Darbības ar dokumentu

Ārlietu ministrijas informācija

Rīgā 2013.gada 21.februārī

Par konvenciju grozījumu, kuri stājušies spēkā, tulkojumu publicēšanu

Ārlietu ministrija pārsūta publicēšanai Satiksmes ministrijas sagatavotos konvenciju grozījumu, kuri stājušies spēkā, tulkojumus:

1) 1973.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu 1978.gada Protokola pielikuma grozījumi (pārskatītais MARPOL konvencijas V pielikums), kas pieņemti 2011.gada 15.jūlijā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Jūras Vides aizsardzības Komitejas (MEPC) rezolūciju MEPC.201(62).

Grozījumi ir stājušies spēkā 2013.gada 1.janvārī. Konvencijas teksts angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2008.gada 23.jūlijā, Nr.112(3896).

2) 1997.gada Protokola pielikuma, ar ko groza 1973.gada Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kura grozīta ar 1978.gada protokolu, grozījumi (pārskatītais MARPOL konvencijas VI pielikums), kas pieņemti 2011.gada 15.jūlijā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Jūras Vides aizsardzības Komitejas (MEPC) rezolūciju MEPC.203(62).

Grozījumi stāsies spēkā 2013.gada 1.augustā. Protokola teksts angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2006.gada 30.maijā, Nr.83(3451).

3) 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW) pielikuma grozījumi, kas pieņemti Starptautiskās Jūrniecības organizācijas diplomātiskajā konferencē 2010.gada 21.-25.jūnijā Manilā, Filipīnās.

Grozījumi stājušies spēkā 2012.gada 1.janvārī. Konvencijas teksts angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2003.gada 7.februārī, Nr.21(2786).

4) 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas kodeksa (STCW Code) grozījumi, kas pieņemti Starptautiskās Jūrniecības organizācijas diplomātiskajā konferencē 2010.gada 21.-25.jūnijā Manilā, Filipīnās.

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore I.Mangule

13. PIELIKUMS

REZOLŪCIJA MEPC.201(62)

Pieņemta 2011. gada 15. jūlijā

GROZĪJUMI PIELIKUMĀ, KURŠ PIEVIENOTS 1978. GADA PROTOKOLAM, KAS ATTIECAS UZ 1973. GADA STARPTAUTISKO KONVENCIJU PAR KUĢU IZRAISĪTĀ PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANU

(Pārskatītais MARPOL konvencijas V pielikums)

JŪRAS VIDES AIZSARDZĪBAS KOMITEJA,

atsaucoties uz Konvencijas par Starptautisko Jūrniecības organizāciju 38. panta a) punktu, kas attiecas uz Jūras vides aizsardzības komitejas (Komitejas) funkcijām, kuras tai pildāmas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām par jūras piesārņojuma novēršanu un kontroli;

ievērojot 16. pantu 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (turpmāk tekstā - "1973. gada konvencija") un VI pantu 1978. gada protokolā, kas attiecas uz 1973. gada Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (turpmāk tekstā - "1978. gada protokols"), un to, ka šajos pantos ir noteikta 1978. gada protokola grozīšanas procedūra un ka tie uzliek Organizācijas attiecīgajai iestādei pienākumu izskatīt un pieņemt grozījumus 1973. gada konvencijā, kas grozīta ar 1978. gada protokolu (MARPOL 73/78);

izskatījusi MARPOL 73/78 V pielikuma grozījumu projektu,

1. pieņem saskaņā ar 1973. gada konvencijas 16. panta 2. punkta d) apakšpunktu MARPOL 73/78 V pielikuma grozījumus, kuri ir izklāstīti šīs rezolūcijas pielikumā;

2. nolemj saskaņā ar 1973. gada konvencijas 16. panta 2. punkta f) apakšpunkta iii) daļu, ka grozījumi tiek uzskatīti par pieņemtiem 2012. gada 1. jūlijā, ja vien līdz šim datumam ne mazāk kā viena trešdaļa Pušu vai tās Puses, kuru kopējais tirdzniecības flotes apjoms ir vismaz 50 procenti no pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības, nav paziņojušas Organizācijai, ka iebilst pret šiem grozījumiem;

3. aicina Puses ņemt vērā to, ka saskaņā ar 1973. gada konvencijas 16. panta 2) punkta g) apakšpunkta ii) daļu minētie grozījumi stāsies spēkā 2013. gada 1. janvārī, ja tie būs pieņemti saskaņā ar iepriekšminēto 2. punktu;

4. lūdz ģenerālsekretāru saskaņā ar 1973. gada konvencijas 16. panta 2) punkta e) apakšpunktu šīs rezolūcijas un tās pielikumā iekļauto grozījumu teksta apstiprinātas kopijas nosūtīt visām MARPOL 73/78 Pusēm;

5. lūdz ģenerālsekretāru šīs rezolūcijas un tās pielikuma kopijas nosūtīt arī tiem Organizācijas locekļiem, kas nav MARPOL 73/78 Puses.

PIELIKUMS

PĀRSKATĪTAIS MARPOL KONVENCIJAS V PIELIKUMS

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KUĢU ATKRITUMU IZRAISĪTĀ PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANU

1. noteikums

Definīcijas

Šajā pielikumā:

1. "Dzīvnieku līķi" ir visu to dzīvnieku līķi, kuri miruši vai nokauti reisa laikā un kuri pārvadāti uz kuģa kā krava.

2. "Kravas atlikumi" ir kravas paliekas, uz kurām neattiecas neviens cits no šīs Konvencijas pielikumiem un kuras paliek uz klāja vai tilpnēs pēc iekraušanas vai izkraušanas, tostarp iekraušanas un izkraušanas atlikumi vai izšļakstījumi, un tās var būt gan slapjas, gan sausas, gan tādas, kas nokļuvušas mazgāšanas ūdenī, bet tās nav kravas putekļi, kuri paliek uz klāja pēc izslaucīšanas, vai putekļi uz kuģa ārējās virsmas.

3. "Cepamā eļļa" ir jebkāda pārtikas eļļa vai dzīvnieku tauki, kas tiek vai tiks izmantoti ēdiena iepriekšējai apstrādei vai gatavošanai, bet tā nav pats ēdiens, kurš tiek gatavots, izmantojot šo eļļu.

4. "Sadzīves atkritumi" ir jebkādi atkritumi, uz kuriem neattiecas pārējie pielikumi un kuri rodas dzīvojamās telpās uz kuģa klāja. Sadzīves ūdeņi nav sadzīves atkritumi.

5. "Maršrutā" nozīmē to, ka attiecīgais kuģis jūrā kuģo kādā maršrutā vai maršrutos, ietverot novirzi no īsākā tiešā ceļa, kas, cik vien iespējams saistībā ar navigāciju, izraisīs kādu noplūdi, kura varētu izplatīties tik lielā jūras teritorijā, cik tas ir pamatoti un iespējami.

6. "Zvejas rīki" ir jebkādas fiziskas ierīces vai to daļas, vai tādu priekšmetu apvienojums, ko var novietot uz ūdens, ūdeņos vai jūras dibenā, lai notvertu jūras vai saldūdens organismus vai kontrolēt to turpmāku notveršanu vai savākšanu.

7. "Stacionāras vai peldošas platformas" ir stacionāras vai peldošas būves, kas izvietotas jūrā un iesaistītas jūras dibena minerālu resursu izpētē, ieguvē un ar to saistītajā apstrādē.

8. "Pārtikas atkritumi" ir visas bojātās un nebojātās pārtikas vielas, tostarp augļi, dārzeņi, piena produkti, mājputnu gaļa, gaļas produkti un ēdiena paliekas, kas rodas uz kuģa klāja.

9. "Atkritumi" ir visa veida pārtikas, sadzīves un ekspluatācijas atkritumi, jebkādas plastmasas materiāli, kravas atlikumi, cepamā eļļa, zvejas rīki un dzīvnieku līķi, kas radušies parastas kuģa ekspluatācijas laikā un ir nepārtraukti vai periodiski iznīcināmi, izņemot vielas, kuras noteiktas vai uzskaitītas citos šīs konvencijas pielikumos. Atkritumi nav svaigas zivis un to daļas, kas iegūtas, reisa laikā veicot zvejas darbības vai veicot tādas akvakultūras darbības kā zivju, tostarp vēžveidīgo, transportēšanu, lai tos izvietotu akvakultūras iekārtā, un noķerto zivju, tostarp vēžveidīgo, transportēšanu no šādām iekārtām uz krastu, lai tos pārstrādātu.

10. "Atkritumu dedzināmās krāsns pelni" ir pelni un izdedži, kas rodas uz kuģa esošajās atkritumu dedzināmajās krāsnīs, kuras tiek izmantotas atkritumu dedzināšanai.

11. "Tuvākā sauszeme". Jēdziens "no tuvākās sauszemes" nozīmē "no bāzes līnijas, no kuras saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir noteikti attiecīgās teritorijas teritoriālie ūdeņi", izņemot Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, attiecībā uz kuru "no tuvākās sauszemes" šajā pielikumā nozīmē "no līnijas, kas vilkta no Austrālijas krasta punkta:

ar 11°00´ dienvidu platuma, 142°08´ austrumu garuma

uz punktu ar 10°35´ dienvidu platuma, 141°55´ austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 10°00´ dienvidu platuma, 142°00´ austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 9°10´ dienvidu platuma, 143°52´ austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 9°00´ dienvidu platuma, 144°30´ austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 10°41´ dienvidu platuma, 145°00´ austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 13°00´ dienvidu platuma, 145°00´ austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 15°00´ dienvidu platuma, 146°00´ austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 17°30´ dienvidu platuma, 147°00´ austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 21°00´ dienvidu platuma, 152°55´ austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 24°30´ dienvidu platuma, 154°00´ austrumu garuma,

no turienes uz punktu Austrālijas krastā ar 24°42´ dienvidu platuma, 153°15´ austrumu garuma".

12. "Ekspluatācijas atkritumi" ir visi cietie atkritumi (tostarp šķidrmēsli), uz kuriem neattiecas pārējie pielikumi un kuri tiek savākti uz klāja kuģa parastās apkopes vai ekspluatācijas laikā vai tiek izmantoti kravas iekraušanai un pārvietošanai. Ekspluatācijas atkritumi ir arī tīrīšanas līdzekļi un piedevas, kas atrodas kravas tilpņu un ārējās virsmas mazgāšanas ūdenī. Ekspluatācijas atkritumi nav sadzīves ūdeņi, sateces ūdeņi vai kāda cita līdzīga izvadīšana, kas ir būtiska kuģa darbībai, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.

13. "Plastmasa" ir ciets materiāls, kura būtiska sastāvdaļa ir viens vai vairāki lielas molekulmasas polimēri un kuru polimēra vai gatavā produkta ražošanas laikā veido (formē), izmantojot karsēšanu un/vai spiedienu. Plastmasas materiāli var būt gan cieti un trausli, gan mīksti un elastīgi. Šajā pielikumā "jebkādas plastmasas materiāli" ir visi atkritumi, kuri ir no jebkāda veida plastmasas vai kuru sastāvā ir jebkāda veida plastmasa, tostarp sintētiskās virves, sintētiskie zvejas tīkli, plastmasas atkritumu maisi un atkritumu dedzināmās krāsns pelni, kas radušies, dedzinot plastmasas izstrādājumus.

14. "Īpašā teritorija" ir jūras reģions, kur atzītu tehnisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar tā okeanogrāfisko un ekoloģisko stāvokli un šī reģiona satiksmes specifiskajām iezīmēm, ir jāievieš īpašas obligātas metodes, lai novērstu jūras piesārņošanu ar atkritumiem.

Šajā pielikumā īpašās teritorijas ir Vidusjūras reģions, Baltijas jūras reģions, Melnās jūras reģions, Sarkanās jūras reģions, Jūras līča reģions, Ziemeļjūras reģions, Antarktikas reģions un Paplašinātais Karību reģions, un šīs īpašās teritorijas ir noteiktas šādi:

14.1. "Vidusjūras reģions" ir pati Vidusjūra un tās līči un jūras ar robežlīniju starp Vidusjūru un Melno jūru, ko veido 41^o ziemeļu paralēle un ko rietumos norobežo Gibraltāra jūras šaurums 5^o36´ rietumu meridiānā.

14.2. "Baltijas jūras reģions" ir pati Baltijas jūra ar Botnijas līci, Somu līci un ieeju Baltijas jūrā, un to norobežo 57^o44,8´ziemeļu paralēle, kas iet caur Skāgena ragu Skageraka šaurumā.

14.3. "Melnās jūras reģions" ir pati Melnā jūra ar robežlīniju starp Vidusjūru un Melno jūru, ko veido 41^o ziemeļu paralēle.

14.4. "Sarkanās jūras reģions" ir pati Sarkanā jūra ar Suecas līčiem un Akabas līci, ko dienvidos norobežo loksodroma starp Rāsiani (12^o28,5´Z, 43^o19,6´A) un Husnmurādu (12^o40,4´Z, 43^o30,2´A).

14.5. "Jūras līča reģions" ir jūras reģions, kas atrodas ziemeļrietumos no loksodromas starp Hadas zemesragu (22^o30΄Z, 59^o48΄A) un Fasteha zemesragu (25^o04΄Z, 61^o25΄A).

14.6. "Ziemeļjūras reģions" ir pati Ziemeļjūra un tajā esošās jūras, kas atrodas robežās starp:

14.6.1. Ziemeļjūru uz dienvidiem no 62° ziemeļu platuma un uz austrumiem no 4° rietumu garuma,

14.6.2. Skageraku, kura dienvidu robeža ir noteikta austrumos no Skavas ar 57°44,8΄ ziemeļu platuma, un

14.6.3. Lamanšu un tā pieejām uz austrumiem no 5° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 48°30΄ ziemeļu platuma.

14.7. "Antarktikas reģions" ir jūras reģions uz dienvidiem no 60^o dienvidu platuma.

14.8. "Paplašinātais Karību reģions" ir Meksikas līcis, pati Karību jūra ar tās līčiem un jūrām un tā Atlantijas okeāna daļa, ko norobežo 30° ziemeļu paralēle no Floridas austrumu virzienā līdz 77°30΄ rietumu meridiānam, no turienes loksodroma līdz 20° ziemeļu paralēles un 59° rietumu meridiāna krustošanās punktam, no turienes loksodroma līdz 7°20΄ ziemeļu paralēles un 50° rietumu meridiāna krustošanās punktam, no turienes loksodroma, kas vilkta dienvidrietumu virzienā līdz Franču Gvajānas austrumu robežai.

2. noteikums

Piemērošana

Ja vien nav nepārprotami noteikts citādi, šā pielikuma noteikumi attiecas uz visiem kuģiem.

3. noteikums

Vispārējs aizliegums izmest atkritumus jūrā

1. Atkritumu izmešana jūrā ir aizliegta, izņemot šā pielikuma 4., 5., 6. un 7. noteikumā paredzētajos gadījumos.

2. Izņemot šā pielikuma 7. noteikumā paredzētos gadījumus, jūrā aizliegts izmest jebkādas plastmasas materiālus, tostarp, bet ne tikai sintētiskās virves, sintētiskos zvejas tīklus, plastmasas atkritumu maisus un atkritumu dedzināmās krāsns pelnus, kas radušies, dedzinot plastmasas izstrādājumus.

3. Izņemot šā pielikuma 7. noteikumā paredzētos gadījumus, jūrā aizliegts izmest cepamo eļļu.

4. noteikums

Atkritumu izmešana ārpus īpašajām teritorijām

1. Saskaņā ar šā pielikuma 5., 6. un 7. noteikumu turpmāk minēto atkritumu izmešana jūrā ārpus īpašajām teritorijām ir atļauta vienīgi laikā, kad kuģis kuģo pa maršrutu, un pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes, bet ne tuvāk kā:

1.1. 3 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja tiek izmesti caur atkritumu smalcinātāju izlaisti pārtikas atkritumi. Pārtikas atkritumi jāsasmalcina vai jāsamaļ tā, lai tie var izspiesties cauri sietam, kura acu izmērs nav lielāks par 25 milimetriem;

1.2. 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja tiek izmesti pārtikas atkritumi, kas nav apstrādāti saskaņā ar iepriekšminēto 1.1. apakšpunktu;

1.3. 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja tiek izmesti kravas atlikumi, no kuriem nevar atbrīvoties, izmantojot parastās izkraušanas metodes. Šo kravas atlikumu sastāvā nedrīkst būt nekādas vielas, kas klasificētas kā vielas, kuras ir kaitīgas jūras videi, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.

1.4. Dzīvnieku līķus drīkst izmest pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.

2. Tīrīšanas līdzekļus un piedevas, kas atrodas kravas tilpņu, klāja un ārējās virsmas mazgāšanas ūdenī, drīkst izvadīt jūrā, ja šīs vielas nekaitē jūras videi, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.

3. Ja atkritumi ir sajaukti vai piesārņoti ar citām vielām, kuras ir aizliegts izvadīt vai uz kurām attiecas atšķirīgas izvadīšanas prasības, jāpiemēro daudz stingrākas prasības.

5. noteikums

Īpašās prasības attiecībā uz atkritumu izmešanu no stacionārajām un peldošajām platformām

1. Saskaņā ar šā noteikuma 2. punkta nosacījumiem jebkādus atkritumus no stacionārajām vai peldošajām platformām un no visiem pārējiem kuģiem, ja tie atrodas līdzās šīm platformām vai līdz 500 m attālumā no tām, jūrā izmest ir aizliegts.

2. Pārtikas atkritumu izmešanu jūrā no stacionārām vai peldošām platformām, kas atrodas vairāk nekā 12 jūras jūdžu attālumā no sauszemes, un no visiem pārējiem kuģiem, kas atrodas līdzās šīm platformām vai 500 m attālumā no tām, var atļaut, ja tie ir izlaisti caur atkritumu smalcinātāju. Šie pārtikas atkritumi jāsasmalcina vai jāsamaļ tā, lai tie varētu izspiesties cauri sietam, kura acu izmērs nav lielāks par 25 milimetriem.

6. noteikums

Atkritumu izmešana īpašajās teritorijās

1. Turpmāk minētos atkritumus ir atļauts izmest īpašajās teritorijās vienīgi laikā, kad kuģis kuģo pa maršrutu, šādā veidā.

1.1. Pārtikas atkritumu izmešana jūrā jāveic pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes, bet vismaz 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes vai tuvākā ledus šelfa. Pārtikas atkritumi jāsasmalcina vai jāsamaļ tā, lai tie var izspiesties cauri sietam, kura acu izmērs nav lielāks par 25 milimetriem. Pārtikas atkritumus nedrīkst sajaukt ar citu veidu atkritumiem. Antarktikas reģionā ir aizliegts izmest ievestos putnu izcelsmes produktus, tostarp mājputnu gaļu un mājputnu daļas, ja tie nav apstrādāti, padarot tos sterilus.

1.2. Kravas atlikumus, no kuriem nevar atbrīvoties, izmantojot parastās izkraušanas metodes, ir atļauts izmest, ievērojot visus turpmāk minētos nosacījumus:

1.2.1. kravas atlikumos, tīrīšanas līdzekļos un piedevās, kas atrodas kravas tilpņu mazgāšanas ūdenī, nav nekādu vielu, kuras klasificētas kā vielas, kas ir kaitīgas jūras videi, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas;

1.2.2. gan atiešanas osta, gan nākamā galamērķa osta atrodas īpašajā teritorijā, un kuģis neiziet ārpus šīs īpašās teritorijas ceļā starp šīm ostām;

1.2.3. šajās ostās nav pieejamas atbilstošas pieņemšanas iekārtas, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas, un,

1.2.4. ja ir ievēroti šā punkta 2.1., 2.2. un 2.3. apakšpunkta nosacījumi, kravas tilpņu mazgāšanas ūdens izvadīšana ir jāveic pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes vai tuvākā ledus šelfa, bet vismaz 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes vai tuvākā ledus šelfa.

2. Tīrīšanas līdzekļus vai piedevas, kas atrodas klāja un ārējās virsmas mazgāšanas ūdenī, drīkst izvadīt jūrā vienīgi tad, ja šīs vielas nav kaitīgas jūras videi, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.

3. Turpmāk minētie noteikumi (papildus šā noteikuma 1. punktā minētajiem noteikumiem) attiecas uz Antarktikas reģionu.

3.1. Ikviena Puse, no kuras ostām kuģi uzsāk maršrutu uz Antarktikas reģionu vai kuras ostās kuģi pienāk no minētā reģiona, apņemas nodrošināt to, lai pēc iespējas ātrāk tiktu ierīkotas atbilstošas iekārtas atkritumu pieņemšanai no visiem kuģiem, tos nepamatoti neaizkavējot un ņemot vērā vajadzības, kādas ir kuģiem, kuri minētās iekārtas izmanto.

3.2. Ikviena Puse nodrošina to, ka visiem kuģiem, kuri ir tiesīgi kuģot ar šīs Puses karogu, pirms ieiešanas Antarktikas reģionā kuģa tilpne ir pietiekami liela, lai paturētu visus atkritumus, kamēr kuģi darbojas šajā reģionā un ir noslēguši vienošanos par minēto atkritumu novadīšanu uz pieņemšanas iekārtu pēc reģiona atstāšanas.

4. Ja atkritumi ir sajaukti vai piesārņoti ar citām vielām, kuras ir aizliegts izvadīt vai uz kurām attiecas atšķirīgas izvadīšanas prasības, jāpiemēro daudz stingrākas prasības.

7. noteikums

Izņēmumi

1. Šā pielikuma 3., 4., 5. un 6. noteikums neattiecas:

1.1. uz atkritumu izmešanu no kuģa, kas jāveic kuģa un uz tā esošo cilvēku drošības dēļ vai lai glābtu kādam dzīvību jūrā, vai

1.2. uz tādu atkritumu nejaušu pazaudēšanu, kas radusies kuģa vai tā aprīkojuma bojājuma dēļ, ja pirms un pēc bojājuma rašanās ir veikti visi vajadzīgie drošības pasākumi, lai novērstu vai mazinātu nejaušu pazaudēšanu, vai

1.3. nejaušu zvejas rīku pazaudēšanu, ja ir veikti visi vajadzīgie drošības pasākumi, lai to novērstu, vai

1.4. zvejas rīku izmešanu no kuģa, lai aizsargātu jūras vidi vai šā kuģa vai tā komandas drošību.

2. Izņēmumi no "maršrutā" prasībām:

2.1. Šā pielikuma 4. un 6. noteikumā ietvertās prasības attiecībā uz "maršrutā" neattiecas uz pārtikas atkritumu izmešanu, ja ir skaidrs, ka šo pārtikas atkritumu paturēšana uz kuģa apdraud uz kuģa esošo cilvēku veselību.

8. noteikums

Pieņemšanas iekārtas

1. Ikviena Puse apņemas nodrošināt ostas un terminālus atklātā jūrā ar atkritumu pieņemšanas iekārtām, kas atbilst to kuģu vajadzībām, kuri tās izmantos, un neizraisa nepamatotu kuģu aizkavēšanos.

2. Ikviena Puse visus gadījumus, kuros šajā noteikumā minētās iekārtas varētu būt neatbilstošas, dara zināmus Organizācijai, lai tā šo informāciju varētu pārsūtīt citām attiecīgajām Pusēm.

3. Pieņemšanas iekārtas īpašajās teritorijās

3.1. Ikviena Puse, kuras krasta līnija robežojas ar īpašo teritoriju, apņemas nodrošināt to, lai visās ostās un terminālos, kas atrodas attiecīgajā īpašajā teritorijā, pēc iespējas ātrāk ierīkotu pieņemšanas iekārtas, kuras atbilst to kuģu vajadzībām, kas darbojas šajās teritorijās.

3.2. Ikviena attiecīgā Puse paziņo Organizācijai par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šā noteikuma 3.1. punktu. Saņēmusi atbilstošus paziņojumus, Organizācija nosaka datumu, no kura konkrētajā teritorijā stājas spēkā šā pielikuma 6. noteikuma prasības. Noteikto datumu Organizācija Pusēm paziņo vismaz divpadsmit mēnešu laikā pirms šā datuma. Līdz šim datumam kuģi, kas kuģo īpašajā teritorijā, ievēro šā pielikuma 4. noteikuma prasības attiecībā uz izmešanu ārpus īpašajām teritorijām.

9. noteikums

Ostas valsts veiktā ekspluatācijas prasību kontrole¹

1. Ja kuģis atrodas kādas citas Puses ostā vai terminālā atklātā jūrā, tad šīs Puses attiecīgi pilnvarotas amatpersonas veic minētā kuģa inspekciju attiecībā uz ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas šajā pielikumā, ja ir nepārprotams pamats uzskatīt, ka šī kuģa kapteinis vai komanda nepārzina svarīgākās procedūras uz kuģa attiecībā uz atkritumu izraisītā piesārņojuma novēršanu.

2. Šā noteikuma 1. punktā minētajos apstākļos Puse veic darbības, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais kuģis nedodas jūrā, līdz situācija nav noregulēta atbilstoši šā pielikuma prasībām.

3. Procedūras attiecībā uz ostas valsts veikto kontroli, kas noteikta šīs Konvencijas 5. pantā, attiecas uz šo noteikumu.

4. Nevienu šā noteikuma daļu nedrīkst interpretēt tā, lai ierobežotu tiesības un pienākumus, kādi ir Pusei, kura veic šajā konvencijā īpaši noteikto ekspluatācijas prasību kontroli.

¹ Sk. ostas valsts veiktās kontroles procedūras, kuras Organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.787(19), kas grozīta ar rezolūciju A.882(21); sk. IMO publikāciju par pārdošanu IA650E.

10. noteikums

Informatīvās norādes, atkritumu apsaimniekošanas plāni² un atkritumu uzskaite

1.1. Visos kuģos, kuru kopējais garums ir 12 metri vai vairāk, un uz stacionārajām un peldošajām platformām jāizvieto norādes, kas informē kuģa komandu un pasažierus par attiecīgajām šā pielikuma 3., 4., 5. un 6. noteikumā izvirzītajām atkritumu izmešanas prasībām.

1.2. Šīs norādes jāraksta kuģa komandas darba valodā, un tajos kuģos, kuri veic reisus uz ostām vai termināliem atklātā jūrā, kas atrodas citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā, tām jābūt arī angļu, franču vai spāņu valodā.

2. Uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 100 BT un vairāk, un uz visiem kuģiem, kuri ir sertificēti pārvadāt 15 personas un vairāk, un uz stacionārajām un fiksētajām platformām jābūt atkritumu apsaimniekošanas plānam, kas jāievēro kuģa komandai. Šajā plānā rakstveidā jānorāda atkritumu daudzuma samazināšanas, atkritumu savākšanas, glabāšanas, apstrādes un iznīcināšanas kārtība, tostarp uz kuģa esošā aprīkojuma izmantošana. Tajā jānorāda arī persona vai personas, kas atbild par šī plāna īstenošanu. Šim plānam jāatbilst Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām² un jābūt uzrakstītam kuģa komandas darba valodā.

3. Visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, un visiem kuģiem, kuri ir sertificēti pārvadāt 15 personas un vairāk un kuri veic reisus uz ostām vai termināliem atklātā jūrā, kas atrodas citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā, un visām stacionārajām vai peldošajām platformām jābūt atkritumu reģistrācijas žurnālam. Atkritumu reģistrācijas žurnālu, kas var būt iekļauts kuģa oficiālajā žurnālā vai kā citādi, veido saskaņā ar paraugu, kurš ievietots šā pielikuma papildinājumā:

3.1. Visas atkritumu izvadīšanas jūrā vai novadīšanas uz pieņemšanas iekārtu, vai pabeigtas sadedzināšanas jāreģistrē atkritumu reģistrācijas žurnālā, un atbildīgajam sardzes virsniekam tās ar parakstu jāapstiprina izvadīšanas vai sadedzināšanas dienā. Kuģa kapteinim ar parakstu jāapstiprina visas aizpildītās atkritumu reģistrācijas žurnāla lappuses. Ieraksti atkritumu reģistrācijas žurnālā jāveic vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja ierakstus veic arī valodā, kas ir valsts valoda attiecīgajā valstī, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot, tad strīdu vai pretrunu risināšanā tā ir galvenā valoda;

3.2. Ierakstos, kas tiek veikti par katru atkritumu izvadīšanas vai sadedzināšanas operāciju, jānorāda datums un laiks, kuģa atrašanās vieta, attiecīgo atkritumu kategorija un aptuvens izvadīto vai sadedzināto atkritumu daudzums;

3.3. Atkritumu reģistrācijas žurnālu glabā uz kuģa vai stacionārās vai peldošās platformas tādā vietā, kur tas ir viegli pieejams inspekcijai jebkurā pieņemamā laikā. To glabā divus gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas.

3.4. Saistībā ar šā pielikuma 7. noteikumā paredzēto izmešanu vai nejaušo pazaudēšanu atkritumu reģistrācijas žurnālā vai - ja kuģa bruto tilpība ir mazāka par 400 BT - kuģa oficiālajā žurnālā jānorāda norises vieta, izmešanas vai pazaudēšanas apstākļi un iemesli, izmesto vai pazaudēto vienību apraksts un vajadzīgie drošības pasākumi, kas veikti, lai novērstu vai mazinātu šādu izmešanu vai nejaušu pazaudēšanu.

4. Prasības attiecībā uz atkritumu reģistrācijas žurnālu administrācija drīkst nepiemērot:

4.1. kuģiem, kas veic reisus, kuru ilgums nepārsniedz vienu stundu, un kas ir sertificēti pārvadāt 15 cilvēkus un vairāk, vai

4.2. stacionārajām vai peldošajām platformām.

5. Attiecīgās konvencijas Puses valdības kompetentā iestāde drīkst pārbaudīt atkritumu reģistrācijas žurnālu vai kuģa oficiālo žurnālu uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis noteikums, kamēr minētie kuģi ir tās ostās vai terminālos atklātā jūrā, un nokopēt jebkuru šā žurnāla ierakstu, kā arī drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis apliecina šīs kopijas autentiskumu. Ikviena šāda kopija, kuru kuģa kapteinis apstiprinājis kā atkritumu reģistrācijas žurnāla vai kuģa oficiālā žurnāla ieraksta autentisku kopiju, ir uzskatāma par pieņemamu jebkurā tiesvedībā kā ierakstā paziņoto faktu pierādījums. Atkritumu reģistrācijas žurnāla vai kuģa oficiālā žurnāla inspekciju un kompetentās iestādes īstenotu apstiprinātās kopijas iegūšanu saskaņā ar šo punktu veic pēc iespējas drīzāk, lai kuģi nepamatoti neaizkavētu.

6. Par zvejas rīku nejaušu pazaudēšanu vai izmešanu, ko paredz 7.1.3. un 7.1.3.bis noteikums un kas būtiski apdraud jūras vidi vai kuģošanu, ir jāziņo valstij, ar kuras karogu attiecīgais kuģis ir tiesīgs kuģot, bet gadījumos, kad pazaudēšana vai izmešana notiek ūdeņos, kas atrodas piekrastes valsts jurisdikcijā, jāziņo arī attiecīgajai piekrastes valstij.

² Skatīt Atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes vadlīnijas, kuras Organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEPC.71(38); skatīt MEPC/Apkārtrakstu Nr. 317 un IMO publikāciju par pārdošanu IA656E.

PAPILDINĀJUMS

ATKRITUMU REĢISTRĀCIJAS ŽURNĀLA VEIDLAPA

Kuģa vārds: ____________________________________________

Pazīšanas numurs vai burti: ____________________________________________

IMO Nr.: ____________________________________________

Laikposmā no: ________________________ līdz: ________________________

1. Ievads

Saskaņā ar V pielikuma 10. noteikumu 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kas grozīta ar 1978. gada protokolu (MARPOL 73/78), reģistrē visas atkritumu izvadīšanas operācijas vai veiktās sadedzināšanas, tostarp izvadīšanu jūrā, novadīšanu uz pieņemšanas iekārtām vai citiem kuģiem, kā arī nejaušu pazaudēšanu.

2. Atkritumi un to apsaimniekošana

1. Atkritumi ir visa veida pārtikas, sadzīves un ekspluatācijas atkritumi, jebkādas plastmasas materiāli, kravas atlikumi, cepamā eļļa, zvejas rīki un dzīvnieku līķi, kas radušies parastas kuģa ekspluatācijas laikā un ir nepārtraukti vai periodiski iznīcināmi, izņemot vielas, kuras noteiktas vai uzskaitītas citos šīs konvencijas pielikumos. Atkritumi nav svaigas zivis un to daļas, kas iegūtas, reisa laikā veicot zvejas darbības vai veicot tādas akvakultūras darbības kā zivju, tostarp vēžveidīgo, transportēšanu, lai tos izvietotu akvakultūras iekārtā, un noķerto zivju, tostarp vēžveidīgo, transportēšanu no šādām iekārtām uz krastu, lai tos pārstrādātu.

Attiecīgā informācija atrodama arī MARPOL 73/78 V pielikuma īstenošanas vadlīnijās³.

³ Skatīt MARPOL 73/78 V pielikuma īstenošanas vadlīnijas, kas grozītas ar rezolūcijām.

3. Atkritumu apraksts

Atkritumu reģistrācijas žurnālā (vai kuģa oficiālajā žurnālā) atkritumus grupē šādās kategorijās:

A. plastmasas;

B. pārtikas atkritumi;

C. sadzīves atkritumi;

D. cepamā eļļa;

E. atkritumu dedzināmās krāsns pelni;

F. ekspluatācijas atkritumi;

G. kravas atlikumi;

H. dzīvnieka(-u) līķis(-i);

I. zvejas rīki⁴.

⁴ Skatīt vadlīnijas, kuras izstrādās Organizācija.

4. Ieraksti atkritumu reģistrācijas žurnālā

4.1. Ieraksti atkritumu reģistrācijas žurnālā jāveic šādos gadījumos:

4.1.1. ja atkritumi novadīti uz pieņemšanas iekārtu⁵ krastā vai uz citiem kuģiem:

4.1.1.1. novadīšanas datums un laiks;

4.1.1.2. osta vai iekārta, vai kuģa vārds;

4.1.1.3. novadīto atkritumu kategorija;

4.1.1.4. aptuvenais novadītais daudzums attiecībā uz katru kategoriju, izteikts m³;

4.1.1.5. par attiecīgo operāciju atbildīgā sardzes virsnieka paraksts.

4.1.2. ja atkritumus sadedzina:

4.1.2.1. sadedzināšanas datums un uzsākšanas un pabeigšanas laiks;

4.1.2.2. kuģa atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums un garums) sadedzināšanas uzsākšanas un pabeigšanas laikā;

4.1.2.3. sadedzināto atkritumu kategorijas;

4.1.2.4. aptuvenais sadedzinātais daudzums, izteikts m³;

4.1.2.5. par attiecīgo operāciju atbildīgā sardzes virsnieka paraksts.

4.1.3. ja atkritumi ir izvadīti jūrā saskaņā ar 4., 5. vai 6. noteikumu MARPOL konvencijas V pielikumā:

4.1.3.1. izvadīšanas datums un laiks;

4.1.3.2. kuģa atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums un garums); Piezīme: attiecībā uz katru kravas atlikumu izvadi norādīt tās sākuma un beigu pozīciju.

4.1.3.3. izvadīto atkritumu kategorija;

4.1.3.4. aptuvenais izvadītais daudzums attiecībā uz katru kategoriju, izteikts m³;

4.1.3.5. par attiecīgo operāciju atbildīgā sardzes virsnieka paraksts;

4.1.4. atkritumu nejauša vai cita veida ārkārtas izplūde vai pazaudēšana jūrā, tostarp saskaņā ar 7. noteikumu MARPOL konvencijas V pielikumā:

4.1.4.1. norises datums un laiks;

4.1.4.2. osta vai cita kuģa atrašanās vieta norises laikā (ģeogrāfiskais platums, garums un ūdens dziļums, ja tie ir zināmi);

4.1.4.3. izvadīto vai pazaudēto atkritumu kategorijas;

4.1.4.4. katras kategorijas atkritumu aptuvenais daudzums, izteikts m³;

4.1.4.5. izplūdes vai pazaudēšanas iemesli un vispārējas piezīmes.

5. Kuģu kapteiņiem no pieņemšanas iekārtu, tostarp liellaivu un autocisternu, operatoriem jāiegūst kvīts vai apliecinošs dokuments, kurā precizēts pārvietoto atkritumu aptuvenais daudzums. Kvītis vai apliecinošos dokumentus glabā kopā ar atkritumu reģistrācijas žurnālu.

4.2. Atkritumu daudzums

Uz kuģa esošo atkritumu daudzumu novērtē m³, ja iespējams, atsevišķi pa kategorijām. Atkritumu reģistrācijas žurnālā ir daudz norāžu par aptuveno atkritumu daudzumu. Tas, cik precīzi tiek aplēsts aptuvenais atkritumu daudzums, ir šo aprēķinu veicēju ziņā. Tilpuma aplēses atšķirsies pirms un pēc pārstrādes. Dažās pārstrādes procedūrās nav iespējams aplēst izmantoto tilpumu, piemēram, veicot pārtikas atkritumu nepārtraukto pārstrādi. Šie faktori jāņem vērā, veicot ierakstus un interpretējot reģistrācijas žurnālā ievietoto informāciju.

⁵ Kuģu kapteiņiem no pieņemšanas iekārtu, tostarp liellaivu un autocisternu, operatoriem jāiegūst kvīts vai apliecinošs dokuments, kurā precizēts pārvietoto atkritumu aptuvenais daudzums. Kvītis vai apliecinošos dokumentus glabā kopā ar atkritumu reģistrācijas žurnālu.

ATKRITUMU IZVADĪŠANAS SARAKSTS

Kuģa vārds: ____________________________________________

Pazīšanas numurs vai burti: ____________________________________________

IMO Nr.: ________________________

Atkritumu kategorijas:

A. plastmasas;

B. pārtikas atkritumi;

C. sadzīves atkritumi (piem., sasmalcināts papīrs, lupatas, stikls, metāls, pudeles, māls un fajanss u. c.);

D. cepamā eļļa;

E. atkritumu dedzināmās krāsns pelni;

F. ekspluatācijas atkritumi;

G. kravas atlikumi;

H. dzīvnieka(-u) līķis(-i);

I. zvejas rīki.

JAUNĀ TABULA IR ŠĀDA:

Datums/ laiks	Kuģa atrašanās vieta/piezīmes (piem., nejauša pazaudēšana)	Kategorija	Aplēstais izvadīto vai sadedzināto atkritumu daudzums	Jūrā	Uz pieņemšanas iekārtu	Sadedzināts	Apliecinājums/ paraksts

Kapteiņa paraksts: ________________________________________ Datums: ______________________________

________________________

PIELIKUMS 1997. GADA PROTOKOLAM, AR KO GROZA 1973. GADA STARPTAUTISKO KONVENCIJU PAR KUĢU IZRAISĪTĀ PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANU, KURA GROZĪTA AR 1978. GADA PROTOKOLU

(Pārskatītais MARPOL konvencijas VI pielikums)

I NODAĻA
VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. noteikums. Piemērošana

Šā pielikuma noteikumus, izņemot 3., 5., 6., 13., 15., 16., 18., 19., 20., 21., 22. un 23. noteikumu, kur nepārprotami noteikts citādi, piemēro visiem kuģiem.

2. noteikums. Definīcijas

Šajā pielikumā:

1. "Pielikums" ir VI pielikums 1973. gada Starptautiskajai konvencijai par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (MARPOL konvencija), kura grozīta ar 1978. gada protokolu un ar 1997. gada protokolu un kuru var grozīt Organizācija ar nosacījumu, ka šie grozījumi tiek pieņemti un stājas spēkā saskaņā ar šīs konvencijas 16. panta noteikumiem.

2. "Līdzīga būvniecības stadija" ir stadija, kurā:

2.1. sākas ar konkrēto kuģi saistīti būvdarbi un

2.2. ir sākta šā kuģa montāža, kas aptver vismaz 50 tonnas vai vienu procentu no aprēķinātās visu konstrukcijas materiālu masas, piemērojot mazāko no šīm vērtībām.

3. "Ikgadējais datums" ir tā katra gada diena un mēnesis, kurā beidzas Starptautiskās gaisa piesārņojuma novēršanas apliecības derīguma termiņš.

4. "Vadības palīgierīce" ir sistēma, funkcija vai kontroles stratēģija, kas ierīkota kuģa dīzeļdzinējā un ko izmanto, lai aizsargātu dzinēju un/vai tā palīgaprīkojumu pret tādiem ekspluatācijas apstākļiem, kuri varētu radīt bojājumus vai atteici, vai ko izmanto, lai atvieglotu dzinēja iedarbināšanu. Vadības palīgierīce var būt arī stratēģija vai pasākums, attiecībā uz kuru ir pienācīgi pierādīts, ka tā nav regulējoša vadības ierīce.

5. "Nepārtraukta padeve" ir process, kurā atkritumus novirza sadegšanas kamerā bez cilvēku palīdzības, kamēr atkritumu dedzināmā krāsns ir parastas ekspluatācijas stāvoklī un sadegšanas kameras darba temperatūra ir starp 850°C un 1200°C.

6. "Regulējoša vadības ierīce" ir ierīce, kura mēra, uztver vai reaģē uz strādājošajiem mainīgajiem (piem., dzinēja ātrumu, temperatūru, ieplūdes spiedienu vai jebkuru citu parametru), lai aktivizētu, modulētu, atliktu vai dezaktivētu emisijas kontroles sistēmas jebkuras sastāvdaļas darbību vai funkciju tā, lai emisijas kontroles sistēmas efektivitāte tiktu samazināta kuģa parastu ekspluatācijas apstākļu gadījumā, ja vien uz šādas ierīces lietošanu būtībā attiecas pieļaujamās emisijas sertifikācijas testa procedūras.

7. "Emisija" ir jebkāda tādu vielu izplūde no kuģiem gaisā vai jūrā, uz kurām attiecas šajā pielikumā paredzētā kontrole.

8. "Emisijas kontroles zona" ir teritorija, kurā ir jāveic īpaši obligāti pasākumi attiecībā uz emisiju no kuģiem, lai novērstu, samazinātu un kontrolētu gaisa piesārņojumu, gaisā nokļūstot slāpekļa oksīdiem, sēra oksīdiem vai cietajām daļiņām, vai visiem trim emisiju veidiem, kā arī to kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Emisijas kontroles zonas ir uzskaitītas šā pielikuma 13. un 14. noteikumā vai tiek noteiktas saskaņā ar šiem noteikumiem.

9. "Smagā degviela" ir jebkāda degviela, kas tiek piegādāta un ir paredzēta sadedzināšanai, lai iedarbinātu kuģi vai izmantotu to uz kuģa, tostarp destilāti un dīzeļdegvielas atlikumi.

10. "Bruto tilpība" ir bruto tilpība, ko aprēķina saskaņā ar tilpības mērīšanas noteikumiem, kas minēti 1969. gada Starptautiskās konvencijas par kuģu tilpības mērīšanu I pielikumā un visās nākamajās konvencijās, kas tiks pieņemtas šajā jomā.

11. "Ierīkošana" šā pielikuma 12. noteikuma izpratnē ir sistēmu, aprīkojuma, tostarp pārnēsājamo ugunsaizsardzības iekārtu, izolācijas vai citu materiālu ierīkošana uz kuģa, bet tā nav agrāk ierīkoto sistēmu, aprīkojuma, izolācijas vai citu materiālu labošana vai uzlādēšana vai pārnēsājamo ugunsaizsardzības iekārtu uzpildīšana.

12. "Ierīkots" ir kuģa dīzeļdzinējs, kurš ir uzstādīts vai kuru ir paredzēts uzstādīt uz kuģa, un tas var būt arī pārnēsājams kuģa palīgdzinējs, ja tā degvielas uzpildes, dzesēšanas vai izplūdes sistēma ir būtiska kuģa daļa. Degvielas uzpildes sistēma tiek uzskatīta par kuģa būtisku daļu vienīgi tad, ja tā ir pastāvīgi piestiprināta kuģim. Šī definīcija attiecas arī uz kuģa dīzeļdzinēju, ko izmanto, lai papildinātu vai palielinātu kuģa uzstādīto jaudu, un kas ir paredzēts kā kuģa būtiska daļa.

13. "Neracionāla emisijas kontroles stratēģija" ir jebkāda veida stratēģija vai pasākums, kas, kuģi ekspluatējot parastos lietošanas apstākļos, samazina emisijas kontroles sistēmas efektivitāti līdz līmenim, kas ir zemāks par pieļaujamās emisijas testa procedūrā paredzēto līmeni.

14. "Kuģa dīzeļdzinējs" ir jebkurš iekšdedzes virzuļdzinējs, kuru darbina, izmantojot šķidro degvielu vai divus degvielas veidus, un uz kuru attiecas šā pielikuma 13. noteikums, tostarp attiecīgos gadījumos būsters/maisītājsistēma.

15. "Slāpekļa oksīdu tehniskais kodekss" ir Tehniskais kodekss par kuģu dīzeļdzinēju slāpekļa oksīdu emisijas kontroli, kas pieņemts ar 1997. gada MARPOL konvencijas konferences 2. rezolūciju un ko var grozīt Organizācija ar nosacījumu, ka šādi grozījumi tiek pieņemti un stājas spēkā saskaņā ar šīs konvencijas 16. panta noteikumiem.

16. "Ozona slāni noārdošas vielas" ir kontroles pasākumiem pakļautas vielas, kas definētas 1987. gada Monreālas protokola par ozona slāni noārdošajām vielām 1. panta 4. punktā un uzskaitītas A, B, C vai E pielikumā, kas pievienots minētajam protokolam, kurš ir spēkā šā pielikuma piemērošanas vai interpretēšanas brīdī.

Ozona slāni noārdošas vielas, kas var atrasties kuģī, cita starpā var būt šādas:

halons 1211 jeb bromhlordifluormetāns;

halons 1301 jeb bromtrifluormetāns;

halons 2402 jeb 1, 2-dibromo-1, 1, 2, 2-tetrafluoroetāns (tiek saukts arī par halonu 114B2);

CFC-11 jeb trihlorfluormetāns;

CFC-12 jeb dihlordifluormetāns;

CFC-113 jeb 1, 1, 2-trihloro-1, 2, 2-trifluoretāns;

CFC-114 jeb 1, 2-dihloro-1, 1, 2, 2-tetrafluoretāns;

CFC-115 jeb hlorpentafluoretāns.

17. "Sadedzināšana uz kuģa" ir atkritumu vai citu vielu sadedzināšana uz kuģa, ja šādi atkritumi vai citas vielas radušās šā kuģa parastas ekspluatācijas laikā.

18. "Kuģa atkritumu dedzināmā krāsns" ir kuģa iekārta, kuras galvenais mērķis ir atkritumu sadedzināšana.

19. "Uzbūvēts kuģis" ir kuģis, kam ir ielikts ķīlis vai kas ir līdzīgā būvniecības stadijā.

20. "Naftas nosēdumi" ir nosēdumi no smagās degvielas vai smēreļļas separatoriem, smēreļļas paliekas no galvenajiem mehānismiem vai palīgmehānismiem vai naftas paliekas sateces ūdeņu separatoros, naftas filtrēšanas iekārtās vai paliktņos.

21. "Tankkuģis" 15. noteikuma izpratnē ir naftas tankkuģis saskaņā ar šīs konvencijas I pielikuma 1. noteikuma definīciju vai tankkuģis ķimikāliju pārvadāšanai saskaņā ar II pielikuma 1. noteikuma definīciju.

4. nodaļā:

22. "Esošais kuģis" ir kuģis, kas nav jauns kuģis.

23. "Jauns kuģis" ir kuģis:

23.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts 2013. gada 1. janvārī vai pēc tam,

vai

23.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, - kuģis, kuram ir ielikts ķīlis vai kurš ir bijis līdzīgā būvniecības stadijā 2013. gada 1. jūlijā vai pēc tam,

vai

23.3. kurš ir piegādāts 2015. gada 1. jūlijā vai pēc tam.

24. "Būtiska pārbūve" 4. nodaļas izpratnē ir kuģa pārbūve:

24.1. kura būtiski maina kuģa izmērus, kravnesību vai dzinēja jaudu vai

24.2. kura maina kuģa tipu, vai

24.3. kuras nolūks, pēc administrācijas atzinuma, ir būtiski pagarināt kuģa ekspluatāciju, vai

24.4. kura maina kuģi tā, ka, ja tas būtu jauns kuģis, tad uz to attiektos šīs konvencijas attiecīgie noteikumi, kas nav piemērojami esošajam kuģim, vai

24.5. kura būtiski maina kuģa energoefektivitāti un nozīmē jebkādus pārveidojumus, kuru dēļ kuģis varētu pārsniegt piemērojamo prasīto EEDI, kas noteikts 21. noteikumā.

25. "Beramkravu kuģis" ir kuģis, kas paredzēts galvenokārt beramkravu pārvadāšanai bez taras, tostarp tāda veida kuģis kā rūdas pārvadātājs, atbilstoši definīcijai, kas sniegta 1974. gada SOLAS konvencijas XII nodaļas 1. noteikumā, bet ne dažādu kravu pārvadātājs.

26. "Gāzes pārvadātājs" ir kravas kuģis, kas uzbūvēts vai pielāgots un tiek izmantots jebkādas šķidrās gāzes kā lejamkravas pārvadāšanai.

27. "Tankkuģis" 4. nodaļas izpratnē ir naftas tankkuģis atbilstoši MARPOL konvencijas I pielikuma 1. noteikumam vai tankkuģis ķimikāliju pārvadāšanai, vai kaitīgo šķidro vielu tankkuģis atbilstoši MARPOL konvencijas II pielikuma 1. noteikumam.

28. "Konteinerkuģis" ir kuģis, kas paredzēts vienīgi konteineru pārvadāšanai tilpnēs un uz klāja.

29. "Ģenerālkravas kuģis" ir kuģis, kam ir vairāki klāji vai viens klājs un kas galvenokārt paredzēts ģenerālkravas pārvadāšanai. Šī definīcija neattiecas uz specializētajiem beramkravu transportkuģiem, uz kuriem neattiecas ģenerālkravas kuģu atskaites līniju aprēķini, proti, uz mājlopu pārvadātājiem, liellaivu pārvadātājiem, smagkravas pārvadātājiem, jahtu pārvadātājiem, kodoldegvielas pārvadātājiem.

30. "Refrižeratorkuģis" ir kuģis, kas paredzēts vienīgi atdzesētu kravu pārvadāšanai tilpnēs.

31. "Dažādu kravu pārvadātājs" ir kuģis, kura kravnesība ir 100 % un kurš paredzēts gan lejamkravu pārvadāšanai, gan beramkravu pārvadāšanai bez taras.

32. "Pasažieru kuģis" ir kuģis, kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus.

33. "Ro-ro kravas kuģis" (transportlīdzekļu pārvadātājs) ir vairāku klāju ro-ro kravas kuģis, kas paredzēts tukšu vieglo un kravas automašīnu pārvadāšanai.

34. "Ro-ro kravas kuģis" ir kuģis, kas paredzēts ro-ro kravas transporta vienību pārvadāšanai.

35. "Ro-ro pasažieru kuģis" ir pasažieru kuģis ar ro-ro kravas telpām.

36. "Sasniegtais EEDI" ir EEDI lielums, ko atsevišķs kuģis sasniedzis saskaņā ar 4. nodaļas 20. noteikumu.

37. "Prasītais EEDI" ir sasniegtā EEDI maksimālais lielums, kas atļauts saskaņā ar 4. nodaļas 21. noteikuma prasībām konkrētam kuģa tipam un izmēram.

3. noteikums. Izņēmumi un atbrīvojumi

Vispārējie noteikumi

1. Šā pielikuma noteikumi neattiecas:

1.1. uz emisiju, kas ir nepieciešama kuģa drošības dēļ vai lai glābtu kādam dzīvību jūrā, vai

1.2. uz emisiju, kas notiek kuģa vai tā aprīkojuma bojājuma dēļ:

1.2.1. ja pēc tam, kad radies bojājums vai pamanīta emisija, ir veikti visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu emisiju, un

1.2.2. izņemot gadījumu, kad īpašnieks vai kapteinis ir rīkojies vai nu ar nolūku radīt bojājumu, vai rīkojies nolaidīgi, apzinoties, ka bojājums visdrīzāk radīsies.

Izmēģinājumi emisijas samazināšanai no kuģiem un kontroles tehnoloģijas izpēte

2. Puses administrācija, attiecīgos gadījumos sadarbojoties ar citām administrācijām, var piešķirt kuģim atbrīvojumu no konkrētiem šā pielikuma noteikumiem, lai veiktu izmēģinājumus, kuru nolūks ir noskaidrot, kā norisinājusies kuģu radītās emisijas samazināšana un attīstījušās kontroles tehnoloģijas un dzinēja konstrukcijas programmas. Šādu atbrīvojumu drīkst piešķirt vienīgi tad, ja šā pielikuma konkrētu noteikumu vai pārskatītā 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehniskā kodeksa noteikumu piemērošana varētu kavēt izpēti attiecībā uz šādu tehnoloģiju vai programmu attīstību. Šādus atbrīvojumus drīkst piešķirt tikai vismazākajam nepieciešamajam skaitam kuģu, un uz šiem atbrīvojumiem attiecas šādi nosacījumi:

2.1. ja kuģa dīzeļdzinēja cilindra tilpums ir mazāks par 30 litriem, tad izmēģinājumus jūrā nedrīkst veikt ilgāk par 18 mēnešiem. Ja ir nepieciešams papildu laiks, atbrīvojuma piešķīrēja administrācija vai administrācijas var atjaunināt piešķirto atļauju uz vēl vienu laikposmu, kas nepārsniedz 18 mēnešus, vai

2.2. ja kuģa dīzeļdzinēja cilindra tilpums ir 30 vai vairāk litru, tad izmēģinājumus jūrā nedrīkst veikt ilgāk par pieciem gadiem, un atbrīvojuma piešķīrējai administrācijai vai administrācijām ir jāsaņem progresa pārskats katrā starpposma apskatē. Piešķirto atbrīvojumu drīkst atsaukt, pamatojoties uz šo pārskatu, ja, veicot izmēģinājumus, nav ievēroti atļaujā minētie nosacījumi vai ja tiek konstatēts, ka konkrētā tehnoloģija vai programma visdrīzāk nesniegs efektīvus rezultātus kuģu radītās emisijas samazināšanai un kontrolei. Ja administrācija vai administrācijas, kuras veic pārskatīšanu, konstatē, ka ir nepieciešams papildu laiks, lai veiktu konkrētas tehnoloģijas vai programmas izmēģināšanu, tad piešķirto atļauju var atjaunināt uz papildu laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus.

Emisijas, kas rodas, veicot pasākumus saistībā ar jūras dibena minerālu resursiem

3.1. Šā pielikuma noteikumi neattiecas uz emisijām, kas rodas, veicot jūras dibena minerālu resursu izpēti, ieguvi un ar to saistīto apstrādi saskaņā ar šīs konvencijas 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) daļu. Šādas emisijas cita starpā ir:

3.1.1. emisijas, kas rodas, sadedzinot vielas, kuras rodas, vienīgi veicot jūras dibena minerālu resursu izpēti, ieguvi un ar to saistīto apstrādi, tostarp, piemēram, tvaicējot ogļūdeņražus un dedzinot atgriezumus, dūņas un/vai aktivizēšanas šķidrumus aku veidošanas un izmēģināšanas operāciju laikā, un notiekot uzliesmojumiem kļūmes dēļ;

3.1.2. tādu gāzu un gaistošu savienojumu noplūde, ko satur urbšanas šķidrums un urbšanas skaidas;

3.1.3. emisijas, kas tieši saistītas vienīgi ar jūras dibena minerālu resursu apstrādi, pārvietošanu vai glabāšanu, un

3.1.4. emisijas no tādu kuģu dīzeļdzinējiem, kas veic vienīgi jūras dibena minerālu resursu izpēti, ieguvi un ar to saistīto apstrādi.

3.2. Šā pielikuma 18. noteikuma prasības neattiecas uz tādu ogļūdeņražu izmantošanu, kurus ražo un pēc tam turpat izmanto kā degvielu, ja ir saņemta administrācijas piekrišana.

4. noteikums. Ekvivalenti

1. Puses administrācija drīkst šajā pielikumā prasīto ierīču, materiālu, iekārtu vai aparātu vietā kuģī izmantot citus vai izmantot citas procedūras, alternatīvas smagās degvielas vai atbilstības metodes, ja šīs citas ierīces, materiāli, iekārtas vai aparāti vai citas procedūras, alternatīvas smagās degvielas vai atbilstības metodes emisiju samazināšanas ziņā ir vismaz tikpat efektīvi kā tie, kas prasīti šajā pielikumā, tostarp jebkurā no standartiem, kuri izklāstīti 13. un 14. noteikumā.

2. Administrācija, kas atļauj kuģī izmantot ierīces, materiālus, iekārtas vai aparātus, vai citas procedūras, alternatīvas smagās degvielas vai atbilstības metodes šajā pielikumā prasīto ierīču, materiālu, iekārtu vai aparātu, vai citu procedūru, alternatīvu smago degvielu vai atbilstības metožu vietā, par to ziņo Organizācijai, kura savukārt šo informāciju nodod šīs konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai.

3. Konvencijas Puses administrācija ņem vērā visas attiecīgās vadlīnijas, kuras izstrādājusi Organizācija attiecībā uz šajā noteikumā paredzētajiem ekvivalentiem.

4. Konvencijas Puses administrācija, kas atļauj izmantot kādu no šā noteikuma 1. punktā minētajiem ekvivalentiem, cenšas nenodarīt kaitējumu ne savas valsts, ne citu valstu videi, cilvēku veselībai, īpašumam vai resursiem.

II NODAĻA
APASKATE, SERTIFIKĀCIJA UN KONTROLES LĪDZEKĻI

5. noteikums. Apskates

1. Visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, un visām stacionārajām un peldošajām urbšanas platformām un citām platformām ir jāatbilst 3. nodaļas prasībām, un tie ir pakļauti turpmāk minētajām apskatēm:

1.1. sākotnējā apskate pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms tam, kad šā pielikuma 6. noteikumā minētā apliecība tiek izsniegta pirmo reizi. Šīs apskates mērķis ir nodrošināt to, lai aprīkojums, sistēmas, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnīgi atbilstu 3. nodaļas piemērojamām prasībām;

1.2. periodiskā apskate intervālos, kurus noteikusi administrācija, bet kuri nepārsniedz piecus gadus, izņemot gadījumus, kuros piemērojams šā pielikuma 9.2., 9.5., 9.6. vai 9.7. noteikums. Periodiskās apskates mērķis ir nodrošināt to, lai aprīkojums, sistēmas, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnīgi atbilstu 3. nodaļas piemērojamām prasībām;

1.3. starpperioda apskate trīs mēnešu laikā pirms vai pēc apliecības otrā ikgadējā datuma vai trīs mēnešu laikā pirms vai pēc trešā ikgadējā datuma, un tā aizstāj vienu no šā noteikuma 1.4. punktā paredzētajām ikgadējām apskatēm. Starpperioda apskates mērķis ir nodrošināt to, lai aprīkojums un iekārtojums pilnīgi atbilstu 3. nodaļas piemērojamām prasībām un būtu labā darba kārtībā. Starpperioda apskati apstiprina IAPP apliecībā, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 6. vai 7. noteikumu;

1.4. ikgadējā apskate trīs mēnešu laikā pirms vai pēc apliecības katra ikgadējā datuma, tostarp šā noteikuma 1.1. punktā minētā aprīkojuma, sistēmu, ierīču, iekārtojuma un materiālu vispārējā pārbaude, lai pārliecinātos, ka tie ir uzturēti saskaņā ar šā noteikuma 5. punktu un ir atbilstošā stāvoklī, lai veiktu pakalpojumus, kam kuģis ir paredzēts. Ikgadējo apskati apstiprina IAPP apliecībā, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 6. vai 7. noteikumu, un

1.5. papildu apskate, kas atkarībā no apstākļiem ir vispārēja vai daļēja un ko veic pēc jebkura nozīmīga remonta vai rekonstrukcijas, kura minēta šā noteikuma 5. punktā, vai ko veic pēc remonta, kura nepieciešamība konstatēta pārbaudē, kas minēta šā noteikuma 6. punktā. Apskates mērķis ir pārliecināties, vai nepieciešamais remonts vai rekonstrukcijas darbi ir veikti efektīvi, vai šā remonta vai rekonstrukcijas materiāli un veicamais darbs visādā ziņā ir apmierinošs un vai kuģis visādā ziņā atbilst 3. nodaļas prasībām.

2. Ja kuģa bruto tilpība ir mazāka par 400 BT, tad administrācija var noteikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti 3. nodaļas piemērojamie nosacījumi.

3. Kuģu apskati attiecībā uz šā pielikuma noteikumu izpildi veic administrācijas darbinieki.

3.1. Taču apskašu veikšanu administrācija var uzticēt šim nolūkam izvirzītiem inspektoriem vai organizācijām, kuras tā atzinusi. Šīm organizācijām jāievēro Organizācijas pieņemtās vadlīnijas;¹

3.2. Kuģu dīzeļdzinēju un aprīkojuma apskate, lai pārbaudīt atbilstību šā pielikuma 13. noteikumam, ir jāveic saskaņā ar pārskatīto 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehnisko kodeksu.

3.3. Ja izvirzītais inspektors vai atzītā organizācija konstatē, ka aprīkojuma stāvoklis ievērojami atšķiras no apliecībā minētās informācijas, tad inspektors vai organizācija nodrošina to, ka tiek veikts izlabošanas pasākums, un pienācīgā veidā informē administrāciju. Ja šāds izlabošanas pasākums netiek veikts, administrācija attiecīgo apliecību anulē. Ja kuģis atrodas citas Puses ostā, tad par to nekavējoties informē arī minētās ostas attiecīgās valsts iestādes. Ja administrācijas darbinieks, izvirzītais inspektors vai atzītā organizācija ir informējusi minētās ostas attiecīgās valsts iestādes, tad attiecīgās ostas valsts valdība šim darbiniekam, inspektoram vai organizācijai sniedz visu palīdzību, kas vajadzīga, lai tie veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo noteikumu, un

3.4. jebkurā gadījumā attiecīgā administrācija pilnīgi garantē to, ka veiktā apskate ir pilnīga un efektīva, un apņemas veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu šo pienākumu.

4. Arī kuģi, uz kuriem attiecas 4. nodaļa, ir pakļauti turpmāk minētajām apskatēm, ņemot vērā Organizācijas pieņemtās vadlīnijas²:

4.1. sākotnējā apskate pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā un pirms Starptautiskās enegroefektivitātes apliecības izsniegšanas. Apskatē tiek pārbaudīts, vai kuģa sasniegtais EEDI atbilst 4. nodaļas prasībām un vai 22. noteikumā paredzētais SEEMP atrodas uz kuģa;

4.2. vispārēja vai daļēja apskate atkarībā no apstākļiem, ko veic pēc kuģa būtiskas pārbūves, uz kuru attiecas šis noteikums. Apskates mērķis ir vajadzības gadījumā pārrēķināt sasniegto EEDI un pārbaudīt tā atbilstību 21. noteikuma prasībām, piemērojot samazinājuma koeficientu atkarībā no kuģa tipa un pārbūvētā kuģa izmēra fāzē, kas atbilst līguma noslēgšanas vai ķīļa ielikšanas datumam vai datumam, kurā sākotnējais kuģis ir piegādāts saskaņā ar 2.23. noteikumu;

4.3. ja jauna vai esoša kuģa būtiska pārbūve ir tik plaša, ka administrācija to atzīst par kuģi, kas uzbūvēts no jauna, tad administrācija nosaka to, ka ir jāveic sākotnējā apskate attiecībā uz sasniegto EEDI. Ja šāda apskate tiek atzīta par nepieciešamu, tās mērķis ir pārrēķināt sasniegto EEDI un pārbaudīt tā atbilstību 21. noteikuma prasībām, piemērojot samazinājuma koeficientu atkarībā no kuģa tipa un pārbūvētā kuģa izmēra pārbūves līguma noslēgšanas datumā vai, ja šāda līguma nav, pārbūves uzsākšanas datumā. Šajā apskatē arī pārbauda to, vai 22. noteikumā paredzētais SEEMP atrodas uz kuģa, un

4.4. attiecībā uz esošajiem kuģiem to, vai SEEMP atrodas uz kuģa saskaņā ar 22. noteikumu, pārbauda šā noteikuma 1. punktā minētajā pirmajā starpposma apskatē vai periodiskajā apskatē atkarībā no tā, kura tiek veikta pirmā, 2013. gada 1. janvārī vai pēc tam.

5. Aprīkojums ir jāuztur atbilstoši šā pielikuma noteikumiem, un apskatē pārbaudīto aprīkojumu, sistēmas, ierīces, iekārtojumu vai materiālus nedrīkst mainīt bez administrācijas skaidri izteikta apstiprinājuma. Šāda aprīkojuma un ierīču tieša aizvietošana ar aprīkojumu un ierīcēm, kas atbilst šā pielikuma noteikumiem, ir atļauta.

6. Ja uz kuģa notiek negadījums vai ja tiek atklāts bojājums, kas būtiski ietekmē šajā pielikumā minētā aprīkojuma pilnīgumu un efektivitāti, kuģa kapteinis vai īpašnieks pēc iespējas drīzāk par to ziņa administrācijai, izvirzītajam inspektoram vai atzītajai organizācijai, kas ir atbildīga par attiecīgās apliecības izsniegšanu.

¹ Skatīt Vadlīnijas, kuras attiecas uz tādu organizāciju pilnvarošanu, kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.739(18), un kuras Organizācija drīkst grozīt, un Specifikācijas, kuras attiecas uz tādu atzītu organizāciju apskates un sertifikācijas funkcijām, kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.789(19), un kuras Organizācija drīkst grozīt.
² Skatīt Projektētās energoefektivitātes apskates un sertifikācijas vadlīnijas.

6. noteikums. Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana

Starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība

1. Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību pēc sākotnējās vai periodiskās apskates saskaņā ar šā pielikuma 5. noteikuma nosacījumiem izsniedz:

1.1. visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT vai vairāk un kuri veic reisus uz ostām vai atklātā jūrā esošiem termināliem, kas ir citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā, un

1.2. platformām un urbšanas platformām, kas tiek vestas uz citu šīs konvencijas Pušu suverenitātei pakļautajiem vai jurisdikcijā esošajiem ūdeņiem.

2. Kuģim, kas uzbūvēts pirms datuma, kurā VI pielikums ir stājies spēkā attiecībā uz konkrētā kuģa administrāciju, Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību izsniedz saskaņā ar šā noteikuma 1. punktu ne vēlāk kā pirmajā reizē, kad kuģis tiek ievests sausajā dokā pēc minētā spēkā stāšanās datuma, taču ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā datuma.

3. Apliecību izsniedz vai apstiprina administrācija vai tās attiecīgi pilnvarota persona vai organizācija. Jebkurā gadījumā administrācija uzņemas visu atbildību par apliecību.

Starptautiskā energoefektivitātes apliecība

4. Starptautisko energoefektivitātes apliecību izsniedz pēc tam, kad ir veikta apskate saskaņā ar 5.4. noteikuma nosacījumiem, visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT vai vairāk, un pēc tās saņemšanas kuģis drīkst veikt reisus uz ostām vai atklātā jūrā esošiem termināliem, kas ir citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā.

5. Apliecību izsniedz vai apstiprina administrācija vai tās attiecīgi pilnvarota organizācija³. Jebkurā gadījumā administrācija uzņemas visu atbildību par apliecību.

³ Skatīt Vadlīnijas, kuras attiecas uz tādu organizāciju pilnvarošanu, kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.739(18), un kuras Organizācija drīkst grozīt, un Specifikācijas, kuras attiecas uz tādu atzītu organizāciju apskates un sertifikācijas funkcijām, kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.789(19), un kuras Organizācija drīkst grozīt.

7. noteikums. Apliecības izsniegšana, ko veic cita šīs konvencijas Puse

1. Konvencijas Puse pēc administrācijas pieprasījuma var likt apskatīt konkrēto kuģi un, ja tā ir guvusi apstiprinājumu, ka šā pielikuma nosacījumi ir ievēroti, šim kuģim izsniedz vai atļauj izsniegt Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību vai Starptautisko energoefektivitātes apliecību, un, ja nepieciešams, apstiprina kuģim izsniegto apliecību vai atļauj tās apstiprināšanu saskaņā ar šo pielikumu.

2. Apliecības kopiju un apskates ziņojuma kopiju pēc iespējas drīzāk nosūta administrācijai, kas to pieprasījusi.

3. Šādi izsniegtā apliecībā ir norāde, ka tā izsniegta pēc administrācijas pieprasījuma un ka tai ir tāds pats spēks kā apliecībai, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 6. noteikumu, un to tieši tāpat atzīst.

4. Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību vai Starptautisko energoefektivitātes apliecību neizsniedz tādam kuģim, kas ir tiesīgs kuģot ar tādas valsts karogu, kura nav šīs konvencijas Puse.

8. noteikums. Apliecību veidlapas

Starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība

1. Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību sagatavo veidā, kas atbilst šā pielikuma I papildinājumā sniegtajam paraugam, un tai jābūt sagatavotai vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja lieto arī izsniedzējvalsts attiecīgo valsts valodu, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā.

Starptautiskā energoefektivitātes apliecība

Starptautisko energoefektivitātes apliecību sagatavo veidā, kas atbilst šā pielikuma VIII papildinājumā sniegtajam paraugam, un tai jābūt sagatavotai vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja lieto arī izsniedzējvalsts attiecīgo valsts valodu, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā.

9. noteikums. Apliecību derīguma termiņš

Starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība

1. Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību izsniedz uz laiku, ko noteikusi administrācija un kas nav ilgāks par pieciem gadiem.

2. Neatkarīgi no šā noteikuma 1. punkta prasībām:

2.1. ja periodiskā apskate ir pabeigta laikā, kad līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām ir ne vairāk par trim mēnešiem, jaunā apliecība ir derīga no periodiskās apskates pabeigšanas dienas uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigām;

2.2. ja periodiskā apskate ir pabeigta pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām, tad jaunā apliecība ir derīga no periodiskās apskates pabeigšanas dienas uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām, un,

2.3. ja periodiskā apskate ir pabeigta tad, kad līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām ir palikuši vairāk nekā trīs mēneši, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk par pieciem gadiem no periodiskās apskates pabeigšanas dienas.

3. Ja apliecību izsniedz uz periodu, kas ir īsāks nekā pieci gadi, tad pēc derīguma termiņa beigām administrācija var pagarināt apliecības derīguma termiņu uz maksimālo laikposmu, kas paredzēts šā noteikuma 1. punktā, ja attiecīgi tiek veiktas šā pielikuma 5.1.3. un 5.1.4. noteikumā minētās apskates, kuras veic tad, ja apliecību izsniedz uz pieciem gadiem.

4. Ja ir pabeigta periodiskā apskate un jaunu apliecību nevar izsniegt vai nogādāt uz kuģa līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām, tad administrācijas pilnvarotā persona vai organizācija drīkst apstiprināt esošo apliecību, un šādu apliecību pieņem kā derīgu turpmākajā periodā, bet ne ilgāk par pieciem mēnešiem, skaitot no esošā derīguma termiņa beigām.

5. Ja brīdī, kad beidzas apliecības derīguma termiņš, kuģis neatrodas ostā, kurā jānotiek tā apskatei, administrācija drīkst pagarināt apliecības derīguma termiņu, taču šo pagarinājumu piešķir vienīgi tādēļ, lai kuģis varētu pabeigt reisu līdz ostai, kurā jāveic tā apskate, un vienīgi tajos gadījumos, kad šāda rīcība šķiet pareiza un pamatota. Nevienu apliecību nepagarina uz ilgāku laiku par trim mēnešiem, un kuģim, kuram ir piešķirts apliecības pagarinājums, pēc ierašanās ostā, kurā jāveic tā apskate, nav tiesību šo ostu atstāt bez jaunas apliecības, pamatojoties uz šādu pagarinājumu. Kad periodiskā apskate ir pabeigta, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus no esošās apliecības derīguma termiņa beigu dienas, pirms tika piešķirts pagarinājums.

6. Apliecību, kas izsniegta kuģim, kurš veic īsus reisus, un kas nav pagarināta saskaņā ar šā noteikuma iepriekšminētajiem nosacījumiem, administrācija var pagarināt uz papildu laiku, kas nepārsniedz vienu mēnesi pēc apliecībā norādītā derīguma termiņa beigu dienas. Kad periodiskā apskate ir pabeigta, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus no esošās apliecības derīguma termiņa beigu dienas, pirms tika piešķirts pagarinājums.

7. Īpašos apstākļos, kurus konstatējusi administrācija, jaunā apliecība nav jādatē no esošās apliecības derīguma termiņa beigām, kā to paredz šā noteikuma 2.1., 5. vai 6. punkts. Šajos īpašajos apstākļos jaunā apliecība ir derīga ne ilgāk par pieciem gadiem no periodiskās apskates pabeigšanas datuma.

8. Ja ikgadējā vai starpperioda apskate ir pabeigta līdz laikposmam, kas noteikts šā pielikuma 5. noteikumā, tad:

8.1. apliecībā norādīto ikgadējo datumu groza, apstiprinot datumu, kas nav vēlāks par trim mēnešiem pēc apskates pabeigšanas datuma;

8.2. šā pielikuma 5. noteikumā paredzēto turpmāko ikgadējo apskati vai starpperioda apskati pabeidz minētajā noteikumā paredzētajos intervālos, izmantojot jauno ikgadējo datumu, un

8.3. derīguma termiņš var palikt nemainīts, ja vienu vai vairākas ikgadējās vai starpperioda apskates attiecīgi veic tā, lai nebūtu pārsniegti maksimālie intervāli starp šā pielikuma 5. noteikumā paredzētajām apskatēm.

9. Apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 6. vai 7. noteikumu, zaudē derīgumu šādos gadījumos:

9.1. ja attiecīgās apskates nav pabeigtas laikposmos, kas noteikti šā pielikuma 5.1. noteikumā;

9.2. ja apliecība nav apstiprināta saskaņā ar šā pielikuma 5.1.3. vai 5.1.4. noteikumu un

9.3. ja attiecīgais kuģis maina karogvalsti. Jaunu apliecību izsniedz tikai tad, kad valdība, kas izsniedz jauno apliecību, ir pilnīgi pārliecinājusies par to, ka konkrētais kuģis atbilst šā pielikuma 5.4. noteikuma prasībām. Gadījumā, kad kuģi viena Puse nodod citai Pusei, tad, ja tas tiek pieprasīts trīs mēnešu laikā pēc nodošanas, pirmās minētās Puses - šī kuģa iepriekšējās karogvalsts - valdība pēc iespējas drīzāk administrācijai nosūta tās apliecības kopijas, kas uz šī kuģa bija pirms nodošanas, un, ja tādi ir, - attiecīgo apskašu ziņojumu kopijas.

Starptautiskā energoefektivitātes apliecība

10. Starptautiskā energoefektivitātes apliecība ir derīga visā kuģa ekspluatācijas laikā, ievērojot turpmāk minētos 11. punkta noteikumus.

11. Starptautiskā energoefektivitātes apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šo pielikumu, zaudē derīgumu šādos gadījumos:

11.1. ja kuģis ir izņemts no ekspluatācijas vai ja pēc kuģa būtiskas pārbūves tiek izsniegta jauna apliecība, vai

11.2. ja attiecīgais kuģis maina karogvalsti. Jaunu apliecību izsniedz tikai tad, kad valdība, kas izsniedz jauno apliecību, ir pilnīgi pārliecinājusies par to, ka konkrētais kuģis atbilst šā pielikuma 4. nodaļas prasībām. Gadījumā, kad kuģi viena Puse nodod citai Pusei, tad, ja tas tiek pieprasīts trīs mēnešu laikā pēc nodošanas, pirmās minētās Puses - šī kuģa iepriekšējās karogvalsts - valdība pēc iespējas drīzāk administrācijai nosūta tās apliecības kopijas, kas uz šī kuģa bija pirms nodošanas, un, ja tādi ir, - attiecīgo apskašu ziņojumu kopijas.

10. noteikums. Ostas valsts veiktā ekspluatācijas prasību kontrole

1. Ja kuģis atrodas kādas citas Puses jurisdikcijā esošā ostā vai terminālā atklātā jūrā, tad šīs Puses attiecīgi pilnvarotas amatpersonas veic minētā kuģa pārbaudi attiecībā uz ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas šajā pielikumā, ja ir nepārprotams pamats uzskatīt, ka šī kuģa kapteinis vai komanda nepārzina svarīgākās procedūras uz kuģa, kuras attiecas uz kuģa izraisītā gaisa piesārņojuma novēršanu.

3. Procedūras attiecībā uz ostas valsts veikto kontroli, kas noteikta šīs konvencijas 5. pantā, attiecas uz šo noteikumu.

4. Nevienu šā noteikuma daļu nedrīkst interpretēt tā, lai ierobežotu tiesības un pienākumus, kādi ir Pusei, kura veic šajā konvencijā īpaši noteikto ekspluatācijas prasību kontroli.

5. Saistībā ar 4. nodaļu ikviena ostas valsts drīkst veikt pārbaudi saskaņā ar konvencijas 5. pantu, lai attiecīgos gadījumos konstatētu vienīgi to, vai uz kuģa ir derīga Starptautiskā energoefektivitātes apliecība.

11. noteikums. Pārkāpumu atklāšana un pielikuma piemērošana

1. Konvencijas Puses sadarbojas pārkāpumu atklāšanā un šā pielikuma noteikumu piemērošanā, izmantojot visus atbilstošos un īstenojamos atklāšanas un vides monitoringa pasākumus un ievērojot atbilstošu ziņošanas un pierādījumu vākšanas kārtību.

2. Kuģi, uz kuru attiecas šis pielikums, jebkurā kādas Puses ostā vai terminālā atklātā jūrā var pārbaudīt šīs Puses norīkotas vai pilnvarotas amatpersonas, lai konstatētu, vai no kuģa nav notikusi tādu vielu emisija, uz kurām attiecas šis pielikums, un vai tādējādi nav pārkāpti šā pielikuma noteikumi. Ja, veicot pārbaudi, tiek konstatēts šā pielikuma pārkāpums, ziņojumu pārsūta administrācijai, lai tā veic attiecīgos pasākumus.

3. Ikviena Puse sniedz administrācijai pierādījumu, ja tāds ir, ka no konkrētā kuģa ir notikusi jebkādu tādu vielu emisija, uz kurām attiecas šis pielikums, un tādējādi ir pārkāpti šā pielikuma noteikumi. Ja iespējams, šīs Puses kompetentā iestāde informē kuģa kapteini par iespējamo pārkāpumu.

4. Saņēmusi šādu pierādījumu, administrācija, kas tādējādi ir informēta, izmeklē lietu un var lūgt otru Pusi piegādāt papildu vai labākus iespējamā pārkāpuma pierādījumus. Ja administrācija ir pārliecinājusies par to, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai ierosinātu tiesvedību par iespējamo pārkāpumu, tad tā veic pasākumus, lai iespējami drīz tiktu ierosināta šāda tiesvedība saskaņā ar tās tiesību aktiem. Administrācija par veiktajām darbībām nekavējoties informē Pusi, kura ziņojusi par pārkāpumu, kā arī Organizāciju.

5. Ikvienu kuģi, uz kuru attiecas šis pielikums, Puse var pārbaudīt, kad tas ienāk tās jurisdikcijā esošajā ostā vai pietauvojas terminālā atklātā jūrā, arī tad, ja no kādas Puses ir saņemts pieprasījums veikt izmeklēšanu un ja ir pietiekami daudz pierādījumu, ka no kuģa ir notikusi tādu vielu emisija, uz ko attiecas šis pielikums, un tādējādi ir pārkāpti šā pielikuma noteikumi. Šādas izmeklēšanas ziņojumu nosūta Pusei, kas pieprasījusi veikt minēto pārbaudi, un administrācijai, lai varētu veikt šajā Konvencijā noteiktās attiecīgās darbības.

6. Starptautisko tiesību akti, kas attiecas uz kuģu izraisītā jūras vides piesārņojuma novēršanu, samazināšanu un kontroli, tostarp tiesību akti, kuri attiecas uz piemērošanu un drošības pasākumiem, un kas ir spēkā šā pielikuma piemērošanas vai interpretēšanas laikā, mutatis mutandis attiecas uz šajā pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un standartiem.

III NODAĻA
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KUĢU IZRAISĪTĀS EMISIJAS KONTROLI

12. noteikums. Ozona slāni noārdošas vielas

1. Šis noteikums neattiecas uz pastāvīgi noslēgtu aprīkojumu, kam nav aukstumaģenta uzpildes savienojumu vai noņemamu sastāvdaļu, kuru sastāvā ir ozona slāni noārdošas vielas.

2. Saskaņā ar 3.1. noteikuma nosacījumiem ozona slāni noārdošu vielu tīša emisija ir aizliegta. Tīša emisija ir emisija, kas notikusi sistēmu vai aprīkojuma ekspluatācijas, apkopes, remonta vai iznīcināšanas laikā; taču emisija nav tīša tad, ja notikusi minimāla emisija, veicot ozona slāni noārdošas vielas savākšanu vai pārstrādi. Puses drīkst reglamentēt emisijas, kas radušās, noplūstot kādai ozona slāni noārdošai vielai, neatkarīgi no tā, vai šāda noplūde ir tīša vai netīša.

3.1. Iekārtas, kas satur ozona slāni noārdošas vielas, izņemot hlorfluorogļūdeņražus, ir aizliegtas:

3.1.1. uz kuģiem, kas uzbūvēti 2005. gada 19. maijā vai pēc tam, vai

3.1.2. uz kuģiem, kuri uzbūvēti pirms 2005. gada 19. maija, bet kuru aprīkojuma līgumā noteiktais piegādes datums ir 2005. gada 19. maijs vai vēlāks datums vai - ja šāda līgumā noteikta piegādes datuma nav - kuru faktiskā aprīkojuma piegāde uz kuģa ir notikusi 2005. gada 19. maijā vai pēc tam.

3.2. Iekārtas, kas satur hlorfluorogļūdeņražus, ir aizliegtas:

3.2.1. uz kuģiem, kas uzbūvēti 2020. gada 1. janvārī vai pēc tam, vai

3.2.2. uz kuģiem, kuri uzbūvēti pirms 2020. gada 1. janvāra, bet kuru aprīkojuma līgumā noteiktais piegādes datums ir 2020. gada 1. janvāris vai vēlāks datums vai - ja šāda līgumā noteikta piegādes datuma nav - kuru faktiskā aprīkojuma piegāde uz kuģa ir notikusi 2020. gada 1. janvārī vai pēc tam.

4. Kad šajā noteikumā minētās vielas un aprīkojums, kura sastāvā ir šādas vielas, tiek aizvākti no kuģa, tie jānogādā uz atbilstošām pieņemšanas iekārtām.

5. Uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas 6.1. noteikums, jābūt sarakstam ar aprīkojumu, kura sastāvā ir ozona slāni noārdošas vielas.¹

6. Uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas 6.1. noteikums un uz kuriem ir uzlādējamas sistēmas, kuru sastāvā ir ozona slāni noārdošas vielas, veic ierakstus ozona slāni noārdošo vielu žurnālā. Šis žurnāls var būt daļa no kuģa žurnāla vai elektroniskās uzskaites sistēmas, ko apstiprinājusi administrācija.

7. Veicot ierakstus ozona slāni noārdošo vielu žurnālā, šīs vielas ir jāizsaka masas izteiksmē (kg), un šie ieraksti ir jāveic nekavējoties pēc katra no turpmāk minētajiem notikumiem:

7.1. tāda aprīkojuma pilnīga vai daļēja uzpilde, kura sastāvā ir ozona slāni noārdošas vielas;

7.2. tāda aprīkojuma remonts vai ekspluatācija, kura sastāvā ir ozona slāni noārdošas vielas;

7.3. ozona slāni noārdošo vielu izplūde atmosfērā:

7.3.1 tīša un

7.3.2. netīša;

7.4. ozona slāni noārdošo vielu novadīšana uz pieņemšanas iekārtām, kas atrodas uz sauszemes, un

7.5. ozona slāni noārdošo vielu piegāde uz kuģa.

¹ Skatīt I papildinājumu, Starptautiskās gaisa piesārņojuma novēršanas apliecības (IAPP apliecība) papildinājums, 2.1. punktu.

13. noteikums. Slāpekļa oksīdi (NOx)

Piemērošana

1.1. Šis noteikums attiecas:

1.1.1. uz ikvienu kuģa dīzeļdzinēju, kura izejas jauda ir lielāka par 130 kW un kurš ierīkoti uz kuģa, un

1.1.2. uz ikvienu kuģa dīzeļdzinēju, kura izejas jauda ir lielāka par 130 kW un kuram veikta būtiska pārbūve 2000. gada 1. janvārī vai pēc tam, ja vien administrācijai netiek pierādīts, ka šis dzinējs ir identisks dzinējam, kas tika pārbūvēts, un uz to neattiecas šā noteikuma 1.1.1. punkts.

1.2. Šis noteikums neattiecas:

1.2.1. uz kuģa dīzeļdzinēju, ko paredzēts izmantot vienīgi ārkārtas situācijās vai vienīgi tādēļ, lai iedarbinātu kādu ierīci vai aprīkojumu, kuru paredzēts izmantot vienīgi ārkārtas situācijās uz kuģa, kur šis dzinējs ierīkots, vai uz kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz glābšanas laivām, kuras paredzētas vienīgi izmantošanai ārkārtas situācijās, un

1.2.2. uz kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kurš veic reisus vienīgi tās valsts suverenitātei pakļautajos vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos, ar kuras karogu konkrētais kuģis ir tiesīgs kuģot, ar nosacījumu, ka uz šo dzinēju attiecas alternatīvi NOx kontroles pasākumi, ko noteikusi administrācija.

1.3. Neatkarīgi no šā punkta 1.1. apakšpunktā paredzētā administrācija drīkst noteikt, ka šis noteikums netiks piemērots nevienam kuģa dīzeļdzinējam, kas ierīkots uz kuģa, kurš uzbūvēts pirms 2005. gada 19. maija, un nevienam kuģa dīzeļdzinējam, kam tikusi veikta būtiska pārbūve pirms minētā datuma, ar nosacījumu, ka kuģis, uz kura šis dzinējs ir ierīkots, veic reisus uz ostām vai atklātā jūrā esošiem termināliem, kas atrodas valstī, ar kuras karogu šis kuģis ir tiesīgs kuģot.

Būtiska pārbūve

2.1. Šajā noteikumā "būtiska pārbūve" ir pārveidojums, kas 2000. gada 1. janvārī vai pēc tam ir veikts kuģa dīzeļdzinējam, kurš vēl nav bijis sertificēts atbilstoši šā noteikuma 3., 4. vai 5.1.1. punktā noteiktajiem standartiem, ja:

2.1.1. šis dzinējs ir aizstāts ar kuģa dīzeļdzinēju vai ir ierīkots papildu kuģa dīzeļdzinējs, vai

2.1.2. dzinējam ir veikts kāds būtisks pārveidojums, kā paredzēts pārskatītajā 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehniskajā kodeksā, vai

2.1.3. dzinēja maksimāli ilgstošā jauda ir palielinājusies vairāk par 10 % salīdzinājumā ar dzinēja sākotnējā sertifikācijā noteikto maksimālo ilgstošo jaudu.

2.2. Ja, veicot būtisku pārbūvi, kuģa dīzeļdzinējs tiek aizstāts ar tādu kuģa dīzeļdzinēju, kas nav identisks pirmajam minētajam dzinējam, vai tiek ierīkots papildu kuģa dīzeļdzinējs, tad piemēro šā noteikuma standartus, kuri ir spēkā šādas aizvietošanas vai ierīkošanas laikā. Ja 2016. gada 1. janvārī vai pēc tam, aizstājot dzinēju, nav iespējama šāda aizstājējdzinēja atbilstība minētā noteikuma 5.1.1. punktā noteiktajiem standartiem (III līmenis), tad šim aizstājējdzinējam ir jāatbilst šā noteikuma 4. punktā noteiktajiem standartiem (II līmenis). Organizācijai ir jāizstrādā vadlīnijas, kurās noteikti kritēriji, atbilstoši kuriem nosaka, vai ir iespējama aizstājējdzinēja atbilstība šā noteikuma 5.1.1. punktā noteiktajiem standartiem.

2.3. Kuģa dīzeļdzinējam, kas minēts 2.1.2. vai 2.1.3. punktā, ir jāatbilst šādiem standartiem:

2.3.1. ja kuģis ir uzbūvēts līdz 2000. gada 1. janvārim, tad piemēro šā noteikuma 3. punktā noteiktos standartus, un

2.3.2. ja kuģis ir uzbūvēts 2000. gada 1. janvārī vai pēc tam, tad piemēro standartus, kas ir spēkā šā kuģa uzbūvēšanas laikā.

I līmenis

3. Saskaņā ar šā pielikuma 3. noteikumu ir aizliegts ekspluatēt kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kurš uzbūvēts 2000. gada 1. janvārī vai pēc tam, bet pirms 2011. gada 1. janvāra, izņemot gadījumus, kad slāpekļa oksīdu emisija (ko aprēķina kā NO₂. kopējo svērto emisiju) no dzinēja atbilst turpmāk norādītajiem ierobežojumiem, kur n = dzinēja nominālais griešanās ātrums (kloķvārpstas apgriezieni minūtē):

3.1. 17,0 g/kWh, ja n ir mazāks par 130 apgr./min;

3.2. 45^… n^(-0.2) g/kWh, ja n ir 130 vai vairāk, taču mazāk par 2000 apgr./min;

3.3. 9,8 g/kWh, ja n ir 2000 apgr./min vai vairāk.

II līmenis

4. Saskaņā ar šā pielikuma 3. noteikumu ir aizliegts ekspluatēt kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kurš uzbūvēts 2011. gada 1. janvārī vai pēc tam, izņemot gadījumus, kad slāpekļa oksīdu emisija (ko aprēķina kā NO₂ kopējo svērto emisiju) no dzinēja atbilst turpmāk norādītajiem ierobežojumiem, kur n = dzinēja nominālais griešanās ātrums (kloķvārpstas apgriezieni minūtē):

4.1. 14,4 g/kWh, ja n ir mazāks par 130 apgr./min;

4.2. 44^…n^(-0.23) g/kWh, ja n ir 130 vai vairāk, taču mazāk par 2000 apgr./min;

4.3. 7,7 g/kWh, ja n ir 2000 apgr./min vai vairāk.

III līmenis

5.1. Saskaņā ar šā pielikuma 3. noteikumu ekspluatēt kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kurš uzbūvēts 2016. gada 1. janvārī vai pēc tam:

5.1.1. ir aizliegts, izņemot gadījumus, kad slāpekļa oksīdu emisija (ko aprēķina kā NO₂ kopējo svērto emisiju) no dzinēja atbilst turpmāk norādītajiem ierobežojumiem, kur n = dzinēja nominālais griešanās ātrums (kloķvārpstas apgriezieni minūtē):

5.1.1.1. 3,4 g/kWh, ja n ir mazāks par 130 apgr./min,

5.1.1.2. 9^…n^(-0.2) g/kWh, ja n ir 130 vai vairāk, taču mazāk par 2000 apgr./min, un

5.1.1.3. 2,0 g/kWh, ja n ir 2000 apgr./min vai vairāk;

5.1.2. uz šādu dzinēju attiecas šā punkta 5.1.1. apakšpunktā noteiktie standarti, ja kuģis kuģo emisijas kontroles zonā, kas noteikta saskaņā ar šā noteikuma 6. punktu, un

5.1.3. uz šādu dzinēju attiecas šā noteikuma 4. punktā noteiktie standarti, ja kuģis tiek ekspluatēts ārpus emisijas kontroles zonas, kas noteikta saskaņā ar šā noteikuma 6. punktu.

5.2. Saskaņā ar šā noteikuma 10. punktā paredzēto pārskatīšanu šā noteikuma 5.1.1. punktā noteiktie standarti neattiecas:

5.2.1. uz kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kura garums (L), kas definēts šīs konvencijas I pielikuma 1. noteikuma 19. punktā, ir mazāks par 24 metriem un kurš paredzēts un tiek izmantots vienīgi izklaides pasākumiem, vai

5.2.2. uz kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kura kombinētā nominālā dīzeļdzinēja jauda ir mazāka par 750 kW, ja administrācijai tiek pierādīts, ka šis kuģis nevar atbilst šā noteikuma 5.1.1. punktā noteiktajiem standartiem kuģu projektēšanas vai būvniecības ierobežojumu dēļ.

Emisijas kontroles zona

6. Šajā noteikumā emisijas kontroles zonas ir šādas:

6.1. Ziemeļamerikas reģions, kura koordinātas minētas šā pielikuma VII papildinājumā;

6.2. ASV Karību jūras reģions, kura koordinātas minētas šā pielikuma VII papildinājumā, un

6.3. jebkuras citas jūras reģions, tostarp ostas teritorija, ko Organizācija noteikusi saskaņā ar kritērijiem un procedūrām, kuri izklāstīti šā pielikuma III papildinājumā.

Kuģa dīzeļdzinēji, kas ierīkoti uz kuģa, kurš uzbūvēts pirms 2000. gada 1. janvāra

7.1. Neatkarīgi no šā noteikuma 1.1.1. punktā paredzētā kuģa dīzeļdzinējam, kura izejas jauda ir lielāka par 5000 kW un cilindra tilpums ir 90 litri vai lielāks un kurš ierīkots uz kuģa, kas uzbūvēts 1990. gada 1. janvārī vai pēc tam, taču pirms 2000. gada 1. janvāra, ir jāatbilst šā punkta 7.4. apakšpunktā noteiktajiem emisijas ierobežojumiem, ja Puses administrācija ir apliecinājusi apstiprināto metodi [Approved Method] šim dzinējam un apliecinātājadministrācija ir sniegusi Organizācijai paziņojumu par šādu apliecinājumu. Atbilstība šim punktam ir jāpierāda ar vienu no turpmāk minētajiem:

7.1.1. tādas sertificētās apstiprinātās metodes ieviešana, kas apstiprināta apskatē, izmantojot pārbaudes metodi, kas konkretizēta apstiprinātās metodes datnē, tostarp atbilstoša piezīme par apstiprinātās metodes esamību Starptautiskajā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecībā, vai

7.1.2. dzinēja sertifikācija, kas apstiprina, ka šis dzinējs tiek ekspluatēts, ievērojot šā noteikuma 3., 4. vai 5.1.1. punktā noteiktos ierobežojumus, un atbilstoša piezīme par dzinēja sertifikāciju Starptautiskajā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecībā.

7.2. Šā noteikuma 7.1. punktu piemēro ne vēlāk kā pirmajā periodiskajā apskatē, ko veic 12 vai vairāk mēnešu pēc 7.1. punktā minētā paziņojuma iesniegšanas. Ja īpašnieks kuģim, uz kura ir jāievieš apstiprinātā metode, var administrācijai pierādīt, ka apstiprinātā metode nebija pieejama tirdzniecībā, lai gan tika izdarīts viss iespējamais, lai to iegūtu, tad apstiprinātā metode ir jāievieš uz kuģa ne vēlāk kā nākamajā šā kuģa ikgadējā apskatē, kas notiek pēc tam, kad apstiprinātā metode kļuvusi pieejama tirdzniecībā.

7.3. Attiecībā uz kuģa dīzeļdzinēju, kura izejas jauda ir lielāka par 5000 kW un cilindra tilpums ir 90 litri vai lielāks un kurš ierīkots uz kuģa, kas uzbūvēts 1990. gada 1. janvārī vai pēc tam, taču pirms 2000. gada 1. janvāra, Starptautiskajā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecībā attiecībā uz kuģa dīzeļdzinējiem, kam piemēro šā noteikuma 7.1. punktu, ir jānorāda vai nu tas, ka apstiprinātā metode ir piemērota atbilstoši šā noteikuma 7.1.1. punktam, vai tas, ka dzinējs ir apstiprināts atbilstoši šā noteikuma 7.1.2. punktam vai ka apstiprinātā metode vēl nepastāv vai vēl nav pieejama tirdzniecībā, kā minēts šā noteikuma 7.2. punktā.

7.4. Saskaņā ar šā pielikuma 3. noteikumu ir aizliegts ekspluatēt 7.1. punktā minēto dīzeļdzinēju, izņemot gadījumus, kad slāpekļa oksīdu emisija (ko aprēķina kā NO₂ kopējo svērto emisiju) no dzinēja atbilst turpmāk norādītajiem ierobežojumiem, kur n = dzinēja nominālais griešanās ātrums (kloķvārpstas apgriezieni minūtē):

7.4.1 17,0 g/kWh, ja n ir mazāks par 130 apgr./min,

7.4.2. 45^…n^(-0,2) g/kWh, ja n ir 130 vai vairāk, taču mazāk par 2000 apgr./min, un

7.4.3. 9,8 g/kWh, ja n ir 2000 apgr./min vai vairāk.

7.5. Apstiprinātās metodes sertifikācijai jānotiek saskaņā ar pārskatīto 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehnisko kodeksu un saistībā ar to:

7.5.1. tā pamata kuģa dīzeļdzinēja projektētājam, uz kuru attiecas apstiprinātā metode, ir jāpārbauda, vai apstiprinātās metodes aplēstās sekas nesamazinās dzinēja jaudu par vairāk nekā 1,0 %, nepalielinās degvielas patēriņu par vairāk nekā 2,0 %, kā izmērīts, veicot atbilstošo testa ciklu, kas izklāstīts pārskatītajā 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehniskajā kodeksā, vai nelabvēlīgi neietekmēs dzinēja izturību vai drošumu, un

7.5.2. vai apstiprinātās metodes izmaksas nav pārmērīgas; tas tiek konstatēts, salīdzinot slāpekļa oksīdu daudzumu, kas samazināts, izmantojot apstiprināto metodi, lai sasniegtu standartu, kurš izklāstīts šā punkta 7.4. apakšpunktā, un apstiprinātās metodes iegādes un ieviešanas izmaksas.²

Sertifikācija

8. Pārskatīto 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehnisko kodeksu piemēro, veicot sertificēšanu, testēšanu un īstenojot mērīšanas procedūras, kuru mērķis ir noteikt atbilstību šajā noteikumā izklāstītajiem standartiem.

9. Pārskatītajā 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehniskajā kodeksā izklāstīto emisijas noteikšanas procedūru nolūks ir radīt dzinēja parastas ekspluatācijas paraugu. Regulējošās vadības ierīces un neracionālas emisijas kontroles stratēģijas traucē šā nodoma īstenošanu, un tās nav atļautas. Šis noteikums neliedz lietot vadības palīgierīces, kuras izmanto, lai aizsargātu dzinēju un/vai tā palīgaprīkojumu pret tādiem ekspluatācijas apstākļiem, kas varētu radīt bojājumus vai atteici, vai kuras izmanto, lai atvieglotu dzinēja iedarbināšanu.

Pārskatīšana

10. Organizācija no 2012. gada, bet ne vēlāk kā 2013. gadā pārskata tehnoloģiju attīstības statusu šā noteikuma 5.1.1. punktā izklāstīto standartu īstenošanai un vajadzības gadījumā koriģē minētajā punktā noteiktos laikposmus.

² Apstiprinātās metodes izmaksas nedrīkst pārsniegt 375 speciālās aizņēmumtiesības/metriskā tonna slāpekļa oksīdu; šīs izmaksas aprēķina, izmantojot šādu izmaksu efektivitātes formulu:
Ce = (Apstiprinātās metodes izmaksas · 10⁶)/{P(kW) · 0,768 · 6000(stundas/gadā) · 5 (gadi) · Δ NOx(g/kWh)}

14. noteikums. Sēra oksīdi (SOx) un cietās daļiņas

Vispārējās prasības

1. Sēra saturs jebkurā smagajā degvielā, ko izmanto uz kuģa, nedrīkst pārsniegt šādas robežas:

1.1. 4,50 % m/m līdz 2012. gada 1. janvārim,

1.2. 3,50 % m/m 2012. gada 1. janvārī un pēc tam un

1.3. 0,50 % m/m 2020. gada 1. janvārī un pēc tam.

2. Pasaules vidējais sēra saturs tās smagās degvielas atlikumos, kas piegādāta izmantošanai uz kuģiem, tiek uzraudzīts, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.³

Prasības emisijas kontroles zonās

3. Šajā noteikumā emisijas kontroles zonas ir šādas:

3.1. Baltijas jūras reģions, kura definīcija ir I pielikuma 1. noteikuma 11. punkta 2. apakšpunktā, un Ziemeļjūras reģions, kura definīcija ir V pielikuma 1. noteikuma 12. punkta 6. apakšpunktā;

3.2. Ziemeļamerikas reģions, kura koordinātas minētas šā pielikuma VII papildinājumā;

3.3. ASV Karību jūras reģions, kura koordinātas minētas šā pielikuma VII papildinājumā, un

3.4. jebkuras citas jūras reģions, tostarp ostas teritorija, ko Organizācija noteikusi saskaņā ar kritērijiem un procedūrām, kuri izklāstīti šā pielikuma III papildinājumā.

4. Kuģiem darbojoties emisijas kontroles zonā sēra saturs smagajā degvielā, ko izmanto uz kuģiem, nedrīkst pārsniegt šādas robežas:

4.1. 1,50 % m/m līdz 2010. gada 1. jūlijam,

4.2. 1,00 % m/m 2010. gada 1. jūlijā un pēc tam un

4.3. 0,10 % m/m 2015. gada 1. janvārī un pēc tam.

4.4. Līdz 2020. gada 1. janvārim šā noteikuma 4. punktā minētais sēra saturs smagajā degvielā neattieksies uz tiem kuģiem, kas darbojas Ziemeļamerikas reģionā vai ASV Karību jūras reģionā, kuru definīcija ir 3. punktā, un kas uzbūvēti 2011. gada 1. augustā vai pirms šā datuma, un ko darbina katli, kurus izmanto dzinēju vajadzībām un kuri sākotnēji netika projektēti ilgstošai darbināšanai ar destilētu degvielu vai dabasgāzi.

5. Sēra saturu smagajā degvielā, kas minēta šā noteikuma 1. un 4. punktā, atbilstoši šā pielikuma 18. noteikumam dokumentē tās piegādātājs.

6. Uz kuģiem, kas izmanto dažādas smagās degvielas, lai izpildītu šā noteikuma 4. punkta prasības, un kas ienāk šā noteikuma 3. punktā minētā emisijas kontroles zonā vai to atstāj, ir jābūt rakstveida procedūrai, kura parāda to, kā veicama smagās degvielas maiņa, piešķirot pietiekami daudz laika, lai pirms ieiešanas emisijas kontroles zonā no smagās degvielas sistēmas pilnīgi izskalotu jebkādu smago degvielu, kurā ir pārsniegts šā noteikuma 4. punktā minētais pieļaujamais sēra saturs. Kuģa žurnālā administrācijas noteiktajā kārtībā ir jāreģistrē smagās degvielas ar zemu sēra saturu tilpums katrā tankā, kā arī datums, laiks un kuģa atrašanās vieta laikā, kad tiek veikta jebkāda degvielas maiņas operācija pirms ieiešanas emisijas kontroles zonā vai pēc šādas zonas atstāšanas.

Pirmo divpadsmit mēnešu laikā pēc tāda grozījuma stāšanās spēkā, kurā norādīta konkrēta emisijas kontroles zona saskaņā ar šā noteikuma 3. punktu, kuģi, kas darbojas šajā emisijas kontroles zonā, ir atbrīvoti no šā noteikuma 4. un 6. punkta prasībām un no šā noteikuma 5. punkta prasībām, ciktāl tās attiecas uz šā noteikuma 4. punktu.⁴

Pārskatīšanas noteikums

8. Šā noteikuma 1.3. punktā noteiktā standarta pārskatīšana ir jāpaveic līdz 2018. gadam, lai noteiktu, vai ir pieejama tāda smagā degviela, kas atbilst šajā punktā noteiktajam smagās degvielas standartam, un ir jāņem vērā šādi faktori:

8.1. šā noteikuma 1.3. punkta nosacījumiem atbilstošas smagās degvielas piedāvājums un pieprasījums pasaules tirgū pārskatīšanas laikā,

8.2. smagās degvielas tirgos pastāvošo tendenču analīze un

8.3. citi būtiski faktori.

9. Organizācija izveido ekspertu grupu, kuras pārstāvjiem ir atbilstoša kompetence attiecībā uz smagās degvielas tirgu, kā arī kompetence jūrniecības, vides, zinātnes un tiesību jomā un kura veic pārskatīšanu, kas minēta šā noteikuma 8. punktā. Šī ekspertu grupa izstrādā atbilstošu informāciju, lai Puses varētu pieņemt apzinātu lēmumu.

Puses, pamatojoties uz ekspertu grupas izstrādāto informāciju, var izlemt, vai kuģi varēs ievērot šā noteikuma 1.3. punktā minēto datumu. Ja tiek pieņemts lēmums, ka kuģi nevarēs ievērot šo datumu, tad minētajā punktā noteiktais standarts stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.

³ MEPC.82(43), Vadlīnijas pasaules vidējā sēra satura uzraudzīšanai atlikušajā smagajā degvielā, kas piegādāta izmantošanai uz kuģiem.
⁴ 12 mēnešus ilgais atbrīvojums, kas paredzēts 7. punktā, uz Ziemeļamerikas emisijas kontroles zonu attieksies līdz 2012. gada 1. augustam.
12 mēnešus ilgais atbrīvojums, kas paredzēts 7. punktā, uz ASV Karību jūras emisijas kontroles zonu attieksies līdz 2014. gada 1. janvārim.

15. noteikums. Gaistoši organiski savienojumi (GOS)

1. Ja GOS emisiju no tankkuģiem reglamentē osta/ostas vai termināls/termināli, kas ir kādas Puses jurisdikcijā, tad tā ir jāreglamentē saskaņā ar šā noteikuma nosacījumiem.

2. Puse, kas reglamentē GOS emisiju no tankkuģiem, iesniedz paziņojumu Organizācijai. Šajā paziņojumā jānorāda šāda informācija: kontrolējamo tankkuģu izmērs, kravas, kam nepieciešamas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas, un šādas kontroles spēkā stāšanās datums. Paziņojums ir jāiesniedz vismaz sešus mēnešus pirms šā spēkā stāšanās datuma.

3. Puse, kura nosaka ostas vai terminālus, kuros jāreglamentē GOS emisija no tankkuģiem, nodrošina to, ka izgarojumu emisijas kontroles sistēmas, kuras šī Puse ir apstiprinājusi, ņemot vērā šādu sistēmu drošības standartus, ko izstrādājusi Organizācija⁵, ir pieejamas visās norādītajās ostās un terminālos un darbojas droši un tā, lai izvairītos no kuģa nepamatotas aizkavēšanas.

4. Organizācija izplata Pušu noteikto ostu un terminālu sarakstu citām Pusēm un Organizācijas dalībvalstīm zināšanai.

5. Tankkuģim, uz kuru attiecas šā noteikuma 1. punkts, ir jābūt aprīkotam ar izgarojumu emisijas kontroles sistēmu, ko apstiprinājusi administrācija, ievērojot drošības standartus, kurus šādām sistēmām ir izstrādājusi Organizācija⁶, un tam šī sistēma ir jāizmanto attiecīgo kravu iekraušanas laikā. Osta vai termināls, kurā ierīkotas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas saskaņā ar šo noteikumu, var pieņemt tankkuģus, kas nav aprīkoti ar izgarojumu savākšanas sistēmām, trīs gadus pēc šā noteikuma 2. punktā minētā spēkā stāšanās datuma.

6. Uz tankkuģa, kas pārvadā jēlnaftu, ir jābūt GOS pārvaldības plānam, kuru apstiprinājusi administrācija. Šāds plāns ir jāizstrādā, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.

Šis plāns ir īpašs katram kuģim, un tas vismaz:

6.1. paredz rakstveida procedūras GOS emisiju samazināšanai kravas iekraušanas, jūras pārgājienu un kravas izkraušanas laikā;

6.2. ņem vērā papildu GOS, ko rada mazgāšana ar jēlnaftu;

6.3. nosaka personu, kas ir atbildīga par šā plāna īstenošanu, un

6.4. kuģiem, kas veic starptautiskus reisus, tas ir rakstīts kuģa kapteiņa un virsnieku darba valodā un, ja kuģa kapteiņa un virsnieku darba valoda nav angļu, franču vai spāņu valoda, tam pievieno tulkojumu vienā no šīm valodām.

7. Šis noteikums attiecas arī uz gāzes pārvadātājiem, taču vienīgi tad, ja iekraušanas un iepakošanas sistēmas ļauj droši turēt uz kuģa GOS, kas nesatur metānu, un tos droši nogādāt krastā.⁷

⁵ MSC/Circ. Nr. 585, Kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmu standarti.
⁶ MSC.30(61), Starptautiskais kodekss attiecībā uz to kuģu būvniecību un aprīkojumu, kas pārvadā šķidro gāzi kā lejamkravu.
⁷ Tipa apstiprinājuma apliecības, kas izsniegtas saskaņā ar rezolūciju MEPC.59(33) vai MEPC.76(40).

16. noteikums. Sadedzināšana uz kuģa

1. Izņemot gadījumus, kas paredzēti šā noteikuma 4. punktā, sadedzināšana uz kuģa ir atļauta vienīgi kuģa atkritumu dedzināmajā krāsnī.

2. Uz kuģa ir aizliegts sadedzināt šādas vielas:

2.1. kravas atlikumus, uz kuriem attiecas I, II un III pielikums, un ar tiem saistītos piesārņotos iepakojuma materiālus;

2.2. polihlorbifenilus (PCB);

2.3. atkritumus, kuru definīcija ir V pielikumā un kuri satur pietiekamu daudzumu smago metālu;

2.4. naftas pārstrādes produktus, kas satur halogēnu savienojumus;

2.5. notekūdeņu nosēdumus un naftas nosēdumus, kas nav radušies uz kuģa klāja, un

2.6. izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu atlikumus.

3. Uz kuģa ir aizliegts sadedzināt polivinilhlorīdus (PVC), izņemot kuģa krāsnī, kam izsniegtas IMO tipa apstiprinājuma apliecības⁷.

4. Notekūdeņu nosēdumus un naftas nosēdumus, kas radušies parastas kuģa ekspluatācijas laikā, drīkst sadedzināt uz kuģa galvenajā energoiekārtā vai katlā vai palīgenergoiekārtā vai palīgkatlā, taču šādos gadījumos to nedrīkst darīt ostās, līčos un upju grīvās.

5. Nekas šajā noteikumā:

5.1. neskar aizliegumus vai citas prasības, ko paredz 1972. gada grozītā Konvencija par tāda jūras piesārņojuma novēršanu, kas rodas, izmetot atkritumus un citus priekšmetus, un tās 1996. gada protokols, un

5.2. neliedz izveidot, ierīkot un ekspluatēt alternatīvas kuģa termālās atkritumu pārstrādes iekārtas, kas atbilst šā noteikuma prasībām vai pārsniedz tās.

6.1. Izņemot gadījumos, kas paredzēti šā punkta 6.2. apakšpunktā, visām kuģa atkritumu dedzināmajām krāsnīm, kuras uzbūvētas 2000. gada 1. janvārī vai pēc tam, vai atkritumu dedzināmajām krāsnīm, kas ierīkotas uz kuģa 2000. gada 1. janvārī vai pēc tam, ir jāatbilst šā pielikuma IV papildinājumā noteiktajām prasībām. Visas atkritumu dedzināmās krāsnis, uz kurām attiecas šis apakšpunkts, apstiprina administrācija, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās standarta specifikācijas⁸ kuģu atkritumu dedzināmajām krāsnīm, vai

6.2. administrācija var atļaut nepiemērot šā punkta 6.1. apakšpunktu atkritumu dedzināmajām krāsnīm, kas ierīkotas uz kuģa līdz 2005. gada 19. maijam, ar nosacījumu, ka šis kuģis veic reisus vienīgi tās valsts suverenitātei pakļautajos vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos, ar kuras karogu konkrētais kuģis ir tiesīgs kuģot.

7. Atkritumu dedzināmajām krāsnīm, kas ierīkotas saskaņā ar šā noteikuma 6.1. punkta prasībām, ir jābūt ražotāja izstrādātai ekspluatācijas rokasgrāmatai, kura jāglabā kopā ar šo krāsni un kurā ir noteikts, kā ekspluatēt atkritumu dedzināmo krāsni šā pielikuma IV papildinājuma 2. punktā noteiktajās robežās.

8. Personālam, kas ir atbildīgs par tādas atkritumu dedzināmās krāsns ekspluatēšanu, kura ierīkota saskaņā ar šā noteikuma 6.1. punkta prasībām, ir jābūt apmācītam īstenot norādījumus, kas minēti ražotāja izstrādātajā ekspluatācijas rokasgrāmatā, kā to paredz šā noteikuma 7. punkts.

9. Attiecībā uz atkritumu dedzināmajām krāsnīm, kas ierīkotas saskaņā ar šā noteikuma 6.1. punkta prasībām, sadegšanas kameras gāzes izplūdes temperatūra ir jāuzrauga katrā krāsns ekspluatācijas reizē. Ja atkritumu dedzināmā krāsns ir pastāvīgas padeves atkritumu dedzināmā krāsns, tad atkritumus tajā nedrīkst ievietot, ja sadegšanas kameras gāzes izplūdes temperatūra ir zemāka par 850°C. Ja atkritumu dedzināmā krāsns ir atkritumu dedzināmā krāsns ar dozētu ielādi, tai jābūt projektētai tā, lai sadegšanas kameras gāzes izplūdes temperatūra sasniegtu 600°C piecu minūšu laikā pēc palaides un pēc tam stabilizētos temperatūrā, kas nav zemāka par 850°C.

⁸ Skatīt rezolūciju MEPC.76(40), Standarta specifikācijas kuģu atkritumu dedzināmajām krāsnīm.

17. noteikums. Pieņemšanas iekārtas

1. Ikviena Puse apņemas nodrošināt ar iekārtām, kas atbilst:

1.1. to kuģu vajadzībām, kuri izmanto šīs valsts remonta ostas, kas pieņem ozona slāni noārdošās vielas un aprīkojumu, kurš satur šādas vielas laikā, kad tiek noņemts no kuģa;

1.2. to kuģu vajadzībām, kas izmanto tās ostas, terminālus vai remonta ostas, lai varētu pieņemt izplūdes gāzu attīrīšanas atlikumus no izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmām, nepamatoti neaizkavējot kuģus,

1.3. kuģu otrreizējās pārstrādes uzņēmumu vajadzībām pieņemt ozona slāni noārdošās vielas un aprīkojumu, kas satur šādas vielas laikā, kad tiek noņemts no kuģa.

2. Ja kādas Puses konkrēta osta vai termināls - ņemot vērā vadlīnijas, kuras izstrādās Organizācija, - atrodas tālu no rūpniecības infrastruktūras vai tai nav šādas infrastruktūras, kas nepieciešama, lai apsaimniekotu un pārstrādātu šā noteikuma 1. punktā minētās vielas, un tādēļ šī osta vai termināls nevar pieņemt šīs vielas, tad šī Puse informē Organizāciju par katru šādu ostu vai terminālu, lai šo informāciju varētu izplatīt visām Pusēm un Organizācijas dalībvalstīm, lai tās būtu informētas un varētu atbilstoši rīkoties. Ikviena Puse, kas Organizācijai sniegusi šādu informāciju, tai paziņo arī, kurās šīs Puses ostās un terminālos ir pieejamas pieņemšanas iekārtas, kas var apsaimniekot un pārstrādāt šādas vielas.

3. Ikviena Puse par visiem gadījumiem, kuros šajā noteikumā minētās iekārtas nav pieejamas vai varētu būt neatbilstošas, paziņo Organizācijai, lai tā šo informāciju varētu nodot Organizācijas dalībvalstīm.

18. noteikums. Smagās degvielas pieejamība un kvalitāte

Smagās degvielas pieejamība

1. Ikviena Puse veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu tādas smagās degvielas pieejamību, kas atbilst šā pielikuma prasībām, un informē Organizāciju par atbilstošas smagās degvielas pieejamību tās ostās un terminālos.

2.1. Ja Puse konstatē, ka kuģis neievēro atbilstošas smagās degvielas standartus, kas noteikti šajā pielikumā, tad šīs Puses kompetentajai iestādei ir tiesības pieprasīt, lai šis kuģis:

2.1.1. uzrāda reģistra ierakstu par pasākumiem, kas veikti, lai panāktu atbilstību, un

2.1.2. sniedz pierādījumus par to, ka tas ir centies iegādāties atbilstošu smago degvielu saskaņā ar savu reisa plānu, un, ja tā nav bijusi pieejama plānotajā vietā, par to, ka tas ir centies atrast alternatīvus avotus šādas smagās degvielas iegādei un ka, neņemot vērā visas iespējamās pūles iegādāties atbilstošu smago degvielu, to nav bijis iespējams iegādāties.

2.2. Nedrīkst pieprasīt, lai kuģis novirzītos no sava plānotā kursa vai nepamatoti aizkavētos nolūkā panākt atbilstību.

2.3. Ja kuģis sniedz šā punkta 2.1. apakšpunktā minēto informāciju, Puse ņem vērā visus būtiskos apstākļus un sniegtos pierādījumus, lai noteiktu piemērotāko rīcību, tostarp, neveicot kontroles pasākumus.

2.4. Ja nav iespējams iegādāties atbilstošu smago degvielu, kuģis paziņo savai administrācijai un kompetentajai iestādei attiecīgo galamērķa ostu.

2.5. Puse paziņo Organizācijai, tiklīdz kuģis ir sniedzis pierādījumus, ka nav pieejama atbilstoša smagā degviela.

Smagās degvielas kvalitāte

3. Smagā degviela, kas paredzēta sadedzināšanai un tiek nogādāta un lietota uz kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, atbilst šādām prasībām:

3.1. izņemot 3.2. apakšpunktā paredzētos gadījumus:

3.1.1. smagā degviela ir tādu ogļūdeņražu maisījums, kas iegūts, attīrot naftu. Tas neliedz pievienot nelielu daudzumu piedevu, lai uzlabotu dažādus tehnisko raksturojumu aspektus;

3.1.2. smagajā degvielā nedrīkst būt neorganiskas skābes, un

3.1.3. smagajai degvielai nedrīkst būt pievienotas nekādas vielas vai ķīmiskie atkritumu, kas:

3.1.3.1. apdraud kuģu drošību vai nelabvēlīgi ietekmē mehānismu tehniskos raksturojumus vai

3.1.3.2. ir kaitīgi personālam, vai

3.1.3.3. veicina papildu gaisa piesārņojumu.

3.2. Sadedzināšanai paredzēta smagā degviela, kas iegūta citādi, nevis attīrot naftu, nedrīkst:

3.2.1. pārsniegt pieļaujamo sēra saturu, kas noteikts šā pielikuma 14. noteikumā;

3.2.2. būt par iemeslu tam, ka dzinējs pārsniedz pieļaujamo slāpekļa oksīdu emisijas ierobežojumu, kas noteikts 13. noteikuma 3., 4., 5.1.1. un 7.4. punktā;

3.2.3. saturēt neorganisko skābi vai

3.2.3.1. apdraudēt kuģu drošību vai nelabvēlīgi ietekmēt mehānismu tehniskos raksturojumus vai

3.2.3.2. būt kaitīga personālam, vai

3.2.3.3. veicināt papildu gaisa piesārņojumu.

4. Šis noteikums neattiecas uz cietajām akmeņoglēm vai kodoldegvielu. Šā noteikuma 5., 6., 7.1., 7.2., 8.1., 8.2., 9.2., 9.3. un 9.4. punkts neattiecas uz gāzveida kurināmo, piemēram, sašķidrinātu dabasgāzi, saspiestu dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi. Sēra saturu gāzveida kurināmajā, kas tiek nogādāts uz kuģa sadedzināšanai uz tā, dokumentē tās piegādātājs.

5. Katrs kuģis, uz kuru attiecas šā pielikuma 5. un 6. pants, informāciju par smago degvielu, kas tiek nogādāta uz kuģa sadedzināšanai un izmantota uz kuģa, reģistrē degvielas piegādes pavaddokumentā, kurā ir vismaz tā informācija, kas norādīta šā pielikuma V papildinājumā.

6. Degvielas piegādes pavaddokuments tiek glabāts uz kuģa tādā vietā, kur tas ir viegli pieejams inspekcijai jebkurā pieņemamā laikā.

7.1. Puses kompetentā iestāde drīkst pārbaudīt degvielas piegādes pavaddokumentus uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, kamēr minētie kuģi ir tās ostās vai terminālos atklātā jūrā, un nokopēt jebkuru piegādes pavaddokumentu, kā arī drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis vai persona, kas ir atbildīga par kuģi, apliecina visu degvielas piegādes pavaddokumentu kopiju autentiskumu Kompetentā iestāde drīkst arī pārbaudīt katras pavadzīmes saturu, apspriežoties ar to ostu pārstāvjiem, kurās tās izsniegtas.

7.2. Degvielas piegādes pavaddokumentu pārbaudi un kompetentās iestādes īstenoto apstiprinātās kopijas iegūšanu saskaņā ar šo punktu veic pēc iespējas drīzāk, lai nepamatoti neaizkavētu kuģi.

8.1. Degvielas piegādes pavaddokumentam ir jāpievieno piegādātās smagās degvielas reprezentatīvs paraugs, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas⁹. Šo paraugu piegādātāja pārstāvis un kuģa kapteinis vai par bunkura darbību atbildīgais sardzes virsnieks apzīmogo un parakstās par degvielas uzņemšanas darbību paveikšanu, un tas paliek kuģa uzraudzībā līdz šīs smagās degvielas pilnīgai izlietošanai, taču jebkurā gadījumā ne īsāku laiku par 12 mēnešiem kopš piegādes brīža.

8.2. Ja administrācija pieprasa, lai tiktu veikta reprezentatīvā parauga analīze, tā jāveic saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas aprakstīta VI papildinājumā, lai noteiktu smagās degvielas atbilstību šā pielikuma prasībām.

9. Puses apņemas nodrošināt, ka to norādītās attiecīgās iestādes:

9.1. kārto vietējo smagās degvielas piegādātāju reģistru;

9.2. pieprasa vietējiem piegādātājiem saskaņā ar šo noteikumu iesniegt degvielas piegādes pavaddokumentu un paraugu, kurā smagās degvielas piegādātājs apliecina, ka šī smagā degviela atbilst šā pielikuma 14. un 18. noteikuma prasībām;

9.3. pieprasa, lai vietējie piegādātāji saglabātu degvielas piegādes pavaddokumentu kopijas vismaz trīs gadus un tādējādi, ja tas nepieciešams, ostas valsts varētu tās pārbaudīt;

9.4. atbilstoši rīkojas attiecībā pret smagās degvielas piegādātājiem, kuri ir piegādājuši smago degvielu, kas neatbilst degvielas piegādes pavaddokumentā norādītajai degvielai;

9.5. informē administrāciju par ikvienu kuģi, kas uzņem smago degvielu, kura neatbilst šā pielikuma 14. vai 18. noteikuma prasībām, un

9.6. informē Organizāciju par visu to gadījumu nodošanu Pusēm un Organizācijas dalībvalstīm, kad smagās degvielas piegādātāji nav izpildījuši šā pielikuma 14. vai 18. punktā minētās prasības.

10. Saistībā ar ostas valsts inspekcijām, ko veic Puses, šīs Puses apņemas:

10.1 informēt Pusi vai valsti, kas nav konvencijas Puse, kuras jurisdikcijā ir izsniegts degvielas piegādes pavaddokuments, par gadījumiem, kad tikusi piegādāta neatbilstoša smagā degviela, un sniegt visu attiecīgo informāciju, un

10.2. nodrošināt, ka tiek veiktas atbilstošas korektīvas darbības, lai panāktu konstatētās neatbilstošās smagās degvielas atbilstību.

11. Attiecībā uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk un kuri veic regulārus pakalpojumus, bieži un regulāri ierodoties ostās, administrācija, saņēmusi ieinteresēto valstu lūgumu un apspriedusies ar tām, var nolemt, ka atbilstību šā noteikuma 6. punktam var dokumentēt alternatīvā veidā, kas sniedz līdzīgu pārliecību, ka ir ievērotas šā pielikuma 14. un 18. noteikuma prasības.

⁹ Skatīt MEPC.96(47), Vadlīnijas smagās degvielas paraugu ņemšanai, lai konstatētu atbilstību MARPOL 73/78 VI pielikumam.

I PAPILDINĀJUMS

Starptautiskās gaisa piesārņojuma novēršanas (IAPP) apliecības veidlapa (8. noteikums)

STARPTAUTISKĀ GAISA PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANAS APLIECĪBA

Saskaņā ar 1997. gada protokolu, kas grozīts ar 2008. gada rezolūciju MEPC.xx(58), ar ko groza Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kura grozīta ar attiecīgo 1978. gada protokolu (turpmāk tekstā - konvencija), un saskaņā ar

...................................................................................................................................................................................................................
(pilns valsts apzīmējums)

valdības pilnvarojumu izsniegusi .....................................................................................................................................................................
(saskaņā ar konvencijas nosacījumiem
pilnvarotās kompetentās personas vai organizācijas pilns apzīmējums)

Ziņas par kuģi^*:

Kuģa vārds .............................................................................................................................................................................................

Pazīšanas numurs vai burti ...............................................................................................................................................................

Reģistrācijas osta .................................................................................................................................................................................

Bruto tilpība ..........................................................................................................................................................................................

IMO numurs^** ........................................................................................................................................................................................

AR ŠO TIEK APLIECINĀTS, KA:

1. ir veikta šī kuģa apskate saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 5. noteikumu, un

2. apskate liecina, ka kuģa aprīkojums, sistēmas, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnīgi atbilst konvencijas VI pielikuma attiecīgajām prasībām.

Datums, kurā pabeigta apskate, uz ko pamatojas šī apliecība: ................................. (dd/mm/gggg)

Šī apliecība ir derīga līdz ............................................................................................................................... ^***,

pakļauts apskatēm saskaņā ar konvencijas VI pielikums 5. noteikumu.

Izsniegta ..........................…………………..................................………………………………………………………………….......................
(Apliecības izsniegšanas vieta)

(dd/mm/gggg): ........................................... ....................................................................................................................................
(Izsniegšanas datums) (Pilnvarotās amatpersonas paraksts, kura izsniegusi šo apliecību)

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

^* Ziņas par kuģi var ierakstīt ailēs horizontāli.
^** Saskaņā ar IMO kuģu identifikācijas numuru shēmu [Ship Identification Number Scheme], ko Organizācija ir pieņēmusi ar rezolūciju A.600(15).
^*** Ievietot derīguma termiņa beigu datumu, ko administrācija noteikusi saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.1. noteikumu. Šī datuma diena un mēnesis atbilst ikgadējam datumam, kā minēts konvencijas VI pielikuma 2.3. noteikumā, ja vien tas nav grozīts saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.8. noteikumu.

Ikgadējo un starpperioda apskašu apstiprinājums

AR ŠO TIEK APLIECINĀTS, ka konvencijas VI pielikuma 5. noteikumā paredzētajā apskatē ir konstatēts, ka šis kuģis atbilst šā pielikuma attiecīgajiem noteikumiem:

Ikgadējā apskate:	Paraksts: ........................................................................
	(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)
	Vieta: ..............................................................................
	Datums (dd/mm/gggg): ..............................................

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

Ikgadējā/starpperioda^* apskate:	Paraksts: ........................................................................
	(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)
	Vieta: ..............................................................................
	Datums (dd/mm/gggg): ..............................................

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

Ikgadējā/starpperioda^* apskate:	Paraksts: ........................................................................
	(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)
	Vieta: ..............................................................................
	Datums (dd/mm/gggg): ..............................................

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

Ikgadējā apskate:	Paraksts: ........................................................................
	(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)
	Vieta: ..............................................................................
	Datums (dd/mm/gggg): ..............................................

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

Ikgadējā/starpperioda apskate saskaņā ar 9.8.3. noteikumu

AR ŠO TIEK APLIECINĀTS, ka ikgadējā/starpperioda^* apskatē saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.8.3. noteikumu ir konstatēts, ka šis kuģis atbilst šā pielikuma attiecīgajiem noteikumiem:

	Paraksts: ........................................................................
	(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)
	Vieta: ..............................................................................
	Datums (dd/mm/gggg): ..............................................

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

Apstiprinājums, lai pagarinātu tādu apliecību, kas derīga ne ilgāk par pieciem gadiem, ja piemērojams 9.3. noteikums

Kuģis atbilst šā pielikuma attiecīgajiem nosacījumiem, un šī apliecība saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.3. noteikumu jāpieņem kā derīga līdz (dd/mm/gggg): ..........................

	Paraksts: ........................................................................
	(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)
	Vieta: ..............................................................................
	Datums (dd/mm/gggg): ..............................................

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

Apstiprinājums, ja ir veikta periodiskā apskate un ir piemērojams 9.4. noteikums

Kuģis atbilst šā pielikuma attiecīgajiem noteikumiem, un šī apliecība saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.4. noteikumu jāpieņem kā derīga līdz (dd/mm/gggg): ..........................

	Paraksts: ........................................................................
	(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)
	Vieta: ..............................................................................
	Datums (dd/mm/gggg): ..............................................

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

Apstiprinājums, lai pagarinātu apliecības derīguma termiņu līdz laikam, kad kuģis nonāks ostā, kur tiks veikta apskate, vai uz papildperiodu, ja piemērojams 9.5. vai 9.6. noteikums

Šī apliecība saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.5. vai 9.6. noteikumu jāpieņem kā derīga līdz (dd/mm/gggg): ..........................

	Paraksts: ........................................................................
	(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)
	Vieta: ..............................................................................
	Datums (dd/mm/gggg): ..............................................

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

Apstiprinājums ikgadējā datuma mainīšanai, ja piemērojams 9.8. noteikums

Saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.8. noteikumu jaunais ikgadējais datums ir (dd/mm/gggg): ..........................

	Paraksts: ........................................................................
	(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)
	Vieta: ..............................................................................
	Datums (dd/mm/gggg): ..............................................

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

Saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.8. noteikumu jaunais ikgadējais datums ir (dd/mm/gggg): ..........................

	Paraksts: ........................................................................
	(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)
	Vieta: ..............................................................................
	Datums (dd/mm/gggg): ..............................................

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

^* Nevajadzīgo svītrot

STARPTAUTISKĀS GAISA PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANAS APLIECĪBAS (IAPP APLIECĪBA)

PAPILDINĀJUMS

KUĢU KONSTRUKCIJAS UN APRĪKOJUMA SARAKSTS

Piezīmes.

1. Šo sarakstu pastāvīgi pievieno IAPP apliecībai. IAPP apliecībai jābūt pieejamai uz kuģa jebkurā laikā.

2. Šim sarakstam ir jābūt vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja lieto arī izsniedzējvalsts attiecīgo valsts valodu, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā.

3. Ailes jāaizpilda, attiecīgi lietojot krustiņu (x), ja atbilde ir "jā" un "piemērojams", vai svītriņu (-), ja atbilde ir "nē" un "nav piemērojams".

4. Ja vien nav noteikts citādi, šajā sarakstā minētie noteikumi ir konvencijas VI pielikuma noteikumi, un rezolūcijas vai cirkulāri ir Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pieņemtās rezolūcijas vai cirkulāri.

1. Ziņas par kuģi

1.1. Kuģa vārds ............................................................................................................................................................................

1.2 IMO numurs ..........................................................................................................................................................................

1.3. Datums, kurā ielikts ķīlis vai kuģis bijis līdzīgā būvniecības stadijā .....................................................................

1.4. Garums (L) # metros .........................................................................................................................................................

# Aizpildīt vienīgi attiecībā uz kuģiem, kuri uzbūvēti 2016. gada 1. janvārī vai pēc tam un kuri paredzēti un tiek izmantoti vienīgi izklaides pasākumiem, un attiecībā uz kuriem saskaņā ar 13.5.2.1. noteikumu neattiecas 13.5.1.1. noteiktais slāpekļa oksīdu emisijas ierobežojums.

2. Kuģu izraisītās emisijas kontrole

2.1. Ozona slāni noārdošās vielas (12. noteikums)

2.1.1. Šādas ugunsaizsardzības sistēmas un citas sistēmas un aprīkojums, kas satur ozona slāni noārdošas vielas, izņemot hlorfluorogļūdeņražus, un kas ierīkotas līdz 2005. gada 19. maijam, drīkst turpināt ekspluatēt:

Sistēma vai aprīkojums	Atrašanās vieta uz kuģa	Viela

2.1.2. Šādas sistēmas, kas satur hlorfluorogļūdeņražus (HCFC) un kas ierīkotas līdz 2020. gada 1. janvārim, drīkst turpināt ekspluatēt:

Sistēma vai aprīkojums	Atrašanās vieta uz kuģa	Viela

2.2. Slāpekļa oksīdi (NOx) (13. noteikums)

2.2.1. Šādi kuģa dīzeļdzinēji, kas ierīkoti uz šā kuģa, atbilst 13. noteikumā noteiktajam emisijas ierobežojumam saskaņā ar 2008. gada pārskatīto Slāpekļa oksīdu tehnisko kodeksu:

		Dzinējs #1	Dzinējs #2	Dzinējs #3	Dzinējs #4	Dzinējs #5	Dzinējs #6
Ražotājs un modelis
Sērijas numurs
Lietošana
Izejas jauda (kW)
Nominālais griešanās ātrums (apgr./min.)
Ierīkošanas datums (dd/mm/gggg)
Datums, kad veikta būtiska pārbūve (dd/mm/gggg)	Saskaņā ar 13.2.2. noteikumu
Datums, kad veikta būtiska pārbūve (dd/mm/gggg)	Saskaņā ar 13.2.3. noteikumu
Atbrīvots ar 13.1.1.2. noteikumu		[]	[]	[]	[]	[]	[]
I līmenis, 13.3. noteikums		[]	[]	[]	[]	[]	[]
II līmenis, 13.4. noteikums		[]	[]	[]	[]	[]	[]
II līmenis, 13.2.2. vai 13.5.2. noteikums		[]	[]	[]	[]	[]	[]
III līmenis, 13.5.1.1. noteikums		[]	[]	[]	[]	[]	[]
Apstiprinātā metode pastāv		[]	[]	[]	[]	[]	[]
Apstiprinātā metode nav pieejama tirdzniecībā		[]	[]	[]	[]	[]	[]
Apstiprinātā metode ir ieviesta		[]	[]	[]	[]	[]	[]

2.3. Sēra oksīdi (SOx) un cietās daļiņas (14. noteikums)

2.3.1. Ja kuģis darbojas emisijas kontroles zonā, kas noteikta 14.3. noteikumā, šis kuģis lieto:

2.3.1.1. smago degvielu, kuras sēra saturs ir tāds, kā noteikts degvielas piegādes pavaddokumentā, un tas nepārsniedz šādus ierobežojumus:

• 4,50 % m/m (nav piemērojams 2012. gada 1. janvārī un pēc tam) vai ......…..................................................[]

• 3,50 % m/m (nav piemērojams 2020. gada 1. janvārī un pēc tam), vai .............................................................[]

• 0,50 % m/m un/vai ................................................................................................................................................[]

2.3.1.2. līdzvērtīgu degvielu, kura apstiprināta saskaņā ar 4.1. noteikumu, kā minēts 2.6. punktā, un kura ir vismaz tikpat efektīva sēra oksīdu emisijas samazināšanas ziņā, salīdzinot ar smago degvielu, un kuras sēra saturs ir:

• 4,50 % m/m (nav piemērojams 2012. gada janvārī un pēc tam) vai ................................................................[]

• 3,50 % m/m (nav piemērojams 2020. gada 1. janvārī un pēc tam), vai ...........................................................[]

• 0,50 % m/m ............................................................................................................................................................[]

2.3.2. Ja kuģis darbojas emisijas kontroles zonā, kas noteikta 14.3. noteikumā, šis kuģis lieto:

2.3.2.1. smago degvielu, kuras sēra saturs ir tāds, kā noteikts degvielas piegādes pavaddokumentā, un tas nepārsniedz šādus ierobežojumus:

• 1,00 % m/m (nav piemērojams 2015. gada 1. janvārī vai pēc tam) vai ...........................................................[]

• 0,10 % m/m un/vai ................................................................................................................................................[]

2.3.2.2. līdzvērtīgu degvielu, kas apstiprināta saskaņā ar 4.1. noteikumu, kā minēts 2.6. punktā, un kas ir vismaz tikpat efektīva sēra oksīdu emisijas samazināšanas ziņā, salīdzinot ar smago degvielu, kuras sēra saturs ir:

• 1,00 % m/m (nav piemērojams 2015. gada 1. janvārī un pēc tam) vai ............................................................[]

• 0,10 % m/m .....................................................................................................................................……….....………[]

2.4. Gaistoši organiski savienojumi (GOS) (15. noteikums)

2.4.1. Tankkuģim ir izgarojumu savākšanas sistēma, kas ierīkota un apstiprināta saskaņā ar MSC/Circ.
Nr. 585. ...........................................................................................................................................................................................[][]

2.4.2.1. Tankkuģim, kas pārvadā jēlnaftu, ir apstiprināts GOS pārvaldības plāns ..........................................................[][]

2.4.2.2. GOS pārvaldības plāna apstiprinājuma norāde: .............................................................................................................

2.5. Sadedzināšana uz kuģa (16. noteikums)

Uz kuģa ir atkritumu dedzināmā krāsns, kas:

2.5.1. ierīkota 2000. gada 1. janvārī vai pēc tam un ir saskaņā ar grozīto rezolūciju MEPC.76(40) ..........................[][]

2.5.2. ierīkota līdz 2000. gada 1. janvārim un ir saskaņā ar:

2.5.2.1. rezolūciju MEPC.59(33) ................................................................................................................................................[][]

2.5.2.2. rezolūciju MEPC.76(40) ................................................................................................................................................[][]

2.6. Ekvivalenti (4. noteikums)

Uz kuģa ir atļauts izmantot šādas uz kuģa ierīkojamas ierīces, materiālus, iekārtas vai aparātus vai citas procedūras, alternatīvas smagās degvielas vai atbilstības metodes, ko izmanto alternatīvi šajā pielikumā noteiktajām ierīcēm, materiāliem, iekārtām, aparātiem, procedūrām, smagajām degvielām vai atbilstības metodēm.

Sistēma vai aprīkojums	Izmantotais ekvivalents	Apstiprinājuma norāde

AR ŠO TIEK APLIECINĀTS, ka minētais saraksts ir pareizs visos aspektos.

Izsniegts ..................................................................................................................................................................................................
(Saraksta izsniegšanas vieta)

(dd/mm/gggg): ........................................ .........................................................................................................................................
(Izsniegšanas datums) (Tās attiecīgi pilnvarotās amatpersonas paraksts, kura izsniegusi šo sarakstu)

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

II PAPILDINĀJUMS

TESTA CIKLI UN NOSLOGOJUMA KOEFICIENTI
(13. noteikums)

Turpmāk minētie testa cikli un svara koeficienti tiek izmantoti, lai pārbaudītu kuģa dīzeļdzinēju atbilstību piemērojamam slāpekļa oksīdu ierobežojumam saskaņā ar šā pielikuma 13. noteikumu, izmantojot testa procedūru un aprēķinu metodi, kā noteikts 2008. gada pārskatītajā Slāpekļa oksīdu tehniskajā kodeksā.

1. Konstanta griešanās ātruma kuģa dzinējiem, kas ir galvenie dzinēji, tostarp dzinējiem ar dīzeļelektrisko piedziņu, izmanto testa ciklu E2.

2. Regulējama soļa dzenskrūves agregātiem izmanto testa ciklu E2.

3. Ar dzenskrūvi darbināmiem galvenajiem dzinējiem un ar dzenskrūvi darbināmiem palīgdzinējiem izmanto testa ciklu E3.

4. Konstanta griešanās ātruma palīgdzinējiem izmanto testa ciklu D2 un

5. Mainīgo apgriezienu un mainīgas slodzes palīgdzinējiem, kas nav minēti iepriekš, izmanto testa ciklu C1.

Testa cikls, ko piemēro konstanta griešanās ātruma galvenajiem dzinējiem (attiecas arī uz dzinējiem ar dīzeļelektrisko piedziņu un visiem regulējama soļa dzenskrūves agregātiem)

E2 tipa testa cikls	Ātrums	100 %	100 %	100 %	100 %
	Jauda	100 %	75 %	50 %	25 %
	Noslogojuma koeficients	0,2	0,5	0,15	0,15

Testa cikls, ko piemēro ar dzenskrūvi darbināmiem galvenajiem dzinējiem un ar dzenskrūvi darbināmiem palīgdzinējiem

E3 tipa testa cikls	Ātrums	100 %	91 %	80 %	63 %
	Jauda	100 %	75 %	50 %	25 %
	Noslogojuma koeficients	0,2	0,5	0,15	0,15

Testa cikls, ko piemēro konstanta griešanās ātruma palīgdzinējiem

D2 tipa testa cikls	Ātrums	100 %	100 %	100 %	100 %	100 %
	Jauda	100 %	75 %	50 %	25 %	10 %
	Noslogojuma koeficients	0,05	0,25	0,3	0,3	0,1

Testa cikls, ko piemēro mainīgo apgriezienu un mainīgas slodzes palīgdzinējiem

C1 tipa testa cikls	Ātrums	Nominālais griešanās ātrums				Vidējais griešanās ātrums			Tukšgaita
	Griezes moments	100 %	75 %	50 %	10 %	100 %	75 %	50 %	0 %
	Noslogojuma koeficients	0,15	0,15	0,15	0,1	0,1	0,1	0,1	0,15

Ja dzinējs ir jāapstiprina saskaņā ar 13. noteikuma 5.1.1. punktu, tad konkrētā emisija katrā atsevišķajā iedaļā nedrīkst pārsniegt pieļaujamo slāpekļa oksīdu emisijas ierobežojumu vairāk par 50 %, izņemot:

1. 10 % iedaļā D2 testa ciklā;

2. 10 % iedaļā C1 testa ciklā;

3. tukšgaitas iedaļā C1 testa ciklā.

III PAPILDINĀJUMS

KRITĒRIJI UN PROCEDŪRAS EMISIJAS KONTROLES ZONU NOTEIKŠANAI
(13.6. un 14.3. noteikums)

1. MĒRĶI

1.1. Šā papildinājuma mērķis ir noteikt kritērijus un procedūras, ko Puses var izmantot, izstrādājot un iesniedzot priekšlikumus emisijas kontroles zonu noteikšanai, un izklāstīt faktorus, kuri Organizācijai jāņem vērā, izvērtējot šos priekšlikumus.

1.2. Slāpekļa oksīdu, sēra oksīdu un cieto daļiņu emisija no okeānos kuģojošajiem kuģiem veicina gaisa piesārņojuma koncentrēšanos pilsētās un piekrastes zonās visā pasaulē. Tāda kaitīga ietekme uz sabiedrības veselību un vidi, kas saistīta ar gaisa piesārņojumu, cita starpā ir pāragra mirstība, sirds un plaušu slimības, plaušu vēzis, hroniskas elpceļu slimības, acidifikācija un eitrofikācija.

1.3. Organizācija apsver iespēju apstiprināt emisijas kontroles zonu, ja ir uzskatāmi parādīta nepieciešamība novērst, samazināt un kontrolēt slāpekļa oksīdu vai sēra oksīdu un cieto daļiņu, vai visu trīs veidu vielu emisiju (turpmāk tekstā - "emisija") no kuģiem.

2. EMISIJAS KONTROLES ZONU NOTEIKŠANAS PROCESS

2.1. Vienīgi Puses drīkst iesniegt Organizācijai priekšlikumu norādīt emisijas kontroles zonu, kurā tiktu kontrolēta slāpekļa oksīdu vai sēra oksīdu un cieto daļiņu, vai visu trīs veidu vielu emisija. Ja divām vai vairākām Pusēm ir kopējas intereses konkrētā zonā, tad tām jāizstrādā saskaņots priekšlikums.

2.2. Priekšlikums noteikt konkrētu zonu kā emisijas kontroles zonu ir jāiesniedz Organizācijai saskaņā ar Organizācijas izstrādātajiem noteikumiem un procedūrām.

3. EMISIJAS KONTROLES ZONAS NOTEIKŠANAS KRITĒRIJI

3.1. Priekšlikumā ir jānorāda:

3.1.1. konkrēts ierosinātās zonas uzmetums kopā ar attiecīgu karti, kurā šī zona iezīmēta;

3.1.2. emisijas veids vai veidi, ko tiek ierosināts kontrolēt (t. i., slāpekļa oksīdu vai sēra oksīdu un cieto daļiņu, vai visu trīs veidu vielu emisija);

3.1.3. to populāciju un teritoriju apraksts, kuras apdraud kuģu izraisītā emisija;

3.1.4. novērtējums, ka emisija no kuģiem, kas darbojas ierosinātajā zonā, veicina gaisa piesārņojuma koncentrēšanos vai nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Šādā novērtējumā ir jāapraksta attiecīgās emisijas ietekme uz sabiedrības veselību un vidi, piemēram, nelabvēlīgā ietekme uz sauszemes un ūdens ekosistēmām, naturālās produktivitātes teritorijām, apdraudētajām dzīvotnēm, ūdens kvalitāti, sabiedrības veselību un kultūras un zinātnes nozīmes teritorijām. Jānorāda arī attiecīgā informācija, tostarp izmantotā metodika;

3.1.5. būtiska informācija par meteoroloģiskajiem apstākļiem ierosinātajā zonā saistībā ar apdraudētajām populācijām un vidi, jo īpaši par valdošajiem vējiem, topogrāfiskajiem, ģeoloģiskajiem, okeanogrāfiskajiem, morfoloģiskajiem un citiem apstākļiem, kas veicina gaisa piesārņojuma koncentrēšanos vai nelabvēlīgu ietekmi uz vidi;

3.1.6. kuģu satiksmes raksturojums ierosinātajā emisijas kontroles zonā, tostarp šādas satiksmes sistēma un biežums;

3.1.7. to kontroles pasākumu apskats, kurus veikusi Puse vai Puses, kas iesniedz priekšlikumu, un kuri attiecas uz tādu slāpekļa oksīdu, sēra oksīdu un cieto daļiņu emisiju kontroli, kuras nāk no cietzemes un ietekmē apdraudētās populācijas un vidi, un kuri pastāv un tiek īstenoti līdztekus pasākumiem, kas jāveic saskaņā ar VI pielikuma 13. un 14. noteikuma nosacījumiem, un

3.1.8. kuģu izraisītās emisijas samazināšanas relatīvās izmaksas salīdzinājumā ar cietzemes emisiju kontroli un šīs emisijas ekonomiskā ietekme uz tirdzniecības kuģiem, kas iesaistīti starptautiskajā tirdzniecībā.

3.2. Emisijas kontroles zonas ģeogrāfisko robežu pamatā ir iepriekšminētie attiecīgie kritēriji, tostarp emisijas un nosēdumi no kuģiem, kas kuģo ierosinātajā zonā, satiksmes sistēma un biežums un valdošie vēji.

4. ORGANIZĀCIJAS VEIKTĀS EMISIJAS KONTROLES ZONU IZVĒRTĒŠANAS UN NOTEIKŠANAS KĀRTĪBA

4.1. Organizācija izskata ikvienu priekšlikumu, kuru tai iesniegusi(-ušas) Puse(Puses).

4.2. Izvērtējot šo priekšlikumu, Organizācija ņem vērā kritērijus, kas jāietver katrā šādā priekšlikumā, kā noteikts iepriekš 3. iedaļā.

4.3. Emisijas kontroles zona ir jānosaka, veicot tādu grozījumu šajā pielikumā, kas tiek izskatīts, pieņemts un stājas spēkā saskaņā ar šīs konvencijas 16. pantu.

5. EMISIJAS KONTROLES ZONU DARBĪBA

5.1. Puses, kuru kuģi kuģo šajā zonā, tiek mudinātas paust Organizācijai jebkādas bažas par šīs zonas darbību.

IV PAPILDINĀJUMS

TIPA APSTIPRINĀJUMS UN EKSPLUATĀCIJAS IEROBEŽOJUMI KUĢA ATKRITUMU DEDZINĀMAJĀM KRĀSNĪM
(16. noteikums)

1. Uz kuģa ir jābūt IMO tipa apstiprinājuma apliecībai katrai kuģa atkritumu dedzināmajai krāsnij, kas aprakstīta 16.6.1. noteikumā Lai iegūtu šādu apliecību, atkritumu dedzināmajai krāsnij ir jābūt konstruētai un būvētai atbilstoši apstiprinātam standartam, kā minēts 16.6.1. noteikumā. Attiecībā uz katru modeli tiek veikts konkrēts tipa apstiprinājuma tests rūpnīcā vai apstiprinātā testa iekārtā, par testu veikšanu ir atbildīga administrācija, un tos veic, izmantojot turpmāk minēto degvielas/atkritumu standarta specifikāciju tipa apstiprinājuma testam, lai noteiktu, vai atkritumu dedzināmā krāsns darbojas šā papildinājuma 2. punktā noteiktajās robežās.

Naftas nosēdumu sastāvs:	75 % naftas nosēdumu no HFO,
	5 % smēreļļas palieku un
	20 % emulģēta ūdens.
Cieto atkritumu sastāvs:	50 % pārtikas atkritumu,
	50 % atkritumi, kuru sastāvā ir
	aptuveni 30 % papīra,
	"	40 % kartona,
	"	10 % lupatu,
	"	20 % plastmasas.
	Šajā maisījumā ir līdz 50 % mitruma un 7 % nedegošu cieto vielu.

2. Atkritumu dedzināmās krāsnis, kas aprakstītas 16.6.1. noteikumā, tiek ekspluatētas šādās robežās:

O₂ sadegšanas kamerā:	6-12 %
Maksimālais vidējais
CO saturs dūmgāzēs:	200 mg/MJ
Maksimālā vidējā kvēpu emisija:	Bacharach 3 vai
	Ringelman 1 (20 % dūmainība)
	(lielāka kvēpu emisija ir pieļaujama tikai īsu laikposmu, piemēram, uzsākot dedzināšanu)
Nesadegušās sastāvdaļas pelnu atlikumos:	Maksimums 10 % svara
Sadegšanas kameras dūmgāzu izplūdes temperatūras amplitūda:	850-1200°C

V PAPILDINĀJUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ DEGVIELAS PIEGĀDES PAVADDOKUMENTĀ
(18. noteikuma 5. punkts)

Saņēmējkuģa vārds un IMO numurs:

Osta:

Piegādes sākšanas datums:

Kuģa smagās degvielas piegādātāja nosaukums, adrese un tālruņa numurs:

Produkta nosaukums (nosaukumi):

Daudzums metriskajās tonnās:

Blīvums 15°C, izteikts kg/m³^*:

Sēra saturs (% m/m)^**

Smagās degvielas piegādātāja pārstāvja apliecinājums, ka šī smagā degviela atbilst šā pielikuma 14. noteikuma 1. vai 4. punktam un 18. noteikuma 3. punktam.

^* Smago degvielu testē saskaņā ar ISO 3675:1998 vai ISO 12185:1996.
^** Smago degvielu testē saskaņā ar ISO 8754:2003.

VI PAPILDINĀJUMS

DEGVIELAS PĀRBAUDES PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ MARPOL KONVENCIJAS VI PIELIKUMĀ PEREDZĒTAJIEM SMAGĀS DEGVIELAS PARAUGIEM
(18. noteikuma 8.2. punkts)

Turpmāk minēto procedūru izmanto, lai noteiktu, vai smagā degviela, kas tiek piegādāta kuģim un tiek lietota uz tā, atbilst VI pielikuma 14. noteikumā paredzētajiem sēra satura ierobežojumiem.

1. Vispārējās prasības

1.1. Smagās degvielas reprezentatīvais paraugs, ko paredz 18. noteikuma 8.1. punkts (turpmāk - "MARPOL paraugs"), tiek izmantots, lai pārbaudītu sēra saturu smagajā degvielā, kura tiek piegādāta kuģim.

1.2. Administrācija ar savas kompetentās iestādes starpniecību vada pārbaudes procedūru.

1.3. Laboratorijas, kas ir atbildīgas par šajā papildinājumā izklāstīto pārbaudes procedūru, ir pilnībā akreditētas^* šādu testu veikšanai.

2. Pārbaudes procedūras 1. posms

2.1. Kompetentā iestāde nogādā MARPOL paraugu laboratorijā.

2.2. Laboratorija:

2.2.1. reģistrē plombu numuru un parauga uzlīmē norādīto informāciju testa reģistrā,

2.2.2. apstiprina, ka MARPOL parauga plomba nav bojāta, un

2.2.3. nepieņem MARPOL paraugu, ja plomba ir bojāta.

2.3. Ja MARPOL parauga plomba nav bojāta, tad laboratorija uzsāk pārbaudes procedūru un

2.3.1. pārliecinās, vai MARPOL paraugs ir pilnīgi homogenizēts,

2.3.2. no MARPOL parauga paņem divas parauga daļas un

2.3.3. no jauna noplombē MARPOL paraugu, un reģistrē jauno informāciju testa reģistrā.

2.4. Abas parauga daļas tiek testētas pēc kārtas saskaņā ar norādīto testēšanas metodi, kas minēta V papildinājumā. Šajā pārbaudes procedūrā testēšanas analīžu rezultātus sauc "A" un "B".

2.4.1. Ja "A" un "B" rezultāti ir testēšanas metodes atkārtojamības (r) robežās, tad šos rezultātus uzskata par derīgiem.

2.4.2. Ja "A" un "B" rezultāti nav testēšanas metodes atkārtojamības (r) robežās, tad abus rezultātus noraida un laboratorija ņem un analizē divas jaunas parauga daļas.

Parauga pudele tiek aizplombēta saskaņā ar iepriekš minēto 2.3.3. punktu pēc tam, kad ir paņemtas jaunās parauga daļas.

2.5. Ja "A" un "B" testēšanas rezultāti ir derīgi, tad aprēķina vidējo aritmētisko no šiem abiem rezultātiem un iegūto rezultātu nosauc par "X".

2.5.1. Ja "X" rezultāts ir vienāds vai mazāks par pieļaujamo robežu, ko paredz VI pielikums, tad tiek atzīts, ka smagā degviela atbilst prasībām.

2.5.2. Ja "X" rezultāts ir lielāks par pieļaujamo robežu, ko paredz VI pielikums, tad tiek veikts pārbaudes procedūras 2. posms; tomēr, ja "X" rezultāts ir par 0,59R lielāks nekā specifikācijas limits (kur R ir testa metodes reproducējamība), tad smagā degviela tiek atzīta par neatbilstošu un turpmākā testēšana nav nepieciešama.

3. Pārbaudes procedūras 2. posms

3.1. Ja ir nepieciešams pārbaudes procedūras 2. posms saskaņā ar iepriekš minēto 2.5.2. punktu, tad kompetentā iestāde nosūta MARPOL paraugu otrai akreditētajai laboratorijai.

3.2. Pēc MARPOL parauga saņemšanas laboratorija:

3.2.1. reģistrē jauno plombu numuru, kas uzlikta saskaņā ar 2.3.3. punktu, un parauga uzlīmē norādīto informāciju testa reģistrā,

3.2.2. no MARPOL parauga paņem divas parauga daļas un

3.2.3. no jauna noplombē MARPOL paraugu, un reģistrē jauno informāciju testa reģistrā.

3.3. Abas parauga daļas tiek testētas pēc kārtas saskaņā ar norādīto testēšanas metodi, kas minēta V papildinājumā. Šajā pārbaudes procedūrā testēšanas analīžu rezultātus sauc "C" un "D".

3.3.1. Ja "C" un "D" rezultāti ir testēšanas metodes atkārtojamības (r) robežās, tad šos rezultātus uzskata par derīgiem.

3.3.2. Ja "C" un "D" rezultāti nav testēšanas metodes atkārtojamības (r) robežās, tad abus rezultātus noraida, un laboratorija paņem un analizē divas jaunas parauga daļas. Parauga pudele tiek aizplombēta saskaņā ar iepriekš minēto 3.2.3. punktu pēc tam, kad ir paņemtas jaunās parauga daļas.

3.4. Ja "C" un "D" testēšanas rezultāti ir derīgi, un "A", "B", "C" un "D" rezultāti ir testa metodes reproducējamības (R) robežās, tad laboratorija aprēķina vidējo aritmētisko no šiem rezultātiem, un iegūto rezultātu nosauc par "Y".

3.4.1. Ja "Y" rezultāts ir vienāds vai mazāks par pieļaujamo robežu, ko paredz VI pielikums, tad tiek atzīts, ka smagā degviela atbilst prasībām.

3.4.2. Ja "Y" rezultāts ir lielāks par pieļaujamo robežu, ko paredz VI pielikums, tad smagā degviela neatbilst VI pielikumā noteiktajiem standartiem.

3.5. Ja "A", "B", "C" un "D" nav testa metodes reproducējamības (R) robežās, tad administrācija var noraidīt visus testēšanas rezultātus un pēc saviem ieskatiem atkārtot visu testēšanas procesu.

3.6. Rezultāti, kas iegūti, veicot pārbaudes procedūru, ir galīgi.

^* Akreditācija notiek saskaņā ar ISO 17025 vai līdzvērtīgu standartu.

VII papildinājums

Emisijas kontroles zonas
(13. noteikuma 6. punkts un 14. noteikuma 3. punkts)

1. To emisijas kontroles zonu robežas, kas norādītas saskaņā ar 13.noteikuma 6. punktu un 14. noteikuma 3. punktu, izņemot Baltijas jūras un Ziemeļjūras reģionu, ir noteiktas šajā papildinājumā.

2. Ziemeļamerikas reģionā ietilpst šādi reģioni:

2.1. jūras reģions, kas atrodas virzienā no Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas Klusā okeāna piekrastes un ko norobežo ģeodēziskās līnijas, kuras savieno turpmāk minētās koordinātas:

PUNKTS	ĢEOGRĀFISKAIS PLATUMS	ĢEOGRĀFISKAIS GARUMS
1	32º 32′ 10″ ziemeļu platuma	117º 06′ 11″ rietumu garuma
2	32º 32′ 04″ ziemeļu platuma	117º 07′ 29″ rietumu garuma
3	32º 31′ 39″ ziemeļu platuma	117º 14′ 20″ rietumu garuma
4	32º 33′ 13″ ziemeļu platuma	117º 15′ 50″ rietumu garuma
5	32º 34′ 21″ ziemeļu platuma	117º 22′ 01″ rietumu garuma
6	32º 35′ 23″ ziemeļu platuma	117º 27′ 53″ rietumu garuma
7	32º 37′ 38″ ziemeļu platuma	117º 49′ 34″ rietumu garuma
8	31º 07′ 59″ ziemeļu platuma	118º 36′ 21″ rietumu garuma
9	30º 33′ 25″ ziemeļu platuma	121º 47′ 29″ rietumu garuma
10	31º 46′ 11″ ziemeļu platuma	123º 17′ 22″ rietumu garuma
11	32º 21′ 58″ ziemeļu platuma	123º 50′ 44″ rietumu garuma
12	32º 56′ 39″ ziemeļu platuma	124º 11′ 47″ rietumu garuma
13	33º 40′ 12″ ziemeļu platuma	124º 27′ 15″ rietumu garuma
14	34º 31′ 28″ ziemeļu platuma	125º 16′ 52″ rietumu garuma
15	35º 14′ 38″ ziemeļu platuma	125º 43′ 23″ rietumu garuma
16	35º 43′ 60″ ziemeļu platuma	126º 18′ 53″ rietumu garuma
17	36º 16′ 25″ ziemeļu platuma	126º 45′ 30″ rietumu garuma
18	37º 01′ 35″ ziemeļu platuma	127º 07′ 18″ rietumu garuma
19	37º 45′ 39″ ziemeļu platuma	127º 38′ 02″ rietumu garuma
20	38º 25′ 08″ ziemeļu platuma	127º 52′ 60″ rietumu garuma
21	39º 25′ 05″ ziemeļu platuma	128º 31′ 23″ rietumu garuma
22	40º 18′ 47″ ziemeļu platuma	128º 45′ 46″ rietumu garuma
23	41º 13′ 39″ ziemeļu platuma	128º 40′ 22″ rietumu garuma
24	42º 12′ 49″ ziemeļu platuma	129º 00′ 38″ rietumu garuma
25	42º 47′ 34″ ziemeļu platuma	129º 05′ 42″ rietumu garuma
26	43º 26′ 22″ ziemeļu platuma	129º 01′ 26″ rietumu garuma
27	44º 24′ 43″ ziemeļu platuma	128º 41′ 23″ rietumu garuma
28	45º 30′ 43″ ziemeļu platuma	128º 40′ 02″ rietumu garuma
29	46º 11′ 01″ ziemeļu platuma	128º 49′ 01″ rietumu garuma
30	46º 33′ 55″ ziemeļu platuma	129º 04′ 29″ rietumu garuma
31	47º 39′ 55″ ziemeļu platuma	131º 15′ 41″ rietumu garuma
32	48º 32′ 32″ ziemeļu platuma	132º 41′ 00″ rietumu garuma
33	48º 57′ 47″ ziemeļu platuma	133º 14′ 47″ rietumu garuma
34	49º 22′ 39″ ziemeļu platuma	134º 15′ 51″ rietumu garuma
35	50º 01′ 52″ ziemeļu platuma	135º 19′ 01″ rietumu garuma
36	51º 03′ 18″ ziemeļu platuma	136º 45′ 45″ rietumu garuma
37	51º 54′ 04″ ziemeļu platuma	137º 41′ 54″ rietumu garuma
38	52º 45′ 12″ ziemeļu platuma	138º 20′ 14″ rietumu garuma
39	53º 29′ 20″ ziemeļu platuma	138º 40′ 36″ rietumu garuma
40	53º 40′ 39″ ziemeļu platuma	138º 48′ 53″ rietumu garuma
41	54º 13′ 45″ ziemeļu platuma	139º 32′ 38″ rietumu garuma
42	54º 39′ 25″ ziemeļu platuma	139º 56′ 19″ rietumu garuma
43	55º 20′ 18″ ziemeļu platuma	140º 55′ 45″ rietumu garuma
44	56º 07′ 12″ ziemeļu platuma	141º 36′ 18″ rietumu garuma
45	56º 28′ 32″ ziemeļu platuma	142º 17′ 19″ rietumu garuma
46	56º 37′ 19″ ziemeļu platuma	142º 48′ 57″ rietumu garuma
47	58º 51′ 04″ ziemeļu platuma	153º 15′ 03″ rietumu garuma

2.2. jūras reģioni, kas atrodas virzienā no Amerikas Savienoto Valstu, Kanādas un Francijas (Saint-Pierre-et-Miquelon) Atlantijas okeāna piekrastes un Amerikas Savienoto Valstu Meksikas līča piekrastes un ko norobežo ģeodēziskās līnijas, kuras savieno turpmāk minētās koordinātas:

PUNKTS	ĢEOGRĀFISKAIS PLATUMS	ĢEOGRĀFISKAIS GARUMS
1	60° 00′ 00″ ziemeļu platuma	64° 09′ 36″ rietumu garuma
2	60° 00′ 00″ ziemeļu platuma	56° 43′ 00″ rietumu garuma
3	58° 54′ 01″ ziemeļu platuma	55° 38′ 05″ rietumu garuma
4	57° 50′ 52″ ziemeļu platuma	55° 03′ 47″ rietumu garuma
5	57° 35′ 13″ ziemeļu platuma	54° 00′ 59″ rietumu garuma
6	57° 14′ 20″ ziemeļu platuma	53° 07′ 58″ rietumu garuma
7	56° 48′ 09″ ziemeļu platuma	52° 23′ 29″ rietumu garuma
8	56° 18′ 13″ ziemeļu platuma	51° 49′ 42″ rietumu garuma
9	54° 23′ 21″ ziemeļu platuma	50° 17′ 44″ rietumu garuma
10	53° 44′ 54″ ziemeļu platuma	50° 07′ 17″ rietumu garuma
11	53° 04′ 59″ ziemeļu platuma	50° 10′ 05″ rietumu garuma
12	52° 20′ 06″ ziemeļu platuma	49° 57′ 09″ rietumu garuma
13	51° 34′ 20″ ziemeļu platuma	48° 52′ 45″ rietumu garuma
14	50° 40′ 15″ ziemeļu platuma	48° 16′ 04″ rietumu garuma
15	50° 02′ 28″ ziemeļu platuma	48° 07′ 03″ rietumu garuma
16	49° 24′ 03″ ziemeļu platuma	48° 09′ 35″ rietumu garuma
17	48° 39′ 22″ ziemeļu platuma	47° 55′ 17″ rietumu garuma
18	47° 24′ 25″ ziemeļu platuma	47° 46′ 56″ rietumu garuma
19	46° 35′ 12″ ziemeļu platuma	48° 00′ 54″ rietumu garuma
20	45° 19′ 45″ ziemeļu platuma	48° 43′ 28″ rietumu garuma
21	44° 43′ 38″ ziemeļu platuma	49° 16′ 50″ rietumu garuma
22	44° 16′ 38″ ziemeļu platuma	49° 51′ 23″ rietumu garuma
23	43° 53′ 15″ ziemeļu platuma	51° 20′ 41″ rietumu garuma
24	43° 36′ 06″ ziemeļu platuma	50° 34′ 01″ rietumu garuma
25	43° 23′ 59″ ziemeļu platuma	52° 17′ 22″rietumu garuma
26	43° 19′ 50″ ziemeļu platuma	53° 20′ 13″ rietumu garuma
27	43° 21′ 14″ ziemeļu platuma	54° 09′ 20″ rietumu garuma
28	43° 29′ 41″ ziemeļu platuma	55° 07′ 41″ rietumu garuma
29	42° 40′ 12″ ziemeļu platuma	55° 31′ 44″ rietumu garuma
30	41° 58′ 19″ ziemeļu platuma	56° 09′ 34″ rietumu garuma
31	41° 20′ 21″ ziemeļu platuma	57° 05′ 13″ rietumu garuma
32	40° 55′ 34″ ziemeļu platuma	58° 02′ 55″ rietumu garuma
33	40° 41′ 38″ ziemeļu platuma	59° 05′ 18″ rietumu garuma
34	40° 38′ 33″ ziemeļu platuma	60° 12′ 20″ rietumu garuma
35	40° 45′ 46″ ziemeļu platuma	61° 14′ 03″ rietumu garuma
36	41° 04′ 52″ ziemeļu platuma	62° 17′ 49″ rietumu garuma
37	40° 36′ 55″ ziemeļu platuma	63° 10′ 49″ rietumu garuma
38	40° 17′ 32″ ziemeļu platuma	64° 08′ 37″ rietumu garuma
39	40° 07′ 46″ ziemeļu platuma	64° 59′ 31″ rietumu garuma
40	40° 05′ 44″ ziemeļu platuma	65° 53′ 07″ rietumu garuma
41	39° 58′ 05″ ziemeļu platuma	65° 59′ 51″ rietumu garuma
42	39° 28′ 24″ ziemeļu platuma	66° 21′ 14″ rietumu garuma
43	39° 01′ 54″ ziemeļu platuma	66° 48′ 33″ rietumu garuma
44	38° 39′ 16″ ziemeļu platuma	67° 20′ 59″ rietumu garuma
45	38° 19′ 20″ ziemeļu platuma	68° 02′ 01″ rietumu garuma
46	38° 05′ 29″ ziemeļu platuma	68° 46′ 55″ rietumu garuma
47	37° 58′ 14″ iemeļu platuma	69° 34′ 07″ rietumu garuma
48	37° 57′ 47″ ziemeļu platuma	70° 24′ 09″ rietumu garuma
49	37° 52′ 46″ ziemeļu platuma	70° 37′ 50″ rietumu garuma
50	37° 18′ 37″ ziemeļu platuma	71° 08′ 33″ rietumu garuma
51	36° 32′ 25″ ziemeļu platuma	71° 33′ 59″ rietumu garuma
52	35° 34′ 58″ ziemeļu platuma	71° 26′ 02″ rietumu garuma
53	34° 33′ 10″ ziemeļu platuma	71° 37′ 04″ rietumu garuma
54	33° 54′ 49″ ziemeļu platuma	71° 52′ 35″ rietumu garuma
55	33° 19′ 23″ ziemeļu platuma	72° 17′ 12″ rietumu garuma
56	32° 45′ 31″ ziemeļu platuma	72° 54′ 05″ rietumu garuma
57	31° 55′ 13″ ziemeļu platuma	74° 12′ 02″ rietumu garuma
58	31° 27′ 14″ iemeļu platuma	75° 15′ 20″ rietumu garuma
59	31° 03′ 16″ ziemeļu platuma	75° 51′ 18″ rietumu garuma
60	30° 45′ 42″ ziemeļu platuma	76° 31′ 38″ rietumu garuma
61	30° 12′ 48″ ziemeļu platuma	77° 18′ 29″ rietumu garuma
62	29° 25′ 17″ ziemeļu platuma	76° 56′ 42″ rietumu garuma
63	28° 36′ 59″ ziemeļu platuma	76° 47′ 60″ rietumu garuma
64	28° 17′ 13″ ziemeļu platuma	76° 40′ 10″ rietumu garuma
65	28° 17′ 12″ ziemeļu platuma	79° 11′ 23″ rietumu garuma
66	27° 52′ 56″ ziemeļu platuma	79° 28′ 35″ rietumu garuma
67	27° 26′ 01″ ziemeļu platuma	79° 31′ 38″ rietumu garuma
68	27° 16′ 13″ ziemeļu platuma	79° 34′ 18″ rietumu garuma
69	27° 11′ 54″ ziemeļu platuma	79° 34′ 56″ rietumu garuma
70	27° 05′ 59″ ziemeļu platuma	79° 35′ 19″ rietumu garuma
71	27° 00′ 28″ ziemeļu platuma	79° 35′ 17″ rietumu garuma
72	26° 55′ 16″ ziemeļu platuma	79° 34′ 39″ rietumu garuma
73	26° 53′ 58″ ziemeļu platuma	79° 34′ 27″ rietumu garuma
74	26° 45′ 46″ ziemeļu platuma	79° 32′ 41″ rietumu garuma
75	26° 44′ 30″ ziemeļu platuma	79° 32′ 23″ rietumu garuma
76	26° 43′ 40″ ziemeļu platuma	79° 32′ 20″ rietumu garuma
77	26° 41′ 12″ ziemeļu platuma	79° 32′ 01″ rietumu garuma
78	26° 38′ 13″ ziemeļu platuma	79° 31′ 32″ rietumu garuma
79	26° 36′ 30″ ziemeļu platuma	79° 31′ 06″ rietumu garuma
80	26° 35′ 21″ ziemeļu platuma	79° 30′ 50″ rietumu garuma
81	26° 34′ 51″ ziemeļu platuma	79° 30′ 46″ rietumu garuma
82	26° 34′ 11″ ziemeļu platuma	79° 30′ 38″ rietumu garuma
83	26° 31′ 12″ ziemeļu platuma	79° 30′ 15″ rietumu garuma
84	26° 29′ 05″ ziemeļu platuma	79° 29′ 53″ rietumu garuma
85	26° 25′ 31″ ziemeļu platuma	79° 29′ 58″ rietumu garuma
86	26° 23′ 29″ ziemeļu platuma	79° 29′ 55″ rietumu garuma
87	26° 23′ 21″ ziemeļu platuma	79° 29′ 54″ rietumu garuma
88	26° 18′ 57″ ziemeļu platuma	79° 31′ 55″ rietumu garuma
89	26° 15′ 26″ ziemeļu platuma	79° 33′ 17″ rietumu garuma
90	26° 15′ 13″ ziemeļu platuma	79° 33′ 23″ rietumu garuma
91	26° 08′ 09″ ziemeļu platuma	79° 35′ 53″ rietumu garuma
92	26° 07′ 47″ ziemeļu platuma	79° 36′ 09″ rietumu garuma
93	26° 06′ 59″ ziemeļu platuma	79° 36′ 35″ rietumu garuma
94	26° 02′ 52″ ziemeļu platuma	79° 38′ 22″ rietumu garuma
95	25° 59′ 30″ ziemeļu platuma	79° 40′ 03″ rietumu garuma
96	25° 59′ 16″ ziemeļu platuma	79° 40′ 08″ rietumu garuma
97	25° 57′ 48″ ziemeļu platuma	79° 40′ 38″ rietumu garuma
98	25° 56′ 18″ ziemeļu platuma	79° 41′ 06″ rietumu garuma
99	25° 54′ 04″ ziemeļu platuma	79° 41′ 38″ rietumu garuma
100	25° 53′ 24″ ziemeļu platuma	79° 41′ 46″ rietumu garuma
101	25° 51′ 54″ ziemeļu platuma	79° 41′ 59″ rietumu garuma
102	25° 49′ 33″ ziemeļu platuma	79° 42′ 16″ rietumu garuma
103	25° 48′ 24″ ziemeļu platuma	79° 42′ 23″ rietumu garuma
104	25° 48′ 20″ ziemeļu platuma	79° 42′ 24″ rietumu garuma
105	25° 46′ 26″ ziemeļu platuma	79° 42′ 44″ rietumu garuma
106	25° 46′ 16″ ziemeļu platuma	79° 42′ 45″ rietumu garuma
107	25° 43′ 40″ ziemeļu platuma	79° 42′ 59″ rietumu garuma
108	25° 42′ 31″ ziemeļu platuma	79° 42′ 48″ rietumu garuma
109	25° 40′ 37″ ziemeļu platuma	79° 42′ 27″ rietumu garuma
110	25° 37′ 24″ ziemeļu platuma	79° 42′ 27″ rietumu garuma
111	25° 37′ 08″ ziemeļu platuma	79° 42′ 27″ rietumu garuma
112	25° 31′ 03″ ziemeļu platuma	79° 42′ 12″ rietumu garuma
113	25° 27′ 59″ ziemeļu platuma	79° 42′ 11″ rietumu garuma
114	25° 24′ 04″ ziemeļu platuma	79° 42′ 12″ rietumu garuma
115	25° 22′ 21″ ziemeļu platuma	79° 42′ 20″ rietumu garuma
116	25° 21′ 29″ ziemeļu platuma	79° 42′ 08″ rietumu garuma
117	25° 16′ 52″ ziemeļu platuma	79° 41′ 24″ rietumu garuma
118	25° 15′ 57″ ziemeļu platuma	79° 41′ 31″ rietumu garuma
119	25° 10′ 39″ ziemeļu platuma	79° 41′ 31″ rietumu garuma
120	25° 09′ 51″ ziemeļu platuma	79° 41′ 36″ rietumu garuma
121	25° 09′ 03″ ziemeļu platuma	79° 41′ 45″ rietumu garuma
122	25° 03′ 55″ ziemeļu platuma	79° 42′ 29″ rietumu garuma
123	25° 02′ 60″ ziemeļu platuma	79° 42′ 56″ rietumu garuma
124	25° 00′ 30″ ziemeļu platuma	79° 44′ 05″ rietumu garuma
125	24° 59′ 03″ ziemeļu platuma	79° 44′ 48″ rietumu garuma
126	24° 55′ 28″ ziemeļu platuma	79° 45′ 57″ rietumu garuma
127	24° 44′ 18″ ziemeļu platuma	79° 49′ 24″ rietumu garuma
128	24° 43′ 04″ ziemeļu platuma	79° 49′ 38″ rietumu garuma
129	24° 42′ 36″ ziemeļu platuma	79° 50′ 50″ rietumu garuma
130	24° 41′ 47″ ziemeļu platuma	79° 52′ 57″ rietumu garuma
131	24° 38′ 32″ ziemeļu platuma	79° 59′ 58″ rietumu garuma
132	24° 36′ 27″ ziemeļu platuma	80° 03′ 51″ rietumu garuma
133	24° 33′ 18″ ziemeļu platuma	80° 12′ 43″ rietumu garuma
134	24° 33′ 05″ ziemeļu platuma	80° 13′ 21″ rietumu garuma
135	24° 32′ 13″ ziemeļu platuma	80° 15′ 16″ rietumu garuma
136	24° 31′ 27″ ziemeļu platuma	80° 16′ 55″ rietumu garuma
137	24° 30′ 57″ ziemeļu platuma	80° 17′ 47″ rietumu garuma
138	24° 30′ 14″ ziemeļu platuma	80° 19′ 21″ rietumu garuma
139	24° 30′ 06″ ziemeļu platuma	80° 19′ 44″ rietumu garuma
140	24° 29′ 38″ ziemeļu platuma	80° 21′ 05″ rietumu garuma
141	24° 28′ 18″ ziemeļu platuma	80° 24′ 35″ rietumu garuma
142	24° 28′ 06″ ziemeļu platuma	80° 25′ 10″ rietumu garuma
143	24° 27′ 23″ ziemeļu platuma	80° 27′ 20″ rietumu garuma
144	24° 26′ 30″ ziemeļu platuma	80° 29′ 30″ rietumu garuma
145	24° 25′ 07″ ziemeļu platuma	80° 32′ 22″ rietumu garuma
146	24° 23′ 30″ ziemeļu platuma	80° 36′ 09″ rietumu garuma
147	24° 22′ 33″ ziemeļu platuma	80° 38′ 56″ rietumu garuma
148	24° 22′ 07″ ziemeļu platuma	80° 39′ 51″ rietumu garuma
149	24° 19′ 31″ ziemeļu platuma	80° 45′ 21″ rietumu garuma
150	24° 19′ 16″ ziemeļu platuma	80° 45′ 47″ rietumu garuma
151	24° 18′ 38″ ziemeļu platuma	80° 46′ 49″ rietumu garuma
152	24° 18′ 35″ ziemeļu platuma	80° 46′ 54″ rietumu garuma
153	24° 09′ 51″ ziemeļu platuma	80° 59′ 47″ rietumu garuma
154	24° 09′ 48″ ziemeļu platuma	80° 59′ 51″ rietumu garuma
155	24° 08′ 58″ ziemeļu platuma	81° 01′ 07″ rietumu garuma
156	24° 08′ 30″ ziemeļu platuma	81° 01′ 51″ rietumu garuma
157	24° 08′ 26″ ziemeļu platuma	81° 01′ 57″ rietumu garuma
158	24° 07′ 28″ ziemeļu platuma	81° 03′ 06″ rietumu garuma
159	24° 02′ 20″ ziemeļu platuma	81° 09′ 05″ rietumu garuma
160	23° 59′ 60″ ziemeļu platuma	81° 11′ 16″ rietumu garuma
161	23° 55′ 32″ ziemeļu platuma	81° 12′ 55″ rietumu garuma
162	23° 53′ 52″ ziemeļu platuma	81° 19′ 43″ rietumu garuma
163	23° 50′ 52″ ziemeļu platuma	81° 29′ 59″ rietumu garuma
164	23° 50′ 02″ ziemeļu platuma	81° 39′ 59″ rietumu garuma
165	23° 49′ 05″ ziemeļu platuma	81° 49′ 59″ rietumu garuma
166	23° 49′ 05″ ziemeļu platuma	82° 00′ 11″ rietumu garuma
167	23° 49′ 42″ ziemeļu platuma	82° 09′ 59″ rietumu garuma
168	23° 51′ 14″ ziemeļu platuma	82° 24′ 59″ rietumu garuma
169	23° 51′ 14″ ziemeļu platuma	82° 39′ 59″ rietumu garuma
170	23° 49′ 42″ ziemeļu platuma	82° 48′ 53″ rietumu garuma
171	23° 49′ 32″ ziemeļu platuma	82° 51′ 11″ rietumu garuma
172	23° 49′ 24″ ziemeļu platuma	82° 59′ 59″ rietumu garuma
173	23° 49′ 52″ ziemeļu platuma	83° 14′ 59″ rietumu garuma
174	23° 51′ 22″ ziemeļu platuma	83° 25′ 49″ rietumu garuma
175	23° 52′ 27″ ziemeļu platuma	83° 33′ 01″ rietumu garuma
176	23° 54′ 04″ ziemeļu platuma	83° 41′ 35″ rietumu garuma
177	23° 55′ 47″ ziemeļu platuma	83° 48′ 11″ rietumu garuma
178	23° 58′ 38″ ziemeļu platuma	83° 59′ 59″ rietumu garuma
179	24° 09′ 37″ ziemeļu platuma	84° 29′ 27″ rietumu garuma
180	24° 13′ 20″ ziemeļu platuma	84° 38′ 39″ rietumu garuma
181	24° 16′ 41″ ziemeļu platuma	84° 46′ 07″ rietumu garuma
182	24° 23′ 30″ ziemeļu platuma	84° 59′ 59″ rietumu garuma
183	24° 26′ 37″ ziemeļu platuma	85° 06′ 19″ rietumu garuma
184	24° 38′ 57″ ziemeļu platuma	85° 31′ 54″ rietumu garuma
185	24° 44′ 17″ ziemeļu platuma	85° 43′ 11″ rietumu garuma
186	24° 53′ 57″ ziemeļu platuma	85° 59′ 59″ rietumu garuma
187	25° 10′ 44″ ziemeļu platuma	86° 30′ 07″ rietumu garuma
188	25° 43′ 15″ ziemeļu platuma	86° 21′ 14″ rietumu garuma
189	26° 13′ 13″ ziemeļu platuma	86° 06′ 45″ rietumu garuma
190	26° 27′ 22″ ziemeļu platuma	86° 13′ 15″ rietumu garuma
191	26° 33′ 46″ ziemeļu platuma	86° 37′ 07″ rietumu garuma
192	26° 01′ 24″ ziemeļu platuma	87° 29′ 35″ rietumu garuma
193	25° 42′ 25″ ziemeļu platuma	88° 33′ 00″ rietumu garuma
194	25° 46′ 54″ ziemeļu platuma	90° 29′ 41″ rietumu garuma
195	25° 44′ 39″ ziemeļu platuma	90° 47′ 05″ rietumu garuma
196	25° 51′ 43″ ziemeļu platuma	91° 52′ 50″ rietumu garuma
197	26° 17′ 44″ ziemeļu platuma	93° 03′ 59″ rietumu garuma
198	25° 59′ 55″ ziemeļu platuma	93° 33′ 52″ rietumu garuma
199	26° 00′ 32″ ziemeļu platuma	95° 39′ 27″ rietumu garuma
200	26° 00′ 33″ ziemeļu platuma	96° 48′ 30″ rietumu garuma
201	25° 58′ 32″ ziemeļu platuma	96° 55′ 28″ rietumu garuma
202	25° 58′ 15″ ziemeļu platuma	96° 58′ 41″ rietumu garuma
203	25° 57′ 58″ ziemeļu platuma	97° 01′ 54″ rietumu garuma
204	25° 57′ 41″ ziemeļu platuma	97° 05′ 08″ rietumu garuma
205	25° 57′ 24″ ziemeļu platuma	97° 08′ 21″ rietumu garuma
206	25° 57′ 24″ ziemeļu platuma	97° 08′ 47″ rietumu garuma

2.3. jūras reģions, kas atrodas virzienā no Havaju salu - Hawai΄i, Maui, Oahu, Moloka΄i, Ni΄ihau, Kaua΄i, Lāna΄i un Kaho΄olawe - piekrastes un ko norobežo ģeodēziskās līnijas, kuras savieno turpmāk minētās koordinātas:

PUNKTS	ĢEOGRĀFISKAIS PLATUMS	ĢEOGRĀFISKAIS GARUMS
1	22° 32′ 54″ ziemeļu platuma	153° 00′ 33″ rietumu garuma
2	23° 06′ 05″ ziemeļu platuma	153° 28′ 36″ rietumu garuma
3	23° 32′ 11″ ziemeļu platuma	154° 02′ 12″ rietumu garuma
4	23° 51′ 47″ ziemeļu platuma	154° 36′ 48″ rietumu garuma
5	24° 21′ 49″ ziemeļu platuma	155° 51′ 13″ rietumu garuma
6	24° 41′ 47″ ziemeļu platuma	156° 27′ 27″ rietumu garuma
7	24° 57′ 33″ ziemeļu platuma	157° 22′ 17″ rietumu garuma
8	25° 13′ 41″ ziemeļu platuma	157° 54′ 13″ rietumu garuma
9	25° 25′ 31″ ziemeļu platuma	158° 30′ 36″ rietumu garuma
10	25° 31′ 19″ ziemeļu platuma	159° 09′ 47″ rietumu garuma
11	25° 30′ 31″ ziemeļu platuma	159° 54′ 21″ rietumu garuma
12	25° 21′ 53″ ziemeļu platuma	160° 39′ 53″ rietumu garuma
13	25° 00′ 06″ ziemeļu platuma	161° 38′ 33″ rietumu garuma
14	24° 40′ 49″ ziemeļu platuma	162° 13′ 13″ rietumu garuma
15	24° 15′ 53″ ziemeļu platuma	162° 43′ 08″ rietumu garuma
16	23° 40′ 50″ ziemeļu platuma	163° 13′ 00″ rietumu garuma
17	23° 03′ 20″ ziemeļu platuma	163° 32′ 58″ rietumu garuma
18	22° 20′ 09″ ziemeļu platuma	163° 44′ 41″ rietumu garuma
19	21° 36′ 45″ ziemeļu platuma	163° 46′ 03″ rietumu garuma
20	20° 55′ 26″ ziemeļu platuma	163° 37′ 44″ rietumu garuma
21	20° 13′ 34″ ziemeļu platuma	163° 19′ 13″ rietumu garuma
22	19° 39′ 03″ ziemeļu platuma	162° 53′ 48″ rietumu garuma
23	19° 09′ 43″ ziemeļu platuma	162° 20′ 35″ rietumu garuma
24	18° 39′ 16″ ziemeļu platuma	161° 19′ 14″ rietumu garuma
25	18° 30′ 31″ ziemeļu platuma	160° 38′ 30″ rietumu garuma
26	18° 29′ 31″ ziemeļu platuma	159° 56′ 17″ rietumu garuma
27	18° 10′ 41″ ziemeļu platuma	159° 14′ 08″ rietumu garuma
28	17° 31′ 17″ ziemeļu platuma	158° 56′ 55″ rietumu garuma
29	16° 54′ 06″ ziemeļu platuma	158° 30′ 29″ rietumu garuma
30	16° 25′ 49″ ziemeļu platuma	157° 59′ 25″ rietumu garuma
31	15° 59′ 57″ ziemeļu platuma	157° 17′ 35″ rietumu garuma
32	15° 40′ 37″ ziemeļu platuma	156° 21′ 06″ rietumu garuma
33	15° 37′ 36″ ziemeļu platuma	155° 22′ 16″ rietumu garuma
34	15° 43′ 46″ ziemeļu platuma	154° 46′ 37″ rietumu garuma
35	15° 55′ 32″ ziemeļu platuma	154° 13′ 05″ rietumu garuma
36	16° 46′ 27″ ziemeļu platuma	152° 49′ 11″ rietumu garuma
37	17° 33′ 42″ ziemeļu platuma	152° 00′ 32″ rietumu garuma
38	18° 30′ 16″ ziemeļu platuma	151° 30′ 24″ rietumu garuma
39	19° 02′ 47″ ziemeļu platuma	151° 22′ 17″ rietumu garuma
40	19° 34′ 46″ ziemeļu platuma	151° 19′ 47″ rietumu garuma
41	20° 07′ 42″ ziemeļu platuma	151° 22′ 58″ rietumu garuma
42	20° 38′ 43″ ziemeļu platuma	151° 31′ 36″ rietumu garuma
43	21° 29′ 09″ ziemeļu platuma	151° 59′ 50″ rietumu garuma
44	22° 06′ 58″ ziemeļu platuma	152° 31′ 25″ rietumu garuma

3. Amerikas Savienoto Valstu Karību jūras reģionā ietilpst šādi reģioni:

3.1. jūras reģions, kas atrodas virzienā no Puertoriko Sadraudzības un Amerikas Savienoto Valstu Virdžīnu salu Atlantijas okeāna un Karību jūras piekrastes un ko norobežo ģeodēziskās līnijas, kuras savieno turpmāk minētās koordinātas:

PUNKTS	ĢEOGRĀFISKAIS PLATUMS	ĢEOGRĀFISKAIS GARUMS
1	17° 18′ 37″ ziemeļu platuma	67° 32′ 14″ rietumu garuma
2	19° 11′ 14″ ziemeļu platuma	67° 26′ 45″ rietumu garuma
3	19° 30′ 28″ ziemeļu platuma	65° 16′ 48″ rietumu garuma
4	19° 12′ 25″ ziemeļu platuma	65° 6′ 8″ rietumu garuma
5	18° 45′ 13″ ziemeļu platuma	65° 0′ 22″ rietumu garuma
6	18° 41′ 14″ ziemeļu platuma	64° 59′ 33″ rietumu garuma
7	18° 29′ 22″ ziemeļu platuma	64° 53′ 51″ rietumu garuma
8	18° 27′ 35″ ziemeļu platuma	64° 53′ 22″ rietumu garuma
9	18° 25′ 21″ ziemeļu platuma	64° 52′ 39″ rietumu garuma
10	18° 24′ 30″ ziemeļu platuma	64° 52′ 19″ rietumu garuma
11	18° 23′ 51″ ziemeļu platuma	64° 51′ 50″ rietumu garuma
12	18° 23′ 42″ ziemeļu platuma	64° 51′ 23″ rietumu garuma
13	18° 23′ 36″ ziemeļu platuma	64° 50′ 17″ rietumu garuma
14	18° 23′ 48″ ziemeļu platuma	64° 49′ 41″ rietumu garuma
15	18° 24′ 11″ ziemeļu platuma	64° 49′ 0″ rietumu garuma
16	18° 24′ 28″ ziemeļu platuma	64° 47′ 57″ rietumu garuma
17	18° 24′ 18″ ziemeļu platuma	64° 47′ 1″ rietumu garuma
18	18° 23′ 13″ ziemeļu platuma	64° 46′ 37″ rietumu garuma
19	18° 22′ 37″ ziemeļu platuma	64° 45′ 20″ rietumu garuma
20	18° 22′ 39″ ziemeļu platuma	64° 44′ 42″ rietumu garuma
21	18° 22′ 42″ ziemeļu platuma	64° 44′ 36″ rietumu garuma
22	18° 22′ 37″ ziemeļu platuma	64° 44′ 24″ rietumu garuma
23	18° 22′ 39″ ziemeļu platuma	64° 43′ 42″ rietumu garuma
24	18° 22′ 30″ ziemeļu platuma	64° 43′ 36″ rietumu garuma
25	18° 22′ 25″ ziemeļu platuma	64° 42′ 58″ rietumu garuma
26	18° 22′ 26″ ziemeļu platuma	64° 42′ 28″ rietumu garuma
27	18° 22′ 15″ ziemeļu platuma	64° 42′ 3″ rietumu garuma
28	18° 22′ 22″ ziemeļu platuma	64° 38′ 23″ rietumu garuma
29	18° 21′ 57″ ziemeļu platuma	64° 40′ 60″ rietumu garuma
30	18° 21′ 51″ ziemeļu platuma	64° 40′ 15″ rietumu garuma
31	18° 21′ 22″ ziemeļu platuma	64° 38′ 16″ rietumu garuma
32	18° 20′ 39″ ziemeļu platuma	64° 38′ 33″ rietumu garuma
33	18° 19′ 15″ ziemeļu platuma	64° 38′ 14″ rietumu garuma
34	18° 19′ 7″ ziemeļu platuma	64° 38′ 16″ rietumu garuma
35	18° 17′ 23″ ziemeļu platuma	64° 39′ 38″ rietumu garuma
36	18° 16′ 43″ ziemeļu platuma	64° 39′ 41″ rietumu garuma
37	18° 11′ 33″ ziemeļu platuma	64° 38′ 58″ rietumu garuma
38	18° 3′ 2″ ziemeļu platuma	64° 38′ 3″ rietumu garuma
39	18° 2′ 56″ ziemeļu platuma	64° 29′ 35″ rietumu garuma
40	18° 2′ 51″ ziemeļu platuma	64° 27′ 2″ rietumu garuma
41	18° 2′ 30″ ziemeļu platuma	64° 21′ 8″ rietumu garuma
42	18° 2′ 31″ ziemeļu platuma	64° 20′ 8″ rietumu garuma
43	18° 2′ 3″ ziemeļu platuma	64° 15′ 57″ rietumu garuma
44	18° 0′ 12″ ziemeļu platuma	64° 2′ 29″ rietumu garuma
45	17° 59′ 58″ ziemeļu platuma	64° 1′ 4″ rietumu garuma
46	17° 58′ 47″ ziemeļu platuma	63° 57′ 1″ rietumu garuma
47	17° 57′ 51″ ziemeļu platuma	63° 53′ 54″ rietumu garuma
48	17° 56′ 38″ ziemeļu platuma	63° 53′ 21″ rietumu garuma
49	17° 39′ 40″ ziemeļu platuma	63° 54′ 53″ rietumu garuma
50	17° 37′ 8″ ziemeļu platuma	63° 55′ 10″ rietumu garuma
51	17° 30′ 21″ ziemeļu platuma	63° 55′ 56″ rietumu garuma
52	17° 11′ 36″ ziemeļu platuma	63° 57′ 57″ rietumu garuma
53	17° 4′ 60″ ziemeļu platuma	63° 58′ 41″ rietumu garuma
54	16° 59′ 49″ziemeļu platuma	63° 59′ 18″ rietumu garuma
55	17° 18′ 37″ ziemeļu platuma	67° 32′ 14″ rietumu garuma

3.2. jūras reģions, kas atrodas virzienā no Havaju salu - Hawai΄i, Maui, Oahu, Moloka΄i, Ni΄ihau, Kaua΄i, Lāna΄i un Kaho΄olawe - piekrastes un ko norobežo ģeodēziskās līnijas, kuras savieno turpmāk minētās koordinātas:

PUNKTS	ĢEOGRĀFISKAIS PLATUMS	ĢEOGRĀFISKAIS GARUMS
1	22° 32′ 54″ ziemeļu platuma	153° 00′ 33″ rietumu garuma
2	23° 06′ 05″ ziemeļu platuma	153° 28′ 36″ rietumu garuma
3	23° 32′ 11″ ziemeļu platuma	154° 02′ 12″ rietumu garuma
4	23° 51′ 7″ ziemeļu platuma	154° 36′ 48″ rietumu garuma
5	24° 21′ 49″ ziemeļu platuma	155° 51′ 13″ rietumu garuma
6	24° 41′ 47″ ziemeļu platuma	156° 27′ 27″ rietumu garuma
7	24° 57′ 33″ ziemeļu platuma	157° 22′ 17″ rietumu garuma
8	25° 13′ 41″ ziemeļu platuma	157° 54′ 13″ rietumu garuma
9	25° 25′ 31″ ziemeļu platuma	158° 30′ 36″ rietumu garuma
10	25° 31′ 19″ ziemeļu platuma	159° 09′ 47″ rietumu garuma
11	25° 30′ 31″ ziemeļu platuma	159° 54′ 21″ rietumu garuma
12	25° 21′ 53″ ziemeļu platuma	160° 39′ 53″ rietumu garuma
13	25° 00′ 06″ ziemeļu platuma	161° 38′ 33″ rietumu garuma
14	24° 40′ 49″ ziemeļu platuma	162° 13′ 13″ rietumu garuma
15	24° 15′ 53″ ziemeļu platuma	162° 43′ 08″ rietumu garuma
16	23° 40′ 50″ ziemeļu platuma	163° 13′ 00″ rietumu garuma
17	23° 03′ 20″ ziemeļu platuma	163° 32′ 58″ rietumu garuma
18	22° 20′ 09″ ziemeļu platuma	163° 44′ 41″ rietumu garuma
19	21° 36′ 45″ ziemeļu platuma	163° 46′ 03″ rietumu garuma
20	20° 55′ 26″ ziemeļu platuma	163° 37′ 44″ rietumu garuma
21	20° 13′ 34″ ziemeļu platuma	163° 19′ 13″ rietumu garuma
22	19° 39′ 03″ ziemeļu platuma	162° 53′ 48″ rietumu garuma
23	19° 09′ 43″ ziemeļu platuma	162° 20′ 35″ rietumu garuma
24	18° 39′16″ ziemeļu platuma	161° 19′ 14″ rietumu garuma
25	18° 30′ 31″ ziemeļu platuma	160° 38′ 30″ rietumu garuma
26	18° 29′ 31″ ziemeļu platuma	159° 56′ 17″ rietumu garuma
27	18° 10′ 41″ ziemeļu platuma	159° 14′ 08″ rietumu garuma
28	17° 31′ 17″ ziemeļu platuma	158° 56′ 55″ rietumu garuma
29	16° 54′ 06″ ziemeļu platuma	158° 30′ 29″ rietumu garuma
30	16° 25′ 49″ ziemeļu platuma	157° 59′ 25″ rietumu garuma
31	15° 59′ 57″ ziemeļu platuma	157° 17′ 35″ rietumu garuma
32	15° 40′ 37″ ziemeļu platuma	156° 21′ 06″ rietumu garuma
33	15° 37′ 36″ ziemeļu platuma	155° 22′ 16″ rietumu garuma
34	15° 43′ 46″ ziemeļu platuma	154° 46′ 37″ rietumu garuma
35	15° 55′ 32″ ziemeļu platuma	154° 13′05″rietumu garuma
36	16° 46′ 27″ ziemeļu platuma	152° 49′ 11″ rietumu garuma
37	17° 33′ 42″ ziemeļu platuma	152° 00′ 32″ rietumu garuma
38	18° 30′ 16″ ziemeļu platuma	151° 30′ 24″ rietumu garuma
39	19° 02′ 47″ ziemeļu platuma	151° 22′ 17″ rietumu garuma
40	19° 34′ 46″ ziemeļu platuma	151° 19′ 47″ rietumu garuma
41	20° 07′ 42″ ziemeļu platuma	151° 22′ 58″ rietumu garuma
42	20° 38′ 43″ ziemeļu platuma	151° 31′ 36″ rietumu garuma
43	21° 29′ 09″ ziemeļu platuma	151° 59′ 50″ rietumu garuma
44	22° 06′ 58″ ziemeļu platuma	152° 31′ 25″ rietumu garuma
45	22° 32′ 54″ ziemeļu platuma	153° 00′ 33″ rietumu garuma

3.3. Amerikas Savienoto Valstu Karību jūras reģionā ietilpst šādi reģioni:

3.3.1. jūras reģions, kas atrodas virzienā no Puertoriko Sadraudzības un Amerikas Savienoto Valstu Virdžīnu salu Atlantijas okeāna un Karību jūras piekrastes un ko norobežo ģeodēziskās līnijas, kuras savieno turpmāk minētās koordinātas:

PUNKTS	ĢEOGRĀFISKAIS PLATUMS	ĢEOGRĀFISKAIS GARUMS
1	17° 18′ 37″ ziemeļu platuma	67° 32′ 14″ rietumu garuma
2	19° 11′ 14″ ziemeļu platuma	67° 26′ 45″ rietumu garuma
3	19° 30′ 28″ ziemeļu platuma	65° 16′ 48″ rietumu garuma
4	19° 12′ 25″ ziemeļu platuma	65° 6′ 8″ rietumu garuma
5	18° 45′ 13″ ziemeļu platuma	65° 0′ 22″ rietumu garuma
6	18° 41′ 14″ ziemeļu platuma	64° 59′ 33″ rietumu garuma
7	18° 29′ 22″ ziemeļu platuma	64° 53′ 51″ rietumu garuma
8	18° 27′ 35″ ziemeļu platuma	64° 53′ 22″ rietumu garuma
9	18° 25′ 21″ ziemeļu platuma	64° 52′ 39″ rietumu garuma
10	18° 24′ 30″ ziemeļu platuma	64° 52′ 19″ rietumu garuma
11	18° 23′ 51″ ziemeļu platuma	64° 51′ 50″ rietumu garuma
12	18° 23′ 42″ ziemeļu platuma	64° 51′ 23″ rietumu garuma
13	18° 23′ 36″ ziemeļu platuma	64° 50′ 17″ rietumu garuma
14	18° 23′ 48″ ziemeļu platuma	64° 49′ 41″ rietumu garuma
15	18° 24′ 11″ ziemeļu platuma	64° 49′ 0″ rietumu garuma
16	18° 24′ 28″ ziemeļu platuma	64° 47′ 57″ rietumu garuma
17	18° 24′ 18″ ziemeļu platuma	64° 47′ 1″ rietumu garuma
18	18° 23′ 13″ ziemeļu platuma	64° 46′ 37″ rietumu garuma
19	18° 22′ 37″ ziemeļu platuma	64° 45′ 20″ rietumu garuma
20	18° 22′ 39″ ziemeļu platuma	64° 44′ 42″ rietumu garuma
21	18° 22′ 42″ ziemeļu platuma	64° 44′ 36″ rietumu garuma
22	18° 22′ 37″ ziemeļu platuma	64° 44′ 24″ rietumu garuma
23	18° 22′ 39″ ziemeļu platuma	64° 43′ 42″ rietumu garuma
24	18° 22′ 30″ ziemeļu platuma	64° 43′ 36″ rietumu garuma
25	18° 22′ 25″ ziemeļu platuma	64° 42′ 58″ rietumu garuma
26	18° 22′ 26″ ziemeļu platuma	64° 42′ 28″ rietumu garuma
27	18° 22′ 15″ ziemeļu platuma	64° 42′ 3″ rietumu garuma
28	18° 22′ 22″ ziemeļu platuma	64°38′ 23″ rietumu garuma
29	18° 21′ 57″ ziemeļu platuma	64° 40′ 60″ rietumu garuma
30	18° 21′ 51″ ziemeļu platuma	64° 40′ 15″ rietumu garuma
31	18° 21′ 22″ ziemeļu platuma	64° 38′ 16″ rietumu garuma
32	18° 20′ 39″ ziemeļu platuma	64° 38′ 33″ rietumu garuma
33	18° 19′ 15″ ziemeļu platuma	64° 38′ 14″ rietumu garuma
34	18° 19′ 7″ ziemeļu platuma	64° 38′ 16″ rietumu garuma
35	18° 17′ 23″ ziemeļu platuma	64° 39′ 38″ rietumu garuma
36	18° 16′ 43″ ziemeļu platuma	64° 39′ 41″ rietumu garuma
37	18° 11′ 33″ ziemeļu platuma	64° 38′ 58″ rietumu garuma
38	18° 3′ 2″ ziemeļu platuma	64° 38′ 3″rietumu garuma
39	18° 2′ 56″ ziemeļu platuma	64° 29′ 35″ rietumu garuma
40	18° 2′ 51″ ziemeļu platuma	64° 27′ 2″ rietumu garuma
41	18° 2′ 30″ ziemeļu platuma	64° 21′ 8″ rietumu garuma
42	18° 2′ 31″ ziemeļu platuma	64° 20′ 8″ rietumu garuma
43	18° 2′ 3″ ziemeļu platuma	64° 15′ 57″rietumu garuma
44	18° 0′ 12″ ziemeļu platuma	64°2′ 29″ rietumu garuma
45	17° 59′ 58″ ziemeļu platuma	64° 1′ 4″ rietumu garuma
46	17° 58′ 47″ ziemeļu platuma	63° 57′ 1″ rietumu garuma
47	17° 57′ 51″ ziemeļu platuma	63° 53′ 54″ rietumu garuma
48	17° 56′ 38″ ziemeļu platuma	63° 53′ 21″ rietumu garuma
49	17° 39′ 40″ ziemeļu platuma	63° 54′ 53″ rietumu garuma
50	17° 37′ 8″ ziemeļu platuma	63° 55′ 10″ rietumu garuma
51	17° 30′ 21″ ziemeļu platuma	63° 55′ 56″ rietumu garuma
52	17° 11′ 36″ ziemeļu platuma	63° 57′ 57″ rietumu garuma
53	17°4′ 60″ ziemeļu platuma	63° 58′ 41″ rietumu garuma
54	16° 59′ 49″ ziemeļu platuma	63° 59′ 18″ rietumu garuma
55	17° 18′ 37″ ziemeļu platuma	67° 32′ 14″ rietumu garuma

4. NODAĻA
NOTEIKUMI PAR KUĢU ENERGOEFEKTIVITĀTI

19. noteikums

Piemērošana

1. Šī nodaļa attiecas uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk.

2. Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz

2.1. kuģiem, kas veic reisus vienīgi tās valsts suverenitātei pakļautajos vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos, ar kuras karogu konkrētais kuģis ir tiesīgs kuģot. Tomēr katrai Pusei, veicot attiecīgus pasākumus, ir jānodrošina, ka šādi kuģi tiek būvēti un ekspluatēti saskaņā ar 4. nodaļu, ciktāl tas ir lietderīgi un iespējami.

3. Šā pielikuma 20. un 21. noteikums neattiecas uz kuģiem ar dīzeļelektrisko piedziņas, turbīnas piedziņas vai hibrīdpiedziņas sistēmu.

4. Neatkarīgi no šā noteikuma 1. punkta nosacījumiem administrācija drīkst nepiemērot prasību, ka kuģim, kura bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, ir jāatbilst 20. un 21. noteikumam.

5. Šā noteikuma 4. punkta nosacījums neattiecas uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk

5.1. un kuru būvēšanas līgums ir noslēgts 2017. gada 1. februārī vai pēc tam,

vai

5.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, kuriem ielikts ķīlis vai kuri bijuši līdzīgā būvniecības stadijā 2017. gada 1. jūlijā vai pēc tam,

vai

5.3. kuri piegādāti 2019. gada 1. jūlijā vai pēc tam, vai

5.4. gadījumos, kad jauna vai esoša kuģa būtiska pārbūve, kuras definīcija ir 2.24. noteikumā, tiek veikta 2017. gada 1. janvārī vai pēc tam un kad tiek piemērots 2. nodaļas 5.4.2. un 5.4.3. noteikums.

6. Šīs konvencijas Puses administrācija, kas ļauj piemērot šā noteikuma 4. punktu vai aptur, atsauc vai atsakās veikt šā punkta piemērošanu kuģim, kurš ir tiesīgs kuģot ar šīs Puses karogu, nekavējoties par to sniedz informāciju Organizācijai, lai tā savukārt varētu to nodot šā protokola Pusēm zināšanai.

20. noteikums

Sasniegtā projektētā energoefektivitāte (sasniegtais EEDI)

1. Sasniegto EEDI aprēķina

1.1. ikvienam jaunam kuģim,

1.2. ikvienam jaunam kuģim, kam ir veikta būtiska pārbūve, un

1.3. ikvienam jaunam vai esošam kuģim, kam ir veikta būtiska pārbūve, kura ir tik plaša, ka administrācija to atzīst par no jauna uzbūvētu kuģi, kas atbilst vienai vai vairākām kategorijām, kuras minētas 2. noteikuma 25.-35. punktā. Sasniegtais EEDI ir specifisks katram kuģim, tas rāda aplēstos kuģa tehniskos raksturojumus energoefektivitātes ziņā, un tam tiek pievienota EEDI tehniskā datne, kurā ir visa informācija, kas nepieciešama sasniegtā EEDI aprēķināšanai, un kurā redzams aprēķinu process. Sasniegto EEDI pārbauda, pamatojoties uz EEDI tehnisko datni, vai nu administrācija, vai jebkura organizācija⁸, ko tā attiecīgi pilnvarojusi.

2. Sasniegto EEDI aprēķina, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas⁹.

⁸ Skatīt Vadlīnijas, kuras attiecas uz tādu organizāciju pilnvarošanu, kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.739(18), un kuras Organizācija drīkst grozīt, un Specifikācijas, kuras attiecas uz tādu atzītu organizāciju apskates un sertifikācijas funkcijām, kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.789(19), un kuras Organizācija drīkst grozīt.
⁹ Vadlīnijas par projektētās energoefektivitātes aprēķina metodi jauniem kuģiem.

21. noteikums

Prasītais EEDI

1. Ikvienam

1.1. jaunam kuģim,

1.2. jaunam kuģim, kam ir veikta būtiska pārbūve, un

1.3. jaunam vai esošam kuģim, kam ir veikta būtiska pārbūve, kura ir tik plaša, ka administrācija to atzīst par no jauna uzbūvētu kuģi, kas atbilst vienai vai vairākām kategorijām, kuras minētas 2. noteikuma 25.-31. punktā un kam ir piemērojama šī nodaļa, sasniegtais EEDI ir šāds:

sasniegtais EEDI ≤ prasītais EEDI = (1-X/100) × atskaites līnijas vērtība,

kur X ir 1. tabulā minētais samazinājuma koeficients prasītajam EEDI attiecībā pret EEDI atskaites līniju.

2. Attiecībā uz ikvienu jaunu un esošo kuģi, kam ir veikta būtiska pārbūve, kura ir tik plaša, ka administrācija to atzīst par no jauna uzbūvētu kuģi, sasniegto EEDI aprēķina saskaņā ar 21.1. punkta prasībām, un tam ir jāatbilst šīm prasībām, ņemot vērā samazinājuma koeficientu, kas piemērojams atkarībā no kuģa tipa un pārbūvētā kuģa izmēra pārbūves līguma noslēgšanas datumā vai, ja šāda līguma nav, pārbūves uzsākšanas datumā.

1. tabula. EEDI samazinājuma koeficienti (procentos) attiecībā pret EEDI atskaites līniju

Kuģa tips	Izmērs	0. fāze 2013. gada 1. janvāris-2014. gada 31. decembris	1. fāze 2015. gada 1. janvāris- 2019. gada 31. decembris	2. fāze 2020. gada 1. janvāris- 2024. gada 31. decembris	3. fāze 2025. gada 1. janvāris un uz priekšu
Beramkravu kuģis	20000 DWT un vairāk	0	10	20	30
Beramkravu kuģis	10000-20000 DWT	nav piemērojams	0-10^*	0-20^*	0-30^*
Gāzes pārvadātājs	10000 DWT un vairāk	0	10	20	30
Gāzes pārvadātājs	2000-10000 DWT	nav piemērojams	0-10^*	0-20^*	0-30^*
Tankkuģis	20000 DWT un vairāk	0	10	20	30
Tankkuģis	4000-20000 DWT	nav piemērojams	0-10^*	0-20^*	0-30^*
Konteinerkuģis	15000 DWT un vairāk	0	10	20	30
Konteinerkuģis	10000-15000 DWT	nav piemērojams	0-10^*	0-20^*	0-30^*
Ģenerālkravas kuģi	15000 DWT un vairāk	0	10	15	30
Ģenerālkravas kuģi	3000-15000 DWT	nav piemērojams	0-10^*	0-15^*	0-30^*
Refrižeratorkuģis	5000 DWT un vairāk	0	10	15	30
Refrižeratorkuģis	3000-5000 DWT	nav piemērojams	0-10^*	0-15^*	0-30^*
Dažādu kravu pārvadātājs	20000 DWT un vairāk	0	10	20	30
Dažādu kravu pārvadātājs	4000-2000 DWT	nav piemērojams	0-10^*	0-20^*	0-30^*

^* Samazinājuma koeficients tiek lineāri interpolēts starp šīm divām vērtībām atkarībā no kuģa izmēra. Samazinājuma koeficienta mazāko vērtību piemēro mazākā izmēra kuģiem.
"Nav piemērojams" nozīmē to, ka netiek piemērots prasītais EEDI.

3. Atskaites līnijas vērtības aprēķina šādi:

atskaites līnijas vērtība = a ×b -c,

kur a, b un c ir parametri, kas norādīti 2. tabulā.

2. tabula. Parametri atsauces vērtību noteikšanai dažādiem kuģu tipiem

Kuģa tips, kas definēts 2. noteikumā	a	b	c
2.25. Beramkravu kuģis	961,79	Kuģa DWT	0,477
2.26. Gāzes pārvadātājs	1120,00	Kuģa DWT	0,456
2.27. Tankkuģis	1218,80	Kuģa DWT	0,488
2.28. Konteinerkuģis	174,22	Kuģa DWT	0,201
2.29. Ģenerālkravas kuģis	107,48	Kuģa DWT	0,216
2.30. Refrižeratorkuģis	227,01	Kuģa DWT	0,244
2.31. Dažādu kravu pārvadātājs	1219,00	Kuģa DWT	0,488

4. Ja, ņemot vērā kuģa konstrukciju, tas atbilst vairāk nekā vienai no iepriekšminētajām kuģa tipa definīcijām, tad prasītais EEDI ir stingrākais (zemākais) prasītais EEDI.

5. Ikvienam kuģim, uz kuru attiecas šis noteikums, ierīkotā dzinēja jauda nedrīkst būt mazāka par jaudu, kas nepieciešama, lai saglabātu kuģa manevrējamību nelabvēlīgos apstākļos, kas definēti vadlīnijās, kuras izstrādās Organizācija.

6. 1. fāzes sākumā un 2. fāzes viduspunktā Organizācija pārskata tehnoloģiju attīstību un vajadzības gadījumā groza noteiktos laikposmus, EEDI atskaites līniju parametrus attiecīgajiem kuģu tipiem un šajā noteikumā noteiktos samazinājuma koeficientus.

22. noteikums

Kuģa energoefektivitātes pārvaldības plāns (SEEMP)

1. Uz katra kuģa ir īpašs Kuģa energoefektivitātes pārvaldības plāns (SEEMP). Tas var būt daļa no kuģa drošības vadības sistēmas (SMS).

2. SEEMP tiek izstrādāts, ņemot vērā Organizācijas pieņemtās vadlīnijas.

23. noteikums

Tehniskās sadarbības veicināšana un tādu tehnoloģiju nodošana, kas saistītas ar kuģu energoefektivitātes uzlabošanu

1. Administrācija, sadarbojoties ar Organizāciju un citām starptautiskajām struktūrām, tieši vai ar Organizācijas starpniecību vajadzības gadījumā sekmē un sniedz atbalstu valstīm, jo īpaši jaunattīstības valstīm, kas lūdz tehnisko palīdzību.

2. Puses administrācija, ievērojot savas valsts likumus, noteikumus un politiku, aktīvi sadarbojas ar citām Pusēm, sekmējot tehnoloģiju attīstību un nodošanu un informācijas apmaiņu ar valstīm, kas lūdz tehnisko palīdzību, jo īpaši jaunattīstības valstīm, saistībā ar pasākumu īstenošanu, lai izpildītu šā pielikuma 4. nodaļas prasības, jo īpaši 19. noteikuma 4.-6. punktu.

VIII PAPILDINĀJUMS
Starptautiskās energoefektivitātes (IEE) apliecības veidlapa

STARPTAUTISKĀ ENERGOEFEKTIVITĀTES APLIECĪBA

Saskaņā ar 1997. gada protokolu, kas grozīts ar rezolūciju MEPC.203(62), ar kuru groza 1973. gada Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kas grozīta ar attiecīgo 1978. gada protokolu (turpmāk tekstā - konvencija), un saskaņā ar

valdības pilnvarojumu izsniegusi .....................................................................................................................................................
(saskaņā ar konvencijas nosacījumiem pilnvarotās kompetentās personas vai organizācijas pilns apzīmējums)

Ziņas par kuģi¹⁰

Pazīšanas numurs vai burti ...............................................................................................................................................................

Reģistrācijas osta .................................................................................................................................................................................

IMO numurs¹¹ ........................................................................................................................................................................................

AR ŠO TIEK APLIECINĀTS, KA:

1. Ir veikta šī kuģa apskate saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 5.4. noteikumu, un

2. Apskate liecina, ka kuģis atbilst 20., 21. un 22. noteikuma attiecīgajām prasībām.

Datums, kurā pabeigta apskate, uz ko pamatojas šī apliecība ..................................... (dd/mm/gggg)

Izsniegta ....................................................................................................................................................................................................
(Apliecības izsniegšanas vieta)

(dd/mm/gggg) ......................................... .........................................................................................................................................
(Izsniegšanas datums) (Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas paraksts, kura izsniegusi šo apliecību)

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

¹⁰ Ziņas par kuģi var ierakstīt ailēs horizontāli.
¹¹ Saskaņā ar IMO kuģu identifikācijas numuru shēmu [Ship Identification Number Scheme], ko Organizācija ir pieņēmusi ar rezolūciju A.600(15).

Starptautiskās energoefektivitātes apliecības (IEE apliecība) papildinājums

KUĢU KONSTRUKCIJAS SARAKSTS SAISTĪBĀ AR ENERGOEFEKTIVITĀTI

Piezīmes.

1. Šo sarakstu pastāvīgi pievieno IEE apliecībai. IEE apliecībai jābūt pieejamai uz kuģa jebkurā laikā.

2. Šim sarakstam ir jābūt vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja lieto arī izsniedzējpuses attiecīgo valsts valodu, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā.

3. Ailes jāaizpilda, attiecīgi lietojot krustiņu (x), ja atbilde ir "jā" un "piemērojams", vai svītriņu (-), ja atbilde ir "nē" un "nav piemērojams".

1. Ziņas par kuģi

1.1. Kuģa vārds ......................................................................................................................................................................................

1.2 IMO numurs ......................................................................................................................................................................................

1.3. Būvēšanas līguma datums ..........................................................................................................................................................

1.4. Bruto tilpība ......................................................................................................................................................................................

1.5. Kravnesība ......................................................................................................................................................................................

1.6. Kuģa tips^* ........................................................................................................................................................................................

2. Piedziņas sistēma

2.1. Dīzeļpiedziņa ............................................................................................................................................................................. []

2.2. Dīzeļelektriskā piedziņa ......................................................................................................................................................... []

2.3. Turbīnas piedziņa .................................................................................................................................................................... []

2.4. Hibrīdpiedziņa .......................................................................................................................................................................... []

2.5. Cita piedziņas sistēma ............................................................................................................................................................. []

3. Sasniegtā projektētā energoefektivitāte

3.1. Sasniegto EEDI saskaņā ar 20.1. noteikumu aprēķina, pamatojoties uz informāciju, kas ietverta EEDI tehniskajā datnē, kurā aprakstīts arī sasniegtā EEDI aprēķinu process …......................................................................................…….. []

Sasniegtais EEDI ir: .................................... grami CO₂/tonnjūdze

3.2. Sasniegto EEDI neaprēķina, jo:

3.2.1. kuģis ir atbrīvots saskaņā ar 20. noteikuma 1. punktu, tāpēc ka tas nav jauns kuģis saskaņā ar 2. noteikuma 23. punkta definīciju ....................................................................................................................................................................... []

3.2.2. piedziņas sistēmas tips ir atbrīvots saskaņā ar 19. noteikuma 3. punktu .............................................................. []

3.2.3. kuģa administrācija nepiemēro 20. noteikuma prasības saskaņā ar 19. noteikuma 4. punktu ......................... []

3.2.4. kuģa tips ir atbrīvots saskaņā ar 20. noteikuma 1. punktu ........................................................................................ []

4. Prasītais EEDI

4.1. Prasītais EEDI ir: .................................... grami CO₂/tonnjūdze

4.2. Prasīto EEDI nepiemēro, jo:

4.2.1. kuģis ir atbrīvots saskaņā ar 21. noteikuma 1. punktu, tāpēc ka tas nav jauns kuģis saskaņā ar 2. noteikuma 23. punkta definīciju ........................................................................................................................................................................ []

4.2.2. piedziņas sistēmas tips ir atbrīvots saskaņā ar 19. noteikuma 3. punktu ............................................................... []

4.2.3. kuģa administrācija nepiemēro 21. noteikuma prasības saskaņā ar 19. noteikuma 4. punktu ......................... []

4.2.4. kuģa tips ir atbrīvots saskaņā ar 21. noteikuma 1. punktu ........................................................................................ []

4.2.5. kuģa jauda ir mazāka par minimālo jaudu, kas minēta 21. noteikuma 2. punkta 1. tabulā ................................. []

5. Kuģa energoefektivitātes pārvaldības plāns

5.1. Kuģim ir Kuģa energoefektivitātes pārvaldības plāns (SEEMP) saskaņā ar 22. noteikumu ..................................... []

6. EEDI tehniskā datne

6.1. IEE apliecībai ir pievienota EEDI tehniskā datne saskaņā ar 20. noteikuma 1. punktu .......................................... []

6.2. EEDI tehniskās datnes identifikācijas/pārbaudes numurs ...........................................................................

6.3. EEDI tehniskās datnes pārbaudes datums .........................................................................................

AR ŠO TIEK APLIECINĀTS, ka minētais saraksts ir pareizs visos aspektos.

(dd/mm/gggg) ....................................... ............................................................................................................................................
(Izsniegšanas datums) (Tās attiecīgi pilnvarotās amatpersonas paraksts, kura izsniegusi šo sarakstu )

(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)

^* Norādiet kuģa tipu saskaņā ar definīcijām, kas minētas 2. noteikumā. Kuģi, kas atbilst vairāk nekā vienam no kuģu tipiem, kuru definīcijas ir 2. noteikumā, tiek uzskatīti par kuģa tipu ar stingrāko (zemāko) prasīto EEDI. Ja kuģis neatbilst nevienam no kuģu tipiem, kuru definīcijas ir 2. noteikumā, tad norādiet: "kuģis, kas neatbilst nevienam no 2. noteikumā definētajiem kuģu tipiem".

________________________

1978. GADA STARPTAUTISKĀ KONVENCIJA PAR JŪRNIEKU SAGATAVOŠANAS, SERTIFICĒŠANAS UN SARDZES PILDĪŠANAS STANDARTIEM
Darba kārtības 10. jautājums

STCW/CONF.2/DC/1

2010. gada 24. jūnijs

Oriģināls: ANGĻU VALODĀ

NOBEIGUMA AKTA UN VISU NO KONFERENCES DARBA IZRIETOŠO TIESĪBU AKTU, IETEIKUMU UN REZOLŪCIJU PIEŅEMŠANA

KONFERENCES REZOLŪCIJA

1978. GADA STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS PAR JŪRNIEKU SAGATAVOŠANAS, SERTIFICĒŠANAS UN SARDZES PILDĪŠANAS STANDARTIEM (STCW) PIELIKUMA GROZĪJUMU PIEŅEMŠANA

Tekstus izskatījusi un apstiprinājusi Dokumentu izstrādes komiteja

2010. GADA MANILAS KONFERENCE,

ATSAUCOTIES uz 1978. gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (turpmāk tekstā - "Konvencija") XII panta 1. punkta b) apakšpunktu, kas attiecas uz procedūru, kuru dalībvalstu konference piemēro grozījumu izdarīšanai;

APSVĒRUSI ierosinātos Konvencijas pielikuma grozījumus, kas izplatīti visiem Organizācijas biedriem un visām Konvencijas dalībvalstīm,

1. PIEŅEM saskaņā ar Konvencijas XII panta l. punkta b) apakšpunkta ii) daļu Konvencijas pielikuma grozījumus, kuru teksts iekļauts šīs rezolūcijas pielikumā;

2. NOSAKA saskaņā ar Konvencijas XII panta l. punkta a) apakšpunkta vii) daļu, ka pievienotos grozījumus uzskata par pieņemtiem 2011. gada 1. jūlijā, ja vien viena trešdaļa no Konvencijas dalībvalstīm vai dalībvalstis, kuru tirdzniecības flotes kopā veido ne mazāk kā 50 % no visas pasaules 100 BT un lielākas bruto tilpības kuģu tirdzniecības flotes kopējās bruto tilpības, līdz minētajam datumam nav darījušas zināmus savus iebildumus attiecībā uz šiem grozījumiem;

3. AICINA Konvencijas dalībvalstis ņemt vērā, ka saskaņā ar Konvencijas XII panta l. punkta a) apakšpunkta ix) daļu pielikumā iekļautie grozījumi stāsies spēkā 2012. gada 1. janvārī, ja tos uzskatīs par pieņemtiem saskaņā ar šīs rezolūcijas 2. punktu;

4. LŪDZ Organizācijas ģenerālsekretāru šīs rezolūcijas un pielikumā ietverto grozījumu teksta apliecinātas kopijas nosūtīt visām Konvencijas dalībvalstīm,

5. LŪDZ ģenerālsekretāru šīs rezolūcijas un tās pielikuma kopijas nosūtīt arī tiem Organizācijas biedriem, kas nav šīs Konvencijas dalībvalstis.

***

PIELIKUMS

1978. GADA STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS PAR JŪRNIEKU SAGATAVOŠANAS, SERTIFICĒŠANAS UN SARDZES PILDĪŠANAS STANDARTIEM PIELIKUMA GROZĪJUMU PROJEKTS

1. 1978. gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

"PIELIKUMS

I NODAĻA
Vispārējie noteikumi

I/1. noteikums

Definīcijas un paskaidrojumi

1. Ja vien konkrēti nav noteikts citādi, šajā Konvencijā ir lietoti turpmāk paskaidrotie termini šādā nozīmē:

1.1. "noteikumi" ir Konvencijas pielikumā iekļautie noteikumi;

1.2. "apstiprināts" nozīmē to, ka dalībvalstis to ir apstiprinājušas saskaņā ar šiem noteikumiem;

1.3. "kuģa kapteinis" ir persona, kuras pārziņā ir kuģa vadība;

1.4. "virsnieks" ir apkalpes loceklis, kas nav kuģa kapteinis un ir norīkots pildīt pienākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai noteikumiem vai, ja šāda norīkojuma nav, tad saskaņā ar koplīgumu vai paražu tiesībām;

1.5. "stūrmanis" ir virsnieks, kas kvalificēts saskaņā ar Konvencijas II nodaļas noteikumiem;

1.6. "kapteiņa vecākais palīgs" ir virsnieks, dienesta pakāpē nākamais aiz kapteiņa, kura pārziņā nonāks kuģa vadība kapteiņa darba nespējas gadījumā;

1.7. "kuģa mehāniķis" ir virsnieks, kas kvalificēts saskaņā ar Konvencijas III/1., III/2. vai III/3. noteikumu;

1.8. "vecākais mehāniķis" ir galvenais kuģa mehāniķis, kas atbild par kuģa mehānisko piedziņu un mehānisko iekārtu un elektroiekārtu ekspluatāciju un tehnisko apkopi;

1.9. "otrais mehāniķis" ir kuģa mehāniķis, dienesta pakāpē nākamais aiz vecākā mehāniķa, kas būs atbildīgs par kuģa mehānisko piedziņu un mehānisko iekārtu un elektroiekārtu ekspluatāciju un tehnisko apkopi vecākā mehāniķa darba nespējas gadījumā;

1.10. "kuģa mehāniķa palīgs" ir persona, kas mācās, lai kļūtu par kuģa mehāniķi, un kas norīkota saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai noteikumiem;

1.11. "radiosakaru operators" ir persona, kam ir atbilstošs sertifikāts, kuru Administrācija ir izdevusi vai atzinusi saskaņā ar Radionoteikumiem;

1.12. "GMDSS radiosakaru operators" ir persona, kas kvalificēta saskaņā ar Konvencijas IV nodaļas noteikumiem;

1.13. "ierindas jūrnieks" ir kuģa apkalpes loceklis, kas nav kapteinis vai virsnieks;

1.14. "piekrastes kuģošana" ir kuģošana dalībvalsts apkaimē, kā to noteikusi šī dalībvalsts;

1.15. "dzinēju jauda" ir visu kuģa galveno piedziņas mehānismu kopējā maksimālā ilgstoša nominālā jauda kilovatos, kas norādīta kuģa reģistrācijas apliecībā vai citā oficiālā dokumentā;

1.16. "radiosakaru operatoru pienākumi" attiecīgā gadījumā ietver sardzi, tehnisko apkopi un remontdarbus atbilstoši Radionoteikumiem, Starptautiskajai konvencijai par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un, pēc Administrācijas ieskatiem, attiecīgajiem Organizācijas ieteikumiem;

1.17. "naftas tankkuģis" ir kuģis, kas uzbūvēts un ko izmanto naftas un naftas produktu pārvadāšanai bez taras;

1.18. "ķīmisko vielu tankkuģis" ir kuģis, kas uzbūvēts vai pielāgots un ko izmanto jebkura Starptautiskā ķīmisko beramkravu kodeksa 17. nodaļā uzskaitītā šķidrā beztaras produkta pārvadāšanai;

1.19. "sašķidrinātas gāzes tankkuģis" ir kuģis, kas uzbūvēts vai pielāgots un ko izmanto jebkuras tādas sašķidrinātas beztaras gāzes vai cita tāda produkta pārvadāšanai, kurš minēts Starptautiskā ķīmisko beramkravu kodeksa 19. nodaļā;

1.20. "pasažieru kuģis" ir kuģis, kas atbilst definīcijai grozītajā 1974. gada Starptautiskā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras.

1.21. "ro-ro pasažieru kuģis" ir pasažieru kuģis ar ro-ro tipa kravas telpām vai īpašas kategorijas telpām, kas atbilst definīcijai grozītajā 1974. gada Starptautiskā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras;

1.22. "mēnesis" ir kalendārais mēnesis vai 30 dienas, ko veido nepilnu mēnesi ilgi periodi;

1.23. "STCW kodekss" ir Jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas kodekss, kas pieņemts ar 1995. gada Konferences 2. rezolūciju un ietver visus grozījumus;

1.24. "funkcija" ir uzdevumu, pienākumu un atbildības kopums, kas paredzēts STCW kodeksā un nepieciešams, lai nodrošinātu kuģa ekspluatāciju, cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras vai jūras vides aizsardzību;

1.25. "kompānija" ir kuģa īpašnieks vai arī jebkura cita organizācija vai persona, piemēram, kuģa pārvaldītājs vai fraktētājs, kas no kuģa īpašnieka pārņēmis atbildību par kuģa ekspluatāciju un kas, pārņemot šādu atbildību, ir piekritis pārņemt visus pienākumus un atbildību, ko kompānijai uzliek šie noteikumi;

1.26. "jūras cenzs" ir dienests uz kuģa, kas ir nepieciešams, lai izsniegtu sertifikātu vai citu kvalifikācijas dokumentu vai pagarinātu to derīgumu;

1.27. "ISPS kodekss ir Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības (ISPS) kodekss, ko 2002. gada 12. decembrī pieņēma ar 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) līgumslēdzēju valdību konferences 2. rezolūciju (ar iespējamiem Organizācijas pieņemtajiem grozījumiem);

1.28. "kuģa aizsardzības virsnieks" ir persona uz kuģa, kura ir padota kapteinim un kurai kompānija uzticējusi atbildību par kuģa aizsardzību, tostarp par kuģa aizsardzības plāna īstenošanu un uzturēšanu un par sadarbību ar kompānijas aizsardzības virsnieku un ostu iekārtu aizsardzības virsniekiem;

1.29. "aizsardzības pienākumi" ir jebkādi uzdevumi un pienākumi, kas noteikti Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (1974. gada SOLAS konvencija ar grozījumiem) XI-2. nodaļā un Starptautiskajā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības (ISPS) kodeksā;

1.30. "kompetences sertifikāts" ir sertifikāts, kas izdots un apstiprināts kuģa kapteiņiem, virsniekiem un GMDSS radiosakaru operatoriem saskaņā ar šā pielikuma II, II, IV vai VII nodaļu un kas tā likumīgajam turētājam nodrošina pilnvaras strādāt attiecīgajā amatā un pildīt funkcijas sertifikātā norādītajā atbildības līmenī;

1.31. "prasmju sertifikāts" ir jūrniekam izdots sertifikāts, kurš nav kompetences sertifikāts un kurā norādīts, ka šis jūrnieks atbilst attiecīgajām apmācības, kompetences vai jūras prakses prasībām, kas noteiktas šajā Konvencijā;

1.32. "dokumentārs pierādījums" ir dokuments, kas nav kompetences vai prasmju sertifikāts un ko izmanto, lai pierādītu atbilstību attiecīgām Konvencijas prasībām.

1.33. "elektromehāniķis" ir virsnieks, kas kvalificēts saskaņā ar Konvencijas III/6. noteikumu;

1.34. "kvalificēts matrozis" ir ierindas jūrnieks, kas kvalificēts saskaņā ar Konvencijas II/5. noteikumu;

1.35. "kvalificēts motorists" ir ierindas jūrnieks, kas kvalificēts saskaņā ar Konvencijas III/5. noteikumu;

1.36. "elektriķis" ir ierindas jūrnieks, kas kvalificēts saskaņā ar Konvencijas III/7. noteikumu.

2. Šos noteikumus papildina obligātie noteikumi STCW kodeksa A daļā, un

2.1. ikviena atsauce uz kāda noteikuma prasību ir arī atsauce uz STCW kodeksa A daļas atbilstošo iedaļu;

2.2. piemērojot šos noteikumus, cik vien iespējams jāņem vērā saistītie noradījumi un paskaidrojumi, kuri iekļauti STCW kodeksa B daļā, lai panāktu vienotāku Konvencijas noteikumu īstenošanu pasaules mērogā;

2.3. STCW kodeksa A daļas grozījumus pieņem, tie stājas spēkā un ir piemērojami saskaņā ar Konvencijas XII panta noteikumiem par pielikuma grozīšanas procedūru, un

2.4. STCW kodeksa B daļu groza Kuģošanas drošības komiteja saskaņā ar saviem darbības noteikumiem.

3. Atsauces Konvencijas VI pantā uz "Administrāciju" un "izdevēju Administrāciju" nav interpretējamas tā, ka tās kādai citai dalībvalstij liedz izdot un apstiprināt sertifikātus saskaņā ar šiem noteikumiem.

I/2. noteikums

Sertifikāti un apstiprinājumi

1. Kompetences sertifikātus izdod vienīgi Administrācija pēc tam, kad ir pārbaudījusi nepieciešamo dokumentāro pierādījumu autentiskumu un spēkā esamību.

2. Sertifikātus saskaņā ar V/1-1. un V/1-2. noteikumu kuģu kapteiņiem un virsniekiem izdod vienīgi Administrācija.

3. Sertifikātus izdod valodā(-ās), kas ir valsts valoda(-as) izdevējvalstī. Ja šī(šīs) valoda(-as) nav angļu valoda, tekstā jāiekļauj tulkojums angļu valodā.

4. Attiecībā uz radiosakaru operatoriem dalībvalstis var:

4.1. eksāmenā, ko rīko, lai izsniegtu Radionoteikumiem atbilstošu sertifikātu, iekļaut tādu papildu zināšanu pārbaudi, kuras nepieciešamas attiecīgo noteikumu izpildei, vai

4.2. izsniegt atsevišķu sertifikātu, kurā norāda, ka tā turētājam ir papildu zināšanas, kas nepieciešamas attiecīgo noteikumu izpildei.

5. Konvencijas VI pantā paredzēto sertifikāta izdošanas apstiprinājumu veic vienīgi tad, ja ir izpildītas visas Konvencijas prasības.

6. Pēc dalībvalsts ieskatiem apstiprinājumus var iekļaut atbilstoši STCW kodeksa A-I/2. iedaļas noteikumiem izsniegto sertifikātu formātā. Tādā gadījumā izmanto veidlapu, kas norādīta A-I/2. iedaļas 1. punktā. Citā gadījumā apstiprinājumiem izmanto minētās nodaļas 2. punktā norādīto veidlapu.

7. Administrācija, kas atbilstoši I/10. noteikumam atzīst:

7.1. kompetences sertifikātu vai

7.2. prasmju sertifikātu, kas izdots kuģu kapteiņiem vai virsniekiem saskaņā ar V/1-1. un V/1-2. noteikumu, apstiprina šādu sertifikātu, lai apliecinātu tā atzīšanu, tikai pēc sertifikāta autentiskuma un spēkā esamības pārbaudes. Sertifikātu apstiprina vienīgi tādā gadījumā, ja ir izpildītas visas Konvencijas prasības. Apstiprinājumam izmanto veidlapu, kas norādīta STCW kodeksa A-I/2. iedaļas 3. punktā.

8. Apstiprinājumus, kas minēti 5., 6. un 7. punktā,

8.1. var izsniegt atsevišķu dokumentu veidā,

8.2. var izsniegt vienīgi Administrācija,

8.3. katram no tiem piešķir savu unikālu numuru, izņemot gadījumu, kad apstiprinājumiem, kas apliecina kāda sertifikāta izsniegšanu, var piešķirt tādu pašu numuru kā attiecīgajam sertifikātam, ar nosacījumu, ka šis numurs ir unikāls, un

8.4. tie zaudē spēku, kad beidzas apstiprinātā sertifikāta derīguma termiņš vai kad to atsauc, aptur vai anulē dalībvalsts, kura to ir izdevusi, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piecus gadus ilgā termiņā no tā izdošanas datuma.

9. Amatu, kādā sertifikāta turētājs drīkst strādāt, apstiprinājumā norāda, izmantojot tādu pašu terminu, kāds lietots Administrācijas kuģa apkalpes komplektēšanas prasībās.

10. Administrācijas var izmantot veidlapu, kas atšķiras no STCW kodeksa A-I/2. iedaļā norādītās veidlapas, ja tajā ar latīņu burtiem un arābu cipariem ir norādīta vismaz prasītā informācija, ņemot vērā saskaņā ar A-I/2. iedaļu atļautos variantus.

11. Ievērojot I/10. noteikuma 5. punktu, ikviena šajā Konvencijā paredzētā sertifikāta oriģinālam jābūt pieejamam uz kuģa, uz kura strādā tā turētājs.

12. Ikviena dalībvalsts nodrošina to, lai sertifikātus izsniedz vienīgi tiem pretendentiem, kuri atbilst šā noteikuma prasībām.

13. Ikviens sertifikāta pretendents iesniedz pietiekamus pierādījumus par:

13.1. savu identitāti,

13.2. savu vecumu, kas nav mazāks par to, kurš norādīts noteikumā, kas attiecas uz to sertifikātu, kura saņemšanai iesniegts pieteikums,

13.3. to, ka viņš atbilst STCW kodeksa A-I/9. iedaļā iekļautajām veselības atbilstības prasībām,

13.4. to, ka viņš ir pabeidzis jūras praksi un jebkuru attiecīgo obligāto apmācību, kas paredzēta šajos noteikumos tā sertifikāta saņemšanai, kuram iesniegts pieteikums, un

13.5. to, ka viņš atbilst kompetences standartiem, kas paredzēti šajos noteikumos attiecībā uz amatiem, funkcijām un līmeņiem, kuri jānorāda sertifikāta apstiprinājumā.

14. Ikviena dalībvalsts apņemas uzturēt sertifikātu reģistru vai reģistrus, kuros reģistrē visus kapteiņu, virsnieku un atbilstošā gadījumā arī ierindas jūrnieku sertifikātus un apstiprinājumus, kuri izsniegti, kuriem beidzies derīguma termiņš vai kuri atkārtoti apstiprināti, apturēti, anulēti, vai par kuru pazušanu vai iznīcināšanu ir paziņots, un izsniegto īpašo atļauju reģistrus.

15. Ikviena dalībvalsts apņemas nodrošināt piekļuvi informācijai par šādu kompetences sertifikātu, apstiprinājumu vai īpašo atļauju statusu citām dalībvalstīm un kompānijām, kas pieprasa pārbaudīt to sertifikātu autentiskumu un derīgumu, kurus tām iesnieguši jūrnieki, lūdzot savu sertifikātu atzīšanu saskaņā ar I/10. noteikumu vai darbu uz kuģa.

16. No 2017. gada 1. janvāra informāciju par šā noteikuma 15. punktā paredzētās informācijas statusu publisko angļu valodā, izmantojot elektroniskos līdzekļus.

I/3. noteikums

Principi, kas reglamentē piekrastes kuģošanu

1. Ikviena dalībvalsts, saistībā ar šo Konvenciju nosakot piekrastes kuģošanu, jūrniekiem, kas strādā uz kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot ar citas dalībvalsts karogu un kuri veic šādus reisus, attiecībā uz apmācību, pieredzi vai sertificēšanu nenosaka tādas prasības, kuru dēļ uz minētajiem jūrniekiem attiektos stingrākas prasības, nekā uz tiem jūrniekiem, kas strādā uz kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot ar pirmās minētās dalībvalsts karogu. Nekādā gadījumā neviena dalībvalsts jūrniekiem, kas strādā uz kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot ar kādas citas dalībvalsts karogu, nenosaka prasības, kas būtu stingrākas nekā Konvencijas prasības attiecībā uz kuģiem, kas kuģo ārpus piekrastes.

2. Dalībvalsts, kas attiecībā uz kuģiem, kuri ir tiesīgi izmantot Konvencijas noteikumus par piekrastes kuģošanu, tostarp citu dalībvalstu krastu tuvumā, kur darbojas to dalībvalstu ierobežojumi piekrastes kuģošanai, vienojas ar attiecīgajām dalībvalstīm par precīziem noteikumiem saistībā gan ar konkrētajām kuģošanas zonām, gan ar citiem apstākļiem.

3. Attiecībā uz kuģiem, kas ir tiesīgi kuģot ar kādas dalībvalsts karogu, un kas regulāri kuģo kādas citas dalībvalsts piekrastē, šī dalībvalsts, ar kuras karogu attiecīgais kuģis ir tiesīgs kuģot, jūrniekiem, kuri strādā uz šiem kuģiem, nosaka tādas apmācības, pieredzes un sertifikācijas prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas tās dalībvalsts prasībām, kuras krasta tuvumā reisi tiek veikti, ja šīs prasības nepārsniedz Konvencijas prasības attiecībā uz kuģiem, kas kuģo ārpus piekrastes. Jūrnieki, kuri strādā uz kuģa, kura reiss neatbilst tam, ko dalībvalsts noteikusi kā kuģošanu tās piekrastes joslā, un kas iekuģo ūdeņos, kas ir ārpus šīs joslas, pilda šīs Konvencijas atbilstošās prasības attiecībā uz kompetenci.

4. Dalībvalsts kuģim, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu, var noteikt prasības piekrastes kuģošanai saskaņā ar Konvenciju, ja minētais kuģis regulāri kuģo gar tādas valsts krastiem, kas nav Konvencijas dalībvalsts.

5. Sertifikātus ar piekrastes kuģošanas ierobežojumiem, kurus dalībvalsts izdevusi jūrniekiem, citas dalībvalstis var atzīt darbam uz kuģiem savās piekrastes kuģošanas zonās, ja attiecīgās dalībvalstis vienojas gan par konkrētajām kuģošanas zonām, gan par citiem saistītiem nosacījumiem.

6. Dalībvalstis, kuras nosaka prasības piekrastes kuģošanai atbilstoši šā noteikuma prasībām,

6.1. ievēro A-I/3. iedaļā noteiktos principus, kas reglamentē piekrastes kuģošanu,

6.2. atbilstoši I/7. noteikuma prasībām sniedz ģenerālsekretāram ziņas par pieņemtajiem noteikumiem un

6.3. norāda ierobežojumus piekrastes kuģošanai apstiprinājumos, kas izdoti atbilstoši I/2. noteikuma 5., 6. vai 7. punktam.

7. Šis noteikums nekādā ziņā neierobežo nevienas valsts jurisdikciju neatkarīgi no tā, vai šī valsts ir vai nav Konvencijas dalībvalsts.

I/4. noteikums

Kontroles procedūras

1. Kontrole, ko īsteno pienācīgi pilnvarota kontroles amatpersona saskaņā ar X pantu, attiecas vienīgi uz:

1.1. pārbaudi saskaņā ar X panta 1. punktu, vai visiem jūrniekiem, kas strādā uz kuģa un kam jābūt izdotam sertifikātam atbilstoši Konvencijai, patiešām ir atbilstošs sertifikāts vai derīga īpašā atļauja, vai arī viņi var uzrādīt dokumentārus pierādījumus, ka ir iesniegts apstiprinājuma pieteikums Administrācijai saskaņā ar I/10. noteikuma 5. punktu,

1.2. pārbaudi, vai uz kuģa strādājošo jūrnieku skaits un sertifikāti atbilst piemērojamajām Administrācijas kuģa apkalpes minimālā sastāva prasībām, un

1.3. novērtējumu saskaņā ar STCW kodeksa A-I/4. iedaļu par kuģa jūrnieku spēju izpildīt atbilstošos sardzes un aizsardzības standartus, kas noteikti Konvencijā, ja ir pamats uzskatīt, ka atbilstība šiem standartiem netiek uzturēta šādu iemeslu dēļ:

1.3.1. kuģis ir bijis iesaistīts sadursmē, uzskrējis uz sēkļa vai klintīm vai izmests krastā vai

1.3.2 no kuģa, kamēr tas bijis ceļā, noenkurots vai pietauvots, ir izmestas vielas, kas ir nelikumīgi saskaņā ar kādu no starptautiskajām konvencijām, vai

1.3.3. ar kuģi ir izdarīti neparasti vai nedroši manevri, kuru laikā nav ievērotas Organizācijas paredzētās maršruta noteikšanas prasības vai drošas kuģošanas prakse un procedūras, vai

1.3.4. ar kuģi ir izdarītas kādas citas tādas darbības, kas apdraudējušas cilvēkus, īpašumu vai vidi vai mazinājušas aizsardzības iespējas.

2. Uzskata, ka cilvēki, īpašums vai vide ir apdraudēta gadījumos, kad tiek konstatēti šādi trūkumi:

2.1. jūrniekam nav sertifikāta, nav atbilstoša sertifikāta, nav derīgas īpašās atļaujas, vai arī tie nespēj sniegt dokumentārus pierādījumus par apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanu Administrācijai saskaņā ar I/10. noteikuma 5. punktu,

2.2. nav izpildītas Administrācijas prasības attiecībā uz kuģa apkalpes minimālo sastāvu,

2.3. navigācijas vai mašīntelpas sardzes organizācija neatbilst prasībām, kuras konkrētam kuģim noteikusi Administrācija,

2.4. sardzē nepiedalās persona, kas būtu kvalificēta rīkoties ar kuģošanas drošībai, radiosakaru drošībai vai jūras piesārņojuma novēršanai būtisku aprīkojumu, un

2.5. nav iespējams nodrošināt to, lai pirmajā sardzē reisa sākumā un turpmākajā sardzes nomaiņā piedalītos cilvēki, kas ir pietiekami atpūtušies un citādi piemēroti pienākumu veikšanai.

3. Šā noteikuma 2. punktā norādīto trūkumu nenovēršana, ciktāl dalībvalsts, kas veic kontroli, ir noteikusi, ka tie var radīt apdraudējumu cilvēkiem, īpašumam vai videi, ir vienīgais pamats tam, lai dalībvalsts aizturētu kuģi atbilstoši Konvencijas X pantam.

I/5. noteikums

Valsts noteikumi

1. Ikviena dalībvalsts izstrādā procesus un procedūras, lai objektīvi pārbaudītu katru ziņojumu par minētās dalībvalsts izsniegtu sertifikātu vai apstiprinājumu turētāju nekompetenci, rīcību vai nolaidību, kas var radīt tiešus draudus cilvēku dzīvības vai īpašuma drošībai uz jūras vai jūras videi, saistībā ar sertifikātā minēto funkciju izpildi, un lai tāda iemesla dēļ atsauktu, anulētu šos sertifikātus, apturētu to darbību, kā arī lai novērstu krāpšanu.

2. Ikviena dalībvalsts veic un īsteno atbilstošus pasākumus, lai novērstu krāpšanu un citu nelikumīgu praksi saistībā ar izdotajiem sertifikātiem vai apstiprinājumiem.

3. Ikviena dalībvalsts paredz sodus vai disciplinārus pasākumus gadījumiem, kuros attiecīgās valsts tiesību akti, kas šai Konvencijai piešķir likuma spēku, netiek ievēroti attiecībā uz kuģiem, kam ir tiesības kuģot ar tās karoga, vai attiecībā uz jūrniekiem, kurus tā pienācīgi sertificējusi.

4. Tādus sodus vai disciplināros pasākumus paredz un izpilda īpaši šādos gadījumos:

4.1. kompānija vai kuģa kapteinis ir pieņēmuši darbā personu, kurai nav Konvencijai atbilstoša sertifikāta,

4.2. kuģa kapteinis kādu funkciju vai darbu jebkurā amatā, kas atbilstoši šiem noteikumiem jāveic personai ar atbilstošu sertifikātu, ir atļāvis veikt personai, kam nav vajadzīgā sertifikāta, derīgas īpašās atļaujas vai I/10. noteikuma 5. punktā noteiktā dokumentārā pierādījuma, vai

4.3. kāda persona krāpšanas ceļā vai ar viltotiem dokumentiem ir pieņemta darbā veikt jebkuru tādu funkciju vai strādāt jebkurā tādā amatā, kas atbilstoši šiem noteikumiem jāveic personai, kam ir sertifikāts vai īpaša atļauja.

5. Dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atrodas kāda kompānija vai persona, kuru, pamatojoties uz skaidriem apsvērumiem, uzskata par atbildīgu vai informētu par kādu acīmredzamu neatbilstību šai Konvencijai saskaņā ar 4. punktu, sadarbojas ar ikvienu dalībvalsti, kas to informē par savu nodomu sākt tiesvedību savā jurisdikcijā.

I/6. noteikums

Apmācība un novērtēšana

Ikviena dalībvalsts nodrošina to, lai

1. Konvencijai atbilstoša jūrnieku apmācība un novērtēšana tiktu vadīta, pārraudzīta un kontrolēta saskaņā ar STCW kodeksa A-I/6. iedaļas noteikumiem un

2. par Konvencijai atbilstošu jūrnieku apmācību un novērtēšanu atbildīgās personas būtu pienācīgi kvalificētas saskaņā ar STCW kodeksa A-I/6. iedaļas noteikumiem par attiecīgās apmācības vai novērtēšanas veidu un līmeni.

I/7. noteikums

Informācijas sniegšana

1. Papildus informācijai, kas jāsniedz saskaņā ar IV pantu, ikviena dalībvalsts STCW kodeksa A-I/7. iedaļā norādītajā termiņā un formātā ģenerālsekretāram sniedz jebkuru informāciju, kas var būt noteikta Kodeksā, par pasākumiem, kurus veikusi attiecīgā dalībvalsts, lai pilnībā īstenotu Konvenciju.

2. Kad ir saņemta visa IV pantā un STCW kodeksa A-I/7. iedaļā norādītā informācija un tad, ja tā apstiprina, ka Konvencija ir pilnībā īstenota, ģenerālsekretārs šajā saistībā nosūta ziņojumu Kuģošanas drošības komitejai.

3. Pēc tam, kad ir saņemts Kuģošanas drošības komitejas apstiprinājums saskaņā ar šīs komitejas noteiktajām procedūrām par to, ka sniegtā informācija pierāda - Konvencijas noteikumi ir pilnībā īstenoti,

3.1. Kuģošanas drošības komiteja norāda attiecīgās dalībvalstis,

3.2. pārskata to dalībvalstu sarakstu, kuras sniegušas informāciju, kas pierāda, ka tās ir pilnībā īstenojušas attiecīgos Konvencijas noteikumus, lai pārliecinātos, ka šajā sarakstā ir tikai šādas dalībvalstis, un

3.3. citas dalībvalstis saskaņā ar I/4. un I/10. noteikumu ir tiesīgas faktiski pieņemt, ka sertifikāti, kurus izdevušas 3.1. punktā minētās dalībvalstis vai kuri izdoti to vārdā, atbilst Konvencijai.

4. A-I/7. iedaļas 1. un 2. punkta noteikumi neattiecas uz tiem Konvencijas un STCW kodeksa grozījumiem, kuri stājās spēkā datumā, kas ir pēc tam, kad šī informācija ir paziņota vai tiks paziņota ģenerālsekretāram saskaņā ar 1. punkta noteikumiem.

I/8. noteikums

Kvalitātes standarti

1. Ikviena dalībvalsts nodrošina to, lai

1.1. saskaņā ar STCW kodeksa A-I/8. iedaļas noteikumiem visas darbības, kuras saistītas ar sagatavošanu, kompetences novērtēšanu, sertificēšanu, apstiprināšanu un atkārtotu apstiprinājumu izsniegšanu un kuras veic nevalstiskās aģentūras vai to pilnvarotas iestādes, pastāvīgi tiktu uzraudzītas, piemērojot tām kvalitātes standartu sistēmu, lai nodrošinātu noteikto mērķu sasniegšanu, tostarp to mērķu sasniegšanu, kas attiecas uz pasniedzēju un eksaminētāju kvalifikāciju un pieredzi, un

1.2. pastāv kvalitātes standartu sistēma, ja tādas darbības veic valdības aģentūras vai iestādes.

2. Turklāt ikviena dalībvalsts nodrošina to, ka saskaņā ar STCW kodeksa A-I/8. iedaļas noteikumiem periodiski notiek izvērtēšana, ko veic kvalificētas personas, kuras pašas nepiedalās attiecīgajos pasākumos. Šajā izvērtēšanā iekļauj visas izmaiņas valsts tiesību aktos un procedūrās, kas atbilst Konvencijas un STCW kodeksa grozījumiem un kas stājušās spēkā datumā, kas ir pēc tam, kad šī informācija ir paziņota ģenerālsekretāram.

3. Ziņojumu, kurā iekļauj 2. punktā paredzētās izvērtēšanas rezultātus, nosūta ģenerālsekretāram STCW kodeksa I/7. iedaļā norādītajā formātā.

I/9. noteikums

Medicīniskie standarti

1. Ikviena dalībvalsts nosaka veselības atbilstības standartus jūrniekiem un medicīniskā sertifikāta izdošanas procedūras saskaņā ar šo noteikumu un STCW kodeksa I/9. iedaļas noteikumiem.

2. Ikviena dalībvalsts nodrošina to, lai cilvēki, kas ir atbildīgi par jūrnieku veselības atbilstības novērtēšanu, būtu šīs dalībvalsts atzītas ārstniecības personas, kas drīkst veikt jūrnieku medicīniskās apskates saskaņā ar STCW kodeksa I/9. iedaļas noteikumiem.

3. Ikvienam jūrniekam, kuram ir atbilstoši Konvencijas noteikumiem izdots sertifikāts un kurš strādā jūrā, jābūt arī derīgam medicīniskajam sertifikātam, kas izdots saskaņā ar šo noteikumu un STCW kodeksa I/9. iedaļas noteikumiem.

4. Sertifikāta pretendentiem

4.1. jābūt vismaz 16 gadus veciem,

4.2. pienācīgi jāpierāda sava identitāte un

4.3. jāatbilst piemērojamajiem veselības atbilstības standartiem, kurus noteikusi dalībvalsts.

5. Maksimālais medicīniskā sertifikāta derīguma termiņš ir divi gadi, bet, ja jūrnieks nav sasniedzis 18 gadu vecumu, maksimālais derīguma termiņš ir viens gads.

6. Ja medicīniskā sertifikāta derīguma termiņš beidzas kuģa reisa laikā, sertifikāts ir spēkā līdz nākamajai piestāšanas ostai, kurā jūrnieks var saņemt medicīnisko sertifikātu no dalībvalsts atzītas ārstniecības personas, ja šis termiņš nepārsniedz trīs mēnešus.

7. Steidzamos gadījumos Administrācija var atļaut jūrniekam strādāt bez derīga medicīniskā sertifikāta līdz nākamajai piestāšanas ostai, kur ir pieejama dalībvalsts atzīta ārstniecības persona, ar nosacījumu, ka

7.1. šādas atļaujas derīguma termiņš nepārsniedz trīs mēnešus un

7.2. jūrnieka rīcībā esošā medicīniskā sertifikāta termiņš beidzies nesen.

I/10. noteikums

Sertifikātu atzīšana

1. Ikviena Administrācija nodrošina šā noteikuma izpildi, lai, izdodot apstiprinājumu saskaņā ar I/2. noteikuma 7. punktu, atzītu sertifikātu, ko citas dalībvalsts iestāde izdevusi kuģa kapteinim, virsniekam vai radiosakaru operatoram, un nodrošina arī to, lai

1.1. Administrācija, izvērtējot šo dalībvalsti, kas var ietvert iekārtu un procedūru pārbaudi, būtu apstiprinājusi, ka tā pilnībā atbilst visām Konvencijas prasībām attiecībā uz kompetences standartiem, apmācību un sertifikāciju, un kvalitātes standartiem, un

1.2. lai tiktu noslēgta vienošanās ar attiecīgo dalībvalsti, ka tā nekavējoties paziņos par jebkādām būtiskām izmaiņām attiecībā uz apmācības un sertificēšanas pasākumiem, kurus tā nodrošina atbilstoši Konvencijai.

2. Nosaka pasākumus, lai nodrošinātu to, ka jūrniekiem, kas atzīšanai iesniedz sertifikātus, kuri izdoti atbilstoši II/2., III/2. vai III/3. noteikumam vai STCW kodeksā definētajā vadības līmenī atbilstoši VII/1/ noteikumam, būtu pienācīgas zināšanas par tiem Administrācijas izdotajiem jūras tiesību aktiem, kas ir svarīgi saistībā ar funkcijām, kuras tie drīkst pildīt.

3. Saskaņā ar šo noteikumu sniegto informāciju un saskaņotos pasākumus paziņo ģenerālsekretāram atbilstoši I/7. noteikuma prasībām.

4. Sertifikātus, kurus izdevusi valsts, kas nav Konvencijas dalībvalsts, vai kuri izdoti šīs valsts uzdevumā, neatzīst.

5. Neatkarīgi no tā, kas prasīts I/2. noteikuma 7. punktā, Administrācija vajadzības gadījumā saskaņā ar 1. punkta noteikumiem var atļaut jūrniekam strādāt laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus, uz kuģa, kas ir tiesīgs kuģot ar tās karogu, ja šim jūrniekam ir atbilstošs un derīgs sertifikāts, kuru kāda cita dalībvalsts izdevusi lietošanai uz šīs citas dalībvalsts kuģiem, bet kurš vēl nav apstiprināts, lai būtu atbilstošs izmantošanai uz kuģiem, kas ir tiesīgi kuģot ar Administrācijas karogu. Jābūt pieejamam dokumentāram pierādījumam par to, ka Administrācijai ir iesniegts apstiprinājuma pieteikums.

6. Sertifikātus un apstiprinājumus, ko Administrācija izdevusi saskaņā ar šā noteikuma prasībām, atzīstot kādas citas dalībvalsts izdotu sertifikātu vai apliecinot šādu atzīšanu, neizmanto kā pamatu turpmākai atzīšanai citā Administrācijā.

I/11. noteikums

Sertifikātu derīguma termiņa pagarināšana

1. Ikvienam kapteinim, virsniekam un radiosakaru operatoram, kuram ir sertifikāts, kas izsniegts vai atzīts saskaņā ar jebkuru Konvencijas nodaļu, izņemot VI nodaļu, un kuri strādā jūrā vai kuri plāno atgriezties jūrā pēc krastā pavadīta laika, lai viņi saglabātu kvalifikāciju jūras dienestam, ik pēc laikposma, kas nepārsniedz piecus gadus, ir

1.1. jāizpilda veselības atbilstības standarti saskaņā ar I/9. noteikumu un

1.2. jāuztur nepārtraukts profesionālās kompetences līmenis saskaņā ar STCW kodeksa A-I/11. iedaļu.

2. Ikvienam kapteinim, virsniekam un radiosakaru operatoram, lai turpinātu darbu uz kuģiem, attiecībā uz kuriem ir starptautiski saskaņotas atbilstošas profesionālās apmācības prasības, sekmīgi jāiziet attiecīga apstiprināta apmācība.

3. Ikvienam kapteinim un virsniekam, lai turpinātu darbu uz tankkuģiem, jāizpilda šā noteikuma 1. punkta prasības un ik pēc laikposma, kas nepārsniedz piecus gadus, jāpierāda sava profesionālā kompetence attiecībā uz tankkuģiem saskaņā ar STCW kodeksa A-I/11. iedaļas 3. punktu.

4. Ikviena dalībvalsts kompetences standartus, kurus tā ir izvirzījusi līdz 2017. gada 1. janvārim izsniegto sertifikātu pretendentiem, salīdzina ar tiem standartiem, kas atbilstošajam sertifikātam paredzēti STCW kodeksa A daļā, un nosaka, vai ir jāpieprasa, lai šādu sertifikātu turētāji piedalītos atbilstošos kompetences uzturēšanas un profesionālās pilnveides kursos vai noliktu eksāmenu.

5. Dalībvalsts, konsultējoties ar attiecīgajām personām, izstrādā kompetences uzturēšanas un profesionālās pilnveides kursu programmu saskaņā ar STCW kodeksa A-I/11. iedaļu vai veicina to izstrādi.

6. Lai aktualizētu kuģu kapteiņu, virsnieku un radiosakaru operatoru zināšanas, ikviena Administrācija nodrošina to, lai jaunākie grozījumi valstu un starptautiskajos noteikumos attiecībā uz dzīvības drošību uz jūras un jūras vides aizsardzību būtu pieejami kuģiem, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu.

I/12. noteikums

Trenažieru izmantošana

1. Tiek prasīta atbilstība veiktspējas standartiem un citiem noteikumiem, kas izklāstīti STCW kodeksa A-I/12. iedaļā, un citām prasībām, kas attiecībā uz konkrētajiem sertifikātiem noteiktas STCW kodeksa A daļā saistībā ar

1.1. visu obligāto sagatavotību, izmantojot trenažierus,

1.2. jebkāda veida kompetences novērtējumu, kas paredzēts STCW kodeksa A daļā un ko veic, izmantojot trenažierus, un

1.3. jebkāda veida pastāvīgas kvalifikācijas demonstrēšanu, kas paredzēta STCW kodeksa A daļā, izmantojot trenažieri.

I/13. noteikums

Izmēģinājumu veikšana

1. Šie noteikumi neliedz Administrācijai atļaut piedalīties izmēģinājumos kuģiem, kas ir tiesīgi kuģot ar tās karogu.

2. Šajā noteikumā termins "izmēģinājums" nozīmē vienu vai vairākus eksperimentus ierobežotā laikposmā, kuros var izmantot automātiskas vai integrētas sistēmas, lai izvērtētu alternatīvas metodes noteiktu pienākumu veikšanai vai noteiktas kārtības ievērošanai saskaņā ar Konvenciju, kas nodrošinātu vismaz līdzvērtīgu drošību un piesārņojuma novēršanu tai, kādu paredz šie noteikumi.

3. Administrācija, kas atļauj šajos izmēģinājumos piedalīties kuģiem, pārliecinās, ka tos veic tā, lai nodrošinātu vismaz līdzvērtīgu drošību un piesārņojuma novēršanu tai, kādu paredz šie noteikumi. Šos izmēģinājumus veic saskaņā ar Organizācijas pieņemtām vadlīnijām.

4. Tuvāku informāciju par šiem izmēģinājumiem Organizācijai paziņo pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms plānotā izmēģinājuma sākšanas datuma. Organizācija šo paziņojumu izsūta visām Pusēm.

5. Atbilstoši 1. punktam atļautu izmēģinājumu rezultātus un visus ieteikumus, kurus Administrācija varētu vēlēties sniegt saistībā ar šiem rezultātiem, ziņo Organizācijai, kas šos rezultātus un ieteikumus izsūta visām dalībvalstīm.

6. Ikviena dalībvalsts, kurai ir iebildumi pret konkrētajiem izmēģinājumiem, kas atļauti saskaņā ar šo noteikumu, pēc iespējas drīzāk savus iebildumus dara zināmus Organizācijai. Organizācija šos iebildumus paziņo visām dalībvalstīm.

7. Administrācija, kas ir atļāvusi veikt izmēģinājumu, ņem vērā no citām dalībvalstīm saņemtos iebildumus saistībā ar šo izmēģinājumu, dodot norādījumus kuģiem, kas tiesīgi kuģot ar tās karogu, neiesaistīties izmēģinājumā, kuģojot tās piekrastes valsts ūdeņos, kas Organizācijai darījusi zināmus savus iebildumus.

8. Administrācija, kas, pamatojoties uz izmēģinājumu, secina, ka noteikta sistēma nodrošina vismaz līdzvērtīgu drošību un piesārņojuma novēršanu tai, kādu paredz šie noteikumi, var uz nenoteiktu laiku kuģiem, kas ir tiesīgi kuģot ar tās karogu, atļaut turpināt šīs sistēmas izmantošanu, ievērojot šādas prasības:

8.1. pēc tam, kad ir iesniegti izmēģinājuma rezultāti saskaņā ar 5. punktu, Administrācija Organizācijai nosūta sīkas ziņas par šo atļauju, tostarp norāda konkrētos kuģus, kuri drīkst izmantot šo atļauju, savukārt Organizācijai šo informāciju izsūta visām dalībvalstīm;

8.2. jebkuras operācijas, kas ir atļautas saskaņā ar šo punktu, veic atbilstoši visām Organizācijas izstrādātām vadlīnijām tieši tādā pašā apmērā, kā tas darīts izmēģinājuma laikā,

8.3. veicot šādas operācijas, ievēro visus iebildumus, kas saņemti no dalībvalstīm saskaņā ar 7. punktu, ciktāl šie iebildumi nav atsaukti, un

8.4. operācijas saskaņā ar šo punktu atļauj vienīgi pēc tam, kad Kuģošanas drošības komiteja ir noteikusi, vai Konvencijas grozījumi būs atbilstoši, un, ja tas ir tā, tad, vai operāciju izpilde būtu jāpārtrauc vai jāatļauj turpināt, līdz šie grozījumi stāsies spēkā.

9. Pēc jebkuras dalībvalsts pieprasījuma Kuģošanas drošības komiteja nosaka datumu, līdz kuram jāizskata izmēģinājuma rezultāti un jāpieņem atbilstoši lēmumi.

I/14. noteikums

Kompāniju pienākumi

1. Ikviena Administrācija atbilstoši A-I/14. iedaļas noteikumiem nosaka to, ka kompānijas ir atbildīgas par jūrnieku norīkošanu darbā uz saviem kuģiem saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem, un pieprasa, lai kompānijas nodrošinātu to, ka

1.1. ikvienam jūrniekam, kas ir norīkots darbā uz kāda no to kuģiem, ir atbilstošs sertifikāts saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem un attiecīgās Administrācijas prasībām,

2. to kuģu apkalpes komplektē atbilstoši piemērojamajām Administrācijas kuģa apkalpes minimālā sastāva prasībām,

1.3. jūrnieki, kas norīkoti darbā uz kāda no to kuģiem, ir piedalījušies atbilstošos Konvencijā paredzētos kompetences uzturēšanas un profesionālās pilnveides kursos,

1.4 dokumentāciju un datus attiecībā uz visiem jūrniekiem, kas nodarbināti uz to kuģiem, uztur kārtībā, tā ir viegli pieejama un cita starpā ietver dokumentus un datus par viņu pieredzi, sagatavotību, veselības atbilstību un kompetenci veikt uzticētos pienākumus,

1.5. pieņemot jūrniekus darbā uz saviem kuģiem, viņus iepazīstina ar tiem veicamajiem konkrētajiem pienākumiem un ar visu kuģa telpu izvietojumu, iekārtām, aprīkojumu, procedūrām un kuģa īpatnībām, kas attiecas uz jūrnieku ikdienas un ārkārtas pienākumiem,

1.6. kuģa apkalpes personālsastāvs var efektīvi koordinēt savas darbības gan ārkārtas situācijā, gan tad, kad veic funkcijas, kuras ir būtiskas kuģošanas drošībai, kuģa aizsardzībai vai piesārņojuma novēršanai vai mazināšanai, un

1.7. uz to kuģiem vienmēr ir efektīva mutiskā saziņa saskaņā ar SOLAS konvencijas V nodaļas 14. noteikuma 3. un 4. punktu.

I/15. noteikums

Pārejas noteikumi

1. Līdz 2017. gada 1. janvārim dalībvalsts var turpināt izdot, atzīt un apstiprināt sertifikātus saskaņā ar Konvencijas noteikumiem, kas tika piemēroti tieši pirms 2012. gada 1. janvāra, attiecībā uz tiem jūrniekiem, kuri sāka apstiprināta jūras cenza iegūšanu, apstiprinātas izglītības un apmācības programmu vai apstiprinātu apmācības kursu apgūšanu līdz 2013. gada 1. jūlijam.

2. Līdz 2017. gada 1. janvārim dalībvalsts var turpināt atjaunot sertifikātus un apstiprinājumus un pagarināt to derīgumu saskaņā ar Konvencijas noteikumiem, kas tika piemēroti tieši pirms 2012. gada 1. janvāra.

II NODAĻA
Kuģa kapteinis un klāja komanda

II/1. noteikums

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 BT vai lielāka

1. Ikvienam virsniekam, kas atbild par navigācijas sardzi un strādā uz jūras kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 BT vai lielāka, jābūt kompetences sertifikātam.

2. Ikvienam sertifikāta pretendentam:

2.1. jābūt vismaz 18 gadus vecam,

2.2. jābūt pabeigušam vismaz vienu gadu ilgu apstiprinātu jūras praksi, kas ir daļa no apstiprinātas mācību programmas, kura ietver praktisko apmācību uz kuģiem, atbilstoši STCW kodeksa A-II/1. iedaļas prasībām un ir dokumentēta apstiprinātajā prakses grāmatā, vai arī pabeigušiem vismaz 36 mēnešus ilgu apstiprinātu jūras praksi,

2.3. paredzētās jūras prakses laikā vismaz sešus mēnešus jābūt pildījušam komandtiltiņa sardzes pienākumus kuģa kapteiņa vai kvalificēta virsnieka pārraudzībā,

2.4. attiecīgā gadījumā jāatbilst piemērojamām IV nodaļas noteikumu prasībām, lai pildītu tam uzticētos radiosakaru operatora pienākumus saskaņā ar Radionoteikumiem,

2.5. jābūt pabeigušam apstiprinātu izglītības un apmācības programmu un jāatbilst STCW kodeksa A-II/1 iedaļā noteiktajam kompetences standartam, un

2.6. jāatbilst kompetences standartam, kāds noteikts STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 2. punktā, A-VI/2. iedaļas 1.-4. punktā, A-VI/3. iedaļas 1.-4. punktā un A-VI/4. iedaļas 1.-3. punktā.

II/2. noteikums

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības kapteiņiem un kapteiņa vecākajiem palīgiem uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 BT vai lielāka

Kapteinis un kapteiņa vecākais palīgs uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 3000 BT vai lielāka

1. Ikvienam kapteinim un kapteiņa vecākajam palīgam uz jūras kuģa, kura bruto tilpība ir 3000 BT vai lielāka, jābūt kompetences sertifikātam.

2. Ikvienam sertifikāta pretendentam

2.1. jāatbilst sertificēšanas prasībām, kādas izvirza navigācijas sardzes virsniekam uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 BT vai lielāka, un jābūt apstiprinātam jūras cenzam, kura laikā pildīti navigācijas sardzes virsnieka amata pienākumi un kura ilgums:

2.1.1. kapteiņa vecākā palīga sertifikāta saņemšanai ir vismaz 12 mēneši, bet

2.1.2. kapteiņa sertifikāta saņemšanai - vismaz 36 mēneši; tomēr minēto laikposmu var samazināt līdz periodam, kas nav īsāks par 24 mēnešiem, ja jūras cenzā vismaz 12 mēneši ir nostrādāti kapteiņa vecākā palīga amatā, un

2.2. ja ir pabeigta apstiprināta izglītības un apmācības programma un ja šis pretendents atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-II/2. iedaļā attiecībā uz kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 3000 BT vai lielāka.

Kapteiņi un kapteiņu vecākie palīgi uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir no 500 līdz 3000 BT

3. Ikvienam kapteinim un kapteiņa vecākajam palīgam uz jūras kuģa, kura bruto tilpība ir no 500 līdz 3000 BT, jābūt atbilstošam kompetences sertifikātam.

4. Ikvienam sertifikāta pretendentam,

4.1. lai saņemtu kapteiņa vecākā palīga sertifikātu, jāatbilst prasībām, kādas noteiktas navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 BT vai lielāka,

4.2. lai saņemtu kapteiņa sertifikātu, jāatbilst sertificēšanas prasībām, kādas noteiktas navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 BT vai lielāka, un šajā amatā jābūt apstiprinātam 36 mēnešus ilgam jūras cenzam; tomēr minēto jūras cenzu var samazināt līdz periodam, kas nav īsāks par 24 mēnešiem, ja vismaz 12 mēneši apstiprinātajā jūras cenzā ir nostrādāti kapteiņa vecākā palīga amatā, un

4.3. jāpabeidz apstiprināta apmācības programma un jāatbilst kompetences standartam, kas STCW kodeksa A-II/2. iedaļā noteikts kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir no 500 līdz 3000 BT.

II/3. noteikums

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības navigācijas sardzes virsniekiem un kapteiņiem uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 500 BT

Kuģi, kas kuģo ārpus piekrastes

1. Ikvienam navigācijas sardzes virsniekam, kas strādā uz jūras kuģa, kura bruto tilpība ir mazāka nekā 500 BT un kurš kuģo ārpus piekrastes, jābūt atbilstošam kompetences sertifikātam darbam uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 BT vai lielāka.

2. Ikvienam kapteinim, kas strādā uz jūras kuģa, kura bruto tilpība ir mazāka nekā 500 BT un kurš kuģo ārpus piekrastes, jābūt kapteiņa kompetences sertifikātam darbam uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir no 500 līdz 3000 BT.

Kuģi, kas kuģo piekrastē

Navigācijas sardzes virsnieks

3. Ikvienam navigācijas sardzes virsniekam, kas strādā uz jūras kuģa, kura bruto tilpība ir mazāka nekā 500 BT un kurš kuģo piekrastē, jābūt kompetences sertifikātam.

4. Ikvienam pretendentam navigācijas sardzes virsnieka sertifikāta saņemšanai darbam uz jūras kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 500 BT un kuri kuģo piekrastē,

4.1. jābūt vismaz 18 gadus veciem,

4.2. jābūt pabeigušam:

4.2.1. atbilstošu profesionālo apmācību, tostarp attiecīgu jūras praksi, kas ilgusi Administrācijas prasībām atbilstošu adekvātu laikposmu, vai

4.2.2. jābūt apstiprinātam 36 mēnešus ilgam jūras cenzam darbā klāja komandā,

4.3. attiecīgā gadījumā jāatbilst piemērojamām IV nodaļas noteikumu prasībām, lai pildītu tiem uzticētos radiosakaru operatora pienākumus saskaņā ar Radionoteikumiem,

4.4. jābūt pabeigušam apstiprinātu izglītības un apmācības programmu un jāatbilst kompetences standartam, kas STCW kodeksa A-II/3. iedaļā noteikts navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 500 BT un kuri kuģo piekrastē, un

4.5. jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 2. punktā, A-VI/2. iedaļas 1.-4. punktā, A-VI/3. iedaļas 1.-4. punktā un A-VI/4. iedaļas 1.-3. punktā.

Kuģa kapteinis

5. Ikvienam kapteinim, kas strādā uz jūras kuģa, kura bruto tilpība ir mazāka nekā 500 BT un kurš kuģo piekrastē, jābūt kompetences sertifikātam.

6. Pretendentiem kapteiņa sertifikāta saņemšanai darbam uz jūras kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 500 BT un kuri kuģo piekrastē,

6.1. jābūt vismaz 20 gadus veciem,

6.2. jābūt ieguvušiem vismaz 12 mēnešus ilgu apstiprinātu jūras cenzu navigācijas sardzes virsnieku amatā,

6.3. jābūt pabeigušiem apstiprinātu izglītības un apmācības programmu un jāatbilst kompetences standartam, kas STCW kodeksa A-II/3. iedaļā noteikts kapteiņiem uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 500 BT un kuri kuģo piekrastē, un

6.5. jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 2. punktā, A-VI/2. iedaļas 1.-4. punktā, A-VI/3. iedaļas 1.-4. punktā un A-VI/4. iedaļas 1.-3. punktā.

Atbrīvojumi

7. Ja Administrācija uzskata, ka kuģa izmēri un reisa apstākļi ir tādi, ka to dēļ šo noteikumu un visu STCW kodeksa A-II/2. iedaļas prasību piemērošana kļūst nepamatota vai neiespējama, tad tā var minētajā apjomā atbrīvot kapteiņus un navigācijas sardzes virsniekus, kas strādā uz šāda kuģa vai šādas kategorijas kuģa, no dažu prasību ievērošanas, paturot prātā visu to kuģu drošību, kas var kuģot tajos pašos ūdeņos.

II/4. noteikums

Obligātās minimālās prasības navigācijas sardzes sastāvā esošu ierindas jūrnieku sertificēšanai^*

1. Katram navigācijas sardzes sastāvā esošam ierindas jūrniekam uz jūras kuģa ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku, kas nav apmācāms ierindas jūrnieks vai ierindas jūrnieks, kam sardzē ir nekvalificēti pienākumi, ir jābūt pienācīgi sertificētam šādu pienākumu pildīšanai.

2. Sertifikāta pretendentiem

2.1. jābūt vismaz 16 gadus veciem,

2.2. jābūt pabeigušiem:

2.2.1. apstiprinātu jūras praksi, tostarp ieguvušiem vismaz sešus mēnešus ilgu mācību un darba pieredzi, vai

2.2.2. atbilstošu profesionālo apmācību vai nu pirms došanās jūrā, vai uz kuģa, tostarp vismaz divus mēnešus ilgu apstiprinātu jūras praksi, un

2.3. jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-II/4. iedaļā.

3. Jūras prakse, apmācība un pieredze, kas prasīta 2.2.1. un 2.2.2. apakšpunktā, ir saistīta ar navigācijas sardzes funkcijām un ietver tādu pienākumu pildīšanu, ko veic tiešā kapteiņa, navigācijas sardzes virsnieka vai kvalificēta ierindas jūrnieka pārraudzībā.

^* Šīs prasības nav tādaspašas kā kvalificēto matrožu sertificēšanas prasības, kas noteiktas SDO 1946. gada Konvencijā par kvalificētu matrožu sertifikāciju vai turpmākajās konvencijās.

II/5. noteikums

Obligātās minimālās prasības kvalificētu matrožu sertificēšanai

1. Ikvienam kvalificētam matrozim, kas strādā uz jūras kuģa, kura bruto tilpība ir vismaz 500 BT, jābūt pienācīgi sertificētam.

2. Sertifikāta pretendentiem:

2.1. jābūt vismaz 18 gadus veciem,

2.2. jāatbilst sertificēšanas prasībām, kādas noteiktas ierindas sardzes jūrniekiem,

2.3. jābūt sertificētam navigācijas sardzes sastāvā esošam ierindas jūrniekam un nostrādājušam šai amatā apstiprinātu jūras cenzu klāja komandā, kas ildzis:

2.3.1. vismaz 18 mēnešus vai

2.3.2. vismaz 12 mēnešus, un pabeigušiem atbilstošu apmācības programmu, un

2.4. jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-II/5. iedaļā.

3. Ikviena dalībvalsts kompetences standartus, kurus tā kvalificētu matrožu sertifikātu pretendentiem ir izvirzījusi līdz 2012. gada 1. janvārim, salīdzina ar tiem standartiem, kas atbilstošajam sertifikātam paredzēti STCW kodeksa A-II/5. iedaļā, un nosaka, vai ir jāpieprasa, lai šie darbinieki atjaunina savu kvalifikāciju.

4. Līdz 2012. gada 1. janvārim dalībvalsts, kas ir arī Starptautiskās Darba organizācijas 1946. gada Konvencijas par kvalificētu matrožu sertifikāciju (Nr. 74) dalībvalsts, var turpināt izdot, atzīt un apstiprināt sertifikātus saskaņā ar iepriekšminētās konvencijas noteikumiem.

5. Līdz 2017. gada 1. janvārim dalībvalsts, kas ir arī Starptautiskās Darba organizācijas 1946. gada Konvencijas par kvalificētu matrožu sertifikāciju (Nr. 74) dalībvalsts, var turpināt atjaunināt un atkārtoti apstiprināt sertifikātus saskaņā ar iepriekšminētās konvencijas noteikumiem.

6. Dalībvalsts var uzskatīt, ka jūrnieki atbilst šo noteikumu prasībām, ja viņi pēdējo 60 mēnešu laikā, pirms STCW Konvencija stājās spēkā attiecībā uz šo dalībvalsts, vismaz 12 mēnešus ir nostrādājuši attiecīgā amatā klāja komandas sastāvā.

III NODAĻA
Mašīntelpa

III/1. noteikums

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības sardzes mehāniķiem pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai norīkoto dežūrmehāniķu pienākumu pildīšanai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā

Katram sardzes mehāniķim pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai norīkotajam dežūrmehāniķim periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir 750 kW vai lielāka, jābūt kompetences sertifikātam.

2. Sertifikāta pretendentiem:

2.1. jābūt vismaz 18 gadus veciem,

2.2. jābūt pabeigušiem ne mazāk kā 12 mēnešus ilgu apvienotu praktisko apmācību krasta darbnīcās un uz kuģiem jūrā, kas ir daļa no apstiprinātās mācību programmas un ietver apmācību uz kuģa atbilstoši STCW kodeksa A-III/1. iedaļas prasībām, ko dokumentē apstiprinātajā prakses grāmatā, vai arī pabeigušiem ne mazāk kā 36 mēnešus ilgu apvienoto praktisko apmācību krasta darbnīcās un uz kuģiem jūrā, no kuras vismaz 30 mēneši ir nostrādāti mašīntelpā,

2.3. paredzētās jūras prakses laikā vismaz sešus mēnešus jābūt pildījušiem mašīntelpas sardzes pienākumus vecākā mehāniķa vai kvalificēta kuģa mehāniķa pārraudzībā,

2.4. jābūt pabeigušiem apstiprinātu izglītības un apmācības programmu un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-III/1. iedaļā, un

2.5. jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 2. punktā, A-VI/2. iedaļas 1.-4. punktā, A-VI/3. iedaļas 1.-4. punktā un A-VI/4. iedaļas 1.-3. punktā.

III/2. noteikums

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir vismaz 3000 kW

1. Ikvienam vecākajam mehāniķim un otrajam mehāniķim uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda vismaz 3000 kW, jābūt kompetences sertifikātam.

2. Sertifikāta pretendentiem

2.1. jāatbilst sertificēšanas prasībām, kuras izvirza sardzes mehāniķim uz jūras kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir vismaz 750 kW, un jābūt nostrādājušiem šādu apstiprinātu jūras cenzu šajā amatā:

2.1.1. otrā mehāniķa sertifikāta saņemšanai - vismaz 12 mēnešus kvalificēta mehāniķa amatā, un

2.1.2. vecākā mehāniķa sertifikāta saņemšanai - vismaz 36 mēnešus; tomēr minēto jūras cenzu var samazināt līdz periodam, kas ilgst vismaz 24 mēnešus, ja vismaz 12 mēneši šī jūras cenza laikā ir nostrādāti otrā mehāniķa amatā, un

2.2. jābūt pabeigušiem apstiprinātu izglītības un apmācības programmu un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-III/2. iedaļā.

III/3. noteikums

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir no 750 kW līdz 3000 kW

1. Ikvienam vecākajam mehāniķim un otrajam mehāniķim uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir no 750 kW līdz 3000 kW, jābūt kompetences sertifikātam.

2. Ikvienam sertifikāta pretendentam

2.1. jāatbilst sertificēšanas prasībām, kuras izvirza sardzes mehāniķim, un

2.1.1. otrā mehāniķa sertifikāta saņemšanai ir jābūt vismaz 12 mēnešu ilgam apstiprinātam jūras cenzam mehāniķa palīga vai sardzes mehāniķa amatā, un

2.1.2. vecākā mehāniķa sertifikāta saņemšanai ir jābūt vismaz 24 mēnešu ilgam apstiprinātam jūras cenzam, kura laikā ir vismaz 12 mēnešus jābūt nostrādājušam otrā mehāniķa amatā, un

2.2. jābūt pabeigušam apstiprinātu izglītības un apmācības programmu un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-III/3. iedaļā.

3. Ikviens mehāniķis, kas ir kvalificēts otrā mehāniķa pienākumu veikšanai uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir vismaz 3000 kW, var strādāt vecākā mehāniķa amatā uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir mazāka nekā 3000 kW, ar nosacījumu, ka sertifikāts ir atbilstoši apstiprināts.

III/4. noteikums

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības ierindas sardzes jūrniekiem pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā

1. Ikvienam ierindas sardzes jūrniekam, kas pilda savus pienākumus mašīntelpā ar apkalpi vai mašīntelpā ar periodisku bezapkalpes vadību uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir vismaz 750 kW, un kas nav ierindas jūrnieks, kurš iziet sagatavošanu, vai ierindas jūrnieks, kurš veic nekvalificētus pienākumus, jābūt pienācīgi sertificētam šādu pienākumu pildīšanai.

2. Sertifikāta pretendentiem

2.1. jābūt vismaz 16 gadus veciem,

2.2. jābūt pabeigušiem

2.2.1. apstiprinātu jūras cenzu, tostarp vismaz sešus mēnešus ilgu apmācību un darba pieredzi, vai

2.2.2. atbilstošu apmācību vai nu pirms došanās jūrā, vai uz kuģa, kura ietver vismaz divus mēnešus ilgu apstiprinātu jūras praksi, un

2.3. jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-III/4. iedaļā.

3. Jūras prakse, apmācība un pieredze, kas prasīta 2.2.1. un 2.2.2. apakšpunktā, ir saistīta ar mašīntelpas sardzes funkcijām un ietver tādu pienākumu pildīšanu, ko veic tiešā kvalificēta kuģa mehāniķa vai kvalificēta ierindas jūrnieka pārraudzībā.

III/5. noteikums

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības kvalificētiem motoristiem, kas strādā mašīntelpā ar apkalpi vai ir norīkoti pildīt pienākumus mašīntelpā ar periodisku bezapkalpes vadību

1. Ikvienam kvalificētam motoristam, kas strādā uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir vismaz 750 kW, jābūt pienācīgi sertificētam.

2. Sertifikāta pretendentiem

2.1. jābūt vismaz 18 gadus veciem,

2.2. jāatbilst sertificēšanas prasībām, kas noteiktas ierindas sardzes jūrniekiem, kuri pilda savus pienākumus mašīntelpā ar apkalpi vai ir norīkoti pildīt pienākumus mašīntelpā ar periodisku bezapkalpes vadību,

2.3. jābūt sertificētiem ierindas sardzes jūrniekiem, kas pilda savus pienākumus mašīntelpā, un nostrādājušiem šādu apstiprinātu jūras cenzu mašīntelpā:

2.3.1. vismaz 12 mēnešus vai

2.3.2. vismaz 6 mēnešus un pabeigušiem atbilstošu apmācības programmu, un

2.4. jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-III/5. iedaļā.

3. Ikviena dalībvalsts kompetences standartus, kurus tā pretendentiem uz ierindas jūrnieka sertifikātu, kas pilda savus pienākumus mašīntelpā, ir izvirzījusi līdz 2012. gada 1. janvārim, salīdzina ar tiem standartiem, kas noteikti STCW kodeksa A-III/5. iedaļā, un nosaka, vai ir jāpieprasa, lai šie darbinieki atjaunina savu kvalifikāciju.

4. Dalībvalsts var uzskatīt, ka jūrnieki atbilst šo noteikumu prasībām, ja viņi pēdējo 60 mēnešu laikā, pirms STCW konvencija stājās spēkā attiecībā uz šo dalībvalsti, vismaz 12 mēnešus ir nostrādājuši attiecīgā amatā mašīntelpā.

III/6. noteikums

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības elektromehāniķiem

1. Ikvienam elektromehāniķim, kas strādā uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda vismaz 750 kW, jābūt atbilstošam kompetences sertifikātam.

2. Sertifikāta pretendentiem

2.1. jābūt vismaz 18 gadus veciem,

2.2. jābūt pabeigušiem ne mazāk kā 12 mēnešus ilgu apvienotu praktisko apmācību krasta darbnīcās un uz kuģiem jūrā, kas ir daļa no apstiprinātās mācību programmas atbilstoši STCW kodeksa A-III/6. iedaļas prasībām, tostarp vismaz 6 mēnešus nostrādājušiem uz kuģiem jūrā, un kuru dokumentē apstiprinātajā prakses grāmatā, vai arī jābūt pabeigušiem ne mazāk kā 36 mēnešus ilgu apvienotu praktisko apmācību krasta darbnīcās un uz kuģiem jūrā, tostarp vismaz 30 mēnešus nostrādājušiem mašīntelpā,

2.3. jābūt pabeigušiem apstiprinātu izglītības un apmācības programmu un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-III/6. iedaļā, un

2.4. jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 2. punktā, A-VI/2. iedaļas 1.-4. punktā, A-VI/3. iedaļas 1.-4. punktā un A-VI/4. iedaļas 1.-3. punktā.

3. Ikviena dalībvalsts kompetences standartus, kurus tā elektromehāniķu sertifikātu pretendentiem ir izvirzījusi līdz 2012. gada 1. janvārim, salīdzina ar tiem standartiem, kas paredzēti STCW kodeksa A-III/6. iedaļā, un nosaka, vai ir jāpieprasa, lai šie darbinieki atjaunina savu kvalifikāciju.

5. Neatkarīgi no prasībām, kas izklāstītas 1.-4. punktā, dalībvalsts var uzskatīt, ka atbilstoši kvalificēta persona var pildīt atsevišķas funkcijas, kas norādītas A-III/6. iedaļā.

III/7. noteikums

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības elektriķiem

1. Ikvienam elektriķim, kas strādā uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir vismaz 750 kW, jābūt pienācīgi sertificētam.

2. Sertifikāta pretendentiem

2.1. jābūt vismaz 18 gadus veciem,

2.2. tiem jābūt

2.2.1. pabeigušiem apstiprinātu jūras praksi, tostarp ieguvušiem vismaz 12 mēnešus ilgu mācību un darba pieredzi, vai

2.2.2. pabeigušiem apstiprinātu apmācības programmu, tostarp apstiprinātu jūras praksi, kuras ilgums ir vismaz 6 mēneši, vai

2.2.3. ieguvušiem kvalifikāciju, kas atbilst A-III/7. tabulā norādītajām tehniskajām kompetencēm, un pabeigušiem apstiprinātu jūras praksi, kuras ilgums ir vismaz 3 mēneši, un

2.3. jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-III/7. iedaļā.

3. Ikviena dalībvalsts kompetences standartus, kurus tā elektriķa sertifikātu pretendentiem ir izvirzījusi līdz 2012. gada 1. janvārim, salīdzina ar tiem standartiem, kas paredzēti STCW kodeksa A-III/7. iedaļā, un nosaka, vai ir jāpieprasa, lai šie darbinieki atjauninātu savu kvalifikāciju.

4. Dalībvalsts var uzskatīt, ka jūrnieki atbilst šo noteikumu prasībām, ja viņi pēdējo 60 mēnešu laikā, pirms STCW konvencija stājās spēkā attiecībā uz šo dalībvalsts, vismaz 12 mēnešus ir nostrādājuši attiecīgā amatā uz kuģa un atbilst STCW kodeksa A-III/7. iedaļā noteiktajam kompetences standartam.

5. Neatkarīgi no prasībām, kas izklāstītas 1.-4. punktā, dalībvalsts var uzskatīt, ka atbilstoši kvalificēta persona drīkst pildīt atsevišķas funkcijas, kas norādītas A-III/7. iedaļā.

IV NODAĻA
Radiosakari un radiosakaru operatori

Paskaidrojums

Obligātie noteikumi attiecībā uz radiosakaru sardzes pildīšanu ir izklāstīti Radionoteikumos un grozītajā 1974. gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras. Noteikumi par radiosakaru ekspluatāciju ir izklāstīti grozītajā 1974. gada SOLAS Konvencijā un Organizācijas pieņemtajās vadlīnijās.^*

IV/1. noteikums

Piemērošana

1. Izņemot gadījumus, kas paredzēti 2. punktā, šīs nodaļas noteikumus piemēro radiosakaru operatoriem uz kuģiem, kuri darbojas Pasaules jūras avāriju un drošības sistēmā (GMDSS) saskaņā ar grozīto 1974. gada Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras.

2. Radiosakaru operatoriem uz kuģiem, kuriem nav jāatbilst GMDSS noteikumiem SOLAS konvencijas IV nodaļā, nav obligāti jāizpilda šīs nodaļas prasības. Tomēr radiosakaru operatoriem uz šiem kuģiem ir jāatbilst Radionoteikumiem. Administrācija nodrošina to, lai šādiem radiosakaru operatoriem izsniegtu vai attiecībā uz šādiem radiosakaru operatoriem atzītu atbilstošus sertifikātus, kas paredzēti Radionoteikumos.

IV/2. noteikums

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības GMDSS radiosakaru operatoriem

1. Ikvienai personai, kas atbild par radiosakaru operatoru pienākumiem vai pilda tos uz kuģa, kuram jābūt līdzdalīgam GMDSS sistēmā, jābūt atbilstošam sertifikātam saistībā ar GMDSS, kuru saskaņā ar Radionoteikumiem izdevusi vai atzinusi Administrācija.

2. Turklāt ikvienam pretendentam kompetences sertificēšanai atbilstīgi šiem noteikumiem darbam uz kuģiem, uz kuriem saskaņā ar grozīto 1974. gada Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras jābūt radiosakaru iekārtām,

2.1. jābūt vismaz 18 gadus veciem un

2.2. pabeigušiem apstiprinātu izglītības un apmācības programmu un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-IV/2. iedaļā.

^* Noteikumus par Pasaules jūras avāriju un drošības sistēmu (GMDSS) saistībā ar A3 un A4 jūras rajonu sk. Radiosakaru ekspluatācijas vadlīnijās, ko Organizācija pieņēma ar Rezolūciju A.702(17).

V SADAĻA
Standarti attiecībā uz atbilstošas profesionālās apmācības prasībām noteiktu kuģu tipu personālam

V/1-1. noteikums

Obligātās minimālās apmācības un kvalifikācijas prasības naftas un ķīmisko vielu tankkuģu kapteiņiem, virsniekiem un ierindas jūrniekiem

1. Virsniekiem un ierindas jūrniekiem, kam uzticēti noteikti uzdevumi un pienākumi saistībā ar kravu vai kravu aprīkojumu uz naftas un ķīmisko vielu tankkuģiem, jābūt sertifikātam, kas apliecina, ka tie ir pabeiguši pamatapmācību naftas un ķīmisko vielu tankkuģu kravas operāciju veikšanā.

2. Ikvienam pretendentam sertifikāta saņemšanai par pamatapmācību naftas un ķīmisko vielu tankkuģu kravas operāciju veikšanā jābūt pabeigušam pamatapmācību saskaņā ar STCW kodeksa A-VI/1. iedaļu un

2.1. vismaz trīs mēnešus ilgu jūras cenzu uz naftas vai ķīmisko vielu tankkuģa un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-V/1-1. iedaļas 1. punktā, vai

2.2. apstiprinātu pamatapmācību naftas un ķīmisko vielu tankkuģu kravas operāciju veikšanā un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-V/1-1. iedaļas 1. punktā.

3. Kuģu kapteiņiem, vecākajiem mehāniķiem, kapteiņu vecākajiem palīgiem, otrajiem mehāniķiem un ikvienai personai, kas ir tieši atbildīga par kravas iekraušanu, tilpņu iztukšošanu, kravas aprūpēšanu jūras pārgājienā, kravas pārkraušanu, tilpņu tīrīšanu vai citām ar kravu saistītām operācijām uz naftas tankkuģiem, jābūt sertifikātam, kas apliecina to, ka tie ir pabeiguši padziļinātu apmācību naftas tankkuģu kravas operāciju veikšanā.

4. Ikvienam pretendentam sertifikāta saņemšanai par paplašinātu apmācību naftas tankkuģu kravas operāciju veikšanā

4.1. jāatbilst prasībām, kas noteiktas tāda sertifikāta saņemšanai, kas apliecina, ka viņš ir pabeidzis pamatapmācību naftas un ķīmisko vielu tankkuģu kravas operāciju veikšanā, un,

4.2. jābūt kvalificētam tāda sertifikāta saņemšanai, kas apliecina, ka viņš ir pabeidzis pamatapmācību naftas un ķīmisko vielu tankkuģu kravas operāciju veikšanā, un jābūt

4.2.1. pabeigušam vismaz trīs mēnešus ilgu apstiprinātu jūras cenzu uz naftas tankkuģa, vai

4.2.2. pabeigušam vismaz vienu mēnesi ilgu apmācības programmu uz naftas tankkuģa kā ārštata darbiniekam, tostarp veikušam vismaz trīs iekraušanas un vismaz trīs izkraušanas operācijas, kas ir dokumentēts apstiprinātajā prakses grāmatā, ņemot vērā norādījumus B-V/1. iedaļā, un

4.3. pabeigušam apstiprinātu paplašināto apmācību naftas tankkuģu kravas operāciju veikšanā un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-V/1-1. iedaļas 2. punktā.

5. Kuģu kapteiņiem, vecākajiem mehāniķiem, kapteiņu vecākajiem palīgiem, otrajiem mehāniķiem un ikvienai personai, kas ir tieši atbildīga par kravas iekraušanu, tilpņu iztukšošanu, kravas aprūpēšanu jūras pārgājienos, kravas pārkraušanu, tilpņu tīrīšanu vai citām ar kravu saistītām operācijām uz ķīmisko vielu tankkuģiem, jābūt sertifikātam, kas apliecina, ka tie ir pabeiguši paplašinātu apmācību ķīmisko vielu tankkuģu kravas operāciju veikšanā.

6. Ikvienam pretendentam sertifikāta saņemšanai par paplašinātu apmācību ķīmisko vielu tankkuģu kravas operāciju veikšanā

6.1. jāatbilst prasībām, kas noteiktas tāda sertifikāta saņemšanai, kas apliecina, ka tie ir pabeiguši pamatapmācību naftas un ķīmisko vielu tankkuģu kravas operāciju veikšanā, un,

6.2. jābūt kvalificētam tāda sertifikāta saņemšanai, kas apliecina, ka viņš ir pabeidzis pamatapmācību naftas un ķīmisko vielu tankkuģu kravas operāciju veikšanā, un jābūt

6.2.1. pabeigušam vismaz trīs mēnešus ilgu apstiprinātu jūras cenzu uz ķīmisko vielu tankkuģa, vai

6.2.2. pabeigušam vismaz vienu mēnesi ilgu apmācības programmu uz ķīmisko vielu tankkuģa kā ārštata darbiniekam, tostarp veikušam vismaz trīs iekraušanas un vismaz trīs izkraušanas operācijas, kas ir dokumentēts apstiprinātajā prakses grāmatā, ņemot vērā norādījumus B-V/1. iedaļā, un

6.3. pabeigušam apstiprinātu paplašinātu apmācību ķīmisko vielu tankkuģu kravas operāciju veikšanā un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-V/1-1. iedaļas 3. punktā.

7. Administrācijas nodrošina prasmju sertifikāta izdošanu tiem jūrniekiem, kas ir kvalificēti saskaņā attiecīgi ar 2., 4. vai 6. punktu, vai arī esošā kompetences vai prasmju sertifikāta pienācīgu apstiprināšanu.

V/1-2. noteikums

Obligātās minimālās apmācības un kvalifikācijas prasības sašķidrinātas gāzes tankkuģu kapteiņiem, virsniekiem un ierindas jūrniekiem

1. Virsniekiem un ierindas jūrniekiem, kam uzticēti noteikti uzdevumi un pienākumi saistībā ar kravu vai kravu aprīkojumu uz sašķidrinātas gāzes tankkuģiem, jābūt sertifikātam, kas apliecina, ka tie ir pabeiguši pamatapmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operācijās.

2. Ikvienam pretendentam sertifikāta saņemšanai par pamatapmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operāciju veikšanā jābūt pabeigušam pamatapmācību saskaņā ar STCW kodeksa A-VI/1. iedaļu un

2.1. vismaz trīs mēnešus ilgu jūras cenzu uz sašķidrinātas gāzes tankkuģa un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-V/1-2. iedaļas 1. punktā, vai

2.2. apstiprinātu pamatapmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operāciju veikšanā un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-V/1-2. iedaļas 1. punktā.

3. Kuģu kapteiņiem, vecākajiem mehāniķiem, kapteiņu vecākajiem palīgiem, otrajiem mehāniķiem un ikvienai personai, kas ir tieši atbildīga par kravas iekraušanu, tilpņu iztukšošanu, kravas aprūpēšanu tranzītā, kravas pārkraušanu, tilpņu tīrīšanu vai citām ar kravu saistītām operācijām uz sašķidrinātas gāzes tankkuģiem, jābūt sertifikātam, kas apliecina to, ka viņi ir pabeiguši paplašinātu apmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operāciju veikšanā.

4. Ikvienam pretendentam sertifikāta saņemšanai par paplašinātu apmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operāciju veikšanā,

4.1. jāatbilst prasībām, kuras noteiktas tāda sertifikāta saņemšanai, kas apliecina, ka tie ir pabeiguši pamatapmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operāciju veikšanā, un,

4.2. jābūt kvalificētam tāda sertifikāta saņemšanai, kas apliecina, ka viņš ir pabeidzis pamatapmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operāciju veikšanā, un

4.2.1. jābūt pabeigušam vismaz trīs mēnešus ilgu apstiprinātu jūras cenzu uz sašķidrinātas gāzes tankkuģa, vai

4.2.2. pabeigušam vismaz vienu mēnesi ilgu apmācības programmu uz sašķidrinātas gāzes tankkuģa kā ārštata darbiniekam, tostarp veikušam vismaz trīs iekraušanas un vismaz trīs izkraušanas operācijas, kas ir dokumentēts apstiprinātajā prakses grāmatā, ņemot vērā norādījumus B-V/1. iedaļā, un

4.3. pabeigušam apstiprinātu paplašinātu apmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operāciju veikšanā un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-V/1-2. iedaļas 2. punktā.

5. Administrācijas nodrošina prasmju sertifikāta izdošanu tiem jūrniekiem, kas ir kvalificēti saskaņā attiecīgi ar 2. vai 4. punktu, vai arī esošā kompetences vai prasmju sertifikāta pienācīgu apstiprināšanu.

V/2. noteikums

Obligātās minimālās apmācības un kvalifikācijas prasības pasažieru kuģu kapteiņiem, virsniekiem, ierindas jūrniekiem un pārējam personālam

1. Šo noteikumu piemēro kapteiņiem, virsniekiem, ierindas jūrniekiem un pārējam personālam, kas strādā uz pasažieru kuģiem, kuri veic starptautiskos reisus. Administrācijas nosaka šo prasību piemērojamību personālam, kas strādā uz pasažieru kuģiem, kuri veic vietējos reisus.

2. Pirms jūrniekiem uztic veikt darba pienākumus uz pasažieru kuģiem, tiem jābūt pabeigušiem apmācību, kas paredzēta še turpmāk 4.-7. punktā, atbilstoši savam amatam, pienākumiem un atbildībai.

3. Jūrniekiem, kuriem jābūt apmācītiem saskaņā ar 4., 6. un 7. punktu še turpmāk, ik pēc laikposma, kas nepārsniedz piecus gadus, jāpiedalās atbilstošos kvalifikācijas atjaunināšanas kursos, vai arī tiem ir jāpierāda, ka viņi iepriekšējo piecu gadu laikā ir sasnieguši nepieciešamo kompetences līmeni.

4. Kapteiņiem, virsniekiem un pārējam personālam, kas trauksmju sarakstā norīkoti ārkārtas situācijās sniegt palīdzību pasažieriem uz pasažieru kuģiem, jābūt pabeigušiem apmācību pūļa vadībā saskaņā ar STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 1. punktu.

5. Darbiniekiem, kas sniedz tiešus pakalpojumus pasažieriem pasažieru telpās uz pasažieru kuģiem, jābūt pabeigušiem drošības apmācības programmu saskaņā ar STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 2. punktu.

6. Kapteiņiem, kapteiņa vecākajiem palīgiem, vecākajiem mehāniķiem, otrajiem mehāniķiem un visām personām, kas trauksmju sarakstā norīkotas uzņemties atbildību par pasažieru drošību ārkārtas situācijās uz pasažieru kuģiem, jābūt pabeigušām apstiprinātu apmācības programmu krīzes vadības un cilvēku uzvedības jomā saskaņā ar STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 3. punktu.

7. Kapteiņiem, kapteiņa vecākajiem palīgiem, vecākajiem mehāniķiem, otrajiem mehāniķiem un visām citām personām, kas tieši atbild par pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, kravu iekraušanu, izkraušanu vai nostiprināšanu vai kuģa korpusa atveru aizvēršanu uz ro-ro pasažieru kuģiem, jābūt pabeigušiem apstiprinātu apmācības programmu pasažieru drošības, kravas drošības un kuģa korpusa drošības jautājumos saskaņā ar STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 4. punktu.

8. Administrācijas nodrošina to, lai ikvienai personai, kuru atzīst par kvalificētu saskaņā ar šā noteikuma prasībām, izsniegtu dokumentāru pierādījumu par pabeigto apmācības programmu.

VI NODAĻA
Ārkārtas situācijas, darba drošības, aizsardzības, veselības aprūpes un izdzīvošanas veicināšanas funkcijas

VI/1. noteikums

Obligātās minimālās prasības attiecībā uz drošības ievadapmācības, pamatapmācības un instruktāžas kursu, kas jāapgūst visiem jūrniekiem

1. Jūrniekiem jāapgūst drošības ievadapmācības un pamatapmācības vai instruktāžas kurss saskaņā ar STCW kodeksa A-VI/1. iedaļu un jāatbilst tajā noteiktajam attiecīgam kompetences standartam.

2. Ja pamatapmācība nav iekļauta kvalifikācijā, kas nepieciešama sertifikāta saņemšanai, izdod prasmju sertifikātu, kurā norāda, ka tā turētājs ir apmeklējis pamatapmācības kursu.

VI/2. noteikums

Obligātās minimālās prasības sertifikātu izsniegšanai par sagatavotību darbam ar glābšanās peldlīdzekļiem, glābšanas laivām un ātrgaitas glābšanas laivām

1. Pretendentiem prasmju sertifikāta saņemšanai darbam ar glābšanās peldlīdzekļiem un glābšanas laivām, kas nav ātrgaitas glābšanas laivas,

1.1. jābūt vismaz 18 gadus veciem,

1.2. pabeigušiem vismaz 12 mēnešus ilgu apstiprinātu jūras cenzu vai apmeklējušiem apstiprinātu apmācības kursu un pabeigušiem vismaz sešus mēnešus ilgu apstiprinātu jūras praksi, un

1.3. jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/2. iedaļas 1.- 4. punktā attiecībā uz prasmju sertifikātiem darbam ar glābšanās līdzekļiem un glābšanas laivām.

2. Ikvienam pretendentam prasmju sertifikāta saņemšanai darbam ar ātrgaitas glābšanas laivām

2.1. jābūt saņēmušam prasmju sertifikātu darbam ar glābšanās līdzekļiem un glābšanas laivām, kas nav ātrgaitas glābšanas laivas,

2.2. jābūt apmeklējušam apstiprinātu apmācības kursu un

2.3. jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/2. iedaļas 7.-10. punktā attiecībā uz prasmju sertifikātiem darbam ar ātrgaitas glābšanas laivām.

VI/3. noteikums

Obligātās minimālās prasības attiecībā uz paplašinātu apmācību ugunsdzēšanā

1. Jūrniekiem, kas norīkoti vadīt ugunsdzēsības operācijas, jābūt veiksmīgi apguvušiem paplašinātu sagatavošanas kursu ugunsdzēsības tehnikā, kurā īpašs uzsvars liekts uz ugunsdzēsības organizēšanu, taktiku un vadību saskaņā ar STCW kodeksa A-VI/3. iedaļas 1.-4. punkta noteikumiem, un jāatbilst tur noteiktajam kompetences standartam.

2. Ja paplašināta apmācība ugunsdzēšanā nav iekļauta izsniedzamā sertifikāta kvalifikācijas nosacījumos, tad attiecīgi izsniedz prasmju sertifikātu, kurā norāda, ka tā turētājs ir apmeklējis paplašinātu apmācības kursu ugunsdzēšanā.

VI/4. noteikums

Obligātās minimālās prasības attiecībā uz pirmo medicīnisko palīdzību un medicīnisko aprūpi

1. Jūrniekiem, kuri norīkoti sniegt pirmo medicīnisko palīdzību uz kuģa, jāatbilst pirmās medicīniskās palīdzības kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/4. iedaļas 1.-3. punktā.

2. Jūrniekiem, kuru pārziņā ir medicīniskā aprūpe uz kuģa, jāatbilst medicīniskās aprūpes uz kuģiem kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/4. iedaļas 4.-6. punktā.

3. Ja apmācība pirmajā medicīniskajā palīdzībā vai medicīniskajā aprūpē nav iekļauta izsniedzamā sertifikāta kvalifikācijas nosacījumos, tad attiecīgi izsniedz prasmju sertifikātu, kurā norāda, ka tā turētājs ir apmeklējis apmācības kursu pirmajā medicīniskajā palīdzībā vai medicīniskajā aprūpē.

VI/5. noteikums

Obligātās minimālās prasības kuģa aizsardzības virsnieka prasmju sertifikāta izsniegšanai

1. Ikvienam kuģa aizsardzības virsnieka prasmju sertifikāta pretendentam

1.1. jābūt pabeigušam apstiprinātu jūras cenzu, kura ilgums ir vismaz 12 mēneši, vai pabeigušam atbilstošu jūras praksi un ieguvušam zināšanas par kuģa operācijām, un

1.2. jāatbilst kompetences standartam, kas kuģa aizsardzības virsnieka sertifikāta saņemšanai noteikts STCW kodeksa A-VI/5. iedaļas 1.-4. punktā.

2. Administrācijas nodrošina to, lai personai, kuras kvalifikācija ir atzīta par atbilstošu šā noteikuma nosacījumiem, izsniegtu prasmju sertifikātu.

VI/6. noteikums

Obligātās minimālās prasības attiecībā uz aizsardzības apmācību un instruktāžu visiem jūrniekiem

1. Jūrnieki saņem aizsardzības ievadapmācību un aizsardzības izpratnes apmācību vai aizsardzības instruktāžu saskaņā ar STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 1.-6. punktu un atbilst tur noteiktajam attiecīgajam kompetences standartam.

2. Ja aizsardzības izpratne nav iekļauta kvalifikācijā, kas nepieciešama sertifikāta saņemšanai, izdod prasmju sertifikātu, kurā norāda, ka tā turētājs ir apmeklējis aizsardzības izpratnes apmācības kursu.

3. Ikviena dalībvalsts kompetences standartus, kurus tā pirms šā noteikuma stāšanās spēkā bija noteikusi jūrniekiem, kam ir attiecīga kvalifikācija vai kas var ar dokumentiem pierādīt attiecīgu kvalifikāciju, salīdzina ar standartiem, kuri noteikti STCW kodeksa A-VI/6. iedaļas 4. punktā, un lemj, vai ir jāpieprasa, lai šie jūrnieki atjauninātu savu kvalifikāciju.

Jūrnieki, kuriem uzticēti ar aizsardzību saistīti pienākumi

4. Jūrnieki, kuriem uzticēti ar aizsardzību saistīti pienākumi, atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/6. iedaļas 6.-8. punktā.

5. Ja apmācība uzticēto aizsardzības pienākumu veikšanā nav iekļauta izsniedzamā sertifikāta kvalifikācijas nosacījumos, tad attiecīgi izsniedz prasmju sertifikātu, kurā norāda, ka tā turētājs ir apmeklējis apmācības kursu attiecīgo aizsardzības pienākumu veikšanā.

6. Ikviena dalībvalsts kompetences standartus, kurus tā pirms šā noteikuma stāšanās spēkā bija noteikusi jūrniekiem, kam uzticēti ar aizsardzību saistīti pienākumi un kam ir attiecīga kvalifikācija vai kas var ar dokumentiem pierādīt attiecīgu kvalifikāciju, salīdzina ar standartiem, kuri noteikti STCW kodeksa A-VI/6. iedaļas 8. punktā, un lemj, vai ir jāpieprasa, lai šie jūrnieki atjauninātu savu kvalifikāciju.

VII NODAĻA
Alternatīvā sertificēšana

VII/1. noteikums

Alternatīvu sertifikātu izsniegšana

1. Neatkarīgi no sertificēšanas prasībām, kas noteiktas šā pielikuma II un III nodaļā, dalībvalstis var nolemt izsniegt vai atļaut izsniegt sertifikātus, kas nav paredzēti minēto nodaļu noteikumos, ar šādiem noteikumiem:

1.1. saistītās funkcijas un atbildības līmeņus, kas jānorāda sertifikātos un apstiprinājumos, izvēlas no tiem un identiskus tiem, kas norādīti STCW kodeksa A-II/1., A-II/2., A-II/3., A-II/4., A-II/5., A-III/1., A-III/2., A-III/3., A-III/4., A-III/5. un A-IV/2. iedaļā;

1.2. pretendenti ir pabeiguši apstiprinātu izglītības un apmācības kursu un atbilst kompetences standartiem, kas paredzēti attiecīgajās STCW kodeksa iedaļās un noteikti šā kodeksa A-VII/1. iedaļā attiecībā uz funkcijām un līmeņiem, kas jānorāda sertifikātos un apstiprinājumos;

1.3. pretendenti ir pabeiguši apstiprinātu jūras praksi, kas ir atbilstoša to funkciju un līmeņu izpildei, kuri jānorāda sertifikātā. Minimālais jūras prakses ilgums ir līdzvērtīgs tam jūras prakses ilgumam, kas paredzēts šā pielikuma II un III nodaļā. Tomēr minimālais jūras prakses ilgums nav mazāks, kā noteikts STCW kodeksa A-VII/2. iedaļā;

1.4. sertifikāta pretendenti, kuriem jāveic navigācijas funkcija izpildes līmenī, atbilst piemērojamām IV nodaļas noteikumu prasībām uzticēto radiosakaru operatoru pienākumu pildīšanai saskaņā ar Radionoteikumiem un

1.5. sertifikātus izsniedz saskaņā ar I/2. noteikuma prasībām un noteikumiem, kas izklāstīti STCW kodeksa VII nodaļā.

2. Nevienu sertifikātu neizdod saskaņā ar šo nodaļu, ja vien dalībvalsts nav Organizācijai sniegusi informāciju saskaņā ar IV pantu un I/7. noteikumu.

VII/2. noteikums

Jūrnieku sertificēšana

1. Visiem jūrniekiem, kuri pilda jebkuru funkciju vai funkciju grupu, kas noteikta STCW kodeksa II nodaļas A-II/1., A-II/2., A-II/3., A-II/4 vai A-II/5. tabulā vai III nodaļas A-III/1., A-III/2., A-III/3., A-III/4. vai A-III/5. tabulā, vai IV nodaļas A-IV/2. tabulā, jābūt atbilstošam kompetences vai prasmju sertifikātam.

VII/3. noteikums

Principi, kas reglamentē alternatīvo sertifikātu izsniegšanu

1. Ikviena dalībvalsts, kas nolemj izsniegt vai atļaut izsniegt alternatīvos sertifikātus, nodrošina šādu principu ievērošanu:

1.1. neievieš alternatīvu sertificēšanas sistēmu, ja tā nenodrošina tādu drošības līmeni jūrā un tai nav tādas preventīvas ietekmes attiecībā uz piesārņojumu, kas ir vismaz līdzvērtīga tai, kas paredzēta pārējās nodaļās, un

1.2. jebkuros noteikumos par alternatīviem sertifikātiem, kurus izsniedz saskaņā ar šo nodaļu, paredz sertifikātu savstarpējo aizvietojamību ar sertifikātiem, kas izsniegti saskaņā ar pārējām nodaļām.

2. Savstarpējās aizvietojamības princips 1. punktā nodrošina to, lai

2.1. gan jūrnieki, kas sertificēti saskaņā ar II un/vai III nodaļas noteikumiem, gan jūrnieki, kas sertificēti saskaņā ar VII nodaļu, spētu strādāt uz kuģiem ar tradicionālu vai cita veida kuģa organizācijas formu un lai

2.2. jūrniekus neapmācītu darbam uz kuģiem ar īpašām kuģa organizācijas formām tā, ka tas mazinātu viņu spēju izmantot savas prasmes citur.

3. Izsniedzot sertifikātus saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, ņem vērā šādus principus:

3.1. alternatīvo sertifikātu izsniegšanu neizmanto, lai

3.1.1. samazinātu kuģa apkalpes locekļu skaitu,

3.1.2. samazinātu jūrnieku profesionalitātes vai kvalifikācijas līmeni vai

3.1.3. attaisnotu to, ka jebkuras konkrētas sardzes laikā gan mašīntelpas, gan klāja sardzes virsnieku pienākumus uzdod veikt jūrniekam, kam ir tikai viens sertifikāts, un

3.2. kuģa vadību uztic kuģa kapteinim, un alternatīvas sertificēšanas kārtības īstenošana nelabvēlīgi neietekmē kapteiņa un citu personu juridisko statusu un pilnvaras.

4. Principi, kas ietverti šā noteikuma 1. un 2. punktā, nodrošina gan klāja virsnieku, gan kuģa mehāniķu kompetences saglabāšanu.

VIII NODAĻA
Sardzes pildīšana

VIII/1. noteikums

Gatavība sardzei

1. Lai novērstu noguruma rašanos, ikviena Administrācija:

1.1. nosaka un nodrošina atpūtas laiku sardzes personālam un tām personām, kuru pienākumi saistīti ar drošību, piesārņojuma novēršanu un aizsardzību saskaņā ar STCW kodeksa A-VIII/1. iedaļu, un

1.2. pieprasa sardzes sistēmas organizēt tā, lai nogurums nemazinātu sardzes personāla rīcībspēju, un pienākumus organizēt tā, lai gan pirmajā sardzes maiņā pēc reisa uzsākšanas, gan turpmākajās maiņās personāls būtu pietiekami atpūties un citādā ziņā gatavs sardzes pienākumu pildīšanai.

2. Lai novērstu alkohola un narkotiku pārmērīgu lietošanu, ikviena Administrācija nodrošina atbilstošu pasākumu veikšanu saskaņā ar A-VIII/1. iedaļas noteikumiem, vienlaikus ņemot vērā norādījumus, kas sniegti STCW kodeksa B-VIII/1. iedaļā.

VIII/2. noteikums

Sardzes organizēšana un principi

1. Administrācijas vērš kompāniju, kuģu kapteiņu, vecāko mehāniķu un visa sardzes personāla uzmanību uz STCW kodeksā izklāstītajām prasībām, principiem un norādījumiem, kas jāievēro, lai uz visiem jūras kuģiem vienmēr nodrošinātu nepārtraukti drošu sardzi vai sardzi, kas ir atbilstoša pastāvošajiem apstākļiem un nosacījumiem.

2. Administrācijas ikvienam kuģa kapteinim pieprasa nodrošināt to, ka sardzes organizēšana ir atbilstoša, lai saglabātu drošu sardzi, ņemot vērā pastāvošos apstākļus un nosacījumus, un lai kapteiņa vispārējā vadībā:

2.1. navigācijas sardzes virsnieki būtu atbildīgi par kuģa drošu kuģošanu savas sardzes laikā, kad tie fiziski vienmēr atrodas uz komandtiltiņa vai kādā vietā tā tiešā tuvumā, piemēram, karšu telpā vai komandtiltiņa vadības telpā,

2.2. radiosakaru operatori savas dežūras laikā būtu atbildīgi par nepārtrauktu radiosardzi atbilstošās frekvencēs,

2.3. sardzes mehāniķi saskaņā ar STCW kodeksu vecākā mehāniķa vadībā būtu nekavējoties pieejami un gatavībā ierasties mašīntelpā un, kad tas vajadzīgs, būtu fiziski klātesoši mašīntelpā savu atbildības periodu laikā,

2.4. tiktu uzturēta atbilstoša un lietderīga sardze drošības nodrošināšanai visu laiku, kamēr kuģis ir noenkurots vai pietauvots, ja uz kuģa ir bīstama krava, tad, organizējot šādu sardzi, pilnībā tiktu ņemts vērā šīs bīstamās kravas veids, daudzums, iepakojums un izvietojums un visi īpašie nosacījumi, kādi var pastāvēt uz kuģa, jūrā vai krastā, un

2.5. atbilstošā gadījumā drošības labad tiktu uzturēta atbilstoša un rīkoties spējīga sardze."

________________________

1978. GADA STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS PAR JŪRNIEKU SAGATAVOŠANAS, SERTIFICĒŠANAS UN SARDZES PILDĪŠANAS STANDARTIEM DALĪBVALSTU KONFERENCE
Darba kārtības 10. punkts

STCW/CONF.2/DC/2

2010. gada 24. jūnijs

Oriģināldokuments: ANGĻU VALODĀ

KONFERENCES DARBA REZULTĀTĀ IZSTRĀDĀTĀ NOBEIGUMA AKTA UN VISU DOKUMENTU, REZOLŪCIJU UN IETEIKUMU PIEŅEMŠANA

2. REZOLŪCIJAS PROJEKTS

JŪRNIEKU SAGATAVOŠANAS, SERTIFICĒŠANAS UN SARDZES PILDĪŠANAS (STCW) KODEKSA GROZĪJUMU PIEŅEMŠANA

Dokumentu izstrādes komitejas pārbaudīts un apstiprināts teksts

2010. gada Manilas konference,

PIEŅĒMUSI 1. rezolūciju par grozījumiem 1978. gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu, sertificēšanu un sardzes pildīšanu (STCW);

ATZĪSTOT, ka ir svarīgi noteikt sīki izstrādātus kompetences standartus un citus obligātos noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka visi jūrnieki ir pienācīgi izglītoti un sagatavoti un ieguvuši atbilstošu pieredzi, prasmes un kompetenci savu pienākumu pildīšanai tādā veidā, lai nodrošinātu cilvēku dzīvības un īpašuma drošību jūrā un jūras vides aizsardzību;

ATZĪSTOT ARĪ nepieciešamību nodrošināt iespējas laikus grozīt šos obligātos standartus un noteikumus, lai efektīvi reaģētu uz izmaiņām kuģos izmantotajā tehnoloģijā, operācijās, praksē un procedūrās;

ATGĀDINOT, ka lielu procentuālo daļu no jūras nelaimes gadījumiem un piesārņojuma gadījumiem ir izraisījušas cilvēku kļūdas;

SAPROTOT, ka efektīvs veids, kā samazināt ar cilvēku kļūdām saistītos riskus jūras kuģu ekspluatācijā, ir nodrošināt, lai jūrniekiem, kas nodarbināti uz šādiem kuģiem, piemērotu visaugstākos iespējamos sagatavošanas, sertificēšanas un kompetences standartus;

VĒLOTIES panākt un saglabāt visaugstākos iespējamos standartus dzīvības un īpašuma drošības garantēšanai gan jūrā, gan ostā un vides aizsardzībai;

APSVĒRUSI Jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas (STCW) kodeksa grozījumus, kas ietverti A daļā "Obligātie standarti attiecībā uz grozītajiem 1978. gada STCW konvencijas pielikuma noteikumiem" un B daļā "Ieteicamie norādījumi attiecībā uz grozītajiem STCW konvencijas noteikumiem" un kas ierosināti un izplatīti visiem Organizācijas biedriem un visām Konvencijas dalībvalstīm;

IEVĒROJOT, ka 2. punkts 1978. gada STCW Konvencijas pielikuma I/1. noteikumā paredz, ka STCW kodeksa A daļas grozījumus pieņem, ievieš un izpilda saskaņā ar Konvencijas XII panta nosacījumiem par pielikuma grozījumu procedūru;

IZSKATĪJUSI ierosinātos STCW kodeksa grozījumus, kas izplatīti visiem Organizācijas biedriem un visām Konvencijas dalībvalstīm,

1. PIEŅEM šīs rezolūcijas pielikumā izklāstītos grozījumus Jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas (STCW) kodeksā,

2. NOSAKA saskaņā ar Konvencijas XII panta l. punkta a) apakšpunkta vii) daļu, ka minētie STCW kodeksa grozījumi ir uzskatāmi par pieņemtiem 2011. gada 1. jūlijā, ja vien vairāk nekā viena trešdaļa dalībvalstu vai dalībvalstis, kuru tirdzniecības flotes kopā veido ne mazāk kā 50 % no visas pasaules 100 BRT un lielākas bruto tilpības kuģu tirdzniecības flotes kopējās bruto tilpības, līdz minētajam datumam nav ģenerālsekretāram darījušas zināmus savus iebildumus pret šiem grozījumiem,

3. AICINA Konvencijas dalībvalstis ņemt vērā to, ka saskaņā ar Konvencijas XII panta l. punkta a) apakšpunkta ix) daļu pielikumā iekļautie STCW kodeksa grozījumi stājas spēkā 2012. gada 1. janvārī, ja tie tiks pieņemti saskaņā ar šīs rezolūcijas 2. punktu,

4. IESAKA visām 1978. gada STCW konvencijas dalībvalstīm no datuma, kurā stāsies spēkā STCW kodeksa A daļas grozījumi, ņemt vērā grozītajā STCW kodeksa B daļā ietvertos norādījumus,

5. LŪDZ Kuģošanas drošības komitejai atbilstošā gadījumā pārskatīt un grozīt STCW kodeksu,

6. LŪDZ Organizācijas ģenerālsekretāru nosūtīt visām Konvencijas dalībvalstīm šīs rezolūcijas un tās pielikumā ietverto STCW kodeksa grozījumu teksta kopijas,

7. LŪDZ ģenerālsekretāru šīs rezolūcijas un tās pielikuma kopijas nosūtīt arī visiem tiem Organizācijas biedriem, kas nav šīs Konvencijas dalībvalstis.

***

1. PIELIKUMS

JŪRNIEKU SAGATAVOŠANAS, SERTIFICĒŠANAS UN SARDZES PILDĪŠANAS (STCW) KODEKSA GROZĪJUMU PROJEKTS

1. Jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas (STCW) kodeksa A daļu aizstāj ar šādu tekstu:

"A DAĻA
Obligātie standarti attiecībā uz STCW konvencijas pielikuma noteikumiem

Ievads

1. Šī STCW kodeksa daļa ietver obligātus noteikumus, uz kuriem ir īpaša atsauce grozītās 1978. gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (turpmāk tekstā - "STCW konvencija") pielikumā. Šajos noteikumos ir sīki izklāstīti minimālie standarti, kas dalībvalstīm jāievēro, lai pilnībā īstenotu Konvenciju.

2. Šajā daļā ir ietverti arī kompetences standarti, kas pretendentiem jādemonstrē, lai tiktu izsniegti kompetences sertifikāti, kuri paredzēti saskaņā ar STCW konvencijas noteikumiem, un lai pagarinātu to derīguma termiņu. Lai precizētu saikni starp alternatīvās sertificēšanas noteikumiem, kas minēti VII nodaļā, un sertificēšanas noteikumiem, kas minēti II, III un IV nodaļā, kompetences standartos noteiktās prasmes ir atbilstoši sagrupētas atbilstoši šādām septiņām funkcijām:

1) kuģošana,

2) kravu apstrāde un izvietošana,

3) kuģu procesu vadība un rūpes par personām uz kuģa,

4) kuģu mehāniskās iekārtas,

5) elektriskās, elektroniskās un vadības iekārtas,

6) tehniskā apkope un remonts,

7) radiosakari

šādos atbildības līmeņos:

1) vadības līmenī,

2) operatīvajā līmenī,

3) izpildes līmenī.

Funkcijas un atbildības līmeņi ir norādīti šīs daļas II, III un IV nodaļā sniegto kompetences standartu tabulu apakšvirsrakstos. Funkciju apjomu konkrētā atbildības līmenī, kas norādīts apakšvirsrakstā, nosaka prasmes, kuras uzskaitītas tabulas 1. slejā. Termini "funkcija" un "atbildības līmenis" ir vispārīgi definēti Kodeksa A-I/1. iedaļā.

3. Šīs daļas iedaļu numerācija atbilst STCW konvencijas pielikumā ietverto noteikumu numerācijai. Sadaļu teksts var būt iedalīts numurētās daļās un punktos, bet šādu numerāciju izmanto tikai attiecīgās iedaļas tekstā.

I NODAĻA
Standarti attiecībā uz vispārējiem noteikumiem

A-I/1. iedaļa

Definīcijas un paskaidrojumi

1. Konvencijas II pantā un I/1. noteikumā ietvertās definīcijas un paskaidrojumi attiecas arī uz šā Kodeksa A daļā un B daļā lietotajiem terminiem. Turklāt šādas papildu definīcijas attiecas tikai uz šo Kodeksu:

1.1. "kompetences standarts" ir lietpratīguma līmenis, kas jāsasniedz pienācīgai funkciju izpildei uz kuģa saskaņā ar šeit izklāstītajiem starptautiski saskaņotajiem kritērijiem, kuri ietver noteiktos zināšanu, izpratnes un pierādītu prasmju standartus;

1.2. "vadības līmenis" ir atbildības līmenis, kas saistīts ar:

1.2.1. darbu, kuru uz jūras kuģa veic personas, kas pilda kapteiņa, vecākā kapteiņa palīga, vecākā mehāniķa vai otrā mehāniķa pienākumus, un

1.2.2. pienākumu nodrošināt, lai noteiktā atbildības jomā tiktu pienācīgi izpildītas visas funkcijas;

1.3. "operatīvais līmenis" ir atbildības līmenis, kas saistīts ar:

1.3.1. darbu, kuru uz jūras kuģa veic personas, kas pilda navigācijas sardzes vai mašīntelpas sardzes virsnieka pienākumus vai periodiski bez apkalpes esošās mašīntelpās norīkota mehāniķa pienākumus, vai radiosakaru operatora pienākumus, un

1.3.2. tiešu kontroli pār visu funkciju izpildi noteiktā atbildības jomā saskaņā ar atbilstošajām procedūrām un tādas personas vadībā, kura šajā atbildības zonā strādā vadības līmenī;

1.4. "izpildes līmenis" ir atbildības līmenis, kas saistīts ar uzdoto uzdevumu pildīšanu un pienākumu un atbildības uzņemšanos uz jūras kuģa tādas personas vadībā, kura strādā operatīvajā vai vadības līmenī;

1.5. "vērtēšanas kritēriji" ir ieraksti A daļas "Kompetences obligāto standartu specifikācijas" tabulu 4. slejā, un tie vērtētājam ļauj spriest, vai pretendents var vai nevar veikt attiecīgos uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, un

1.6. "neatkarīgs vērtējums" ir vērtējums, ko atbilstoši kvalificētas personas, kuras ir neatkarīgas no vērtējamās vienības vai darbības vai pie tās nepieder, veic ar mērķi pārbaudīt, ka administratīvās un darba procedūras visos līmeņos tiek vadītas, organizētas, izpildītas un iekšēji kontrolētas, lai nodrošinātu to atbilstību noteiktajiem mērķiem un piemērotību šo mērķu sasniegšanai.

A-I/2. iedaļa

Sertifikāti un apstiprinājumi

1. Ja apstiprinājums, kas nepieciešams atbilstoši Konvencijas VI pantam, ir iekļauts pašā sertifikāta tekstā, kā paredz I/2. noteikuma 6. punkts, sertifikātam jāatbilst turpmāk norādītajam paraugam, bet frāzi "vai līdz šā sertifikāta derīguma termiņa jebkura pagarinājuma beigām, kurš var būt norādīts sertifikāta otrā pusē", kas norādīta veidlapas priekšpusē, un noteikumus attiecībā uz derīguma termiņa pagarinājuma ierakstu veidlapas otrā pusē izlaiž, ja sertifikāts pēc termiņa beigšanās ir jānomaina. Norādījumi par veidlapas aizpildīšanu ir šā Kodeksa B-I/2. iedaļā.

(Oficiālais zīmogs)

(VALSTS)

SERTIFIKĀTS, KAS IZDOTS SASKAŅĀ AR NOTEIKUMIEM, KURUS PAREDZ 1978. GADA STARPTAUTISKĀ KONVENCIJA PAR JŪRNIEKU SAGATAVOŠANAS, SERTIFICĒŠANAS UN SARDZES PILDĪŠANAS STANDARTIEM (AR GROZĪJUMIEM)

........................................................... valdība apliecina, ka ………………............………..…….. ir atzīts par pienācīgi kvalificētu saskaņā ar iepriekšminētās Konvencijas (ar grozījumiem) ……............…… noteikuma prasībām un ir atzīts par kompetentu, lai, ievērojot visus norādītos ierobežojumus, veiktu šādas funkcijas minētajos līmeņos līdz …........……… vai līdz šā sertifikāta derīguma termiņa pagarinājuma beigām, kas var būt norādīts nākamajā lappusē:

FUNKCIJA	LĪMENIS	PIEMĒROJAMIE IEROBEŽOJUMI (JA IR)

Šā sertifikāta likumīgais īpašnieks var strādāt šādā amatā vai amatos, kas norādīti Administrācijas pieņemtajās kuģa apkalpes minimālā sastāva prasībās:

AMATS	PIEMĒROJAMIE IEROBEŽOJUMI (JA IR)

Sertifikāts Nr. .............................………………….

(Oficiālais zīmogs)

izdots .......................................................................

...................................................................................................
Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas paraksts

...................................................................................................
Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas vārds, uzvārds

Šā sertifikāta oriģinālam saskaņā ar Konvencijas I/2. noteikuma 11. punktu jābūt pieejamam uz kuģa, uz kura strādā tā īpašnieks.

Sertifikāta īpašnieka dzimšanas datums .....................................................................................................................................

Sertifikāta īpašnieka paraksts ........................................................................................................................................................

Sertifikāta īpašnieka fotogrāfija

Sertifikāta derīguma termiņš pagarināts līdz ..........................................................................................................................
(Oficiālais zīmogs)	.......................................................................................... Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas paraksts
Termiņa pagarinājuma datums .................................……….	.......................................................................................... Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas vārds, uzvārds
Sertifikāta derīguma termiņš ir pagarināts līdz .......…………...................................................……………………...................
(Oficiālais zīmogs)	.......................................................................................... Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas paraksts
Termiņa pagarinājuma datums .................................……….	.......................................................................................... Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas vārds, uzvārds

2. Izņemot 1. punktā paredzēto, veidlapai, ko izmanto, lai apstiprinātu sertifikāta izdošanu, jāatbilst turpmāk norādītajam paraugam, bet frāzi "vai līdz šā apstiprinājuma derīguma termiņa jebkura pagarinājuma beigām, kurš var būt norādīts apstiprinājuma otrā pusē", kas norādīta veidlapas priekšpusē, un noteikumus attiecībā uz derīguma termiņa pagarinājuma ierakstu veidlapas otrā pusē izlaiž, ja apstiprinājums pēc termiņa beigšanās ir jāapmaina. Norādījumi par veidlapas aizpildīšanu ir šā Kodeksa B-I/2. iedaļā.

(Oficiālais zīmogs)

(VALSTS)

APSTIPRINĀJUMS, KAS APLIECINA, KA SERTIFIKĀTS IR IZDOTS SASKAŅĀ AR 1978. GADA STARPTAUTISKO KONVENCIJU PAR JŪRNIEKU SAGATAVOŠANAS, SERTIFICĒŠANAS UN SARDZES PILDĪŠANAS STANDARTIEM (AR GROZĪJUMIEM)

............................................................. valdība apliecina, ka sertifikāts Nr. ............... ir izdots …………………........…….., kurš atzīts par pienācīgi kvalificētu saskaņā ar iepriekšminētās konvencijas (ar grozījumiem) ………........… noteikuma prasībām un ir atzīts par kompetentu, lai, ievērojot visus norādītos ierobežojumus, veiktu šādas funkcijas minētajos līmeņos līdz …........……… vai līdz šā apstiprinājuma derīguma termiņa pagarinājuma beigām, kas var būt norādīts nākamajā lappusē:

FUNKCIJA	LĪMENIS	PIEMĒROJAMIE IEROBEŽOJUMI (JA IR)

Šā apstiprinājuma likumīgais īpašnieks var strādāt šādā amatā vai amatos, kas norādīti Administrācijas pieņemtajās kuģa apkalpes minimālā sastāva prasībās:

AMATS	PIEMĒROJAMIE IEROBEŽOJUMI (JA IR)

Apstiprinājums Nr. .............................………………….

(Oficiālais zīmogs)

izdots .......................................................................

...................................................................................................
Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas paraksts

...................................................................................................
Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas vārds, uzvārds

Šā apstiprinājuma oriģinālam saskaņā ar Konvencijas I/2. noteikuma 11. punktu jābūt pieejamam uz kuģa, uz kura strādā tā īpašnieks.

Sertifikāta īpašnieka dzimšanas datums .....................................................................................................................................

Sertifikāta īpašnieka paraksts ........................................................................................................................................................

Sertifikāta īpašnieka fotogrāfija

Apstiprinājuma derīguma termiņš pagarināts līdz ..................................................................................................................
(Oficiālais zīmogs)	.......................................................................................... Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas paraksts
Termiņa pagarinājuma datums .................................……….	.......................................................................................... Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas vārds, uzvārds
Apstiprinājuma derīguma termiņš pagarināts līdz ..................................................................................................................
(Oficiālais zīmogs)	.......................................................................................... Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas paraksts
Termiņa pagarinājuma datums .................................……….	.......................................................................................... Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas vārds, uzvārds

3. Veidlapai, ko izmanto, lai apstiprinātu sertifikāta atzīšanu, jāatbilst turpmāk norādītajam paraugam, bet frāzi "vai līdz šā apstiprinājuma derīguma termiņa jebkura pagarinājuma beigām, kurš var būt norādīts apstiprinājuma otrā pusē", kas norādīta veidlapas priekšpusē, un noteikumus attiecībā uz derīguma termiņa pagarinājuma ierakstu veidlapas otrā pusē izlaiž, ja apstiprinājums pēc termiņa beigšanās ir jāapmaina. Norādījumi par veidlapas aizpildīšanu ir sniegti šā Kodeksa B-I/2. iedaļā.

(Oficiālais zīmogs)

(VALSTS)

APSTIPRINĀJUMS, KAS APLIECINA, KA SERTIFIKĀTS IR ATZĪTS SASKAŅĀ AR 1978. GADA STARPTAUTISKO KONVENCIJU PAR JŪRNIEKU SAGATAVOŠANAS, SERTIFICĒŠANAS UN SARDZES PILDĪŠANAS STANDARTIEM (AR GROZĪJUMIEM)

........................................................... valdība apliecina, ka sertifikāts Nr. ..............., kuru ……………………..…….. izdevusi ........................................................... valdība vai kurš izdots šīs valdības vārdā, ir pienācīgi atzīts saskaņā ar iepriekšminētās konvencijas (ar grozījumiem) I/10. noteikuma prasībām un ka tā likumīgajam īpašniekam, ievērojot visus norādītos ierobežojumus, ir atļauts veikt šādas funkcijas minētajos līmeņos līdz …........……… vai līdz šā apstiprinājuma derīguma termiņa pagarinājuma beigām, kas var būt norādīts nākamajā lappusē:

FUNKCIJA	LĪMENIS	PIEMĒROJAMIE IEROBEŽOJUMI (JA IR)

šā apstiprinājuma likumīgais īpašnieks var strādāt šādā amatā vai amatos, kas norādīti Administrācijas pieņemtajās kuģa apkalpes minimālā sastāva prasībās:

AMATS	PIEMĒROJAMIE IEROBEŽOJUMI (JA IR)

Apstiprinājums Nr. .............................………………….

(Oficiālais zīmogs)

izdots .......................................................................

...................................................................................................
Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas paraksts

...................................................................................................
Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas vārds, uzvārds

Šā apstiprinājuma oriģinālam saskaņā ar Konvencijas I/2. noteikuma 11. punktu jābūt pieejamam uz kuģa, uz kura strādā tā īpašnieks.

Sertifikāta īpašnieka dzimšanas datums .....................................................................................................................................

Sertifikāta īpašnieka paraksts ........................................................................................................................................................

Sertifikāta īpašnieka fotogrāfija

Apstiprinājuma derīguma termiņš pagarināts līdz ..................................................................................................................
(Oficiālais zīmogs)	.......................................................................................... Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas paraksts
Termiņa pagarinājuma datums .................................……….	.......................................................................................... Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas vārds, uzvārds
Apstiprinājuma derīguma termiņš pagarināts līdz ..................................................................................................................
(Oficiālais zīmogs)	.......................................................................................... Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas paraksts
Termiņa pagarinājuma datums .................................……….	.......................................................................................... Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas vārds, uzvārds

4. Izmantojot veidlapas, kas var atšķirties no šajā iedaļā noteiktajām, atbilstoši I/2. noteikuma 10. punktam, dalībvalstīm jānodrošina, ka visos gadījumos:

1) visa informācija attiecībā uz sertifikāta īpašnieka identitāti un personas aprakstu, tostarp vārds, uzvārds, dzimšanas datums, fotogrāfija un paraksts, kā arī datums, kurā dokuments izdots, ir redzama vienā un tajā pašā dokumenta pusē un

2) visa informācija attiecībā uz amatu vai amatiem, kuros sertifikāta īpašnieks ir tiesīgs strādāt saskaņā ar Administrācijas pieņemtajām kuģa apkalpes minimālā sastāva prasībām, kā arī attiecībā uz visiem ierobežojumiem, ir uzskatāma un viegli atrodama.

SERIFIKĀTU IZDOŠANA UN REĢISTRĒŠANA

Jūras prakses apstiprināšana

5. Apstiprinot Konvencijā paredzēto jūras praksi, dalībvalstīm jānodrošina, lai attiecīgā prakse atbilstu kvalifikācijai, kuras saņemšanai iesniegts pieteikums, ņemot vērā, ka papildus sākotnējai iepazīstināšanai ar darbu uz jūras kuģiem, šādas prakses mērķis ir dot jūrniekam iespēju atbilstošā uzraudzībā teorētiski un praktiski apgūt to drošo un atbilstošo jūras praksi, procedūras un kārtību, kas attiecas uz kvalifikāciju, kuras saņemšanai iesniegts pieteikums.

Apmācības kursu apstiprināšana

6. Apstiprinot apmācības kursus un programmas, dalībvalstīm jāņem vērā, ka dažādi IMO standarta kursi, kas norādīti šā Kodeksa A daļā parindēs, var palīdzēt šādu kursu un programmu sagatavošanā, un jānodrošina, lai tiktu atbilstoši aptverti tajos norādītie detalizētie apmācības mērķi.

Elektroniska piekļuve reģistriem

7. Uzturot elektronisko reģistru saskaņā ar I/2. noteikuma 15. punktu, jānodrošina kontrolēta elektroniskā piekļuve šādam reģistram vai reģistriem, lai dalībvalstis un uzņēmumi varētu pārliecināties par:

7.1. tā jūrnieka vārdu un uzvārdu, kuram izdots šāds sertifikāts, apstiprinājums vai cits kvalifikācijas dokuments, tā atbilstošo numuru, izdošanas datumu un derīguma termiņu,

7.2. amatu, kādā attiecīgā dokumenta īpašnieks drīkst strādāt, un visiem piemērojamajiem ierobežojumiem,

7.3. funkcijām, kuras attiecīgā dokumenta īpašnieks drīkst veikt, atļautajiem līmeņiem un visiem piemērojamajiem ierobežojumiem.

Sertifikātu reģistrācijas datubāzes izstrāde

8. Īstenojot grozītās STCW Konvencijas I/2. noteikuma 14. punkta prasību attiecībā uz sertifikātu un apstiprinājumu reģistra uzturēšanu, nav vajadzīga standarta datubāze ar nosacījumu, ka visa attiecīgā informācija tiek reģistrēta un ir pieejama saskaņā ar I/2. noteikumu.

9. Saskaņā ar I/2. noteikumu ir jāreģistrē šāda informācija, un tai ir jābūt pieejamai vai nu papīra, vai elektroniskā formātā:

9.1. Sertifikāta statuss

Derīgs

Apturēts

Anulēts

Nozaudēts

Iznīcināts

Jāreģistrē statusa izmaiņas, norādot izmaiņu veikšanas datumu.

9.2. Sertifikātā iekļautā informācija

Jūrnieka vārds un uzvārds

Dzimšanas datums

Valstspiederība

Dzimums

Vēlams, fotogrāfija

Attiecīgā dokumenta numurs

Izdošanas datums

Derīguma termiņa beigu datums

Pēdējās derīguma termiņa pagarināšanas datums

Informācija par atbrīvojumu(-iem)

9.3. Ziņas par kompetenci

STCW kompetences standarts (piem., II/1. noteikums)

Amats

Funkcija

Atbildības līmenis

Apstiprinājumi

Ierobežojumi

9.4. Ziņas par veselības stāvokli

Izdošanas datums pēdējam medicīniskajam sertifikātam, kas attiecas uz atbilstošā kompetences sertifikāta izdošanu vai derīguma termiņa pagarinājumu.

A-I/3. iedaļa

Principi, kas reglamentē piekrastes kuģošanu

1. Ja dalībvalsts definē piekrastes kuģošanu, lai cita starpā mainītu jautājumus, kas uzskaitīti Kodeksa A daļas II un III nodaļā ietverto kompetences standarta tabulu 2. slejā, tādu sertifikātu izdošanai, kas derīgi darbam uz kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot ar attiecīgās dalībvalsts karogu un kuri veic šādus kuģošanu, tad jāņem vērā šādi apstākļi, ievērojot ietekmi uz visu kuģu drošību un aizsardzību un jūras vidi:

1.1. kuģa tips un pārvadājumu veids, ar ko tas nodarbojas,

1.2. kuģa bruto tilpība un galveno piedziņas iekārtu jauda (kW),

1.3. reisu veids un ilgums,

1.4. maksimālais attālums no patvēruma ostas,

1.5. atrašanās vietas noteikšanas navigācijas ierīces pārklājuma pietiekamība un precizitāte,

1.6. meteoroloģiskie apstākļi, kas parasti dominē piekrastes kuģošanas rajonā,

1.7. meklēšanā un glābšanā izmantojamo kuģa un krasta sakaru līdzekļu nodrošinājums un

1.8. krasta atbalsta dienestu pieejamība, jo īpaši tehniskās apkopes pieejamība uz kuģa.

2. Kuģi, kas veic piekrastes kuģošanu, nedrīkst veikt kuģošanu visā pasaulē, aizbildinoties, ka tie vienmēr kuģo kaimiņos esošo dalībvalstu noteiktajos piekrastes kuģošanas rajonos.

A-I/4. iedaļa

Kontroles procedūras

1. Novērtēšanas procedūra, kas paredzēta I/4. noteikuma 1. punkta 3. apakšpunktā un ko veic, ja noticis kāds no tajā minētajiem incidentiem, jāveic kā pārbaude, vai komandas locekļiem, kuriem jābūt noteiktai kompetencei, tiešām ir prasmes, kas nepieciešamas saistībā ar attiecīgo incidentu.

2. Veicot šo novērtējumu, jāņem vērā, ka uz procedūrām uz kuģa attiecas Starptautiskais drošas pārvaldes (ISM) kodekss un ka šīs Konvencijas noteikumi attiecas tikai uz kompetenci, kas vajadzīga šo procedūru drošai izpildei.

3. Šajā Konvencijā paredzētās kontroles procedūras attiecas tikai uz atsevišķu uz kuģa esošo jūrnieku kompetences standartiem un to prasmēm attiecībā uz sardzes pildīšanu, kā noteikts šī Kodeksa A daļā. Kompetences novērtēšanu uz kuģa sāk ar jūrnieku sertifikātu pārbaudi.

4. Neatkarīgi no sertifikāta pārbaudes, veicot novērtējumu saskaņā ar I/4. noteikuma 1. punkta 3. apakšpunktu, jūrniekam var prasīt attiecīgo kompetenci pierādīt viņa darba vietā. Kompetences demonstrēšana var ietvert pārbaudi, ka tiek izpildītas rīcības prasības attiecībā uz sardzes pildīšanas standartiem un ka jūrnieki atbilstoši savam kompetences līmenim pareizi rīkojas avārijas situācijās.

5. Novērtēšanā izmanto tikai tās kompetences demonstrēšanas metodes kopā ar kritērijiem tās novērtēšanai un standartu apjomu, kas minēti šā Kodeksa A daļā.

6. Ar aizsardzības aspektiem saistītā kompetence tiem jūrniekiem, kuri pilda īpašus uzdevumus saistībā ar aizsardzību, jānovērtē vienīgi tad, ja tam ir pamatoti iemesli saskaņā ar XI/2. nodaļu Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS). Visos pārējos gadījumos jāpārbauda tikai jūrnieku sertifikāti un/vai apstiprinājumi.

A-I/5. iedaļa

Valsts noteikumi

Konvencijas I/5. noteikuma normas nevar interpretēt tā, ka tās aizliedz noteikt uzdevumus apmācībai pārrauga vadībā vai force majeure gadījumos.

A-I/6. iedaļa

Apmācība un novērtēšana

1. Ikviena dalībvalsts nodrošina, lai jūrnieku apmācību un novērtēšanu sertificēšanai saskaņā ar šo Konvenciju

1.1. veidotu saskaņā ar rakstiskām programmām, tostarp izmantojot tādas pasniegšanas metodes un līdzekļus, procedūras un mācību materiālus, kas nepieciešami, lai sasniegtu paredzēto kompetences standartu, un

1.2. veiktu, pārraudzītu, vērtētu un nodrošinātu personas, kam ir 4., 5. un 6. punktā noteiktā kvalifikācija.

2. Personas, kuras veic apmācību darba vietā vai novērtēšanu uz kuģa, to dara tikai tad, ja šādai apmācībai vai novērtēšanai nav negatīvas ietekmes uz kuģa normālu darbību un ja tās var veltīt savu laiku un uzmanību šādai apmācībai vai novērtēšanai.

Instruktoru, apmācības vadītāju un vērtētāju kvalifikācija^*

3. Ikviena dalībvalsts nodrošina, lai instruktoriem, apmācības vadītājiem un vērtētājiem būtu kvalifikācija, kas nepieciešama noteiktiem apmācības veidiem un līmeņiem vai jūrnieku kompetences novērtēšanas veidiem un līmeņiem vai nu uz kuģa, vai krastā, kā to nosaka šī Konvencija, saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem.

^* Kursu sagatavošanā var noderēt attiecīgais(-ie) IMO paraugkurss(-i).

Apmācība darba vietā

4. Ikvienai personai, kas vai nu uz kuģa, vai krastā veic jūrnieku apmācību darba vietā, kura paredzēta, lai iegūtu kvalifikāciju, kas nepieciešama šajā Konvencijā paredzētā sertifikāta saņemšanai:

4.1. jāpārzina apmācības programma un jāsaprot konkrētā apmācības veida īpašie mērķi,

4.2. jābūt kvalifikācijai, kas nepieciešama uzdevumam, kuram notiek apmācība, un,

4.3. ja apmācību veic, izmantojot trenažieri, tad:

4.3.1. jābūt saņēmušai atbilstošus norādījumus par apmācības metodiku, izmantojot trenažierus, un

4.3.2. jābūt ar praktisku pieredzi darbā ar konkrēto izmantojamā trenažiera veidu.

5. Ikvienai personai, kuras atbildībā ir pārraudzīt jūrnieku apmācību darba vietā, kura paredzēta, lai iegūtu kvalifikāciju, kas nepieciešama šajā Konvencijā paredzētā sertifikāta saņemšanai, pilnībā jāsaprot apmācības programma un katra konkrētā apmācības veida īpašie mērķi.

Kompetences novērtēšana

6. Ikvienai personai, kas vai nu uz kuģa, vai krastā veic jūrnieku kompetences novērtēšanu darba vietā, lai noteiktu, vai viņiem ir kvalifikācija, kas nepieciešama šajā Konvencijā paredzētā sertifikāta saņemšanai:

6.1. jābūt atbilstošam zināšanu līmenim un izpratnei par novērtējamo kompetenci;

6.2. jābūt kvalifikācijai, kas nepieciešama uzdevumam, kuram notiek novērtēšana;

6.3. jābūt saņēmušai atbilstošus norādījumus par novērtēšanas metodēm un praksi;

6.4. jābūt ar praktisku pieredzi novērtējumu veikšanā, un,

6.5. ja veic tāda veida novērtēšanu, kurai jāizmanto trenažieri, jābūt ar praktisku pieredzi novērtējumu veikšanā ar konkrēto izmantojamo trenažiera veidu, kuru minētā persona ieguvusi pieredzējuša vērtētāja pārraudzībā un kuru šāds vērtētājs ir atzinis par pietiekamu.

Apmācība un novērtēšana mācību iestādē

7. Ikviena dalībvalsts, kura atzīst kādu apmācības kursu, mācību iestādi vai mācību iestādes piešķirtu kvalifikāciju kā vienu no savām prasībām Konvencijā noteiktā sertifikāta izdošanai, nodrošina, lai instruktoru un vērtētāju kvalifikācijai un pieredzei piemērotu A-I/8. iedaļā minētos kvalitātes standartus. Šādai kvalifikācijai, pieredzei un kvalitātes standartu piemērošanai jāietver atbilstoša apmācība attiecībā uz apmācības metodiku, apmācības un novērtēšanas metodēm un praksi un jāatbilst visām 4.-6. punktā noteiktajām prasībām.

A-I/7. iedaļa

Informācijas sniegšana

1. Informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar I/7. noteikuma 1. punktu, ģenerālsekretāram sniedz formātos, kas noteikti šīs iedaļas 2. punktā.

1. DAĻA. SĀKOTNĒJAIS INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS

2. Viena kalendārā gada laikā pēc I/7. noteikuma stāšanās spēkā ikviena dalībvalsts iesniedz ziņojumu par pasākumiem, ko tā veikusi, lai pilnībā īstenotu Konvenciju, un šajā ziņojumā ietver šādu informāciju:

2.1. par Konvencijas īstenošanu atbildīgās ministrijas, departamenta vai valsts aģentūras kontaktinformāciju un organigrammu;

2.2. īsu paskaidrojumu par juridiskajiem un administratīvajiem pasākumiem, kas paredzēti un veikti, lai nodrošinātu Konvencijas, jo īpaši tās I/6. un I/9. noteikuma, ievērošanu;

2.3. pieņemtās izglītības, apmācības, eksaminēšanas, kompetences novērtēšanas un sertificēšanas politikas skaidru izklāstu;

2.4. īsu kopsavilkumu par kursiem, apmācības programmām, eksāmeniem un novērtējumiem, kas paredzēti katram saskaņā ar Konvenciju izdotam sertifikātam;

2.5. īsu pārskatu par procedūrām, ko ievēro, pilnvarojot, akreditējot vai apstiprinot apmācību un eksāmenus, veselības stāvokli un kompetences novērtējumu, ko paredz Konvencija, un par attiecīgajiem nosacījumiem un piešķirto pilnvarojumu, akreditāciju un apstiprinājumu sarakstu;

2.6. īsu kopsavilkumu par procedūrām, ko ievēro, piešķirot jebkādu atbrīvojumu saskaņā ar Konvencijas VIII pantu, un

2.7. rezultātus salīdzinājumam, kas veikts saskaņā ar I/11. noteikumu, un obligātu kvalifikācijas uzturēšanas un profesionālās pilnveides kursu īsu aprakstu.

2. DAĻA. TURPMĀKIE ZIŅOJUMI

3. Ikviena dalībvalsts sešu mēnešu laikā:

3.1. pēc līdzvērtīgu izglītības vai apmācības pasākumu saglabāšanas vai pieņemšanas atbilstoši IX pantam sniedz šo pasākumu pilnīgu aprakstu;

3.2. pēc citas dalībvalsts izdoto sertifikātu atzīšanas sniedz ziņojumu, kurā norāda pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību I/10. noteikumam, un

3.3. pēc tam, kad tā atļāvusi uz kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot ar tās karogu, nodarbināt jūrniekus, kam ir citi sertifikāti, kuri izdoti atbilstoši VII/1. noteikumam, ģenerālsekretāram nosūta paraugu apliecībai, kas attiecībā uz kuģa apkalpes minimālo sastāvu tiek izdota šādiem kuģiem.

4. Ikviena dalībvalsts par rezultātiem, kas gūti katrā novērtējumā, kurš veikts atbilstoši I/8. noteikuma 2. punktam, ziņo sešu mēnešu laikā pēc tā pabeigšanas. Izvērtēšanas ziņojumā iekļaujama šāda informācija:

4.1. vērtētāju kvalifikācija un pieredze (piemēram, kompetences sertifikāti, pieredze, kas gūta gan jūrnieka, gan neatkarīga vērtētāja statusā, pieredze apmācībā un izvērtēšanā jūrniecības jomā, pieredze sertifikācijas sistēmu vadībā vai cita atbilstoša kvalifikācija/pieredze);

4.2. neatkarīgās vērtēšanas un vērtētāju darba uzdevums;

4.3. to apmācības iestāžu/centru saraksts, kuros jāveic neatkarīgā vērtēšana, un

4.4. neatkarīgās vērtēšanas rezultāti, tostarp

4.4.1. pārbaude, vai

4.4.1.1. dalībvalsts kvalitātes standartu sistēma ietver visus piemērojamos Konvencijas un STCW kodeksa noteikumus, tostarp to grozījumus saskaņā ar A-I/8. iedaļas 3.1. punktu, un

4.4.1.2. visi iekšējie vadības kontroles un pārraudzības pasākumi un visas papildu darbības atbilst paredzētajām metodēm un dokumentētajām procedūrām un efektīvi nodrošina izvirzīto mērķu sasniegšanu saskaņā ar A-I/8. iedaļas 3.2. punktu;

4.4.2. īss apraksts par:

4.4.2.1. neatkarīgās vērtēšanas laikā konstatētajām neatbilstībām, ja tādas ir;

4.4.2.2. korektīvajiem pasākumiem, kas ieteikti, lai novērstu konstatētās neatbilstības, un

4.4.2.3. korektīvajiem pasākumiem, kas veikti, lai novērstu konstatētās neatbilstības.

5. Dalībvalstis ziņo par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu turpmākos obligātos Konvencijas un STCW kodeksa grozījumus, un kas nav bijuši iekļauti nedz sākotnējā informatīvajā ziņojumā atbilstoši I/7. noteikumam, nedz kādā no iepriekšējiem ziņojumiem atbilstoši I/8. noteikumam. Šī informācija jāiekļauj nākamajā ziņojumā atbilstoši I/8. noteikuma 3. punktam pēc tam, kad stājušies spēkā attiecīgie grozījumi.

6. Informējot par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu obligātos Konvencijas un STCW kodeksa grozījumus, atbilstošā gadījumā sniedz šādas ziņas:

6.1. īsu paskaidrojumu par juridiskajiem un administratīvajiem pasākumiem, kas paredzēti un veikti, lai nodrošinātu atbilstību grozījumiem;

6.2. īsu kopsavilkumu par visiem kursiem, apmācību programmām, eksāmeniem un novērtējumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību grozījumiem;

6.3. īsu pārskatu par procedūrām, ko ievēro, pilnvarojot, akreditējot vai apstiprinot apmācību un eksāmenus, veselības stāvokļa un kompetences novērtējumu, ko paredz grozījumi;

6.4. īsu pārskatu par jebkādu kvalifikācijas uzturēšanas vai profesionālās pilnveides apmācību, kas nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstību grozījumiem, un

6.5. to pasākumu salīdzinājumu, kas veicami, lai īstenotu grozījumus, ar esošajiem pasākumiem, kas atbilstošā gadījumā ietverti iepriekšējos ziņojumos atbilstoši I/7. noteikuma 1. punktam un/vai I/8. noteikuma 2. punktam.

3. DAĻA. KOMPETENTU PERSONU APAKŠKOMISIJA

7. Ģenerālsekretārs izveido kompetentu personu sarakstu, kuru apstiprinājusi Kuģošanas drošības komiteja, iekļaujot dalībvalstu norīkotās vai ieteiktās kompetentās personas, kurām var lūgt palīdzēt izvērtēt I/7. un I/8. noteikumā paredzētos ziņojumus un kurām var lūgt palīdzēt sagatavot I/7. noteikuma 2. punktā paredzēto ziņojumu. Parasti šīs personas ir pieejamas Kuģošanas drošības komitejas vai tās apakšstruktūru attiecīgo sēžu laikā, bet tās var savu darbu veikt arī tad, kad šādas sēdes nenotiek.

8. Attiecībā uz I/7. noteikuma 2. punktu kompetentajām personām jāpārzina Konvencijas prasības, un vismaz vienai no tām jāzina attiecīgās dalībvalsts apmācības un sertificēšanas sistēma.

9. Kad no kādas dalībvalsts tiek saņemts ziņojums atbilstoši I/8. noteikuma 3. punktam, ģenerālsekretārs no saraksta, ko uztur saskaņā ar 7. punktu, izraugās kompetentās personas, kurām ziņojums jāizskata un jāsniedz savs viedoklis par šādiem aspektiem:

9.1. vai ziņojums ir pilnīgs un pierāda, ka dalībvalsts ir veikusi neatkarīgu vērtējumu attiecībā uz zināšanu, izpratnes, prasmju un kompetences ieguves un novērtēšanas pasākumiem un sertifikācijas sistēmas (ietverot apstiprināšanu un derīguma termiņa pagarināšanu) vadību saskaņā ar A-I/8. iedaļas 3. punktu,

9.2. vai ziņojumā ir iekļauta pietiekama informācija, lai pierādītu, ka

9.2.1. vērtētāji bijuši atbilstoši kvalificēti,

9.2.2. darba uzdevums bijis pietiekami skaidrs, lai nodrošinātu to, ka

9.2.2.1. dalībvalsts kvalitātes standartu sistēma aptver visus piemērojamos Konvencijas un STCW kodeksa noteikumus, tostarp arī to grozījumus, un

9.2.2.2. attiecībā uz visiem atbilstošajiem pasākumiem iespējams pārliecināties par skaidri noteiktu mērķu īstenošanu saskaņā ar I/8. noteikuma 1. punktu,

9.2.3. neatkarīgās vērtēšanas laikā ievērotās procedūras bijušas atbilstošas, lai konstatētu visas tās būtiskās neatbilstības dalībvalsts apmācības, kompetences novērtēšanas un jūrnieku sertifikācijas sistēmā, kas var attiekties uz šo dalībvalsti, un

9.2.4. pasākumi, kas veikti, lai novērstu visas pamanītās neatbilstības, ir veikti laikus un bijuši atbilstoši.^*

10. Visas kompetento personu sanāksmes:

10.1. tiek rīkotas pēc ģenerālsekretāra ieskatiem;

10.2. sastāv no dalībnieku nepāra skaita, kas parasti nepārsniedz 5 personas;

10.3. ieceļ savu priekšsēdētāju un

10.4. ģenerālsekretāram sniedz viedokli, par kuru vienojušies tās dalībnieki, vai, ja vienošanās nav panākta, gan vairākuma, gan mazākuma viedokli.

11. Kompetentās personas konfidenciāli rakstveidā pauž savus viedokļus par:

11.1. to faktu salīdzinājumu, par kuriem ziņots informācijā, ko dalībvalsts nosūtījusi ģenerālsekretāram, ar visām attiecīgajām Konvencijas prasībām;

11.2. ziņojumu par visiem attiecīgajiem novērtējumiem, kas iesniegti saskaņā ar I/8. noteikuma 3. punktu, un

11.3. ziņojumu par visiem pasākumiem, kas veikti STCW konvencijas un Kodeksa grozījumu īstenošanai saskaņā ar 5. punktu, un

11.4. jebkādu papildu informāciju, ko sniegusi konkrētā dalībvalsts.

^* Tas, ka korektīvie pasākumi jāveic laikus un tiem jābūt atbilstošiem, nozīmē to, ka šo pasākumu laikā jākoncentrējas uz nepilnību cēloņu novēršanu un tas jādara atbilstoši paredzētajam grafikam.

4. DAĻA. ZIŅOJUMS KUĢOŠANAS DROŠĪBAS KOMITEJAI

12. Gatavojot I/7. noteikuma 2. punktā paredzēto ziņojumu Kuģošanas drošības komitejai, ģenerālsekretārs

12.1. pieprasa un ņem vērā viedokļus, ko paudušas kompetentās personas, kuras izraudzītas no saraksta, kas izveidots saskaņā ar 7. punktu;

12.2. vajadzības gadījumā pieprasa dalībvalstij sniegt paskaidrojumus par jebkādiem jautājumiem attiecībā uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar I/7. noteikuma 1. punktu, un

12.3. norāda visas jomas, kurās dalībvalsts var būt lūgusi palīdzību īstenot Konvenciju.

13. Attiecīgo dalībvalsti informē par kompetento personu sanāksmju rīkošanu, un tās pārstāvjiem ir tiesības tajās piedalīties, lai sniegtu paskaidrojumus par jebkādiem jautājumiem saistībā ar informāciju, kas sniegta atbilstoši I/7. noteikuma 1. punktam.

14. Ja ģenerālsekretārs nevar iesniegt ziņojumu, ko paredz I/7. noteikuma 2. punkts, attiecīgā dalībvalsts var lūgt Kuģošanas drošības komiteju veikt I/7. noteikuma 3. punktā minētos pasākumus, ņemot vērā informāciju, kas iesniegta atbilstoši šai iedaļai, un viedokļus, kas pausti saskaņā ar 10. un 11. punktu.

A-I/8. iedaļa

Kvalitātes standarti

Valsts mērķi un kvalitātes standarti

1. Katra dalībvalsts nodrošina, lai būtu skaidri noteikti izglītības un apmācības mērķi un ar tiem saistītie kompetences standarti, kas jāsasniedz, un nosaka zināšanu, izpratnes un prasmju līmeņus, kas atbilst šajā Konvencijā paredzētajiem eksāmeniem un novērtējumiem. Mērķus un ar tiem saistītos kvalitātes standartus var noteikt atsevišķi dažādiem kursiem un apmācības programmām, un tiem jāattiecas arī uz sertificēšanas sistēmas vadību.

2. Kvalitātes standartus piemēro sertificēšanas sistēmas vadībai, visiem apmācības kursiem un programmām, eksaminēšanai un novērtēšanai, ko veic dalībvalsts vai tās pilnvarotas personas, kā arī kvalifikācijai un pieredzei, kas vajadzīga instruktoriem un vērtētājiem, ņemot vērā kvalitātes nodrošināšanas principus, sistēmas, kontroli un iekšējās pārbaudes, kas noteikti, lai nodrošinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu.

3. Dalībvalstis nodrošina, lai ar starplaikiem, kas nav ilgāki par pieciem gadiem, tiktu veikts zināšanu, izpratnes, prasmju un kompetences iegūšanas un novērtēšanas darbību un sertificēšanas sistēmas vadības neatkarīgs vērtējums lai pārbaudītu, ka:

3.1. kvalitātes standartu sistēma aptver visus piemērojamos Konvencijas un STCW kodeksa noteikumus, tostarp arī to grozījumus;

3.2. visi iekšējie vadības kontroles un pārraudzības pasākumi un visas papildu darbības atbilst paredzētajām metodēm un dokumentētajām procedūrām un efektīvi nodrošina izvirzīto mērķu sasniegšanu;

3.3. katra neatkarīgā vērtējuma rezultātus dokumentē un iesniedz tiem, kas atbild par novērtēto jomu, un

3.4. laikus veic darbības, lai labotu trūkumus.

A-I/9. iedaļa

Medicīniskie standarti

1. Nosakot jūrniekiem standartus attiecībā uz veselības stāvokli saskaņā ar I/9. noteikumu, dalībvalstis ievēro A-I/9. tabulā noteiktos minimālos standartus attiecībā uz redzi darbam uz kuģa un ņem vērā 2. punktā izklāstītos fiziskā un veselības stāvokļa novērtēšanas kritērijus. Tām jāņem vērā arī šā Kodeksa B-I/9. punktā un B-I/9 tabulā sniegtie norādījumi attiecībā uz minimālās fiziskās sagatavotības novērtēšanu.

Ciktāl dalībvalstis šos standartus nosaka, nekaitējot jūrnieku vai kuģa drošībai, tie var būt atšķirīgi personām, kuras vēlas sākt darbu jūrā, un tiem jūrniekiem, kas jau strādā jūrā, un var paredzēt atšķirīgas funkcijas uz kuģa, paturot prātā dažādos jūrnieku pienākumus. Tās ņem vērā arī jebkuru veselības stāvokļa pasliktināšanos vai slimību, kas mazinās jūrnieka spēju efektīvi veikt savus pienākumus medicīniskā sertifikāta derīguma periodā.

2. Dalībvalsts noteiktie fiziskā un veselības stāvokļa standarti nodrošina to, ka jūrnieks atbilst šādiem kritērijiem:

2.1. ņemot vērā šā punkta 5. apakšpunktu, jūrniekam ir tādas fiziskās spējas, lai viņš varētu izpildīt visas pamatapmācības prasības saskaņā ar A-VI/1. iedaļas 2. punktu;

2.2. viņam ir atbilstoša dzirde un runas spējas, lai efektīvi sazinātos un dzirdētu skaņas trauksmes signālus;

2.3. jūrniekam nav slimības, traucējumu vai invaliditātes, kuras dēļ medicīniskā sertifikāta derīguma periodā viņš uz kuģa nevarēs efektīvi pildīt ne savus ikdienas pienākumus, ne funkcijas avārijas situācijās;

2.4. jūrniekam nav slimības, kura varētu pasliktināties laikā, kad tas veic darba pienākumus jūrā, vai kuras dēļ jūrnieks varētu nebūt piemērots šādam darbam, vai kura apdraudētu citu uz kuģa esošo personu veselību un drošību, un

2.5. jūrnieks nelieto zāles, kuru blaknes mazina spriešanas spēju, līdzsvara izjūtu u. c. vai citas spējas, kas nepieciešamas, lai viņš varētu efektīvi un droši uz kuģa pildīt gan savus ikdienas pienākumus, gan funkcijas avārijas situācijās.

3. Jūrnieku veselības stāvokļa pārbaude jāveic atbilstoši kvalificētiem un pieredzējušiem praktizējošiem ārstiem, kuri ir dalībvalsts atzīti.

4. Ikviena dalībvalsts nosaka prasības praktizējošo ārstu atzīšanai. Dalībvalstij jāuztur atzīto praktizējošo ārstu reģistrs un pēc pieprasījuma jānodrošina tā pieejamība arī citām dalībvalstīm, uzņēmumiem un jūrniekiem.

5. Ikviena dalībvalsts sniedz norādījumus veselības stāvokļa pārbaužu veikšanai un medicīnisko sertifikātu izdošanai, ņemot vērā šā Kodeksa B-I/9. iedaļā izklāstītos noteikumus. Ikviena dalībvalsts nosaka rīcības brīvības apmēru atzītajiem praktizējošajiem ārstiem attiecībā uz medicīnisko standartu piemērošanu, paturot prātā dažādos jūrnieku pienākumus; ārstiem nav rīcības brīvības attiecībā uz A-I/9. tabulā iekļautajiem minimālajiem standartiem attiecībā uz redzi tālumā ar palīglīdzekļiem, tuvumā/vidējā attālumā un krāsu redzi jūrniekiem klāja komandā, kuriem jāveic novērošanas pienākumi. Dalībvalsts var atļaut ārstam pēc saviem ieskatiem piemērot šos standartus jūrniekiem, kuri ir mašīntelpas komandā, ar nosacījumu, ka jūrnieku kopējā redzes spēja atbilst A-I/9. tabulā norādītajām prasībām.

6. Ikviena puse nosaka procesus un procedūras, lai jūrnieki, kuri pēc pārbaužu veikšanas atzīti par neatbilstošiem veselības atbilstības standartiem vai kuriem ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz viņu spēju strādāt, jo īpaši attiecībā uz laiku, darba jomu vai darbības apgabalu, varētu pārsūdzēt savas lietas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts pārsūdzības noteikumiem.

7. Medicīniskajā sertifikātā, kas paredzēts I/9. noteikumā, obligāti jāiekļauj šāda informācija:

7.1. pilnvarojošā iestāde un prasība, saskaņā ar kuru dokuments ir izdots,

7.2. informācija par jūrnieku:

7.2.1. vārds un uzvārds,

7.2.2. dzimšanas datums, (datums/mēnesis/gads),

7.2.3. dzimums (vīrietis/sieviete),

7.2.4. valstspiederība

7.3. atzītā praktizējošā ārsta deklarācija:

7.3.1. apstiprinājums, ka eksaminācijas vietā ir pārbaudīti identifikācijas dokumenti: Jā/Nē,

7.3.2. dzirde atbilst STCW A-I/9. noteikuma prasībām: Jā/Nē,

7.3.3. dzirde bez palīglīdzekļiem ir apmierinoša: Jā/Nē,

7.3.4. redze atbilst STCW A-I/9. noteikuma prasībām: Jā/Nē,

7.3.5. krāsu redze^* atbilst STCW A-I/9. noteikuma prasībām: Jā/Nē,

7.3.5.1. pēdējās krāsu redzes pārbaudes datums,

7.3.6. jūrnieks ir piemērots novērošanas pienākumu pildīšanai: Jā/Nē,

7.3.7. jūrnieka atbilstībai nav noteikti ierobežojumi: Jā/Nē. Ja atbilde ir noliedzoša, norādiet ierobežojumus.

7.3.8. Vai jūrniekam ir kāda slimība, kuru var pasliktināt darba pienākumu izpildi jūrā vai kuras dēļ jūrnieks var kļūt nepiemērots šādam darbam vai apdraudēt citu uz kuģa esošo personu veselību: Jā/Nē.

7.3.9. pārbaudes datums: (datums/mēnesis/gads),

7.3.10. sertifikāta derīguma termiņš: (datums/mēnesis/gads),

7.4. Ziņas par izdevēju iestādi:

7.4.1. oficiāls izdevējas iestādes zīmogs (tostarp nosaukums),

7.4.2. Pilnvarotās personas paraksts,

7.5. jūrnieka paraksts, kas apstiprina, ka jūrnieks ir informēts par sertifikāta saturu un tiesībām uz pārskatīšanu saskaņā ar A-I/9. iedaļas 6. punktu.

8. Medicīniskie sertifikāti jāizdod valodā, kas ir valsts valoda izdevējā valstī. Ja šī valoda nav angļu valoda, tekstā iekļauj tulkojumu angļu valodā.

^* Piezīme. Krāsu redzes pārbaude jāveic tikai reizi sešos gados.

A-I/9. tabula

Minimālie jūrnieku redzes standarti

STCW Konvencijas noteikums	Jūrnieka kategorija	Redzes spēja tālumā ar palīglīdzekļiem¹		Redze tuvumā/vidējā attālumā	Krāsu redze³	Redzes lauki ⁴	Nakts aklums⁴	Diplopija (redzes dubultošanās)⁴
STCW Konvencijas noteikums	Jūrnieka kategorija	Viena acs	Otra acs	Abas acis kopā ar palīglīdzekļiem un bez tiem	Krāsu redze³	Redzes lauki ⁴	Nakts aklums⁴	Diplopija (redzes dubultošanās)⁴
I/11 II/1 II/2 II/3 II/4 II/5 VII/2	Kuģa kapteiņi, stūrmaņi un ierindas jūrnieki, kuriem jāveic novērošanas pienākumi	0,5 ²	0,5	Kuģa vadīšanai (piem., karšu un navigācijas publikāciju pētīšanai, komandtiltiņa mērinstrumentu un aprīkojuma lietošanai un navigācijas līdzekļu identificēšanai) nepieciešamā redze	Sk. 6. piezīmi.	Normāli redzes lauki	Redze, kas nepiecie- šama visu vajadzīgo funkciju veikšanai tumsā bez apgrūtinājuma	Nav novērojamas nozīmīgas pazīmes
I/11 III/1 III/2 III/3 III/4 III/5 III/6 III/7 VII/2	Visi mehāniķi, elektromehāniķi, ierindas elektriķi un ierindas jūrnieki, kas piedalās mašīntelpas sardzē	0,4 ⁵	0,4 (sk. 5. piezīmi)	Redze, kas nepieciešama instrumentu rādījumu nolasīšanai tuvā attālumā, aprīkojuma lietošanai un vajadzīgo sistēmu/sastāvdaļu identificēšanai	Sk. 7. piezīmi.	Pietiekami redzes lauki	Redze, kas nepieciešama visu vajadzīgo funkciju veikšanai tumsā bez apgrūtinājuma	Nav novērojamas nozīmīgas pazīmes
I/11 IV/2	GMDSS radiosakaru operatori	0,4	0,4	Redze, kas nepieciešama instrumentu rādījumu nolasīšanai tuvā attālumā, aprīkojuma lietošanai un vajadzīgo sistēmu/sastāvdaļu identificēšanai	Sk. 7. piezīmi.	Pietiekami redzes lauki	Redze, kas nepieciešama visu vajadzīgo funkciju veikšanai tumsā bez apgrūtinājuma	Nav novērojamas nozīmīgas pazīmes

Piezīmes:

¹ Vērtības norādītas decimālpierakstā (Snellena tabulas).

² Vienai acij ir ieteicams redzes asums vismaz 0,7, lai samazinātu iespēju, ka netiek atklāta slēpta acs slimība.

³ Saskaņā ar Starptautiskās Apgaismes komisijas [Commission Internationale de l'Eclairage] izdotajiem "Starptautiskajiem ieteikumiem attiecībā uz krāsu redzes prasībām transporta nozares darbiniekiem" (CIE-143-2001, tostarp visās turpmākās redakcijas).

⁴ To pārbauda klīniskais redzes speciālists, ja sākotnējos ārsta atzinumos tā norādīts.

⁵ Mašīntelpas personāla kopējai redzes spējai jābūt vismaz 0,4.

⁶ 1. vai 2. CIE krāsu redzes standarts.

⁷ 1., 2. vai 3. CIE krāsu redzes standarts.

A-I/10. iedaļa

Sertifikātu atzīšana

1. Konvencijas I/10. noteikuma 4. punktu attiecībā uz to sertifikātu neatzīšanu, kurus izdevusi valsts, kas nav Konvencijas dalībvalsts, nav jāinterpretē tādā nozīmē, ka tas dalībvalstīm liedz, izdodot savu sertifikātu, atzīt jūras praksi, kā arī izglītību un apmācību, kas iegūta pēc tādas valsts pilnvarojuma, kura nav Konvencijas dalībvalsts, ja attiecīga dalībvalsts, izdodot katru šādu sertifikātu, ievēro I/9. noteikumu un nodrošina, ka tiek izpildītas Konvencijas prasības attiecībā uz jūras praksi, izglītību, apmācību un kompetenci.

2. Ja Administrācija, kas atzinusi sertifikātu, disciplināru iemeslu dēļ atsauc savu atzīšanas apstiprinājumu, tā par attiecīgajiem apstākļiem informē dalībvalsti, kura izdevusi sertifikātu.

A-I/11. iedaļa

Sertifikātu derīguma termiņa pagarināšana

Profesionālā kompetence

1. Nepārtrauktu profesionālo kompetenci, ko paredz I/11. noteikums, pierāda:

1.1. ar to, ka ir iegūts apstiprināts jūras cenzs, kura laikā jūrnieks ir veicis savam sertifikātam atbilstošas funkcijas

1.1.1. kopā vismaz divpadsmit mēnešus pēdējo piecu gadu laikā vai

1.1.2. kopā vismaz trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu laikā tieši pirms sertifikāta termiņa pagarināšanas, vai

1.2. ar to, ka ir veiktas funkcijas, kuras uzskata par līdzvērtīgām 1. punkta 1. apakšpunktā noteiktajam jūras cenzam, vai

1.3. ar to, ka ir nokārtots apstiprināts tests, vai

1.4. ar to, ka ir sekmīgi pabeigts viens vai vairāki apstiprināti kursi, vai

1.5. ar to, ka ir iegūts vismaz trīs mēnešus ilgs apstiprināts jūras cenzs, veicot sertifikātam atbilstošas funkcijas ārštata amatā vai zemākā virsnieka pakāpē nekā tā, kurai attiecīgais sertifikāts ir derīgs, tieši pirms tam, kad saņemta pakāpe, kurai tas ir derīgs.

2. Konvencijas I/11. noteikumā noteiktajiem kompetences uzturēšanas un profesionālās pilnveides kursiem jābūt apstiprinātiem, un tajos jāietver izmaiņas, kas veiktas attiecīgajos nacionālajos un starptautiskajos noteikumos par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un jūras vides aizsardzību, un jāņem vērā attiecīgā kompetences standarta pilnveidošanu.

3. Nepārtrauktu profesionālo kompetenci, ko paredz I/11. noteikums, pierāda

3.1. ar apstiprinātu jūras cenzu, kura laikā veikti tankkuģa sertifikātam vai apstiprinājumam atbilstoši pienākumi kopā vismaz trīs mēnešus pēdējo piecu gadu laikā, vai

3.2. ar to, ka ir sekmīgi pabeigts viens vai vairāki apstiprināti mācību kursi.

A-I/12. iedaļa

Standarti, kas reglamentē trenažieru izmantošanu

1. DAĻA. VEIKTSPĒJAS STANDARTI

Vispārējie veiktspējas standarti trenažieriem, kurus izmanto apmācībā

1. Ikviena dalībvalsts nodrošina, lai visi trenažieri, kurus izmanto obligātajā apmācībā ar trenažieriem,

1.1. būtu piemēroti apmācības mērķiem un uzdevumiem;

1.2. spētu imitēt attiecīgā kuģa aprīkojuma darbības iespējas tik reāli, cik nepieciešams apmācības mērķiem, un ietvertu šāda aprīkojuma iespējas, iespēju robežas un iespējamos traucējumus;

1.3. radītu pietiekami reālus apstākļus cilvēka rīcībai, lai apmācāmie varētu apgūt apmācības mērķiem atbilstošās prasmes;

1.4. nodrošinātu kontrolētu darbības vidi, kurā var imitēt dažādus apstākļus, tostarp arī ārkārtas, bīstamas vai neparastas situācijas atbilstoši apmācības mērķiem;

1.5. nodrošinātu saskarni, caur kuru apmācāmais var mijiedarboties ar aprīkojumu, imitēto vidi un attiecīgā gadījumā ar instruktoru, un

1.6. ļautu instruktoram vadīt, pārraudzīt un reģistrēt nodarbību, lai pēc tam ar apmācāmo varētu efektīvi analizēt gūtos rezultātus.

Vispārējie veiktspējas standarti trenažieriem, kurus izmanto kompetences novērtēšanai

2. Ikviena dalībvalsts nodrošina, lai visi trenažieri, kurus izmanto Konvencijā paredzētās kompetences novērtēšanai vai tajā paredzētās kompetences saglabāšanas demonstrēšanai:

2.1. atbilstu konkrētajiem novērtēšanas mērķiem;

2.2. spētu imitēt attiecīgā kuģa aprīkojuma darbības iespējas tik reāli, cik nepieciešams apmācības mērķiem, un ietvertu šāda aprīkojuma iespējas, ierobežojumus un iespējamās kļūdas;

2.3. pietiekami reāli imitētu uzvedību, lai apmācāmie varētu parādīt novērtēšanas mērķiem atbilstošās prasmes;

2.4. nodrošinātu saskarni, caur kuru pretendents var mijiedarboties ar aprīkojumu un imitēto vidi;

2.5. nodrošinātu kontrolētu darbības vidi, kurā var imitēt dažādus apstākļus, tostarp arī ārkārtas, bīstamas vai neparastas situācijas atbilstoši novērtēšanas mērķiem, un

2.6. ļautu vērtētājam vadīt, pārraudzīt un reģistrēt nodarbību, lai varētu efektīvi novērtēt pretendentu gūtos rezultātus.

Papildu veiktspējas standarti

3. Papildus 1. un 2. punktā izklāstītajām pamatprasībām trenažieru aprīkojumam, uz ko attiecas šī iedaļa, jāatbilst turpmāk izklāstītajiem veiktspējas standartiem, kas norādīti atbilstoši konkrētajam aprīkojuma tipam.

Radiolokatora trenažieris

4. Radiolokatora trenažierim jāspēj imitēt darbības iespējas, kas piemīt navigācijas radiolokatora aprīkojumam, kurš atbilst visiem piemērojamiem veiktspējas standartiem, ko pieņēmusi Organizācija^*, un jābūt aprīkotam ar ierīcēm, kuras ļauj:

4.1. darboties stabilizētas relatīvās kustības režīmā un stabilizētas īstās kustības režīmā attiecībā pret jūru un jūras grunti;

4.2. imitēt meteoroloģiskos apstākļus, plūdmaiņas kustību, straumes, ēnas sektorus, neīstas atbalss signālus un citus faktorus, kas ietekmē radioviļņu izplatīšanos, un attēlot krasta līnijas, navigācijas bojas un meklēšanas un glābšanas radiolokatoru atbildētājus, un

4.3. radīt reālā laika darbības vidi, kas ietver vismaz divas kuģa stacijas, kas spēj mainīt sava kuģa kursu un ātrumu, un iekļaut parametrus vismaz 20 mērķa kuģiem un atbilstošus sakaru līdzekļus.

Automātiskās radiolokācijas informācijas apstrādes aparatūras (ARPA) trenažieris

5. ARPA trenažieriem jāspēj imitēt darbības iespējas, kas piemīt ARPA aparatūrai, kura atbilst visiem piemērojamajiem veiktspējas standartiem, ko pieņēmusi Organizācija, un tam jābūt aprīkotam ar ierīcēm:

5.1. manuālai un automātiskai mērķa atrašanās vietas noteikšanai,

5.2. informācijas sniegšanai par iepriekšējo maršrutu,

5.3. slēgto zonu izmantošanai,

5.4. vektoru/grafiskas laika skalas un datu parādīšanai uz ekrāna un

5.5. izmēģinājuma manevru veikšanai.

^* Sk. atbilstošos Organizācijas pieņemtos veiktspējas standartus.

2. DAĻA. CITI NOTEIKUMI

Mērķi apmācībai ar trenažieriem

6. Ikviena dalībvalsts nodrošina, lai mērķus un uzdevumus apmācībai ar trenažieriem noteiktu saistībā ar vispārēju apmācības programmu un lai konkrētos apmācības mērķus un uzdevumus izvēlētos tā, lai tie būtu pēc iespējas ciešāk saistīti ar uzdevumiem un praktisko darbu uz kuģa.

Apmācības procedūras

7. Veicot obligāto apmācību ar trenažieriem, instruktori nodrošina, lai:

7.1. apmācāmie iepriekš būtu atbilstoši informēti par nodarbības mērķiem un uzdevumiem un lai viņiem pirms nodarbības sākuma būtu pietiekami daudz laika, lai sagatavotos;

7.2. pirms jebkādu apmācības vai novērtēšanas nodarbību sākuma apmācāmajiem būtu pietiekami daudz laika iepazīties ar trenažieri un tā aprīkojumu;

7.3. viņu sniegtie norādījumi un nodarbībā nepieciešamā reakcija atbilstu noteiktajiem nodarbības mērķiem un uzdevumiem, kā arī apmācāmo pieredzei;

7.4. nodarbības efektīvi pārraudzītu, vajadzības gadījumā nodrošinot apmācāmā rīcības audio un vizuālu novērošanu, kā arī apkopojot ziņojumā apmācāmo novērtējumu pirms un pēc nodarbības;

7.5. ar apmācāmajiem tiktu efektīvi analizēti gūtie rezultāti, pārliecinoties, ka viņi ir sasnieguši apmācības mērķus un ka parādītajām praktiskajām prasmēm ir pietiekami augsts līmenis;

7.6. rezultātu analīzes laikā tiktu veicināta salīdzinošā novērtēšana un

7.7. trenažieru nodarbības tiktu gatavotas un pārbaudītas tā, lai nodrošinātu to piemērotību konkrētajiem apmācības mērķiem.

Novērtēšanas procedūras

8. Ja pretendentu spējas pierādīt viņu kompetences līmeni vērtē, izmantojot trenažierus, vērtētāji nodrošina, ka:

8.1. veiktspējas kritēriji ir noteikti skaidri un saprotami un ir piemēroti un pieejami pretendentiem;

8.2. novērtēšanas kritēriji ir skaidri un precīzi noteikti tā, lai nodrošinātu novērtējuma uzticamību un vienveidību un lai maksimāli paaugstinātu novērtējuma objektivitāti, līdz minimumam samazinot subjektīvu vērtējumu iespējamību;

8.3. pretendentus skaidri informē par uzdevumiem un/vai prasmēm, kas tiks vērtēti, un par uzdevumiem un efektivitātes kritērijiem, pēc kuriem noteiks viņu kompetenci;

8.4. novērtējot rezultātus, ņem vērā parastās darba procedūras un uzvedību mijiedarbībā ar citiem pretendentiem, kas strādā uz trenažiera, vai personālu, kas apkalpo trenažieri;

8.5. punktu vai atzīmju metodes rezultātu novērtēšanai, kamēr tās nav apstiprinātas, izmanto piesardzīgi;

8.6. galvenais kritērijs ir tas, ka pretendents vērtētājam pierāda spēju droši un efektīvi izpildīt uzdevumu.

Instruktoru un vērtētāju kvalifikācija^*

9. Ikviena dalībvalsts nodrošina, lai instruktoriem un vērtētājiem būtu atbilstoša kvalifikācija un pieredze konkrētajiem apmācības veidiem un līmeņiem un atbilstošai kompetences novērtēšanai, kā noteikts I/6. noteikumā un A-I/6. iedaļā.

^* Sagatavojot kursus, var noderēt attiecīgais(-ie) IMO paraugkurss(-i) un Rezolūcija Nr. MSC.64(67) "Ieteikumi attiecībā uz jauniem un grozītiem veiktspējas standartiem".

A-I/13. iedaļa

Izmēģinājumu veikšana

(Nav noteikumu).

A-I/14. iedaļa

Kompāniju atbildība

1. Gan kompānijas, gan kapteiņi, gan arī apkalpes locekļi ir atbildīgi par to, lai tiktu nodrošināta šajā iedaļā izklāstīto pienākumu pilnīga izpilde un lai tiktu veikti visi citi pasākumi, kas vajadzīgi, lai katrs apkalpes loceklis varētu ar pilnu izpratni sniegt savu ieguldījumu kuģa ekspluatācijas drošībā.

2. Kompānija katra tāda kuģa kapteinim, uz kuru attiecas šī Konvencija, sniedz rakstiskus norādījumus, izklāstot principus un procedūras, kas jāievēro, lai nodrošinātu, ka visiem jūrniekiem, kuri sāk strādāt uz kuģa, tiktu dota iespēja iepazīties ar kuģa aprīkojumu, ekspluatācijas procedūrām un citām ierīcēm, kas vajadzīgas pienācīgai viņu pienākumu izpildei, pirms viņiem uztic šo pienākumu veikšanu. Šādai politikai un procedūrām cita starpā jāparedz, ka:

2.1. visiem jūrniekiem, kas sāk strādāt uz kuģa, dod pietiekamu laiku, kurā viņi var iepazīties ar

2.1.1. konkrēto aprīkojumu, ko jūrnieks izmantos vai ekspluatēs, un

2.1.2. kuģa īpašajām sardzes pildīšanas, drošības, vides aizsardzības, kuģa aizsardzības un ārkārtas procedūrām un kārtību, kas jūrniekam jāzina, lai pienācīgi pildītu uzticētos pienākumus, un

2.2. tiek norīkots pieredzējis apkalpes loceklis, kuram būs jānodrošina, lai katram jūrniekam, kas sāk strādāt uz kuģa, tiktu dota iespēja saņemt pamatinformāciju viņam saprotamā valodā.

3. Kompānijas nodrošina to, lai kapteiņi, virsnieki un pārējais personāls, kuram uzticēti īpaši uzdevumi un pienākumi uz "ro-ro" pasažieru kuģiem, būtu pilnībā izgājuši ievadapmācību ar nolūku iegūt spējas, kas būtu atbilstošas to amatam un veicamajiem uzdevumiem un pienākumiem, ņemot vērā norādījumus šā Kodeksa B-I/14. iedaļā.

A-I/15. iedaļa

Pārejas noteikumi

(Nav noteikumu)

II NODAĻA
Standarti attiecībā uz kuģa kapteini un klāja komandu

A-II/1. iedaļa

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku

Kompetences standarts

1. Katram sertifikāta pretendentam:

1.1. jāapliecina kompetence operatīvajā līmenī veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-II/1. tabulas 1. slejā;

1.2. jābūt vismaz atbilstošam sertifikātam, lai veiktu uzdevumus, kas saistīti ar radiosakariem ultraīsviļņu diapazonā saskaņā ar Radionoteikumu prasībām, un

1.3. ja viņu norīko par atbildīgo par radiosakariem briesmu situācijās, jābūt atbilstošam sertifikātam, kas izdots vai atzīts saskaņā ar Radionoteikumu prasībām.

2. A-II/1. tabulas 2. slejā ir uzskaitītas minimālās zināšanas, izpratne un prasmes, kas nepieciešamas sertificēšanai.

3. Zināšanu līmenim par jautājumiem, kas uzskaitīti A-II/1. tabulas 2. slejā, jābūt pietiekamam, lai sardzes virsnieki varētu veikt savus sardzes pildīšanas pienākumus.^*

4. Apmācība un pieredze, kas nepieciešama, lai sasniegtu teorētisko zināšanu, izpratnes un prasmju vajadzīgo līmeni, jābalsta uz A-VIII/2. iedaļas 4-1. daļu "Principi, kas jāievēro, pildot navigācijas sardzi", un jāņem vērā arī šīs daļas prasības un šā Kodeksa B daļā sniegtie norādījumi.

5. Katram sertifikāta pretendentam jāsniedz pierādījumi, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-II/1. tabulas 3. un 4. slejā.

^* Kursu sagatavošanā var noderēt IMO kursu paraugs(-i).

Apmācība uz kuģa

6. Katram pretendentam uz sertificēšanu navigācijas sardzes virsnieka pienākumu veikšanai uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku, kura jūras prakse saskaņā ar II/1. noteikuma 2. punkta 2. apakšpunktu ir daļa no apmācības programmas, kas atzīta par atbilstošu šīs iedaļas prasībām, jāapgūst apstiprināta apmācības programma uz kuģa:

6.1. kas nodrošina, ka nepieciešamajā jūras prakses periodā pretendents gūst sistemātisku praktisku apmācību un pieredzi saistībā ar navigācijas sardzes virsnieka uzdevumu veikšanu un pienākumu un atbildības uzņemšanos, ņemot vērā šā Kodeksa B-II/1. iedaļā sniegtos norādījumus;

6.2. ko cieši pārrauga un kontrolē kvalificēti virsnieki uz kuģa, uz kura notiek apstiprināta jūras prakse, un

6.3. ko atbilstoši dokumentē prakses grāmatā vai līdzīgā dokumentā.^*

^* Prakses grāmatas sagatavošanā var palīdzēt atbilstošs(-i) IMO paraugkurss(-i) un līdzīgi Starptautiskās Kuģniecības federācijas dokumenti.

Piekrastes kuģošana

7. Attiecībā uz ierobežotu sertifikātu izdošanu darbam piekrastes kuģošanā no A-II/1. tabulas 2. slejā uzskaitītajiem jautājumiem var izlaist šādus jautājumus, ņemot vērā visu to kuģu drošību, kas kuģo tajos pašos ūdeņos:

7.1. jūrniecības astronomiju un

7.2. tās navigācijas un atrašanās vietas noteikšanas elektroniskās sistēmas, kas neietver ūdeņus, kuriem attiecīgais sertifikāts būs derīgs.

A-II/1. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku

Funkcija: kuģošana operatīvajā līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Plānot un veikt pārgājienu un noteikt atrašanās vietu	Jūrniecības astronomija Prasme izmantot debess ķermeņus, lai noteiktu kuģa atrašanās vietu Navigācija, izmantojot zemes un krasta orientierus Prasme noteikt kuģa atrašanās vietu, izmantojot: 1. krasta orientierus 2. navigācijas līdzekļus, tostarp bākas, signālugunis un bojas 3. kursa lagrēķinu, ņemot vērā vējus, plūdmaiņas, straumes un aplēsto ātrumu	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu, izmantojot karšu katalogus, kartes, navigācijas publikācijas, radionavigācijas brīdinājumus, sekstantu, azimuta spoguli, elektronisko navigācijas aprīkojumu, eholoti, kompasu	No navigācijas kartēm un publikācijām tiek iegūta nozīmīgā informācija, tā tiek pareizi interpretēta un atbilstoši izmantota Tiek precīzi identificētas visas iespējamās navigācijas briesmas Galvenā metode, ko izmanto kuģa atrašanās vietas noteikšanai, ir metode, kas vislabāk atbilst dominējošajiem apstākļiem un nosacījumiem Atrašanās vieta tiek noteikta instrumentu/sistēmu pieļaujamo kļūdu robežās Ticamība informācijai, kas iegūta ar galveno atrašanās vietas noteikšanas metodi, tiek pārbaudīta ar atbilstošiem starplaikiem Navigācijas informācijas aprēķini un mērījumi ir precīzi
	Padziļinātas zināšanas un prasme izmantot navigācijas kartes un publikācijas, piemēram, locijas, plūdmaiņu tabulas, paziņojumus jūrniekiem, radionavigācijas brīdinājumus un kuģu kustības informāciju Kuģa atrašanās vietas noteikšanas un navigācijas elektroniskās sistēmas		Izvēlētās kartes ir vislielākajā mērogā, kas piemērots attiecīgajam kuģošanas rajonam, un kartes un publikācijas tiek koriģētas saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju
	Prasme noteikt kuģa atrašanās vietu, izmantojot elektroniskos navigācijas līdzekļus		Navigācijas sistēmu darbības pārbaudes un testi atbilst ražotāja ieteikumiem un labai kuģošanas praksei
	Eholotes Prasme strādāt ar aprīkojumu un pareizi izmantot informāciju Kompasi - magnētiskie un žirokompasi Zināšanas par magnētisko kompasu un žirokompasu darbības principiem
	Prasme noteikt magnētisko kompasu un žirokompasu labojumus, izmantojot jūrniecības astronomijas līdzekļus un krasta orientierus, un ņemt vērā šādus labojumus		Tiek noteikti magnētisko kompasu un žirokompasu labojumi, un tiek attiecīgi koriģēts kurss un peilējumi
	Stūrēšanas vadības sistēmas
	Zināšanas par stūrēšanas vadības sistēmām, darba procedūrām un pārslēgšanos no manuālās uz automātisko vadību un otrādi. Vadības sistēmu regulēšana optimālai darbībai		Izvēlētais stūrēšanas vadības režīms ir vispiemērotākais pastāvošajiem meteoroloģiskajiem, jūras un satiksmes apstākļiem un paredzētajiem manevriem
	Meteoroloģija
	Prasme izmantot un interpretēt informāciju, kas iegūta no kuģa meteoroloģiskajiem instrumentiem		Meteoroloģisko apstākļu mērījumi un novērojumi ir precīzi un atbilst pārgājienam
	Zināšanas par dažādām meteoroloģiskajām sistēmām, ziņošanas procedūrām un reģistrēšanas sistēmām
	Prasme izmantot pieejamo meteoroloģisko informāciju		Meteoroloģiskā informācija tiek interpretēta un izmantota pareizi
Pildīt drošu navigācijas sardzi	Sardze Padziļinātas zināšanas par Starptautisko Kuģu sadursmju novēršanas noteikumu saturu, piemērošanu un mērķiem Padziļinātas zināšanas par principiem, kas jāievēro, pildot navigācijas sardzi Maršruta izstrādāšana saskaņā ar Vispārējiem maršrutu izstrādāšanas noteikumiem Ar navigācijas iekārtām iegūtas informācijas izmantošana drošas navigācijas sardzes pildīšanai Zināšanas par kuģa vadības metodēm ierobežotas redzamības apstākļos Ziņošana saskaņā ar Vispārējiem principiem attiecībā uz kuģu ziņošanas sistēmām un ar kuģu satiksmes vadības dienesta (VTS) procedūrām	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Sardzes veikšana, pārņemšana un nodošana atbilst apstiprinātiem principiem un procedūrām Pienācīga novērošana tiek veikta visu laiku un tādā veidā, kas atbilst apstiprinātiem principiem un procedūrām. Ugunis, zīmes un skaņas signāli atbilst grozīto 1972. gada Starptautisko Kuģu sadursmju novēršanas noteikumu prasībām un tiek pareizi pazītas Satiksmes, kuģa un vides uzraudzības biežums un apmērs atbilst apstiprinātiem principiem un procedūrām Ar kuģa navigāciju saistītā kustība un darbības tiek atbilstoši reģistrētas Atbildība par drošu kuģošanu vienmēr ir noteikta nepārprotami, tostarp laika posmos, kad kapteinis ir uz komandtiltiņa un kad tiek izmantoti loča pakalpojumi
	Komandtiltiņa resursu pārvaldība Zināšanas par komandtiltiņa resursu pārvaldības principiem, tostarp: 1. zināšanas par resursu sadalījumu, piešķīrumu un prioritātēm 2. zināšanas par efektīviem sakariem 3. pārliecība par sevi un vadītāja spējas 4. situācijas apzināšanās	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā apmācībā 2. apstiprinātā darba pieredzē 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažieri	Resursus sadala un piešķir pēc vajadzības atbilstošā prioritārā secībā, lai veiktu nepieciešamos uzdevumus Paziņojumus skaidri un nepārprotami pārraida un uztver Apšaubāmus lēmumus un/vai rīcību atbilstoši apšauba un uz tiem atbilstoši reaģē Identificē efektīvas vadītāja spējas Komandas biedrs(-i) precīzi izprot esošo un prognozējamo kuģa stāvokli, kuģošanas ceļu un ārējo vidi
Radiolokatora un automātiskās radiolokācijas informācijas apstrādes aparatūras (ARPA) izmantošana drošas kuģošanas nodrošināšanai Piezīme. Apmācība darbam ar ARPA un attiecīgās kompetences novērtēšana nav vajadzīga personām, kas strādā tikai uz tādiem kuģiem, kas nav aprīkoti ARPA. Šo ierobežojumu atspoguļo apstiprinājumā, kas izdots attiecīgajam jūrniekam	Navigācija ar radiolokatoru Zināšanas par radiolokatoru un automātiskās radiolokācijas informācijas apstrādes aparatūras (ARPA) darbības pamatiem Prasme izmantot radiolokatoru un interpretēt un analizēt ar tā palīdzību iegūto informāciju, tostarp: attiecībā uz veiktspēju: 1. apstākļi, kas ietekmē veiktspēju un precizitāti 2. attēla regulēšana un uzturēšana 3. nepareizu rādījumu, neīstu atbalss signālu, atstarošanās no jūras virsmas u. c. noteikšana, radiolokācijas bākas, meklēšanas un glābšanas radiolokatoru atbildētāji (SART)	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā, izmantojot radiolokatora trenažieri un ARPA trenažieri, kā arī darba pieredzes novērtēšana	Informācija, kas iegūta, izmantojot radiolokatoru un ARPA, tiek pareizi interpretēta un analizēta, ņemot vērā aprīkojuma ierobežojumus un pastāvošos apstākļus un nosacījumus
	attiecībā uz izmantošanu: 1. attālums un peilējums; citu kuģu kurss un ātrums; vistuvākās pietuvošanās laiks un distance kuģiem, kuru kursi krustojas, kuri dodas viens otram pretī vai apdzen 2. kritisko atbalss signālu identificēšana; citu kuģu kursa un ātruma izmaiņu atklāšana; sava kuģa kursa vai ātruma izmaiņu ietekme 3. grozīto 1972. gada Starptautisko Kuģu sadursmju novēršanas noteikumu piemērošana 4. mērķa kursa noteikšanas (plotting) metodes un relatīvās un īstās kustības jēdzieni 5. paralēlo indeksu tehnika		Pasākumi, ko veic, lai izvairītos no pārliekas satuvināšanās vai sadursmes ar citiem kuģiem, atbilst grozītajiem 1972. gada Starptautiskajiem Kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem Lēmumi mainīt kursu un/vai ātrumu ir gan laicīgi izdarīti, gan atbilstoši atzītajai kuģošanas praksei Kuģa kursa un ātruma korekcijas ļauj nodrošināt kuģošanas drošību Sazināšanās vienmēr ir nepārprotama un kodolīga, un komandas tiek apstiprinātas atbilstošai labai jūras praksei Manevrēšanas signāli tiek doti atbilstošā brīdī un saskaņā ar grozītajiem 1972. gada Starptautiskajiem Kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem
Piezīme. Apmācība darbam ar ARPA un attiecīgās kompetences novērtēšana nav vajadzīga personām, kas strādā tikai uz tādiem kuģiem, kas nav aprīkoti ARPA. Šo ierobežojumu atspoguļo apstiprinājumā, kas izdots attiecīgajam jūrniekam	Galvenie ARPA veidi, to attēla īpatnības, veiktspējas standarti un briesmas, ko var radīt pārmērīga paļaušanās ARPA Prasme strādāt ar ARPA un interpretēt un analizēt ar tās palīdzību iegūto informāciju, tostarp: 1. sistēmas veiktspēja un precizitāte, sekošanas iespējas un ierobežojumi un datu apstrādes kavēšanās 2. ekspluatācijas brīdinājumu un sistēmas testu izmantošana 3. mērķa atklāšanas un noteikšanas metodes un to ierobežojumi 4. īstās un relatīvās kustības vektori, mērķa informācijas un bīstamo zonu grafiskais attēlojums 5. informācijas iegūšana un analīze, kritiskie atbalss signāli, izslēgšanas zonas un izmēģinājuma manevri
Elektroniskās jūras navigācijas karšu sistēmas (ECDIS) izmantošana, lai saglabātu kuģošanas drošību Piezīme. Apmācība ECDIS izmantošanai un tās novērtēšana nav nepieciešama jūrniekiem, kas strādā tikai uz tādiem kuģiem, kas nav aprīkoti ar ECDIS Šo ierobežojumu atspoguļo apstiprinājumā, kas izdots attiecīgajam jūrniekam	Navigācija, izmantojot ECDIS ECDIS ekspluatācijas iespēju un ierobežojumu pārzināšana, tostarp: 1. padziļināta izpratne par elektroniskās navigācijas kartes (ENC) datiem, to precizitāti, attēlošanas principiem, parādīšanas iespējām un citiem kartes datu formātiem 2. briesmas, kas var rasties, pārmērīgi paļaujoties uz šiem datiem 3. to ECDIS funkciju pārzināšana, kas paredzētas spēkā esošajos veiktspējas standartos Profesionāla ECDIS izmantošana un ar tās palīdzību iegūtās informācijas interpretēšana un analizēšana, tostarp: 1. to funkciju izmantošana, kas ir apvienotas ar citām navigācijas sistēmām dažādās iekārtās, tostarp vēlamo iestatījumu pienācīga funkcionēšana un koriģēšana 2. droša informācijas uzraudzīšana un koriģēšana, tostarp savas atrašanās vietas noteikšana, jūras rajona parādīšana, režīma un virziena noteikšana, kartes datu parādīšana, maršruta uzraudzīšana, lietotāja izveidotu informācijas slāņu, saskares punktu (ja ir saskarne ar AIS un/vai radara sekošanas funkciju) un radara pārklājuma funkciju (ja ir nodrošināta atbilstoša saskarne) izmantošana 3. kuģa atrašanās vietas apstiprināšana, izmantojot alternatīvus līdzekļus 4. efektīva iestatījumu izmantošana, lai nodrošinātu atbilstību darba procedūrām, tostarp trauksmes parametru izmantošana, lai novērstu uzskriešanu uz sēkļa un noteiktu distanci līdz saskares punktiem un īpašām zonām, kartes datu pilnīguma novērtēšana un noteikšana, vai karte ir atjaunināta. kā arī rezerves kopēšana 5. iestatījumu un vērtību koriģēšana atbilstoši esošajiem apstākļiem 6. situācijas apzināšanās, izmantojot ECDIS, tostarp prasme noteikt, vai ūdeņi ir droši, apdraudējuma tuvumu un straumes virzienu un ātrumu, izvēlēties kartes datus un mērogu, novērtēt maršruta piemērotību, paredzēt un novērst sadursmes un novērtēt devēju integritāti	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 2. apstiprinātā apmācībā, izmantojot ECDIS trenažieri	Pārrauga ECDIS informāciju tā, lai veicinātu drošu navigāciju Pareizi tiek interpretēta un analizēta no ECDIS iegūtā informācija (tostarp, izmantojot radara pārklājumu un/vai radara sekošanas funkciju, ja tāda ir pieejama), ņemot vērā iekārtu ierobežojumus, visus pievienotos devējus (tostarp radara un AIS, ja ir nodrošināta atbilstoša saskarne) un pastāvošos apstākļus un nosacījumus. Navigācijas drošību saglabā, koriģējot kuģa kursu un ātrumu, izmantojot no ECDIS vadāmas ceļa līnijas ieturēšanas funkcijas (ja tādas ir pieejamas) Sazināšanās vienmēr ir nepārprotama un kodolīga, un komandas tiek apstiprinātas atbilstošai labai jūras praksei
Reaģēt avārijas situācijās	Avārijas pasākumi Piesardzības pasākumi pasažieru aizsardzībai un drošībai avārijas situācijās Sākotnējie pasākumi, kas jāveic pēc sadursmes vai uzskriešanas uz sēkļa; bojājumu sākotnējais novērtējums un novēršana (damage control) Izpratne par procedūrām, kuras jāizmanto personu glābšanai jūrā, palīdzības sniegšanai kuģim briesmās, reaģēšanai avārijas situācijās, kas rodas ostā	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. praktiskajā apmācībā	Tiek precīzi noteikts avārijas situācijas veids un apmērs Sākotnējie pasākumi un, ja vajadzīgs, kuģa manevri ir saskaņā ar avārijas rīcības plāniem un atbilst situācijas steidzamībai un avārijas situācijas veidam
Reaģēt uz briesmu signālu jūrā	Meklēšana un glābšana IMO Tirdzniecības kuģu meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas (MERSAR) satura zināšana	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti praktiskā instruktāžā vai apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams	Briesmu vai avārijas signāls tiek nekavējoties atpazīts Tiek pildīti un ievēroti avārijas rīcības plāni un instrukcijas, ko paredz pastāvīgie rīkojumi (standing orders)
Izmantot IMO Jūras sakaru standartteicienus un angļu valodas lietošana rakstveidā un mutvārdos	Angļu valoda Pietiekamas angļu valodas zināšanas, lai virsnieks varētu lietot kartes un citas navigācijas publikācijas, saprastu meteoroloģisko informāciju un ziņojumus par kuģa drošību un darbību, sazinātos ar citiem kuģiem un krasta stacijām un veiktu virsnieka pienākumus arī daudzvalodu apkalpē, tostarp prasme lietot un saprast Jūras navigācijas standartteicienu vārdnīcu, kas aizstāta ar IMO Jūras sakaru standartteicieniem	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti praktiskā instruktāžā	Navigācijas publikācijas par kuģa drošību un ziņojumi angļu valodā tiek interpretēti vai izveidoti pareizi Sazināšanās ir skaidra un tiek saprasta
Pārraidīt un uztvert informāciju ar gaismas signalizāciju	Gaismas signalizācija Prasme izmantot Starptautisko signālu kodu. Prasme pārraidīt un uztvert Morzes gaismas trauksmes signālu "SOS", kas noteikts grozīto 1972. gada Starptautisko kuģu sadursmju novēršanas noteikumu VI pielikumā un Starptautiskā signālu koda 1. papildinājumā, un vizuāli ar gaismām parādīt atsevišķu burtu signālus, kas arī noteikti Starptautiskajā signālu kodā	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti praktiskā instruktāžā un demonstrācijā	Sazināšanās operatora atbildības zonā vienmēr ir veiksmīga
Manevrēt kuģi	Kuģa manevrēšana un vadība Zināšanas par: 1. pilnās kravnesības, iegrimes, galsveres, ātruma un zemķīļa rezerves ietekmi uz cirkulācijas diametriem un apstāšanās attālumiem 2. vēja un straumes ietekmi uz kuģa vadīšanu 3. manevriem un procedūrām pār bortu pārkritušu personu glābšanai 4. pakaļgala iegrimes palielināšanos gaitā, seklūdeni un līdzīgām ietekmēm 5. atbilstošām noenkurošanas un pietauvošanās procedūrām	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā uz vadāma kuģa modeļa gadījumos, kuros tas piemērojams	Parastos manevros netiek pārsniegti kuģa piedziņas, stūrēšanas un enerģētisko sistēmu drošas ekspluatācijas ierobežojumi Kuģa kursa un ātruma korekcijas ļauj nodrošināt kuģošanas drošību

Funkcija: kravas apstrāde un izvietošana operatīvajā līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Uzraudzīt kravu iekraušanu, izvietošanu, nostiprināšanu un izkraušanu un kravai nepieciešamo apstākļu nodrošināšana reisa laikā	Kravu apstrāde, izvietošana un nostiprināšana Zināšanas par kravas ietekmi, tostarp par smagas kravas ietekmi, uz kuģa jūrasspēju un noturību Zināšanas par kravu, tostarp bīstamo, riskanto un kaitīgo kravu, drošu apstrādi, izvietošanu un nostiprināšanu un par to ietekmi uz cilvēku dzīvības un kuģa drošību Prasme izveidot un saglabāt efektīvu sazināšanos iekraušanas un izkraušanas laikā	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams	Kravas operācijas tiek veiktas saskaņā ar kravas plānu vai citiem dokumentiem un noteiktajām drošības normām/noteikumiem, aprīkojuma ekspluatācijas norādījumiem un ierobežojumiem kravas izvietošanai uz kuģa Bīstamo, riskanto un kaitīgo kravu apstrāde atbilst starptautiskajiem noteikumiem un atzītiem standartiem, kā arī drošas prakses kodeksiem Sazināšanās ir skaidra un tiek saprasta, un vienmēr ir veiksmīga
Apsekot kravas telpas, lūku vākus un balasta tankus un ziņot par defektiem un bojājumiem	Zināšanas^* un prasme paskaidrot, kur meklēt bojājumus un defektus, kurus visbiežāk rada: 1. iekraušanas un izkraušanas operācijas 2. korozija 3. skarbi meteoroloģiskie apstākļi Prasme noteikt, kuras kuģa daļas jāpārbauda katrā reizē, lai noteiktā laikposmā aptvertu visas daļas Identificēt tos kuģa konstrukcijas elementus, kuri ir kritiski kuģa drošībai Noteikt korozijas cēloņus kravas telpās un balasta tankos un veidu, kā koroziju iespējams atklāt un novērst Zināšanas par procedūrām, kā veicamas apskates Prasme izskaidrot, kā nodrošināt defektu un bojājumu uzticamu atklāšanu Izpratne par "paplašinātas apskates programmas" mērķiem	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams	Apskates tiek veiktas saskaņā ar noteiktajām procedūrām, un defekti un bojājumi tiek atklāti, un par tiem pienācīgi paziņo Ja nav atklāti nekādi defekti vai bojājumi, testu un pārbaužu rezultāti nepārprotami norāda uz atbilstošu kompetenci procedūru izmantošanā un prasmi atšķirt normālas un bojātas kuģa daļas

^* Jāsaprot, ka stūrmaņiem nav jābūt kvalificētiem kuģu inspicēšanas veikšanā.

Funkcija: kuģa procesu vadība un rūpes par personām uz kuģa operatīvajā līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Nodrošināt piesārņojuma novēršanas prasību ievērošanu	Jūras vides piesārņojuma novēršana un piesārņojuma novēršanas procedūras Zināšanas par piesardzības pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu jūras vides piesārņojumu Piesārņojuma novēršanas procedūras un viss ar tām saistītais aprīkojums Izpratne par preventīvu pasākumu nozīmi jūras vides aizsardzībā	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā	Kuģa operāciju uzraudzības procedūras un atbilstības MARPOL konvencijas prasībām nodrošināšana tiek pilnībā ievērota Veic darbības, lai nodrošinātu labu reputāciju vides aizsardzības jomā
Saglabāt kuģa jūrasspēju	Kuģa noturība Praktiskas zināšanas par noturības, galsveres un slodžu tabulām, diagrammām un slodžu aprēķināšanas aprīkojumu un to piemērošanu Izpratne par pamatpasākumiem, kas jāveic peldspējas daļējas zaudēšanas gadījumā Ūdensnecaurlaidības pamatprincipu izpratne Kuģa konstrukcija Vispārējas zināšanas par galvenajiem kuģa konstrukcijas elementiem un dažādo detaļu pareizajiem nosaukumiem	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Pie visiem kravas apstākļiem noturības nosacījumi atbilst IMO kuģu noturības kritērijiem Pasākumi, lai nodrošinātu un saglabātu kuģa ūdensnecaurlaidību, atbilst pieņemtajai praksei
Novērst, kontrolēt un cīnīties ar ugunsgrēku uz kuģa	Ugunsdrošība un ugunsdzēsības ierīces Prasme organizēt ugunsgrēka mācību trauksmes Zināšanas par ugunsgrēku veidiem un stadijām Zināšanas par ugunsdzēsības sistēmām Zināšanas par to, kā jārīkojas ugunsgrēka gadījumā, tostarp, ja ugunsgrēks saistīts ar degvielas un eļļas sistēmām	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā ugunsdzēsības apmācībā un pieredzē, kā noteikts A-VI/3. iedaļā	Pareizi tiek noteikts problēmas veids un apmērs, un sākotnējās darbības atbilst avārijas pasākumiem un kuģa avārijas rīcības plāniem Evakuācijas, avārijas izslēgšanas un izolēšanas procedūras atbilst avārijas situācijas veidam un tiek ātri īstenotas. Prioritāšu secība un ziņojumu sagatavošanas, kuģa personāla informēšanas līmeņi un laiks atbilst avārijas situācijas veidam un atspoguļo problēmas steidzamību
Izmantot glābšanas līdzekļus	Dzīvības glābšana Prasme organizēt kuģa atstāšanas mācību trauksmes un zināšanas par glābšanās peldlīdzekļiem un glābšanas laivām, ierīcēm un pasākumiem to nolaišanai ūdenī un par to aprīkojumu, tostarp par radiotehnisko glābšanas līdzekļu, satelītu EPIRB (satelīta avārijas atrašanās vietas indikācijas radiobojas), SART (meklēšanas un glābšanas radiolokatoru atbildētājs), hidrotērpu un siltuma aizsarglīdzekļu izmantošanu	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā un pieredzē, kā noteikts A-VI/2. iedaļas 1.-4. punktā	Darbības kuģa atstāšanas un glābšanās situācijās atbilst dominējošajiem apstākļiem un nosacījumiem un ir saskaņā ar pieņemto drošības praksi un standartiem
Sniegt pirmo medicīnisko palīdzību uz kuģa	Medicīniskā palīdzība Medicīnas rokasgrāmatu un pa radio sniegto konsultāciju praktiska izmantošana, tostarp prasme efektīvi rīkoties, izmantojot šādas zināšanas negadījumu vai slimību gadījumā, kas var rasties uz kuģa	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā, kā noteikts A-VI/4. iedaļas 1.-3. punktā	Ievainojumu vai slimību iespējamais cēlonis, veids un apmērs tiek ātri noteikts, un ārstēšana līdz minimumam samazina dzīvības apdraudējumu
Uzraudzīt tiesību aktu prasību izpildi	Praktiskas pamatzināšanas par attiecīgajām IMO konvencijām attiecībā uz cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un jūras vides aizsardzību	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti pārbaudēs vai apstiprinātā apmācībā	Tiesību aktu prasības attiecībā uz cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un jūras vides aizsardzību tiek noteiktas pareizi
Piemērot vadītāja un kopīga darba prasmes	Praktiskās zināšanas par kuģa personāla vadību un apmācību Zināšanas par attiecīgajām starptautiskajām jūras konvencijām un ieteikumiem un valsts tiesību aktiem	Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā apmācībā 1. apstiprinātā darba pieredzē 3. praktiskā kompetences demonstrēšanā
Piemērot vadītāja un kopīga darba prasmes	Prasme piemērot uzdevumu un darba slodzes vadību, tostarp: 1. īstenot plānošanu un koordināciju 2. norīkot personālu 3. nepārkāpt laika un resursu ierobežojumus 4. noteikt prioritātes Zināšanas par efektīvu resursu pārvaldību un prasme to piemērot: 1. resursu sadalīšana, piešķiršana un prioritāšu noteikšana 2. efektīva saziņa gan uz kuģa, gan ar krastu 3. lēmumu pieņemšana, ņemot vērā kopīgā darbā gūto pieredzi 4. pārliecība par sevi un prasme vadīt, tostarp motivēt 5. spēja apzināties situāciju		Apkalpei tiek sadalīti pienākumi, un tā tiek informēta par gaidāmajiem darba un uzvedības standartiem veidā, kas atbilst konkrētajām personām Apmācības mērķi un darbības ir pamatotas ar esošās kompetences un spēju novērtējumu, kā arī ar ekspluatācijas prasībām Pierāda, ka operācijas ir saskaņā ar piemērojamajām normām Operācijas plāno un resursus sadala pēc vajadzības atbilstošā prioritārā secībā, lai veiktu nepieciešamos uzdevumus Paziņojumus skaidri un nepārprotami pārraida un uztver Demonstrē efektīvas vadītāja prasmes Atbilstošais(-ie) komandas biedrs(-i) precīzi izprot esošo un prognozējamo kuģa stāvokli, kuģošanas ceļu un ārējo vidi Pieņem konkrētajā situācijā visefektīvākos lēmumus
	Zināšanas un prasme piemērot lēmumu pieņemšanas metodes: 1. situāciju un riska novērtēšana 2. radīto iespēju noteikšana un novērtēšana 3. rīcības virzības izvēle 4. rezultātu efektivitātes izvērtēšana
Veicināt personāla un kuģa drošību	Zināšanas par izdzīvošanas paņēmieniem Zināšanas par ugunsdrošību un prasme nodzēst ugunsgrēku Zināšanas par elementāro pirmo palīdzību Zināšanas par personīgo drošību un sociālo atbildību	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā un pieredzē, kā norādīts A-VI/2. iedaļas 1.-4. punktā	Pareizi izmanto atbilstošu drošības aprīkojumu un aizsarglīdzekļus Vienmēr ievēro procedūras un darba drošības tehniku, kuras nolūks ir aizsargāt personālu un kuģi Vienmēr ievēro organizatoriskās procedūras, kas paredzētas jūras vides aizsardzībai Sākotnējie pasākumi, ko veic, saprotot, ka ir iestājusies avārijas situācija, atbilst pieņemtajai praksei un procedūrām

A-II/2. iedaļa

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības kapteiņiem un kapteiņa vecākajiem palīgiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku

Kompetences standarts

1. Katram pretendentam uz sertificēšanu kapteiņa vai kapteiņa vecākā palīga pienākumu veikšanai uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku, jāapliecina kompetence vadības līmenī veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-II/2. tabulas 1. slejā.

2. A-II/2. tabulas 2. slejā ir uzskaitītas minimālās zināšanas, izpratne un prasmes, kas nepieciešamas sertificēšanai. Šis uzskaitījums ietver, paplašina un padziļina prasības, kas A-II/1. tabulas 2. slejā norādītas navigācijas sardzes virsniekiem.

3. Ņemot vērā, ka galīgā atbildība par kuģa, tā pasažieru, apkalpes un kravas drošību un par jūras vides aizsardzību pret kuģa radīto piesārņojumu gulstas uz kapteini un ka kapteiņa vecākajam palīgam jābūt pastāvīgi gatavam uzņemties šo atbildību, novērtējumam attiecībā uz šiem jautājumiem jābūt tādam, lai varētu pārbaudīt viņu prasmi apgūt visu pieejamo informāciju, kas attiecas uz kuģa, tā pasažieru, apkalpes vai kravas drošību vai jūras vides aizsardzību.

4. A-II/1. tabulas 2. slejā uzskaitīto jautājumu zināšanas līmenim jābūt pietiekamam, lai pretendents varētu strādāt kuģa kapteiņa vai kapteiņa vecākā palīga amatā^*.

5. Teorētisko zināšanu, izpratnes un prasmju līmenis, kas nepieciešams saskaņā ar dažādām A-II/1. tabulas 2. slejas daļām, var atšķirties atkarībā no tā, vai sertifikātam jābūt derīgam kuģiem ar bruto tilpību 3000 BT vai lielāku vai kuģiem ar bruto tilpību no 500 BT līdz 3000 BT.

6. Apmācībā un pieredzē, kas nepieciešama, lai sasniegtu teorētisko zināšanu, izpratnes un prasmju vajadzīgo līmeni, jāņem vērā šīs daļas attiecīgās prasības un norādījumi, kas sniegti šā Kodeksa B daļā.

7. Katram sertifikāta pretendentam jāsniedz pierādījumi, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-II/2. tabulas 3. un 4. slejā.

Piekrastes kuģošana

8. Administrācija var izdot ierobežotu sertifikātu darbam uz kuģiem, kas veic tikai piekrastes kuģošanu, un šāda sertifikāta izdošanai var izlaist tādus jautājumus, kuri neattiecas uz attiecīgajiem ūdeņiem vai kuģiem, ņemot vērā ietekmi uz visu to kuģu drošību, kas var atrasties tajos pašos ūdeņos.

^* Kursu sagatavošanā var noderēt IMO kursu paraugs(-i).

A-II/2. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku

Funkcija: kuģošana vadības līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Plānot reisu un vadīt kuģi	Reisa plānošana un kuģošana visos apstākļos ar atbilstošām metodēm kursa noteikšanai (plotting) okeānā, ņemot vērā, piemēram: 1. ierobežotus ūdeņus 2. meteoroloģiskos apstākļus 3. ledu 4. ierobežotu redzamību 5. satiksmes sadales sistēmas 6. kuģu satiksmes vadības dienestu (VTS) darbības rajonus 7. rajonus ar pastiprinātu plūdmaiņu ietekmi Maršruta izstrādāšana saskaņā ar Vispārējiem maršrutu izstrādāšanas noteikumiem Ziņošana saskaņā ar Vispārējiem kuģu ziņošanas sistēmu principiem un VTS procedūrām	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 3. apstiprinātā apmācībā, ar laboratorijas aprīkojumu, izmantojot karšu katalogus, kartes, navigācijas publikācijas un kuģa aprīkojumu	Reisam nepieciešamais aprīkojums, kartes un navigācijas publikācijas ir uzskaitītas un atbilst reisa drošai veikšanai Maršruta izvēli pamato fakti un statistikas dati, kas iegūti no atbilstošiem avotiem un publikācijām Atrašanās vietas, kursu, attāluma un laika aprēķini ir pareizi un atbilst navigācijas iekārtu pieņemtajiem precizitātes standartiem Precīzi tiek noteikti visi iespējamie draudi kuģošanai
Noteikt atrašanās vietu un pārbaudīt noteiktās atrašanās vietas precizitāti ar visiem pieejamajiem paņēmieniem	Kuģa atrašanās vietas noteikšana visos apstākļos: 1. izmantojot jūrniecības astronomijas novērojumus 2. izmantojot krasta orientierus, tostarp prasme izmantot atbilstošas kartes, paziņojumus jūrniekiem un citas publikācijas, lai novērtētu noteiktās atrašanās vietas precizitāti, 3. izmantojot mūsdienīgus elektroniskos navigācijas līdzekļus, tostarp specifiskas zināšanas par to darbības principiem, ierobežojumiem, kļūdu avotiem, nepareizu rādījumu atklāšanu un koriģēšanas metodēm, lai iegūtu precīzu atrašanās vietu	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu: 1) kartes, jūrniecības gadagrāmatu, planšetes, hronometru, sekstantu un kalkulatoru 2) kartes, navigācijas publikācijas un instrumentus (azimuta spoguli, sekstantu, lagu, eholoti, kompasu) un ražotāja instrukcijas 3) radaru, elektroniskās pozīcijas noteikšanas sistēmas, satelīta navigācijas sistēmas un atbilstošas jūras navigācijas kartes un publikācijas	Galvenā izvēlētā metode kuģa atrašanās vietas noteikšanai vislabāk atbilst dominējošajiem apstākļiem un nosacījumiem Atrašanās vieta, kas noteikta, izmantojot jūrniecības astronomijas novērojumus, ir pieļaujamās precizitātes robežās Atrašanās vieta, kas noteikta, izmantojot krasta orientierus, ir pieļaujamās precizitātes robežās Noteiktās atrašanās vietas precizitāte ir pareizi novērtēta Atrašanās vieta, kas noteikta, izmantojot elektroniskos navigācijas līdzekļus, ir izmantoto sistēmu precizitātes standartu robežās Tiek noteiktas iespējamās kļūdas, kas ietekmē noteiktās atrašanās vietas precizitāti, un tiek atbilstoši izmantotas metodes, lai līdz minimumam samazinātu sistēmas kļūdu ietekmi uz noteikto atrašanās vietu
Noteikt un ņemt vērā kompasa labojumus	Prasme noteikt un ņemt vērā magnētisko kompasu un žirokompasu labojumus Zināšanas par magnētisko kompasu un žirokompasu darbības principiem Izpratne par sistēmām, kuras vada galvenais žirokompass, un zināšanas par žirokompasu pamattipu darbību un apkopi	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu, izmantojot jūrniecības astronomijas novērojumus, krasta peilējumus un magnētisko kompasu un žirokompasu rādījumu salīdzinājumu	Magnētisko kompasu un žirokompasu kļūdu pārbaužu metode un biežums nodrošina informācijas precizitāti
Koordinēt meklēšanas un glābšanas operācijas	Padziļinātas zināšanas un prasme piemērot procedūras, kas ietvertas IMO Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas (IAMSAR) rokasgrāmatā	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu, izmantojot attiecīgas publikācijas, kartes, meteoroloģiskos datus, iesaistīto kuģu datus, radiosakaru aprīkojumu un citas pieejamās iekārtas, un vienu vai vairākus no šiem: 1. apstiprinātu meklēšanas un glābšanas apmācības kursu 2. apstiprinātu apmācību ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 3. apstiprinātu apmācību, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Meklēšanas un glābšanas operāciju koordinēšanas plāns atbilst starptautiskajiem norādījumiem un standartiem Visos meklēšanas un glābšanas operāciju posmos tiek nodibināti radiosakari un ievērotas pareizas saziņas procedūras
Noteikt sardzes pasākumus un procedūras	Padziļinātas zināšanas par grozīto 1972. gada Starptautisko Kuģu sadursmju novēršanas noteikumu saturu, piemērošanu un mērķiem Padziļinātas zināšanas par to principu satura piemērošanu un mērķiem, kas jāievēro, pildot navigācijas sardzi	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātu apmācību ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams	Sardzes pasākumi un procedūras tiek noteiktas un uzturētas atbilstoši starptautiskajiem noteikumiem un norādījumiem, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, jūras vides aizsardzību, kuģa un uz tā esošo personu drošību
Uzturēt drošu kuģošanu, izmantojot informāciju, kas iegūta, izmantojot navigācijas iekārtas un sistēmas un kas palīdz vadības lēmumu pieņemšanā Piezīme. Apmācība darbam ar ARPA un attiecīgās kompetences novērtēšana nav vajadzīga personām, kas strādā tikai uz tādiem kuģiem, kuri nav aprīkoti ARPA. Šo ierobežojumu atspoguļo apstiprinājumā, kas izdots attiecīgajam jūrniekam	Sistēmas kļūdu izpratne un padziļināta izpratne par mūsdienu navigācijas sistēmu ekspluatācijas aspektiem Kuģa vadības ierobežotas redzamības apstākļos plānošana No visiem avotiem, tostarp izmantojot radaru un ARPA, iegūtās navigācijas informācijas novērtēšana, lai pieņemtu lēmumu un dotu komandu sadursmes novēršanai un vadītu kuģa drošu navigāciju Visu pieejamo navigācijas datu savstarpējā saistība un optimāla izmantošana kuģošanai	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas gūti apstiprinātā apmācībā, izmantojot ARPA trenažieri, un vienā vai vairākos no šiem veidiem: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Informācija, kas iegūta, izmantojot navigācijas iekārtas un sistēmas, tiek pareizi interpretēta un analizēta, ņemot vērā aprīkojuma ierobežojumus un dominējošos apstākļus un nosacījumus Pasākumi, ko veic, lai izvairītos no pārliekas satuvināšanās vai sadursmes ar citiem kuģiem, atbilst grozītajiem 1972. gada Starptautiskajiem Kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem
Saglabāt kuģošanas drošību, izmantojot ECDIS un ar to saistītās navigācijas sistēmas, kas palīdz vadības lēmumu pieņemšanā Piezīme. Apmācība darbam ar ECDIS un attiecīgās kompetences novērtēšana nav vajadzīga personām, kas strādā tikai uz tādiem kuģiem, kas nav aprīkoti ECDIS. Šo ierobežojumu atspoguļo attiecīgajam jūrniekam izdotajā apstiprinājumā	Darba procedūru, sistēmas datņu un datu izmantošana, tostarp: 1. iepirkumu pārvaldība, karšu datu un sistēmu programmatūras licenzēšana un atjaunošana, lai nodrošinātu atbilstību to noteiktajām procedūrām 2. sistēmu un informācijas atjaunināšana, tostarp prasme atjaunināt ECDIS sistēmas versiju saskaņā ar pārdevēja produktu attīstību 3. sistēmas konfigurācijas un dublējumkopiju izveide un uzturēšana 4. reģistrēto failu izveide un uzturēšana saskaņā ar noteiktajām procedūrām 5. maršruta plānu datņu izveide un uzturēšana saskaņā ar noteiktajām procedūrām 6. ECDIS kuģa žurnāla un ceļa līniju vēstures funkciju izmantošana sistēmas funkciju, trauksmes iestatījumu un lietotāja reakcijas pārbaudei ECDIS reproducēšanas funkcionalitātes izmantošana, lai pārbaudītu pārgājienu, plānotu maršrutus un pārbaudītu sistēmas funkcijas	Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot ECDIS trenažieri	Nosaka, piemēro un uzrauga darba procedūras ECDIS izmantošanai Veic pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu apdraudējumu kuģošanas drošībai
Prognozēt meteoroloģiskos un okeanogrāfiskos apstākļus	Prasme saprast un interpretēt sinoptisko karti un prognozēt rajona meteoroloģiskos apstākļus, ņemot vērā vietējos meteoroloģiskos apstākļus un informāciju, kas pa faksu saņemta no meteoroloģiskajiem dienestiem Zināšanas par dažādu meteoroloģisko sistēmu īpatnībām, tostarp par tropiskajiem cikloniem un izvairīšanos no vētru epicentriem un bīstamajiem kvadrantiem Zināšanas par okeāna straumju sistēmām Prasme aprēķināt plūdmaiņu apstākļus Visu atbilstošo navigācijas publikāciju izmantošana par plūdmaiņām un straumēm	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Iespējamo meteoroloģisko apstākļu prognoze noteiktam laikposmam ir pamatota uz visu pieejamo informāciju Pasākumi, ko veic, lai uzturētu kuģošanas drošību, līdz minimumam samazina apdraudējumu kuģa drošībai Pamatojums paredzētajiem pasākumiem ir balstīts uz statistikas datiem un faktisko meteoroloģisko apstākļu novērojumiem
Reaģēt kuģošanas avārijas situācijās	Drošības pasākumi gadījumā, ja kuģi nosēdina uz sēkļa Pasākumi, kas jāveic, ja uzskriešana uz sēkļa ir neizbēgama, un pēc uzskriešanas uz sēkļa Uz sēkļa uzskrējuša kuģa nocelšana no sēkļa, izmantojot palīdzību un bez tās Pasākumi, kas jāveic, ja sadursme ir nenovēršama, un pēc sadursmes, vai arī tad, ja jebkāda iemesla dēļ zūd korpusa ūdensnecaurlaidība Bojājumu novēršanas novērtēšana (damage control) Avārijas stūrēšana Avārijas vilkšanas aprīkojums un procedūras	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti praktiskā instruktāžā, praktiskā pieredzē un praktiskās mācību trauksmēs avārijas situācijās	Jebkuras problēmas veids un apmērs tiek ātri noteikts, un lēmumi un pasākumi līdz minimumam samazina jebkuras kuģa sistēmas atteices sekas Sazināšanās ir efektīva un atbilst noteiktajām procedūrām Lēmumi un pasākumi maksimāli palielina uz kuģa esošo personu drošību
Manevrēt un vadīt kuģi jebkādos apstākļos	Kuģa manevrēšana un vadīšana jebkādos apstākļos, tostarp: 1. manevri, tuvojoties loču stacijām un locim uzkāpjot uz kuģa un nokāpjot no tā, pienācīgi ņemot vērā meteoroloģiskos apstākļus, plūdmaiņu, inerces ceļu un apstāšanās attālumus 2. kuģa vadīšana upēs, estuāros un ierobežotos ūdeņos, ņemot vērā straumes, vēja un ierobežotu ūdeņu ietekmi uz stūrēšanu 3. pagriešanās metožu ar nemainīgu leņķisko ātrumu izmantošana 4. manevri seklūdenī, tostarp samazinoties rezervei zem ķīļa, ko rada pakaļgala iegrimes palielināšanās gaitā, kuģa sāniskā zvalstīšanās un gareniskā zvalstīšanās 5. mijiedarbība starp garāmejošiem kuģiem vai starp savu kuģi un netālu esošajiem krastiem (kanāla efekts) 6. pietauvošanās un attauvošanās dažādos vēja, plūdmaiņu un straumju apstākļos ar velkoņiem un bez tiem 7. mijiedarbība starp kuģi un velkoni 8. piedziņas un manevrēšanas sistēmu izmantošana 9. enkurvietas izvēle; noenkurošanās ar vienu vai diviem enkuriem ierobežotās enkurvietās; faktori, kas saistīti ar izmantojamās enkurķēdes garuma noteikšanu 10. enkura vilkšana, sapinušos enkura ķēžu atbrīvošana 11. bojāta un neskarta kuģa novietošana sausajā dokā 12. kuģu vadīšana un manevrēšana vētras apstākļos, tostarp palīdzība nelaimē nokļuvušam kuģim vai lidaparātam; vilkšanas operācijas; metodes nevadāma kuģa pasargāšanai no viļņu ietekmes, kuģa dreifa samazināšana un eļļas lietošana (viļņošanās samazināšanai) 13. drošības pasākumi manevrēšanas laikā, lai nolaistu ūdenī glābšanas laivas vai glābšanās peldlīdzekļus sliktos meteoroloģiskos apstākļos 14. metodes izdzīvojušo uzņemšanai uz klāja no glābšanas laivām vai glābšanās peldlīdzekļiem 15. prasme noteikt kuģu parasto tipu manevrēšanas īpašības un piedziņas raksturlielumus, īpaši ņemot vērā apstāšanās attālumus un cirkulācijas diametru pie dažādām iegrimēm un ātrumiem 16. kuģošanas ar samazinātu ātrumu svarīgums, lai nepieļautu bojājumus, ko var izraisīt kuģa priekšgala un pakaļgala radītie viļņi 17. praktiskie pasākumi, kas jāveic, kuģojot pa ledu vai gar to vai apstākļos, kad kuģis apledo 18. satiksmes sadales sistēmu un kuģu satiksmes vadības sistēmu (VTS) izmantošana un manevrēšana šo sistēmu iekšienē vai tuvumā	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 3. apstiprinātā apmācībā uz vadāma kuģa modeļa gadījumos, kuros tas piemērojams	Visi lēmumi attiecībā uz tauvošanos un noenkurošanos ir pamatoti ar kuģa manevrēšanas un dzinēja īpašību atbilstošu novērtējumu un ar to spēku novērtējumu, kuri uz kuģi var iedarboties, kad tas ir pietauvots vai noenkurots Ceļā pilnībā tiek novērtētas visa iespējamā sekla un ierobežota ūdens, ledus, krastu un plūdmaiņu apstākļu ietekme un garāmejošu kuģu un sava kuģa priekšgala un pakaļgala radīto viļņu ietekme, lai kuģi būtu iespējams droši manevrēt pie dažādiem kravas un meteoroloģiskajiem apstākļiem
Galvenās piedziņas iekārtas un tehnisko līdzekļu un sistēmu distances vadība	Kuģa energoiekārtu darbības principi Kuģa palīgmehānismi Jūras tehnisko terminu vispārējas zināšanas	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams	Energoiekārtas, palīgmehānismi un aprīkojums tiek vadīti saskaņā ar tehniskajām specifikācijām un vienmēr drošas ekspluatācijas robežās

Funkcija: kravas apstrāde un izvietošana vadības līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Plānot un nodrošināt kravu drošu iekraušanu, izvietošanu, nostiprināšanu un izkraušanu un kravai nepieciešamos apstākļus reisa laikā	Zināšanas par atbilstošiem starptautiskajiem noteikumiem, kodeksiem un standartiem attiecībā uz kravu drošu apstrādi, iekraušanu, nostiprināšanu un pārvadāšanu un prasme tos piemērot Zināšanas par ietekmi uz galsveri, kravu noturību un kravas operācijām Stabilitātes un galsveres diagrammu un slodžu aprēķināšanas aprīkojuma, tostarp datu automātiskās apstrādes aprīkojuma, izmantošana un zināšanas par kravu iekraušanu un balasta pieņemšanu, lai slodzi uz korpusu saglabātu pieļaujamās robežās Kravu izvietošana un nostiprināšana uz kuģiem, tostarp kravu pārkraušanas mehānismi un nostiprināšanas aprīkojums Iekraušanas un izkraušanas operācijas, īpašu uzmanību pievēršot Kravu drošas kraušanas un nostiprināšanas kodeksā minēto kravu pārvadāšanai Vispārējas zināšanas par tankkuģiem un tankkuģu operācijām Zināšanas par beramkravu kuģu ekspluatācijas un konstrukcijas ierobežojumiem Prasme izmantot visus pieejamos kuģa datus attiecībā uz beramkravu iekraušanu, nepieciešamo apstākļu nodrošināšanu un izkraušanu Prasme noteikt procedūras drošai kravu pārkraušanai saskaņā ar tādu dokumentu noteikumiem kā, piemēram, IMDG kodekss, IMSBC kodekss un MARPOL 73/78 konvencijas III un V pielikums, un saskaņā ar citu attiecīgo informāciju Prasme izskaidrot pamatprincipus efektīvas saziņas nodibināšanai un darba attiecību uzlabošanai kuģa un termināļa personāla starpā	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams izmantojot noturības, galsveres un slodžu tabulas, diagrammas un slodžu aprēķināšanas aprīkojumu	Kravas stāvokļa pārbaužu biežums un apmērs atbilst kravas veidam un dominējošajiem apstākļiem Nepieļaujamas vai neparedzētas izmaiņas kravas stāvoklī vai specifikācijā tiek ātri konstatētas, un nekavējoties tiek veikti pasākumi stāvokļa izlabošanai, kas paredzēti kuģa un uz tā esošo personu drošības aizsardzībai Kravas operācijas tiek plānotas un izpildītas saskaņā ar noteiktajām procedūrām un tiesību aktu prasībām Kravu izvietošana un nostiprināšana nodrošina, ka noturības un slodžu apstākļi visu reisa laiku paliek drošās robežās
Novērtēt kravas telpu, lūku vāku un balasta tanku defektus un bojājumus, par kuriem ziņots, un veikt atbilstošus pasākumus	Zināšanas par standarta beramkravu kuģu konstrukcijas būtisko daļu stiprības ierobežojumiem un prasme interpretēt attiecīgos datus attiecībā uz lieces momentiem un bīdes spēkiem Prasme izskaidrot, kā izvairīties no korozijas, metāla noguruma un neatbilstošas kravu pārkraušanas kaitīgās ietekmes uz beramkravu kuģiem	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams izmantojot noturības, galsveres un slodžu tabulas, diagrammas un slodžu aprēķināšanas aprīkojumu	Novērtējumi ir pamatoti ar pieņemtiem principiem un pienācīgi pamatotiem argumentiem un tiek veikti pareizi. Pieņemtie lēmumi ir pieļaujami, ņemot vērā kuģa drošību un dominējošos apstākļus
Bīstamo kravu pārvadāšana	Starptautiskie noteikumi, standarti, kodeksi un ieteikumi par bīstamo kravu pārvadāšanu, tostarp Starptautiskais Jūras bīstamo kravu kodekss (IMDG kodekss) un Starptautiskais Jūras beramkravu kodekss (IMSBC kodekss) Bīstamo, riskanto un kaitīgo kravu pārvadāšana; drošības pasākumi, iekraujot un izkraujot kravu, un nepieciešamo apstākļu nodrošināšana reisa laikā	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 3. apstiprinātā speciālā apmācībā	Kravas izvietošanas plāns ir sagatavots, pamatojoties uz ticamu informāciju, un atbilst noteiktajām vadlīnijām un tiesību aktu prasībām Informācija par risku, bīstamību un īpašām prasībām tiek reģistrēta veidā, kas incidenta gadījumā ļauj viegli atrast vajadzīgo ierakstu

Funkcija: kuģa procesu vadība un rūpes par personām uz kuģa vadības līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Kontrolēt galsveri, noturību un slodzes	Izpratne par kuģu uzbūves pamatprincipiem un teoriju un apstākļiem, kas ietekmē galsveri un noturību, un pasākumiem, kas nepieciešami galsveres un noturības saglabāšanai Zināšanas par ietekmi uz kuģa galsveri un noturību, ja bojāts un tādēļ applūdis kāds nodalījums, un par veicamajiem pretpasākumiem Zināšanas par IMO ieteikumiem attiecībā uz kuģa noturību	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams	Noturība un slodzes visu laiku tiek uzturētas drošās robežās
Pārraudzīt un kontrolēt atbilstību tiesību aktu prasībām un pasākumus, lai nodrošinātu cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un jūras vides aizsardzību	Starptautiskajos nolīgumos un konvencijās iekļauto starptautisko jūras tiesību zināšana Īpašu uzmanību pievērš šādiem jautājumiem: 1. sertifikāti un citi dokumenti, kam saskaņā ar starptautiskajām konvencijām jābūt uz kuģa, to saņemšanas kārtība un derīguma termiņš 2. pienākumi, ko paredz Starptautiskās konvencijas par kravas zīmi attiecīgās prasības 3. pienākumi, ko paredz Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras attiecīgās prasības 4. pienākumi saskaņā ar Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu 5. jūras sanitārās deklarācijas un Starptautisko veselības noteikumu prasības 6. pienākumi, ko paredz starptautiskie dokumenti, kuri skar kuģa, pasažieru, apkalpes un kravas drošību 7. metodes un līdzekļi kuģu izraisītā jūras vides piesārņojuma novēršanai 8. valstu tiesību akti starptautisko nolīgumu un konvenciju prasību ieviešanai	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams	Darbību un tehniskās apkopes pārraudzības procedūras atbilst tiesību aktu prasībām Tiek ātri un pilnībā noteikta iespējamā neatbilstība Sertifikātu plānota atjaunošana un termiņa pagarināšana nodrošina apsekoto objektu un aprīkojuma nepārtrauktu derīgumu
Nodrošināt kuģa apkalpes un pasažieru drošību un aizsardzību un uzturēt dzīvības glābšanas, ugunsdzēsības un citas drošības sistēmas lietošanas kārtībā	Padziļinātas zināšanas par dzīvības glābšanas līdzekļu noteikumiem (Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras) Ugunsgrēka un kuģa atstāšanas mācību trauksmju organizēšana Glābšanas, ugunsdzēsības un citu drošības sistēmu uzturēšana lietošanas kārtībā Pasākumi, kas jāveic, lai avārijas gadījumā aizsargātu visas personas uz kuģa Pasākumi, lai ierobežotu bojājumus un glābtu kuģi pēc ugunsgrēka, sprādziena, sadursmes vai uzskriešanas uz sēkļa	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti praktiskā instruktāžā vai apstiprinātā apmācībā un praktiskā pieredzē	Ugunsgrēku atklāšanas un drošības sistēmu uzraudzības procedūras nodrošina, ka visas trauksmes tiek ātri atklātas un sekojošā rīcība atbilst noteiktajām avārijas procedūrām
Izstrādāt avārijas rīcības plānu un bojājumu novēršanas (damage control) plānu un rīkoties avārijas situācijās	Avārijas rīcības plānu sagatavošana pasākumiem avārijas situācijās Kuģa konstrukcija, tostarp bojājumu novēršana (damage control) Ugunsdrošības, ugunsgrēku atklāšanas un dzēšanas metodes un līdzekļi Glābšanas līdzekļu funkcijas un lietošana	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti praktiskā apmācībā un pieredzē	Avārijas pasākumi atbilst noteiktajiem plāniem avārijas situācijām
Izmantot vadītāja un organizatoriskās prasmes	Zināšanas par kuģa personāla vadību un apmācību Zināšanas par attiecīgajām starptautiskajām jūras konvencijām un ieteikumiem un valsts tiesību aktiem Prasme piemērot uzdevumu un darba slodzes vadību, tostarp: 1. īstenot plānošanu un koordināciju 2. norīkot personālu 3. nepārkāpt laika un resursu ierobežojumus 4. noteikt prioritātes Zināšanas par efektīvu resursu pārvaldību un prasme to piemērot: 1. resursu sadalīšana, piešķiršana un prioritāšu noteikšana 2. efektīva saziņa gan uz kuģa, gan ar krastu	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā apmācībā 2. apstiprinātā darba pieredzē 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri	Apkalpei tiek sadalīti pienākumi, un tā tiek informēta par gaidāmajiem darba un uzvedības standartiem veidā, kas atbilst konkrētajām personām Apmācības mērķi un darbības ir pamatotas ar esošās kompetences un spēju novērtējumu, kā arī ar ekspluatācijas prasībām Pierāda, ka operācijas ir saskaņā ar piemērojamajām normām.
	3. lēmumu pieņemšana, ņemot vērā kopīgā darbā gūto pieredzi 4. pārliecība par sevi un prasme vadīt, tostarp motivēt 5. spēja apzināties situāciju Zināšanas un prasme piemērot lēmumu pieņemšanas metodes: 1. situāciju un riska novērtēšana 2. iespēju noskaidrošana un radīšana 3. rīcības virzības izvēle 4. rezultātu efektivitātes izvērtēšana Standarta darbības procedūru izstrāde, īstenošana un pārraudzība		Operācijas plāno un resursus sadala pēc vajadzības atbilstošā prioritārā secībā, lai veiktu nepieciešamos uzdevumus Paziņojumus skaidri un nepārprotami pārraida un uztver Demonstrē efektīvas vadītāja prasmes Atbilstošais(-ie) komandas biedrs(-i) precīzi izprot esošo un prognozējamo kuģa stāvokli, kuģošanas ceļu un ārējo vidi Pieņem konkrētajā situācijā visefektīvākos lēmumus. Pierāda, ka operācijas ir efektīvas un saskaņā ar piemērojamajām normām
Organizēt un vadīt medicīniskās palīdzības sniegšanu uz kuģa	Padziļinātas zināšanas^* par šādu publikāciju lietošanu un saturu: 1. Starptautiskā medicīnas rokasgrāmata kuģiem vai līdzvērtīgas valsts publikācijas 2. Starptautiskā signālu koda medicīnas sadaļa 3. Pirmās medicīniskās palīdzības rokasgrāmata lietošanai avārijās, kurās iesaistītas bīstamās preces	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā	Veicot pasākumus un pildot procedūras, pareizi piemēro un pilnībā izmanto pieejamos ieteikumus

^* Kursu sagatavošanā var palīdzēt attiecīgais(-ie) IMO paraugkurss(-i).

A-II/3. iedaļa

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības navigācijas sardzes virsniekiem un kapteiņiem uz kuģiem ar bruto tilpību mazāk par 500 BT, kuri veic piekrastes kuģošanu

NAVIGĀCIJAS SARDZES VIRSNIEKS

Kompetences standarts

1. Katram sertifikāta kandidātam:

1.1. jāapliecina kompetence operatīvajā līmenī veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-II/3. tabulas 1. slejā;

1.2. jābūt vismaz atbilstošam sertifikātam, lai veiktu uzdevumus, kas saistīti ar radiosakariem ultraīsviļņu diapazonā saskaņā ar Radionoteikumu prasībām, un

1.3. ja viņu norīko par atbildīgo par radiosakariem briesmu situācijās, jābūt atbilstošam sertifikātam, kas izdots vai atzīts saskaņā ar Radionoteikumu prasībām.

2. A-II/3. tabulas 2. slejā ir uzskaitītas minimālās zināšanas, izpratne un prasmes, kas nepieciešamas sertificēšanai.

3. Zināšanu līmenim par jautājumiem, kas uzskaitīti A-II/3. tabulas 2. slejā, jābūt pietiekamam, lai pretendents varētu strādāt par navigācijas sardzes virsnieku.

4. Apmācība un pieredze, kas nepieciešama, lai sasniegtu teorētisko zināšanu, izpratnes un prasmju vajadzīgo līmeni, jābalsta uz A-VIII/1. iedaļas 3-1. daļu - "Principi, kas jāievēro, pildot navigācijas sardzi" -, un jāņem vērā arī šīs daļas attiecīgās prasības un šā Kodeksa B daļā sniegtie ieteikumi.

5. Katram sertifikāta pretendentam jāsniedz pierādījumi, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-II/3. tabulas 3. un 4. slejā.

Atbilstoša profesionālā apmācība

6. Katram pretendentam uz sertificēšanu navigācijas sardzes virsnieka pienākumu veikšanai uz kuģiem ar bruto tilpību mazāk par 500 BT, kuri veic piekrastes kuģošanu, kam saskaņā ar II/3. noteikuma 4.2.1. apakšpunktu jābūt atbilstošai profesionālajai apmācībai, jāapgūst apstiprināta apmācības programma uz kuģa:

6.2. ko cieši pārrauga un kontrolē kvalificēti virsnieki uz kuģa, uz kura notiek apstiprināta jūras prakse, un

6.3. ko atbilstoši dokumentē prakses grāmatā vai līdzīgā dokumentā.^*

KAPTEINIS

7. Katram pretendentam uz sertificēšanu kapteiņa pienākumu veikšanai uz kuģiem ar bruto tilpību mazāk par 500 BT, kuri veic piekrastes kuģošanu, jāatbilst turpmāk izklāstītajām prasībām navigācijas sardzes virsniekam un turklāt jāsniedz pierādījumi par šāda kapteiņa pienākumu zināšanām un spēju tos veikt.

^* Prakses grāmatas sagatavošanā var palīdzēt atbilstošs(-i) IMO paraugkurss(-i) un līdzīgi Starptautiskās Kuģniecības federācijas dokumenti.

A-II/3. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem un kapteiņiem uz kuģiem ar bruto tilpību mazāk par 500 BT, kuri veic piekrastes kuģošanu

Funkcija: kuģošana operatīvajā līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Plānot un veikt piekrastes pārgājienu un noteikt atrašanās vietu Piezīme. Apmācība darbam ar ECDIS un attiecīgās kompetences novērtēšana nav vajadzīga personām, kas strādā tikai uz tādiem kuģiem, kas nav aprīkoti ECDIS. Šo ierobežojumu atspoguļo apstiprinājumā, kas tiek izdots attiecīgajam jūrniekam	Navigācija Prasme noteikt kuģa atrašanās vietu, izmantojot: 1. krasta orientierus 2. navigācijas līdzekļus, tostarp bākas, signālugunis un bojas 3. kursa lagrēķinu, ņemot vērā vējus, plūdmaiņas, straumes un aplēsto ātrumu	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu izmantojot: karšu katalogus, kartes, navigācijas publikācijas, radionavigācijas brīdinājumus, sekstantu, azimuta spoguli, elektronisko navigācijas aprīkojumu, eholoti, kompasu	No navigācijas kartēm un publikācijām tiek iegūta nozīmīgā informācija, tā tiek pareizi interpretēta un atbilstoši izmantota Galvenā metode, ko izmanto kuģa atrašanās vietas noteikšanai, ir metode, kas vislabāk atbilst dominējošajiem apstākļiem un nosacījumiem Atrašanās vieta tiek noteikta instrumentu/sistēmu pieļaujamo kļūdu robežās Ticamība informācijai, kas iegūta ar galveno atrašanās vietas noteikšanas metodi, tiek pārbaudīta ar atbilstošiem starplaikiem Navigācijas informācijas aprēķini un mērījumi ir precīzi
	Padziļinātas zināšanas un prasme izmantot navigācijas kartes un publikācijas, piemēram, locijas, plūdmaiņu tabulas, paziņojumus jūrniekiem, radionavigācijas brīdinājumus un kuģu kustības informāciju Ziņošana saskaņā ar Vispārējiem kuģu ziņošanas sistēmu principiem un VTS procedūrām Piezīme. Šis punkts ir vajadzīgs tikai kapteiņa sertifikāta saņemšanai		Izvēlētās kartes ir vislielākajā mērogā, kas piemērots attiecīgajam kuģošanas rajonam, un kartes un publikācijas tiek koriģētas saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju
	Reisa plānošana un kuģošana visos apstākļos, izmantojot atbilstošas metodes kursa noteikšanai (plotting) okeānā, ņemot vērā, piemēram: 1. ierobežotus ūdeņus 2. meteoroloģiskos apstākļus 3. ledu 4. ierobežotu redzamību 5. satiksmes sadales sistēmas 6. kuģu satiksmes vadības dienestu (VTS) darbības rajonus 7. rajonus ar pastiprinātu plūdmaiņu ietekmi Piezīme. Šis punkts ir vajadzīgs tikai kapteiņa sertifikāta saņemšanai
	Padziļinātas zināšanas par ECDIS un prasme to izmantot	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 2. apstiprinātā apmācībā, izmantojot ECDIS trenažieri
	Navigācijas līdzekļi un aprīkojums Prasme droši strādāt ar navigācijas līdzekļiem un noteikt kuģa atrašanās vietu, izmantojot visus navigācijas līdzekļus un aprīkojumu, ko parasti uzstāda attiecīgajos kuģos	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas gūti apstiprinātā apmācībā, izmantojot radiolokatora trenažieri un ARPA trenažieri	Navigācijas sistēmu darbības pārbaudes un testi atbilst ražotāja ieteikumiem, labai kuģošanas praksei un IMO rezolūcijām par navigācijas aprīkojuma veiktspējas standartiem Ar radiolokatoru iegūtā informācija tiek interpretēta un analizēta saskaņā ar atzītu kuģošanas praksi, un tiek ņemtas vērā radiolokatora iespēju robežas un precizitātes pakāpe
	Kompasi Zināšanas par magnētisko kompasu labojumiem un korekcijām Prasme noteikt kompasa labojumus, izmantojot krasta orientierus, un ņemt vērā šādas labojumus		Tiek noteikti magnētisko kompasu un žirokompasu labojumi, un tiek attiecīgi koriģēts kurss un peilējumi
	Autopilots Zināšanas par autopilota sistēmām un procedūrām; pārslēgšanās no manuālās uz automātisko vadību un otrādi; vadības sistēmu regulēšana optimālas veiktspējas nodrošināšanai		Izvēlētais stūrēšanas vadības režīms ir vispiemērotākais pastāvošajiem meteoroloģiskajiem, jūras un satiksmes apstākļiem un paredzētajiem manevriem.
	Meteoroloģija Prasme izmantot un interpretēt informāciju, kas iegūta, izmantojot kuģa meteoroloģiskos instrumentus Zināšanas par dažādām meteoroloģiskajām sistēmām, ziņošanas procedūrām un reģistrēšanas sistēmām		Meteoroloģisko apstākļu mērījumi un novērojumi ir precīzi un atbilst pārgājienam
	Prasme izmantot pieejamo meteoroloģisko informāciju		Meteoroloģisko informāciju novērtē un piemēro, lai nodrošinātu drošu kuģa pārgājienu
Pildīt drošu navigācijas sardzi	Sardzes pildīšana Padziļinātas zināšanas par grozīto 1972. gada Starptautisko kuģu sadursmju novēršanas noteikumu saturu, piemērošanu un mērķiem Padziļinātas zināšanas par principiem, kas jāievēro, pildot navigācijas sardzi Maršruta izstrādāšana saskaņā ar Vispārējiem maršrutu izstrādāšanas noteikumiem	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Sardzes veikšana, pārņemšana un nodošana atbilst apstiprinātiem principiem un procedūrām Pienācīga novērošana tiek veikta visu laiku un tādā veidā, kas atbilst apstiprinātiem principiem un procedūrām Ugunis, zīmes un skaņas signāli atbilst grozīto 1972. gada Starptautisko kuģu sadursmju novēršanas noteikumu prasībām un tiek pareizi pazītas
	Ziņošana saskaņā ar Vispārējiem principiem attiecībā uz kuģu ziņošanas sistēmām un ar kuģu satiksmes vadības dienesta (VTS) procedūrām		Satiksmes, kuģa un vides uzraudzības biežums un apmērs atbilst apstiprinātiem principiem un procedūrām Pasākumi, ko veic, lai izvairītos no pārliekas satuvināšanās vai sadursmes ar citiem kuģiem, atbilst grozītajiem 1972. gada Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem Lēmumi mainīt kursu un/vai ātrumu ir gan laicīgi, gan atbilstoši atzītajai kuģošanas praksei Ar kuģa navigāciju saistītā kustība un darbības tiek atbilstoši reģistrētas Atbildība par drošu kuģošanu vienmēr ir noteikta nepārprotami, tostarp laika posmos, kad kapteinis ir uz komandtiltiņa un kad tiek izmantoti loča pakalpojumi
Reaģēt avārijas situācijās	Avārijas pasākumi, tostarp: 1. piesardzības pasākumi pasažieru aizsardzībai un drošībai avārijas situācijās 2. bojājumu sākotnēja novērtēšana un bojājumu novēršana 3. pasākumi, kas jāveic pēc sadursmes 4. pasākumi, kas jāveic pēc uzskriešanas uz sēkļa Turklāt kapteiņa sertificēšanā jābūt iekļautiem arī šādiem jautājumiem: 1. avārijas stūrēšana 2. avārijas vilkšanas aprīkojums un procedūras 3. personu glābšana jūrā 4. palīdzība briesmās nokļuvušam kuģim 5. izpratne par to, kā jārīkojas avārijas situācijās, kas rodas ostā	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. praktiskā instruktāžā	Tiek precīzi noteikts avārijas situācijas veids un apmērs Sākotnējie pasākumi un, ja vajadzīgs, kuģa manevri ir saskaņā ar avārijas rīcības plāniem un atbilst situācijas steidzamībai un avārijas situācijas veidam
Reaģēt uz briesmu signālu jūrā	Meklēšana un glābšana IMO Tirdzniecības kuģu meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas (IAMSAR) satura zināšana	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti praktiskā instruktāžā vai apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams	Briesmu vai avārijas signāls tiek nekavējoties pazīts Tiek pildīti un ievēroti avārijas rīcības plāni un instrukcijas, ko paredz pastāvīgie rīkojumi (standing orders)
Manevrēt kuģi un strādāt ar mazu kuģu enerģētiskajām iekārtām	Kuģa manevrēšana un vadība Zināšanas par apstākļiem, kas ietekmē drošus manevrus un vadību Mazu kuģu enerģētisko iekārtu un palīgmehānismu izmantošana Piemērotas noenkurošanas un tauvošanas procedūras	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams	Parastos manevros netiek pārsniegti kuģa piedziņas, stūrēšanas un enerģētisko sistēmu drošas ekspluatācijas ierobežojumi Kuģa kursa un ātruma korekcijas ļauj nodrošināt kuģošanas drošību Galvenais dzinējs, palīgmehānismi un aprīkojums tiek ekspluatēti saskaņā ar tehniskajām specifikācijām un vienmēr drošas ekspluatācijas robežās

Funkcija: kravas apstrāde un izvietošana operatīvajā līmenī

1. sleja

2. sleja

3. sleja

4. sleja

Kompetence

Zināšanas, izpratne un prasmes

Kompetences demonstrēšanas metodes

Kompetences novērtēšanas kritēriji

Uzraudzīt kravu iekraušanu, izvietošanu, nostiprināšanu un izkraušanu un kravai nepieciešamo apstākļu nodrošināšana reisa laikā

Kravu apstrāde, izvietošana un nostiprināšana

Zināšanas par kravu, tostarp bīstamo, riskanto un kaitīgo kravu, drošu apstrādi, izvietošanu un nostiprināšanu un par to ietekmi uz cilvēku dzīvības un kuģa drošību

Starptautiskā Jūras bīstamo kravu kodeksa (IMDG kodeksa) izmantošana

Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti:

1. apstiprinātā darba pieredzē

2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa

3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams

Kravas operācijas tiek veiktas saskaņā ar kravas plānu vai citiem dokumentiem un noteiktajām drošības normām/noteikumiem, aprīkojuma ekspluatācijas norādījumiem un ierobežojumiem kravas izvietošanai uz kuģa

Bīstamo, riskanto un kaitīgo kravu apstrāde atbilst starptautiskajiem noteikumiem un atzītiem standartiem, kā arī drošas prakses kodeksiem

Funkcija: kuģa procesu vadība un rūpes par personām uz kuģa operatīvajā līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Nodrošināt piesārņojuma novēršanas prasību ievērošanu	Jūras vides piesārņojuma novēršana un piesārņojuma novēršanas procedūras Zināšanas par drošības pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu jūras vides piesārņošanu Piesārņojuma novēršanas procedūras un viss ar tām saistītais aprīkojums	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Kuģa operāciju uzraudzības procedūras un atbilstības MARPOL konvencijas prasībām nodrošināšana tiek pilnībā ievērota
Saglabāt kuģa jūrasspēju	Kuģa noturība Praktiskas zināšanas par noturības, galsveres un slodžu tabulām, diagrammām un slodžu aprēķināšanas aprīkojumu un to piemērošana Izpratne par pamatpasākumiem, kas jāveic peldspējas daļējas zaudēšanas gadījumā Ūdensnecaurlaidības pamatprincipu izpratne Kuģa konstrukcija Vispārējas zināšanas par galvenajiem kuģa konstrukcijas elementiem un dažādo detaļu pareizajiem nosaukumiem	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Pie visiem kravas apstākļiem noturības nosacījumi atbilst IMO kuģu noturības kritērijiem Pasākumi, lai nodrošinātu un saglabātu kuģa ūdensnecaurlaidību, atbilst pieņemtajai praksei
Novērst, kontrolēt un cīnīties ar ugunsgrēku uz kuģa	Ugunsdrošība un ugunsdzēsības ierīces Prasme organizēt ugunsgrēka mācību trauksmes Zināšanas par ugunsgrēku veidiem un stadijām Zināšanas par ugunsdzēsības sistēmām Zināšanas par to, kā jārīkojas ugunsgrēka gadījumā, tostarp, ja ugunsgrēks saistīts ar degvielas un eļļas sistēmām	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā ugunsdzēsības apmācībā un pieredzē, kā noteikts A-VI/3. iedaļā	Pareizi tiek noteikts problēmas veids un apmērs, un sākotnējās darbības atbilst avārijas pasākumiem un kuģa avārijas rīcības plāniem Evakuācijas, avārijas izslēgšanas un izolēšanas procedūras atbilst avārijas situācijas veidam un tiek ātri īstenotas Prioritāšu secība un ziņojumu sagatavošanas, kuģa personāla informēšanas līmeņi un laiks atbilst avārijas situācijas veidam un atspoguļo problēmas steidzamību
Izmantot dzīvības glābšanas līdzekļus	Dzīvības glābšana Prasme organizēt kuģa atstāšanas mācību trauksmes un zināšanas par glābšanās peldlīdzekļiem un glābšanas laivām, ierīcēm un pasākumiem to nolaišanai ūdenī un par to aprīkojumu, tostarp par radiotehnisko glābšanas līdzekļu, satelītu EPIRB (satelīta avārijas atrašanās vietas indikācijas radiobojas), SART (meklēšanas un glābšanas radiolokatoru atbildētājs), hidrotērpu un siltuma aizsarglīdzekļu izmantošanu	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā un pieredzē, kā noteikts A-VI/2. iedaļas 1.-4. punktā	Darbības, atstājot kuģi, un izdzīvošanas paņēmieni atbilst dominējošajiem apstākļiem un nosacījumiem un ir saskaņā ar pieņemto drošības praksi un standartiem
Sniegt pirmo medicīnisko palīdzību uz kuģa	Medicīniskā palīdzība Medicīnas rokasgrāmatu un pa radio sniegto konsultāciju praktiska izmantošana, tostarp prasme efektīvi rīkoties, izmantojot šādas zināšanas negadījumu vai slimību gadījumā, kas var rasties uz kuģa	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā, kā noteikts A-VI/4. iedaļas 1.-3. punktā	Ievainojumu vai slimību iespējamais cēlonis, veids un apmērs tiek ātri noteikts, un ārstēšana līdz minimumam samazina dzīvības apdraudējumu
Uzraudzīt tiesību aktu prasību izpildi	Praktiskas pamatzināšanas par attiecīgajām IMO konvencijām attiecībā uz cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un jūras vides aizsardzību	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti pārbaudēs vai apstiprinātā apmācībā	Tiesību aktu prasības attiecībā uz cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un jūras vides aizsardzību tiek pareizi identificētas
Veicināt personāla un kuģa drošību	Zināšanas par izdzīvošanas paņēmieniem Zināšanas par ugunsdrošību un prasme nodzēst ugunsgrēku Zināšanas par elementāro pirmo palīdzību Zināšanas par personīgo drošību un sociālo atbildību	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā un pieredzē kā noteikts A-VI/1. iedaļas 1.-4. punktā	Pareizi izmanto atbilstošu drošības aprīkojumu un aizsarglīdzekļus Vienmēr ievēro procedūras un darba drošības tehniku, kuras nolūks ir aizsargāt personālu un kuģi Vienmēr ievēro organizatoriskās procedūras, kas paredzētas jūras vides aizsardzībai Sākotnējie un turpmākie pasākumi, ko veic, saprotot, ka ir iestājusies avārijas situācija, atbilst noteiktajām reaģēšanas procedūrām

A-II/4. iedaļa

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem)

Kompetences standarts

1. Katram navigācijas sardzes sastāvā esošam ierindas jūrniekam (sardzes matrozim) uz jūras kuģa ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku jāapliecina kompetence izpildes līmenī pildīt navigācijas funkcijas, kā noteikts A-II/4. tabulas 1. slejā.

2. Minimālās zināšanas, izpratne un prasmes, kas nepieciešamas navigācijas sardzes sastāvā esošam ierindas jūrniekam (sardzes matrozim) uz jūras kuģa ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku, ir uzskaitītas A-II/4. tabulas 2. slejā.

3. Katram sertifikāta pretendentam jāsniedz pierādījumi, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-II/4. tabulas 3. un 4. slejā. Tabulas 3. slejā minētā "praktiskā pārbaude" var ietvert apstiprinātu apmācību krastā, kuras laikā apmācāmajiem jāpiedalās praktiskās pārbaudēs.

4. Ja attiecībā uz noteiktām funkcijām atbalsta līmenī nav kompetences tabulu, Administrācijas pienākums ir noteikt atbilstošas apmācības, novērtēšanas un sertificēšanas prasības, kas jāpiemēro personālam, kuru norīko veikt šīs funkcijas izpildes līmenī.

A-II/4. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem)

Funkcija: kuģošana izpildes līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Stūrēt kuģi un izpildīt stūres komandas, tostarp komandas angļu valodā	Magnētisko kompasu un žirokompasu lietošana Stūres komandas Pārslēgšanās no automātiskās stūres vadības uz manuālo stūrēšanu un otrādi	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti: 1. praktiskā pārbaudē vai 2. apstiprinātā darba pieredzē, vai 3. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Tiek ievērots vienmērīgs kurss pieļaujamās robežās attiecībā uz kuģošanas rajonu un dominējošo jūras stāvokli. Kursa izmaiņas ir vienmērīgas un kontrolētas Sazināšanās vienmēr ir nepārprotama un kodolīga, un komandas tiek apstiprinātas atbilstošai labai jūras praksei
Veikt pienācīgu vizuālo un dzirdes novērošanu	Novērošanas pienākumi, tostarp pienākums ziņot par skaņas signāla, uguns vai cita objekta aptuveno peilējumu grādos vai rumbos	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti: 1. praktiskā pārbaudē vai 2. apstiprinātā darba pieredzē, vai 3. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Skaņas signāli, ugunis un citi objekti tiek ātri noteikti, un par to attiecīgo peilējumu grādos vai rumbos tiek ziņots sardzes virsniekam
Piedalīties novērošanā un drošas sardzes nodrošināšanā	Kuģa termini un definīcijas Atbilstošu iekšēju sakaru un trauksmes izziņošanas sistēmu lietošana Prasme saprast pavēles un sazināties ar sardzes virsnieku jautājumos saistībā ar sardzes pienākumu veikšanu Sardzes maiņas, veikšanas un nodošanas procedūras Informācija, kas nepieciešama drošas sardzes veikšanai Vides aizsardzības pamatprocedūras	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti darba pieredzē vai apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Sazināšanās ir skaidra un kodolīga, un, ja sardzes informācija vai norādījumi nav skaidri saprotami, sardzes virsniekam tiek prasīts padoms vai paskaidrojumi Sardzes veikšana, nodošana un maiņa notiek saskaņā ar pieņemto praksi un procedūrām
Izmantot avārijas aprīkojumu un piemērot avārijas procedūras	Zināšanas par pienākumiem avārijas situācijās un trauksmes signāliem Zināšanas par pirotehniskajiem briesmu signāliem; satelīta EPIRB un SART Izvairīšanās no viltus briesmu trauksmes signāliem un nejaušas aktivizēšanas gadījumā veicamās darbības	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti demonstrācijā un apstiprinātā darba pieredzē vai apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Sākotnējie pasākumi, ko veic, saprotot, ka ir iestājusies avārijas vai ārkārtas situācija, atbilst pieņemtajai praksei un procedūrām Sazināšanās vienmēr ir nepārprotama un kodolīga, un komandas tiek apstiprinātas atbilstoši labai jūras praksei Vienmēr tiek saglabāta avārijas situāciju un briesmu trauksmes sistēmu integritāte

A-II/5. iedaļa

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības kvalificētiem matrožiem

Kompetences standarts

1. Katram kvalificētam matrozim uz jūras kuģa ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku, jāapliecina kompetence izpildes līmenī pildīt A-II/5. tabulas 1. slejā norādītās navigācijas funkcijas.

2. Minimālās zināšanas, izpratne un prasmes, kas nepieciešamas kvalificētiem matrožiem uz jūras ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku, ir uzskaitītas A-II/5. tabulas 2. slejā.

A-II/5. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētiem matrožiem

Funkcija: kuģošana izpildes līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Veicināt drošu navigācijas sardzes pildīšanu	Prasme saprast pavēles un sazināties ar sardzes virsnieku jautājumos saistībā ar sardzes pienākumu veikšanu Sardzes maiņas, veikšanas un nodošanas procedūras Informācija, kas nepieciešama drošas sardzes veikšanai	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā darba pieredzē vai praktiskā pārbaudē	Saziņa ir skaidra un lakoniska Sardzes veikšana, nodošana un maiņa notiek saskaņā ar pieņemto praksi un procedūrām
Piedalīties kuģa pietauvošanā, noenkurošanā un citās ar piestāšanu saistītās operācijās	Praktiskas zināšanas par pietauvošanas sistēmu un ar to saistītajām procedūrām, tostarp par: 1. pietauvošanas trošu un tauvu funkcionēšanu un to, kāda ir katras tauvas funkcija kopējā sistēmā 2. par pietauvošanas ierīču, tostarp pietauvošanas trošu, sintētisko un šķiedru tauvu, vinču, enkurspilvju, kabestānu, pietauvošanas slīdragu, paliktņu un poleru spējām, drošu darba slodzi un stiepes izturību 3. procedūrām un darbību secību pietauvošanai un pietauvošanas trošu un tauvu, tostarp vilkšanas tauvu, atbrīvošanai 4. procedūrām un darbību secību enkuru izmantošanai dažādās operācijās Praktiskas zināšanas par tām procedūrām un darbību secību, kas saistītas ar pietauvošanos bojai vai bojām	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. praktiskajā apmācībā 3. eksāmenā, 4. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 5. atbilstošā gadījumā apstiprinātā apmācībā ar trenažieri	Operācijas veic saskaņā ar noteikto drošo praksi un aprīkojuma ekspluatācijas norādījumiem

Funkcija: kravas apstrāde un izvietošana izpildes līmenī

1. sleja

2. sleja

3. sleja

4. sleja

Kompetence

Zināšanas, izpratne un prasmes

Kompetences demonstrēšanas metodes

Kompetences novērtēšanas kritēriji

Piedalīties kravas un krājumu apstrādē

Zināšanas par kravu un krājumu, tostarp bīstamo, riskanto un kaitīgo vielu un šķidrumu, drošu apstrādi, izvietošanu un nostiprināšanu

Pamatzināšanas par noteiktiem kravu veidiem un ar tiem saistībā veicamajiem drošības pasākumiem un IMDG marķējumu pazīšana

Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti:

1. apstiprinātā darba pieredzē

2. praktiskajā apmācībā

3. eksāmenā

4. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa

5. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams

Operācijas ar kravu un krājumiem veic saskaņā ar noteikto drošo praksi un aprīkojuma ekspluatācijas norādījumiem

Bīstamo, riskanto un kaitīgo kravu un krājumu apstrāde atbilst noteiktajai drošajai praksei

Funkcija: kuģa procesu vadība un rūpes par personām uz kuģa izpildes līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Piedalīties drošā klāja aprīkojuma un mehānismu ekspluatācijā	Zināšanas par klāja aprīkojumu, tostarp par: 1. vārstu un sūkņu, pacelšanas ierīču, celtņu, strēļu un saistītā aprīkojuma funkcijām uz lietojumiem 2. vinču, enkurspilvju, kabestānu un saistītā aprīkojuma funkcijām uz lietojumiem 3. lūkām, ūdensnecaurlaidīgām durvīm, pieslēgvietām un saistīto aprīkojumu	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. praktiskajā apmācībā 3. eksāmenā 4. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Operācijas veic saskaņā ar noteikto drošo praksi un aprīkojuma ekspluatācijas norādījumiem
	4. šķiedru un stiepļu trosēm, kabeļiem un ķēdēm, tostarp par to uzbūvi, lietošanu, marķējumiem, tehnisko apkopi un pareizu izvietošanu	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti praktiskā kompetences demonstrēšanā
	5. prasme izmantot un saprast pamatsignālus aprīkojuma, tostarp vinču, enkurspilvju, celtņu un pacelšanas ierīču ekspluatēšanai	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti praktiskā kompetences demonstrēšanā	Saziņa operatora atbildības zonā vienmēr ir veiksmīga
	6. prasme ekspluatēt noenkurošanās aprīkojumu dažādos apstākļos, piemēram, izmest enkuru, pacelt enkuru, nostiprināt enkuru, lai dotos jūrā un avārijas situācijās Zināšanas par šādām procedūrām un prasme:		Aprīkojuma ekspluatāciju veic drošā veidā saskaņā ar noteiktajām procedūrām
	1. uzstādīt un noņemt bocmaņa krēslus un sastatnes 2. uzstādīt un noņemt loča trapus, pacelšanas ierīces, pretžurku aizsargus un trapus	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti praktiskā kompetences demonstrēšanā	Demonstrētās aprīkojuma uzstādīšanas un noņemšanas metodes ir saskaņā ar drošu nozares praksi
	3. izmantot spleisēšanas prasmes, tostarp pareizi izmantot mezglus, savijumus un sprūdus Šādu klāja un kravas pārkraušanas mehānismu un aprīkojuma izmantošana: 1. piekļuves mehānismu, lūku un lūku vāku, rampu, kuģa sānu/priekšgala/pakaļgala durvju vai pacēlāju izmantošana 2. cauruļvadu sistēmu - sateču un balasta iesūknēšanas cauruļvadu un aku izmantošana		Tiek demonstrēta pareiza mezglu siešana un izmantošana un savijumu, sprūdu, trīšu un kabeļu ārējo apvalku izmantošana, kā arī pareizas darbības ar buraudeklu
	3. celtņu, urbjtorņu un vinču izmantošana Zināšanas par karogu pacelšanu un nolaišanu un galvenajiem signāliem ar vienkrāsainiem karodziņiem (A, B, G, H, O, P, Q)		Tiek demonstrēta pareiza trīšu un takelāžas izmantošana Tiek demonstrētas pareizas tauvu, trošu, kabeļu un ķēžu izmantošanas metodes
Veikt arodveselības un drošības aizsargpasākumus	Praktiskas zināšanas par darba drošības tehniku un personāla drošību uz kuģa, tostarp par: 1. strādāšanu uz augšējām rājām 2. strādāšanu pāri bortam 3. strādāšanu noslēgtās telpās 4. atļaujām strādāt ar sistēmām 5. darbu ar tauvām 6. pacelšanas metodēm un metodēm, lai nepieļautu muguras satraumēšanu 7. elektrodrošību 8. mehānisko drošību 9. drošību, strādājot ar ķīmiskajām vielām un vielām, kas rada bioloģisko apdraudējumu 10. individuālajiem aizsarglīdzekļiem	Tādu rezultātu novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. praktiskajā apmācībā 3. eksāmenā 4. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Vienmēr ievēro procedūras, kuru nolūks ir personāla un kuģa aizsardzība Vienmēr ievēro darba drošības tehniku un pareizi izmanto atbilstošu drošības un aizsargaprīkojumu
Veikt drošības pasākumus un piedalīties jūras vides piesārņojuma novēršanā	Zināšanas par drošības pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu jūras vides piesārņojumu Zināšanas par piesārņojuma novēršanas iekārtu izmantošanu un darbību Zināšanas par apstiprinātām jūras piesārņotāju apglabāšanas metodēm	Tādu rezultātu novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. praktiskajā apmācībā 3. eksāmenā 4. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Vienmēr ievēro organizatoriskās procedūras, kas paredzētas jūras vides aizsardzībai
Izmantot glābšanās peldlīdzekļus un glābšanas laivas	Zināšanas par glābšanās peldlīdzekļu un glābšanas laivu ekspluatāciju, to iedarbināšanas ierīcēm un sistēmām un to aprīkojumu Zināšanas par paņēmieniem izdzīvošanai jūrā	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā un pieredzē, kā noteikts A-VI/2. iedaļas 1.-4. punktā	Darbības kuģa atstāšanas un glābšanās situācijās atbilst dominējošajiem apstākļiem un nosacījumiem un ir saskaņā ar pieņemto drošības praksi un standartiem

Funkcija: tehniskā apkope un remonts izpildes līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Piedalīties kuģa tehniskajā apkopē un remontdarbos	Spēja izmantot krāsošanas, eļļošanas un tīrīšanas līdzekļus un aprīkojumu Spēja saprast un izpildīt ikdienas tehniskās apkopes un remontdarbu procedūras Zināšanas par virsmas sagatavošanas metodēm	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti praktiskā kompetences demonstrēšanā	Tehniskās apkopes tiek pareizi plānotas un veiktas saskaņā ar tehniskajām, drošības un procedūru specifikācijām
	Izpratne par ražotāja drošības norādījumiem un kuģa ekspluatācijas norādījumiem Zināšanas par drošu atkritumu materiālu izvadīšanu Zināšanas par to, kā iedarbināmi, kopjami un lietojami ar roku darbināmi instrumenti un instrumentu ar enerģijas pievadi	Tādu rezultātu novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. praktiskajā apmācībā 3. eksāmenā 4. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa

III NODAĻA
Standarti attiecībā uz mašīntelpas komandu

A-III/1. iedaļa

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības sardzes mehāniķiem pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā

Apmācība

1. Izglītībai un apmācībai, ko paredz III/1. noteikuma 2. punkta 4. apakšpunkts, ir jāietver apmācība elektriskajās un mehāniskajās darbnīcās, lai iegūtu kuģa mehāniķa pienākumu veikšanai nozīmīgas prasmes.

Apmācība uz kuģa

2. Katram pretendentam uz sertificēšanu sardzes mehāniķa pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW vai lielāku ir jāapgūst apstiprināta apmācības programma uz kuģa:

2.1. kas nodrošina, ka nepieciešamajā jūras prakses periodā pretendents gūst sistemātisku praktisku apmācību un pieredzi saistībā ar sardzes mehāniķa uzdevumu veikšanu un pienākumu un atbildības uzņemšanos, ņemot vērā šā Kodeksa B-III/1. iedaļā sniegtos norādījumus;

2.2. ko cieši pārrauga un kontrolē kvalificēts un sertificēts kuģa mehāniķis uz kuģa, uz kura notiek apstiprināta jūras prakse, un

2.3. ko atbilstoši dokumentē prakses grāmatā.

Kompetences standarts

3. Katram pretendentam uz sertificēšanu sardzes mehāniķa pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW vai lielāku ir jāapliecina spēja operatīvajā līmenī veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-III/1. tabulas 1. slejā.

4. A-III/1. tabulas 2. slejā ir uzskaitītas minimālās zināšanas, izpratne un prasmes, kas nepieciešamas sertifikāta saņemšanai.

5. Zināšanu līmenim par jautājumiem, kas uzskaitīti A-III/1. tabulas 2. slejā, jābūt pietiekamam, lai kuģa mehāniķi varētu veikt savus sardzes pienākumus.^*

6. Apmācība un pieredze, kas nepieciešama, lai sasniegtu teorētisko zināšanu, izpratnes un prasmju vajadzīgo līmeni, jābalsta uz A-VIII/2. iedaļas 4-2. daļu - "Principi, kas jāievēro, pildot mašīntelpas sardzi" -, un jāņem vērā arī šīs daļas attiecīgās prasības un šā Kodeksa B daļā sniegtie norādījumi.

7. Pretendentus sertifikāta saņemšanai darbam uz kuģiem, uz kuriem nav uzstādīti tvaika katli, var atbrīvot no attiecīgo A-III/1. tabulas prasību izpildes. Šādi piešķirts sertifikāts nav derīgs uz kuģiem, uz kuriem ir uzstādīti tvaika katli, līdz kuģa mehāniķis sasniedz kompetences standartu A-III/1. tabulas izlaistajos jautājumos. Visi šādi ierobežojumi jānorāda sertifikātā un apstiprinājumā.

8. Administrācija var neizvirzīt prasības attiecībā uz zināšanām par kuģu piedziņas iekārtu veidiem, kas atšķiras no iekārtām, kurām piešķirtais sertifikāts ir derīgs. Šādi piešķirts sertifikāts nav derīgs nevienai iekārtu kategorijai, kas ir tikusi izlaista, līdz mehāniķis pierāda, ka ir kompetents šajos jautājumos. Visi šie ierobežojumi jānorāda gan sertifikātā, gan apstiprinājumā.

9. Katram sertifikāta pretendentam jāsniedz pierādījumi, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-III/1. tabulas 3. un 4. slejā.

Piekrastes kuģošana

10. A-III/1. tabulas 2. slejas dažādajās daļās norādīto nepieciešamo zināšanu, izpratnes un prasmju līmeni var mainīt mehāniķiem uz kuģiem, kuriem ir ierobežota galveno dzinēju jauda un kuri veic piekrastes kuģošanu, ņemot vērā ietekmi uz visu to kuģu drošību, kas var atrasties tajos pašos ūdeņos. Visi šie ierobežojumi jānorāda sertifikātā un apstiprinājumā.

^* Kursu sagatavošanā var noderēt IMO kursu paraugs(-i).

A-III/1. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā

Funkcija: kuģu mehāniskās iekārtas operatīvajā līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Uzturēt drošu mašīntelpas sardzi	Pamatīgas zināšanas par principiem, kas jāievēro, pildot mašīntelpas sardzi, tostarp: 1. pienākumiem saistībā ar sardzes akceptēšanu un pārņemšanu 2. kārtējiem pienākumiem, kas jāveic sardzes laikā 3. mašīntelpas žurnāla uzturēšanu un veikto ierakstu nozīmīgumu 4. pienākumiem saistībā ar sardzes nodošanu Drošības un avārijas procedūras, distances vadības/automātiskās vadības nomaiņa uz vietējo vadību visām sistēmām Drošības pasākumi, kas jāievēro sardzes laikā, un tūlītējā rīcība ugunsgrēka vai avārijas gadījumā, īpaši attiecībā uz degvielas un eļļas sistēmām	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Sardzes veikšana, nodošana un maiņa atbilst apstiprinātiem principiem un procedūrām Mehānismu un sistēmu uzraudzības biežums un apmērs atbilst ražotāja ieteikumiem un pieņemtiem principiem un procedūrām, tostarp principiem, kas jāievēro, pildot mašīntelpas sardzi Atbilstoši tiek reģistrētas darbības un pasākumi saistībā ar kuģa mašīntelpas sistēmām
	Mašīntelpas resursu pārvaldība Zināšanas par mašīntelpas resursu pārvaldības principiem, tostarp: 1. zināšanas par resursu sadalījumu, piešķīrumu un prioritātēm 2. zināšanas par efektīviem sakariem 3. pārliecība par sevi un vadītāja spējas 4. situācijas apzināšanās 5. kopīgās pieredzes vērā ņemšana	Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā apmācībā 2. apstiprinātā darba pieredzē 3. apstiprinātā speciālā apmācībā	Resursus sadala un piešķir pēc vajadzības atbilstošā prioritārā secībā, lai veiktu nepieciešamos uzdevumus Paziņojumus skaidri un nepārprotami pārraida un uztver Apšaubāmi lēmumi un/vai rīcība tiek atbilstoši apšaubīti un uz to tiek atbilstoši reaģēts Tiek konstatētas efektīvas vadītāja spējas Komandas biedrs(-i) skaidri izprot esošo un prognozējamo mašīntelpas un ar to saistīto sistēmu stāvokli un ārējo vidi
Angļu valodas lietošana rakstveidā un mutvārdos	Atbilstošas angļu valodas zināšanas, kas virsniekam dod iespēju lietot tehniskās publikācijas un veikt inženiertehniskos pienākumus	Eksāminācija un tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti praktiskajā apmācībā	Pareizi tiek interpretētas publikācijas angļu valodā saistībā ar inženiertehniskajiem pienākumiem Sazināšanās ir skaidra un tiek saprasta
Lietot iekšējās sakaru sistēmas	Visu kuģa iekšējo sakaru sistēmu izmantošana	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Ziņojumu pārraidīšana un saņemšana vienmēr ir veiksmīga Sakaru reģistri ir pilnīgi un precīzi un atbilst tiesību aktos noteiktajām prasībām
Darbināt galvenās spēka iekārtas un palīgmehānis- mus, un saistītās vadības sistēmas	Zināšanas par mašīntelpas sistēmu uzbūves un darbības pamatprincipiem, tostarp par: 1. kuģu dīzeļdzinēju 2. kuģu ūdens tvaika turbīnu 3. kuģu gāzes turbīnu 4. kuģu katlu 5. dzenvārpstu iekārtu, tostarp dzenskrūvi 6. citiem palīgmehānismiem, tostarp dažādiem sūkņiem, gaisa kompresoru, separatoru, saldūdens iegūšanas iekārtu, siltummaini, saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un ventilēšanas sistēmu 7. stūres mehānismu 8. automātiskās vadības sistēmām 9. eļļas, degvielas un dzesēšanas sistēmu šķidrumu plūsmu un īpašībām 10. klāja mehānismiem Drošības un avārijas procedūras galvenā dzinēja iekārtas, tostarp vadības sistēmu, ekspluatācijai	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Mehānismu uzbūve un darbība ir saprotama un tiek paskaidrota, izmantojot zīmējumus/norādījumus.
	Sagatavošanās, darbināšana, defektu konstatēšana un nepieciešamo pasākumu veikšana, lai novērstu bojājumu radīšanu citiem mehānismiem vai vadības sistēmām: 1. galvenajam dzinējam un ar to saistītajiem palīgmehānismiem 2. tvaika katlam un ar to saistītajiem palīgmehānismiem un tvaika sistēmām 3. primārajiem palīgdzinējiem un ar tiem saistītajām sistēmām 4. citiem palīgmehānismiem, tostarp saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un ventilēšanas sistēmām	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Darbības tiek plānotas un veiktas saskaņā ar pieņemtajiem noteikumiem un procedūrām, lai nodrošinātu darbību drošumu un novērstu jūras vides piesārņošanu Tiek ātri atklātas novirzes no normas Iekārtu un mašīntelpas sistēmu jauda konsekventi atbilst prasībām, tostarp komandtiltiņa komandām, attiecībā uz ātruma un virziena izmaiņām Tiek ātri atklāti mehānismu darbības traucējumi, un tiek noteikti pasākumi, lai nodrošinātu kuģa un iekārtas vispārējo drošību, ņemot vērā dominējošos apstākļus un nosacījumus
Darbināt degvielas, eļļošanas, balasta un citas sūknēšanas sistēmas un ar tām saistītās vadības sistēmas	Sūknēšanas un cauruļvadu sistēmu, tostarp to vadības sistēmu, darbības raksturojumi Sūknēšanas sistēmu darbība: 1. ikdienas sūknēšanas operācijas 2. sateču ūdens, balasta un kravas sūknēšanas sistēmu darbināšana Prasības attiecībā uz eļļainā ūdens separatoriem (vai līdzīgām iekārtām) un to darbināšana	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Darbības tiek plānotas un veiktas saskaņā ar pieņemtajiem noteikumiem un procedūrām, lai nodrošinātu darbību drošumu un novērstu jūras vides piesārņošanu Tiek ātri atklātas novirzes no normas, un tiek veikti atbilstoši pasākumi

Funkcija: elektriskās, elektroniskās un vadības iekārtas operatīvajā līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Darbināt elektrosistēmas, elektroniskās sistēmas un vadības sistēmas	Pamatkonfigurācija un darbības principi šādām elektroiekārtām, elektroniskajām iekārtām un vadības iekārtām: 1. elektroiekārtām: a) ģeneratoram un sadales sistēmām, b) ģeneratoru sagatavošana, iedarbināšana un savienošana paralēlai darbībai un pārslēgšanai, c) elektromotoriem, tostarp iedarbināšanas metodoloģijas, d) augstsprieguma ierīcēm, e) secīgas vadības shēmām un ar tām saistītajām sistēmas ierīcēm; 2. elektroniskajām iekārtām: a) elektroniskās shēmas pamatelementu īpašībām, b) automātisko un vadības sistēmu shēmām, c) mehānismu elementu vadības sistēmu funkcijām, īpašībām un parametriem, tostarp galvenā dzinēja darbības vadības ierīcēm un automātisko tvaika katla vadības ierīcēm, 3. vadības sistēmām: a) dažādas automātiskās vadības metodes un īpašības, b) proporcionāli integrālā diferenciālā regulatora (PID) vadības īpašības un saistītās sistēmas ierīces procesu vadībai	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Darbības tiek plānotas un veiktas saskaņā ar pieņemtajiem noteikumiem un procedūrām, lai nodrošinātu darbību drošumu Elektrosistēmas, elektroniskās sistēmas un vadības sistēmas ir saprotamas un tiek izskaidrotas, izmantojot zīmējumus/norādījumus.
Elektroiekārtu un elektronisko iekārtu tehniskā apkope un remontdarbi	Drošības prasības darbam ar kuģa elektrosistēmām, tostarp attiecībā uz elektroiekārtu drošu izolāciju, kas jānodrošina, pirms personālam ir atļauts strādāt ar šādām iekārtām Elektrosistēmu iekārtu, komutatoru, elektrodzinēju, ģeneratoru un līdzstrāvas elektrosistēmu un iekārtu tehniskā apkope un remonts Mehānismu atteices atklāšana, defektu atrašana un bojājumu novēršana Elektriskās testēšanas aparatūras un mēraparatūras uzbūve un darbība Funkciju un veiktspējas testi šādām iekārtām un to konfigurācijai: 1. uzraudzības sistēmām 2. automātiskās vadības ierīcēm 3. drošības ierīcēm Elektroshēmu un vienkāršu elektronisko shēmu lasīšana	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā apmācībā darbnīcās 2. apstiprinātā praktiskā pieredzē un pārbaudēs 3. apstiprinātā darba pieredzē 4. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Darba drošības pasākumi ir atbilstoši Rokas instrumentu un testēšanas aparatūras izvēle un izmantošana ir atbilstoša, un rezultāti tiek pareizi interpretēti Aprīkojuma demontāža, apskate, remonts un montāža notiek saskaņā ar instrukcijām un labu praksi Montāža pēc remonta un veiktspējas pārbaude ir saskaņā ar rokasgrāmatām un labu praksi

Funkcija: tehniskā apkope un remonts operatīvajā līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Atbilstoši izmantot rokas instrumentus, mehāniskos instrumentus un mērinstrumentus izgatavošanai un remontdarbiem uz kuģa	Kuģa konstrukcijā, remontā un aprīkojumā izmantoto materiālu īpašības un ierobežojumi Izgatavošanai un remontam izmantoto procesu īpašības un ierobežojumi Īpašības un parametri, ko ņem vērā, izgatavojot un remontējot sistēmas un to sastāvdaļas Metodes ārkārtas/pagaidu remontdarbu drošai veikšanai Drošības pasākumi, kas jāveic, lai nodrošinātu drošu darba vidi rokas instrumentu, mehānisko instrumentu un mērinstrumentu izmantošanai Rokas instrumentu, mehānisko instrumentu un mērinstrumentu izmantošana Dažāda veida hermētiķu un pildījumu izmantošana	Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā apmācībā darbnīcās 2. apstiprinātā praktiskā pieredzē un pārbaudēs 3. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Būtisko parametru identifikācija tipisko ar kuģi saistīto detaļu izgatavošanai ir atbilstoša Materiālu izvēle ir atbilstoša Izgatavošanā tiek ievērotas noteiktās pielaides Iekārtas un rokas instrumenti, mehāniskie instrumenti un mērinstrumenti tiek izmantoti atbilstošā un drošā veidā
Kuģa mehānismu un iekārtu tehniskā apkope un remontdarbi	Drošības pasākumi, kas jāveic, lai veiktu remontdarbus un tehnisko apkopi, tostarp kuģa mehānismu un iekārtu drošu atslēgšanu, pirms personālam atļauj strādāt ar šādiem mehānismiem vai iekārtām Atbilstošas pamatzināšanas un prasmes mehānikas jomā	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā apmācībā darbnīcās 2. apstiprinātā praktiskā pieredzē un pārbaudēs 3. apstiprinātā darba pieredzē	Tiek ievērotas atbilstošas drošības procedūras Tiek izvēlēti atbilstoši rīki un rezerves daļas
	Mehānismu un iekārtu tehniskā apkope un remontdarbi, piemēram, demontāža, regulēšana un montāža pēc remonta Atbilstošu speciālo darbarīku un mērinstrumentu izmantošana Konstrukcijas īpašības un materiālu izvēle aprīkojuma izgatavošanai Mehānismu rasējumu un rokasgrāmatu interpretēšana Cauruļvadu, hidraulisko un pneimatisko shēmu lasīšana	4. apstiprinātā pieredzē uz mācību kuģa	Aprīkojuma demontāža, apskate, remonts un montāža pēc remonta notiek saskaņā ar instrukcijām un labu praksi Atkārtotas nodošanas ekspluatācijā un veiktspējas pārbaude ir saskaņā ar instrukcijām un labu praksi. Materiālu un rezerves daļu izvēle ir atbilstoša

Funkcija: kuģa procesu vadība un rūpes par personām uz kuģa operatīvajā līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Nodrošināt piesārņojuma novēršanas prasību ievērošanu	Jūras vides piesārņošanas novēršana Zināšanas par piesardzības pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu jūras vides piesārņojumu Piesārņojuma novēršanas procedūras un viss ar tām saistītais aprīkojums Izpratne par preventīvo pasākumu nozīmi jūras vides aizsardzībā	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā	Kuģa operāciju uzraudzības procedūras un atbilstības MARPOL konvencijas prasībām nodrošināšana tiek pilnībā ievērota Veic darbības, lai nodrošinātu labu reputāciju vides aizsardzības jomā
Saglabāt kuģa jūrasspēju	Kuģa noturība Praktiskas zināšanas par noturības, galsveres un slodžu tabulām, diagrammām un slodžu aprēķināšanas aprīkojumu un to piemērošana Ūdensnecaurlaidības pamatprincipu izpratne Izpratne par pamatpasākumiem, kas jāveic peldspējas daļējas zaudēšanas gadījumā Kuģa konstrukcija Vispārējas zināšanas par galvenajiem kuģa konstrukcijas elementiem un dažādo detaļu pareizajiem nosaukumiem	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Pie visiem kravas apstākļiem noturības nosacījumi atbilst IMO kuģu noturības kritērijiem Pasākumi, lai nodrošinātu un saglabātu kuģa ūdensnecaurlaidību, atbilst pieņemtajai praksei
Novērst, kontrolēt un cīnīties ar ugunsgrēku uz kuģa	Ugunsdrošība un ugunsdzēsības ierīces Prasme organizēt ugunsgrēka mācību trauksmes Zināšanas par ugunsgrēku veidiem un stadijām Zināšanas par ugunsdzēsības sistēmām Zināšanas par to, kā jārīkojas ugunsgrēka gadījumā, tostarp, ja ugunsgrēks saistīts ar degvielas un eļļas sistēmām	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā ugunsdzēsības apmācībā un pieredzē, kā noteikts A-VI/3. iedaļas 1.-3. punktā	Pareizi tiek noteikts problēmas veids un apmērs, un sākotnējās darbības atbilst avārijas pasākumiem un kuģa avārijas rīcības plāniem Evakuācijas, ārkārtas apturēšanas un atslēgšanas procedūras atbilst avārijas situācijas veidam un tiek ātri īstenotas Prioritāšu secība un ziņojumu sagatavošanas, kuģa personāla informēšanas līmeņi un laiks atbilst avārijas situācijas veidam un atspoguļo problēmas steidzamību
Darbināt dzīvības glābšanas līdzekļus	Dzīvības glābšana Prasme organizēt kuģa atstāšanas mācību trauksmes un zināšanas par glābšanās peldlīdzekļu un glābšanas laivu darbināšanu, par to nolaišanas ierīcēm un pasākumiem un par to aprīkojumu, tostarp par glābšanas līdzekļu radioiekārtām, satelītu EPIRB, SART, hidrotērpiem un siltuma aizsarglīdzekļiem	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā un pieredzē, kā noteikts A-VI/2. iedaļas 1.- 4. punktā	Darbības, ko veic kuģa atstāšanas un glābšanās situācijās, atbilst dominējošajiem apstākļiem un nosacījumiem un ir saskaņā ar pieņemto drošības praksi un standartiem
Sniegt pirmo medicīnisko palīdzību uz kuģa	Medicīniskā palīdzība Medicīnas rokasgrāmatu un pa radio sniegto konsultāciju praktiska izmantošana, tostarp prasme efektīvi rīkoties, izmantojot šādas zināšanas negadījumu vai slimību gadījumā, kas var rasties uz kuģa	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā, kā noteikts A-VI/4. iedaļas 1.-3. punktā	Ievainojumu vai slimību iespējamais cēlonis, veids un apmērs tiek ātri noteikts, un ārstēšana līdz minimumam samazina dzīvības apdraudējumu
Uzraudzīt tiesību aktu prasību izpildi	Praktiskas pamatzināšanas par attiecīgajām IMO konvencijām attiecībā uz cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un jūras vides aizsardzību	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti pārbaudēs vai apstiprinātā apmācībā	Tiesību aktu prasības attiecībā uz cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un jūras vides aizsardzību tiek noteiktas pareizi
Piemērot vadītāja un komandas darba prasmes	Praktiskas zināšanas par kuģa personāla vadību un apmācību Zināšanas par attiecīgajām starptautiskajām jūras konvencijām un ieteikumiem un valsts tiesību aktiem Prasme piemērot uzdevumu un darba slodzes vadību, tostarp: 1. īstenot plānošanu un koordināciju 2. norīkot personālu 3. noteikt laika un resursu ierobežojumus 4. noteikt prioritātes	Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā apmācībā 2. apstiprinātā darba pieredzē 3. praktiskā kompetences demonstrēšanā	Apkalpei tiek sadalīti pienākumi un tā tiek informēta par gaidāmajiem darba un uzvedības standartiem veidā, kas atbilst konkrētajām personām Apmācības mērķi un darbības ir pamatotas ar esošās kompetences un spēju novērtējumu, kā arī ar ekspluatācijas prasībām Pierāda, ka operācijas ir saskaņā ar piemērojamajām normām
	Zināšanas par efektīvu resursu pārvaldību un prasme to piemērot: 1. resursu sadalīšana, piešķiršana un prioritāšu noteikšana 2. efektīva saziņa gan uz kuģa, gan ar krastu 3. lēmumu pieņemšana, ņemot vērā komandas locekļu pieredzi 4. pārliecība par sevi un prasme vadīt, tostarp motivēt 5. spēja apzināties situāciju Zināšanas un prasme piemērot lēmumu pieņemšanas metodes: 1. situāciju un riska novērtēšana 2. radīto iespēju noteikšana un novērtēšana 3. rīcības virzības izvēle 4. rezultātu efektivitātes izvērtēšana		Operācijas plāno un resursus sadala pēc vajadzības atbilstošā prioritārā secībā, lai veiktu nepieciešamos uzdevumus Paziņojumus skaidri un nepārprotami pārraida un uztver Demonstrē efektīvas vadītāja prasmes Darbā iesaistītais(-ie) komandas loceklis(locekļi) precīzi un vienādi izprot kuģa esošo un gaidāmo stāvokli un darbības statusu, kā arī ārējo vidi Pieņem konkrētajā situācijā visefektīvākos lēmumus
Veicināt personāla un kuģa drošību	Zināšanas par izdzīvošanas paņēmieniem Zināšanas par ugunsdrošību un prasme nodzēst ugunsgrēku Zināšanas par elementāro pirmo palīdzību Zināšanas par personīgo drošību un sociālo atbildību	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā un pieredzē, kā norādīts A-VI/2. iedaļas 1.-4. punktā	Pareizi izmanto atbilstošu drošības aprīkojumu un aizsarglīdzekļus Vienmēr ievēro procedūras un darba drošības tehniku, kuras nolūks ir aizsargāt personālu un kuģi Vienmēr ievēro organizatoriskās procedūras, kas paredzētas jūras vides aizsardzībai Sākotnējie un turpmākie pasākumi, kad uzzina par avārijas situāciju, atbilst noteiktajām reaģēšanas procedūrām

A-III/2. iedaļa

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW vai lielāku

Kompetences standarts

1. Katram pretendentam uz sertificēšanu vecākā mehāniķa un otrā mehāniķa pienākumu veikšanai uz jūras kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW vai lielāku ir jāapliecina spēja vadības līmenī veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-III/2. tabulas 1. slejā.

2. Sertifikāta saņemšanai nepieciešamās minimālās zināšanas, izpratne un prasmes ir uzskaitītas A-III/2. tabulas 2. slejā. Šis uzskaitījums ietver, paplašina un padziļina jautājumus, kas A-III/1. tabulas 2. slejā norādīti sardzes mehāniķiem.

3. Ņemot vērā to, ka otrajam mehāniķim jābūt pastāvīgi gatavam uzņemties vecākā mehāniķa pienākumus, novērtējumam attiecībā uz šiem jautājumiem jābūt tādam, lai varētu pārbaudīt kandidāta spēju apgūt visu pieejamo informāciju, kas attiecas uz kuģa mehānismu drošu ekspluatāciju un jūras vides aizsardzību.

4. A-III/2. tabulas 2. slejā uzskaitīto jautājumu zināšanas līmenim jābūt pietiekamam, lai pretendents varētu strādāt vecākā mehāniķa vai otrā mehāniķa amatā.^*

5. Apmācībā un pieredzē, kas nepieciešama, lai sasniegtu teorētisko zināšanu, izpratnes un prasmju vajadzīgo līmeni, jāņem vērā šīs daļas attiecīgās prasības un norādījumi, kas sniegti šā Kodeksa B daļā.

6. Administrācija var neizvirzīt prasības attiecībā uz zināšanām par kuģu galveno dzinēju veidiem, kas atšķiras no iekārtām, kurām piešķirtais sertifikāts ir derīgs. Šādi piešķirts sertifikāts nav derīgs nevienai iekārtu kategorijai, kas ir tikusi izlaista, līdz mehāniķis pierāda, ka ir kompetents šajos jautājumos. Visi šādi ierobežojumi jānorāda sertifikātā un apstiprinājumā.

Piekrastes kuģošana

8. A-III/2. tabulas 2. slejas dažādajās daļās uzskaitīto nepieciešamo zināšanu, izpratnes un prasmju līmeni var mainīt mehāniķiem uz kuģiem ar ierobežotu galveno dzinēju jaudu, kuri veic piekrastes kuģošanu, ņemot vērā ietekmi uz visu to kuģu drošību, kas var atrasties tajos pašos ūdeņos. Visi šādi ierobežojumi jānorāda sertifikātā un apstiprinājumā.

^* Kursu sagatavošanā var palīdzēt attiecīgais(-ie) IMO paraugkurss(-i).

A-III/2. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju kopējo jaudu 3000 kW vai lielāku

Funkcija: kuģu mehāniskās iekārtas vadības līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Vadīt galvenā dzinēja mehānismu ekspluatāciju	Konstrukcijas īpatnības un darbības principi šādiem mehānismiem un saistītajām palīgierīcēm: 1. kuģa dīzeļdzinējam 2. kuģa tvaika turbīnām 3. kuģa gāzes turbīnām 4. kuģa tvaika katlam	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu 4. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams	Atbilstoši izskaidro konstrukcijas īpatnības un darbības principus
Noteikt un plānot tehniskās ekspluatācijas pasākumus	Teorētiskās zināšanas Termodinamika un siltumpārvade Mehānika un hidromehānika Dīzeļdzinēja, tvaika un gāzu turbīnu darbības parametri, tostarp rotācijas ātrums, jauda un degvielas patēriņš Siltuma cikls, termiskā efektivitāte un siltuma bilance šādām iekārtām: 1. kuģa dīzeļdzinējam 2. kuģa tvaika turbīnām 3. kuģa gāzes turbīnām 4. kuģa tvaika katlam	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Darbību plānošana un sagatavošana ir piemērota energoiekārtu konstrukcijas parametriem un pārgājiena vajadzībām
Pārraudzīt, novērtēt un uzturēt galveno dzinēju un palīgmehānismu drošu darbību	Saldēšanas iekārtas un saldēšanas cikls Degvielu un smērvielu fiziskās un ķīmiskās īpašības Materiālu tehnoloģija Kuģubūve, kuģu uzbūve un teorija, tostarp bojājumu novēršana (damage control) Praktiskās zināšanas Iedarbināt un apstādināt galveno dzinēju un palīgmehānismus, tostarp saistītās sistēmas Dzinēja darbības ierobežojumi Dzinēja un palīgmehānismu efektīva ekspluatēšana, novērošana, veiktspējas novērtēšana un drošības uzturēšana Galvenā dzinēja automātiskās vadības ierīces funkcijas un darbības princips Automātiskās vadības ierīces funkcijas un darbības princips arī šādiem palīgmehānismiem: 1. ģeneratoram un sadales sistēmām 2. tvaika katliem 3. eļļas attīrīšanas ierīcēm 4. saldēšanas sistēmām 5. sūknēšanas un cauruļvadu sistēmām 6. stūres mehānisma sistēmai 7. kravas pārkraušanas iekārtai un klāja mehānismiem	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Sagatavošanas metodes iedarbināšanai un degvielas, smērvielu, dzesēšanas ūdens un gaisa padevei ir visatbilstošākās Spiedienu, temperatūru un apgriezienu pārbaudes palaišanas un uzsildīšanas laikā ir saskaņā ar tehniskajām specifikācijām un saskaņotiem darba plāniem Galvenās piedziņas iekārtas un palīgmehānismu uzraudzība ir pietiekama, lai saglabātu drošus ekspluatācijas apstākļus Sagatavošanas metodes apstādināšanai un dzinēja atdzesēšanas uzraudzība ir visatbilstošākās Dzinēju slodzes mērīšanas metodes ir saskaņā ar tehniskajām specifikācijām Dzinēja darbība tiek pārbaudīta atbilstoši komandtiltiņa pavēlēm Darbības rādītāji atbilst tehniskajām specifikācijām
Vadīt degvielas un balasta operācijas	Mehānismu, tostarp sūkņu un cauruļvadu sistēmu, ekspluatācija un tehniskā apkope	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams	Degvielas un balasta operācijas atbilst ekspluatācijas prasībām un tiek veiktas tādā veidā, lai novērstu jūras vides piesārņošanu

Funkcija: elektriskās, elektroniskās un vadības iekārtas vadības līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Vadīt elektriskā un elektroniskā vadības aprīkojuma ekspluatāciju	Teorētiskās zināšanas Kuģu elektrotehnoloģija, elektronika, energoelektronika, automātiskās vadības tehnika un drošības ierīces Automātisko vadības ierīču un drošības ierīču konstrukcijas īpatnības un sistēmas konfigurācijas: 1. galvenajam dzinējam 2. ģeneratoram un sadales sistēmai 3. tvaika katlam Elektromotoriem paredzētu ekspluatācijas vadības ierīču konstrukcijas īpatnības un sistēmas konfigurācijas Augstsprieguma ierīču konstrukcijas īpatnības Hidraulisko un pneimatisko vadības ierīču īpatnības	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Aprīkojuma un sistēmu ekspluatācija atbilst lietošanas instrukcijām Veiktspēja atbilst tehniskajām specifikācijām
Pārvaldīt bojājumu novēršanu un elektroiekārtu un elektronisko iekārtu atjaunošana ekspluatācijas kārtībā	Praktiskās zināšanas Elektrisko un elektronisko vadības iekārtu bojājumu novēršana Elektrisko un elektronisko vadības iekārtu un drošības ierīču funkciju tests Uzraudzības sistēmu bojājumu novēršana Programmatūru versiju kontrole	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Tehniskās apkopes darbības tiek pareizi plānotas saskaņā ar tehniskajām, tiesību aktu, drošības un procedūru specifikācijām Iekārtu pārbaude, testēšana un bojājumu novēršana notiek atbilstošā veidā

Funkcija: tehniskā apkope un remonts vadības līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Pārvaldīt drošas un efektīvas tehniskās apkopes procedūras	Teorētiskās zināšanas Kuģu tehnisko iekārtu apkalpošana un remonts saskaņā ar atzīto praksi Praktiskās zināšanas Drošas un efektīvas tehniskās apkopes procedūru pārvaldība Tehniskās apkopes, tostarp tiesību aktos noteikto un kategorijas pārbaužu, plānošana Remontdarbu plānošana	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā darbnīcās	Tehniskās apkopes tiek pareizi plānotas un veiktas saskaņā ar tehniskajām, tiesību aktu, drošības un procedūru specifikācijām Tehniskās apkopes un remonta darbiem ir pieejami piemēroti plāni, specifikācijas, materiāli un aprīkojums Veiktie pasākumi nodrošina iekārtas atjaunošanu ar piemērotāko metodi
Atklāt un noteikt mehānismu atteices cēloni un novērst defektus	Praktiskās zināšanas Mehānismu atteices atklāšana, defektu atrašana un bojājumu novēršana Iekārtu apskate un regulēšana Nesagraujoša pārbaude	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Ekspluatācijas apstākļu salīdzināšanas metodes atbilst ieteiktajai praksei un procedūrām. Pasākumi un lēmumi atbilst ieteiktajām ekspluatācijas specifikācijām un ierobežojumiem.
Nodrošināt darba drošības prasību ievērošanu	Praktiskās zināšanas Darba drošības tehnika	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Darba prakse atbilst tiesību aktu prasībām, prakses kodeksiem, darba atļaujām un rūpēm par vidi

Funkcija: kuģa procesu vadība un rūpes par personām uz kuģa vadības līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Kontrolēt galsveri, noturību un slodzi	Izpratne par kuģu uzbūves pamatprincipiem un teoriju un apstākļiem, kas ietekmē galsveri un noturību, un pasākumiem, kas nepieciešami galsveres un noturības saglabāšanai Zināšanas par ietekmi uz kuģa galsveri un noturību, ja bojāts un tādēļ applūdis kāds nodalījums, un par veicamajiem pretpasākumiem Zināšanas par IMO norādījumiem attiecībā uz kuģa noturību	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Noturība un slodzes visu laiku tiek uzturētas drošās robežās
Pārraudzīt un kontrolēt atbilstību tiesību aktu prasībām un pasākumus, lai nodrošinātu cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un jūras vides aizsardzību	Starptautiskajos nolīgumos un konvencijās iekļauto starptautisko jūras tiesību zināšana Īpaša uzmanība jāpievērš šādiem jautājumiem: 1. sertifikāti un citi dokumenti, kam saskaņā ar starptautiskajām konvencijām jābūt uz kuģa, to saņemšanas kārtība un derīguma termiņš 2. pienākumi, ko paredz Starptautiskās konvencijas par kravas zīmi attiecīgās prasības 3. pienākumi, ko paredz Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras attiecīgās prasības 4. pienākumi, ko paredz Starptautiskās konvencijas par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu attiecīgās prasības 5. jūras sanitārās deklarācijas un Starptautisko veselības noteikumu prasības 6. pienākumi, ko paredz starptautiskie dokumenti, kuri skar kuģa, pasažieru, apkalpes un kravas drošību 7. metodes un līdzekļi kuģu izraisītā jūras vides piesārņojuma novēršanai 8. valsts tiesību akti starptautisko nolīgumu un konvenciju prasību ieviešanai	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Darbību un tehniskās apkopes pārraudzības procedūras atbilst tiesību aktu prasībām. Tiek ātri un pilnībā noteikta iespējama neatbilstība. Sertifikātu plānota atjaunošana un termiņa pagarināšana nodrošina apsekoto objektu un aprīkojuma nepārtrauktu derīgumu.
Nodrošināt kuģa apkalpes un pasažieru drošību un aizsardzību un uzturēt dzīvības glābšanas, ugunsdzēsības un citas drošības sistēmas lietošanas kārtībā	Padziļinātas zināšanas par dzīvības glābšanas līdzekļu noteikumiem (Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras) Ugunsgrēka un kuģa atstāšanas mācību trauksmju organizēšana Glābšanas, ugunsdzēsības un citu drošības sistēmu uzturēšana lietošanas kārtībā Pasākumi, kas jāveic, lai avārijas gadījumā aizsargātu visas personas uz kuģa Pasākumi, lai ierobežotu bojājumus un glābtu kuģi pēc ugunsgrēka, sprādziena, sadursmes vai uzskriešanas uz sēkļa	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti praktiskā instruktāžā vai apstiprinātā praktiskā apmācībā un pieredzē	Ugunsgrēku atklāšanas un drošības sistēmu uzraudzības procedūras nodrošina, ka visas trauksmes tiek ātri atklātas un sekojošā rīcība atbilst noteiktajām avārijas procedūrām
Izstrādāt avārijas rīcības plānu un bojājumu novēršanas (damage control) plānu un rīkoties avārijas situācijās	Kuģa konstrukcija, tostarp bojājumu novēršana (damage control) Ugunsdrošības, ugunsgrēku atklāšanas un dzēšanas metodes un līdzekļi Glābšanas līdzekļu funkcijas un lietošana	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti praktiskā apmācībā un pieredzē	Avārijas pasākumi atbilst noteiktajiem plāniem avārijas situācijām
Izmantot vadītāja un organizatoriskās prasmes	Zināšanas par kuģa personāla vadību un apmācību Zināšanas par starptautiskajām jūras konvencijām un ieteikumiem un attiecīgajiem valsts tiesību aktiem	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā apmācībā 2. apstiprinātā darba pieredzē
	Prasme piemērot uzdevumu un darba slodzes vadību, tostarp 1. īstenot plānošanu un koordināciju 2. norīkot personālu 3. noteikt laika un resursu ierobežojumus 4. noteikt prioritātes Zināšanas par efektīvu resursu pārvaldību un prasme to piemērot: 1. resursu sadalīšana, piešķiršana un prioritāšu noteikšana 2. efektīva saziņa gan uz kuģa, gan ar krastu 3. lēmumu pieņemšana, ņemot vērā komandas darbā gūto pieredzi	3. apstiprinātā speciālā apmācībā	Apkalpei tiek sadalīti pienākumi, un tā tiek informēta par gaidāmajiem darba un uzvedības standartiem veidā, kas atbilst konkrētajām personām Apmācības mērķi un darbības ir pamatotas ar esošās kompetences un spēju novērtējumu, kā arī ar ekspluatācijas prasībām Pierāda, ka operācijas ir saskaņā ar piemērojamajām normām Operācijas plāno un resursus sadala pēc vajadzības atbilstošā prioritārā secībā, lai veiktu nepieciešamos uzdevumus Paziņojumus skaidri un nepārprotami pārraida un uztver
	4. pārliecība par sevi un prasme vadīt, tostarp motivēt 5. spēja apzināties situāciju Zināšanas un prasme piemērot lēmumu pieņemšanas metodes: 1. situāciju un riska novērtēšana 2. radīto iespēju noteikšana un novērtēšana 3. rīcības virzības izvēle 4. rezultātu efektivitātes izvērtēšana		Demonstrē efektīvas vadītāja prasmes Darbā iesaistītais(-ie) komandas loceklis(locekļi) precīzi un vienādi izprot kuģa esošo un gaidāmo stāvokli un darbības statusu, kā arī ārējo vidi Pieņem konkrētajā situācijā visefektīvākos lēmumus
	Standarta darbības procedūru izstrāde, īstenošana un pārraudzība		Pierāda, ka operācijas ir efektīvas un saskaņā ar piemērojamajām normām

A-III/3. iedaļa

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu no 750 kW līdz 3000 kW

Kompetences standarts

1. Katram pretendentam uz sertificēšanu vecākā mehāniķa un otrā mehāniķa pienākumu veikšanai uz jūras kuģiem ar galveno dzinēju jaudu no 750 kW līdz 3000 kW ir jāapliecina spēja vadības līmenī veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-III/2. tabulas 1. slejā.

2. Sertificēšanai nepieciešamās minimālās zināšanas, izpratne un prasmes ir uzskaitītas A-III/2. tabulas 2. slejā. Šis uzskaitījums ietver, paplašina un padziļina jautājumus, kas A-III/1. tabulas 2. slejā uzskaitīti sardzes mehāniķiem pienākumu pildīšanai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā.

4. A-III/2. tabulas 2. slejā uzskaitīto jautājumu zināšanas līmeni var pazemināt, bet tam jābūt pietiekamam, lai pretendents varētu strādāt vecākā mehāniķa vai otrā mehāniķa amatā uz kuģiem ar šajā iedaļā norādīto galveno dzinēju jaudu.

6. Administrācija var neizvirzīt prasības attiecībā uz zināšanām par kuģu piedziņas iekārtu veidiem, kas atšķiras no iekārtām, kurām piešķirtais sertifikāts ir derīgs. Šādi piešķirts sertifikāts nav derīgs nevienai iekārtu kategorijai, kas ir tikusi izlaista, līdz mehāniķis pierāda, ka ir kompetents šajos jautājumos. Visi šādi ierobežojumi jānorāda sertifikātā un apstiprinājumā.

Piekrastes kuģošana

8. A-III/2. tabulas 2. slejas dažādajās daļās uzskaitīto nepieciešamo zināšanu, izpratnes un prasmju līmeni un III/3. noteikuma 2. punkta 1.1. apakšpunkta un 2. punkta 1.2. apakšpunkta prasības var mainīt mehāniķiem uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir mazāka par 3000 kW un kuri veic piekrastes kuģošanu, ņemot vērā ietekmi uz visu to kuģu drošību, kas var atrasties tajos pašos ūdeņos. Visi šādi ierobežojumi jānorāda sertifikātā un apstiprinājumā.

A-III/4. iedaļa

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības ierindas sardzes jūrniekiem (sardzes motoristiem) pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā

Kompetences standarts

1. Katram mašīntelpas sardzes sastāvā esošam ierindas jūrniekam (sardzes motoristam) uz jūras kuģa jāapliecina kompetence izpildes līmenī veikt ar kuģa tehnisko aprīkojumu saistītās funkcijas, kā noteikts A-III/4. tabulas 1. slejā.

2. Minimālās zināšanas, izpratne un prasmes, kas nepieciešamas mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem) ir uzskaitītas A-III/4. tabulas 2. slejā.

3. Katram sertifikāta pretendentam jāsniedz pierādījumi, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-III/4. tabulas 3. un 4. slejā. Tabulas 3. slejā minētā "praktiskā pārbaude" var ietvert apstiprinātu apmācību krastā, kuras laikā apmācāmie iziet praktisko pārbaudi.

4. Ja attiecībā uz noteiktām funkcijām izpildes līmenī nav kompetences tabulu, Administrācijas pienākums ir noteikt atbilstošas apmācības, novērtēšanas un sertifikātu izsniegšanas prasības, kas jāpiemēro personālam, kuru norīko veikt šīs funkcijas izpildes līmenī.

A-III/4. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem)

Funkcija: kuģu mehāniskās iekārtas izpildes līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Veikt kārtējo sardzi atbilstoši ierindas jūrnieku pienākumiem, kuri ir mašīntelpas sardzes sastāva dalībnieki Saprast pavēles un izteikties saprotami jautājumos, kas saistīti ar sardzes pienākumu veikšanu	Termini, kas tiek lietoti mašīntelpās, un mehānismu un aprīkojuma nosaukumi Mašīntelpas sardzes procedūras Ar mašīntelpas operācijām saistītā darba drošības tehnika Vides aizsardzības pamatprocedūras Atbilstošas iekšējās sakaru sistēmas lietošana Mašīntelpas trauksmes izziņošanas sistēmas un prasme atšķirt dažādus trauksmes signālus, īpaši gāzes ugunsdzēsības sistēmas ieslēgšanās signālus	Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. praktiskā pārbaudē	Sazināšanās ir skaidra un kodolīga, un, ja sardzes informācija vai norādījumi nav skaidri saprotami, sardzes virsniekam tiek prasīts padoms vai paskaidrojumi Sardzes veikšana, nodošana un maiņa notiek saskaņā ar pieņemto praksi un procedūrām.
Tvaika katla sardzes veikšanai: uzturēt pareizus ūdens līmeņus un tvaika spiedienus	Katlu droša ekspluatācija	Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. praktiskā pārbaudē vai 4. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams	Tvaika katla stāvokļa novērtējums ir precīzs un balstīts uz būtisku informāciju, ko sniedz vietējie un distances mērinstrumenti, un tiešas apskates Regulēšanas secība un periodiskums saglabā drošību un optimālu efektivitāti
Izmantot avārijas aprīkojumu un piemērot avārijas procedūras	Zināšanas par pienākumiem avārijas situācijās Evakuācijas izejas no mašīntelpām Ugunsdzēšanas aprīkojuma atrašanās vietu mašīntelpās laba pārzināšana un tā lietošana	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti demonstrācijā un apstiprinātā darba pieredzē vai apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Sākotnējie pasākumi, ko veic, saprotot, ka ir notikusi avārija vai iestājusies avārijas situācija, atbilst noteiktajām procedūrām Sazināšanās vienmēr ir nepārprotama un kodolīga, un pavēles tiek apstiprinātas atbilstoši labai jūras praksei.

A-III/5. iedaļa

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības kvalificētiem motoristiem pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā

Kompetences standarts

1. Ikvienam kvalificētam motoristam uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir 750 kW vai lielāka, ir jāpierāda sava kompetence atbalsta līmenī pildīt A-II/5. tabulas 1. slejā norādītās funkcijas.

2. Obligātās zināšanas, izpratne un prasmes, kas nepieciešamas kvalificētam motoristam uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir 750 kW vai lielāka, ir uzskaitītas A-III/5. tabulas 2. slejā.

A-III/5. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētam motoristam pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā

Funkcija: kuģu mehāniskās iekārtas izpildes līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Piedalīties drošā mašīntelpas sardzē	Prasme saprast pavēles un sazināties ar sardzes virsnieku jautājumos saistībā ar sardzes pienākumu veikšanu Sardzes maiņas, veikšanas un nodošanas procedūras Informācija, kas nepieciešama drošas sardzes veikšanai	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā darba pieredzē vai praktiskā pārbaudē	Sazināšanās ir skaidra un tiek saprasta Sardzes veikšana, nodošana un maiņa notiek saskaņā ar pieņemto praksi un procedūrām
Piedalīties mašīntelpas sardzes uzraudzībā un kontrolē	Pamatzināšanas par galveno dzinēju un palīgmehānismu darbību Pamatzināšanas par galveno dzinēju un palīgmehānismu kontrolspiedieniem, temperatūrām un līmeņiem	Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. praktiskā pārbaudē	Satiksmes, kuģa un vides uzraudzības biežums un apmērs atbilst apstiprinātiem principiem un procedūrām Atklāj novirzes no normas Ātri atklāj nedrošus apstākļus vai iespējamos apdraudējumus, ziņo par tiem un novērš tos pirms darba turpināšanas
Piedalīties degvielas pieņemšanas un naftas produktu pārsūknēšanas operācijās	Zināšanas par degvielas sistēmas funkciju un darbību, un naftas produktu pārsūknēšanu, tostarp par: 1. sagatavošanos degvielas pieņemšanas un pārsūknēšanas operācijām 2. procedūrām degvielas pieņemšanas un pārsūknēšanas šļūteņu pievienošanai un atvienošanai	Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. praktiskajā apmācībā 3. eksāmenā 4. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Pārneses operācijas veic saskaņā ar noteikto drošo praksi un aprīkojuma ekspluatācijas norādījumiem Bīstamo, riskanto un kaitīgo šķidrumu pārkraušana atbilst noteiktajai drošajai praksei Sazināšanās operatora atbildības zonā vienmēr ir veiksmīga
	3. procedūrām saistībā ar incidentiem, kas var rasties degvielas pieņemšanas un pārsūknēšanas operāciju laikā 4. degvielas pieņemšanas un pārsūknēšanas operāciju drošību 5. līmeņu tankos pareizo mērīšanu un rezultātu paziņošanu	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti praktiskā kompetences demonstrēšanā
Piedalīties kuģa sateces un balasta operācijās	Zināšanas par kuģa sateces un balasta sistēmu drošu funkcionēšanu, ekspluatāciju un tehnisko apkopi, tostarp par: 1. ziņošanu par incidentiem saistībā ar pārsūknēšanas operācijām 2. līmeņu tankos pareizo mērīšanu un rezultātu paziņošanu	Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. praktiskajā apmācībā 3. eksāmenā 4. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti praktiskā kompetences demonstrēšanā	Operācijas un tehnisko apkopi veic saskaņā ar noteikto drošo praksi un iekārtu lietošanas norādījumiem, un tiek novērsta jūras vides piesārņošana Sazināšanās operatora atbildības zonā vienmēr ir veiksmīga
Piedalīties aprīkojuma un mehānismu ekspluatācijā	Droša aprīkojuma ekspluatācija, tostarp: 1. vārstu un sūkņu 2. pacelšanas ierīču 3. lūku, ūdensnecaurlaidīgu durvju, borta lūku un saistīto iekārtu	Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. praktiskajā apmācībā, 3. eksāmenā 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Operācijas veic saskaņā ar noteikto drošo praksi un aprīkojuma ekspluatācijas norādījumiem Sazināšanās operatora atbildības zonā vienmēr ir veiksmīga
	Spēja izmantot un saprast celtņa, vinčas un pacelšanas ierīces pamatsignālus	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti praktiskā kompetences demonstrēšanā

Funkcija: elektriskās, elektroniskās un vadības iekārtas izpildes līmenī

1. sleja

2. sleja

3. sleja

4. sleja

Kompetence

Zināšanas, izpratne un prasmes

Kompetences demonstrēšanas metodes

Kompetences novērtēšanas kritēriji

Droši lietot elektrisko aprīkojumu

Elektriskā aprīkojuma droša izmantošana un darbināšana, tostarp:

1. drošības pasākumi pirms darba vai remontdarbu sākšanas

2. atvienošanas procedūras

3. ārkārtas procedūras

4. dažādi spriegumi uz kuģa

Zināšanas par elektrošoka cēloņiem un aizsargpasākumi, kas jāveic, lai nepieļautu elektrošoku

Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti:

1. apstiprinātā darba pieredzē

2. praktiskajā apmācībā

3. eksāmenā

4. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa

Pazīst elektriskos apdraudējumus un nedrošas iekārtas un ziņo par tām

Izpratne par to, kādi ir droši spriegumi rokas ierīcēm

Izpratne par to, kādi riski ir saistīti ar augstsprieguma iekārtām un darbu uz kuģa

Funkcija: tehniskā apkope un remonts izpildes līmenī

1. sleja

2. sleja

3. sleja

4. sleja

Kompetence

Zināšanas, izpratne un prasmes

Kompetences demonstrēšanas metodes

Kompetences novērtēšanas kritēriji

Piedalīties kuģa tehniskajā apkopē un remontdarbos

Prasme izmantot krāsošanas, eļļošanas un tīrīšanas līdzekļus un aprīkojumu

Spēja saprast un izpildīt ikdienas tehniskās apkopes un remontdarbu procedūras

Zināšanas par virsmas sagatavošanas metodēm

Zināšanas par atkritumu drošu apglabāšanu

Izpratne par ražotāja drošības norādījumiem un kuģa ekspluatācijas norādījumiem

Zināšanas par to, kā piemērot un izmantot rokas instrumentus un instrumentus ar enerģijas pievadi, kā arī mērierīces un darbgaldus

Zināšanas par metālapstrādi

Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti praktiskā instruktāžā

Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti:

1. apstiprinātā darba pieredzē

2. praktiskajā apmācībā

3. eksāmenā

4. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa

Tehniskās apkopes darbības ir pareizi saplānotas saskaņā ar tehniskajām, drošības un procedūru specifikācijām

Izvēlas un izmanto atbilstošas iekārtas un instrumentus

Funkcija: kuģa procesu vadība un rūpes par personām uz kuģa izpildes līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Piedalīties krājumu pārkraušanā	Zināšanas par krājumu drošu pārkraušanu, izvietošanu un nostiprināšanu	Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. praktiskajā apmācībā 3. eksāmenā 4. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Operācijas ar krājumiem veic saskaņā ar noteikto drošo praksi un aprīkojuma ekspluatācijas norādījumiem Bīstamo, riskanto un kaitīgo krājumu pārkraušana atbilst noteiktajai drošajai praksei Sazināšanās operatora atbildības zonā vienmēr ir veiksmīga
Veikt aizsargpasākumus un piedalīties jūras vides piesārņojuma novēršanā	Zināšanas par aizsargpasākumiem, kas jāveic, lai novērstu jūras vides piesārņojumu Zināšanas par piesārņojuma novēršanas iekārtu izmantošanu un darbību Zināšanas par apstiprinātām jūras piesārņotāju apglabāšanas metodēm	Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. praktiskajā apmācībā 3. eksāmenā 4. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Vienmēr ievēro organizatoriskās procedūras, kas paredzētas jūras vides aizsardzībai
Piemērot arodveselības un drošības procedūras	Praktiskas zināšanas par darba drošības tehniku un personāla drošību uz kuģa, tostarp par: 1. elektrodrošību 2. iekārtu bloķēšanu 3. mehānisko drošību 4. atļaujām strādāt ar sistēmām 5. darbiem augstumā 6. strādāšanu noslēgtās telpās 7. pacelšanas metodēm un metodēm, lai nepieļautu muguras traumas 8. drošību, strādājot ar ķīmiskajām vielām un vielām, kas var radīt bioloģisko apdraudējumu 9. individuālajiem aizsarglīdzekļiem	Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. praktiskajā apmācībā 3. eksāmenā 4. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Vienmēr ievēro procedūras, kuru nolūks ir personāla un kuģa aizsardzība Vienmēr ievēro darba drošības tehniku un pareizi izmanto atbilstošu drošības un aizsargaprīkojumu

A-III/6. iedaļa

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības elektromehāniķiem

Apmācība

1. Izglītībai un apmācībai, kas paredzēta III/6. noteikuma 2. punkta 3. apakšpunktā, ir jāietver apmācība elektriskajās un mehāniskajās darbnīcās, lai iegūtu elektromehāniķa pienākumu veikšanai nozīmīgās prasmes.

Apmācība uz kuģa

2. Katram pretendentam sertificēšanai elektromehāniķa pienākumu veikšanai ir jāapgūst apstiprināta apmācības programma uz kuģa:

2.1. kas nodrošina to, ka paredzētajā jūras prakses periodā pretendents gūst sistemātisku praktisko apmācību un pieredzi saistībā ar elektromehāniķa uzdevumu, pienākumu un funkciju pildīšanu;

2.2. ko cieši pārrauga un kontrolē kvalificēti un sertificēti virsnieki uz kuģiem, uz kuriem notiek apstiprināta jūras prakse, un

2.3. ko atbilstoši dokumentē prakses grāmatā.

Kompetences standarts

3. Turklāt katram sertifikāta pretendentam jāpierāda sava spēja veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību saskaņā ar A-III/6. tabulas 1. sleju.

4. Sertifikāta saņemšanai nepieciešamās obligātās zināšanas, izpratne un prasmes ir norādītas A-III/6. tabulas 2. slejā, un jāņem vērā arī šā Kodeksa B daļā sniegtie norādījumi.

5. Katram sertifikāta pretendentam jāsniedz pierādījumi, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu saskaņā ar A-III/6. tabulas 3. un 4. sleju.

A-III/6. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija elektromehāniķiem

Funkcija: elektriskās, elektroniskās un vadības iekārtas operatīvajā līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Uzraudzīt elektrisko, elektronisko un vadības sistēmu darbību	Pamatizpratne par mehānisko sistēmu darbību, tostarp par: 1. primāro dzinēju, tostarp galvenā dzinēja 2. mašīntelpas papildmehānismu 3. stūrēšanas sistēmu 4. kravas pārkraušanas sistēmu 5. klāja mehānismu 6. sadzīves sistēmu Pamatzināšanas par siltuma pārnesi, mehāniku un hidromehāniku Zināšanas par elektrotehnoloģiju un elektromehānismu teoriju elektronikas un energoelektronikas pamatiem elektroenerģijas sadales paneļiem un elektroierīcēm automātikas, automātisko vadības sistēmu un tehnoloģijas pamatiem aprīkojumu, trauksmi un uzraudzības sistēmām elektropiedziņu elektromateriālu tehnoloģiju elektrohidrauliskajām un elektropneimatiskajām vadības sistēmām apdraudējumu novērtēšanu un drošības pasākumiem, kas jāveic tādu elektroenerģijas ieguves sistēmu ekspluatācijai, kurās spriegums pārsniedz 1000 voltus	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Aprīkojuma un sistēmu darbība atbilst lietošanas instrukcijām Veiktspējas rādītāji atbilst tehniskajām specifikācijām
Uzraudzīt galvenā dzinēja un palīgmehānismu automātiskās vadības sistēmu darbību	Dzinēja un palīgmehānismu vadības sistēmu sagatavošana darbībai	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Galvenās piedziņas iekārtas un palīgmehānismu uzraudzība ir pietiekama, lai saglabātu drošus ekspluatācijas apstākļus
Darbināt ģeneratorus un sadales sistēmas	Ģeneratoru savienošana, slodzes sadalīšana un nomaiņa Komutatoru un sadales paneļu savienošana un atvienošana	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Darbības plāno un veic saskaņā ar pieņemtajiem noteikumiem un procedūrām, lai nodrošinātu darbību drošumu Elektriskās sadales sistēmas ir saprotamas un tiek izskaidrotas, izmantojot zīmējumus/norādījumus.
Darbināt elektroenerģijas ieguves sistēmas, kurās spriegums pārsniedz 1000 voltus, un veikt to tehnisko apkopi	Teorētiskās zināšanas Augstsprieguma tehnoloģija Drošības pasākumi un avārijas procedūras Kuģu elektropiedziņa, elektriskie galvenie dzinēji un vadības sistēmas Praktiskās zināšanas Augstsprieguma sistēmu droša ekspluatācija un tehniskā apkope, tostarp zināšanas par īpašiem augstsprieguma sistēmu tehniskajiem tipiem un apdraudējumu, kas rodas, ja spriegums pārsniedz 1000 voltus	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Darbības plāno un veic saskaņā ar pieņemtajiem noteikumiem un procedūrām, lai nodrošinātu darbību drošumu
Darbināt uz kuģiem datorus un datortīklus	Izpratne par: 1. datu apstrādes pamataspektiem 2. datortīklu izveidi un izmantošanu uz kuģiem 3. datoru izmantošanu uz komandtiltiņa, mašīntelpā un komerciāliem nolūkiem	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Datortīklus un datorus pareizi pārbauda un apkopj
Lietot angļu valodu rakstveidā un mutvārdos	Atbilstošas angļu valodas zināšanas, kas dod iespēju virsniekam lietot tehniskās publikācijas un veikt elektromehāniķa pienākumus	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti praktiskā instruktāžā	Pareizi tiek interpretētas publikācijas angļu valodā saistībā ar inženiertehniskajiem pienākumiem Sazināšanās ir skaidra un tiek saprasta
Izmantot iekšējās sakaru sistēmas	Visu kuģa iekšējo sakaru sistēmu izmantošana	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Ziņojumu pārraidīšana un saņemšana vienmēr ir veiksmīga Sakaru reģistri ir pilnīgi un precīzi un atbilst tiesību aktos noteiktajām prasībām

Funkcija: tehniskā apkope un remonts operatīvajā līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Elektroiekārtu un elektronisko iekārtu tehniskā apkope un remonts	Drošības prasības darbam ar kuģa elektrosistēmām, tostarp attiecībā uz elektroiekārtu drošu atvienošanu, kas jānodrošina, pirms personālam ir atļauts strādāt ar šādām iekārtām Elektrosistēmu iekārtu, komutatoru, elektrodzinēju, ģeneratoru un līdzstrāvas elektrosistēmu un iekārtu tehniskā apkope un remonts Mehānismu atteices atklāšana, kļūdu atrašana un bojājumu novēršana Elektriskās testēšanas aparatūras un mēraparatūras uzbūve un ekspluatācija Funkciju un veiktspējas testi šādām iekārtām un to konfigurācijai: 1. uzraudzības sistēmām 2. automātiskās vadības ierīcēm 3. drošības ierīcēm Elektroshēmu un elektronisko shēmu lasīšana	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā apmācībā darbnīcās 2. apstiprinātā praktiskā pieredzē un pārbaudēs 3. apstiprinātā darba pieredzē 4. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Darba drošības pasākumi ir atbilstoši Rokas instrumentu un testēšanas aparatūras izvēle un izmantošana ir atbilstoša, un rezultāti tiek pareizi interpretēti Aprīkojuma demontāža, apskate, remonts un montāža pēc remonta notiek saskaņā ar instrukcijām un labu praksi Montāža pēc remonta un veiktspējas pārbaude atbilst instrukcijām un labai praksei
Veikt tehnisko apkopi un remontdarbus galvenās piedziņas iekārtas un palīgmehānismu automātiskajām un vadības sistēmām	Atbilstošas pamatzināšanas un prasmes elektrotehnikas un mehānikas jomā Drošības un avārijas procedūras Droša iekārtu un saistīto sistēmu atvienošana, kas jāveic, pirms personāls drīkst sākt darbu pie attiecīgās iekārtas vai mehānisma Praktiskas zināšanas par testēšanu, tehnisko apkopi, kļūdu atrašanu un remontu Pārbaudīt, atklāt defektus, uzturēt un atjaunot elektriskās un elektroniskās vadības aprīkojumu ekspluatācijas stāvoklī	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Darbības traucējumu ietekme uz saistīto iekārtu un sistēmām tiek pareizi noteikta, kuģa tehniskie rasējumi tiek pareizi interpretēti, mērinstrumenti un kalibrēšanas instrumenti tiek pareizi izmantoti, un veiktie pasākumi ir pamatoti Spēka iekārtas un mehānismu atvienošana, demontāža un montāža pēc remontdarbu veikšanas atbilst ražotāja sniegtajiem drošības norādījumiem un kuģa instrukcijām, un tiesību aktu un drošības tehnikas specifikācijām Veiktie pasākumi ļauj iekārtu atjaunot ar metodi, kas ir vispiemērotākā un visatbilstošākā pastāvošajiem apstākļiem un nosacījumiem
Komandtiltiņa navigācijas ierīču un kuģa sakaru sistēmu tehniskā apkope un remonts	Zināšanas par navigācijas iekārtu, iekšējo un ārējo sakaru sistēmu darbības principiem un tehniskās aprūpes procedūrām Teorētiskās zināšanas Elektrosistēmas un elektroniskās sistēmas viegli uzliesmojošās vietās Praktiskās zināšanas Drošas tehniskās apkopes veikšana un remontdarbu procedūras Mehānismu atteices atklāšana, defektu atrašana un bojājumu novēršana		Darbības traucējumu ietekme uz saistīto iekārtu un sistēmām tiek pareizi noteikta, kuģa tehniskie rasējumi tiek pareizi interpretēti, mērinstrumenti un kalibrēšanas instrumenti tiek pareizi izmantoti un veiktie pasākumi ir pamatoti Spēka iekārtas un mehānismu atvienošana, demontāža un montāža pēc remontdarbu veikšanas atbilst ražotāja sniegtajiem drošības norādījumiem un kuģa instrukcijām, un tiesību aktu un drošības tehnikas specifikācijām Veiktie pasākumi ļauj iekārtu atjaunot ar metodi, kas ir vispiemērotākā un visatbilstošākā pastāvošajiem apstākļiem un nosacījumiem
Klāja mehānismu un kravas pārkraušanas iekārtu elektrosistēmu, elektronisko sistēmu un vadības sistēmu tehniskā apkope un remonts	Atbilstošas pamatzināšanas un prasmes mehānikas jomā Drošības un avārijas procedūras Droša iekārtu un saistīto sistēmu atvienošana, kas jāveic, pirms personāls drīkst sākt darbu pie attiecīgās iekārtas vai mehānisma Praktiskas zināšanas par testēšanu, tehnisko apkopi, kļūdu atrašanu un remontu Pārbaudīt, atklāt defektus, uzturēt un atjaunot elektriskās un elektroniskās vadības aprīkojumu ekspluatācijas stāvoklī	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Darbības traucējumu ietekme uz saistīto iekārtu un sistēmām tiek pareizi noteikta, kuģa tehniskie rasējumi tiek pareizi interpretēti, mērinstrumenti un kalibrēšanas instrumenti tiek pareizi izmantoti, un veiktie pasākumi ir pamatoti Spēka iekārtas un mehānismu izolēšana, demontāža un montāža pēc remontdarbu veikšanas atbilst ražotāja sniegtajiem drošības norādījumiem un kuģa instrukcijām, un tiesību aktu un drošības tehnikas specifikācijām Veiktie pasākumi ļauj iekārtu atjaunot ar metodi, kas ir vispiemērotākā un visatbilstošākā pastāvošajiem apstākļiem un nosacījumiem
Sadzīves aprīkojuma vadības un drošības sistēmu tehniskā apkope un remonts	Teorētiskās zināšanas Elektrosistēmas un elektroniskās sistēmas viegli uzliesmojošās vietās Praktiskās zināšanas Organizēt drošas tehniskās apkopes un remonta darbu procedūras Mehānismu atteices atklāšana, defektu atrašana un bojājumu novēršana		Darbības traucējumu ietekme uz saistīto iekārtu un sistēmām tiek pareizi noteikta, kuģa tehniskie rasējumi tiek pareizi interpretēti, mērinstrumenti un kalibrēšanas instrumenti tiek pareizi izmantoti, un veiktie pasākumi ir pamatoti Spēka iekārtas un mehānismu izolēšana, demontāža un montāža pēc remontdarbu veikšanas atbilst ražotāja sniegtajiem drošības norādījumiem un kuģa instrukcijām, un tiesību aktu un drošības tehnikas specifikācijām Veiktie pasākumi ļauj iekārtu atjaunot ar metodi, kas ir vispiemērotākā un visatbilstošākā pastāvošajiem apstākļiem un nosacījumiem

Funkcija: kuģa procesu vadība un rūpes par personām uz kuģa operatīvajā līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Nodrošināt piesārņojuma novēršanas prasību ievērošanu	Jūras vides piesārņošanas novēršana Zināšanas par drošības pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu jūras vides piesārņojumu Piesārņojuma novēršanas procedūras un viss ar tām saistītais aprīkojums Proaktīvu pasākumu nozīme, lai aizsargātu jūras vidi	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā	Pilnībā tiek ievērotas kuģa operāciju uzraudzības procedūras un nodrošināta atbilstība piesārņojuma novēršanas prasībām Veic darbības, lai nodrošinātu labu reputāciju vides aizsardzības jomā
Novērst, kontrolēt un cīnīties ar ugunsgrēku uz kuģa	Ugunsdrošība un ugunsdzēsības ierīces Prasme organizēt ugunsgrēka mācību trauksmes Zināšanas par ugunsgrēku veidiem un stadijām Zināšanas par ugunsdzēsības sistēmām Zināšanas par to, kā jārīkojas ugunsgrēka gadījumā, tostarp, ja ugunsgrēks saistīts ar degvielas un eļļas sistēmām	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā ugunsdzēsības apmācībā un pieredzē, kā noteikts A-VI/3. iedaļas 1.-3. punktā	Pareizi nosaka problēmas veidu un apmēru, un sākotnējās darbības atbilst avārijas pasākumiem un kuģa avārijas rīcības plāniem Evakuācijas, avārijas izslēgšanas un atvienošanas procedūras atbilst avārijas situācijas veidam un tiek ātri īstenotas Prioritāšu secība un ziņojumu sagatavošanas, kuģa personāla informēšanas līmeņi un laiks atbilst avārijas situācijas veidam un atspoguļo problēmas steidzamību
Izmantot glābšanas līdzekļus	Dzīvības glābšana Prasme organizēt kuģa atstāšanas mācību trauksmes un zināšanas par glābšanās peldlīdzekļu un glābšanas laivu darbināšanu, to nolaišanas ierīcēm un nolaišanas kārtību un par to aprīkojumu, tostarp par radiotehniskajiem glābšanas līdzekļiem, satelītu EPIRB (satelīta avārijas atrašanās vietas indikācijas radiobojas), SART (meklēšanas un glābšanas radiolokatoru atbildētājs), hidrotērpiem un siltuma aizsarglīdzekļiem.	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā un pieredzē, kā noteikts A-VI/2. iedaļas 1.-4. punktā	Darbības kuģa atstāšanas un glābšanās situācijās atbilst dominējošajiem apstākļiem un nosacījumiem un ir saskaņā ar pieņemto drošības praksi un standartiem
Sniegt pirmo medicīnisko palīdzību uz kuģa	Medicīniskā palīdzība Medicīnas rokasgrāmatu un pa radio sniegto konsultāciju praktiska izmantošana, tostarp prasme efektīvi rīkoties, izmantojot šādas zināšanas negadījumu vai slimību gadījumā, kas var rasties uz kuģa	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā, kā noteikts A-VI/4. iedaļas 1.-3. punktā	Ievainojumu vai slimību iespējamais cēlonis, veids un apmērs tiek ātri noteikts, un ārstēšana līdz minimumam samazina dzīvības apdraudējumu
Piemērot vadītāja un komandas darba prasmes	Praktiskas zināšanas par kuģa personāla vadību un apmācību Zināšanas par attiecīgajām starptautiskajām jūras konvencijām un ieteikumiem un valsts tiesību aktiem Prasme piemērot uzdevumu un darba slodzes vadību, tostarp: 1. īstenot plānošanu un koordināciju 2. norīkot personālu 3. noteikt laika un resursu ierobežojumus 4. noteikt prioritātes	Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti 1. apstiprinātā apmācībā, 2. apstiprinātā darba pieredzē 3. praktiskā kompetences demonstrēšanā	Apkalpei sadala pienākumus un informē to par sagaidāmajiem darba un uzvedības standartiem konkrētajām personām atbilstošā veidā Apmācības mērķu un darbību pamatā ir esošās kompetences un spēju novērtējums, kā arī ekspluatācijas prasības
	Zināšanas par efektīvu resursu pārvaldību un prasme to piemērot: 1. resursu sadalīšana, piešķiršana un prioritāšu noteikšana 2. efektīva saziņa gan uz kuģa, gan ar krastu 3. lēmumu pieņemšana, ņemot vērā komandas darbā gūto pieredzi 4. pārliecība par sevi un prasme vadīt, tostarp motivēt 5. spēja apzināties situāciju Zināšanas un prasme piemērot lēmumu pieņemšanas metodes: 1. situāciju un riska novērtēšana 2. radīto iespēju noteikšana un novērtēšana, 3. rīcības virzības izvēle 4. rezultātu efektivitātes izvērtēšana		Operācijas plāno un resursus sadala pēc vajadzības atbilstošā prioritārā secībā, lai veiktu nepieciešamos uzdevumus Paziņojumus skaidri un nepārprotami pārraida un uztver Demonstrē efektīvas vadītāja prasmes Darbā iesaistītais(-ie) komandas loceklis(locekļi) precīzi un vienādi izprot kuģa esošo un gaidāmo stāvokli un darbības statusu, kā arī ārējo vidi Pieņem konkrētajā situācijā visefektīvākos lēmumus
Veicināt personāla un kuģa drošību	Zināšanas par izdzīvošanas paņēmieniem Zināšanas par ugunsdrošību un prasme nodzēst ugunsgrēku Zināšanas par elementāro pirmo palīdzību Zināšanas par personīgo drošību un sociālo atbildību	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā un pieredzē, kā noteikts A-VI/2. iedaļas 1.- 4. punktā	Pareizi izmanto atbilstošu drošības aprīkojumu un aizsarglīdzekļus Vienmēr ievēro procedūras un darba drošības tehniku, kuras nolūks ir aizsargāt personālu un kuģi Vienmēr ievēro organizatoriskās procedūras, kas paredzētas jūras vides aizsardzībai Sākotnējie un turpmākie pasākumi, kad uzzina par avārijas situāciju, atbilst noteiktajām reaģēšanas procedūrām

A-III/7. iedaļa

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības ierindas elektriķiem

1. Ikvienam ierindas elektriķim uz jūras kuģa ar galveno dzinēju jaudu 750 kW vai lielāku jāpierāda sava kompetence izpildes līmenī pildīt A-III/7. tabulas 1. slejā norādītās funkcijas.

2. Obligātās zināšanas, izpratne un prasmes, kas nepieciešamas ierindas elektromehāniķim uz jūras kuģa ar galveno dzinēju jaudu 750 kW vai lielāku, ir norādītas A-III/7. tabulas 2. slejā.

3. Ikvienam sertifikāta pretendentam jāsniedz pierādījumi, ka ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas norādīti A-III/7. tabulas 3. un 4. slejā.

A-III/7. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija ierindas elektriķiem

Funkcija: elektriskās, elektroniskās un vadības iekārtas izpildes līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Droši lietot elektrisko aprīkojumu	Elektriskā aprīkojuma droša izmantošana un ekspluatācija, tostarp: 1. drošības pasākumi pirms darba vai remontdarbu sākšanas 2. atvienošanas procedūras 3. ārkārtas procedūras 4. dažādi spriegumi uz kuģa Zināšanas par elektrošoka cēloņiem un aizsargpasākumi, kas jāveic, lai nepieļautu elektrošoku	Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. praktiskajā apmācībā 3. eksāmenā 4. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Saprot un ievēro elektroiekārtu un mehānismu drošības instrukcijas Identificē elektriskos apdraudējumus un nedrošas iekārtas un ziņo par tām Saprot, kādi ir droši spriegumi rokas ierīcēm Saprot, kādi riski ir saistīti ar augstsprieguma iekārtām un darbu uz kuģa
Piedalīties elektrosistēmu un mehānismu ekspluatācijas uzraudzīšanā	Pamatzināšanas par mehānisko mašīntelpu sistēmu ekspluatāciju, tostarp par: 1. primāro dzinēju, ietverot galveno dzinēju 2. mašīntelpas papildmehānismu 3. stūrēšanas sistēmas 4. kravas pārkraušanas sistēmu 5. klāja mehānismu 6. sadzīves sistēmu	Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. praktiskajā apmācībā 3. eksāmenā 4. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Zināšanas, kas nodrošina to, ka: aprīkojuma un sistēmu ekspluatācija atbilst lietošanas instrukcijām veiktspējas rādītāji atbilst tehniskajām specifikācijām
	Pamatzināšanas par 1. elektrotehnoloģiju un elektromehānismu teoriju 2. elektroenerģijas sadales paneļiem un elektroierīcēm 3. automātikas, automātisko vadības sistēmu un tehnoloģijas pamatiem 4. aprīkojumu, trauksmes un uzraudzības sistēmām 5. elektropiedziņu 6. elektrohidrauliskajām un elektropneimatiskajām vadības sistēmām 7. elektrosistēmu savienošanu, slodzes sadalīšanu un izmaiņām to konfigurācijā
Lietot rokas instrumentus, elektrisko un elektronisko mēraparatūru un testēšanas aprīkojumu defektu atklāšanai, tehniskai apkopei un remonta darbiem	Drošības prasības darbam ar kuģa elektrosistēmām Darba drošības tehnikas piemērošana Pamatzināšanas par: 1. kuģa maiņstrāvas un līdzstrāvas elektrosistēmu un aprīkojuma konstrukciju un ekspluatācijas īpašībām 2. mērierīču, darbgaldu un rokas instrumentu un instrumentu ar enerģijas pievadi izmantošanu	Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā apmācībā darbnīcās 2. apstiprinātā praktiskā pieredzē un pārbaudēs	Apmierinoši ievēro drošības procedūras Izvēlas un lieto atbilstošu testēšanas aparatūru, un rezultātu interpretēšana ir precīza Remonta un apkopes veikšanai izvēlētās procedūras atbilst instrukcijām un labai praksei.

Funkcija: tehniskā apkope un remonts izpildes līmenī

1. aile	2. aile	3. aile	4. aile
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Piedalīties kuģa tehniskajā apkopē un remontdarbos	Prasme izmantot eļļošanas un tīrīšanas līdzekļus un aprīkojumu Zināšanas par atkritumu drošu apglabāšanu Spēja saprast un izpildīt ikdienas tehniskās apkopes un remontdarbu procedūras Izpratne par ražotāja drošības norādījumiem un kuģa ekspluatācijas norādījumiem	Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. praktiskajā apmācībā 3. eksāmenā 4. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Tehniskās apkopes darbības ir pareizi saplānotas saskaņā ar tehniskajām, drošības un procedūru specifikācijām Izvēlas un izmanto atbilstošas iekārtas un instrumentus
Piedalīties kuģa elektrosistēmu un mehānismu tehniskajā apkopē un remontdarbos	Drošības un avārijas procedūras Pamatzināšanas par elektrotehniskajiem rasējumiem un droša iekārtu un saistīto sistēmu atvienošana, kas jāveic, pirms personāls drīkst sākt darbu pie attiecīgās iekārtas vai mehānisma Pārbaudīt, atklāt defektus, uzturēt, un atjaunot elektriskās un elektroniskās vadības aprīkojumu ekspluatācijas stāvoklī Elektroiekārtas un elektroniskās iekārtas viegli uzliesmojošās vietās Pamatzināšanas par kuģa ugunsgrēka signalizācijas sistēmu Drošas tehniskās apkopes un remontdarbu procedūru veikšana Mehānismu atteices atklāšana, defektu atrašana un bojājumu novēršana Apgaismes ierīču un strāvas padeves sistēmu tehniskā apkope un remonts	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams 4. apstiprinātā apmācībā, izmantojot laboratorijas aprīkojumu	Pareizi nosaka darbības traucējumu ietekmi uz saistīto iekārtu un sistēmām, pareizi interpretē kuģa tehniskos rasējumus, pareizi izmanto mērinstrumentus un kalibrēšanas instrumentus, un veiktie pasākumi ir pamatoti Spēka iekārtas un mehānismu atvienošana, demontāža un montāža pēc remontdarbu veikšanas atbilst ražotāja sniegtajiem drošības norādījumiem un kuģa instrukcijām

Funkcija: kuģa procesu vadība un rūpes par personām uz kuģa izpildes līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences pierādīšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Piedalīties krājumu pārkraušanā	Zināšanas par krājumu drošu pārkraušanu, izvietošanu un nostiprināšanu	Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. praktiskajā apmācībā 3. eksāmenā 4. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Krājumu izvietošanas operācijas veic saskaņā ar noteikto drošo praksi un aprīkojuma ekspluatācijas norādījumiem Bīstamo, riskanto un kaitīgo krājumu pārkraušana atbilst noteiktajai drošajai praksei Sazināšanās operatora atbildības zonā vienmēr ir veiksmīga
Veikt aizsargpasākumus un piedalīties jūras vides piesārņojuma novēršanā	Zināšanas par drošības pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu jūras vides piesārņojumu Zināšanas par piesārņojuma novēršanas iekārtu/vielu izmantošanu un darbību Zināšanas par apstiprinātām jūras piesārņotāju apglabāšanas metodēm	Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. praktiskajā apmācībā 3. eksāmenā 4. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Vienmēr ievēro organizatoriskās procedūras, kas paredzētas jūras vides aizsardzībai
Piemērot arodveselības un drošības procedūras	Praktiskas zināšanas par darba drošības tehniku un personāla drošību uz kuģa, tostarp par: 1. elektrodrošību 2. iekārtu bloķēšanu 3. mehānisko drošību 4. atļaujām strādāt ar sistēmām 5. darbu augstumā 6. strādāšanu noslēgtās telpās 7. pacelšanas metodēm un metodēm, lai nepieļautu muguras traumas 8. drošību, strādājot ar ķīmiskajām vielām, un bioloģisko apdraudējumu 9. individuālajiem aizsarglīdzekļiem	Tādu rezultātu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. praktiskajā apmācībā 3. eksāmenā 4. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa	Vienmēr ievēro procedūras, kuru nolūks ir personāla un kuģa aizsardzība Vienmēr ievēro darba drošības tehniku un pareizi izmanto atbilstošu drošības un aizsargaprīkojumu

IV NODAĻA
Standarti attiecībā uz radiosakaru operatoriem

A-IV/1. iedaļa

Piemērošana

(Nav noteikumu)

A-IV/2. iedaļa

Obligātās minimālās sertificēšanas prasības GMDSS (Globālā jūras negadījumu un drošības sakaru sistēma) radiosakaru operatoriem

Kompetences standarts

1. Minimālajām zināšanām, izpratnei un prasmēm, kas vajadzīgas GMDSS radiosakaru operatoru sertificēšanai, jābūt pietiekamām, lai radiosakaru operatori varētu veikt savus radiosakaru pienākumus. Katra Radionoteikumos definētā sertifikāta veida iegūšanai nepieciešamajām zināšanām jāatbilst minētajiem noteikumiem. Turklāt katram sertifikāta pretendentam jāapliecina spēja veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-IV/2. tabulas 1. slejā.

2. Zināšanas, izpratne un prasmes, kas nepieciešamas, lai saskaņā ar Konvenciju apstiprinātu sertifikātus, kas izdoti atbilstoši Radionoteikumiem, ir uzskaitītas A-IV/2. tabulas 2. slejā.

3. Zināšanu līmenim par jautājumiem, kas uzskaitīti A-IV/2. tabulas 2. slejā, jābūt pietiekamam, lai pretendents varētu veikt savus pienākumus.^*

4. Katram pretendentam jāsniedz pierādījumi par to, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu:

4.1. demonstrējot kompetenci veikt uzdevumus un pienākumus un uzņemties atbildību, kā noteikts A-IV/2. tabulas 1. slejā, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti minētās tabulas 3. un 4. slejā, un

4.2. nokārtojot pārbaudi vai ar nepārtrauktu vērtēšanu, kas ir daļa no apstiprināta apmācības kursa, kurš aptver A-IV/2. tabulas 2. slejā izklāstīto materiālu.

^* Kursu sagatavošanā var noderēt IMO kursu paraugs(-i).

A-IV/2. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija GMDSS radiosakaru operatoriem

Funkcija: radiosakari operatīvajā līmenī

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences drmonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Pārraidīt un saņemt informāciju, izmantojot GMDSS apakšsistēmas un aprīkojumu, un izpildīt GMDSS funkcionālās prasības	Papildus Radionoteikumu prasībām zināšanas par: 1. meklēšanas un glābšanas radiosakariem, tostarp par procedūrām IMO Tirdzniecības kuģu meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatā (IAMSAR) 2. līdzekļiem, lai nepieļautu viltus briesmu trauksmes signālu pārraidīšanu, un procedūrām šādu viltus signālu seku mazināšanai 3. kuģa ziņošanas sistēmām 4. medicīniskajām radio konsultācijām 5. Starptautiskā Signālu koda un IMO Jūras sakaru standartteicienu lietošana 6. gan mutvārdu, gan rakstveida angļu valodas zināšanas tādas informācijas paziņošanai, kas attiecas uz cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras Piezīme. Šo prasību var piemērot elastīgāk ierobežota radiosakaru operatora sertifikāta gadījumā	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti ekspluatācijas procedūru praktiskā demonstrācijā, izmantojot: 1. apstiprinātu aprīkojumu 2. GMDSS sakaru trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams^* 3. radiosakaru laboratorijas aprīkojumu	Informācijas pārraide un saņemšana atbilst starptautiskajiem noteikumiem un procedūrām un tiek veikta efektīvi un lietderīgi Ziņojumi angļu valodā, kas attiecas uz kuģa un uz tā esošo personu drošību un jūras vides aizsardzību, tiek pareizi apstrādāti
Nodrošināt radiosakarus avārijas situācijās	Radiosakaru nodrošināšana šādās avārijas situācijās: 1. kuģa atstāšana 2. gadījumā, ja uz kuģa izcēlies ugunsgrēks 3. ja pilnībā vai daļēji bojātas radiosakaru iekārtas Preventīvi pasākumi kuģa un personāla drošībai attiecībā uz bīstamību, kas saistīts ar radioiekārtām, ietverot elektriskos un nejonizējošā starojuma draudus	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti ekspluatācijas procedūru praktiskā demonstrācijā, izmantojot: 1. apstiprinātu aprīkojumu 2. GMDSS sakaru trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams^** 3. radiosakaru laboratorijas aprīkojumu	Reaģēšanas pasākumi tiek veikti efektīvi un lietderīgi

^* Sk. šā Kodeksa B-I/12. iedaļas 72. punktu.

^** Sk. šā Kodeksa B-I/12. iedaļas 72. punktu.

V NODAĻA
Standarti attiecībā uz atbilstošas speciālās apmācības prasībām noteikta tipa kuģu personālam

A-V/1. iedaļa

Obligātās minimālās apmācības un kvalifikācijas prasības tankkuģu kapteiņiem, virsniekiem un ierindas jūrniekiem

Kompetences standarts

1. Katram pretendentam sertifikāta saņemšanai par pamatapmācību naftas un ķīmijas tankkuģu kravas operāciju veikšanā:

1.1. jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-V/1-1-1. tabulas 1. slejā, un

1.2. jāsniedz pierādījumi, ka viņam ir:

1.2.1. A-V/1-1-1. tabulas 2. slejā uzskaitītās minimālās zināšanas, izpratne un prasmes un

1.2.2. ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-V/1-1-1. tabulas 3. un 4. slejā.

2. Katram pretendentam sertifikāta saņemšanai par padziļinātu apmācību naftas tankkuģu kravas operāciju veikšanā:

2.1. jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-V/1-1-2. tabulas 1. slejā, un

2.2. jāsniedz pierādījumi, ka viņam ir:

2.2.1. A-V/1-1-2. tabulas 2. slejā uzskaitītās minimālās zināšanas, izpratne un prasmes un

2.2.2. ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-V/1-1-2. tabulas 3. un 4. slejā.

3. Katram pretendentam sertifikāta saņemšanai par padziļinātu apmācību ķīmijas tankkuģu kravas operāciju veikšanā:

3.1. jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-V/1-1-3. tabulas 1. slejā, un

3.2. jāsniedz pierādījumi, ka viņam ir:

3.2.1. A-V/1-1-3. tabulas 2. slejā norādītās minimālās zināšanas, izpratne un prasmes un

3.2.2. ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-V/1-1-3. tabulas 3. un 4. slejā.

A-V/1-1-1. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija attiecībā uz pamatapmācību naftas un ķīmijas tankkuģu kravas operāciju veikšanā

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Piedalīties drošās naftas un ķīmijas tankkuģu kravas operācijās	Pamatzināšanas par tankkuģiem: 1. naftas un ķīmijas tankkuģu tipi 2. vispārējs aprīkojums un uzbūve Pamatzināšanas par kravas operācijām: 1. cauruļvadu sistēmas un vārsti 2. kravas sūkņi 3. iekraušana un izkraušana 4. tanku tīrīšana, iztukšošana, degazācija un inertēšana Pamatzināšanas par naftas un ķīmisko vielu fizikālajām īpašībām: 1. spiediens un temperatūra, tostarp tvaika spiediena/temperatūras attiecība 2. elektrostatiskā lādiņa rašanās veidi 3. ķīmiskie simboli Zināšanas un izpratne par tankkuģu drošības kultūru un drošības pārvaldību	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Sazināšanās atbildības zonā ir skaidra un lietderīga Kravas operācijas tiek veiktas saskaņā ar pieņemtajiem principiem un procedūrām, lai nodrošinātu darbību drošumu
Veikt drošības pasākumus bīstamības novēršanai	Pamatzināšanas par bīstamību, kas saistīta ar tankkuģu operācijām, tostarp par: 1. bīstamību veselībai 2. bīstamību videi 3. reaktivitātes bīstamību 4. korozijas bīstamību 5. sprādzienbīstamību un uzliesmošanas iespējamību 6. aizdegšanās avotiem, tostarp par elektrostatisko bīstamību 7. toksisko bīstamību 8. tvaika noplūdi un mākoņiem Pamatzināšanas par bīstamības novēršanu: 1. inertēšanu, izolēšanu ar ūdens palīdzību, sikatīvu izmantošanu un uzraudzības paņēmieniem 2. antistatiskiem pasākumiem 3. ventilēšanu 4. kravu segregāciju 5. kravas ķīmiskās reakcijas aizkavēšanu 6. kravu saderīguma nozīmīgumu 7. atmosfēras kontroli 8. gāzu testēšanu Izpratne par informāciju vielu drošības datu lapā (MSDS)	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	MSDS pareizi identificē attiecīgo ar kravu saistīto bīstamību kuģim un personālam un veic atbilstošus pasākumus saskaņā ar noteiktajām procedūrām Bīstamo situāciju identificēšana un rīcība pēc tam atbilst noteiktajām procedūrām un ir saskaņā ar labāko praksi
Veikt arodveselības un drošības aizsardzības pasākumus	Gāzes mērinstrumentu un līdzīgu iekārtu funkcijas un pareiza lietošana Drošības aprīkojuma un aizsargierīču pareiza lietošana, tostarp: 1. elpošanas aparātu un tankkuģu evakuācijas aprīkojuma 2. individuālā aizsargtērpa un līdzekļu 3. elpošanas aparātu 4. glābšanas un evakuācijas aprīkojuma pareizu lietošanu Pamatzināšanas par darba drošības tehniku un procedūrām saskaņā ar tiesību aktiem un nozares vadlīnijām, un par personas drošību uz naftas un ķīmijas tankkuģiem, tostarp zināšanas par: 1. drošības pasākumiem, kas jāveic, ieejot noslēgtās telpās 2. drošības pasākumiem, kas jāveic pirms remontdarbiem un tehniskās apkopes darbiem un to laikā 3. drošības pasākumiem aukstumapstrādei un karstapstrādei 4. elektrodrošību 5. kuģa/krasta operāciju kontrolsarakstiem Pamatzināšanas par pirmo palīdzību, izmantojot vielu drošības datu lapu (MSDS)	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Tiek ievērotas procedūras ieiešanai noslēgtās telpās Vienmēr ievēro procedūras un darba drošības tehniku, kuras nolūks ir aizsargāt personālu un kuģi Pareizi izmanto atbilstošu drošības aprīkojumu un aizsarglīdzekļus Zināšanas par pirmās palīdzības sniegšanu
Veikt ugunsdzēšanas operācijas	Reaģēšanas pasākumu organizēšana tankkuģa ugunsgrēka gadījumā un veicamie pasākumi Ar kravas pārkraušanu saistītā ugunsgrēka bīstamība un bīstamu un kaitīgu šķidrumu pārvadāšana bez taras Vielas, ko izmanto naftas un ķīmisko vielu ugunsgrēku dzēšanai Operācijas ar stacionāru ugunsdzēšanas putu sistēmu Operācijas ar pārnēsājamu ugunsdzēšanas putu sistēmu Ugunsdzēšanas operācijas ar stacionāru sausu ķīmisko vielu sistēmu Noplūdušas vielas ierobežošana ugunsdzēšanas operācijās	Praktiskas nodarbības un instruktāža, ko veic apstiprinātos un maksimāli reālistiskos apmācības apstākļos (piemēram, kuģa apstākļu imitācija) un tumsā, kad vien tas ir praktiski iespējams	Sākotnējie pasākumi un turpmākie pasākumi, kad kļūst zināms, ka uz kuģa izcēlies ugunsgrēks, atbilst noteiktai praksei un procedūrām Pasākumi, ko veic, izdzirdot pulcēšanās signālu, atbilst norādītajai avārijas situācijai un noteiktajām procedūrām Apģērbs un aprīkojums atbilst ugunsdzēšanas operāciju veidam Atsevišķie pasākumi tiek veikti laikā un secībā, kas atbilst dominējošajiem apstākļiem un nosacījumiem Ugunsgrēku nodzēš, izmantojot atbilstošas procedūras, paņēmienus un ugunsdzēsības vielas
Reaģēt avārijas situācijās	Pamatzināšanas par avārijas procedūrām, tostarp par avārijas izslēgšanas procedūru	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Ātri nosaka avārijas situācijas veidu un ietekmi, un reaģēšanas pasākumi atbilst avārijas procedūrām un avārijas rīcības plāniem
Veiciet aizsargpasākumus, lai nepieļautu, ka izplūdusi nafta vai ķīmiskās vielas piesārņo vidi	Pamatzināšanas par naftas un ķīmiskā piesārņojuma ietekmi uz cilvēku dzīvību un jūras vidi Pamatzināšanas par kuģa procedūrām piesārņojuma novēršanai Pamatzināšanas par pasākumiem, kas jāveic noplūdes gadījumā, tostarp par nepieciešamību: 1. darīt zināmu būtisko informāciju atbildīgajām personām 2. palīdzēt īstenot kuģa procedūras noplūdušas vielas ierobežošanai	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Vienmēr ievēro organizatoriskās procedūras, kas paredzētas vides aizsardzībai

A-V/1-1-2. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija attiecībā uz padziļinātu apmācību naftas tankkuģu kravas operāciju veikšanā

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Prasme droši veikt un uzraudzīt kravas operācijas	Naftas tankkuģa konstrukcija un īpašības Zināšanas par naftas tankkuģu konstrukciju, sistēmām un iekārtām, tostarp par: 1. vispārējo izkārtojumu un uzbūvi 2. sūknēšanas sistēmu un iekārtām 3. tanku sistēmu, cauruļvadu sistēmu un tanku ventilācijas sistēmu 4. līmeņa noteikšanas sistēmām un trauksmes signāliem 5. kravas sildīšanas sistēmām 6. tanku tīrīšanas, degazācijas un inertēšanas sistēmām 7. balasta sistēmām 8. kravas telpu ventilāciju un dzīvojamo telpu ventilāciju 9. nostādināšanas tanku izvietojumu 10. tvaiku atsūknēšanas sistēmām 11. ar kravu saistītām elektriskās un elektroniskās vadības sistēmām 12. vides aizsardzības aprīkojumu, tostarp Naftas izplūdes uzraudzības sistēmas aprīkojumu (ODME)	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Sazināšanās ir skaidra un tiek saprasta, un vienmēr ir veiksmīga Kravas operācijas veic drošā veidā, ņemot vērā naftas tankkuģu konstrukciju, sistēmas un aprīkojumu Kravas operācijas plāno un veic saskaņā ar pieņemtajiem noteikumiem un procedūrām, lai nodrošinātu darbību drošumu un novērstu jūras vides piesārņošanu Ātri atklāj un novērš iespējamās neatbilstības procedūrām, kas saistītas ar kravas operācijām Pareiza kravas iekraušana, izvietošana un izkraušana nodrošina to, ka noturība un slodze vienmēr paliek drošās robežās Pareizi piemēro veiktos pasākumus un ievērotās procedūras un pareizi izmanto ar kuģa kravu saistīto aprīkojumu Kalibrēšana un uzraudzības un gāzes detektoriekārtas atbilst darbības praksei un procedūrām
	13. tanku pārklāšanu 14. temperatūru tankos un spiediena kontroles sistēmām 15. ugunsdzēšanas sistēmām Zināšanas par sūknēšanas teoriju un īpašībām, tostarp par kravas sūkņu tipiem un to drošu ekspluatāciju Profesionalitāte tankkuģu drošības kultūrā un drošības pārvaldības sistēmas īstenošana Zināšanas un izpratne par uzraudzības un drošības sistēmām, tostarp par avārijas izslēgšanas sistēmu Kravas iekraušana, izkraušana, pārkraušana un rūpes par to Prasme veikt ar kravu saistītos mērījumus un aprēķinus Zināšanas par šķidru beztaras kravu ietekmi uz galsveri, noturību un konstrukcijas integritāti Zināšanas un izpratne par operācijām saistībā ar naftas kravu, tostarp par: 1. iekraušanas un izkraušanas plāniem 2. balastēšanu un balasta izkraušanu 3. tanka tīrīšanu 4. inertēšanu 5. degazāciju		Ugunsgrēku atklāšanas un drošības sistēmu uzraudzības procedūras nodrošina, ka visas trauksmes tiek ātri atklātas un sekojošā rīcība atbilst noteiktajām avārijas procedūrām
	6. pārkraušanu no kuģa uz kuģi 7. pārmērīgu piekraušanu 8. kravas tanku mazgāšanu ar jēlnaftu Ar kravu saistītu operāciju plānu, procedūru un kontrolsarakstu izstrāde un piemērošana Prasme kalibrēt un izmantot uzraudzības un degazācijas sistēmas, instrumentus un iekārtas
	Spēja pārvaldīt un pārraudzīt, kā personāls veic ar kravu saistītas operācijas		Personālam ir sadalīti pienākumi, un tas ir informēts par darba procedūrām un standartiem, kas jāievēro, konkrētajai personai atbilstošā veidā un saskaņā ar drošu ekspluatācijas praksi
Zināšanas par naftas kravu fiziskajām un ķīmiskajām īpašībām	Zināšanas un izpratne par naftas kravu fiziskajām un ķīmiskajām īpašībām Izpratne par informāciju vielu drošības datu lapā (MSDS)	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Efektīvi izmanto informācijas resursus, lai noskaidrotu naftas kravu un saistīto gāzu īpašības un to ietekmi uz drošību, vidi un kuģa ekspluatāciju
Veikt drošības pasākumus bīstamības novēršanai	Zināšanas un izpratne par bīstamību un tās ierobežošanas pasākumiem saistībā ar naftas tankkuģu kravu operācijām, tostarp par 1. toksiskumu 2. uzliesmošanas iespējamību un sprādzienbīstamību 3. bīstamību veselībai 4. inertas gāzes ķīmisko sastāvu 5. elektrostatisko bīstamību Zināšanas un izpratne par briesmām, kas rodas attiecīgo normu/noteikumu neizpildes gadījumā	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Pareizi nosaka attiecīgo ar kravu saistīto bīstamību kuģim un personālam, kas piedalās naftas tankkuģa kravas operācijās, un veic pareizus bīstamības ierobežošanas pasākumus
Veikt arodveselības un drošības aizsargpasākumus	Zināšanas un izpratne par darba drošības tehniku, tostarp par riska novērtēšanu un personāla drošību uz naftas tankkuģa: 1. par drošības pasākumiem, kas jāveic, ieejot noslēgtās telpās, tostarp par dažāda veida elpošanas aparātu pareizu izmantošanu 2. drošības pasākumiem, kas jāveic pirms remontdarbiem un tehniskās apkopes darbiem un to laikā 3. drošības pasākumiem aukstumapstrādei un karstapstrādei 4. elektrodrošības pasākumiem 5. atbilstošu individuālo aizsarglīdzekļu (ILA) lietošanu	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Vienmēr ievēro procedūras, kuru nolūks ir aizsargāt personālu un kuģi Vienmēr ievēro darba drošības tehniku un pareizi izmanto atbilstošus drošības aprīkojumu un aizsarglīdzekļus Darba prakse atbilst tiesību aktu prasībām, prakses kodeksiem, darba atļaujām un rūpēm par vidi Pareizi izmanto elpošanas aparātus Tiek ievērotas procedūras ieiešanai noslēgtās telpās
Reaģēt avārijas situācijās	Zināšanas un izpratne par avārijas procedūrām uz naftas tankkuģiem, tostarp par 1. kuģa avārijas rīcības plāniem kravas operāciju ārkārtas pārtraukšanu darbībām, kas jāveic kravai būtiskas sistēmas vai nodrošinājuma traucējumu gadījumā ugunsdzēšanu uz naftas tankkuģiem 5. evakuāciju no noslēgtām telpām 6. vielu drošības datu lapas (MSDS) izmantošanu Darbības, kas jāveic pēc sadursmes, uzskriešanas uz sēkļa vai naftas noplūdes Zināšanas par pirmās medicīniskās palīdzības procedūrām uz naftas tankkuģiem	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Ātri nosaka avārijas situācijas veidu un ietekmi, un reaģēšanas pasākumi atbilst noteiktajām avārijas procedūrām un avārijas rīcības plāniem Prioritāšu secība un ziņojumu sagatavošanas, kuģa personāla informēšanas līmeņi un laiks atbilst avārijas situācijas veidam un atspoguļo problēmas steidzamību Evakuācijas, ārkārtas izslēgšanas un izolēšanas procedūras atbilst avārijas situācijas veidam un tiek ātri īstenotas Neatliekamās medicīniskās palīdzības nepieciešamības noteikšana un rīcība, to sniedzot, atbilst aktuālajai pirmās medicīniskās palīdzības praksei
Veikt drošības pasākumus, lai novērstu jūras vides piesārņošanu	Izpratne par procedūrām, kas jāievēro, lai novērstu atmosfēras un vides piesārņošanu	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Operācijas tiek veiktas saskaņā ar pieņemtajiem principiem un procedūrām, lai novērstu vides piesārņošanu
Uzraudzīt un vadīt tiesību aktu prasību izpildi	Zināšanas un izpratne par attiecīgajiem noteikumiem Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (MARPOL) (ar grozījumiem), kā arī citos attiecīgajos vispārpiemērojamajos IMO dokumentos, nozares vadlīnijās un ostu noteikumos	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Kravu pārkraušana atbilst attiecīgajiem IMO dokumentiem un noteiktajiem nozares standartiem un darba drošības tehnikai

A-V/1-1-3. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija attiecībā uz padziļinātu apmācību ķīmijas tankkuģu kravas operāciju veikšanā

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Prasme droši veikt un uzraudzīt kravas operācijas	Ķīmijas tankkuģa konstrukcija un īpašības Zināšanas par ķīmijas tankkuģu konstrukciju, sistēmām un iekārtām, tostarp par: 1. vispārējo izkārtojumu un uzbūvi 2. sūknēšanas sistēmu un iekārtām 3. tanku uzbūvi un izvietojumu 4. cauruļvadu un drenāžas sistēmām 5. tanku un kravas cauruļvadu spiediena un temperatūras kontroles sistēmām un trauksmes signāliem 6. līmeņa noteikšanas sistēmām un trauksmes signāliem 7. gāzu detektorsistēmām 8. kravas sildīšanas un dzesēšanas sistēmām 9. tanku tīrīšanas sistēmām 10. kravas tanku vides kontroles sistēmām 11. balasta sistēmām 12. kravas telpu ventilāciju un dzīvojamo telpu ventilāciju 13. tvaiku atsūknēšanas sistēmām 14. ugunsdzēšanas sistēmām	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Sazināšanās ir skaidra un tiek saprasta, un vienmēr ir veiksmīga Kravas operācijas veic drošā veidā, ņemot vērā ķīmijas tankkuģu konstrukciju, sistēmas un aprīkojumu Darbības tiek plānotas un veiktas saskaņā ar pieņemtajiem noteikumiem un procedūrām, lai nodrošinātu darbību drošumu un novērstu jūras vides piesārņošanu
	15. tanku, cauruļvadu un savienojumu materiāliem un pārklājumiem 16. mazgāšanas atlikumu pārvaldību Zināšanas par sūknēšanas teoriju un īpašībām, tostarp par kravas sūkņu tipiem un to drošu ekspluatāciju Profesionalitāte tankkuģu drošības kultūrā un drošības pārvaldības sistēmas īstenošana
	Zināšanas un izpratne par uzraudzības un drošības sistēmām, tostarp par avārijas izslēgšanas sistēmu Kravas iekraušana, izkraušana, pārkraušana un rūpes par to Prasme veikt ar kravu saistītos mērījumus un aprēķinus Zināšanas par šķidru beztaras kravu ietekmi uz galsveri, noturību un konstrukcijas integritāti Zināšanas un izpratne par operācijām saistībā ar ķīmisko vielu kravu, tostarp par: 1. iekraušanas un izkraušanas plāniem 2. balastēšanu un balasta izkraušanu 3. tanka tīrīšanas operācijām 4. atmosfēras kontroli tankā		Uzraudzības un drošības sistēmas procedūras nodrošina to, ka visas trauksmes tiek ātri atklātas un turpmākā rīcība atbilst noteiktajām procedūrām Pareiza kravas iekraušana, izvietošana un izkraušana nodrošina to, ka noturība un slodze vienmēr paliek drošās robežās Ātri atklāj un novērš iespējamās neatbilstības procedūrām, kas saistītas ar kravas operācijām Pareizi piemēro veiktos pasākumus un ievērotās procedūras un pareizi izmanto ar kuģa kravu saistīto aprīkojumu
	5. inertēšanu 6. degazāciju 7. pārkraušanu no kuģa uz kuģi 8. kravas ķīmiskās reakcijas aizkavēšanu un stabilizācijas prasībām 9. apsildes un dzesēšanas prasībām un ietekmi uz blakus esošajām kravām 10. kravu saderību un kravu atdalīšanu, 11. ļoti viskozām kravām, 12. operācijām ar kuģu kravu atliekām, 12. ieiešanu tankā ekspluatācijas vajadzībām Ar kravu saistītu operāciju plānu, procedūru un kontrolsarakstu izstrāde un piemērošana
	Prasme kalibrēt un izmantot uzraudzības un degazācijas sistēmas, instrumentus un iekārtas		Kalibrēšana un uzraudzības un gāzes detektoriekārtu izmantošana ir saderīga ar ekspluatācijas drošības tehniku un procedūrām
	Prasme pārvaldīt un pārraudzīt, kā personāls veic ar kravu saistītas operācijas		Personālam ir sadalīti pienākumi, un tas ir informēts par darba procedūrām un standartiem, kas jāievēro, konkrētajai personai atbilstošā veidā un saskaņā ar drošu ekspluatācijas praksi
Zināšanas par ķīmisko vielu kravu fiziskajām un ķīmiskajām īpašībām	Zināšanas un izpratne par kaitīgo, šķidro vielu ķīmiskajām un fiziskajām īpašībām, tostarp par: 1. ķīmisko kravu kategorijām (korozīvas, toksiskas, uzliesmojošas, sprādzienbīstamas), 2. ķīmisko vielu grupām un izmantošanu rūpniecībā, 3. kravu reaktivitāti Izpratne par informāciju vielu drošības datu lapā (MSDS)	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Efektīvi izmanto informācijas resursus, lai noskaidrotu kaitīgo, šķidro vielu un saistīto gāzu īpašības un to ietekmi uz drošību, vides aizsardzību un kuģa ekspluatāciju.
Veikt drošības pasākumus apdraudējuma novēršanai	Zināšanas un izpratne apdraudējumu un ierobežošanas pasākumiem saistībā ar ķīmisko vielu tankkuģu kravu operācijām, tostarp par 1. uzliesmojamību un sprādzienbīstamību 2. toksiskumu, 3. bīstamību veselībai apdraudējumu, 4. inertas gāzes ķīmisko sastāvu 5. elektrostatisko apdraudējumu, 6. reaktivitāti, 7. korozijaktivitāti, 8. kravām ar zemu viršanas temperatūru, 9. kravām ar lielu blīvumu, 10. cietējošām kravām, 11. polimerizējošām kravām Zināšanas un izpratne par briesmām, kas rodas attiecīgo normu/noteikumu neizpildes gadījumā	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Pareizi nosaka attiecīgo ar kravu saistīto apdraudējumu kuģim un personālam, kas piedalās ķīmisko vielu tankkuģa kravas operācijās un veic pareizus apdraudējuma ierobežošanas pasākumus
Veikt arodveselības un drošības aizsargpasākumus	Zināšanas un izpratne par darba drošības tehniku, tostarp par riska novērtēšanu un personāla drošību uz ķīmijas tankkuģa: 1. par drošības pasākumiem, kas jāveic, ieejot noslēgtās telpās, tostarp par dažāda veida elpošanas aparātu pareizu izmantošanu 2. drošības pasākumiem, kas jāveic pirms remontdarbiem un tehniskās apkopes darbiem un to laikā 3. drošības pasākumiem aukstumapstrādei un karstapstrādei 4. elektrodrošības pasākumiem, 5. atbilstošu individuālo aizsarglīdzekļu (ILA) lietošanu	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus, 4. apstiprinātā mācību programmā	Vienmēr ievēro procedūras, kuru nolūks ir aizsargāt personālu un kuģi Vienmēr ievēro darba drošības tehniku un pareizi izmanto atbilstošu drošības un aizsargaprīkojumu Darba prakse atbilst tiesību aktu prasībām, prakses kodeksiem, darba atļaujām un rūpēm par vidi Pareizi izmanto elpošanas aparātus Ievēro procedūras ieiešanai noslēgtās telpās
Reaģēt avārijas situācijās	Zināšanas un izpratne par avārijas procedūrām uz ķīmijas tankkuģiem, tostarp par: 1. kuģa avārijas rīcības plāniem 2. kravas operāciju ārkārtas pārtraukšanu 3. rīcību kravai būtiskas sistēmas vai nodrošinājuma atteices gadījumā 4. ugunsdzēšanu uz ķīmijas tankkuģiem 5. evakuāciju no noslēgtām telpām, 6. kravu reaktivitāti 7. kravu izmešanu 8. vielu drošības datu lapas (MSDS) izmantošanu Darbības, kas jāveic pēc sadursmes, uzskriešanas uz sēkļa vai ķīmisko vielu noplūdes	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Ātri nosaka avārijas situācijas veidu un ietekmi, un reaģēšanas pasākumi atbilst noteiktajām avārijas procedūrām un avārijas rīcības plāniem Prioritāšu secība un ziņojumu sagatavošanas, kuģa personāla informēšanas līmeņi un laiks atbilst avārijas situācijas veidam un atspoguļo problēmas steidzamību Evakuācijas, ārkārtas izslēgšanas un izolēšanas procedūras atbilst avārijas situācijas veidam un tiek ātri īstenotas
	Zināšanas par pirmās medicīniskās palīdzības procedūrām uz ķīmijas tankkuģa atbilstoši Pirmās medicīniskās palīdzības rokasgrāmatai lietošanai avārijās, kurās iesaistītas bīstamās kravas (MFAG)		Neatliekamās medicīniskās palīdzības nepieciešamības noteikšana un rīcība, to sniedzot, atbilst aktuālajai pirmās medicīniskās palīdzības praksei un starptautiskām vadlīnijām
Veikt drošības pasākumus, lai novērstu jūras vides piesārņošanu	Izpratne par procedūrām, kas jāievēro, lai novērstu atmosfēras un vides piesārņošanu	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Operācijas veic saskaņā ar pieņemtajiem principiem un procedūrām, lai novērstu vides piesārņošanu
Uzraudzīt un vadīt tiesību aktu prasību izpildi	Zināšanas un izpratne par attiecīgajiem noteikumiem Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (MARPOL), kā arī citos attiecīgajos vispārpiemērojamajos IMO dokumentos, nozares vadlīnijās un ostu noteikumos Kompetence IBC kodeksa un saistīto dokumentu izmantošanā	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Kravu pārkraušana atbilst attiecīgajiem IMO dokumentiem un noteiktajiem nozares standartiem un darba drošības tehnikai

A-V/1-2. iedaļa

Obligātās minimālās apmācības un kvalifikācijas prasības sašķidrinātas gāzes tankkuģu kapteiņiem, virsniekiem un ierindas jūrniekiem

Kompetences standarts

1. Katram pretendentam sertifikāta saņemšanai par pamatapmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operāciju veikšanā:

1.1. jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-V/1-2-1. tabulas 1. slejā, un

1.2. jāsniedz pierādījumi, ka viņam ir:

1.2.1. A-V/1-2-1. tabulas 2. slejā uzskaitītās minimālās zināšanas, izpratne un prasmes un

2. Katram pretendentam sertifikāta saņemšanai par padziļinātu apmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operāciju veikšanā:

2.1. jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-V/1-2-2. tabulas 1. slejā, un

2.2. jāsniedz pierādījumi, ka viņam ir:

2.2.1. A-V/1-2-2. tabulas 2. slejā norādītās minimālās zināšanas, izpratne un prasmes un

2.2.2. un ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-V/1-2-2. tabulas 3. un 4. slejā.

A-V/1-2-1. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija attiecībā uz pamatapmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operāciju veikšanā

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Piedalīties drošā sašķidrinātas gāzes tankkuģu ekspluatācijā	Sašķidrinātas gāzes tankkuģu konstrukcija un ekspluatācijas īpatnības Pamatzināšanas par sašķidrinātas gāzes tankkuģiem: 1. par sašķidrinātas gāzes tankkuģu veidiem 2. vispārējo izkārtojumu un uzbūvi Pamatzināšanas par kravas operācijām: 1. cauruļvadu sistēmas un vārsti 2. kravas pārkraušanas iekārtas 3. kravu iekraušana un izkraušana un rūpes par tām tranzīta laikā 4. sistēma kravas operāciju ārkārtas pārtraukšanai (ESD) 5. tanku tīrīšana, iztukšošana, degazācija un inertēšana Pamatzināšanas par sašķidrinātu gāzu fiziskajām īpašībām, tostarp par: 1. īpašībām un raksturlielumiem 2. spiedienu un temperatūru, tostarp tvaika spiediena/temperatūras attiecību 3. elektrostatiskā lādiņa rašanās veidiem 4. ķīmiskajiem simboliem Zināšanas un izpratne par tankkuģu drošības kultūru un drošības pārvaldību	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Sazināšanās atbildības zonā ir skaidra un efektīva Kravas operācijas tiek veiktas saskaņā ar pieņemtajiem principiem un procedūrām, lai nodrošinātu darbību drošumu
Veikt drošības pasākumus bīstamības novēršanai	Pamatzināšanas par bīstamību, kas saistīta ar tankkuģu operācijām, tostarp par: 1. bīstamību veselībai 2. bīstamību videi 3. reaktivitātes bīstamību 4. korozijas bīstamību 5. sprādzienbīstamību un uzliesmošanas iespējamību 6. aizdegšanās avotiem, 7. elektrostatisko bīstamību 8. toksisko bīstamību 9. tvaika noplūdi un mākoņiem 10. galēji zemām temperatūrām 11. spiediena radīto bīstamību Pamatzināšanas par bīstamības ierobežošanas pasākumiem: 1. inertēšanas, žāvēšanas un uzraudzības metodēm 2. antistatiskiem pasākumiem 3. ventilēšanu 4. kravu segregāciju 5. kravas ķīmiskās reakcijas aizkavēšanu 6. kravu saderīguma nozīmīgumu 7. atmosfēras kontroli 8. gāzu testēšanu Izpratne par informāciju vielu drošības datu lapā (MSDS)	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	MSDS pareizi identificē attiecīgo ar kravu saistīto bīstamību kuģim un personālam un veic atbilstošus pasākumus saskaņā ar noteiktajām procedūrām Bīstamo situāciju identificēšana un rīcība pēc tam atbilst noteiktajām procedūrām un ir saskaņā ar labāko praksi
Veikt arodveselības un drošības aizsargpasākumus	Gāzes mērinstrumentu un līdzīgu iekārtu funkcijas un pareiza lietošana Drošības aprīkojuma un aizsargierīču pareiza lietošana, tostarp zināšanas par: 1. elpošanas aparātiem un tankkuģu evakuācijas aprīkojumu 2. individuālo aizsargtērpu un aizsarglīdzekļiem 3. elpošanas aparātiem 4. glābšanas un evakuācijas aprīkojumu Pamatzināšanas par darba drošības tehniku un procedūrām saskaņā ar tiesību aktiem un nozares vadlīnijām un par personas drošību uz sašķidrinātas gāzes tankkuģiem, tostarp zināšanas par:	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā
	1. drošības pasākumiem, kas jāveic, ieejot noslēgtās telpās 2. drošības pasākumiem, kas jāveic pirms remontdarbiem un tehniskās apkopes darbiem un to laikā 3. drošības pasākumiem aukstumapstrādei un karstapstrādei 4. elektrodrošību 5. kuģa/krasta operāciju kontrolsarakstiem		Ievēro procedūras ieiešanai noslēgtās telpās Vienmēr ievēro procedūras un darba drošības tehniku, kuras nolūks ir aizsargāt personālu un kuģi Pareizi izmanto atbilstošu drošības un aizsargaprīkujumu
	Pamatzināšanas par pirmo palīdzību, izmantojot vielu drošības datu lapu (MSDS)		Zināšanas par pirmās palīdzības sniegšanu
Veikt ugunsdzēšanas operācijas	Reaģēšanas pasākumu organizēšana tankkuģa ugunsgrēka gadījumā un veicamie pasākumi Īpašs apdraudējums, kas saistīts ar sašķidrinātas gāzes pārkraušanu un pārvadāšanu bez taras Vielas, ko izmanto gāzu ugunsgrēku dzēšanai Operācijas ar stacionāru ugunsdzēšanas putu sistēmu Operācijas ar pārnēsājamu ugunsdzēšanas putu sistēmu Operācijas ar stacionāru sausu ķīmisko vielu sistēmu Pamatzināšanas par noplūdušas vielas ierobežošanu ugunsdzēšanas operācijās	Praktiskas nodarbības un instruktāža, ko veic apstiprinātos un maksimāli reālistiskos apmācības apstākļos (piemēram, kuģa apstākļu imitācija) un tumsā, kad vien tas ir praktiski iespējams	Sākotnējie pasākumi, ko veic, saprotot, ka ir iestājusies avārijas situācija, atbilst pieņemtajai praksei un procedūrām Pasākumi, ko veic, izdzirdot pulcēšanās signālu, atbilst norādītajai avārijas situācijai un noteiktajām procedūrām Apģērbs un aprīkojums atbilst ugunsdzēšanas operāciju veidam Atsevišķie pasākumi tiek veikti laikā un secībā, kas atbilst dominējošajiem apstākļiem un nosacījumiem Ugunsgrēks tiek likvidēts, izmantojot atbilstošas procedūras, paņēmienus un ugunsdzēsības vielas
Reaģēt avārijas situācijās	Pamatzināšanas par avārijas procedūrām, tostarp par avārijas izslēgšanas procedūru	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Ātri nosaka avārijas situācijas veidu un ietekmi, un reaģēšanas pasākumi atbilst avārijas procedūrām un avārijas rīcības plāniem
Veiciet aizsargpasākumus, lai nepieļautu, ka izplūdusi sašķidrinātā gāze piesārņo vidi	Pamatzināšanas par piesārņojuma ietekmi uz cilvēku dzīvību un jūras vidi Pamatzināšanas par kuģa procedūrām piesārņojuma novēršanai Pamatzināšanas par pasākumiem, kas jāveic noplūdes gadījumā, tostarp par nepieciešamību: 1. darīt zināmu attiecīgo informāciju atbildīgajām personām 2. palīdzēt īstenot kuģa procedūras noplūdušas vielas ierobežošanai 3. novērst saplaisāšanu	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Vienmēr tiek ievērotas organizatoriskās procedūras, kas paredzētas jūras vides aizsardzībai

A-V/1-2-2. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija attiecībā uz padziļinātu apmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operāciju veikšanā

1. aile	2. aile	3. aile	4. aile
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Metodes kompetences demonstrēšanai	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Prasme droši veikt un uzraudzīt kravas operācijas	Sašķidrinātas gāzes tankkuģa konstrukcija un īpašības Zināšanas par sašķidrinātas gāzes tankkuģu konstrukciju, sistēmām un iekārtām, tostarp par: 1. sašķidrinātas gāzes tankkuģu veidiem un kravas tanku uzbūvi 2. vispārējo izkārtojumu un uzbūvi 3. kravas norobežošanas sistēmām, tostarp būvniecības un izolācijas materiāliem 4. kravas pārkraušanas iekārtām un instrumentiem, tostarp par: 4.1. kravas sūkņiem un sūknēšanas sistēmām 4.2. kravas cauruļvadiem un vārstiem 4.3. izplešanās ierīcēm 4.4. liesmas filtriem 4.5. temperatūras uzraudzības sistēmām 4.6. kravas tanka līmeņa noteikšanas sistēmām 4.7. tanka spiediena uzraudzības un kontroles sistēmām 5. kravas temperatūras uzturēšanas sistēmu	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Sazināšanās ir skaidra un tiek saprasta, un vienmēr ir veiksmīga Kravas operācijas veic drošā veidā, ņemot vērā sašķidrinātās gāzes tankkuģu konstrukciju, sistēmas un aprīkojumu Sūknēšanas operācijas veic saskaņā ar pieņemtajiem principiem un procedūrām un atbilstoši kravas veidam Darbības ir saplānotas un tiek veiktas saskaņā ar pieņemtajiem noteikumiem un procedūrām, lai nodrošinātu darbību drošumu un novērstu jūras vides piesārņošanu
	6. sistēmām (inertas gāzes, slāpekļa) temperatūras kontrolei tankā, tostarp glabāšanas, ražošanas un sadales sistēmām 7. koferdama sildīšanas sistēmām 8. gāzu detektorsistēmām 9. balasta sistēmām 10. iztvaikošanas vadības sistēmām 11. atkārtotas sašķidrināšanas sistēmām 12. kravas operāciju ārkārtas pārtraukšanas (ESD) sistēmu 13. atbildības nodošanas sistēmu Zināšanas par sūknēšanas teoriju un īpašībām, tostarp par kravas sūkņu tipiem un to drošu ekspluatāciju Kravas iekraušana, izkraušana, pārkraušana un rūpes par to
	Zināšanas par šķidru beztaras kravu ietekmi uz galsveri, noturību un konstrukcijas integritāti		Pareiza sašķidrinātas gāzes iekraušana, izvietošana un izkraušana nodrošina to, ka noturība un slodze vienmēr paliek drošās robežās
	Profesionalitāte tankkuģu drošības kultūrā un drošības pārvaldības prasību izpildē		Ātri atklāj un novērš iespējamās neatbilstības ar kravu saistītajām procedūrām Veicot pasākumus un pildot procedūras, pareizi piemēro un pilnībā izmanto atbilstošo kuģa aprīkojumu
	Profesionalitāte drošu aizsargpasākumu, procedūru un kontrolsarakstu piemērošanā visām kravas operācijām, tostarp: 1. pēc izbraukšanas no doka un kravas iekraušanas: 1.1. tanka apskate 1.2. inertēšana (O₂ reducēšana, rasas punkta samazināšana) 1.3. izsvēpēšana ar gāzi 1.4. atdzesēšana 1.5. piekraušana 1.6. balasta izkraušana 1.7. paraugu ņemšana, tostarp noslēgta cikla paraugu ņemšana 2. pārgājiens jūrā: 2.1. atdzesēšana 2.2. spiediena uzturēšana 2.3. pārtvaicēšana 2.4. uguns kavēšana 3. izkraušana: 3.1. izkraušana: 3.2. balastēšana 3.3. tīrīšanas sistēmas 3.4. sistēmas tvertnes izsusināšanai 4. sagatavošana pirms iebraukšanas dokā 4.1. uzsildīšana 4.2. inertēšana 4.3. degazācija 4.5. pārkraušana no kuģa uz kuģi		Kalibrēšana un uzraudzības un gāzes detektoriekārtu izmantošana ir saderīga ar ekspluatācijas drošības tehniku un procedūrām Uzraudzības procedūras un drošības sistēmas nodrošina to, lai visas trauksmes tiktu ātri atklātas un turpmākā rīcība atbilstu noteiktajām procedūrām
	Prasme veikt ar kravu saistītos mērījumus un aprēķinus, tostarp: 1. šķidrajā fāzē 2. gāzveida fāzē 3. noteikt kuģī esošo daudzumu (OBQ) 4. noteikt kuģī atlikušo daudzumu (ROB) 5. aprēķināt iztvaikojušo kravas daudzumu Prasme pārvaldīt un pārraudzīt, kā personāls veic ar kravu saistītas operācijas		Personālam ir sadalīti pienākumi, un tas ir informēts par darba procedūrām un standartiem, kas jāievēro, konkrētajai personai atbilstošā veidā un saskaņā ar drošu ekspluatācijas praksi
Zināšanas par sašķidrinātas gāzes kravu fiziskajām un ķīmiskajām īpašībām	Zināšanas un izpratne par ķīmijas un fiziskas pamatiem un attiecīgajām definīcijām, kas saistītas ar sašķidrināto gāzu drošu pārvadāšanu ar kuģi bez taras, tostarp par: 1. gāzu ķīmisko sastāvu 2. sašķidrināto gāzu (tostarp CO₂) un to tvaiku īpašībām un raksturlielumiem, tostarp par: 1.1. vienkāršiem gāzu likumiem 1.2. agregātstāvokļiem 1.3. šķidrumu un tvaiku blīvumu 1.4. gāzu difūziju un sajaukšanos 1.5. gāzu kompresiju 1.6. atkārtotu gāzu sašķidrināšanu un sasaldēšanu 1.7. gāzu kritisko temperatūru un spiedienu 1.8. uzliesmošanas temperatūru, augšējo un apakšējo eksplozijas robežu un pašaizdegšanās temperatūru 1.9. gāzu saderīgumu, reaktivitāti un pozitīvo segregāciju 1.10. polimerizāciju 1.11. piesātināta tvaika spiedienu/standarta temperatūru 1.12. rasas punktu un burbuļpunktu 1.13. kompresoru eļļošanu 1.14. hidrāta veidošanos,	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Efektīvi izmanto informācijas resursus, lai noskaidrotu sašķidrināto gāzu īpašības un raksturlielumus un to ietekmi uz drošību, vides aizsardzību un kuģa ekspluatāciju
	3. atsevišķu šķidrumu īpašībām 4. šķīdumu veidu un īpašībām 5. termodinamiskās skalas vienībām 6. termodinamikas pamatlikumiem un diagrammām 7. materiālu īpašībām 8. zemas temperatūras ietekmi - plaisāšanu Izpratne par informāciju vielu drošības datu lapā (MSDS)
Veikt drošības pasākumus bīstamības novēršanai	Zināšanas un izpratne par bīstamību un tās ierobežošanas pasākumiem saistībā ar sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravu operācijām, tostarp par: 1. uzliesmošanas iespējamību 2. sprādzienbīstamību 3. toksiskumu 4. reaktivitāti 5. korozijaktivitāti 6. bīstamību veselībai 7. inertas gāzes ķīmisko sastāvu 8. elektrostatisko bīstamību 9. polimerizējošām kravām Prasme kalibrēt un izmantot uzraudzības un degazācijas sistēmas, instrumentus un iekārtas Zināšanas un izpratne par briesmām, kas rodas attiecīgo normu/noteikumu neizpildes gadījumā	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Pareizi nosaka attiecīgo ar kravu saistīto bīstamību kuģim un personālam, kas piedalās sašķidrinātas gāzes tankkuģa kravas operācijās un veic pareizus bīstamības ierobežošanas pasākumus Gāzes detektorierīču lietošana ir saskaņā ar rokasgrāmatām un labu praksi
Veikt arodveselības un drošības aizsargpasākumus	Zināšanas un izpratne par darba drošības tehniku, tostarp par riska novērtēšanu un personāla drošību uz sašķidrinātas gāzes tankkuģa, tostarp par: 1. drošības pasākumiem, kas jāveic, ieejot noslēgtās telpās (piemēram, kompresoru telpās), tostarp par dažāda veida elpošanas aparātu pareizu izmantošanu 2. drošības pasākumiem, kas jāveic pirms remontdarbiem un tehniskās apkopes un to laikā, tostarp pirms darbiem, kas ietekmē sūknēšanas, cauruļvadu, elektriskās un vadības sistēmas, un to laikā 3. drošības pasākumiem aukstumapstrādei un karstapstrādei 4. elektrodrošības pasākumiem 5. atbilstošu individuālo aizsarglīdzekļu (ILA) lietošanu 6. drošības pasākumiem apsaldējumu novēršanai 7. individuālo toksiskuma uzraudzības līdzekļu pareizu lietošanu	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Vienmēr ievēro procedūras, kuru nolūks ir aizsargāt personālu un kuģi Vienmēr ievēro darba drošības tehniku un pareizi izmanto atbilstošu drošības un aizsargaprīkojumu Darba prakse atbilst tiesību aktu prasībām, prakses kodeksiem, darba atļaujām un rūpēm par vidi Pareizi izmanto elpošanas aparātus
Reaģēt avārijas situācijās	Zināšanas un izpratne par avārijas procedūrām uz sašķidrinātas gāzes tankkuģiem, tostarp par: 1. kuģa pasākumu plāniem avārijas situāciju novēršanai 2. kravas operāciju ārkārtas pārtraukšanas procedūru 3. avārijas kravas vārsta izmantošanu 4. darbībām, kas jāveic kravai būtiskas sistēmas vai nodrošinājuma atteices gadījumā 5. ugunsdzēsību sašķidrinātas gāzes tankkuģos 6. kravas izmešanu 7. evakuāciju no noslēgtām telpām	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Ātri nosaka avārijas situācijas veidu un ietekmi, un reaģēšanas pasākumi atbilst noteiktajām avārijas procedūrām un avārijas rīcības plāniem Prioritāšu secība un ziņojumu sagatavošanas, kuģa personāla informēšanas līmeņi un laiks atbilst avārijas situācijas veidam un atspoguļo problēmas steidzamību Evakuācijas, avārijas izslēgšanas un izolēšanas procedūras atbilst avārijas situācijas veidam un tiek ātri īstenotas
	Darbības, kas jāveic pēc sadursmes, uzskriešanas uz sēkļa vai noplūdes un gadījumā, ja kuģis nonācis toksisku vai uzliesmojošu tvaiku mākonī
	Zināšanas par pirmās medicīniskās palīdzības procedūrām un pretindēm uz sašķidrināto gāzu tankkuģa atbilstoši Pirmās medicīniskās palīdzības rokasgrāmatai lietošanai avārijās, kurās iesaistītas bīstamās kravas (MFAG)		Neatliekamās medicīniskās palīdzības nepieciešamības noteikšana un rīcība, to sniedzot, atbilst aktuālajai pirmās medicīniskās palīdzības praksei un starptautiskajām vadlīnijām
Veikt drošības pasākumus, lai novērstu jūras vides piesārņošanu	Izpratne par procedūrām, kas jāveic, lai novērstu vides piesārņošanu	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Operācijas tiek veiktas saskaņā ar pieņemtajiem principiem un procedūrām, lai novērstu vides piesārņošanu
Uzraudzīt tiesību aktu prasību izpildi	Zināšanas un izpratne par attiecīgajiem noteikumiem Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (MARPOL), kā arī citos attiecīgajos vispārpiemērojamajos SJO dokumentos, nozares vadlīnijās un ostu noteikumos Kompetence IBC un IGC kodeksa un saistīto dokumentu izmantošanā	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti: 1. apstiprinātā darba pieredzē 2. apstiprinātā apmācībā uz mācību kuģa 3. apstiprinātā apmācībā, izmantojot trenažierus 4. apstiprinātā mācību programmā	Sašķidrinātās gāzes pārkraušana atbilst attiecīgajiem IMO dokumentiem un noteiktajiem nozares standartiem un darba drošības tehnikai

A-V/2. iedaļa

Obligātās minimālās apmācības un kvalifikācijas prasības pasažieru kuģu kapteiņiem, virsniekiem, ierindas jūrniekiem un citam personālam

Pūļa vadības apmācība

1. V/2. noteikuma 4. punktā noteiktajai pūļa vadības apmācībai personālam, kam trauksmju sarakstā uzdots palīdzēt pasažieriem avārijas situācijās, katrā ziņā jāietver:

1.1. zināšanas par glābšanas līdzekļiem un avārijas plāniem, tostarp:

1.1.1. trauksmju saraksta un avārijas situācijas norādījumu zināšana;

1.1.2. avārijas izeju zināšana un

1.1.3. liftu izmantošanas ierobežojumi;

1.2. prasme palīdzēt pasažieriem ceļā uz pulcēšanās vietām un vietām iekāpšanai glābšanas līdzekļos, tostarp:

1.2.1. prasme dot skaidrus, nomierinošus rīkojumus;

1.2.2. prasme vadīt pasažierus gaiteņos, kāpņu telpās un ejās;

1.2.3. prasme nodrošināt, lai netiktu aizsprostoti evakuācijas ceļi;

1.2.4. metodes, ko var izmantot, lai evakuētu invalīdus un personas ar īpašām vajadzībām, un

1.2.5. dzīvojamo telpu pārmeklēšana;

1.3. pulcināšanas procedūras, tostarp:

1.3.1. kārtības saglabāšanas svarīgums;

1.3.2. prasme izmantot procedūras panikas mazināšanai un nepieļaušanai;

1.3.3. prasme attiecīgā gadījumā izmantot pasažieru sarakstus evakuēto personu skaitīšanai un

1.3.4. prasme nodrošināt, lai pasažieri būtu piemēroti apģērbti un būtu pareizi uzvilkuši savas glābšanās vestes.

Apmācība drošības jautājumos personālam, kas tieši apkalpo pasažierus pasažieru telpās

2. V/2. noteikuma 5. punktā noteiktajai papildu apmācībai drošības jautājumos jānodrošina vismaz turpmāk minēto prasmju iegūšanu.

Sazināšanās

2.1. Prasme sazināties ar pasažieriem avārijas situācijā, ņemot vērā šādus apsvērumus:

2.1.1. izmantotajai valodai vai valodām jāatbilst konkrētajā maršrutā pārvadājamo pasažieru valodai vai valodām;

2.1.2. prasme izmantot elementāru angļu valodas vārdu krājumu pamatnorādījumu sniegšanai var nodrošināt pieņemamu saziņu ar pasažieri, kam vajadzīga palīdzība, neatkarīgi no tā, vai pasažieris un attiecīgais apkalpes loceklis runā vai nerunā vienā valodā;

2.1.3. avārijas situācijā var būt nepieciešams sazināties ar citiem līdzekļiem (piemēram, rādot, žestikulējot vai pievēršot uzmanību vietai, kur atrodas instrukcijas, pulcēšanās punkts, glābšanas līdzekļi vai evakuācijas ceļi), kad mutiska sazināšanās nav iespējama;

2.1.4. pakāpi, kādā pasažieri ir saņēmuši visas drošības instrukcijas dzimtajā valodā, un

2.1.5. valodas, kurās var tikt pārraidīti avārijas paziņojumi avārijas situācijā vai mācību trauksmes laikā, lai sniegtu nozīmīgus norādījumus pasažieriem un atvieglotu komandas locekļu uzdevumus, palīdzot pasažieriem.

Glābšanās līdzekļi

2.2. Prasme demonstrēt pasažieriem individuālo glābšanās līdzekļu lietošanu.

Iekāpšanas procedūras

2.3. pasažieru iekāpšanu un nokāpšanu, īpašu uzmanību veltot invalīdiem un personām, kam vajadzīga palīdzība.

Apmācība krīzes situāciju vadībā un cilvēku uzvedības jautājumos

3. Kuģu kapteiņiem, kapteiņu vecākajiem palīgiem, vecākajiem mehāniķiem, otrajiem mehāniķiem un personām, kas atbildīgas par pasažieru drošību avārijas situācijās:

3.1. ir jābūt sekmīgi apguvušiem apstiprinātu apmācību krīzes situāciju vadībā un cilvēku uzvedības jautājumos, kas noteikta V/2. noteikuma 6. punktā, saskaņā ar savu amatu, pienākumiem un atbildību, kā izklāstīts A-V/2. tabulā, un

5.2. ir jāsniedz pierādījumi, ka ir sasniegts vajadzīgais kompetences standarts, saskaņā ar kompetences novērtēšanas metodēm un kritērijiem, kas uzskaitīti A-V/2. tabulas 3. un 4. slejā.

Apmācība pasažieru drošības, kravas drošības un korpusa integritātes jautājumos

4. V/2. noteikuma 7. punktā noteiktā apmācība pasažieru drošības, kravas drošības un korpusa integritātes jautājumos kuģu kapteiņiem, kapteiņu vecākajiem palīgiem, vecākajiem mehāniķiem, otrajiem mehāniķiem un personām, kuras ir tieši atbildīgas par pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, kravas iekraušanu, izkraušanu un nostiprināšanu un par korpusa atveru noslēgšanu, nodrošina vismaz šādu prasmju iegūšanu, kas atbilst to pienākumiem:

Iekraušanas un iekāpšanas procedūras

4.1. Prasme pareizi piemērot kuģim noteiktās procedūras attiecībā uz:

4.1.1. transportlīdzekļu, dzelzceļa vagonu un citu kravas transporta vienību, kā arī ar tām saistītā aprīkojuma iekraušanu un izkraušanu;

4.1.2. rampu nolaišanu un pacelšanu;

4.1.3. paceļamo transportlīdzekļu klāju uzstādīšanu un nostiprināšanu un

4.1.4. pasažieru iekāpšanu un nokāpšanu, īpašu uzmanību veltot invalīdiem un personām, kam vajadzīga palīdzība.

Bīstamo kravu pārvadāšana

4.2. Prasme piemērot visus īpašos piesardzības pasākumus, procedūras un prasības attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu uz ro-ro pasažieru kuģiem.

Kravu nostiprināšana

4.3. Prasme:

4.3.1. pareizi piemērot Kravu drošas kraušanas un nostiprināšanas kodeksa prasības transportlīdzekļiem, dzelzceļa vagoniem un citām pārvadātajām kravas transporta vienībām un

4.3.2. pareizi izmantot kravas nostiprināšanas aprīkojumu un pieejamos materiālus, ņemot vērā to iespēju robežas.

Noturības, galsveres un slodžu aprēķini

4.4. Prasme:

4.4.1. pareizi izmantot pieejamo informāciju par noturību un slodzēm;

4.4.2. aprēķināt noturību un galsveri dažādiem iekraušanas apstākļiem, izmantojot pieejamās noturības aprēķināšanas ierīces vai datorprogrammas;

4.4.3. aprēķināt klāju slodžu koeficientus un

4.4.4. aprēķināt balasta un degvielas pārvietošanas ietekmi uz noturību, galsveri un slodzēm.

Korpusa atveru atvēršana, aizvēršana un nostiprināšana

4.5. Prasme:

4.5.1. pareizi piemērot procedūras, kas kuģim noteiktas attiecībā uz priekšgala, pakaļgala vai sānu durvju vai rampu atvēršanu, aizvēršanu un nostiprināšanu, un pareizi ekspluatēt ar tām saistītās sistēmas, un

4.5.2. veikt korpusa atveru pienācīgas hermetizācijas apskates.

Ro-ro klāja atmosfēra

4.6. Prasme:

4.6.1. izmantot aprīkojumu, ja tāds uzstādīts, lai uzraudzītu atmosfēru ro-ro kravas telpās, un

4.6.2. pareizi piemērot procedūras, kas kuģim noteiktas attiecībā uz ro-ro kravas telpu ventilēšanu transportlīdzekļu iekraušanas un izkraušanas laikā, reisa laikā un avārijas situācijās.

A-V/2. tabula

Obligātā kompetences standarta specifikācija krīzes situāciju vadībā un cilvēku uzvedības jautājumos

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Izstrādāt kuģa avārijas procedūras	Zināšanas par: 1. kuģa vispārējo uzbūvi un izkārtojumu 2. drošības noteikumiem 3. avārijas rīcības plāniem un procedūrām To principu svarīgums, kuri jāizmanto konkrētajam kuģim specifisku avārijas procedūru izstrādei, tostarp: 1. nepieciešamība iepriekš izstrādāt kuģa avārijas procedūru plānus un veikt mācību trauksmes 2. nepieciešamība nodrošināt, lai viss personāls zinātu iepriekš izstrādātās avārijas procedūras un tās pēc iespējas stingrāk ievērotu avārijas situācijas gadījumā	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā, nodarbībās, kurās apgūst vienu vai vairākus iepriekš izstrādātos avārijas situācijas plānus, un praktiskā demonstrācijā	Kuģa avārijas procedūras nodrošina vajadzīgo gatavību reaģēt avārijas situācijās
Optimizēt resursu izmantošanu	Prasme optimizēt resursu izmantošanu, ņemot vērā: 1. iespējamību, ka resursi, kas ir pieejami avārijas situācijā, var būt ierobežoti 2. nepieciešamību pilnībā izmantot tūlīt pieejamo personālu un aprīkojumu un vajadzības gadījumā improvizēt Prasme organizēt reālistiskas mācību trauksmes, lai uzturētu pastāvīgu gatavību, ņemot vērā pieredzi, kas gūta no pasažieru kuģu iepriekšējām avārijām; apspriede pēc mācību trauksmes	Tādu pierādījumu izvērtēšana, kas iegūti apstiprinātās mācībās, praktiskā demonstrācijā un apmācībā uz kuģa un avārijas rīcības treniņos	Avārijas rīcības plāni optimizē pieejamo resursu izmantošanu Uzdevumu un atbildības sadale atbilst atsevišķu personu kompetencei Komandu un atsevišķu personu funkcijas un pienākumi ir skaidri noteikti
Vadīt pasākumus avārijas situācijas novēršanai	Prasme veikt sākotnēju novērtējumu un efektīvi reaģēt avārijas situācijās saskaņā izstrādātajām avārijas procedūrām Vadītāja prasmes Prasme vadīt citus un dot norādījumus avārijas situācijās, tostarp nepieciešamība: 1. rādīt piemēru avārijas situācijās 2. koncentrēt lēmumu pieņemšanu, jo avārijas situācijā jārīkojas ātri 3. motivēt, uzmundrināt un nomierināt pasažierus un pārējo personālu Stresa kontrole Prasme noteikt to simptomu parādīšanos, kas liecina par pārmērīgu personīgo spriedzi un pārējo kuģa avārijas vienības locekļu spriedzi Izpratne par to, ka avārijas situāciju radītais stress var ietekmēt atsevišķu personu rīcību un viņu spēju ievērot sniegtos norādījumus un procedūras	Tādu pierādījumu izvērtēšana, kas iegūti apstiprinātās mācībās, praktiskā demonstrācijā un apmācībā uz kuģa un avārijas rīcības treniņos	Procedūras un pasākumi atbilst noteiktajiem principiem un plāniem krīzes situācijas vadīšanai uz kuģa Mērķi un stratēģija atbilst avārijas situācijas veidam, tiek ņemti vērā konkrētie apstākļi, un tiek optimāli izmantoti pieejamie resursi Apkalpes locekļu darbības palīdz saglabāt kārtību un vadību
Vadīt pasažierus un pārējo personālu avārijas situācijās	Cilvēku uzvedība un rīcība Prasme vadīt pasažierus un pārējo personālu avārijas situācijās, tostarp: 1. izpratne par pasažieru un pārējā personāla tipiskajiem rīcības modeļiem avārijas situācijās, tostarp iespējamību, ka: 1.1. parasti nepieciešams kāds laiks, pirms cilvēki pieņem faktu, ka patiešām ir avārijas situācija 1.2. dažiem cilvēkiem var sākties panika un to rīcība var nebūt racionāla, un ka to uztveres spējas var pasliktināties un tie var mazākā mērā reaģēt uz norādījumiem nekā tad, kad nav avārijas situācijas 2. izpratne, ka pasažieri un pārējie darbinieki var, piemēram: 2.1. vispirms sākt meklēt radiniekus, draugus un/vai savas mantas, ja notiek kaut kas nopietns 2.2. meklēt drošību savās kajītēs vai citās vietās uz kuģa, domājot, ka tur var paglābties no briesmām 2.3. censties nokļūt kuģa augšējās daļās, ja kuģim ir sānsvere 3. izpratne par problēmām, ko var radīt panika, ja šķir ģimenes	Tādu pierādījumu izvērtēšana, kas iegūti apstiprinātās mācībās, praktiskā demonstrācijā un apmācībā uz kuģa un avārijas rīcības treniņos	Apkalpes locekļu darbības palīdz saglabāt kārtību un vadību
Nodibināt un uzturēt efektīvus sakarus	Prasme nodibināt un uzturēt efektīvu sazināšanos, tostarp: 1. skaidru un kodolīgu norādījumu un ziņojumu svarīgums 2. nepieciešamība veicināt informācijas apmaiņu ar pasažieriem un pārējo personālu un saņemt no viņiem informāciju Prasme avārijas situācijas laikā pasažieriem un pārējam personālam sniegt būtisku informāciju, informēt par vispārējo situāciju un par to, kas viņiem jādara, ņemot vērā šādus apsvērumus: 1. izmantotajai valodai vai valodām būtu jāatbilst konkrētajā maršrutā pārvadājamo pasažieru valodai vai valodām 2. avārijas situācijā var būt nepieciešams sazināties ar citiem līdzekļiem (piemēram, rādot, žestikulējot vai pievēršot uzmanību vietai, kur atrodas instrukcijas, pulcēšanās punkts, glābšanas līdzekļi vai evakuācijas ceļi), kad mutiska sazināšanās nav iespējama 3. valodas, kurās var tikt pārraidīti avārijas paziņojumi avārijas situācijā vai mācību trauksmes laikā, lai sniegtu nozīmīgus norādījumus pasažieriem un atvieglotu komandas locekļu uzdevumus, palīdzot pasažieriem	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā, nodarbībās un praktiskā demonstrācijā	Informāciju tiek iegūta no visiem pieejamajiem avotiem, tiek novērtēta un apstiprināta, cik vien ātri iespējams, un pārskatīta visā avārijas situācijas laikā Indivīdiem, avārijas vienībām un pasažieriem tiek sniegta precīza, būtiska un laicīga informācija Pasažieri tiek informēti par avārijas situācijas veidu un par to, kas viņiem jādara

VI NODAĻA
Standarti attiecībā uz funkcijām, kas saistītas ar avārijas situācijām, darba drošību, aizsardzību, medicīnisko aprūpi un izdzīvošanu

A-VI/1. iedaļa

Obligātās minimālās prasības visiem jūrniekiem attiecībā uz ievadapmācību, drošības pamatu apmācību un instruktāžu

Drošības ievadapmācība

1. Pirms norīkošanas noteiktu pienākumu pildīšanai uz kuģa visām personām, kas strādā vai kas nolīgtas darbā uz jūras kuģa un kas nav pasažieri, jāsaņem apstiprināta ievadapmācība par izdzīvošanas paņēmieniem jūrā vai jāsaņem pietiekama informācija un instruktāža, ņemot vērā B daļā sniegtos norādījumus, lai minētās personas:

1.1. varētu runāt ar citām personām uz kuģa par elementāriem drošības jautājumiem un saprast drošības informācijas simbolus, zīmes un trauksmes signālus;

1.2. zinātu, kas jādara gadījumā, ja:

1.2.1. cilvēks iekrīt jūrā;

1.2.2. tiek atklāta uguns vai dūmi vai

1.2.3. atskan ugunsgrēka vai kuģa atstāšanas trauksme;

1.3. zinātu pulcēšanās vietas un vietas iekāpšanai glābšanas līdzekļos, kā arī evakuācijas ceļus;

1.4. varētu atrast un uzvilkt glābšanās vestes;

1.5. varētu izziņot trauksmi un lai tām būtu pamazināšanas par pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu lietošanu;

1.6. spētu nekavējoties rīkoties, ja noticis nelaimes gadījums, vai cita veida situācijā, kad vajadzīga neatliekama medicīniskā palīdzība, pirms meklēt tālāku medicīnisko palīdzību, ko var saņemt uz kuģa, un

1.7. aizvērt un atvērt ugunsdrošās, negaisizturīgās un ūdensnecaurlaidīgas durvis, kas ierīkotas attiecīgajā kuģī un kas nav korpusa atveres.

Pamatapmācība^*

2. Jūrniekiem, kas uz kuģa strādā vai kas nolīgti jebkādā amatā tās kuģa apkalpes daļas sastāvā, kura ir atbildīga par noteiktu drošības vai piesārņojuma novēršanas uzdevumu veikšanu saistībā ar kuģa ekspluatāciju, pirms to norīkošanas jebkādu pienākumu veikšanai uz kuģa:

2.1. ir jāsaņem atbilstoša pamatapmācība vai instruktāža par:

2.1.1. izdzīvošanas paņēmieniem jūrā atbilstoši A-VI/1-1. tabulai,

2.1.2. ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbilstoši A-VI/1-2. tabulai,

2.1.3. elementāro pirmo palīdzību atbilstoši A-VI/1-3. tabulai un

2.1.4. personīgo drošību un sociālo atbildību atbilstoši A-VI/1-4. tabulai;

2.2. ir jāsniedz pierādījumi, ka viņi pēdējo piecu gadu laikā ir sasnieguši vajadzīgo kompetences standartu, lai veiktu uzdevumus un uzņemtos pienākumus un atbildību, kas minēti A-VI/1-1., A-VI/1-2., A-VI/1-3. un A-VI/1-4. tabulas 1. slejā, šādā veidā:

2.2.1. demonstrējot kompetenci saskaņā ar kompetences novērtēšanas metodēm un kritērijiem, kas uzskaitīti minēto tabulu 3. un 4. slejā, un

2.2.2. nokārtojot pārbaudi vai ar nepārtrauktu vērtēšanu, kas ir daļa no apstiprinātās apmācības programmas, kura aptver tabulu 2. slejā norādītos jautājumus.

3. Jūrniekiem, kas ir saņēmuši pamatapmācību saskaņā ar 2. punktu, ik pēc pieciem gadiem ir jāsniedz pierādījumi, ka tie ir saglabājuši savu kompetenci vajadzīgajā līmenī, lai veiktu uzdevumus un uzņemtos pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-VI/1-1. un A-VI/1-2. tabulas 1. slejā.

4. Puses var piekrist apmācībai un pieredzes iegūšanai uz kuģa, lai saglabātu savu kompetenci vajadzīgajā līmenī šādās jomās:

4.1. izdzīvošanas paņēmieni jūrā atbilstoši A-VI/1-1. tabulai:

4.1.1. glābšanās vestes uzvilkšana;

4.1.2. iekļūšana glābšanās peldlīdzeklī no kuģa un no ūdens ar uzvilktu glābšanās vesti;

4.1.3. sākotnējo darbību veikšana pēc iekļūšanas glābšanās peldlīdzeklī, lai palielinātu izdzīvošanas iespējas;

4.1.4. glābšanas laivas peldošā enkura izmešana;

4.1.5. glābšanās peldlīdzekļu aprīkojuma izmantošana un

4.1.6. atrašanās vietas noteikšanas ierīču, tostarp radioiekārtu, izmantošana;

4.2. ugunsdrošība un ugunsdzēsība atbilstoši A-VI/1-2. tabulai:

4.2.1. autonomu elpošanas aparātu lietošana;

4.2.2. glābšana ar dūmiem piepildītā telpā, izmantojot apstiprinātas dūmus radošas ugunsdzēsības ierīces uz kuģa un elpošanas aparātus.

Izņēmumi

5. Attiecībā uz kuģiem, kuri nav pasažieru kuģi ar bruto tilpību lielāku par 500 BT tonnām, kas veic starptautiskus reisus, un tankkuģi, Administrācija, ja tā uzskata, ka kuģa izmēri un garums vai tā reisu veids ir tāds, ka nav lietderīgi vai nav iespējams piemērot visas šīs iedaļas prasības, var atbilstošā mērā atbrīvot jūrniekus uz šāda kuģa vai kuģu klases no dažām prasībām, ņemot vērā uz kuģa esošo cilvēku, kuģa un īpašuma drošību un jūras vides aizsardzību.

^* Kursu sagatavošanā var palīdzēt attiecīgie IMO paraugkursi.

A-VI/1-1. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija jautājumos, kas saistīti ar izdzīvošanas paņēmieniem jūrā

1. sleja

2. sleja

3. sleja

4. sleja

Kompetence

Zināšanas, izpratne un prasmes

Kompetences demonstrēšanas metodes

Kompetences novērtēšanas kritēriji

Izdzīvošana jūrā kuģa atstāšanas gadījumā

Iespējamie avārijas situāciju veidi, piemēram, sadursme, ugunsgrēks, kuģa nogrimšana

Dzīvības glābšanas līdzekļu veidi, kas parasti atrodas uz kuģa

Glābšanās peldlīdzekļu aprīkojums

Individuālo glābšanās līdzekļu atrašanās vieta

Izdzīvošanas principi, tostarp:

1. apmācības un mācību trauksmju nozīme

2. individuālais aizsargtērps un aprīkojums

3. nepieciešamība būt gatavam jebkurai avārijas situācijai

4. darbības, kas jāveic pēc komandas doties uz glābšanās peldlīdzekļu atrašanās vietām

5. darbības, kas jāveic, ja ir jāatstāj kuģis

6. darbības, kas jāveic, atrodoties ūdenī

7. darbības, kas jāveic, atrodoties glābšanās peldlīdzeklī

8. galvenās briesmas izdzīvojušajiem

Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā instruktāžā vai apmeklējot apstiprinātus kursus vai apstiprinātā darba pieredzē un pārbaudē, tostarp praktiski demonstrējot šādas prasmes:

1. uzvilkt glābšanās vesti

2. uzvilkt un izmantot hidrotērpu

3. no augstuma droši ielēkt ūdenī

4. novietot pareizā stāvoklī apgāztu glābšanās plostu ar uzvilktu glābšanās vesti

5. peldēt ar uzvilktu glābšanās vesti

6. turēties virs ūdens bez glābšanās vestes

7. iekļūt glābšanās peldlīdzeklī no kuģa un no ūdens ar uzvilktu glābšanās vesti

8. veikt sākotnējās darbības pēc iekļūšanas glābšanās peldlīdzeklī, lai palielinātu izdzīvošanas iespējas

9. izmest peldošo enkuru,

10. izmantot glābšanās peldlīdzekļu aprīkojumu

11. izmantot atrašanās vietas noteikšanas ierīces, tostarp radioiekārtas

Pasākumi, ko veic, izdzirdot pulcēšanās signālu, atbilst norādītajai avārijas situācijai un noteiktajām procedūrām

Atsevišķie pasākumi tiek veikti laikā un secībā, kas atbilst dominējošajiem apstākļiem un nosacījumiem, un līdz minimumam samazina iespējamās briesmas un draudus izdzīvošanai

Metode iekļūšanai glābšanās peldlīdzeklī ir piemērota un nerada briesmas pārējiem izdzīvojušajiem

Sākotnējās darbības pēc kuģa atstāšanas un procedūras un darbības ūdenī līdz minimumam samazina draudus izdzīvošanai

A-VI/1-2. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija jautājumos, kas saistīti ar ugunsdrošību un ugunsdzēsību

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Līdz minimumam samazināt ugunsgrēka risku un saglabāt gatavību, lai reaģētu avārijas situācijās, kas saistītas ar uguni	Ugunsdzēšanas organizēšana uz kuģa Ugunsdzēšanas ierīču atrašanās vieta un avārijas evakuācijas ceļi Ugunsgrēka un eksplozijas elementi (uguns trijstūris) Aizdegšanās veidi un avoti Uzliesmojoši materiāli, ugunsbīstamība un uguns izplatīšanās Pastāvīgas modrības nepieciešamība Uz kuģiem veicamie pasākumi Uguns un dūmu atklāšanas un trauksmes automātiskās izziņošanas sistēmas Ugunsgrēku klasifikācija un izmantojamās ugunsdzēšanas vielas	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā instruktāžā vai apmeklējot apstiprinātus kursus	Sākotnējie pasākumi, ko veic, saprotot, ka ir iestājusies avārijas situācija, atbilst pieņemtajai praksei un procedūrām Pasākumi, ko veic, izdzirdot pulcēšanās signālu, atbilst norādītajai avārijas situācijai un noteiktajām procedūrām
Dzēst un likvidēt ugunsgrēkus	Ugunsdzēšanas aprīkojums un tā izvietojums uz kuģa Instruktāža par: 1. stacionārām ugunsdzēšanas sistēmām 2. ugunsdzēsēju apģērbu 3. individuālo ekipējumu 4. ugunsdzēsības ierīcēm un aprīkojumu 5. ugunsdzēšanas paņēmieniem 6. ugunsdzēsībā izmantojamajām vielām 7. ugunsdzēšanas procedūrām 8. elpošanas aparātu izmantošana ugunsgrēku dzēšanā un glābšanā	Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā instruktāžā vai apmeklējot apstiprinātus kursus, tostarp telpās, kurās nodrošināti maksimāli reālistiski apmācības apstākļi (piem., kuģa apstākļu imitācija), un tumsā, kad vien tas ir praktiski iespējams, demonstrējot prasmi: 1. izmantot dažādu tipu pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus 2. izmantot autonomu elpošanas aparātu 3. likvidēt nelielus ugunsgrēkus, piemēram, degošas elektroiekārtas, degošus naftas produktus vai propānu 4. likvidēt plašus ugunsgrēkus ar ūdeni, izmantojot gan kompaktu, gan izsmidzinātu strūklu 5. likvidēt ugunsgrēkus ar putām, pulveri vai citām piemērotām ķīmiskām vielām 6. ar drošības līni, bet bez elpošanas aparāta ieiet un šķērsot telpu, kas piepildīta ar augstas kārtnības putām 7. dzēst uguni piedūmotās noslēgtās telpās ar uzvilktu autonomu elpošanas aparātu 8. likvidēt ugunsgrēku ar ūdens miglu vai citu piemērotu ugunsdzēšanas līdzekli liesmu pārņemtā un ļoti piedūmotā dzīvojamā telpā vai imitētā mašīntelpā 9. dzēst degošus naftas produktus, izmantojot ūdens izsmidzināšanas uzgali un smidzināšanas sprauslas, sausu ķīmisko pulveri vai putu uzgaļus 10. veikt glābšanu piedūmotā telpā ar uzvilktu elpošanas aparātu	Apģērbs un aprīkojums atbilst ugunsdzēšanas operāciju veidam Atsevišķie pasākumi tiek veikti laikā un secībā, kas atbilst dominējošajiem apstākļiem un nosacījumiem Ugunsgrēks tiek likvidēts, izmantojot atbilstošas procedūras, paņēmienus un ugunsdzēsības vielas Elpošanas aparāta izmantošanas metodes un paņēmieni atbilst pieņemtajai praksei un procedūrām

A-VI/1-3. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija jautājumos, kas saistīti ar elementāro pirmo palīdzību

1. sleja

2. sleja

3. sleja

4. sleja

Kompetence

Zināšanas, izpratne un prasmes

Kompetences demonstrēšanas metodes

Kompetences novērtēšanas kritēriji

Nekavējoties rīkoties nelaimes gadījumā vai cita veida situācijā, kad vajadzīga neatliekama medicīniskā palīdzība

Nelaimes gadījumā cietušajiem nepieciešamās palīdzības un savas drošības apdraudējuma novērtēšana

Zināšanas par ķermeņa uzbūvi un funkcijām

Sapratne par tūlītējiem pasākumiem, kas jāveic nelaimes gadījumā, tostarp prasme:

1. novietot cietušo piemērotā stāvoklī

2. izmantot atdzīvināšanas paņēmienus

3. apturēt asiņošanu

4. piemērot atbilstošus šoka ārstēšanas pasākumus

5. piemērot atbilstošus pasākumus apdegumu un applaucējumu gadījumā, tostarp elektriskās strāvas radītajos nelaimes gadījumos

6. glābt un pārvest cietušo

7. pagatavot pārsējus no pieejamajiem materiāliem un izmantot pirmās medicīniskās palīdzības somas komplektu

Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā instruktāžā vai apmeklējot apstiprinātus kursus

Trauksmes izziņošanas veids un ātrums atbilst nelaimes gadījuma vai cita veida situācijas apstākļiem, kad vajadzīga neatliekama medicīniskā palīdzība

Ievainojumu iespējamais cēlonis, veids un apmērs tiek ātri un pilnīgi noteikts, un pasākumu prioritāte un secība ir proporcionāla visiem iespējamajiem dzīvības apdraudējumiem

Vienmēr līdz minimumam tiek samazināts turpmāka kaitējuma risks sev un cietušajam

A-VI/1-4. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija jautājumos, kas saistīti ar personīgo drošību un sociālo atbildību

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Pildīt avārijas procedūras	Iespējamie avārijas situāciju veidi, piemēram, sadursme, ugunsgrēks, kuģa nogrimšana Avārijas rīcības plānu zināšana, lai reaģētu avārijas situācijās Avārijas signāli un konkrētie pienākumi, kas apkalpes locekļiem noteikti trauksmju sarakstā; pulcēšanās vietas; individuālā drošības ekipējuma pareiza lietošana Pasākumi, kas jāveic, atklājot iespējamu avārijas situāciju, tostarp ugunsgrēku, sadursmi, grimšanu un ūdens iekļūšanu kuģī Pasākumi, kas jāveic, izdzirdot avārijas trauksmes signālus Apmācības un mācību trauksmju nozīme Evakuācijas ceļu un iekšējo sakaru un trauksmes izziņošanas sistēmu zināšana	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā instruktāžā vai apmeklējot apstiprinātus kursus	Sākotnējie pasākumi, ko veic, saprotot, ka ir iestājusies avārijas situācija, atbilst pieņemtajai praksei un procedūrām Informācija, ko sniedz, izziņojot trauksmi, ir laicīga, precīza, pilnīga un skaidra
Veikt profilaktiskos pasākumus, lai novērstu jūras vides piesārņošanu	Pamatzināšanas par kuģošanas ietekmi uz jūras vidi un par ekspluatācijā vai nejauši radītā piesārņojuma ietekmi uz to Vides aizsardzības pamatprocedūras Pamatzināšanas par jūras vides sarežģītību un daudzveidību	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā instruktāžā vai apmeklējot apstiprinātus kursus	Vienmēr tiek ievērotas organizatoriskās procedūras, kas paredzētas jūras vides aizsardzībai
Ievērot darba drošības tehniku	Darba drošības tehnikas pastāvīgas ievērošanas svarīgums Pieejamās drošības un aizsargierīces, kas paredzētas aizsardzībai pret iespējamu bīstamību uz kuģa Drošības pasākumi, kas jāveic pirms ieiešanas noslēgtās telpās Iepazīšanās ar starptautiskajiem tiesību aktiem, kas pieņemti attiecībā uz nelaimes gadījumu novēršanu un arodveselību^*	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā instruktāžā vai apmeklējot apstiprinātus kursus	Vienmēr tiek ievērota darba drošības tehnika, un tiek pareizi izmantots atbilstošs drošības un aizsargaprīkojums
Veicināt labu sazināšanos uz kuģa	Izpratne par efektīvas saziņas principiem un šķēršļiem starp personām un grupām uz kuģa Prasme nodibināt un uzturēt efektīvu sazināšanos	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā instruktāžā vai apmeklējot apstiprinātus kursus	Sazināšanās vienmēr ir skaidra un efektīva
Veicināt labu sazināšanos uz kuģa (turpinājums)	Labu cilvēcisko un darba attiecību uzturēšanas nozīmīgums uz kuģa Grupas darba pamatprincipi un prakse, tostarp strīdu risināšana Sociālā atbildība; darba apstākļi; indivīda tiesības un pienākumi; narkotiku un alkohola lietošanas risks	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā instruktāžā vai apmeklējot apstiprinātus kursus	Vienmēr tiek ievērotas paredzētās darba un uzvedības normas
Izprast un veikt nepieciešamos pasākumus noguruma mazināšanai	Pietiekamas atpūtas nozīmīgums Miega, grafika un diennakts ritma ietekme uz nogurumu Fizisku stresa izraisītāju ietekme uz jūrnieku Vides stresa izraisītāju ietekme kuģī un ārpus tā un to ietekme uz jūrnieku Grafika izmaiņu ietekme uz jūrnieka nogurumu	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā instruktāžā vai apmeklējot apstiprinātus kursus	Vienmēr tiek ievērota noguruma pārvaldības prakse un veikti atbilstoši pasākumi

^* Kursu sagatavošanā var noderēt ILO praktisko noteikumu kodekss "Nelaimes gadījumu novēršana uz kuģa jūrā un ostā" [Accident Prevention on Board Ship at Sea and in Port]

A-VI/2. iedaļa

Obligātās minimālās prasības sertifikātu izsniegšanai par sagatavotību darbam ar glābšanās peldlīdzekļiem, glābšanas laivām (rescue boats) un ātrgaitas glābšanas laivām

SAGATAVOTĪBA DARBAM AR GLĀBŠANĀS PELDLĪDZEKĻIEM UN GLĀBŠANAS LAIVĀM, KAS NAV ĀTRGAITAS GLĀBŠANAS LAIVAS

Kompetences standarts

1. Katram pretendentam uz sertifikāta saņemšanu par sagatavotību darbam ar glābšanās peldlīdzekļiem un glābšanas laivām, kas nav ātrgaitas glābšanas laivas, jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-VI/2-1. tabulas 1. slejā.

2. Zināšanu līmenim par jautājumiem, kas uzskaitīti A-VI/2-1. tabulas 2. slejā, jābūt pietiekamam, lai pretendents varētu avārijas situācijās nolaist ūdenī glābšanās peldlīdzekli vai glābšanas laivu un uzņemties tās vadību.^*

3. Apmācībā un pieredzē, kas nepieciešama, lai sasniegtu vajadzīgo teorētisko zināšanu, izpratnes un prasmju līmeni, jāņem vērā šā Kodeksa B daļā sniegtie norādījumi.

4. Katram sertificēšanas pretendentam ir jāsniedz pierādījumi par to, ka viņš pēdējo piecu gadu laikā ir sasniedzis nepieciešamo kompetences standartu, šādā veidā:

4.1. demonstrējot kompetenci veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-VI/2-1. tabulas 1. slejā, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kuri uzskaitīti minētās tabulas 3. un 4. slejā, un

4.2. nokārtojot pārbaudi vai ar nepārtrauktu vērtēšanu, kas ir daļa no apstiprinātas apmācības programmas, kura aptver A-VI/2-1. tabulas 2. slejā izklāstīto materiālu.

5. Jūrniekiem, kas ir saņēmuši pamatapmācību darbam uz glābšanās peldlīdzekļiem un glābšanas laivām saskaņā ar 4. punktu, ik pēc pieciem gadiem jāsniedz pierādījumi, ka tie ir saglabājuši savu kompetenci vajadzīgajā līmenī, lai veiktu uzdevumus un uzņemtos pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-VI/2-1. tabulas 1. slejā.

6. Puses var piekrist apmācībai un pieredzes iegūšanai uz kuģa, lai saglabātu A-VI/2-1. tabulā norādīto kompetenci vajadzīgajā līmenī šādās jomās:

6.1. atbildības uzņemšanās par glābšanās peldlīdzekli vai glābšanas laivu, nolaižot to ūdenī un pēc tam:

6.1.1. izskaidrot uz glābšanās peldlīdzekļiem redzamos apzīmējumus par to, cik personas tas var uzņemt;

6.1.2. dot pareizas komandas par glābšanās peldlīdzekļu nolaišanu ūdenī un iekāpšanu tajos, par atiešanu no kuģa, par to vadīšanu un cilvēku izsēdināšanu;

6.1.3. sagatavot un drošā veidā nolaist ūdenī glābšanās peldlīdzekļus un ātri atiet no kuģa borta;

6.1.4. drošā veidā glābšanās peldlīdzekļus un glābšanas laivas uzcelt atpakaļ uz kuģa borta;

6.2. vadīt izdzīvojušos un glābšanās peldlīdzekli pēc kuģa atstāšanas:

6.2.1. airēt un stūrēt laivu un to stūrēt pēc kompasa

6.2.2. atsevišķa glābšanās peldlīdzekļu aprīkojuma, izņemot pirotehniku, izmantošana un

6.2.3. tādu ierīču uzstādīšana, kas palīdz noteikt atrašanās vietu;

6.3. atrašanās vietas norādīšanas ierīču, tostarp sakaru un signālierīču, izmantošana;

6.3.1. pārvietojamās glābšanās peldlīdzekļa radioiekārtas izmantošana un

6.4. pirmās palīdzības sniegšana izdzīvojušajiem.

^* Kursu sagatavošanā var palīdzēt attiecīgais(-ie) IMO paraugkurss(-i).

SAGATAVOTĪBA DARBAM AR ĀTRGAITAS GLĀBŠANAS LAIVĀM

Kompetences standarts

7. Katram pretendentam uz sertifikāta saņemšanu par sagatavotību darbam ar ātrgaitas glābšanas laivām jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-VI/2-2. tabulas 1. slejā.

8. Zināšanu līmenim par jautājumiem, kas uzskaitīti A-VI/2-2. tabulas 2. slejā, jābūt pietiekamam, lai pretendents varētu avārijas situācijās nolaist ūdenī ātrgaitas glābšanas laivu un uzņemties tās vadību.^*

9. Apmācībā un pieredzē, kas nepieciešama, lai sasniegtu vajadzīgo teorētisko zināšanu, izpratnes un prasmju līmeni, jāņem vērā šā Kodeksa B daļā sniegtie norādījumi.

10. Katram sertificēšanas pretendentam ir jāsniedz pierādījumi par to, ka viņš pēdējo piecu gadu laikā ir sasniedzis nepieciešamo kompetences standartu, šādā veidā:

8.1. demonstrējot kompetenci veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-VI/2-2. tabulas 1. slejā, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kuri uzskaitīti minētās tabulas 3. un 4. slejā, un

8.2. nokārtojot pārbaudi vai ar nepārtrauktu vērtēšanu, kas ir daļa no apstiprinātas apmācības programmas, kura aptver A-VI/2-2. tabulas 2. slejā norādīto materiālu.

11. Jūrniekiem, kas ir saņēmuši pamatapmācību darbam ar ātrgaitas glābšanas laivām saskaņā ar 4. punktu, ik pēc pieciem gadiem jāsniedz pierādījumi, ka tie ir saglabājuši savu kompetenci vajadzīgajā līmenī, lai veiktu uzdevumus un uzņemtos pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-VI/2-2. tabulas 1. slejā.

12. Puses var piekrist apmācībai un pieredzes iegūšanai uz kuģa, lai saglabātu A-VI/2-2. tabulā norādīto kompetenci vajadzīgajā līmenī šādās jomās:

12.1. atbildības uzņemšanās pār ātrgaitas glābšanas laivu, nolaižot to ūdenī un pēc tam:

12.1.1. vadīt ātrgaitas glābšanas laivas drošu nolaišanu ūdenī un uzcelšanu atpakaļ uz kuģa borta;

12.1.2. vadīt ātrgaitas glābšanas laivu dominējošajos meteoroloģiskajos un jūras apstākļos;

12.1.3. lietot sakaru un signalizācijas aprīkojumu starp ātrgaitas glābšanas laivu un helikopteru, un kuģi;

12.1.4. lietot pieejamo avārijas aprīkojumu un

12.1.5. izpildīt meklēšanas metodes, ņemot vērā vides faktorus.

^* Kursu sagatavošanā var palīdzēt attiecīgais(-ie) IMO paraugkurss(-i).

A-VI/2-1. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija sagatavotībai darbam ar glābšanās peldlīdzekļiem un glābšanas laivām (rescue boats), kas nav ātrgaitas glābšanas laivas

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Uzņemties vadību par glābšanās peldlīdzekli vai glābšanas laivu, nolaižot to ūdenī un pēc tam	Glābšanās peldlīdzekļu un glābšanas laivu uzbūve un aprīkojums un to aprīkojuma atsevišķi priekšmeti Glābšanās peldlīdzekļu un glābšanas laivu specifiskās īpašības un ierīces Dažādu veidu ierīces, kuras izmanto glābšanās peldlīdzekļu un glābšanas laivu nolaišanai ūdenī Paņēmieni glābšanās peldlīdzekļu nolaišanai ūdenī vētras apstākļos Peldlīdzekļu pacelšanas paņēmieni Pasākumi, kas jāveic pēc kuģa atstāšanas Paņēmieni glābšanas laivu nolaišanai un pacelšanai vētras apstākļos Briesmas, kas saistītas ar noslogoto atbrīvošanas ierīču izmantošanu (on-load release devices) Zināšanas par tehniskās apkopes procedūrām	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti, praktiski demonstrējot prasmi: 1. novietot pareizā stāvoklī apgāztu glābšanās plostu ar uzvilktu glābšanās vesti 2. saprast apzīmējumus uz glābšanās peldlīdzekļiem par to, cik personas tas var uzņemt 3. dot pareizas komandas par glābšanās peldlīdzekļu nolaišanu ūdenī un iekāpšanu tajos, par atiešanu no kuģa, par to vadīšanu un cilvēku izsēdināšanu 4. sagatavot un drošā veidā nolaist ūdenī glābšanās peldlīdzekļus un ātri atiet no kuģa sāniem, un izmantot atslogotās un noslogotās atbrīvošanas ierīces (off-load and on-load release devices) 5. drošā veidā uzcelt glābšanās peldlīdzekļus un glābšanas laivas atpakaļ uz kuģa borta, tostarp pareizi atjaunot sākuma stāvoklī atslogotās un noslogotās atbrīvošanas ierīces (off-load and on-load release devices) izmantojot: piepūšamo glābšanās plostu un atklātā vai slēgtā tipa glābšanas laivu, kas aprīkota ar stacionāro dzinēju vai atbilstošā gadījumā apstiprinātu apmācību ar trenažieri	Glābšanās peldlīdzekļa sagatavošana, iekāpšana tajā un tā nolaišana ūdenī tiek veikta atbilstoši aprīkojuma ierobežojumiem un ļauj glābšanās peldlīdzeklim drošā veidā atiet no kuģa Sākotnējie pasākumi, atstājot kuģi, līdz minimumam samazina draudus izdzīvošanai Glābšanās peldlīdzekļa vai glābšanas laivas uzņemšana atpakaļ uz kuģa borta tiek veikta atbilstoši aprīkojuma ierobežojumiem Aprīkojumu izmanto saskaņā ar ražotāju norādījumiem par atbrīvošanu un atjaunošanu sākuma stāvoklī
Izmantot glābšanās peldlīdzekļa dzinēju	Glābšanās peldlīdzekļa dzinēja un tā piederumu palaišanas un ekspluatācijas metodes, kā arī paredzētā ugunsdzēšamā aparāta izmantošana	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti, praktiski demonstrējot prasmi palaist un ekspluatēt vaļēja vai slēgta tipa glābšanas laivas stacionāro dzinēju	Dzinējspēks tiek nodrošināts un uzturēts nepieciešamo manevru veikšanai
Vadīt izdzīvojušos un glābšanās peldlīdzekli pēc kuģa atstāšanas	Glābšanās peldlīdzekļa vadīšana vētras apstākļos Glābšanas laivas līnes, peldošā enkura un visa pārējā aprīkojuma lietošana Pārtikas un ūdens proporcionālā sadalīšana glābšanās peldlīdzeklī Pasākumi, ko veic, lai maksimāli palielinātu glābšanās peldlīdzekļa pamanīšanas un atrašanas iespējas Glābšana ar helikopteru Hipotermija un tās novēršana; aizsargājošu pārsegu un apģērbu, tostarp hidrotērpu un siltuma aizsarglīdzekļu, lietošana Glābšanas laivu un ar motoru aprīkotu glābšanas laivu izmantošana, lai glābšanās plostus sapulcētu vienkopus un lai glābtu izdzīvojušos, kā arī personas, kas atrodas ūdenī Glābšanās peldlīdzekļu nosēdināšana uz sēkļa	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti, praktiski demonstrējot prasmi: 1. airēt un stūrēt laivu un to stūrēt pēc kompasa 2. lietot atsevišķus glābšanās peldlīdzekļa aprīkojuma priekšmetus 3. uzstādīt ierīces, kas palīdz noteikt atrašanās vietu	Izdzīvošanas pasākumu organizēšana atbilst dominējošajiem apstākļiem un nosacījumiem
Lietot atrašanās vietas norādīšanas ierīces, tostarp sakaru un signalizācijas iekārtas un pirotehniku	Glābšanās radio ierīces, kuras izmanto glābšanās peldlīdzekļos, tostarp satelīta EPIRB un SART Pirotehniskie briesmu signāli	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti, praktiski demonstrējot prasmi: 1. lietot glābšanās peldlīdzekļu pārnēsājamās radioiekārtas 2. lietot signalizācijas iekārtas, tostarp pirotehniku	Sakaru un signalizācijas līdzekļu izvēle un lietošana atbilst dominējošajiem apstākļiem un nosacījumiem
Sniegt pirmo palīdzību izdzīvojušajiem	Pirmās palīdzības aptieciņas un atdzīvināšanas paņēmienu lietošana Ievainoto personu aprūpe, tostarp asiņošanas apturēšana un šoka novēršana	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti, praktiski demonstrējot prasmi rūpēties par ievainotajiem gan kuģa atstāšanas laikā, gan pēc tam, izmantojot pirmās palīdzības aptieciņu un atdzīvināšanas paņēmienus	Ievainojuma vai veselības stāvokļa pasliktināšanās iespējamais cēlonis, veids un apmērs tiek noteikts ātri un precīzi Ārstēšanas pasākumu prioritāte un secība līdz minimumam samazina draudus dzīvībai

A-VI/2-2. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija sagatavotībai darbam ar ātrgaitas glābšanas laivām

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Pārzināt ātrgaitas glābšanas laivu uzbūvi, tehnisko apkopi, remontu un aprīkojumu	Ātrgaitas glābšanas laivu uzbūve un aprīkojums un to aprīkojuma atsevišķi priekšmeti Zināšanas par ātrgaitas glābšanas laivu tehnisko apkopi un avārijas remontu un par piepūšamo ātrgaitas glābšanas laivu peldamības nodalījumu normālu piepūšanu un gaisa izlaišanu no tiem	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti praktiskā instruktāžā	Metode, ko izmanto kārtējās tehniskās apkopes un ārkārtas remonta darbu veikšanā Spēja noteikt ātrgaitas glābšanas laivu sastāvdaļas un nepieciešamo aprīkojumu
Vadīt parasti uzstādīto nolaišanas aprīkojumu un ierīci ātrgaitas glābšanas laivas nolaišanas un pacelšanas laikā	Ātrgaitas glābšanas laivu nolaišanas aprīkojuma un nolaišanas ierīces gatavības novērtēšana tūlītējai nolaišanai un ekspluatācijai Pārzināt vinčas, aizturu, laivas triču, palaišanas tauvu, kustības kompensācijas un cita parasti uzstādītā aprīkojuma darbību un ierobežojumus Drošības pasākumi, nolaižot ātrgaitas glābšanas laivu un to uzceļot atpakaļ uz kuģa borta Ātrgaitas glābšanas laivas nolaišana un tās uzcelšana atpakaļ uz kuģa borta gan dominējošajos, gan nelabvēlīgos meteoroloģiskajos un jūras apstākļos	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti, praktiski demonstrējot prasmi vadīt ātrgaitas glābšanas laivas drošu nolaišanu un pacelšanu, izmantojot parasti uzstādītās iekārtas	Prasme sagatavot nolaišanas aprīkojumu un ierīci un vadīt to ātrgaitas glābšanas laivas nolaišanas un pacelšanas laikā
Uzņemties atbildību par ātrgaitas glābšanas laivas ar parasto ekipējumu nolaišanu un pacelšanu	Ātrgaitas glābšanas laivu gatavības novērtēšana tūlītējai nolaišanai un ekspluatācijai Drošības pasākumi, nolaižot ātrgaitas glābšanas laivu un to uzceļot atpakaļ uz kuģa borta Ātrgaitas glābšanas laivas nolaišana un tās uzcelšana atpakaļ uz kuģa borta dominējošos un nelabvēlīgos meteoroloģiskajos un jūras apstākļos	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti, praktiski demonstrējot prasmi veikt ātrgaitas glābšanas laivas drošu nolaišanu un pacelšanu, izmantojot parasti uzstādītās iekārtas	Prasme vadīt ātrgaitas glābšanas laivu nolaišanas un pacelšanas laikā
Vadīt ātrgaitas glābšanas laivu pēc nolaišanas	Ātrgaitas glābšanas laivu specifiskās īpatnības, iespējas un ierobežojumi Procedūras apgāztas ātrgaitas glābšanas laivas novietošanai pareizā stāvoklī Ātrgaitas glābšanas laivas vadīšana dominējošos un nelabvēlīgos meteoroloģiskajos un jūras apstākļos Ātrgaitas glābšanas laivā pieejamais navigācijas un drošības aprīkojums Meklēšanas metodes un vides faktori, kas ietekmē to izpildi	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti, praktiski demonstrējot prasmi: 2. novietot pareizā stāvoklī apgāztu ātrgaitas glābšanas laivu 3. vadīt ātrgaitas glābšanas laivu dominējošajos meteoroloģiskajos un jūras apstākļos 4. peldēt speciālajā ekipējumā 5. lietot sakaru un signalizācijas aprīkojumu starp ātrgaitas glābšanas laivu un helikopteru, un kuģi 5. lietot pieejamo avārijas aprīkojumu 7. izcelt no ūdens cietušo un nogādāt glābšanas helikopterā vai kuģī, vai drošā vietā 8. izpildīt meklēšanas metodes, ņemot vērā vides faktorus	Ātrgaitas glābšanas laivas ekspluatācijas demonstrācija atbilstoši aprīkojuma ierobežojumiem un dominējošajos meteoroloģiskajos apstākļos
Izmantot ātrgaitas glābšanas laivas dzinēju	Ātrgaitas glābšanas laivas dzinēja un ar to saistītā aprīkojuma iedarbināšanas un vadīšanas metodes	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti, praktiski demonstrējot prasmi iedarbināt un vadīt ātrgaitas glābšanas laivas dzinēju	Dzinējs tiek iedarbināts un vadīts atbilstoši nepieciešamiem manevriem

A-VI/3. iedaļa

Obligātās minimālās prasības attiecībā uz paplašināto apmācību ugunsdzēšanā

Kompetences standarts

1. Jūrniekiem, kuri norīkoti vadīt ugunsdzēsības operācijas, jābūt sekmīgi pabeigušiem paplašinātas programmas ugunsdzēsības tehnisko paņēmienu kursus, īpaši pievēršot uzmanību darbu organizēšanai, taktikai un vadīšanai, un tiem jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-VI/3. tabulas 1. slejā.

2. Zināšanu līmenim un izpratnei par jautājumiem, kas uzskaitīti A-VI/3. tabulas 2. slejā, jābūt pietiekamiem, lai efektīvi vadītu ugunsdzēšanas operācijas uz kuģa.^*

3. Apmācībā un pieredzē, kas nepieciešama, lai sasniegtu teorētisko zināšanu, izpratnes un prasmju vajadzīgo līmeni, jāņem vērā norādījumi, kas sniegti šā Kodeksa B daļā.

4. Katram sertifikāta pretendentam jāsniedz pierādījumi, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-VI/3. tabulas 3. un 4. slejā.

5. Jūrniekiem, kas ir saņēmuši padziļinātu apmācību ugunsdzēšanā saskaņā ar 4. punktu, ik pēc pieciem gadiem jāsniedz pierādījumi par to, ka tie ir saglabājuši savu kompetenci vajadzīgajā līmenī, lai veiktu uzdevumus un uzņemtos pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-VI/3. tabulas 1. slejā.

6. Puses var piekrist apmācībai un pieredzes iegūšanai uz kuģa, lai saglabātu A-VI/3. tabulā norādīto kompetenci vajadzīgajā līmenī šādās jomās:

1. ugunsdzēsības operāciju vadīšana uz kuģa:

6.1.1. ugunsdzēsības procedūras jūrā un ostā, īpašu uzmanību pievēršot ugunsdzēsības organizēšanai, taktikai un vadīšanai;

6.1.2. sakari un koordinācija ugunsdzēsības operāciju laikā;

6.1.3. ventilācijas, tostarp dūmu novadītāja, kontrole;

6.1.4. degvielas sistēmu un elektrosistēmu kontrole;

6.1.5. bīstamība, ko rada ugunsdzēšanas procesi (sausā pārtvaice, ķīmiskas reakcijas, liesmas katlu dūmvados u. c.);

6.1.6. ugunsdrošības pasākumi un bīstamība, kas saistīta ar dažādu materiālu (krāsu u. c.) glabāšanu un izmantošanu;

6.1.7. ievainoto personu aprūpe un

6.1.8. koordinācijas procedūras ar krasta ugunsdzēsēju vienībām.

^* Kursu sagatavošanā var palīdzēt attiecīgais(-ie) IMO paraugkurss(-i).

A-VI/3. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija attiecībā uz paplašināto apmācību ugunsdzēšanā

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Vadīt ugunsdzēsības operācijas uz kuģiem	Ugunsdzēsības procedūras jūrā un ostā, īpašu uzmanību pievēršot ugunsdzēsības organizēšanai, taktikai un vadīšanai Ūdens izmantošana ugunsgrēku likvidēšanai, ietekme uz kuģa noturību, drošības pasākumi un negatīvu seku novēršanas procedūras Sakari un koordinācija ugunsdzēsības operāciju laikā Ventilācijas, tostarp dūmu novadītāja, kontrole Degvielas padeves sistēmu un elektrosistēmu kontrole Bīstamība, ko rada ugunsdzēsības procesi (sausā pārtvaice, ķīmiskas reakcijas, liesmas katlu dūmvados u. c.) Ar bīstamās kravām saistītu ugunsgrēku dzēšana Ugunsdrošības pasākumi un bīstamība, kas saistīta ar dažādu materiālu (krāsu u. c.) glabāšanu un izmantošanu Ievainoto personu aprūpe Koordinācijas procedūras ar krasta ugunsdzēsēju vienībām	Praktiskas nodarbības un instruktāža, ko veic apstiprinātos un maksimāli reālistiskos apmācības apstākļos (piemēram, kuģa apstākļu imitācija) un, kad vien tas ir praktiski iespējams, tumsā	Ugunsgrēka likvidēšanas pasākumi tiek veikti pēc incidenta pilnīgas un precīzas novērtēšanas un ņemot vērā visu pieejamo informāciju Pasākumu prioritāšu kārtība, laiks un secība atbilst vispārējām incidenta prasībām un ļauj līdz minimumam samazināt nodarīto vai iespējamo kaitējumu kuģim, ievainojumus personālam un kuģa ekspluatācijas efektivitātes pasliktināšanos Informācijas pārraide tiek veikta laikus, tā ir precīza, pilnīga un skaidra Ugunsdzēsības pasākumu laikā vienmēr tiek ievērota personīgā drošība
Organizēt un apmācīt ugunsdzēsēju grupas	Avārijas rīcības plānu sagatavošana Ugunsdzēšanas grupu sastāvs un personāla norīkošana ugunsdzēšanas grupās Ugunsgrēku dzēšanas stratēģija un taktika dažādās kuģa vietās	Praktiskas nodarbības un instruktāža, ko veic apstiprinātos un maksimāli reālistiskos apmācības apstākļos, piemēram, kuģa apstākļu imitācija	Ugunsdzēsējus grupu sastāvs un organizācija nodrošina avārijas rīcības plānu un procedūru ātru un efektīvu izpildi
Pārbaudīt ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas sistēmas un aprīkojumu un veikt to apkopi	Ugunsgrēka atklāšanas sistēmas; stacionārās ugunsdzēšanas sistēmas; pārnēsājamās un mobilās ugunsdzēšanas iekārtas, tostarp piederumi, sūkņi un cilvēku un materiālo vērtību glābšanas līdzekļi, kā arī dzīvības uzturēšanas sistēmas, personiskais aizsargekipējums un sakaru aprīkojums Prasības attiecībā uz tiesību aktos paredzēto un klasifikācijas apsekošanu	Praktiskas nodarbības, izmantojot apstiprinātu aprīkojumu un sistēmas reālistiskā apmācības vidē	Vienmēr tiek uzturēta visu ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas sistēmu un aprīkojuma efektīva darbība saskaņā ar ekspluatācijas specifikācijām un tiesību aktu prasībām
Izmeklēt ar ugunsgrēkiem saistītos incidentus un sagatavot par tiem ziņojumus	Ar ugunsgrēkiem saistītu incidentu cēloņu izvērtēšana	Praktiskas nodarbības reālistiskā apmācības vidē	Tiek identificēti ugunsgrēka cēloņi, un novērtēta pretpasākumu efektivitāte

A-VI/4. iedaļa

Obligātās minimālās prasības attiecībā uz pirmo medicīnisko palīdzību un veselības aprūpi

Kompetences standarts jūrniekiem, kas norīkoti sniegt pirmo medicīnisko palīdzību uz kuģa

1. Katram jūrniekam, kas norīkots sniegt pirmo medicīnisko palīdzību uz kuģa, ir jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kuri uzskaitīti A-VI/4-1. tabulas 1. slejā.

2. Zināšanu līmenim par jautājumiem, kas uzskaitīti A-VI/4-1. tabulas 2. slejā, jābūt pietiekamam, lai norīkotais jūrnieks varētu nekavējoties efektīvi rīkoties tādos nelaimes gadījumos vai slimību gadījumos, kas var rasties uz kuģa.*

3. Katram sertificēšanas pretendentam saskaņā ar VI/4. noteikuma 1. punkta prasībām ir jāapliecina, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-VI/4-1. tabulas 3. un 4. slejā.

Kompetences standarts jūrniekiem, kas ir atbildīgi par medicīnisko aprūpi uz kuģa

4. Katram jūrniekam, kas ir atbildīgs par medicīnisko aprūpi uz kuģa, ir jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kuri uzskaitīti A-VI/4-2. tabulas 1. slejā.

5. Zināšanu līmenim par jautājumiem, kas uzskaitīti A-VI/4-2. tabulas 2. slejā, jābūt pietiekamam, lai norīkotais jūrnieks varētu nekavējoties efektīvi rīkoties tādos nelaimes gadījumos vai slimību gadījumos, kas var rasties uz kuģa.^*

6. Katram sertificēšanas pretendentam saskaņā ar VI/4. noteikuma 2. punkta prasībām ir jāapliecina, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-VI/4-2. tabulas 3. un 4. slejā.

^* Kursu sagatavošanā var noderēt atbilstošs(-i) IMO paraugkurss(-i).

A-VI/4-1. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija attiecībā uz pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu

1. sleja

2. sleja

3. sleja

4. sleja

Kompetence

Zināšanas, izpratne un prasmes

Kompetences demonstrēšanas metodes

Kompetences novērtēšanas kritēriji

Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja uz kuģa noticis nelaimes gadījums vai saslimšana

Pirmās palīdzības aptieciņa

Ķermeņa uzbūve un funkcijas

Toksiskā bīstamība uz kuģa, tostarp izdevuma "Pirmās medicīniskās palīdzības rokasgrāmata, ko lieto ar bīstamām kravām saistītos negadījumos" (MFAG) vai tai līdzvērtīga valsts izdevuma izmantošana

Cietušā vai pacienta izmeklēšana

Mugurkaula traumas

Apdegumi, applaucējumi un karstuma vai aukstuma iedarbības sekas

Lūzumi, izmežģījumi un muskuļu traumas

Izglābto personu medicīniskā aprūpe

Medicīniskās radio konsultācijas

Farmakoloģija

Sterilizācija

Sirdsdarbības apstāšanās, noslīkšana un asfiksija

Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti praktiskā instruktāžā

Ievainojumu iespējamais cēlonis, veids un apmērs tiek ātri un pilnībā noteikts un atbilst mūsdienu pirmās palīdzības sniegšanas praksei

Vienmēr līdz minimumam tiek samazināts risks nodarīt kaitējumu sev un citiem

Ievainojumu ārstēšana un rīcība pacienta stāvokļa uzlabošanai atbilst apstiprinātai pirmās palīdzības praksei un starptautiskajām vadlīnijām

A-VI/4-2. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija personām, kuras ir atbildīgas par medicīnisko aprūpi uz kuģa

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Nodrošināt medicīnisko aprūpi slimniekiem un ievainotajiem, kamēr viņi atrodas uz kuģa	Cietušo aprūpe, tostarp: 1. galvas un mugurkaula traumas 2. ausu, deguna, kakla un acu traumas 3. ārējā un iekšējā asiņošana 4. apdegumi, applaucējumi un apsaldējumi 5. lūzumi, izmežģījumi un muskuļu traumas 6. brūces, brūču ārstēšana un infekcijas 7. sāpju remdēšana 8. šuvju un skavu uzlikšanas paņēmieni 9. akūtu vēdera saslimšanu ārstēšana 10. nelielas ķirurģiskas manipulācijas 11. apsaitēšana un pārsiešana Cietušo kopšanas aspekti: 1. vispārējie principi 2. cietušo kopšana Slimības, tostarp: 1. medicīniskie režīmi un neatliekamā palīdzība 2. seksuāli transmisīvās slimības 3. tropiskās un infekcijas slimības Alkohola un narkotiku lietošana Zobārstniecība Ginekoloģija, grūtniecība un dzemdības Izglābto personu medicīniskā aprūpe Nāves gadījumi jūrā Higiēna Slimību profilakse, tostarp: 1. dezinfekcija, dezinsekcija un deratizācija 2. vakcinācija Medicīnisko kuģa pierakstu uzturēšana un lietojamo noteikumu kopiju glabāšana: 1. medicīnisko datu reģistrēšana 2. starptautiskie un nacionālie jūrniecības medicīniskie noteikumi	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti praktiskā instruktāžā un demonstrācijā Ja iespējams, apstiprināta praktiska pieredze slimnīcā vai līdzīgā iestādē	Simptomi tiek noteikti, pamatojoties uz klīniskās pārbaudes un slimības vēstures koncepciju Aizsardzība pret infekciju un slimību izplatīšanos ir pilnīga un efektīva Personiskā attieksme ir mierīga, pārliecināta un nomierinoša Ievainojuma vai slimības ārstēšana ir piemērota un atbilst vispārpieņemtai medicīniskai praksei un attiecīgajām valsts un starptautiskajām medicīniskajām vadlīnijām Zāļu un ārstniecības līdzekļu dozēšana un lietošana atbilst ražotāja ieteikumiem un vispārpieņemtai medicīniskai praksei Ātri tiek ievērotas nozīmīgas izmaiņas pacienta stāvoklī
Piedalīties koordinētās shēmās medicīniskās palīdzības sniegšanai uz kuģiem	Ārējā palīdzība, tostarp: 1. medicīniskās konsultācijas pa radio 2. slimo un ievainoto pārvešana, tostarp evakuācija ar helikopteru 3. slimo jūrnieku medicīniskā aprūpe, tostarp sadarbība ar ostas veselības aizsardzības iestādēm un slimnīcu ambulatorajām nodaļām ostās		Klīniskās pārbaudes procedūras ir pilnīgas un atbilst saņemtajiem norādījumiem Evakuācijas metode un sagatavošanās pasākumi ir saskaņā ar atzītām procedūrām, un to veic, lai maksimāli uzlabotu pacienta stāvokli Procedūras medicīniskās konsultācijas saņemšanai pa radio atbilst noteiktajai praksei un norādījumiem

A-VI/5. iedaļa

Obligātās minimālās prasības attiecībā uz kuģa aizsardzības virsnieka sertifikāta izsniegšanu

Kompetences standarts

1. Katram pretendentam kuģa aizsardzības virsnieka sertifikāta saņemšanai ir jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-VI/5. tabulas 1. slejā.

2. Zināšanu līmenim par jautājumiem, kas uzskaitīti A-VI/5. tabulas 2. slejā, jābūt pietiekamam, lai pretendents varētu pildīt pilnvarotā kuģa aizsardzības virsnieka pienākumus.

3. Mācībām un praksei, kas nepieciešama, lai sasniegtu vajadzīgo teorētisko zināšanu, izpratnes un prasmju līmeni, jāatbilst šā kodeksa B daļā sniegtajiem norādījumiem.

4. Katram sertifikāta pretendentam jāapliecina tas, ka viņš atbilst vajadzīgajam kompetences līmenim saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kuri uzskaitīti A-VI/5. tabulas 3. un 4. slejā.

A-VI/5. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija par sagatavotību kuģa aizsardzības virsnieka darbam

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Uzturēt kuģa aizsardzības plānu un pārraudzīt tā izpildi	Zināšanas par starptautisko jūras satiksmes drošības politiku un valdību, uzņēmumu un pilnvaroto personu pienākumiem, tostarp par elementiem, kas var attiekties uz pirātismu un bruņotu laupīšanu Zināšanas par kuģa aizsardzības plāna mērķi un tā saturu, attiecīgajām procedūrām un ierakstu uzturēšanu, tostarp par to ierakstu uzturēšanu, kas var attiekties uz pirātismu un bruņotu laupīšanu Zināšanas par procedūrām, kas jāievēro, izpildot kuģa aizsardzības plānu un ziņojot par drošības incidentiem Zināšanas par jūras satiksmes drošības līmeņiem un par atbilstošiem aizsardzības pasākumiem un procedūrām uz kuģa un ostas iekārtu vidē Zināšanas par prasībām un procedūrām iekšējās revīzijas veikšanai, notikuma vietas apskatēm un kuģa aizsardzības plānā paredzēto aizsardzības pasākumu pārbaudei un uzraudzībai Zināšanas par prasībām un procedūrām attiecībā uz ziņošanu par aizsardzību atbildīgajai amatpersonai kompānijā par jebkādiem pārkāpumiem un neatbilstībām, kas konstatēti iekšējās revīzijas, periodisko pārbaužu un drošības apskašu laikā Zināšanas par metodēm un procedūrām, ko izmanto, lai grozītu kuģa aizsardzības plānu Ar aizsardzības jautājumiem saistītu ārkārtas rīcības plānu pārzināšana un to procedūru pārzināšana, kuras piemēro drošības apdraudējuma vai pārkāpumu gadījumā, tostarp to noteikumu pārzināšana, kuri attiecas uz kuģa/ostas saskarsmes kritisku darbību uzturēšanu Praktiskas zināšanas par jūras satiksmes drošības noteikumiem un definīcijām, tostarp par elementiem, kas var būt saistīti ar pirātismu un bruņotu laupīšanu	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā vai pārbaudēs	Procedūras un rīcība atbilst principiem, ko nosaka ISPS kodekss un SOLAS konvencija (ar grozījumiem) Pareizi nosaka tiesību aktu prasības attiecībā uz kuģa aizsardzību Procedūras nodrošina tādu gatavības pakāpi, kas nepieciešama, lai reaģētu uz jūras satiksmes aizsardzības līmeņu izmaiņām Sazināšanās kuģa aizsardzības virsnieka atbildības zonā ir skaidra un saprotama
Novērtēt aizsardzības risku, apdraudējumu un vājās vietas	Zināšanas par riska novērtēšanu un riska novērtēšanas rīkiem Zināšanas par aizsardzības novērtēšanas dokumentāciju, tostarp par aizsardzības deklarāciju Zināšanas par paņēmieniem, ko izmanto, lai apietu aizsardzības pasākumus, tostarp pirātu un bruņoto laupītāju izmantotajiem paņēmieniem Zināšanas, kas ļauj bez diskriminācijas noteikt personas, kas rada potenciālu aizsardzības apdraudējumu Zināšanas, kas ļauj pazīt ieročus, bīstamas vielas un ierīces, un izpratne par kaitējumu, ko tie var nodarīt Atbilstošā gadījumā zināšanas par pūļa vadību un pūļa vadības paņēmieniem Zināšanas par to, kā rīkoties ar konfidenciālu informāciju par aizsardzību, un par sazināšanos saistībā ar aizsardzības jautājumiem Zināšanas par pārmeklēšanas veikšanu un koordinēšanu Zināšanas par fiziskas pārmeklēšanas un neuzbāzīgas apskates metodēm	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā vai apstiprinātā pieredzē un pārbaudē, tostarp praktiski demonstrējot prasmi: 1. veikt fizisku pārmeklēšanu 2. veikt neuzbāzīgas apskates	Procedūras un rīcība atbilst principiem, ko nosaka ISPS kodekss un SOLAS konvencija (ar grozījumiem) Procedūras nodrošina tādu gatavības pakāpi, kas nepieciešama, lai reaģētu uz jūras satiksmes aizsardzības līmeņu izmaiņām Sazināšanās kuģa aizsardzības virsnieka atbildības jomā ir skaidra un saprotama
Veikt regulāras kuģa apskates, lai nodrošinātu atbilstošu aizsardzības pasākumu veikšanu un uzturēšanu	Zināšanas par prasībām attiecībā uz ierobežotas piekļuves zonu noteikšanu un uzraudzību Zināšanas par to, kā kontrolē piekļuvi kuģim un ierobežotas piekļuves zonām uz kuģa Zināšanas par klāja zonu un kuģa apkārtējo zonu efektīvas uzraudzīšanas metodēm Zināšanas par aizsardzības aspektiem attiecībā uz darbībām, ko ar kravu un kuģa krājumiem veic kopā ar citiem kuģa apkalpes locekļiem un attiecīgajiem ostas iekārtu aizsardzības virsniekiem Zināšanas par metodēm, ko izmanto, lai vadītu personu iekāpšanu un izkāpšanu, un pārvietošanos pa kuģi, kā arī lai vadītu to mantas iekraušanu, izkraušanu un piekļuvi tai	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā vai pārbaudēs	Procedūras un rīcība atbilst principiem, ko nosaka ISPS kodekss un SOLAS konvencija (ar grozījumiem) Procedūras nodrošina tādu gatavības pakāpi, kas nepieciešama, lai reaģētu uz jūras satiksmes aizsardzības līmeņu izmaiņām Sazināšanās kuģa aizsardzības virsnieka atbildības jomā ir skaidra un saprotama
Nodrošināt, lai aizsardzības aprīkojums un sistēmas, ja tādas ir, tiktu pareizi ekspluatētas, testētas, kalibrētas	Zināšanas par dažāda veida aizsardzības ierīcēm un sistēmām un par to ierobežojumiem, tostarp par tām ierīcēm, kas var tikt izmantotas pirātu un bruņotu laupītāju uzbrukumos Zināšanas par procedūrām, instrukcijām un norādījumiem attiecībā uz kuģa aizsardzības trauksmes sistēmu izmantošanu Zināšanas par metodēm, ko izmanto aizsardzības sistēmu un aprīkojuma testēšanai, kalibrēšanai un uzturēšanai, it īpaši, atrodoties jūrā	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā vai pārbaudēs	Procedūras un rīcība atbilst principiem, ko nosaka ISPS kodekss un SOLAS konvencija (ar grozījumiem)
Veicināt aizsardzības aspektu izpratni un modrību	Zināšanas par prasībām attiecībā uz apmācību, mācību trauksmēm un praktiskajām nodarbībām saskaņā ar attiecīgajām konvencijām, kodeksiem un IMO apkārtrakstiem, tostarp tiem, kas attiecas uz pirātisma un bruņotas laupīšanas apkarošanu Zināšanas par metodēm, ko izmanto, lai veicinātu izpratni par aizsardzības aspektiem un modrību uz kuģa Zināšanas par metodēm, ko izmanto, lai novērtētu mācību trauksmju un nodarbību efektivitāti	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā vai pārbaudēs	Procedūras un rīcība atbilst principiem, ko nosaka ISPS kodekss un SOLAS konvencija (ar grozījumiem) Sazināšanās kuģa aizsardzības virsnieka atbildības jomā ir skaidra un saprotama

A-VI/6. iedaļa

Obligātās minimālās prasības visiem jūrniekiem attiecībā uz aizsardzības apmācību un instruktāžu

Kompetences standarts aizsardzības ievadapmācībai

1. Pirms norīkošanas pienākumu pildīšanai uz kuģa visām personām, kas ir nodarbinātas vai atrodas uz jūras kuģiem, kuriem jāatbilst ISPS kodeksa noteikumiem, izņemot pasažierus, jāsaņem apstiprināta aizsardzības ievadapmācība atbilstoši B daļā sniegtajiem norādījumiem, lai varētu:

1.1. ziņot par aizsardzības incidentu, tostarp par pirātisma vai bruņotas laupīšanas draudiem vai uzbrukumu;

1.2. pārzināt procedūras, kas jāievēro, kad tās apzinās draudus aizsardzībai, un

1.3. piedalīties ar aizsardzību saistītās ārkārtas procedūrās.

2. Jūrniekiem, kuriem ir uzticēti aizsardzības pienākumi un kuri atrodas vai ir nodarbināti uz jūras kuģa, pirms viņiem tiek uzticēti šie pienākumi, ir jāsaņem aizsardzības ievadapmācība attiecībā uz saviem attiecīgajiem pienākumiem un uzdevumiem atbilstoši B daļā sniegtajiem norādījumiem.

3. Aizsardzības ievadapmācību sniedz kuģa aizsardzības virsnieks vai līdzvērtīgi kvalificēta persona.

Kompetences standarts apmācībai aizsardzības jautājumos

4. Jūrniekiem, kuri komandas sastāvā jebkādā statusā strādā vai atrodas uz kuģa, kam jāatbilst ISPS kodeksa noteikumiem attiecībā uz šā kuģa darbību, un kuriem nav uzticēti ar aizsardzību saistīti pienākumi, pirms viņiem uztic šos pienākumus:

4.1. jāsaņem atbilstoša apstiprināta apmācība vai instruktāža A-VI/6-1. tabulā norādītajos aizsardzības jautājumos;

4.2. jāpierāda, ka ir sasnieguši tādu kompetenci līmeni, lai veiktu uzdevumus un uzņemtos pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-VI/6-1. tabulas 1. slejā,

4.2.1. demonstrējot kompetenci saskaņā ar kompetences novērtēšanas metodēm un kritērijiem, kas norādīti A-VI/6-1. tabulas 3. un 4. slejā, un

4.2.2. nokārtojot pārbaudi vai ar nepārtrauktu vērtēšanu, kas ir daļa no apstiprinātās apmācības programmas, kura aptver A-VI/6-1. tabulas 2. slejā norādītos jautājumus.

Pārejas noteikumi

5. Līdz 2014. gada 1. janvārim jūrnieki, kuri ir sākuši apstiprinātu jūras praksi pirms šīs iedaļas spēkā stāšanās datuma, var apliecināt savu atbilstību 4. punkta prasībām, sniedzot pierādījumus par:

5.1. apstiprinātu jūras cenzu, kurā vismaz sešus mēnešus pēdējo trīs gadu laikā veiktas kuģa aizsardzības virsnieka funkcijas;

5.2. tādu aizsardzības funkciju pildīšanu, kuras uzskata par līdzvērtīgām 5.1. punktā noteiktajai jūras cenzam, vai par

5.3. apstiprināta testa nokārtošanu, vai par

5.4. sekmīgi pabeigtu, apstiprinātu apmācības kursu.

Kompetences standarts jūrniekiem, kam uzticēts veikt ar aizsardzību saistītus pienākumus

6. Katram jūrniekam, kas norīkots veikt ar aizsardzību saistītus pienākumus, jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kuri uzskaitīti A-VI/6-2. tabulas 1. slejā.

7. Zināšanu līmenim par jautājumiem, kas uzskaitīti A-VI/6-2. tabulas 2. slejā, jābūt pietiekamam, lai ikviens pretendents varētu pildīt ar aizsardzību saistītus pienākumus, tostarp veikt pasākumus pirātisma un bruņotas laupīšanas apkarošanai.

8. Katram sertificēšanas pretendentam jāsniedz pierādījumi par to, ka viņš pēdējo piecu gadu laikā ir sasniedzis nepieciešamo kompetences līmeni, šādā veidā:

8.1. demonstrējot savu prasmi veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas norādīti A-VI/6-2. tabulas 1. slejā, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kuri uzskaitīti minētās tabulas 3. un 4. slejā, un

8.2. nokārtojot pārbaudi vai ar nepārtrauktu vērtēšanu, kas ir daļa no apstiprinātas apmācības programmas, kura aptver A-VI/2-2. tabulas 6. slejā izklāstīto materiālu.

Pārejas noteikumi

9. Līdz 2014. gada 1. janvārim jūrnieki, kam uzticēti ar aizsardzību saistīti pienākumi un kas ir sākuši apstiprinātu jūras praksi pirms šīs iedaļas spēkā stāšanās datuma, var apliecināt kompetenci veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību saskaņā ar A-VI/6-2. tabulas 1. aili, sniedzot pierādījumus par:

9.1. apstiprinātu jūras cenzu, kurā vismaz sešus mēnešus pēdējo trīs gadu laikā veiktas kuģa aizsardzības virsnieka funkcijas;

9.2. tādu aizsardzības funkciju pildīšanu, kuras uzskata par līdzvērtīgām 5.1. punktā noteiktajai jūras cenzam, vai par

9.3. apstiprināta testa nokārtošanu, vai par

9.4. sekmīgi pabeigtu, apstiprinātu apmācības kursu.

A-VI/6-1. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija aizsardzības jautājumos

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Veicināt jūras kuģa aizsardzības uzlabošanos, palielinot informētību par aizsardzības jautājumiem	Praktiskas pamatzināšanas par jūras kuģa aizsardzības noteikumiem un definīcijām, tostarp par elementiem, kas var būt saistīti ar pirātismu un bruņotu laupīšanu Pamatzināšanas par starptautisko jūras kuģa aizsardzības politiku un valdību, uzņēmumu un personu atbildību Pamatzināšanas par jūras kuģa aizsardzības līmeņiem un to ietekmi uz aizsardzības pasākumiem un procedūrām uz kuģa un ostas iekārtām Pamatzināšanas par aizsardzības ziņošanas procedūrām Pamatzināšanas par avārijas rīcības plāniem saistībā ar kuģa aizsardzību	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā instruktāžā vai apmeklējot apstiprinātus kursus	Pareizi nosaka prasības attiecībā uz lielāku jūras kuģa aizsardzību
Pamanīt draudus aizsardzībai	Pamatzināšanas par paņēmieniem, ko izmanto, lai apietu aizsardzības pasākumus Pamatzināšanas, kas ļauj pamanīt iespējamos draudus aizsardzībai, tostarp par elementiem, kas var būt saistīti ar pirātismu un bruņotu laupīšanu Pamatzināšanas, kas ļauj pazīt ieročus, bīstamas vielas un ierīces, un izpratne par kaitējumu, ko tie var nodarīt Pamatzināšanas par to, kā rīkoties ar konfidenciālu informāciju par aizsardzību, un par sazināšanos saistībā ar aizsardzības jautājumiem	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā instruktāžā vai apmeklējot apstiprinātus kursus	Pareizi tiek identificēti draudi jūras kuģa aizsardzībai
Izprast nepieciešamību uzturēt informētību aizsardzības jautājumos un modrību un šim nolūkam izmantojamās metodes	Pamatzināšanas par prasībām attiecībā uz apmācību, mācību trauksmēm un praktiskajām nodarbībām saskaņā ar attiecīgajām konvencijām, kodeksiem un IMO apkārtrakstiem, tostarp tiem, kas attiecas uz pirātisma un bruņotas laupīšanas apkarošanu	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā instruktāžā vai apmeklējot apstiprinātus kursus	Pareizi tiek identificētas prasības attiecībā uz lielāku jūras kuģa aizsardzību

A-VI/6-2. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija jūrniekiem, kam uzticēts veikt ar aizsardzību saistītus pienākumus

1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Kompetence	Zināšanas, izpratne un prasmes	Kompetences demonstrēšanas metodes	Kompetences novērtēšanas kritēriji
Saglabāt kuģa aizsardzības plānā noteiktos apstākļus	Praktiskas zināšanas par jūras kuģa aizsardzības noteikumiem un definīcijām, tostarp par elementiem, kas var būt saistīti ar pirātismu un bruņotu laupīšanu Zināšanas par starptautisko jūras kuģa aizsardzības politiku un valdību, uzņēmumu un pilnvaroto personu pienākumiem, tostarp praktiskas zināšanas par elementiem, kas var attiekties uz pirātismu un bruņotām laupīšanām Zināšanas par jūras kuģa aizsardzības līmeņiem un un to ietekmi uz aizsardzības pasākumiem un procedūrām uz kuģa un ostas iekārtām Zināšanas par aizsardzības ziņošanas procedūrām Zināšanas par procedūrām un prasībām mācību trauksmēm un uzdevumiem atbilstoši attiecīgajām konvencijām, kodeksiem un IMO apkārtrakstiem, tostarp praktiskas zināšanas par tām procedūrām un prasībām, kas var būt saistītas ar pirātismu un bruņotu laupīšanu Zināšanas par prasībām un procedūrām apskates un apsekojumu īstenošanai un kuģa aizsardzības plānā paredzēto aizsardzības pasākumu vadībai un uzraudzībai Zināšanas par avārijas rīcības plāniem saistībā ar aizsardzību un procedūrām reaģēšanai uz draudiem aizsardzībai vai aizsardzības pārkāpumiem, tostarp par noteikumiem attiecībā uz kuģa un ostas sadarbības uzturēšanu kritiskās situācijās , kā arī praktiskas zināšanas par tiem noteikumiem, kas var būt saistīti ar pirātismu un bruņotu laupīšanu	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā instruktāžā vai apmeklējot apstiprinātus kursus	Procedūras un rīcība atbilst principiem, ko nosaka ISPS kodekss un SOLAS konvencija (ar grozījumiem) Pareizi tiek identificētas tiesību aktu prasības attiecībā uz kuģa aizsardzību Sazināšanās atbildības jomā ir skaidra un saprotama
Aizsardzības risku un draudu pamanīšana	Zināšanas par aizsardzības dokumentāciju, tostarp par aizsardzības deklarāciju Zināšanas par paņēmieniem, ko izmanto, lai apietu aizsardzības pasākumus, tostarp pirātu un bruņoto laupītāju uzmantotajiem paņēmieniem Zināšanas, kas ļauj pamanīt iespējamos draudus aizsardzībai Zināšanas, kas ļauj pazīt ieročus, bīstamas vielas un ierīces, un izpratne par kaitējumu, ko tās var nodarīt Atbilstošā gadījumā zināšanas par pūļa vadību un pūļa vadības paņēmieniem Zināšanas par to, kā rīkoties ar konfidenciālu aizsardzības informāciju, un par sazināšanos saistībā ar aizsardzības jautājumiem Zināšanas par fiziskas pārmeklēšanas un neuzbāzīgas apskates metodēm	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā instruktāžā vai apmeklējot apstiprinātus kursus	Procedūras un rīcība atbilst principiem, ko nosaka ISPS kodekss un SOLAS konvencija (ar grozījumiem)
Veikt kuģim regulāras aizsardzības apskates	Zināšanas par ierobežotas piekļuves zonu uzraudzības metodēm Zināšanas par to, kā kontrolē piekļuvi kuģim un ierobežotas piekļuves zonām uz kuģa Zināšanas par klāja zonu un kuģa apkārtējo zonu efektīvas uzraudzīšanas metodēm Zināšanas par kravas un kuģa krājumu apskates metodēm Zināšanas par metodēm, ko izmanto, lai vadītu personu iekāpšanu un izkāpšanu, un pārvietošanos pa kuģi, kā arī lai vadītu to mantas iekraušanu, izkraušanu un piekļuvi tai	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā instruktāžā vai apmeklējot apstiprinātus kursus	Procedūras un rīcība atbilst principiem, ko nosaka ISPS kodekss un SOLAS konvencija (ar grozījumiem)
Pareizi lietot aizsardzības aprīkojumu un sistēmas, ja tādas eksistē	Vispārējas zināšanas par dažāda veida aizsardzības aprīkojumu un sistēmām, tostarp par tām, kas var tikt izmantotas pirātu un bruņotu laupītāju uzbrukumos, un par to ierobežojumiem Zināšanas par metodēm, ko izmanto aizsardzības sistēmu un aprīkojuma testēšanai, kalibrēšanai un uzturēšanai, jo īpaši, atrodoties jūrā	Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apstiprinātā instruktāžā vai apmeklējot apstiprinātus kursus	Ierīces un sistēmas uz kuģa ir novietotas saskaņā ar noteiktajiem aprīkojuma ekspluatācijas norādījumiem un ņemot vērā aprīkojuma un sistēmu ierobežojumus Procedūras un rīcība atbilst principiem, ko nosaka ISPS kodekss un SOLAS konvencija (ar grozījumiem)

VII NODAĻA
Standarti attiecībā uz alternatīvu sertificēšanu

A-VII/1. iedaļa

Alternatīvu sertifikātu izsniegšana

1. Katram pretendentam uz sertificēšanu izpildes līmenī saskaņā ar Konvencijas pielikuma VII nodaļu jābūt attiecīgai izglītībai un jābūt saņēmušam attiecīgu apmācību, un jāatbilst kompetences standartam attiecībā uz visām funkcijām, kuras paredzētas vai nu A-II/1. tabulā, vai A-III/1. tabulā. Funkcijas, kas paredzētas attiecīgi A-II/1. vai A-III/1. tabulā, var pievienot ar nosacījumu, ka pretendentam ir attiecīga papildu izglītība un viņš ir saņēmis attiecīgu apmācību un atbilst kompetences standartiem, kas minētajās tabulās noteikti konkrētajām funkcijām.

2. Katram pretendentam uz sertificēšanu vadības līmenī kā personai, kura vada kuģi ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku, vai kā personai, kurai šāds kuģis būs jāvada gadījumā, ja to nespēj darīt persona, kurai tas jādara, papildus atbilstībai A-II/1. tabulā noteiktajam kompetences standartam, jābūt attiecīgai izglītībai un jābūt saņēmušam attiecīgu apmācību, un jāatbilst kompetences standartiem, kas paredzēti visām A-II/2. tabulā noteiktajām funkcijām. Funkcijas, kas paredzētas šīs daļas III nodaļas tabulās, var pievienot ar nosacījumu, ka pretendentam ir attiecīga papildu izglītība un ka viņš ir saņēmis attiecīgu apmācību un atbilst kompetences standartiem, kas minētajās tabulās noteikti konkrētajām funkcijām.

3. Katram pretendentam uz sertificēšanu vadības līmenī kā personai, kura ir atbildīga par mehāniskajām iekārtām uz kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir 750 kW vai lielāka, vai kā personai, kurai šāda atbildība būs jāuzņemas gadījumā, ja to nespēj nodrošināt persona, kas ir atbildīga par kuģa mehānisko piedziņu, papildus atbilstībai A-III/1. tabulā noteiktajam kompetences standartam, jābūt attiecīgai izglītībai un jābūt saņēmušam attiecīgu apmācību, un jāatbilst kompetences standartiem, kas paredzēti visām A-III/2. tabulā noteiktajām funkcijām. Funkcijas, kas paredzētas šīs daļas III nodaļas tabulās, var pievienot ar nosacījumu, ka pretendentam ir attiecīga papildu izglītība un viņš ir saņēmis attiecīgu apmācību un atbilst kompetences standartiem, kas minētajās tabulās noteikti konkrētajām funkcijām.

4. Katram pretendentam uz sertificēšanu izpildes līmenī:

4.1. navigācijas vai kuģu dzinēju un mehānismu ekspluatācijas un remonta jomā ir jāpierāda, ka viņš ir saņēmis atbilstošu apmācību un atbilst kompetences standartam, kas attiecīgajai funkcijai noteikts vai nu A-II/4. tabulā, vai A-III/4. tabulā. Var pievienot arī A-II/4. un A-III/4. tabulā norādītās funkcijas ar nosacījumu, ka pretendents ir saņēmis atbilstošu apmācību un atbilst kompetences standartam, kas attiecīgajai funkcijai noteikts šajās tabulās;

4.2. kvalificēta matroža amatam ir ne tikai jāatbilst A-II/4. tabulā noteiktajam kompetences standartam, bet arī jābūt pabeigušam attiecīgu apmācības kursu un jāatbilst kompetences standartam, kas visām funkcijām noteikts A-II/5. tabulā. Var pievienot arī A-III/4. un A-III/5. tabulā norādītās funkcijas ar nosacījumu, ka pretendents ir saņēmis atbilstošu apmācību un atbilst kompetences standartam, kas attiecīgajai(-ām) funkcijai(-ām) noteikts šajā(-ās) tabulā(-ās), un

4.3. kvalificēta motorista amatam ir ne tikai jāatbilst A-III/4. tabulā noteiktajam kompetences standartam, bet arī jābūt pabeigušam attiecīgu apmācības kursu un jāatbilst kompetences standartam, kas visām funkcijām noteikts A-III/5. tabulā. Var pievienot arī A-II/4. un A-II/5. tabulā norādītās funkcijas ar nosacījumu, ka pretendents ir saņēmis atbilstošu apmācību un atbilst kompetences standartam, kas attiecīgajai(-ām) funkcijai(-ām) noteikts šajā(-ās) tabulā(-ās).

A-VII/2. iedaļa

Jūrnieku sertificēšana

1. Saskaņā ar VII/1. noteikuma 1. punkta 3. apakšpunkta prasībām katram pretendentam uz sertificēšanu atbilstoši VII nodaļas noteikumiem A-II/1. vai A-III/1. tabulā minēto funkciju veikšanai operatīvajā līmenī:

1.1. jābūt ne mazāk kā vienu gadu ilgai apstiprinātai jūras praksei, kas ietver mašīntelpas pienākumu pildīšanu kvalificēta kuģa mehāniķa uzraudzībā vismaz sešus mēnešus un, ja nepieciešama navigācijas funkcija, navigācijas sardzes pienākumu veikšanu kvalificēta navigācijas sardzes virsnieka uzraudzībā vismaz sešus mēnešus, un

1.2. šī darba perioda laikā jābūt pabeigušam apmācības programmas uz kuģa, kas apstiprinātas kā atbilstošas A-II/1. un A-III/1. iedaļas attiecīgajām prasībām un ir dokumentētas apstiprinātā prakses grāmatā.

2. Katram pretendentam uz sertificēšanu atbilstoši VII nodaļas noteikumiem gan A-II/2., gan A-III/2. tabulā minēto funkciju veikšanai vadības līmenī jābūt apstiprinātai jūras praksei saistībā ar šīm funkcijām, kuras šādā veidā jānorāda sertifikāta apstiprinājumā:

2.1. personām, kas neveic kuģa vadību vai kas nav atbildīgas par kuģa mehāniskajām iekārtām, - 12 mēnešus ilga pienākumu pildīšana operatīvajā līmenī saistībā attiecīgi ar III/2. vai III/3. noteikumu, bet gadījumā, ja ir nepieciešams veikt navigācijas funkcijas vadības līmenī, vismaz 12 mēnešus ilga navigācijas sardzes pienākumu veikšana operatīvajā līmenī;

2.2. personām, kas veic kuģa vadību vai kas ir atbildīgas par kuģa mehāniskajām iekārtām, - ne mazāk kā 48 mēnešus ilga, ieskaitot šīs iedaļas 2. punkta 1. apakšpunktā paredzēto periodu, to pienākumu pildīšana sertificēta virsnieka statusā, kuri jānorāda sertifikāta apstiprinājumā; 24 mēneši no minētā perioda jānostrādā, veicot A-II/1. tabulā izklāstītās funkcijas, un 24 mēneši jānostrādā, veicot A-III/1. un A-III/2. tabulā izklāstītās funkcijas.

3. Saskaņā ar VII/1. noteikuma 4. punkta 3. apakšpunkta prasībām ikvienam pretendentam uz sertificēšanu atbilstoši VII nodaļas noteikumiem A-II/4. vai A-III/1. tabulā minēto funkciju veikšanai izpildes līmenī:

3.1. jābūt apstiprinātai jūras praksei, kas ietver ne mazāk kā 12 mēnešu pieredzi, no kuriem

3.1.1. ne mazāk kā 6 mēnešus darbs ir bijis saistīts ar navigācijas sardzes pienākumiem un

3.1.2. ne mazāk kā 6 mēnešus darbs ir bijis saistīts ar pienākumu pildīšanu mašīntelpā, vai

3.2. jābūt pabeigušam atbilstošu profesionālo apmācību vai nu pirms došanās jūrā, vai uz kuģa, tostarp apstiprinātu jūras praksi, kura ilgusi vismaz 4 mēnešus un kuras laikā

3.2.1. ne mazāk kā 2 mēnešus darbs ir bijis saistīts ar navigācijas sardzes pienākumiem un

3.2.2. ne mazāk kā 2 mēnešus darbs ir bijis saistīts ar pienākumu pildīšanu mašīntelpā,

3.3. jūras praksi, apmācību vai pieredzi saskaņā ar 3. punkta 1. vai 2. apakšpunktu tiešā veidā ir pārraudzījis atbilstoši kvalificēts virsnieks vai ierindas jūrnieks.

4. Saskaņā ar VII/1 noteikuma 1. punkta 3. apakšpunkta prasībām ikvienam pretendentam uz sertificēšanu atbilstoši VII nodaļas noteikumiem A-II/5. un A-III/5. tabulā norādīto funkciju veikšanai atbalsta līmenī, kurš ir pietiekami kvalificēts, lai pildītu ierindas jūrnieka pienākumus navigācijas un mašīntelpas sardzē, jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-II/5. un A-III/5. iedaļā un ir jābūt pabeigušam

4.1. ne mazāk kā 30 mēnešus ilgu apstiprinātu jūras praksi, kuras laikā

4.1.1. ne mazāk kā 18 mēnešus viņa darbs ir bijis saistīts ar kvalificēta matroža pienākumu veikšanu un

4.1.2. ne mazāk kā 12 mēnešus viņa darbs ir bijis saistīts ar kvalificēta motorista pienākumu pildīšanu, vai

4.2. apstiprinātu apmācību programmu un ne mazāk kā 18 mēnešus ilgu jūras praksi, kuras laikā

4.2.1. ne mazāk kā 12 mēnešus viņa darbs ir bijis saistīts ar kvalificēta matroža pienākumu pildīšanu un

4.2.2. ne mazāk kā 6 mēnešus viņa darbs ir bijis saistīts ar kvalificēta motorista pienākumu pildīšanu, vai

4.3. īpašu apstiprinātu, apvienotu matroža un motorista apmācību programmu, tostarp ne mazāk kā 12 mēnešus ilgu jūras praksi apvienotā klāja dienesta un mašīntelpas nodaļā, kuras laikā

4.3.1. ne mazāk kā 6 mēnešus viņa darbs ir bijis saistīts ar kvalificēta matroža pienākumu pildīšanu un

4.3.2. ne mazāk kā 6 mēnešus viņa darbs ir bijis saistīts ar kvalificēta motorista pienākumu pildīšanu.

A-VII/3. iedaļa

Principi, kas regulē alternatīvo sertifikātu izsniegšanu

(Nav noteikumu)

VIII NODAĻA
Standarti attiecībā uz sardzes pildīšanu

A-VIII/1. iedaļa

Gatavība sardzei

1. Administrācijas ņem vērā bīstamību, ko rada jūrnieku nogurums, jo īpaši to jūrnieku nogurums, kuru pienākumi ir saistīti ar drošu kuģa ekspluatāciju.

2. Visām personām, kurām ir uzticēti par sardzi atbildīgo virsnieku vai sardzes jūrnieku pienākumi un kuru pienākumi saistīti drošību, piesārņojuma novēršanu un aizsardzību, nepieciešams nodrošināt atpūtas laiku, kura ilgums nav mazāks kā:

2.1. vismaz 10 atpūtas stundas katrā 24 stundu periodā un

2.2. 77 stundām katrā 7 dienu periodā.

3. Atpūtas laiku var iedalīt ne vairāk kā divos periodos, no kurām viens ir vismaz 6 stundas ilgs, un intervāli starp secīgiem atpūtas periodiem nepārsniedz 14 stundas.

4. Šīs iedaļas 2. un 3. punktā noteiktās prasības attiecībā uz atpūtas laiku nav jāievēro avārijas situācijā vai mācību trauksmes laikā, vai citos ārkārtas apstākļos. Valsts tiesību aktos un noteikumos un starptautiskajos dokumentos paredzētās mācību trauksmes, ugunsgrēka un kuģa evakuācijas trauksmes veic tā, lai līdz minimumam samazinātu atpūtas laiku pārtraukšanu un neradītu nogurumu.

5. Administrācijas pieprasa, lai sardzes grafiki būtu izlikti viegli pieejamās vietās. Grafiki jāsagatavo standartizētā formātā * vai nu darba valodā, vai uz kuģa lietotajās valodās un angļu valodā.

6. Ja jūrnieku izsauc dežūrā, piemēram, kad mašīntelpa ir nepieskatīta, jūrniekam atbilstoši kompensē atpūtas periodu, ja izsaukums darbā ir iztraucējis viņam parasto atpūtas laiku.

7. Administrācija pieprasa jūrnieku ikdienas atpūtas laika reģistrēšanu standartizētā formātā^* vai nu darba valodā, vai uz kuģa lietotajās valodās un angļu valodā, lai būtu iespējams uzraudzīt un pārbaudīt atbilstību šīs iedaļas noteikumiem. Jūrniekam izsniedz uz viņu attiecināmā reģistra daļas kopiju, kuru ir apstiprinājis kuģa kapteinis vai kapteiņa pilnvarota persona un attiecīgais jūrnieks.

8. Šīs iedaļas noteikumi neierobežo kuģa kapteiņa tiesības pieprasīt, lai jūrnieks strādā papildu stundas, ja tas neatliekami nepieciešams kuģa vai uz kuģa esošo personu vai kravas drošībai vai lai palīdzētu citiem briesmās nokļuvušiem kuģiem vai personām jūrā. Atbilstoši kuģa kapteinis var apturēt atpūtas laiku un pieprasīt, lai jūrnieks nostrādā jebkuru stundu skaitu līdz normālās situācijas atjaunošanai.

Tiklīdz tas iespējams pēc normālās situācijas atjaunošanas, kuģa kapteinis nodrošina, lai visiem jūrniekiem, kas ir strādājuši ieplānotajā atpūtas laikā, tiktu nodrošināts atbilstošs atpūtas laiks.

9. Puses var pieļaut atkāpes no iepriekš 2. punkta 2. apakšpunktā un 3. punktā norādītā atpūtas laika ar nosacījumu, ka atpūtas periods nav īsāks kā 70 stundas 7 dienu laikā.

Atkāpes no 2. punkta 2. apakšpunktā norādītā nedēļas atpūtas laika nav pieļaujamas vairāk kā divas nedēļas pēc kārtas. Starplaikiem starp divām atkāpēm uz kuģa jābūt vismaz divas reizes lielākiem nekā atkāpes ilgums.

2. punkta 1. apakšpunktā paredzēto atpūtas laiku var sadalīt ne vairāk kā trīs periodos, no kuriem viens ir vismaz 6 stundas ilgs, un neviens no šiem periodiem nav īsāks kā viena stunda. Starplaiki starp diviem secīgiem atpūtas periodiem nedrīkst pārsniegt 14 stundas. Atkāpes nedrīkst pārsniegt divus 24 stundu periodus 7 dienu laikā.

Ciktāl tas iespējams, nosakot atkāpes, ņem vērā B-VIII/1. iedaļas norādījumus attiecībā uz noguruma novēršanu.

10. Lai nepieļautu alkoholismu, ikviena Administrācija kuģa kapteiņiem, virsniekiem un citiem jūrniekiem, kuriem uzticēts veikt ar drošību, aizsardzību vai jūras vides aizsardzību saistītus pienākumus, nosaka robežu alkohola līmenim asinīs, kas nedrīkst pārsniegt 0,05 % jeb 0,25 mg/l alkohola izelpā, jeb tādu alkohola daudzumu, kas rada šādu alkohola koncentrāciju.

^* Var izmantot IMO/SDO "Vadlīnijas attiecībā uz tabulu izveidi jūrnieku darba grafika reģistrēšanai un jūrnieku darba un atpūtas laika reģistrēšanas formātiem".

A-VIII/2. iedaļa

Sardzes organizēšana un principi

1. DAĻA. SERTIFICĒŠANA

1. Navigācijas vai klāja sardzes virsniekam jābūt atbilstošai kvalifikācijai saskaņā ar II nodaļas noteikumiem vai VII nodaļas noteikumiem attiecībā uz pienākumiem, kas saistīti ar navigācijas vai klāja sardzi.

2. Sardzes mehāniķim jābūt atbilstošai kvalifikācijai saskaņā ar III nodaļas noteikumiem vai VII nodaļas noteikumiem attiecībā uz pienākumiem, kas saistīti ar mašīntelpas sardzi.

2. DAĻA. PĀRGĀJIENA PLĀNOŠANA

Vispārējās prasības

3. Paredzēto pārgājienu plāno iepriekš, ņemot vērā visu atbilstošo informāciju, un visus nospraustos kursus pārbauda pirms pārgājiena sākuma.

4. Vecākais mehāniķis, apspriežoties ar kuģa kapteini, iepriekš nosaka paredzētā reisa vajadzības, ņemot vērā nepieciešamo degvielu, ūdeni, smērvielas, ķimikālijas, vienreizējās lietošanas un citas rezerves daļas, rīkus, rezerves un citas vajadzības.

Plānošana pirms katra pārgājiena

5. Pirms katra pārgājiena ikviena kuģa kapteinis nodrošina, lai paredzēto maršrutu no iekraušanas ostas līdz pirmajai piestāšanas ostai plānotu, izmantojot atbilstošas un piemērotas kartes un citas paredzētajam pārgājienam vajadzīgās navigācijas publikācijas, kurās ir precīza, pilnīga un jaunākā informācija par tiem kuģošanas ierobežojumiem un riskiem, kas ir pastāvīgi vai paredzami un kas attiecas uz kuģa drošu kuģošanu.

Plānotā maršruta pārbaude un attēlošana

6. Kad maršruta plāns ir pārbaudīts, ņemot vērā visu atbilstošo informāciju, plānoto maršrutu skaidri attēlo atbilstošās kartēs, un pārgājiena laikā tam jābūt nepārtraukti pieejamam sardzes virsniekam, kuram, pirms sekot attiecīgam kursam pārgājiena laikā, ir pienākums to pārbaudīt.

Novirze no plānotā maršruta

7. Ja pārgājiena laikā tiek pieņemts lēmums mainīt plānotā maršruta nākamo piestāšanas ostu vai ja kuģim citu iemeslu dēļ ir būtiski jānovirzās no plānotā maršruta, tad grozītais maršruts jāplāno pirms būtiskas novirzīšanās no sākotnēji plānotā maršruta.

3. DAĻA. VISPĀRĒJIE SARDZES PILDĪŠANAS PRINCIPI

8. Sardze jāpilda, pamatojoties uz šādiem komandtiltiņa un mašīntelpas resursu pārvaldības principiem:

8.1. nodrošina pienācīgu sardzes personāla izvietojumu atbilstoši situācijai;

8.2. izvietojot sardzes personālu, ņem vērā visus personu kvalifikācijas vai piemērotības ierobežojumus;

8.3. noskaidro, vai sardzes personāls izprot savus pienākumus, atbildību un uzdevumu grupā;

8.4. kuģa kapteinis, galvenais mehāniķis vai sardzes virsnieks uztur pienācīgu sardzi, visefektīvākajā iespējamajā veidā izmantojot pieejamos resursus, piemēram, informāciju, iekārtas/aprīkojumu un personālu;

8.5. sardzes personāls izprot iekārtu/aprīkojuma funkcijas un darbību un prot ar to rīkoties;

8.6. sardzes personāls izprot informāciju un to, kā reaģēt uz informāciju, ko saņem no katras stacijas/iekārtas/aprīkojuma;

8.7. informāciju, ko sniedz stacijas/iekārtas/aprīkojums atbilstoši dara zināmu visam sardzes personālam;

8.8. sardzes personāls uztur katrai situācijai atbilstošu paziņojumu apmaiņu un

8.9. sardzes personāls nekavējoties paziņo kuģa kapteinim/vecākajam mehāniķim/sardzes virsniekam, ja radušās šaubas par to, kā rīkoties, lai saglabātu drošību.

4. DAĻA. SARDZES PILDIŠANA JŪRĀ

Sardzes pildīšanas vispārējie principi

9. Pusēm jāpievērš kompāniju, kuģu kapteiņu, vecāko mehāniķu un sardzes personāla uzmanība šādiem principiem, kas jāievēro, lai pastāvīgi nodrošinātu drošu sardzes pildīšanu.

10. Katra kuģa kapteiņa pienākums ir nodrošināt, lai sardzes organizācija atbilstu drošas navigācijas sardzes pildīšanai. Kapteiņa vispārējā vadībā navigācijas sardzes virsnieki ir atbildīgi par kuģa drošu vadīšanu savas sardzes laikā, pievēršot īpašu vērību tam, lai novērstu sadursmes un uzsēšanos uz sēkļa.

11. Katra kuģa vecākā mehāniķa pienākums ir, apspriežoties ar kuģa kapteini, nodrošināt, lai sardzes organizācija atbilstu drošai mašīntelpas sardzes pildīšanai.

Jūras vides aizsardzība

12. Kuģa kapteinim, virsniekiem un ierindas jūrniekiem jāapzinās nopietnās sekas, ko var izraisīt ar ekspluatāciju saistīts vai avārijas dēļ radies jūras vides piesārņojumam, un jāveic visi iespējamie piesardzības pasākumi, lai nepieļautu šādu piesārņojumu, jo īpaši ievērojot attiecīgos starptautiskos un ostu noteikumus.

4-1. daļa. Principi, kas jāievēro, pildot navigācijas sardzi

13. Navigācijas sardzes virsnieks ir kapteiņa pārstāvis, un uz viņu pastāvīgi gulstas galvenā atbildība par kuģa drošu kuģošanu un par 1972. gada Starptautisko Kuģu sadursmju novēršanas noteikumu ievērošanu.

Novērošana

14. Pastāvīgi jāveic pienācīga novērošana saskaņā ar grozīto 1972. gada Starptautisko Kuģu sadursmju novēršanas noteikumu 5. pantu, un tās uzdevumi ir:

14.1. saglabāt nepārtrauktu modrību attiecībā uz nozīmīgām izmaiņām darbības vidē, izmantojot redzi un dzirdi, kā arī visus citus pieejamos līdzekļus;

14.2. pilnībā novērtēt situāciju, kā arī sadursmes un uzskriešanas uz sēkļa risku un citas briesmas kuģošanai un

14.3. atklāt kuģus vai gaisa kuģus briesmās, kuģa avārijā cietušās personas, kuģu vrakus un atliekas un citus draudus drošai kuģošanai.

15. Novērotājam jābūt iespējai visu uzmanību veltīt novērošanai; viņš neuzņemas un viņam neuzdod veikt nekādus citus pienākumus, kas varētu traucēt šim uzdevumam.

16. Novērotāja un stūres vīra pienākumi ir šķirti; stūres vīrs nevar tikt uzskatīts par novērotāju, izņemot uz maziem kuģiem, uz kuriem no stūres atrašanās vietas pieejams neaizsegts skats visapkārt un nakts redzamība nav pasliktināta, kā arī nepastāv citi traucējumi pienācīgas novērošanas veikšanai. Dienasgaismā navigācijas sardzes virsnieks var viens pats veikt novērošanu, ja ikvienā šādā gadījumā:

16.1. situācija ir rūpīgi novērtēta un bez šaubīšanās ir konstatēts, ka tas ir droši;

16.2. pilnībā ir ņemti vērā visi būtiskie apstākļi, tostarp arī šādi:

- meteoroloģiskie apstākļi,

- redzamība,

- satiksmes blīvums,

- navigācijas briesmu tuvums un

- uzmanība, kas vajadzīga, kuģojot satiksmes sadales sistēmās vai to tuvumā, un

16.3. uz komandtiltiņa ir iespējams nekavējoties izsaukt palīdzību, ja to prasa situācijas izmaiņas.

17. Nosakot, ka navigācijas sardzes sastāvs ir pietiekams, lai nodrošinātu pienācīgu nepārtrauktu novērošanu, kuģa kapteinis ņem vērā visus būtiskos apstākļus, tostarp šā Kodeksa šajā iedaļā izklāstītos, kā arī šādus apstākļus:

17.1. redzamību, meteoroloģiskos apstākļus un jūras stāvokli;

17.2. satiksmes blīvumu un citas darbības, kas notiek rajonā, kurā kuģis kuģo;

17.3. uzmanību, kas vajadzīga, kuģojot satiksmes sadales sistēmās un citos kuģošanas ceļos vai to tuvumā;

17.4. papildu darba slodzi, kas saistīta ar kuģa funkcijām, tiešajām ekspluatācijas prasībām un paredzamajiem manevriem;

17.5. visu to apkalpes locekļu fizisko gatavību veikt attiecīgos pienākumus, kuri vajadzības gadījumā tiek norīkoti sardzes sastāvā;

17.6. kuģa virsnieku un apkalpes kompetences pazīšanu un uzticību viņu kompetencei;

17.7. katra navigācijas sardzes virsnieka pieredzi un to, kā šis virsnieks pārzina kuģa aprīkojumu, procedūras un manevrēšanas spēju;

17.8. darbības, kas konkrētā laikā tiek veiktas uz kuģa, tostarp darbības, kas saistītas ar radiosakariem, un iespēju vajadzības gadījumā uz komandtiltiņu nekavējoties izsaukt palīdzību;

17.9. komandtiltiņa aprīkojuma un vadības ierīču, tostarp trauksmes izziņošanas sistēmu, ekspluatācijas stāvokli;

17.10. stūres un dzenskrūves vadību un kuģa manevrēšanas īpašības;

17.11. kuģa izmērus un redzes lauku no kuģa vadīšanas vietas;

17.12. komandtiltiņa konfigurāciju un to, cik daudz šāda konfigurācija var kavēt sardzes loceklim atklāt ar redzi vai dzirdi kādus notikumus ārpus kuģa;

17.13. visus pārējos Organizācijas pieņemtos standartus, procedūras vai norādījumus attiecībā uz sardzes organizēšanu un gatavību sardzei.

Sardzes organizācija

18. Nosakot sardzes sastāvu uz komandtiltiņa, kurā var iekļaut atbilstoši kvalificētus ierindas jūrniekus, cita starpā jāņem vērā šādi apstākļi:

18.1. komandtiltiņu nekad nedrīkst atstāt bez uzraudzības;

18.2. meteoroloģiskie apstākļi, redzamība un diennakts gaišais un tumšais laiks;

18.3. tādu navigācijas briesmu tuvums, kuru dēļ sardzes virsniekam var nākties veikt papildu navigācijas pienākumus;

18.4. tādu navigācijas līdzekļu izmantošana un tehniskais stāvoklis kā, piemēram, radiolokators vai elektroniskās pozicionēšanas ierīces un jebkurš cits aprīkojums, kas ietekmē kuģa drošu kuģošanu;

18.5. vai kuģis ir aprīkots ar autopilotu;

18.6. vai ir jāveic radiosakaru pienākumi;

18.7. uz komandtiltiņa atrodas bezapkalpes mašīntelpas vadības sistēmas, brīdinājuma signalizācijas un indikatori; to lietošanas procedūras un ierobežojumi un

18.8. jebkādas neparastas vajadzības, kas navigācijas sardzei var rasties īpašu ekspluatācijas apstākļu dēļ.

Sardzes pārņemšana

19. Navigācijas sardzes virsnieks nenodot sardzi viņu nomainošajam virsniekam, ja ir iemesls uzskatīt, ka nomainošais virsnieks nav spējīgs efektīvi veikt sardzes pienākumus, un šādā gadījumā par to jāpaziņo kapteinim.

20. Nomainošais virsnieks pārliecinās, ka nomainošās sardzes locekļi ir pilnībā spējīgi veikt savus pienākumus, jo īpaši attiecībā uz viņu pielāgošanos nakts redzamībai. Nomainošie virsnieki nepārņem sardzi, kamēr viņu redze nav pilnībā pielāgojusies apgaismojumam.

21. Pirms sardzes pārņemšanas nomainošie virsnieki pārliecinās par aprēķināto vai īsto kuģa atrašanās vietu, paredzētā ceļa, kursa un ātruma ievērošanu, pārbauda bezapkalpes mašīntelpas sistēmas vadības stāvokli, ja tāda ir, un ņem vērā visus sardzes laikā paredzamos navigācijas šķēršļus.

22. Nomainošie virsnieki personīgi pārliecinās par:

22.1. pastāvīgajiem rīkojumiem (standing orders) sardzes pildīšanai un citiem īpašiem norādījumiem attiecībā uz kuģa vadīšanu;

22.2. kuģa atrašanās vietu, kursu, ātrumu un iegrimi;

22.3. dominējošajām un paredzamajām plūdmaiņām, straumēm, meteoroloģiskajiem apstākļiem, redzamību un šo apstākļu ietekmi uz kursu un ātrumu;

22.4. procedūrām galveno dzinēju lietošanai, lai manevrētu, ja galvenie dzinēji tiek vadīti no komandtiltiņa;

22.5. kuģošanas situāciju, tostarp arī par:

22.5.1. visa tā navigācijas un drošības aprīkojuma tehnisko stāvokli, ko izmanto vai var izmantot sardzes laikā;

22.5.2. žirokompasu un magnētisko kompasu labojumiem;

22.5.3. redzeslaukā esošo kuģu vai tādu kuģu klātbūtni un kustību, par kuriem zināms, ka tie atrodas apkārtnē;

22.5.4. apstākļiem un briesmām, ar kurām varētu sastapties sardzes laikā, un

22.5.5. sānsveres, galsveres, ūdens blīvuma un pakaļgala iegrimes iespējamo ietekmi uz zemķīļa rezervi.

23. Ja sardzes maiņas laikā notiek manevrs vai jebkāda cita darbība, lai izvairītos no briesmām, navigācijas sardzes virsnieka nomaiņa jāatliek līdz brīdim, kad attiecīgās darbības ir pabeigtas.

Navigācijas sardzes pildīšana

24. Navigācijas sardzes virsnieks:

24.1. pilda sardzi uz komandtiltiņa;

24.2. nekādos apstākļos nepamet komandtiltiņu, pirms nav pienācīgi nomainīts;

24.3. turpina būt atbildīgs par kuģa drošu kuģošanu, pat ja uz komandtiltiņa atrodas kapteinis, līdz viņu speciāli informē, ka šo atbildību uzņemas kapteinis, un to ir sapratušas abas personas.

25. Sardzes pildīšanas laikā, lai nodrošinātu, ka kuģis seko plānotajam kursam, pietiekami bieži jāpārbauda kuģa kurss, atrašanās vieta un ātrums, izmantojot jebkādus pieejamos nepieciešamos navigācijas līdzekļus.

26. Navigācijas sardzes virsniekam pilnībā jāpārzina visa uz kuģa esošā drošības un navigācijas aprīkojuma atrašanās vieta un darbība un jāzina un jāņem vērā šāda aprīkojuma ekspluatācijas ierobežojumi.

27. Navigācijas sardzes virsniekam neuzdod un viņš neuzņemas nekādus pienākumus, kas varētu traucēt kuģa drošai kuģošanai.

28. Izmantojot radiolokatoru, navigācijas sardzes virsnieks ņem vērā nepieciešamību vienmēr ievērot noteikumus par radiolokatora lietošanu, kuri iekļauti spēkā esošajos Starptautiskajos Kuģu sadursmju novēršanas noteikumos.

29. Nepieciešamības gadījumā navigācijas sardzes virsnieks nevilcinās izmantot stūri, dzinējus un skaņas signalizācijas ierīces. Tomēr, ja iespējams, par paredzētajām dzinēja apgriezienu izmaiņām vai bezapkalpes mašīntelpas vadības sistēmu faktisku izmantošanu uz komandtiltiņa jāziņo iepriekš saskaņā ar piemērojamām procedūrām.

30. Navigācijas sardzes virsniekiem jāzina sava kuģa manevrēšanas īpašības, tostarp tā apstāšanās attālumi, un viņiem jāņem vērā, ka citiem kuģiem var būt atšķirīgas manevrēšanas īpašības.

31. Sardzes laikā pienācīgi jāreģistrē ar kuģa navigāciju saistītās kustības un darbības.

32. Ir sevišķi svarīgi, lai navigācijas sardzes virsnieks nodrošinātu, ka tiek veikta pienācīga novērošana. Kuģī ar atsevišķu karšu telpu navigācijas sardzes virsnieks var, ja tas ir nepieciešams, tajā uz īsu brīdi ieiet, lai veiktu vajadzīgos navigācijas pienākumus, bet viņam vispirms jānodrošina, ka tas ir droši un ka tiek veikta pienācīga novērošana.

33. Kuģa navigācijas aprīkojuma darbības pārbaudes jūrā veic tik bieži, cik iespējams, un atbilstoši apstākļiem, jo īpaši tad, kad gaidāmi bīstami apstākļi, kas var ietekmēt kuģošanas drošību. Kad vien tas ir vajadzīgs, šīs pārbaudes reģistrē. Šādas pārbaudes veic arī pirms ienākšanas ostā un pirms iziešanas no tās.

34. Navigācijas sardzes virsnieks veic regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka:

34.1. persona, kas stūrē kuģi, vai autopilots ievēro pareizo kursu;

34.2. galvenā kompasa labojums tiek noteikts vismaz reizi sardzes laikā un, ja iespējams, pēc katras nozīmīgākas kursa maiņas; žirokompass un galvenais magnētiskais kompass tiek regulāri salīdzināti, un repīteri tiek sinhronizēti ar to galveno kompasu;

34.3. autopilots tiek manuāli pārbaudīts vismaz reizi sardzes laikā;

34.4. navigācijas un signalizācijas ugunis un cits navigācijas aprīkojums darbojas pareizi;

34.5. radioiekārtas darbojas pareizi saskaņā ar šīs iedaļas 86. punktu, un

34.6. bezapkalpes mašīntelpas vadības sistēmas, trauksmes sistēmas un rādītāji darbojas pareizi.

35. Navigācijas sardzes virsnieks ņem vērā nepieciešamību vienmēr ievērot 1974. gada Starptautiskās Konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS konvencijas) spēkā esošās prasības.^* Navigācijas sardzes virsnieks ņem vērā:

35.1. nepieciešamību laikus izsaukt kādu personu kuģa stūrēšanai un pāriet uz manuālo stūres vadību, lai visas iespējami bīstamās situācijas varētu atrisināt drošā veidā,

35.2. ka tad, ja kuģi vada autopilots, ir ārkārtīgi bīstami ļaut situācijai attīstīties tiktāl, ka navigācijas sardzes virsniekam nav pieejama palīdzība un ir jāpārtrauc nepārtraukta novērošana, lai veiktu avārijas pasākumus.

36. Navigācijas sardzes virsniekam pilnībā jāpārzina visu kuģa elektronisko navigācijas līdzekļu lietošana, tostarp to iespējas un ierobežojumi, un, kad nepieciešams, jāizmanto katrs no šiem līdzekļiem, un jāņem vērā, ka eholote ir vērtīgs navigācijas līdzeklis.

37. Navigācijas sardzes virsniekam jāizmanto radiolokators ikreiz, kad pasliktinās redzamība vai gaidāma tās pasliktināšanās, kā arī vienmēr kuģojot intensīvas satiksmes rajonos, pienācīgi ņemot vērā tā iespēju robežas.

38. Navigācijas sardzes virsniekam jānodrošina, lai izmantotās attāluma skalas tiktu mainītas pietiekami bieži, lai atstarotais signāls tiktu atklāts pēc iespējas ātrāk. Jāņem vērā, ka signāls no nelieliem objektiem vai objektiem ar sliktu atstarošanas spēju var netiktu uztverts.

39. Vienmēr, kad tiek lietots radiolokators, navigācijas sardzes virsnieks izvēlas atbilstošu attāluma skalu un uzmanīgi vēro ekrānu, un nodrošina, ka laikus tiek uzsākta mērķu kursu noteikšana (plotting) vai to kustības sistemātiskā analīze.

40. Navigācijas sardzes virsnieks kuģa kapteinim nekavējoties ziņo:

40.1. ja pasliktinās redzamība vai ja ir paredzams, ka tā pasliktināsies;

40.2. ja satiksmes apstākļi vai citu kuģu kustība rada bažas;

40.3. ja rodas grūtības saglabāt kursu;

40.4. ja paredzētajā laikā nevar saskatīt zemi, navigācijas zīmi vai iegūt dziļuma mērījumu;

40.5. ja negaidīti kļūst redzama zeme, navigācijas zīme vai mainās dziļuma mērījums;

40.6. ja salūst dzinēji, piedziņas iekārtas tālvadības sistēma, stūres mehānisms vai kāda būtiska navigācijas iekārta, trauksmes sistēma vai rādītājs;

40.7. radioiekārtu darbības traucējumu gadījumā;

40.8. vētrainā laikā - ja pastāv iespēja, ka meteoroloģisko apstākļu dēļ varētu rasties kādi bojājumi;

40.9. ja kuģis sastopas ar kādiem draudiem kuģošanai, piemēram, ar ledu vai pamestu kuģi;

40.10. jebkurā citā avārijas situācijā vai, ja rodas jebkādas šaubas.

41. Neņemot vērā prasību iepriekšminētajos apstākļos nekavējoties ziņot kuģa kapteinim, navigācijas sardzes virsniekam turklāt ir nevilcinoties jāveic tūlītēji pasākumi kuģa drošībai, ja apstākļi to prasa.

42. Navigācijas sardzes virsnieks sardzes personālam sniedz visus vajadzīgos norādījumus un informāciju, kas nodrošina drošas sardzes pildīšanu, tostarp pienācīgu novērošanu.

^* Sk. SOLAS konvencijas V/24., V/25. un V/26. noteikumu.

Sardzes pildīšana dažādos apstākļos un dažādos rajonos

Skaidrs laiks

43. Navigācijas sardzes virsniekam bieži un precīzi jānosaka kompasa peilējums kuģiem, kas tuvojas, lai laikus atklātu sadursmes risku, un jāņem vērā, ka šāds risks dažreiz var pastāvēt pat tad, ja var novērot ievērojamas peilējuma izmaiņas, jo īpaši gadījumos, kad kuģis tuvojas ļoti lielam kuģim vai velkoņa sastāvam vai ļoti tuvu pietuvojas kādam citam kuģim. Navigācijas sardzes virsniekam ir arī laikus jāveic pietiekami pasākumi saskaņā ar spēkā esošajiem 1972. gada Starptautisko Kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem un pēc tam jāpārbauda, vai šiem pasākumiem ir vēlamais rezultāts.

44. Skaidrā laikā, kad vien iespējams, navigācijas sardzes virsniekam jāpraktizējas radiolokatora lietošanā.

Ierobežota redzamība

45. Ierobežotas redzamības apstākļos vai tad, ja tāda ir gaidāma, navigācijas sardzes virsnieka galvenais pienākums ir pildīt grozīto 1972. gada Starptautisko Kuģu sadursmju novēršanas noteikumu attiecīgās prasības, jo īpaši attiecībā uz miglas signālu atskaņošanu, kustību ar drošu ātrumu un dzinēju gatavību tūlītējiem manevriem. Turklāt navigācijas sardzes virsnieks:

45.1. informē kuģa kapteini;

45.2. norīko novērotāju;

45.3. uzstāda gaitas ugunis;

45.4. ieslēdz un izmanto radiolokatoru.

Diennakts tumšajā laikā

46. Kapteinis un navigācijas sardzes virsnieks, organizējot novērošanu, pienācīgi ņem vērā komandtiltiņa aprīkojumu un lietošanai pieejamos navigācijas līdzekļus un to ierobežojumus, kā arī pieņemtās procedūras un drošības pasākumus.

Piekrastes ūdeņi un intensīvas satiksmes rajoni

47. Jāizmanto vislielākā mēroga karte, kura uz kuģa pieejama konkrētajam rajonam un kurā izdarītas korekcijas atbilstoši jaunākajai pieejamajai informācijai. Ar biežiem starplaikiem jānosaka atrašanās vieta, izmantojot vairāk nekā vienu metodi, kad vien apstākļi to ļauj. Izmantojot ECDIS, lieto atbilstoša koda (mēroga) elektroniskās navigācijas kartes un kuģa atrašanās vietu pārbauda ar atbilstošiem starplaikiem, izmantojot alternatīvus atrašanās vietas noteikšanas līdzekļus.

48. Navigācijas sardzes virsnieks nepārprotami nosaka visas atbilstošās navigācijas zīmes.

Kuģošana ar loci uz kuģa

49. Tas, ka uz kuģa atrodas locis un pilda savus pienākumus, kuģa kapteini vai navigācijas sardzes virsnieku neatbrīvo no to pienākumiem un atbildības par kuģa drošību. Kapteinim un locim ir jāapmainās ar informāciju attiecībā uz navigācijas procedūrām, vietējiem apstākļiem un kuģa īpašībām. Kapteinis un/vai navigācijas sardzes virsnieks cieši sadarbojas ar loci un rūpīgi seko kuģa atrašanās vietai un kustībai.

50. Ja pastāv šaubas par loča darbībām vai nodomiem, navigācijas sardzes virsniekam jāprasa locim paskaidrojumi un, ja joprojām ir šaubas, nekavējoties jāziņo kapteinim, un pirms kapteiņa ierašanās jāveic visi vajadzīgie pasākumi.

Noenkurots kuģis

51. Ja kapteinis uzskata, ka tas ir nepieciešams, uz noenkurota kuģa tiek nodrošināta nepārtraukta navigācijas sardze. Stāvot uz enkura, navigācijas sardzes virsnieks:

51.1. cik ātri iespējams, nosaka un atzīmē kuģa atrašanās vietu attiecīgā kartē;

51.2. ja atļauj apstākļi, ar pietiekami biežiem starplaikiem pārbauda, vai kuģis joprojām ir droši noenkurots, nosakot stacionāru navigācijas zīmju vai viegli identificējamu krasta objektu peilējumu;

51.3. nodrošina, lai tiktu saglabāta pienācīga novērošana;

51.4. nodrošina, lai periodiski tiktu veiktas kuģa pārbaudes apgaitas;

51.5. novēro meteoroloģiskos un plūdmaiņu apstākļus un jūras stāvokli;

51.6. ziņo kapteinim un veic visus vajadzīgos pasākumus, ja kuģis velk enkuru;

51.7. nodrošina, lai galveno dzinēju un citu mehānismu gatavība atbilstu kapteiņa norādījumiem;

51.8. ziņo kapteinim, ja pasliktinās redzamība;

51.9. nodrošina, lai kuģis uzstādītu atbilstošas ugunis un izliktu zīmes un lai atskaņotu atbilstošus skaņas signālus saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem;

51.10. veic pasākumus, lai aizsargātu vidi no kuģa piesārņojuma, un pilda piemērojamos piesārņojuma novēršanas noteikumus.

4-2. daļa. Principi, kas jāievēro, pildot mašīntelpas sardzi

52. Termins "mašīntelpas sardze", kas lietots šīs iedaļas 4-2., 5-2. un 5-4. daļā, nozīmē vai nu personu vai personu grupu, kas veido sardzes komandu, vai arī virsnieka atbildības laikposmu, kurā šī virsnieka fiziska klātbūtne mašīntelpā var būt vai nebūt vajadzīga.

53. "Sardzes mehāniķis" ir vecākā mehāniķa pārstāvis, un uz viņu pastāvīgi gulstas galvenā atbildība par drošu un efektīvu to mehānismu darbību un uzturēšanu, kas ietekmē kuģa drošību, un viņš ir atbildīgs par visu to mehānismu un aprīkojuma apskati, ekspluatāciju un pārbaudi - ja tas nepieciešamas -, par ko atbild mašīntelpas sardze.

Sardzes organizēšana

54. Mašīntelpas sardzes sastāvam vienmēr jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu visu to mehānismu drošu darbību, kuri ietekmē kuģa darbību, gan automātiskā, gan manuālā režīmā, un jāatbilst dominējošajiem apstākļiem un nosacījumiem.

55. Nosakot mašīntelpas sardzes sastāvu, kurā var iekļaut atbilstoši kvalificētus ierindas jūrniekus, cita starpā jāņem vērā šādi kritēriji:

55.1. kuģa tips un mehānismu veids un stāvoklis;

55.2. visu to mehānismu pienācīga nepārtraukta uzraudzība, kuri ietekmē kuģa drošu darbību;

55.3. visi īpašie darbības režīmi, kurus nosaka tādi faktori kā meteoroloģiskie apstākļi, ledus, piesārņots ūdens, sekls ūdens, avārijas situācija, bojājumu novēršana vai piesārņojuma mazināšana;

55.4. mašīntelpas sardzes personāla kvalifikācija un pieredze;

55.5. cilvēku dzīvības, kuģa, kravas un ostas drošība un vides aizsardzība;

55.6. starptautisko, valsts un vietējo noteikumu ievērošana un

55.7. kuģa normālas ekspluatācijas uzturēšana.

Sardzes pārņemšana

56. Sardzes mehāniķis nenodod sardzi viņu nomainošajam virsniekam, ja ir iemesls uzskatīt, ka pēdējais nav spējīgs efektīvi veikt sardzes pienākumus, un šādā gadījumā par to ziņo vecākajam mehāniķim.

57. Nomainošais sardzes mehāniķis pārliecinās, ka nomainošās mašīntelpas sardzes locekļi ir pilnībā spējīgi efektīvi veikt savus pienākumus.

58. Pirms mašīntelpas sardzes pārņemšanas nomainošie virsnieki pārliecinās vismaz par:

58.1. vecākā mehāniķa pastāvīgajiem rīkojumiem (standing orders) sardzes pildīšanai un citiem īpašiem norādījumiem attiecībā uz kuģa sistēmu un mehānismu ekspluatāciju;

58.2. visu to darbu veidu, kas jāveic mehānismiem un sistēmām, šajos darbos iesaistīto personālu un iespējamo bīstamību;

58.3. ūdens vai nosēdumu līmeni un, kur piemērojams, stāvokli satecēs, balasta tankos, nostādināšanas tankos, rezerves tankos, saldūdens tvertnēs, notekūdeņu tvertnēs un visām īpašajām prasībām to satura izmantošanai vai novadīšanai;

58.4. degvielas līmeni un stāvokli rezerves tankos, degvielas nostādināšanas tankā, degvielas patēriņa tankos un citos degvielas uzglabāšanas tankos;

58.5. visām īpašām prasībām attiecībā uz sanitārās sistēmas atkritumu apstrādāšanu;

58.6. dažādu galveno un palīgsistēmu, tostarp elektroenerģijas sadales sistēmas, stāvokli un darbības režīmu;

58.7. kontroles un vadības paneļa aprīkojuma stāvokli, ja tāds ir, un par manuālās vadības iekārtām;

58.8. katlu automātiskās vadības sistēmu stāvokli un darbības režīmu, ja tādas ir, piemēram, liesmu nodzīšanas aizsardzības un kontroles sistēmas, katlu darbības ierobežošanas vadības sistēmas, degvielas sadegšanas vadības sistēmas, degvielas padeves vadības sistēmas, un cita ar tvaika katlu darbību saistīta aprīkojuma stāvokli un darbības režīmu;

58.9. visiem iespējami nelabvēlīgiem apstākļiem, kas rodas nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu, ledus, piesārņota vai sekla ūdens dēļ;

58.10. visiem speciālajiem darbības režīmiem, kuri nepieciešami aprīkojuma darbības traucējumu vai nelabvēlīgu kuģa ekspluatācijas apstākļu dēļ;

58.11. mašīntelpas ierindas jūrnieku ziņojumiem attiecībā uz viņiem uzdotajiem uzdevumiem;

58.12. ugunsdzēsības ierīču pieejamību;

58.13. mašīntelpas žurnāla aizpildīšanas stāvokli.

Mašīntelpas sardzes pildīšana

59. Sardzes mehāniķis nodrošina, lai tiktu ievērota sardzes pildīšanas kārtība un lai ierindas jūrnieki, ja tādi ir iekļauti mašīntelpas sardzes sastāvā, viņa vadībā palīdzētu droši un efektīvi ekspluatēt galveno piedziņas iekārtu un palīgmehānismus.

60. Sardzes mehāniķis turpina būt atbildīgs par darbu mašīntelpā, pat ja tajā atrodas vecākais mehāniķis, līdz viņu speciāli informē, ka šo atbildību uzņemas vecākais mehāniķis, un tas ir savstarpēji saprasts.

61. Visiem mašīntelpas sardzes locekļiem jāzina savi sardzes pildīšanas pienākumi. Turklāt visiem sardzes locekļiem par savu kuģi jāzina:

61.1. atbilstošo iekšējo sakaru sistēmu lietošana;

61.2. evakuācijas ceļi no mašīntelpām;

61.3. mašīntelpas brīdinājuma signalizācijas sistēmas un jāspēj atšķirt dažādi signāli, jo īpaši ugunsdzēsības vielas padošanas trauksmes signāls, un

61.4. ugunsdzēšanas aprīkojuma un bojājumu novēršanas (damage control) aprīkojuma skaits, atrašanās vieta un veidi mašīntelpās, kā arī to lietošana un dažādi piesardzības pasākumi, kas jāievēro.

62. Jāpievērš uzmanība visiem mehānismiem, kuri nedarbojas pareizi, par kuriem var paredzēt, ka radīsies darbības traucējumi, vai kuriem nepieciešama īpaša apkope, kā arī visiem jau veiktajiem pasākumiem. Ja vajadzīgs, jāizstrādā turpmākas rīcības plāni.

63. Kad mašīntelpas ir ar apkalpi, sardzes mehāniķim vienmēr jābūt gatavam vadīt galveno piedziņas iekārtu atbilstoši nepieciešamībai mainīt virzienu vai ātrumu.

64. Kad mašīntelpas ir periodiskā stāvoklī bez apkalpes, norīkotajam sardzes mehāniķim jābūt pastāvīgā gatavībā un pēc izsaukuma nekavējoties ierasties mašīntelpās.

65. Nekavējoties jāizpilda visas komandtiltiņa komandas. Jāreģistrē galveno piedziņas iekārtu kustības virziena vai apgriezienu izmaiņas, izņemot gadījumus, kad Administrācija ir noteikusi, ka konkrētā kuģa izmēru vai īpašību dēļ šāda reģistrēšana nav lietderīga. Sardzes mehāniķim jānodrošina, lai galvenās piedziņas iekārtas vadība, kad tā ir manuālā darbības režīmā, tiek nepārtraukti uzraudzīta "gatavības" vai manevrēšanas stāvoklī.

66. Pienācīga uzmanība jāpievērš visu mehānismu, tostarp mehānisko, elektrisko, elektronisko, hidraulisko un pneimatisko sistēmu, to vadības iekārtu un ar tām saistītā drošības aprīkojuma, visu dzīvojamo telpu sadzīves aprīkojuma sistēmu, nepārtrauktai tehniskajai apkopei un uzturēšanai, kā arī krājumu un rezerves daļu izlietojuma reģistrēšanai.

67. Vecākajam mehāniķim jānodrošina, lai sardzes mehāniķis tiktu informēts par visiem profilaktiskās apkopes, bojājumu novēršanas (damage control) vai remonta pasākumiem, kas jāveic mašīntelpas sardzes laikā. Sardzes mehāniķis ir atbildīgs par visu to mehānismu izolēšanu, atslēgšanu un regulēšanu, par kuriem ir atbildīga mašīntelpas sardze un kuriem jāveic noteikti darbi, un reģistrē visus veiktos darbus.

68. Kad mašīntelpa ir "gatavības" stāvoklī, sardzes mehāniķim jānodrošina, lai visi mehānismi un aprīkojums, ko var izmantot manevru veikšanai, būtu tūlītējas gatavības stāvoklī un lai stūres mehānismam un citiem patērētājiem būtu pieejama atbilstoša jaudas rezerve.

69. Sardzes mehāniķim neuzdod un viņš neuzņemas nekādus pienākumus, kas varētu traucēt viņa pienākumiem attiecībā uz galvenās piedziņas sistēmas un palīgiekārtu uzraudzību. Viņam nepārtraukti jāuzrauga galvenā piedziņas iekārta un palīgsistēmas, līdz viņu pienācīgi nomaina, un periodiski jāpārbauda tā pārziņā esošie mehānismi. Viņam arī jānodrošina, lai tiktu veikta atbilstoša mašīntelpas un stūres mašīnas telpas apgaita ar mērķi atklāt iekārtu darbības traucējumus vai salūšanu un par to ziņot, kā arī veikt vai vadīt kārtējo regulēšanu, nepieciešamo apkopi un citus vajadzīgos uzdevumus.

70. Sardzes mehāniķim ir jāprasa, lai visi pārējie mašīntelpas sardzes locekļi viņu informētu par iespējami bīstamiem apstākļiem, kas var kaitēt mehānismiem vai apdraudēt dzīvību vai kuģa drošību.

71. Sardzes mehāniķim jānodrošina mašīntelpas sardzes locekļu uzraudzība un jāparedz aizstājēji gadījumiem, kad kāds mašīntelpas sardzes loceklis nespēj pildīt savus pienākumus. Mašīntelpas sardze nedrīkst atstāt mašīntelpu bez uzraudzības, nenodrošinot mašīntelpas mehānismu vai droseļvārstu manuālu vadību.

72. Sardzes mehāniķim jāveic vajadzīgie pasākumi, lai ierobežotu sekas bojājumiem, ko izraisījusi aprīkojuma salūšana, ugunsgrēks, applūšana, pārrāvums, sadursme, uzskriešana uz sēkļa vai cits cēlonis.

73. Pirms sardzes nodošanas sardzes mehāniķim jānodrošina, lai būtu atbilstoši reģistrēti visi notikumi saistībā ar galvenajiem un palīgmehānismiem, kas radušies mašīntelpas sardzes laikā.

74. Sardzes mehāniķis sadarbojas ar visiem mehāniķiem, kas atbildīgi par apkopes un tehniskās uzturēšanas darbiem profilaktiskās apkopes, bojājumu novēršanas (damage control) vai remonta laikā. Tas ietver arī šādus pasākumus:

74.1. to mehānismu izolēšanu un atslēgšanu, kuriem jāveic darbi;

74.2. joprojām darbojošos iekārtu regulēšanu, lai tehniskās apkopes laikā tās pienācīgi un droši darbotos

74.3. informācijas reģistrēšanu mašīntelpas žurnālā vai citā atbilstošā dokumentā nomainošo virsnieku uzmanībai un reģistrācijas nolūkā, norādot iekārtas, kurām veikti darbi, un darbos iesaistītās personas, kā arī veiktos drošības pasākumus un personas, kas šos pasākumus veikušas;

74.4. saremontēto mehānismu vai aprīkojuma pārbaudi un ieviešanu darbībā.

75. Sardzes mehāniķim jānodrošina, lai visi mašīntelpas ierindas jūrnieki, kuri veic tehniskās apkopes darbus, automātiskā aprīkojuma atteices gadījumā būtu pieejami, lai palīdzētu manuāli vadīt mehānismus.

76. Sardzes mehāniķim jāņem vērā, ka ātruma izmaiņas mehānismu darbības traucējumu dēļ vai vadāmības zaudēšana var apdraudēt kuģa drošību un dzīvību uz jūras. Komandtiltiņu nekavējoties jāinformē par ugunsgrēku un par tādām tūlīt veicamām darbībām mašīntelpās, kuru dēļ var samazināties kuģa ātrums, rasties tieši draudi stūres mašīnas darbībai, apstāties kuģa piedziņas sistēma vai rasties elektroenerģijas ģenerēšanas izmaiņas vai līdzīgi draudi drošībai. Ja iespējams, komandtiltiņš jāinformē pirms šādu izmaiņu notikšanas, lai tā rīcībā būtu maksimāli ilgs laiks veikt visus pasākumus, lai nepieļautu iespējamu jūras negadījumu.

77. Sardzes mehāniķis vecākajam mehāniķim nekavējoties ziņo:

77.1. ja rodas dzinēja bojājums vai darbības traucējumi, kas var apdraudēt kuģa drošu ekspluatāciju;

77.2. ja rodas tādi darbības traucējumi, kas varētu izraisīt piedziņas iekārtas, palīgmehānismu vai kontroles un vadības sistēmu bojājumus vai salūšanu;

77.3. par visām avārijas situācijām vai par to, ka viņam ir šaubas attiecībā uz pieņemamajiem lēmumiem vai veicamajiem pasākumiem.

78. Neņemot vērā prasību iepriekšminētajos apstākļos ziņot vecākajam mehāniķim, sardzes mehāniķim ir nevilcinoties jāveic tūlītēji pasākumi kuģa, tā mehānismu un apkalpes drošībai, ja apstākļi to prasa.

79. Sardzes mehāniķis sardzes personālam sniedz visus vajadzīgos norādījumus un informāciju, kas nodrošinās drošas mašīntelpas sardzes pildīšanu. Kārtējā mehānismu apkope, ko veic kā vienreizēju uzdevumu, pildot drošu sardzi, ir pastāvīgās sardzes sastāvdaļa. Sardzes mehāniķim un vecākajam mehāniķim sīki jāpārzina visi remonta un tehniskās apkopes darbi, kas saistīti ar elektrisko, mehānisko, hidraulisko, pneimatisko vai attiecīgo elektronisko aprīkojumu uz kuģa. Šos remontdarbus reģistrē.

Mašīntelpas sardzes pildīšana dažādos apstākļos un dažādos rajonos

Ierobežota redzamība

80. Sardzes mehāniķim jānodrošina, lai skaņas signāliem būtu pieejams pastāvīgs gaisa vai tvaika spiediens un lai vienmēr nekavējoties tiktu izpildītas komandtiltiņa komandas attiecībā uz ātruma vai virziena izmaiņām, un turklāt lai manevros izmantotie palīgmehānismi būtu pilnīgā gatavībā.

Piekrastes ūdeņi un intensīvas satiksmes rajoni

81. Sardzes mehāniķim jānodrošina, lai visus mehānismus, ko izmanto kuģa manevrēšanai, varētu tūlīt pārslēgt uz manuālo darbības režīmu, tiklīdz tiek paziņots, ka kuģis atrodas intensīvas satiksmes ūdeņos. Sardzes mehāniķim arī jānodrošina, lai stūrēšanai un citām manevrēšanas vajadzībām būtu pieejama pietiekama jaudas rezerve. Avārijas stūrēšanas iekārtai un citam palīgaprīkojumam jābūt gatavam tūlītējai izmantošanai.

Noenkurots kuģis

82. Kuģim atrodoties neaizsargātā enkurvietā, vecākais mehāniķis apspriežas ar kapteini par to, vai saglabāt tādu pašu mašīntelpas sardzi kā gaitā vai ne.

83. Kad kuģis ir noenkurojies atklātā reidā vai atrodas citos faktiskos "jūras" apstākļos, sardzes mehāniķim jānodrošina, lai:

83.1. tiktu nodrošināta efektīva mašīntelpas sardze;

83.2. tiktu periodiski pārbaudīti visi izmantojamie vai "gatavības" stāvoklī esošie mehānismi;

83.3. galvenie un palīgmehānismi tiktu uzturēti gatavības stāvoklī saskaņā ar komandtiltiņa komandām;

83.4. tiktu veikti pasākumi vides aizsardzībai no kuģa radītā piesārņojuma un tiktu ievēroti visi piemērojamie piesārņojuma novēršanas noteikumi;

83.5. būtu gatavībā visas sistēmas, ko izmanto bojājumu novēršanai un ugunsdzēšanai.

4-3. daļa. Principi, kas jāievēro, pildot radiosardzi

Vispārējie noteikumi

84. Administrācijām jāpievērš kompāniju, kuģu kapteiņu un radiosardzes personāla uzmanība šādiem principiem, kas jāievēro, lai, kuģim atrodoties jūrā, nodrošinātu drošu radiosardzi. Piemērojot šo Kodeksu, jāņem vērā Radionoteikumi.

Sardzes organizēšana

85. Nosakot radiosardzes organizāciju, katra jūras kuģa kapteinim:

85.1. jānodrošina, lai radiosardze tiktu pildīta saskaņā ar Radionoteikumu un SOLAS konvencijas attiecīgajām prasībām;

85.2. jānodrošina, lai galvenos pienākumus saistībā ar radiosardzes pildīšanu nelabvēlīgi neietekmētu tādu radiosakaru izmantošana, kas nav saistīti ar kuģa drošu kustību un kuģošanas drošību, un

85.3. jāņem vērā uz kuģa uzstādītās radioiekārtas un to ekspluatācijas stāvoklis.

Radiosardzes pildīšana

86. Radiosakaru operatoram, kas pilda radiosardzes pienākumus, ir:

86.1. jānodrošina, lai sardze tiktu pildīta Radionoteikumos un SOLAS konvencijā norādītajās frekvencēs, un

86.2. sardzes laikā regulāri jāpārbauda radioiekārtu darbība un to enerģijas avotus un jāziņo kapteinim par visām ievērotajām šā aprīkojuma atteicēm.

87. Jāpilda Radionoteikumu un SOLAS konvencijas prasības par radiotelegrāfa vai radio žurnāla uzturēšanu atkarībā no gadījuma.

88. Pierakstu uzturēšana par radiosakariem saskaņā ar Radionoteikumu un SOLAS konvencijas prasībām ir radiosakaru operatora pienākums, un uz viņu gulstas galvenā atbildība par radiosakariem briesmu situācijās. Jāreģistrē šādi notikumi, norādot laiku, kad tie notikuši:

88.1. briesmu, steidzamības un drošības radiosakaru kopsavilkums;

88.2. svarīgi notikumi saistībā ar radiosakaru dienestu;

88.3. attiecīgā gadījumā - kuģa atrašanās vietu vismaz vienreiz dienā un

88.4. radioiekārtu stāvokļa, tostarp arī to enerģijas avotu stāvokļa, kopsavilkums.

89. Pieraksti par radiosakariem jāglabā briesmu situācijas sakaru norises vietā, un tiem jābūt pieejamiem:

89.1. kapteiņa pārbaudei;

89.2. pārbaudei, ko veic Administrācijas pilnvarota amatpersona un atbilstoši pilnvarots virsnieks, kas veic kontroli saskaņā ar Konvencijas X pantu.

5. DAĻA. SARDZES PILDĪŠANA OSTĀ

Visu sardzes veidu pildīšanas principi

Vispārējie noteikumi

90. Uz ikviena droši pietauvota vai noenkurota kuģa ostas parastajos apstākļos kuģa kapteinis organizē atbilstošu un efektīvu sardzi, lai saglabātu drošību. Īpašiem kuģu piedziņas sistēmu vai palīgmehānismu veidiem un kuģiem, kas pārvadā bīstamus, riskantus, toksiskus vai viegli uzliesmojošus materiālus vai citus īpašus kravu veidus, var būt nepieciešamas īpašas prasības.

Sardzes organizācija

91. Klāja sardzes organizācijai, kad kuģis atrodas ostā, jābūt tādai, lai vienmēr:

91.1. nodrošinātu dzīvības, kuģa, ostas un vides drošību un visu ar kravas operācijām saistīto mehānismu drošu ekspluatāciju;

91.2. ievērotu starptautiskos, valsts un vietējos noteikumus;

91.3. uzturētu kārtību un normālu kuģa procesu norisi.

92. Kuģa kapteinim klāja sardzes sastāvs un ilgumus jānosaka atkarībā no pietauvošanās apstākļiem, kuģa tipa un pienākumu veida.

93. Ja kapteinis uzskata, ka tas ir vajadzīgs, par atbildīgo par klāja sardzi norīko kvalificētu virsnieku.

94. Vajadzīgajam aprīkojumam jābūt izvietotam tā, lai nodrošinātu efektīvu sardzes pildīšanu.

95. Vecākajam mehāniķim, apspriežoties ar kapteini, jānodrošina, lai mašīntelpas sardzes organizācija ļautu saglabāt drošu mašīntelpas sardzi, atrodoties ostā. Nosakot mašīntelpas sardzes sastāvu, kurā var iekļaut atbilstošus mašīntelpas ierindas jūrniekus, cita starpā jāņem vērā šādi kritēriji:

95.1. uz visiem kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW vai lielāku vienmēr jābūt sardzes mehāniķim;

95.2. uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, kas ir mazāka par 3000 kW, pēc kapteiņa ieskatiem un apspriežoties ar vecāko mehāniķi, var nebūt sardzes mehāniķa, un

95.3. virsniekiem, kamēr tie ir atbildīgi par mašīntelpas sardzi, neuzdod un viņi neuzņemas nekādus pienākumus, kas varētu traucētu viņu pienākumiem attiecībā uz kuģa mehānismu uzraudzību.

Sardzes pārņemšana

96. Klāja sardzes virsnieks vai sardzes mehāniķis nenodod sardzi viņu nomainošajam virsniekam, ja ir iemesls uzskatīt, ka pēdējais nav spējīgs efektīvi veikt sardzes pienākumus, un šādā gadījumā par to jāpaziņo attiecīgi kapteinim vai vecākajam mehāniķim. Nomainošais klāja virsnieks vai sardzes mehāniķis pārliecinās, ka nomainošās sardzes locekļi ir pilnībā spējīgi efektīvi veikt savus pienākumus.

97. Ja klāja vai mašīntelpas sardzes pārņemšanas laikā tiek veikta svarīga operācija, to pabeidz nomaināmais virsnieks, izņemot gadījumus, ja kapteinis vai vecākais mehāniķis dod citādus norādījumus.

5-1. daļa. Klāja sardzes pārņemšana

98. Pirms klāja sardzes pārņemšanas klāja sardzes virsnieks informē nomainošo virsnieku par:

98.1. ūdens dziļumu piestātnē, kuģa iegrimi, paisuma un bēguma līmeni un laiku; tauvošanās galu stāvokli, enkuru izvietojumu un izlaistās enkurķēdes garumu; galveno dzinēju stāvokli un to gatavību avārijas lietošanai;

98.2. visiem darbiem, kas veicami uz kuģa; iekrautās vai atlikušās kravas veidu, daudzumu un izvietojumu un par visiem atlikumiem uz kuģa pēc tā izkraušanas;

98.3. ūdens līmeni satecēs un balasta tankos;

98.4. atskaņotajiem signāliem vai iedegtajām ugunīm;

98.5. to apkalpes locekļu skaitu, kuriem jāatrodas uz kuģa, un citu personu klātbūtni uz kuģa;

98.6. ugunsdzēsības ierīču stāvokli;

98.7. visiem īpašajiem ostas noteikumiem;

98.8. kapteiņa norādījumiem sardzes pildīšanai un speciālām pavēlēm;

98.9. sakaru līnijām, kas pieejamas saziņai starp kuģi un krasta personālu, tostarp ostas pārvaldei, gadījumā, ja rodas avārijas situācija vai nepieciešama palīdzība;

98.10. visiem citiem apstākļiem, kas ir svarīgi kuģa, tā apkalpes vai kravas drošībai, vai vides aizsardzībai no piesārņojuma, un

98.11. procedūrām, lai attiecīgajām iestādēm paziņotu par vides piesārņojumu, kas radies kuģa darbību rezultātā.

99. Nomainošajiem virsniekiem pirms klāja sardzes pārņemšanas jāpārliecinās, ka:

99.1. pietauvošanās gali un enkurķēde ir pienācīgi nostiprināti;

99.2. tiek atskaņoti atbilstoši signāli un iedegtas atbilstošas ugunis;

99.3. tiek pildīti drošības pasākumi un ievēroti ugunsdzēsības noteikumi;

99.4. viņi ir informēti par to, kāda veida riskantas vai bīstamas kravas tiek iekrautas vai izkrautas, un par atbilstošajiem pasākumiem, kas veicami noplūdes vai ugunsgrēka gadījumā, un

99.5. nekādi ārēji apstākļi neapdraud kuģi un tas neapdraud citus.

5-2. daļa. Mašīntelpas sardzes pārņemšana

100. Pirms mašīntelpas sardzes pārņemšanas sardzes mehāniķis informē nomainošo virsnieku par:

100.1. dienas pastāvīgajiem rīkojumiem (standing orders) sardzes pildīšanai, visām speciālajām pavēlēm attiecībā uz kuģa operācijām, tehniskās apkopes funkcijām un kuģa mehānismu vai vadības sistēmu remontdarbiem;

100.2. visu to darbu veidu, ko veic kuģa mehānismiem un sistēmām, iesaistīto personālu un iespējamo bīstamību;

100.3. ūdens vai nosēdumu līmeni un, kur piemērojams, stāvokli satecēs, balasta tankos, nostādināšanas tankos, rezerves tankos, saldūdens tankos, notekūdeņu tvertnēs un visām īpašajām prasībām to satura izmantošanai vai novadīšanai;

100.4. visām īpašām prasībām attiecībā uz sanitārās sistēmas atkritumu apstrādāšanu;

100.5. pārnēsājamo ugunsdzēšanas iekārtu, stacionāro ugunsdzēšanas sistēmu un uguns atklāšanas sistēmu stāvokli un gatavību;

100.6. pilnvarotajām personām, kas uz kuģa veic remontdarbus, vietu, kur tās strādā, un remonta uzdevumiem, kā arī par citām pilnvarotām personām uz kuģa un nepieciešamajiem apkalpes locekļiem;

100.7. visiem ostas noteikumiem attiecībā uz kuģa notekūdeņiem, ugunsdzēsības prasībām un kuģa gatavību, jo īpaši iespējamos sliktos meteoroloģiskajos apstākļos;

100.8. sakaru līnijām, kas pieejamas saziņai starp kuģi un krasta personālu, tostarp ostas pārvaldēm, gadījumā, ja rodas avārijas situācija vai nepieciešama palīdzība;

100.9. visiem citiem apstākļiem, kas ir svarīgi kuģa, tā apkalpes vai kravas drošībai vai vides aizsardzībai no piesārņojuma, un

100.10. procedūrām, lai attiecīgajām iestādēm paziņotu par vides piesārņojumu, kas radies mašīntelpu operāciju rezultātā.

101. Nomainošie virsnieki pirms mašīntelpas sardzes pārņemšanas pārliecinās, ka nomainītais virsnieks viņus ir pilnībā informējis par iepriekšminētajiem jautājumiem, un viņiem ir:

101.1. jāzina esošie un iespējamie enerģijas, siltuma un gaismas avoti un to sadalījums;

101.2. jāzina par kuģa degvielas, smērvielu un visa veida ūdens krājumu pieejamību un stāvokli un

101.3. jābūt gataviem, cik iespējams, sagatavot kuģi un tā mehānismus gatavības vai avārijas situācijas stāvoklim atkarībā no gadījuma.

5-3. daļa. Klāja sardzes pildīšana

102. Klāja sardzes virsniekam:

102.1. ar atbilstošiem starplaikiem jāveic kuģa apgaitas;

102.2. jāpievērš īpaša uzmanība:

102.2.1. trapu, enkurķēdes un tauvu stāvoklim un stiprinājumiem, jo īpaši, mainoties plūdmaiņām un piestātnēs ar ievērojamu paisumu un bēgumu, nepieciešamības gadījumā veicot pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie ir normālā darba kārtībā;

102.2.2. iegrimei, zemķīļa rezervei un kuģa vispārējam stāvoklim, lai novērstu bīstamu sānsveri vai galsveri kravas vai balasta operāciju laikā;

102.2.3. meteoroloģiskajiem apstākļiem un jūras stāvoklim;

102.2.4. visu drošības un ugunsdrošības noteikumu ievērošanai;

102.2.5. ūdens līmenim satecēs un tankos;

102.2.6. visām personām uz kuģa un viņu atrašanās vietām, jo īpaši attālās vai noslēgtās telpās, un

102.2.7. atkarībā no gadījuma - atskaņotajiem signāliem un izliktajām ugunīm;

102.3. sliktos meteoroloģiskajos apstākļos vai tad, ja saņemts vētras brīdinājums, jāveic vajadzīgie pasākumi, lai aizsargātu kuģi, personas uz kuģa un kravu;

102.4. jāveic visi piesardzības pasākumi, lai novērstu kuģa radītu vides piesārņojumu;

102.5. avārijas situācijā, kas apdraud kuģa drošību, jāizziņo trauksme, jāinformē kapteinis, jāveic visi iespējamie aizsargpasākumi, lai nepieļautu kaitējumu kuģim, kravai un uz kuģa esošajām personām, un nepieciešamības gadījumā jālūdz palīdzība krasta dienestiem vai blakus esošajiem kuģiem;

102.6. jāzina kuģa noturības stāvoklis, lai ugunsgrēka gadījumā krasta ugunsdzēsējus varētu informēt par aptuveno ūdens daudzumu, ko iespējams iesūknēt kuģī, to neapdraudot;

102.7. jāsniedz palīdzība briesmās esošiem kuģiem vai personām;

102.8. jāveic vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu negadījumus vai bojājumus, iedarbinot dzenskrūves, un

102.9. atbilstošā žurnālā reģistrē visus svarīgos notikumus, kas attiecas uz kuģi.

5-4. daļa. Mašīntelpas sardzes pildīšana

103. Sardzes mehāniķim īpaša uzmanība jāpievērš:

103.1. tam, lai tiktu pildītas visas pavēles, īpašas darba procedūras un noteikumi attiecībā uz bīstamiem apstākļiem un to novēršanu visās savas atbildības jomās;

103.2. kontroles mērsistēmām un vadības sistēmām, visu enerģijas avotu uzraudzībai, ekspluatācijā esošajiem elementiem un sistēmām;

103.3. paņēmieniem, metodēm un procedūrām, kas vajadzīgi, lai nepieļautu vietējo varas institūciju noteikto piesārņojuma novēršanas noteikumu pārkāpšanu, un

103.4. sateču stāvoklim.

104. Sardzes mehāniķiem:

104.1. avārijas situācijās jāizziņo trauksme, ja viņi uzskata, ka tas ir nepieciešams, un jāveic visi iespējamie pasākumi, lai novērstu kaitējumu kuģim, personām uz kuģa un kravai;

104.2. jāzina klāja virsnieku vajadzības attiecībā uz aprīkojumu, kas nepieciešams kravas iekraušanai vai izkraušanai, un papildu vajadzības attiecībā uz balasta un citām kuģa noturības vadības sistēmām;

104.3. jāveic biežas pārbaudes apgaitas, lai noteiktu iespējamos aprīkojuma darbības traucējumus vai atteices, un jāveic tūlītēji pasākumi to novēršanai, lai nodrošinātu kuģa, kravas operāciju, ostas un vides drošību;

104.4. jānodrošina, lai viņu atbildības jomā tiktu veikti vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu negadījumus vai bojājumus dažādām elektriskām, elektroniskām, hidrauliskām, pneimatiskām vai mehāniskām kuģa sistēmām;

104.5. jānodrošina, lai tiktu atbilstoši reģistrēti visi svarīgie notikumi, kas attiecas uz kuģa iekārtu darbību, regulēšanu vai remontu.

5-5. daļa. Sardze ostā uz kuģiem, kuri pārvadā bīstamas kravas

Vispārējie noteikumi

105. Katram tāda kuģa kapteinim, kas pārvadā bīstamas, tostarp sprādzienbīstamas, uzliesmojošas, toksiskas, veselību apdraudošas vai vidi piesārņojošas, kravas, jānodrošina, lai tiktu veikta droša sardze. Uz kuģiem, kas pārvadā bīstamas beramkravas, vienam vai vairākiem atbilstoši kvalificētiem virsniekiem un vajadzības gadījumā arī ierindas jūrniekiem jābūt pastāvīgā gatavībā pildīt šādu sardzi, pat ja kuģis ir droši pietauvots vai noenkurots ostā.

106. Uz kuģiem, kas pārvadā cita veida bīstamas kravas, kas nav beramkravas, kapteinim pilnībā jāņem vērā bīstamās kravas veids, daudzums, iepakojums un izvietojums un visi īpašie apstākļi uz kuģa, jūrā un krastā.

5-6. daļa. Kravas sardze

107. Virsniekiem, kas ir atbildīgi par kravas operāciju plānošanu un norisi, jānodrošina, lai šīs operācijas tiktu veiktas drošā veidā, samazinot specifiskos riskus, tostarp gadījumā, ja operācijās piedalās personas, kas nav kuģa apkalpes locekļi.

________________________