datne saskaņā ar 20. noteikuma 1. punktu .......................................... []

6.2. EEDI tehniskās datnes identifikācijas/pārbaudes numurs ...........................................................................

6.3. EEDI tehniskās datnes pārbaudes datums .........................................................................................

AR ŠO TIEK APLIECINĀTS, ka minētais saraksts ir pareizs visos aspektos.

Izsniegts ....................................................................................................................................................................................................
(Saraksta izsniegšanas vieta)

(dd/mm/gggg) .......................................     ............................................................................................................................................
(Izsniegšanas datums)                                   (Tās attiecīgi pilnvarotās amatpersonas paraksts, kura izsniegusi šo sarakstu )

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)


* Norādiet kuģa tipu saskaņā ar definīcijām, kas minētas 2. noteikumā. Kuģi, kas atbilst vairāk nekā vienam no kuģu tipiem, kuru definīcijas ir 2. noteikumā, tiek uzskatīti par kuģa tipu ar stingrāko (zemāko) prasīto EEDI. Ja kuģis neatbilst nevienam no kuģu tipiem, kuru definīcijas ir 2. noteikumā, tad norādiet: "kuģis, kas neatbilst nevienam no 2. noteikumā definētajiem kuģu tipiem".

________________________

01.08.2013