Darbības ar dokumentu
Ministru kabineta noteikumi Nr.99
Rīgā 2013.gada 19.februārī (prot. Nr.10 21.§)
Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību"
Izdoti saskaņā
ar Darba likuma 40.panta septīto daļu un
Valsts statistikas likuma 7.1 pantu
Izdarīt Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 84., 148., 200.nr.; 2011, 118.nr.; 2012, 4., 125.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 4.1.apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.1. darba tiesiskajās attiecībās un dienesta attiecībās (izņemot valsts drošības iestādes), personas profesijas (aroda, amata, specialitātes) nosaukumu norādot atbilstoši klasifikatoram;".
2. Izteikt 4.7.apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.7. izglītības programmu satura izstrādei kā pamatdokumentus izmantojot profesiju standartus;".
3. 1.pielikumā "Profesiju klasifikators":
3.1. papildināt I nodaļas "Pirmā pamatgrupa "VADĪTĀJI"" 133 mazās grupas "INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJAS TEHNOLOĢIJU JOMAS VADĪTĀJI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "pārstāvēt struktūrvienību citās struktūrvienībās vai uzņēmumos" ar vārdiem "izstrādāt informācijas drošības pārvaldības sistēmas arhitektūru; izstrādāt informācijas drošības pārvaldības īstermiņa un ilgtermiņa plānus un nodrošināt to īstenošanas un ieviešanas uzraudzību; veikt valsts informācijas sistēmu drošības pārvaldības funkcijas, īstenojot valsts informācijas sistēmu drošības pārvaldību saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē valsts informācijas sistēmu jomu; vadīt un konsultēt darbiniekus, kuri iesaistīti drošības pārvaldībā; nodrošināt drošības pārvaldības sistēmas atbilstību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī nozares starptautiskajiem normatīvajiem aktiem";
3.2. papildināt I nodaļas "Pirmā pamatgrupa "VADĪTĀJI"" 1330 atsevišķās grupas "INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJAS TEHNOLOĢIJU JOMAS VADĪTĀJI" profesiju uzskaitījumu aiz 1330 08 profesijas ar šādu profesiju:
"1330 09 Informācijas drošības VADĪTĀJS";
3.3. papildināt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2141 atsevišķās grupas "RŪPNIECĪBAS UN RAŽOŠANAS INŽENIERI" profesiju uzskaitījumu aiz 2141 25 profesijas ar šādu profesiju:
"2141 26 KOLORISTS";
3.4. papildināt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2144 atsevišķās grupas "MEHĀNIKAS INŽENIERI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "izstrādāt siltumenerģijas ražošanas, sadales un pārvades sistēmas un sniegt konsultācijas" ar vārdiem "izvēlēties, projektēt un uzstādīt siltumenerģijas ražošanas, sadales un izmantošanas uzņēmuma siltumenerģētiskās un siltumtehniskās iekārtas (termoelektrostacijas un katlu mājas, katlu agregātus, rūpnieciskas krāsnis, žāvētavas, siltummaiņas, individuālos siltummezglus, siltumtrases, tvertnes, kompresorus, saldētavas); veikt un uzraudzīt tehnoloģiskos mērījumus un procesu automātisko vadību; sastādīt siltuma bilances; noteikt kaitīgo izmešu daudzumu, kurināmā sastāvu un patēriņu; vadīt siltumenerģētisko objektu montāžu, pārbūvi, modernizācijas un pārbaudes darbus; izstrādāt siltumenerģētisko un siltumtehnisko projektu tehniski ekonomiskos pamatojumus un dokumentāciju; izstrādāt siltumenerģētisko iekārtu ekspluatācijas, apkopes un remontdarbu izmaksu tāmes; izvērtēt nozares projektu īstenošanas ietekmi uz vidi un sabiedrību";
3.5. izteikt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2144 atsevišķās grupas "MEHĀNIKAS INŽENIERI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
"2144 43 Siltumenerģijas un siltumtehnikas INŽENIERIS - (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 1.69.apakšnodaļā)";
3.6. papildināt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2153 atsevišķās grupas "TELEKOMUNIKĀCIJU INŽENIERI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "dzinēju un iekārtu apkalpošanu un remontu" ar vārdiem "montēt un kopēt dažādus videomateriālus; sekot videoaparatūras, kuru izmanto montāžā, tehniskajam stāvoklim atbilstoši prasībām; veikt montāžas videoaparatūras sīko tehnisko apkopi; reģistrēt montēto un kopēto materiālu uzskaites žurnālā; pārraudzīt audiovizuālā materiāla kvalitāti";
3.7. papildināt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2153 atsevišķās grupas "TELEKOMUNIKĀCIJU INŽENIERI" profesiju uzskaitījumu aiz 2153 10 profesijas ar šādu profesiju:
"2153 11 VideoINŽENIERIS";
3.8. izteikt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2264 atsevišķās grupas "FIZIOTERAPEITI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
"2264 02 FIZIOTERAPEITS - (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 1.70.apakšnodaļā)";
3.9. izteikt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2269 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI VESELĪBAS APRŪPES JOMAS VECĀKIE SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
"2269 06 PODOLOGS - (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 2.35.apakšnodaļā)";
3.10. izteikt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2529 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI DATU BĀZU UN TĪKLU VECĀKIE SPECIĀLISTI" apraksta sadaļu šādā redakcijā:
"Šīs atsevišķās grupas vecākie speciālisti vada informācijas tehnoloģiju pakalpojumu pārvaldības procesus un sniedz konsultācijas, īsteno informācijas sistēmu drošības pārvaldības plāna ieviešanu, administrē bankomāta tīklus un interneta bankas, izstrādā un uztur plānojuma ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS).";
3.11. aizstāt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2529 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI DATU BĀZU UN TĪKLU VECĀKIE SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļā vārdus "organizēt un vadīt valsts informācijas sistēmas drošības pasākumu īstenošanu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības" ar vārdiem "ieviest informācijas sistēmu drošības pārvaldības plānu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības";
3.12. svītrot II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2529 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI DATU BĀZU UN TĪKLU VECĀKIE SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļā vārdus "veikt valsts informācijas sistēmu drošības pārvaldnieka pienākumus, organizējot un vadot drošības pasākumu īstenošanu saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē valsts informācijas sistēmu jomu";
3.13. izteikt II nodaļas "Otrā pamatgrupa "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2529 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI DATU BĀZU UN TĪKLU VECĀKIE SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
"2529 07 Informācijas sistēmas drošības SPECIĀLISTS";
3.14. izteikt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3119 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI FIZIKAS UN INŽENIERZINĀTŅU SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
"3119 42 Pārtikas kvalitātes SPECIĀLISTS - (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 2.36.apakšnodaļā)";
3.15. papildināt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3152 atsevišķās grupas "KUĢU VADĪTĀJI UN LOČI" profesiju uzskaitījumu aiz 3152 27 profesijas ar šādu profesiju:
"3152 28 Kuģa VADĪTĀJS uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā";
3.16. izteikt III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3251 atsevišķās grupas "ZOBĀRSTU ASISTENTI UN PALĪGI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
"3251 02 Zobu HIGIĒNISTS - (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 2.37.apakšnodaļā)";
3.17. izteikt IV nodaļas "Ceturtā pamatgrupa "KALPOTĀJI"" 4211 atsevišķās grupas "BANKAS KASIERI UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU DARBINIEKI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
"4211 12 Bankas INKASENTS";
3.18. papildināt IV nodaļas "Ceturtā pamatgrupa "KALPOTĀJI"" 4323 atsevišķās grupas "TRANSPORTA UZSKAITES DARBINIEKI" apraksta sadaļu aiz vārdiem "citās valsts vai pašvaldības institūcijās" ar vārdiem "pieņem un uzskaita kokmateriālus un citu kravu";
3.19. papildināt IV nodaļas "Ceturtā pamatgrupa "KALPOTĀJI"" 4323 atsevišķās grupas "TRANSPORTA UZSKAITES DARBINIEKI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "veikt visas transporta kustības (tai skaitā kravas pārvadājumu) uzskaiti un koordinēšanu" ar vārdiem "pieņemt un uzskaitīt kokmateriālus; veikt kokmateriālu kontroli; organizēt kokmateriālu nosūtīšanas darbus";
3.20. papildināt V nodaļas "Piektā pamatgrupa "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5414 atsevišķās grupas "APSARGI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "pavadīt inkasāciju" ar vārdiem "veikt klienta skaidras naudas, algu, avansu un deponentu saņemšanu un nogādāšanu uz/no bankām vai banku nodaļām Latvijas teritorijā; nogādāt maiņas naudu tirdzniecības vietās, nogādāt kases atlikumu bankās vai banku nodaļās; pārvadāt dokumentus un citu vērtīgu kravu; veikt naudas apstrādi un citus pakalpojumus";
3.21. papildināt V nodaļas "Piektā pamatgrupa "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5414 atsevišķās grupas "APSARGI" profesiju uzskaitījumu aiz 5414 22 profesijas ar šādām profesijām:
"5414 23 INKASENTS
5414 24 Inkasācijas DISPEČERS
5414 25 Inkasācijas dienesta VADĪTĀJS
5414 26 Inkasācijas dienesta VADĪTĀJA VIETNIEKS";
3.22. papildināt VII nodaļas "Septītā pamatgrupa "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7412 atsevišķās grupas "ELEKTROIEKĀRTU MEHĀNIĶI UN APKALPOTĀJI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "elektriskās un elektroniskās iekārtas" ar vārdiem "(piemēram, kases aparātus, sistēmas, alkometrus un citus kontroles aparātus un mēriekārtas)";
3.23. papildināt VIII nodaļas "Astotā pamatgrupa "IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI"" 8153 atsevišķās grupas "ŠUJMAŠĪNU OPERATORI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "kas paredzētas apģērbu" ar vārdiem "veļas un korsešu izstrādājumu";
3.24. papildināt VIII nodaļas "Astotā pamatgrupa "IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI"" 8153 atsevišķās grupas "ŠUJMAŠĪNU OPERATORI" profesiju uzskaitījumu aiz 8153 02 profesijas ar šādu profesiju:
"8153 03 Veļas un korsešu šūšanas OPERATORS";
3.25. papildināt VIII nodaļas "Astotā pamatgrupa "IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI"" 8212 atsevišķās grupas "ELEKTRISKO UN ELEKTRONISKO IEKĀRTU UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "montēt elektroniskas un tamlīdzīgas iekārtas" ar vārdiem "uzstādīt apsardzes, ugunstrauksmes, videonovērošanas un piekļuves kontroles sistēmas";
3.26. papildināt VIII nodaļas "Astotā pamatgrupa "IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI" 8212 atsevišķās grupas "ELEKTRISKO UN ELEKTRONISKO IEKĀRTU UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI" profesiju uzskaitījumu aiz 8212 08 profesijas ar šādu profesiju:
"8212 09 Vājstrāvu sistēmu MONTIERIS";
3.27. papildināt VIII nodaļas "Astotā pamatgrupa "IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI"" 8341 atsevišķās grupas "LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS MAŠĪNU, MEHĀNISMU UN IEKĀRTU OPERATORI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "ceļu satiksmes un kustības drošības noteikumus" ar vārdiem "pārvadāt apaļos kokmateriālus un šķeldu, izmantojot kokvedēju automobili vai kokvedēja sastāvu, uzturot to tehniskā kārtībā; iekraut/izkraut kokmateriālus ar manipulatoru (kokvedēja automobiļa tehniskais aprīkojums kokmateriālu iekraušanai/izkraušanai) un aizvest kravu, uzskaitot pārvadāto sortimentu ar datoru un operatīvi nododot informāciju, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus";
3.28. izteikt VIII nodaļas "Astotā pamatgrupa "IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI"" 8341 atsevišķās grupas "LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS MAŠĪNU, MEHĀNISMU UN IEKĀRTU OPERATORI" profesiju uzskaitījumā kodam atbilstošas profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
"8341 04 Kokvedēja automobiļa VADĪTĀJS - (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.16.apakšnodaļā)";
3.29. papildināt IX nodaļas "Devītā pamatgrupa "VIENKĀRŠĀS PROFESIJAS"" 9321 atsevišķās grupas "IESAIŅOTĀJI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "iesaiņot ar rokām materiālus un produkciju kastēs, maisos, konteineros un citur" ar vārdiem "sagatavot neizlietotos komplektējošos izstrādājumus un iesaiņojuma materiālus atgriešanai noliktavā; sagatavot neatbilstošos izstrādājumus pārstrādei un novietot tos drupināšanas zonā; veikt preču uzskaiti un izvietošanu kontroles zonā (buferzonā) vai gatavo izstrādājumu noliktavā".
4. 2.pielikumā "Profesiju standarti":
4.1. papildināt nodaļas "Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem KOPSAVILKUMS" 1.punkta profesiju standartu uzskaitījumu aiz profesijas standarta "1.68. Horeogrāfa profesijas standarts" ar profesiju standartiem šādā redakcijā:
"1.69. Siltumenerģētikas un siltumtehnikas inženiera profesijas standarts
1.70. Fizioterapeita profesijas standarts";
4.2. papildināt nodaļas "Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem KOPSAVILKUMS" 2.punkta profesiju standartu uzskaitījumu aiz profesijas standarta "2.34. Sociālā aprūpētāja profesijas standarts" ar profesiju standartiem šādā redakcijā:
"2.35. Podologa profesijas standarts
2.36. Pārtikas kvalitātes speciālista profesijas standarts
2.37. Zobu higiēnista profesijas standarts";
4.3. papildināt nodaļas "Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem KOPSAVILKUMS" 4.punkta profesiju standartu uzskaitījumu aiz profesijas standarta "4.15. Datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu operatora profesijas standarts" ar profesijas standartu šādā redakcijā:
"4.16. Kokvedēja automobiļa vadītāja profesijas standarts";
4.4. papildināt sadaļu "I. Piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" aiz apakšnodaļas "1.68. Horeogrāfa profesijas standarts" ar apakšnodaļām "1.69. Siltumenerģētikas un siltumtehnikas inženiera profesijas standarts" un "1.70. Fizioterapeita profesijas standarts" šādā redakcijā:
"1.69. Siltumenerģētikas un siltumtehnikas inženiera profesijas standarts
1.69.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums - siltumenerģētikas un siltumtehnikas inženieris.
2. Profesijas kods - 2144 43.
1.69.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
- siltumenerģētikas un siltumtehnikas inženieris veic siltumenerģijas ražošanas, sadales un izmantošanas uzņēmuma siltumenerģētisko un siltumtehnisko iekārtu (termoelektrostaciju un katlu māju, katlu agregātu, rūpniecisko krāšņu, žāvētavu, siltummaiņu, individuālo siltummezglu, siltumtrašu, tvertņu, kompresoru, saldētavu) izvēli, projektēšanu, uzstādīšanu; veic un uzrauga tehnoloģiskos mērījumus un procesu automātisko vadību; sastāda siltuma bilances; nosaka kaitīgo izmešu daudzumu, kurināmā sastāvu un patēriņu; vada siltumenerģētisko objektu montāžu, pārbūvi, modernizācijas un pārbaudes darbus; izstrādā siltumenerģētisko un siltumtehnisko projektu tehniski ekonomiskos pamatojumus un dokumentāciju; izstrādā siltumenerģētisko iekārtu ekspluatācijas, apkopes un remontdarbu izmaksu tāmes; izvērtē nozares projektu īstenošanas ietekmi uz vidi un sabiedrību.
Siltumenerģētikas un siltumtehnikas inženieris strādā kā atbildīgais inženieris vai struktūrvienības vadītājs uzņēmumos, kuru darbība saistīta ar siltumenerģijas ražošanu, sadali, pārvadi un izmantošanu.
1.69.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences
1. Spēja pārzināt centralizēto siltumapgādes sistēmu, siltumtehnisko un siltumenerģētisko iekārtu uzbūvi, to fizikālos un tehniskos darbības principus, ekspluatācijas nosacījumus un drošības prasības.
2. Spēja veikt siltumtehnisko iekārtu un sistēmu izvēli, projektēšanu, uzstādīšanu, ekspluatāciju un regulēšanu.
3. Spēja organizēt un veikt siltumtehnisko iekārtu pārbaudes un uzraudzības darbības, piedalīties iekārtu un sistēmu tehniskās apkopes organizēšanā.
4. Spēja veicināt jaunu tehnoloģiju ieviešanu, patstāvīgi un sadarbībā ar projektētājiem un nozares zinātniekiem izstrādāt jaunas, optimizēt un pilnveidot esošās siltumtehniskās metodes, tehnoloģijas un sistēmas siltuma ģenerēšanai, sadalei, transportēšanai, izmantošanai un utilizācijai.
5. Spēja izvēlēties optimālos tehniskos un ekonomiskos risinājumus.
6. Spēja izvēlēties siltumtehniskajās iekārtās izmantojamos materiālus pēc to īpašībām, aprēķināt to daudzumu un patēriņu.
7. Spēja patstāvīgi strādāt ar darbam nepieciešamo programmnodrošinājumu profesionālā vai labā lietotāja līmenī siltumtehnisko, hidrodinamisko un aerodinamisko aprēķinu veikšanai un rasējumu izstrādei.
8. Spēja veikt tehnoloģisko iekārtu kalibrēšanu, verificēšanu un pārbaudi.
9. Spēja veikt siltumtehniskos, hidrauliskos un aerodinamiskos mērījumus.
10. Spēja izstrādāt attiecīgo siltumenerģētisko un siltumtehnisko projektu tehniski ekonomiskos pamatojumus un dokumentāciju.
11. Spēja sastādīt siltumenerģētisko iekārtu ekspluatācijas, apkopes un remontdarbu izmaksu tāmes.
12. Spēja pārzināt un pielietot bīstamo iekārtu (tvaika katlu, kurtuvju, ūdens sildkatlu un spiedtvertņu, siltumizmantojošo u.c. iekārtu) uzbūves, ekspluatācijas un drošības noteikumus.
13. Spēja saskaņot projektu dokumentāciju ar ieinteresētajām nevalstiskajām organizācijām un uzraugošajām institūcijām.
14. Spēja veikt un organizēt tehniskā palīgpersonāla apmācību, darboties profesionāļu komandā.
15. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību siltumenerģētikas un siltumtehnikas jomā.
16. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
17. Spēja izprast un izstrādāt attiecīgo siltumenerģētisko un siltumtehnisko iekārtu iepirkumu konkursu dokumentāciju.
18. Spēja ievērot vides aizsardzības prasības, izvērtēt nozares projektu īstenošanas ietekmi uz vidi un sabiedrību.
19. Spēja pārzināt un ievērot normatīvos aktus, valsts standartus un būvnormatīvus, kā arī siltumenerģētikas un siltumtehnikas nozari reglamentējošās Eiropas Savienības un starptautiskās tiesību normas.
20. Spēja apgūt jaunu pieredzi un inovatīvus risinājumus siltumenerģētikas un siltumtehnikas nozarē, pārredzēt siltumenerģētikas nozares attīstības perspektīvas.
21. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
22. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
23. Spēja vadīt un organizēt uzņēmuma struktūrvienības darbu, strādāt komandā, kā arī veikt darbu individuāli.
1.69.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes
1. Atrast, izvērtēt, atlasīt un lietot jaunāko tehnisko un zinātnisko literatūru un dokumentāciju.
2. Izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskā darba pieredzi savā un pakļautās darba grupas uzdevumu izpildē.
3. Veikt siltumenerģētisko iekārtu izvēli un projektēšanu, iekārtu izgatavošanas un ekspluatācijas uzraudzību.
4. Analizēt un vadīt centralizēto siltumapgādes sistēmu darbu.
5. Veikt iekārtu un siltumapgādes sistēmu testēšanas un pētnieciskos eksperimentus ar zinātnisku vērtību, prast apstrādāt iegūtos datus un tos pielietot praksē.
6. Veikt nepieciešamos mērījumus un darba režīmu izmēģinājumus siltumtehnisko iekārtu siltuma bilances sastādīšanai un lietderības koeficienta noteikšanai.
7. Izstrādāt rekomendācijas un metodes enerģētisko iekārtu lietderības koeficienta paaugstināšanai un kurināmā ekonomijai.
8. Prast efektīvi argumentēt lokālo, atjaunojamo energoresursu lietderību un tos izmantot siltumenerģētikā, vienlaikus nodrošinot minimālas siltumenerģijas izmaksas.
9. Novērtēt kurināmā veida piemērotību izvirzītajam mērķim un izmaksu pamatotību.
10. Ievērot noteikumus kurināmā un degvielas piegādē un uzglabāšanā, prognozēt kurināmā resursu piegādes termiņus un daudzumus.
11. Montēt un apkalpot siltumenerģētiskās un siltumtehniskās iekārtas.
12. Izvēlēties optimālos risinājumus izmantojamo materiālu, siltumnesēju, armatūras, automatizētās procesu vadības un signalizācijas sistēmu un siltumtehnisko mērījumu tehnisko līdzekļu iegādē un izmantošanā.
13. Izskaidrot un aprēķināt siltumfizikālos procesus siltumenerģētiskajās un siltumtehniskajās iekārtās.
14. Izvēlēties un analizēt siltumenerģētisko un siltumtehnisko iekārtu alternatīvos variantus un to tehniski ekonomiskos rādītājus.
15. Atrast vajadzīgās iekārtas katalogos un veikt to pasūtījumus atbilstoši nepieciešamajām siltuma slodzēm un siltumnesēju parametriem.
16. Strādāt komandā, argumentēt savu viedokli, risināt konfliktsituācijas.
17. Izmantot datortehnoloģijas visās darba stadijās (sākot no informācijas iegūšanas, siltumtehniskajiem aprēķiniem un projektēšanas līdz siltumenerģijas, materiālu un izmaksu uzskaitei), kā arī sagatavot lietišķo dokumentāciju.
18. Izvēlēties un analizēt aukstumiekārtu tipus un aukstuma aģentu īpašības, veikt saldēšanas iekārtu ciklu aprēķinus.
19. Pielietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
20. Sniegt pirmo medicīnisko palīdzību cietušajam, ievērot sanitāri higiēniskās prasības.
21. Izmantot praktiskajā darbā normatīvos aktus, valsts standartus un tehniskos noteikumus, kā arī siltumenerģētikas un siltumtehnikas nozari reglamentējošās Eiropas Savienības un starptautiskās tiesību normas.
22. Aprakstīt apkalpojamo enerģētisko iekārtu uzbūvi un darbības principus.
23. Novērtēt kurināmā veidus, šķirnes, kvalitāti un to izmantošanas iespējas.
24. Veikt siltumenerģijas un siltumnesēju patēriņa un citu parametru uzskaiti.
25. Izmantot siltumenerģētisko procesu automātiskās vadības ierīces.
26. Izvēlēties konstruktīvos un siltumizolācijas materiālus.
27. Novērtēt izmešu (SEG, pelni un izdedži, notekūdeņi) kaitīgumu un prast to samazināt, aprēķināt un komerciāli izmantot kaitīgo izmešu kvotas atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolam.
28. Ievērot deggāzes lietošanas noteikumus, orientēties gāzes degļu un šķidrā kurināmā degļu piedāvājumā un prast tos izvēlēties.
29. Aprēķināt, analizēt dažādu enerģijas veidu izmantošanas izmaksas.
30. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.
31. Pārvaldīt valsts valodu.
32. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
33. Ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības noteikumus.
34. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.
1.69.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. socioloģija un politikas zinātnes;
1.2. saskarsmes pamati;
1.3. ētikas principi;
1.4. tirgzinības;
1.5. loģistika;
1.6. tiesību pamati.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. ekonomika un komercdarbība;
2.2. grāmatvedība;
2.3. finanses;
2.4. inovāciju efektivitāte;
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. normatīvie akti siltumenerģētikas jomā;
3.2. augstākā matemātika;
3.3. fizika;
3.4. inženierķīmija;
3.5. tēlotājģeometrija un inženiergrafika;
3.6. datormācība, datorgrafikas pamati;
3.7. tehniskā termodinamika un siltumapmaiņas procesi;
3.8. teorētiskā mehānika un tehniskā mehānika;
3.9. plūsmu mehānika;
3.10. kurināmais, degšanas teorija, kurtuves un katli;
3.11. termiskās mašīnas;
3.12. siltumapgādes sistēmas;
3.13. elektrotehnikas pamati un elektropiedziņa;
3.14. termoelektrostacijas;
3.15. siltumizmantojošās iekārtas;
3.16. aukstumtehnika;
3.17. sūkņi, ventilatori un kompresori;
3.18. gāzes apgāde;
3.19. siltumtehniskie mērījumi un procesu automatizācija;
3.20. katlu ūdens ķīmiskā apstrāde un sagatavošana;
3.21. kvalitātes nodrošināšana un kontrole;
3.22. valsts valoda;
3.23. divas svešvalodas rakstos un mutvārdos vismaz tehniskās sarunvalodas līmenī, izpratne - jāprot brīvi tulkot ar profesiju saistīto tehnisko literatūru;
3.24. siltumtehnisko eksperimentu plānošana un datu apstrāde;
3.25. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;
3.26. projektu vadīšanas pamati;
3.27. darba tiesiskās attiecības;
3.28. civilā aizsardzība, pirmā palīdzība nelaimes gadījumos;
3.29. darba aizsardzība;
3.30. vides aizsardzība.
1.70. Fizioterapeita profesijas standarts
1.70.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums - fizioterapeits.
2. Profesijas kods - 2264 02.
1.70.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
- fizioterapeits veic darba pienākumus, izmantojot fizioterapijas tehnoloģijas; veic pacientu (klientu) fizioterapeitisko izmeklēšanu, funkcionālo traucējumu novērtēšanu un to novēršanu vai mazināšanu; veic veselību veicinošo, konsultatīvo, profilaktisko darbu sabiedrībā; piedalās zinātniski pētnieciskajos projektos un profesionālās izglītības īstenošanā, veicinot specialitātes attīstību; vada citus darbiniekus, organizē, piedalās vai vada multiprofesionālas rehabilitācijas komandas darbu; ir atbildīgs par pastāvīgu profesionālās kvalifikācijas uzturēšanu un paaugstināšanu savas profesionālās darbības laikā.
Fizioterapeits savu profesionālo darbību var veikt patstāvīgi vai multiprofesionālas rehabilitācijas komandas sastāvā ārstniecības iestādē, kas reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā, atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un nodrošina ārstniecības pakalpojumus, var strādāt kā individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona.
1.70.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences
1. Spēja izvēlēties un plānveidīgi pielietot zinātniski pamatotas, mērķtiecīgas un piemērotas fizioterapijas novērtēšanas metodes, balstoties uz profesionālajām zināšanām un prasmēm un apkopojot, analizējot un kritiski interpretējot atbilstošo informāciju par pacienta vajadzībām.
2. Spēja formulēt fizioterapeita atzinumu, analizējot un kritiski izvērtējot pieejamo atbilstošo informāciju un iegūtos izmeklēšanas rezultātus, sintezējot vispārējās un profesionālās zināšanas.
3. Spēja plānot un realizēt fizioterapijas ārstēšanas procesu, pamatojoties uz izvirzīto fizioterapeita atzinumu, sistemātiski kritiski izvērtējot dažādu fizioterapijas teoriju un Latvijas Republikā apstiprināto fizioterapijas ārstēšanas tehnoloģiju pielietošanas aktuālās iespējas.
4. Spēja ārstēšanas procesā kritiski novērtēt pielietoto metožu ietekmi un pacienta aktuālo stāvokli, pēc nepieciešamības mainīt terapijas metodes vai pārtraukt ārstēšanu.
5. Spēja plānot un veikt zinātniskus pētījumus fizioterapijas nozarē, ziņot par pētījumu rezultātiem, kā arī piedalīties zinātniski pētnieciskajos projektos.
6. Spēja fizioterapijas profesionālim sadarboties ar citiem veselības aprūpes profesionāļiem multiprofesionālās aprūpes formā.
7. Spēja sazināties ar pacientiem (klientiem) un viņu tuviniekiem, ievērojot profesionālās ētikas principus, respektējot un cienot pacientu (klientu) un viņu tuvinieku pārliecību, ticību un kultūru, informējot un izglītojot par nepieciešamību aktīvi līdzdarboties ārstēšanas procesā un uzņemties atbildību par veselību veicinošu dzīvesveidu.
8. Spēja fizioterapeita profesionālajā darbībā ievērot ētiskās, deontoloģijas un tiesību normas, profesionālo darbu balstot uz zinātnisku pieeju (uz pierādījumiem balstīta prakse), kritisku attieksmi un profesionālo mūžizglītību.
9. Spēja izveidot un administrēt fizioterapeita praksi, dokumentēt savu darbību, ievērojot dokumentu pārvaldības prasības.
10. Spēja ievērot pacienta tiesības un pienākumus, nodrošināt datu konfidencialitāti.
11. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
12. Spēja ievērot ar fizioterapeita darbību saistīto regulējošo normatīvo aktu prasības.
13. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
14. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
15. Spēja izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas dokumentācijai, izglītības turpināšanai, komunikācijai, informācijas apstrādei un izmantošanai saistībā ar fizioterapeita darbību.
1.70.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes
1. Prast ievākt anamnēzi, lai iegūtu informāciju no pacienta, un analizēt citu izmeklējumu rezultātus un slēdzienus.
2. Prast apkopot, analizēt un interpretēt atbilstošo informāciju par pacienta problēmu, vispārējo veselības stāvokli, pašreizējo ārstēšanu, lai varētu plānot turpmāko funkcionālo izmeklēšanu.
3. Izvēlēties un prast pielietot pacienta fiziskā funkcionālā stāvokļa izmeklēšanas metodes un kritiski interpretēt to rezultātus, ņemot vērā aktuālos ietekmējošos faktorus.
4. Prast izmeklēšanas procesā sekot līdzi pacienta veselības stāvoklim, lai nodrošinātu pacienta drošību un maksimāli novērstu iespējamos riskus.
5. Izvēlēties un prast pielietot pacienta aktivitāšu un dalības izvērtēšanas metodes, analizēt un kritiski interpretēt to rezultātus.
6. Prast analizēt dažādu faktoru (darba vietas, nodarbošanās, socioekonomiskās situācijas, kultūras, reliģijas) ietekmi uz identificētajām problēmām, analīzi veicot saskaņā ar Starptautisko funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikāciju.
7. Identificēt pacienta problēmas (funkcionālos ierobežojumus, aktivitāšu un dalības ierobežojumu), interpretēt sūdzību un identificēto problēmu savstarpējo saistību un to saistību ar struktūras bojājumu.
8. Formulēt fizioterapeita atzinumu un izvirzīt specifiskus, izmērāmus, pacientam pieņemamus, īstenojamus un laikā ierobežojamus fizioterapijas mērķus.
9. Plānot fizioterapijas ārstēšanas procesu, kas ietver atkārtotu pacienta novērtēšanu.
10. Īstenot fizioterapijas ārstēšanas procesu, pielietojot dažādas ārstēšanas metodes, kuru izvēle balstīta uz to efektivitāti (uz pierādījumiem balstītu), pieejamību, izmaksām, individuālo piemērotību un kuras ir pacientam pieņemamas.
11. Motivēt pacientu aktīvai līdzdalībai ārstēšanas procesā, kā arī veselību veicinošam dzīvesveidam.
12. Nodrošināt pacienta atkārtotu izvērtēšanu un fizioterapijas mērķu sasniegšanu ārstēšanas procesa laikā, ja nepieciešams, mainīt ārstēšanas metodes.
13. Fizioterapeita kompetences ietvaros atbilstoši ārstēšanas mērķiem izveidot pacientam (klientam) patstāvīgi veicamu un izvērtējamu rehabilitācijas programmu un apmācīt pacientu izpildīt šo programmu.
14. Sniegt pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību.
15. Prast pielietot fizioterapijas metožu īstenošanā nepieciešamās tehniskās iekārtas.
16. Profesionālās kompetences ietvaros konsultēt pacientu (klientu) par ergonomiskajiem aspektiem darba vietā un mājas vidē, rekomendēt korekcijas un profilakses pasākumu programmu.
17. Dokumentēt pacienta (klienta) izmeklēšanas datus, fizioterapeita atzinumu, terapijas mērķus un programmu, terapijas programmas norisi un atkārtotas izmeklēšanas datus, nodrošinot datu konfidencialitāti.
18. Strukturēti izklāstīt fizioterapeitiskās izmeklēšanas un interpretācijas rezultātus, ārstēšanas mērķus un plānu citiem pacienta veselības aprūpes procesā iesaistītajiem profesionāļiem, rehabilitācijas komandas locekļiem.
19. Prast iesaistīties kompleksu veselības aprūpes jautājumu un situāciju risināšanā.
20. Prast pacienta problēmas analīzes un klīniskās sintēzes procesā integrēt citu profesionāļu formulētus viedokļus, pielietojot komandas darbā balstītu lēmuma pieņemšanas stratēģiju.
21. Prast aktīvi klausīties un aktīvi iesaistīties komunikācijā, pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas ar pacientiem (klientiem), viņu tuviniekiem un veselības aprūpes profesionāļiem.
22. Prast argumentēt un pamatot savu profesionālo viedokli un idejas gan individuāli, gan auditorijas priekšā, izmantojot verbālās un neverbālās komunikācijas prasmes.
23. Izprast un izvērtēt viedokļu atšķirības un risināt konflikta situācijas, kas radušās profesionālo pienākumu veikšanas laikā.
24. Fizioterapeita kompetences ietvaros plānot, organizēt un vadīt dažādu veidu aktivitātes, kurās iesaistītas veselības aprūpes profesionāļu vai pacientu (klientu) grupas.
25. Veikt zinātniskos pētījumus fizioterapijas jomā.
26. Konsultēties ar kolēģiem un citiem veselības aprūpes darbiniekiem un ziņot viņiem par zinātniskās izpētes jautājumiem.
27. Kritiski izvērtēt zinātniskajās publikācijās pieejamos datus.
28. Lietot informācijas tehnoloģijas fizioterapeita profesionālās darbības veikšanai.
29. Administrēt fizioterapijas praksi.
30. Analizēt un izteikt priekšlikumus darba procesa pilnveidošanai savā darba vietā.
31. Veikt pašnovērtējumu un refleksiju par paša profesionālo darbību, izvērtēt savas profesionālās darbības kvalitāti un tās uzlabošanai nepieciešamos pasākumus.
32. Prast piemērot ar fizioterapeita darbību saistītos normatīvos aktus un dokumentēt savu profesionālo darbību, ievērojot dokumentu pārvaldības prasības.
33. Ievērot profesionālās ētikas principus un saskarsmes kultūru.
34. Pārvaldīt valsts valodu.
35. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
36. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
37. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.
38. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.
1.70.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. sociālā un profesionālā rehabilitācija;
1.2. filozofija;
1.3. vispārīgā psiholoģija.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. traumatoloģija un ortopēdija;
2.2. neiroloģija;
2.3. biomehānika;
2.4. pediatrija;
2.5. bioloģija;
2.6. internā medicīna;
2.7. medicīnas vēsture;
2.8. psihiatrija;
2.9. saskarsmes psiholoģija;
2.10. farmakoloģija;
2.11. ķirurģija;
2.12. gerontoloģija;
2.13. sievietes veselība;
2.14. profesionālās darbības tiesiskie pamati;
2.15. sabiedrības veselība un epidemioloģija;
2.16. ekonomika un komercdarbība;
2.17. sporta medicīna;
2.18. vispārējā rehabilitācija;
2.19. veselības sports;
2.20. uztura pamati;
2.21. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. cilvēka anatomija, fizioloģija;
3.2. patoloģiskā fizioloģija;
3.3. fizioterapijas teorētiskie pamati (motorā attīstība un motorā kontrole);
3.4. kinezioloģija;
3.5. fizioterapijā pielietojamās fiziskā funkcionālā stāvokļa izmeklēšanas metodes;
3.6. fizioterapijā pielietojamās pacienta vispārējā veselības stāvokļa un sociālās situācijas analīzes metodes;
3.7. fizioterapijā pielietojamās pacienta aktivitāšu un dalības izvērtēšanas metodes;
3.8. fizioterapijas izmeklēšanas rezultātu interpretācija, fizioterapeita slēdziena un terapijas mērķu formulēšana, fizioterapijas ārstēšanas plānošana;
3.9. fizioterapijā pielietojamās ārstēšanas metodes;
3.10. medicīnas terminoloģija;
3.11. sporta pedagoģija;
3.12. veselības aprūpes organizācijas un rehabilitācijas pamati;
3.13. profesionālā ētika;
3.14. funkcionālo spēju ierobežojumu novērtēšana un klasifikācija;
3.15. fizioterapijas integrācija kopējā ārstēšanas procesā un komandas darbs rehabilitācijā;
3.16. pirmā un neatliekamā medicīniskā palīdzība;
3.17. fizioterapija pediatrijā;
3.18. fizioterapija pie iekšķīgajām slimībām;
3.19. fizioterapija gerontoloģijā;
3.20. fizioterapija neiroloģijā;
3.21. fizioterapija ortopēdijā un traumatoloģijā;
3.22. fizioterapija veselības veicināšanā un profilaksē;
3.23. ergonomija;
3.24. pētījumu metodoloģija veselības aprūpē;
3.25. informācijas tehnoloģijas;
3.26. lietvedība;
3.27. darba aizsardzība;
3.28. darba tiesiskās attiecības;
3.29. vides aizsardzība;
3.30. valsts valoda;
3.31. divas svešvalodas saziņas līmenī.";
4.5. papildināt sadaļu "II. Ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" aiz apakšnodaļas "2.34. Sociālā aprūpētāja profesijas standarts" ar apakšnodaļām "2.35. Podologa profesijas standarts", "2.36. Pārtikas kvalitātes speciālista profesijas standarts" un "2.37. Zobu higiēnista profesijas standarts" šādā redakcijā:
"2.35. Podologa profesijas standarts
2.35.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums - podologs.
2. Profesijas kods - 2269 06.
2.35.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
- podologs (pēdu aprūpes speciālists) ir ārstniecības persona ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas veic pacientu ārstniecību un izglītošanu pēdas aprūpē; veic pacientu podoloģisko izmeklēšanu (pēdas kaulu locītavu sistēmas, asinsrites, jušanas, mīksto audu trofikas pārbaudi un bojājuma riska pakāpes novērtēšanu), pacienta kāju nagu, ādas un balsta kustību aparāta stāvokļa un konstitucionālo īpatnību novērtēšanu, pēdas aprūpi, profilakses darbu, galvenokārt strādājot ar paaugstināta riska grupas pacientiem; ir atbildīgs par savas profesionālās kvalifikācijas uzturēšanu un paaugstināšanu, nepārtraukti pilnveido savas zināšanas un prasmes, veicina savas profesijas attīstību.
Podologs savu profesionālo darbību veic patstāvīgi vai aprūpes komandas sastāvā ārstniecības iestādēs, var būt pašnodarbinātais vai individuālais komersants.
2.35.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences
1. Spēja veikt visu vecuma grupu pacientu pēdu izmeklēšanu, pēdu veselības stāvokļa izvērtēšanu, pēdu problēmu diagnosticēšanu.
2. Spēja veikt profesionālu pēdu aprūpi, izvēloties pēdu aprūpes metodes atbilstoši pacienta problēmām.
3. Spēja veikt nagu korekciju, ortoniksiju un nagu protezēšanu.
4. Spēja veikt diabētiskās pēdas pacienta aprūpi.
5. Spēja veikt vingrojumu kompleksu, pēdu masāžu un fizioprocedūras pēdām (kontrastvannas, parafīna aplikācijas).
6. Spēja sniegt pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību akūtās situācijās un hronisku slimību paasinājuma gadījumos.
7. Spēja pielietot profesionālas saskarsmes iemaņas, ievērojot profesionālās ētikas principus.
8. Spēja ievērot veselības aprūpes jomu regulējošo normatīvo aktu prasības.
9. Spēja nodrošināt par pacientu iegūtās informācijas konfidencialitāti.
10. Spēja apzināt un ievērot podologa profesionālo lomu un kompetences robežas pacientu veselības aprūpē.
11. Spēja novērtēt, radīt un uzturēt drošu darba vidi.
12. Spēja ievērot darba higiēnas, darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.
13. Spēja kritiski domāt un risināt problēmas fiziskas un psihoemocionālas slodzes apstākļos.
14. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
15. Spēja pielietot medicīniskās un informācijas tehnoloģijas pacientu aprūpes procesā.
16. Spēja pārvaldīt valsts valodu augstākajā līmenī un spēja sazināties vismaz divās svešvalodās.
17. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
18. Spēja izglītot veselības aprūpes speciālistus, ārstniecības atbalsta personas un sabiedrības locekļus par pēdu bojājumu profilaksi.
19. Spēja sadarboties ar citiem veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem un institūcijām.
20. Spēja darboties komandā un ievērot multidisciplinārās komandas darba principus.
21. Spēja pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes tālākizglītības procesā un uzturēt savu profesionālo kompetenci.
22. Spēja izmantot zināšanas komercdarbībā podoloģiskās prakses izveidošanā un uzturēšanā.
23. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.
2.35.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes
1. Pārzināt, izvēlēties un prast pielietot atbilstošas podoloģijas kabineta iekārtas, aprīkojumu, aparatūru, materiālus un palīgmateriālus.
2. Pielietot kāju nagiem un ādai atbilstošus profesionālos pēdu kopšanas līdzekļus un palīglīdzekļus.
3. Izvēlēties nagu struktūrai un kāju ādai atbilstošus instrumentus, materiālus, aparatūru un prast pamatot to pielietojumu.
4. Metodiski pareizi veikt kāju nagu un pēdu ādas ārstnieciskās procedūras, pielietojot atbilstošas pēdu aprūpes tehnoloģijas podologa darbā.
5. Izmantot roku, instrumentu, darba virsmu un telpu apstrādei attiecīgus mazgāšanas, dezinfekcijas un sterilizācijas līdzekļus.
6. Sastādīt pacienta anamnēzi (pašreizējo sūdzību, slimības anamnēzi, dzīves, sociālo un ģimenes anamnēzi).
7. Novērtēt pacienta atbildes reakciju uz esošajiem vai iespējamiem kāju pēdu veselības traucējumiem, kā arī novērtēt aprūpi, ārstēšanu vai izmeklēšanu.
8. Veikt izvirzīto aprūpes problēmu plānošanu un īstenot nepieciešamās darbības pēdu problēmu risināšanai.
9. Veikt nagu, ādas stāvokļa un to izmaiņu novērtēšanu kāju pēdām.
10. Noteikt kāju nagu struktūru un pēdu ādas tipu, noteikt ādas krāsas pārmaiņas slodzes laikā.
11. Pārbaudīt pacienta pulsu uz pēdas mugurējās artērijas un liela kaula mugurējās artērijas, kā arī prast izvērtēt segmentārās doplerogrāfijas (potītes/augšdelma indeksa) rādītājus.
12. Veikt pēdas spiediena sajūtas pārbaudi.
13. Veikt pēdas vibrācijas sajūtas pārbaudi.
14. Veikt virspusējās jušanas pārbaudi (pēdas pieskāriena sajūtas, temperatūras sajūtas un dūriena sajūtas pārbaudi).
15. Novērtēt pēdu deformācijas.
16. Noteikt pēdas spiediena izraisītus bojājumus (hiperkeratozes, tulznas, varžacis) un pēdas kustību spējas zudumu.
17. Veikt pēdas un apakšstilba čūlas veida identifikāciju (čūlas tipa noteikšana, čūlas lokalizācija un dziļums, infekcijas pazīmes).
18. Veikt brūču (čūlas) aprūpi pēdas un apakšstilba līmenī - brūces apkopšanu, skalošanu, nekrotisko audu likvidāciju.
19. Pielietot brūces dzīšanas posmam atbilstošus pārsējus un ārīgi lietojamus medikamentus pēdas un apakšstilba lokalizācijā pēc ķirurga norādījumiem.
20. Atslogot pēdas čūlu, izmantojot podoloģijā pielietojamos materiālus.
21. Veikt ieaugušu nagu korekciju, pielietojot korekcijas stangas, un pielietot kādu no ortoniksijas (skavu/plākšņu) vai nagu tamponēšanas metodēm.
22. Identificēt ādas slimības (parazitārās, mikotiskās, piodermijas, vīrusu dermatozes) un nagu slimības (mikotiskās, trofiskās, iedzimtās).
23. Veikt pasākumus pēdu mehāniskai atslogošanai - spiediena un berzes samazināšanai un deformācijas koriģēšanai ar neķirurģiskām metodēm, izveidojot individuālās ortozes (silikona masas, porolona, filca).
24. Veikt fizikālās medicīnas procedūras, pēdu vingrojumus un pēdu masāžu podologa kompetences ietvaros.
25. Veikt pacienta pašaprūpes līmeņa novērtēšanu.
26. Konsultēt pacientus par nagu un kāju pēdu ādas stāvokli un sniegt rekomendācijas par pēdu kopšanu.
27. Paaugstināt pacienta neatkarību, pielietojot pašaprūpi veicinošus pasākumus.
28. Sniegt pacientam informāciju par pārsēju un medikamentu lietošanas nosacījumiem.
29. Precīzi pielietot podoloģijā ārsta nozīmētos medikamentus.
30. Savākt mikrobioloģiskos paraugus mikrobioloģisko izmeklējumu veikšanai.
31. Sagatavot ķirurģisku pacientu operācijai un īstenot pēcoperācijas aprūpes principus.
32. Plānot, īstenot un novērtēt izglītojošas aktivitātes pacientiem par nagu un kāju pēdu ādas veselības saglabāšanas nepieciešamību.
33. Organizēt aprūpes komandas dalībniekiem izglītojošus pasākumus par specifiskiem pēdu bojājumiem un to profilaksi.
34. Apkopot un realizēt pēdas aprūpes procesu raksturojošos skaitliskos datus, izmantojot informācijas tehnoloģijas.
35. Prast organizēt un veikt pasākumus pacientu veselības kvalitātes nodrošināšanai.
36. Aizpildīt pēdu aprūpes protokolus un dokumentēt datus par pacienta kāju pēdu stāvokli un tā izmaiņām.
37. Veikt medikamentu, pēdu aprūpes materiālu, līdzekļu un papildlīdzekļu pasūtīšanu, uzskaiti, uzglabāšanu, izlietošanu un norakstīšanu.
38. Sadarboties ar endokrinologiem, dermatologiem, tehniskajiem ortopēdiem, asinsvadu ķirurgiem, infektologiem, traumatologiem/ortopēdiem un citiem speciālistiem komandas darba nodrošināšanai pacienta veselības aprūpē.
39. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
40. Ievērot higiēnas, darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības.
41. Ievērot profesionālās ētikas principus un saskarsmes kultūru.
42. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.
43. Pārvaldīt valsts valodu.
44. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
45. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
46. Izmantot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.
47. Rīkoties atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar veselības aprūpes jomu.
2.35.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. fizika, ķīmija;
1.2. projektu vadība.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. cilvēka anatomija un fizioloģija;
2.2. vispārējā patoloģija, patoloģiskā fizioloģija;
2.3. mikrobioloģija;
2.4. epidemioloģija;
2.5. personības psiholoģija;
2.6. vides veselība, to ietekmējošie fizikālie, ķīmiskie un bioloģiskie faktori;
2.7. medicīniskā terminoloģija latīņu valodā;
2.8. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;
2.9. farmakoloģija;
2.10. pedagoģijas un andragoģijas principi;
2.11. terapeitisko, ķirurģisko, dermatoloģisko saslimšanu etioloģija, patoģenēze, klīniskās izpausmes, diagnostikas un ārstēšanas principi;
2.12. komercdarbība.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. saskarsme;
3.2. profesionālā ētika;
3.3. propedeitika;
3.4. neatliekamā medicīniskā palīdzība;
3.5. praktiskā darba iemaņas podoloģijā;
3.6. lietišķā informātika medicīnā un informācijas tehnoloģijas;
3.7. higiēna un infekciju kontrole;
3.8. aprūpes process podoloģijā un procedūru standarti;
3.9. nagu korekcijas metodes;
3.10. ārstnieciskā pēdas aprūpe;
3.11. ortopēdija un protezēšanas pamati;
3.12. diabētiskās pēdas aprūpe;
3.13. valsts valoda;
3.14. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.15. darba tiesiskās attiecības;
3.16. darba aizsardzība;
3.17. vides aizsardzība;
3.18. pētniecības principi podologa praksē;
3.19. lietvedība;
3.20. normatīvie akti veselības aprūpes jomā;
3.21. datorzinības;
3.22. fizioterapija un ergonomija podoloģijā.
2.36. Pārtikas kvalitātes speciālista profesijas standarts
2.36.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums - pārtikas kvalitātes speciālists.
2. Profesijas kods - 3119 42.
2.36.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
- pārtikas kvalitātes speciālists organizē un veic izejvielu, starpproduktu un gatavās produkcijas paraugu atlasi un reģistrāciju kvalitātes kontrolei laboratorijās, organizē un veic fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās analīzes un produktu degustāciju atbilstoši uzņēmumā izstrādātās kvalitātes sistēmas standartiem un tehnisko noteikumu prasībām; veic pārtikas izejvielu, produktu un iekštelpu vides temperatūras mērījumus; veic ražošanas vides (piemēram, gaisa), virsmas nomazgājumu un citu paraugu noņemšanu laboratoriskai testēšanai; pārzina pārtikas produktu ražošanas tehnoloģiju un visus pārtikas aprites posmus ražošanā; izveido un uztur kvalitātes sistēmas dokumentāciju uzņēmumā.
Pārtikas kvalitātes speciālists var strādāt pārtikas ražošanas uzņēmumos un pārtikas kvalitātes kontroles laboratorijās.
2.36.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences
1. Spēja organizēt izejvielu, pārtikas paraugu un iekštelpu vides paraugu atlasi kvalitātes kontrolei laboratorijās, kā arī iekštelpu temperatūras mērījumus.
2. Spēja organizēt un veikt fizikālās, ķīmiskās vai mikrobioloģiskās analīzes.
3. Spēja organizēt un vadīt pārtikas produktu degustācijas uzņēmumā.
4. Spēja novērtēt testēšanai nepieciešamā aprīkojuma, iekārtu, reaģentu, barotņu un citu materiālu atbilstību darba uzdevumam un kvalitātes prasībām, kā arī organizēt to izmantošanu un glabāšanu.
5. Spēja aprēķināt, noformēt un izvērtēt analīžu rezultātus, pielietojot informācijas tehnoloģijas.
6. Spēja novērtēt laboratorijas aparatūras un iekārtu derīgumu darbam.
7. Spēja patstāvīgi un precīzi strādāt ar analītisko aparatūru.
8. Spēja apkopot un statistiski apstrādāt iegūtos analīžu rezultātus.
9. Spēja organizēt un nodrošināt svaru un citu mēriekārtu verifikāciju.
10. Spēja organizēt un nodrošināt mērtrauku kalibrēšanu.
11. Spēja lietot mērīšanas iekārtas, instrumentus, reaģentus un materiālus, darba apģērbu, individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.
12. Spēja nodrošināt darba un vides aizsardzības prasību ievērošanu.
13. Spēja sekot pārtikas produktu kvalitātes izmaiņām ražošanas procesā un veikt korektīvās darbības.
14. Spēja kontrolēt pārtikas produktu kvalitātes atbilstību normatīvi tehniskajai dokumentācijai.
15. Spēja izveidot un uzturēt kvalitātes sistēmas dokumentāciju uzņēmumā, analizēt pārtikas riskus un plānot nepieciešamos laboratoriskos izmeklējumus.
16. Spēja plānot un organizēt higiēnas pārbaudes uzņēmumā.
17. Spēja saskaņot savu darbību ar dažādu līmeņu speciālistiem.
18. Spēja strādāt komandā un ievērot profesionālās ētikas normas.
19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
20. Spēja ikdienas darbā lietot normatīvos aktus, kas reglamentē pārtikas kvalitātes un nekaitīguma prasības.
21. Spēja orientēties pārtikas apriti reglamentējošos normatīvajos dokumentos.
22. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.
23. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
2.36.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes
1. Organizēt izejvielu, pārtikas produktu un iekštelpu vides paraugu atlasi kvalitātes kontrolei laboratorijās.
2. Organizēt un vadīt pārtikas produktu degustācijas uzņēmumā.
3. Veikt pārtikas produktu ķīmisko rādītāju analīzes atbilstoši standartu prasībām.
4. Veikt pārtikas produktu mikrobioloģisko testēšanu atbilstoši standartu prasībām.
5. Nolasīt mērījumus, aprēķināt, noformēt un izvērtēt testēšanas rezultātus.
6. Pielietot datortehniku un citu biroja tehniku.
7. Prast rīkoties ar pārtikas produktu kontroles laboratorijās lietojamām iekārtām un aparātiem.
8. Organizēt un nodrošināt svaru un citu mēriekārtu verifikāciju.
9. Organizēt un nodrošināt mērtrauku kalibrēšanu.
10. Lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus laboratorijās.
11. Ievērot darba aizsardzības prasības, strādājot ar ķīmiskām vielām un mikroorganismu kultūrām.
12. Ievērot ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.
13. Organizēt pirmās palīdzības sniegšanu.
14. Ieviest testēšanas dokumentāciju laboratorijās.
15. Plānot higiēnas pārbaudes uzņēmumā.
16. Organizēt un koordinēt paškontroles sistēmu uzņēmumā atbilstoši kvalitātes nodrošināšanas sistēmas prasībām.
17. Organizēt savu un laboratorijas personāla darbu.
18. Saskaņot savu darbību ar citu uzņēmuma struktūrvienību speciālistiem.
19. Organizēt savu darbu laboratorijā.
20. Pārvaldīt valsts valodu.
21. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
23. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.
24. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.
2.36.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. uzturmācība;
1.2. vides pārvaldības sistēmas;
1.3. galvenie ekonomikas jēdzieni.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. ķīmisko savienojumu īpašības;
2.2. ķīmisko vielu un maisījumu klasifikācija un marķēšana;
2.3. stingrai uzskaitei pakļautās vielas;
2.4. pārtikas ķīmija;
2.5. fizikāli ķīmiskās analīzes metodes;
2.6. mikroorganismi un to klasifikācija;
2.7. pārtikas piedevas;
2.8. pārtikas kvalitātes nodrošināšanas sistēma uzņēmumā;
2.9. vadīšanas būtība un funkcijas;
2.10. pārtikas produktu ražošanas tehnoloģija;
2.11. pārtikas piesārņojums un nekaitīguma prasības;
2.12. pārtikas produktu iesaiņojuma prasības;
2.13. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. laboratorijas trauki un iekārtas;
3.2. pārtikas produktu analīzes metodes;
3.3. pārtikas produktu sensorā novērtēšana;
3.4. normatīvie akti pārtikas jomā;
3.5. higiēnas prasību kontrole pārtikas apritē;
3.6. mērīšanas un automatizācijas līdzekļi;
3.7. pirmā palīdzība;
3.8. labas ražošanas prakse;
3.9. informācijas tehnoloģijas;
3.10. darba tiesiskās attiecības;
3.11. saskarsmes pamatprincipi;
3.12. profesionālā ētika;
3.13. lietvedība;
3.14. darba aizsardzība;
3.15. individuālie un kolektīvie aizsardzības līdzekļi;
3.16. ugunsdzēsības līdzekļi;
3.17. valsts valoda;
3.18. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.19. vides aizsardzība.
2.37. Zobu higiēnista profesijas standarts
2.37.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums - zobu higiēnists.
2. Profesijas kods - 3251 02.
2.37.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
- zobu higiēnists ir ārstniecības persona - zobārstniecības aprūpes speciālists, kurš, strādājot zobārstniecības komandas sastāvā, sadarbībā ar zobārstu veic pacienta mutes saslimšanu profilakses un klīniskā (periodontoloģiskā) ārstēšanas plāna sastādīšanu, izpildi un izvērtēšanu; patstāvīgi veic klīniski diagnostisku pacienta mutes izmeklēšanu, mutes saslimšanu profilakses pasākumus, zobu un ap zobu esošo audu klīnisko ārstēšanu, nodrošina infekcijas kontroles pasākumus un uztur drošu vidi zobārstniecības kabinetā; izglīto sabiedrību mutes saslimšanu profilaksē; piedalās zobārstniecības aprūpes plānošanā, organizācijā un izvērtēšanā sadarbībā ar zobārstniecības komandu un citu nozaru speciālistiem.
Zobu higiēnists strādā zobārstniecības un dažāda profila ārstniecības iestādēs (piemēram, zobārstniecības privātpraksēs, mutes veselības centros, doktorātos, veselības aprūpes centros, stacionāro ārstniecības iestāžu nodaļās), var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.
2.37.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences
1. Spēja veikt visu vecuma grupu pacientu klīniski diagnostisku mutes izmeklēšanu saistībā ar vispārējo veselības stāvokli.
2. Spēja nodrošināt pacienta zobu rentgenoloģisku izmeklēšanu un mutes saslimšanas diagnostiku sadarbībā ar zobārstu.
3. Spēja sadarbībā ar zobārstu sastādīt pacientam mutes saslimšanu profilakses un klīnisko (periodontoloģisko) ārstēšanas plānu.
4. Spēja sadarbībā ar zobārstu vai speciālistu periodonta slimību ārstēšanā (periodontologu) veikt un izvērtēt zobu un ap zobu esošo audu klīnisko (periodontoloģisko) ārstēšanu.
5. Spēja izpildīt un izvērtēt mutes saslimšanu profilakses plānu individuāli katram pacientam visās vecuma grupās, kā arī pacientam ar īpašām vajadzībām.
6. Spēja sadarbībā ar zobārstu veikt un izvērtēt zobu un ap zobu esošo audu klīnisko (terapeitisko) ārstēšanu.
7. Spēja izvēlēties pacienta profilaktiskās un ārstnieciskās aprūpes veidus atbilstoši stomatoloģisko saslimšanu profilakses, terapijas un periodontoloģijas metodēm.
8. Spēja izglītot pacientu un sniegt vispusīgu primāro aprūpi pacientam visās vecuma grupās, ievērojot mutes slimību profilakses un ārstēšanas prasības.
9. Spēja noteikt prioritātes, kas atbilst katra pacienta individuālajām profilakses un ārstēšanas vajadzībām, mērķiem, kā arī atbilst mutes veselības un veselības aprūpes prasībām.
10. Spēja apzināties, ka visām darbībām, ieskaitot izmeklēšanu, diagnosticēšanu, profilaktiskos pasākumus, periodontoloģisko un terapeitisko ārstēšanu, jāatbilst pacienta vajadzībām un interesēm.
11. Spēja izskaidrot pacientam izmeklēšanas rezultātus un, ja nepieciešams, nosūtīt pacientu ārstēšanai pie speciālista - periodontologa.
12. Spēja ārstniecisko manipulāciju laikā komunicēt un sadarboties ar zobārstu un citiem zobārstniecības aprūpes profesionāļiem.
13. Spēja izvērtēt savu profilaktisko un ārstniecisko darbību zobārstniecības komandas sastāvā.
14. Spēja veikt infekcijas kontroles pasākumus zobārstniecības praksē.
15. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību kritiskās situācijās zobārstniecības praksē.
16. Spēja organizēt un uzturēt drošu zobārstniecības aprūpes darba vidi.
17. Spēja aizpildīt un analizēt dažādu veidu zobārstniecības dokumentāciju.
18. Spēja organizēt pacientu atkārtotu izsaukšanu regulārajā apmeklējumu sistēmā, kā arī sadarboties ar speciālistu (periodontologu) uzturošās ārstēšanas posmā.
19. Spēja veiksmīgi komunicēt ar pacientiem un viņu ģimenēm.
20. Spēja ievērot konfidencialitāti zobu higiēnista darbā.
21. Spēja rīkoties atbilstoši ētikas normām attiecībā pret pacientiem un darba kolēģiem.
22. Spēja plānot un veikt vienkāršus zinātniskus pētījumus profilaktiskās zobārstniecības jomā.
23. Spēja kritiski izvērtēt publicētos zinātniskos pētījumus zobārstniecības jomā.
24. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītos medicīnas zinātnes sasniegumus savā darbā.
25. Spēja veikt sabiedrības izglītošanu mutes saslimšanu profilaksē, veicināt mutes veselību un vispārējo veselību.
26. Spēja izglītot pacientu par mutes slimību etioloģiju, diagnostikas un ārstēšanas iespējām, uzsverot profilakses pasākumu nozīmīgumu un pacienta atbildību pašam rūpēties par mutes veselības saglabāšanu.
27. Spēja sadarbībā ar zobārstu piedalīties izglītojošo un profilaktisko programmu plānošanā, organizēšanā un ieviešanā iedzīvotājiem dažādās vecuma grupās, identificējot riska grupas.
28. Spēja izvērtēt efektivitāti mutes veselības izglītojošām un profilaktiskām programmām, kas vērstas uz dažāda vecuma iedzīvotāju grupām, kā arī pacientiem ar īpašām vajadzībām.
29. Spēja strādāt sabiedrības veselības aprūpes jomā sadarbībā ar citiem primārās veselības un sociālās aprūpes speciālistiem.
30. Spēja izturēties ar rūpēm, toleranci un iejūtību pret visiem pacientiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, reliģiskās piederības un citiem kritērijiem.
31. Spēja pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas.
32. Spēja ievērot higiēnas un darba aizsardzības prasības.
33. Spēja apzināties nepieciešamību rūpēties par savu veselību, iespējamo arodslimību attīstību un ievērot ergonomikas principus praktiskajā darbā.
34. Spēja uzturēt profesionālās attīstības un kompetences līmeni, turpinot izglītoties mūža garumā.
35. Spēja piedalīties profesionālās pilnveides programmu izstrādē un īstenošanā.
36. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
37. Spēja izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.
38. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.
39. Spēja nodrošināt vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
40. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
2.37.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes
1. Iegūt un vispusīgi dokumentēt pacienta medicīnisko anamnēzi, pievēršot uzmanību kaitīgiem paradumiem.
2. Noteikt mutes veselības stāvokli - kariesa intensitāti, ap zobiem esošo audu (periodonta) un gļotādu stāvokli, sakodienu, sejas simetriju - un informēt par to zobārstu.
3. Izvērtēt kariesa, nekariozo saslimšanu, mutes higiēnas un ap zobu esošo audu (periodonta) stāvokli, izmantojot dažādus indeksus.
4. Atpazīt mutes gļotādas slimības, patoloģiskas izmaiņas un konsultēties ar zobārstu vai mutes patoloģijas speciālistu diagnozes uzstādīšanai.
5. Veikt dažādus diagnostiskus testus (kariogrammu, periogrammu, siekalu testus).
6. Izdarīt zobu rentgena uzņēmumus, attīstīt, dokumentēt un sagatavot tos izsniegšanai.
7. Sastādīt, veikt un izvērtēt mutes saslimšanu profilakses un klīnisko (periodontoloģisko) ārstēšanas plānu pacientam sadarbībā ar zobārstu vai speciālistu (periodontologu), pacienta hronisku saslimšanu gadījumos konsultēties ar ģimenes ārstu vai citiem speciālistiem.
8. Pielietot diagnostiskas krāsvielas zobu aplikuma noteikšanai un informēt pacientu par mutes higiēnas stāvokli.
9. Veikt zobu kroņa daļas pulēšanu, ieskaitot arī plombas pulēšanu, noņemt plombu pārkares.
10. Noņemt virssmaganu un zemsmaganu mīksto un cieto zobu aplikumu ar īpašiem instrumentiem (ne dziļāk par 6 mm).
11. Veikt zobu saknes daļas pulēšanu (ne dziļāk par 6 mm).
12. Ievietot smaganu rievās un kabatās zobārsta nozīmētos medikamentus.
13. Pielietot virsmas anestētiķus pacienta mutes gļotādai un pēc veiktās lokālās mutes anestēzijas izdarīt pacientam nepieciešamās klīniskās procedūras.
14. Demonstrēt un apmācīt pacientu lietot viņam piemērotākās zobu tīrīšanas un diegošanas tehnikas.
15. Veikt uztura analīzi, kariesa un nekariozo zobu saslimšanu riska izvērtēšanu.
16. Pielietot lokāli fluorīdus saturošus un zobu jutīgumu samazinošus medikamentus.
17. Pēc zobārsta norādījuma uzlikt silantus pacienta zobu kožamajās virsmās.
18. Veikt zobu balināšanas procedūras pacientam, uzlikt un noņemt periodontoloģiskus pārsējus, noņemt šuves mutē.
19. Nodrošināt profilakses pasākumus pacientam ar samazinātu siekalu izdalīšanos mutē (kserostomiju) un nepatīkamu elpu (halitozi).
20. Pielietot specifiskas higiēnas metodes pacientam ar zobu implantiem, ortodontiskām aparatūrām un zobu protēzēm.
21. Ņemt nospiedumus, lai izgatavotu mutes zobu aizsargkapes, nakts kapes vai individuālās karotes profilakses līdzekļu uzlikšanai zobiem.
22. Pielietot polimerizācijas lampu gaismas cietējošiem zobārstniecības materiāliem un silantiem.
23. Sadarboties ar zobārstu un citiem zobārstniecības aprūpes profesionāļiem ārstniecisko manipulāciju laikā.
24. Veikt infekcijas kontroles pasākumus zobārstniecības kabinetā.
25. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību kritiskās situācijās zobārstniecības praksēs.
26. Aizpildīt un analizēt dažādu veidu zobārstniecības dokumentāciju.
27. Organizēt pacientu izsaukumus regulārajā apmeklējumu sistēmā, lietot datoru informācijas glabāšanā un apstrādē.
28. Sadarboties ar pacientiem un viņu ģimenēm.
29. Ievērot konfidencialitāti zobu higiēnista darbā.
30. Rīkoties atbilstoši ētikas normām attiecībā uz pacientiem un darba kolēģiem.
31. Izglītot sabiedrību mutes saslimšanu profilaksē, veicināt mutes veselību un vispārējo veselību.
32. Izglītot pacientu par mutes slimību etioloģiju, diagnostikas un ārstēšanas iespējām, uzsverot profilakses pasākumu nozīmīgumu un pacienta atbildību pašam rūpēties par mutes veselības saglabāšanu.
33. Sadarbībā ar zobārstu piedalīties izglītojošo un profilaktisko programmu plānošanā, organizēšanā un ieviešanā iedzīvotājiem dažādās vecuma grupās, identificējot riska grupas.
34. Izvērtēt efektivitāti mutes veselības izglītojošām un profilaktiskām programmām, kas vērstas uz dažāda vecuma iedzīvotāju grupām, kā arī pacientiem ar īpašām vajadzībām.
35. Strādāt sabiedrības veselības aprūpes jomā sadarbībā ar citiem primārās un sociālās aprūpes speciālistiem.
36. Izturēties ar rūpību, toleranti un iejūtīgi pret visiem pacientiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, reliģiskās piederības un citiem kritērijiem.
37. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.
38. Līdzdarboties zobārstniecības komandas darbā.
39. Respektēt pacienta individuālās profilaktiskās un ārstnieciskās vajadzības zobārstniecībā.
40. Piedalīties profesionālās pilnveides programmu izstrādē un īstenošanā.
41. Integrēt zinātnes sasniegumus zobārstniecības aprūpes darbā.
42. Ievērot darba tiesiskās attiecības.
43. Pārvaldīt valsts valodu.
44. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.
45. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
46. Atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem.
2.37.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. vispārīgā mikrobioloģija, virusoloģija, imunoloģija;
1.2. embrioloģija;
1.3. patoloģiskā anatomija;
1.4. patoloģiskā fizioloģija;
1.5. ekonomika un komercdarbība;
1.6. pedagoģija.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. cilvēka anatomija;
2.2. dentālā anatomija;
2.3. normālā fizioloģija;
2.4. funkcionālā histoloģija;
2.5. orālā mikrobioloģija;
2.6. orālā morfoloģija;
2.7. orālā patoloģija;
2.8. neatliekamā medicīniskā palīdzība;
2.9. speciālā farmakoloģija;
2.10. infekcijas slimības;
2.11. sabiedrības veselība un epidemioloģija;
2.12. medicīnas ētika;
2.13. vides un aroda veselība;
2.14. veselības veicināšana un izglītošana;
2.15. psihosomatiskā medicīna un psihoterapijas pamati;
2.16. materiālmācība zobārstniecībā;
2.17. endodontija;
2.18. zobu protezēšana;
2.19. ortodontija;
2.20. mutes, sejas un žokļu ķirurģija;
2.21. bērnu terapeitiskā zobārstniecība;
2.22. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. stomatoloģisko saslimšanu profilakse;
3.2. uzturmācība (saistībā ar mutes veselību);
3.3. preklīniskā periodontoloģija;
3.4. klīniskā periodontoloģija;
3.5. sabiedrības veselība un aprūpe zobārstniecībā;
3.6. mutes veselības veicināšana un izglītošana;
3.7. dentālā rentgenoloģija;
3.8. saskarsme ar pacientu zobārstniecībā;
3.9. gerostomatoloģija (profilakses aspekti);
3.10. ergonomija zobārstniecībā;
3.11. pētnieciskais darbs zobārstniecībā;
3.12. profesionālā ētika un ar profesionālo darbību saistītie normatīvie akti;
3.13. informācijas tehnoloģijas;
3.14. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.15. valsts valoda;
3.16. darba tiesiskās attiecības;
3.17. darba aizsardzība;
3.18. vides aizsardzība.";
4.6. papildināt sadaļu "IV. Otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" aiz apakšnodaļas "4.15. Datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu operatora profesijas standarts" ar apakšnodaļu "4.16. Kokvedēja automobiļa vadītāja profesijas standarts" šādā redakcijā:
"4.16. Kokvedēja automobiļa vadītāja profesijas standarts
4.16.1. Vispārīgie jautājumi
1. Profesijas nosaukums - kokvedēja automobiļa vadītājs.
2. Profesijas kods - 8341 04.
4.16.2. Nodarbinātības apraksts
1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
- kokvedēja automobiļa vadītājs veic apaļo kokmateriālu pārvadāšanu, izmantojot kokvedēju vai kokvedēja sastāvu, kas aprīkots ar manipulatoru (tehniskais aprīkojums apaļo kokmateriālu iekraušanai krautuvē), konkrētu apaļo kokmateriālu iekraušanu ar manipulatoru krautuvē pie ceļa, kravas aizvešanu līdz vietai un tās izkraušanu, pārvadāto sortimentu uzskaiti, izmantojot datortehniku, un operatīvās informācijas nodošanu, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus.
Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai kokvedēja automobiļa vadītājam nepieciešama C, E kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Mācību procesā iegūstama manipulatora operatora apliecība.
Kokvedēja automobiļa vadītājs strādā meža nozares uzņēmumos vai uzņēmumos, kas sniedz kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumus.
4.16.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences
1. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, ievērojot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības.
2. Spēja kvalitatīvi pildīt darba uzdevumus, ievērojot normatīvo aktu prasības mežsaimniecības jomā.
3. Spēja vadīt kokvedēju vai kokvedēja sastāvu.
4. Spēja iekraut un izkraut kravu, izmantojot manipulatoru.
5. Spēja uzturēt kokvedēju vai kokvedēja sastāvu tehniskā darba kārtībā, veikt ikdienas un periodiskās tehniskās apkopes un vienkāršus remonta darbus, kam nav nepieciešami servisa pakalpojumi.
6. Spēja identificēt un atšķirt apaļo kokmateriālu sortimentus.
7. Spēja darbā pielietot datoru, datu ievades un apstrādes programmas, elektroniskā pasta programmas, interneta pārlūkprogrammas, ģeogrāfiskās informācijas sistēmu programmas.
8. Spēja uzskaitīt izpildīto darbu un izlietotos materiālus, kontrolēt darbu izpildes gaitu un kvalitāti, veikt tehnoloģiskā procesa izmaksu kalkulāciju.
9. Spēja sniegt pirmo palīdzību ugunsgrēka un nelaimes gadījumos.
10. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
11. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.
12. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.
4.16.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes
1. Plānot un organizēt savu darbu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.
2. Atrast, grupēt un atlasīt vajadzīgo informāciju, izmantojot tehniskās informācijas iegūšanai lietotāja rokasgrāmatu.
3. Lasīt darba uzdevumu, maršruta kartes, orientēties apkārtnē.
4. Vadīt kokvedēju vai kokvedēja sastāvu īpašos apvidos un laikapstākļos.
5. Novērtēt attiecīgo apaļo kokmateriālu kvalitāti un veikt apaļo kokmateriālu uzmērīšanu.
6. Veikt apaļo kokmateriālu iekraušanu un izkraušanu ar manipulatoru.
7. Lietot kokvedējā vai kokvedēja sastāvā uzstādīto datortehniku, lietot nepieciešamās datorprogrammas.
8. Veikt kokvedēja vai kokvedēja sastāva un manipulatora ikdienas un periodiskās tehniskās apkopes.
9. Veikt kokvedēja vai kokvedēja sastāva vienkāršus remonta darbus, kam nav nepieciešami servisa pakalpojumi.
10. Izprast kokvedēja vai kokvedēja sastāva un manipulatora uzbūvi un darbības principus.
11. Pārzināt darba pienākumu izpildei nepieciešamos normatīvos aktus mežsaimniecības jomā.
12. Nodrošināt dabas un apkārtējās vides aizsardzības prasību ievērošanu, lietot videi draudzīgus materiālus.
13. Ievērot darbu secību, darba aizsardzības prasības un lietot individuālās aizsardzības līdzekļus.
14. Ievērot ugunsdrošības noteikumus, lietot ugunsdzēsības materiālus un ierīces.
15. Sniegt pirmo palīdzību.
16. Izprast ražošanas pašizmaksas veidošanās principus, uzskaitīt izpildīto darbu un izlietotos materiālus un veikt tehnoloģiskā procesa izmaksu kalkulāciju.
17. Pārvaldīt valsts valodu.
18. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.
19. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.
20. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.
4.16.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. meža nozares struktūra un pamatfunkcijas;
1.2. arodslimības un to cēloņi.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. meža nozares normatīvie akti;
2.2. tehniskās mehānikas pamati;
2.3. loģistikas pamatprincipi;
2.4. ģeogrāfisko karšu lasīšana;
2.5. profesionālie termini valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. kokvedēja vai kokvedēja sastāva uzbūve, ekspluatācija un tehniskā dokumentācija (raksturlielumi, uzbūves principi, ekspluatācijas noteikumi);
3.2. kokvedēja vai kokvedēja sastāva vadīšanas principi;
3.3. darba paņēmieni īpašos apstākļos (šauri meža ceļi, apgriešanās vietas, nelabvēlīgi laikapstākļi);
3.4. apaļo kokmateriālu sortiments, tā iekraušana un izkraušana ar manipulatoru;
3.5. apaļo kokmateriālu uzmērīšana;
3.6. kokvedēja vai kokvedēja sastāva ikdienas un periodiskās tehniskās apkopes un remonts;
3.7. hidraulikas un hidrostatikas pamati;
3.8. kokvedēja vai kokvedēja sastāva elektrības shēmas un elektroierīču darbības principi;
3.9. darbu un materiālu uzskaite, tehnoloģiskā procesa izmaksu kalkulācija, datu elektroniska apmaiņa, darbs ar datoru un datorprogrammām;
3.10. mežsaimniecības prasībām atbilstoši un vidi saudzējoši darba paņēmieni;
3.11. ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība;
3.12. darba aizsardzība;
3.13. ugunsdrošības noteikumi, ugunsdzēšanas paņēmieni;
3.14. vides aizsardzība;
3.15. pirmās palīdzības sniegšana ugunsgrēka un nelaimes gadījumos;
3.16. darba tiesiskās attiecības;
3.17. valsts valoda;
3.18. viena svešvaloda saziņas līmenī."
5. 3.pielikumā "Profesiju saraksts kodu augošā secībā":
5.1. papildināt pielikumu aiz 1330 08 profesijas ar šādu profesiju:
"1330 09 Informācijas drošības VADĪTĀJS";
5.2. papildināt pielikumu aiz 2141 25 profesijas ar šādu profesiju:
"2141 26 KOLORISTS";
5.3. izteikt profesijas kodam atbilstošu profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
"2144 43 Siltumenerģijas un siltumtehnikas INŽENIERIS - (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 1.69.apakšnodaļā)";
5.4. papildināt pielikumu aiz 2153 10 profesijas ar šādu profesiju:
"2153 11 VideoINŽENIERIS";
5.5. izteikt profesiju kodiem atbilstošu profesiju nosaukumus šādā redakcijā:
"2264 02 FIZIOTERAPEITS - (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 1.70.apakšnodaļā)
2269 06 PODOLOGS - (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 2.35.apakšnodaļā)
2529 07 Informācijas sistēmas drošības SPECIĀLISTS
3119 42 Pārtikas kvalitātes SPECIĀLISTS - (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 2.36.apakšnodaļā)";
5.6. papildināt pielikumu aiz 3152 27 profesijas ar šādu profesiju:
"3152 28 Kuģa VADĪTĀJS uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā";
5.7. izteikt profesiju kodiem atbilstošu profesiju nosaukumus šādā redakcijā:
"3251 02 Zobu HIGIĒNISTS - (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 2.37.apakšnodaļā)
4211 12 Bankas INKASENTS";
5.8. papildināt pielikumu aiz 5414 22 profesijas ar šādām profesijām:
"5414 23 INKASENTS
5414 24 Inkasācijas DISPEČERS
5414 25 Inkasācijas dienesta VADĪTĀJS
5414 26 Inkasācijas dienesta VADĪTĀJA VIETNIEKS";
5.9. papildināt pielikumu aiz 8153 02 profesijas ar šādu profesiju:
"8153 03 Veļas un korsešu šūšanas OPERATORS";
5.10. papildināt pielikumu aiz 8212 08 profesijas ar šādu profesiju:
"8212 09 Vājstrāvu sistēmu MONTIERIS";
5.11. izteikt profesijas kodam atbilstošu profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
"8341 04 Kokvedēja automobiļa VADĪTĀJS - (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.16.apakšnodaļā)".
6. 4.pielikumā "Profesiju saraksts alfabēta secībā pēc profesijas pamatvārda vai pamatvārdiem, kas rakstīti ar latviešu alfabēta lielajiem burtiem":
6.1. papildināt pielikumu aiz profesijas "3154 03 Gaisa satiksmes vadības DISPEČERS" ar šādu profesiju:
"5414 24 Inkasācijas DISPEČERS";
6.2. aizstāt profesiju "2264 02 FIZIOTERAPEITS" ar profesiju "2264 02 FIZIOTERAPEITS - (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 1.70.apakšnodaļā)";
6.3. aizstāt profesiju "3251 02 Zobu HIGIĒNISTS" ar profesiju "3251 02 Zobu HIGIĒNISTS - (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 2.37.apakšnodaļā)";
6.4. papildināt pielikumu aiz profesijas "4222 03 INFORMĒTĀJS (transportā)" ar šādu profesiju:
"4211 12 Bankas INKASENTS";
6.5. aizstāt profesiju "4211 12 INKASENTS" ar profesiju "5414 23 INKASENTS";
6.6. aizstāt profesiju "2144 43 Siltumenerģijas un siltumtehnikas INŽENIERIS" ar profesiju "2144 43 Siltumenerģijas un siltumtehnikas INŽENIERIS - (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 1.69.apakšnodaļā)";
6.7. papildināt pielikumu aiz profesijas "2144 36 Vagonu /remonta Inženieris" ar šādu profesiju:
"2153 11 VideoINŽENIERIS";
6.8. papildināt pielikumu aiz profesijas "6113 11 KOKKOPIS (arborists)" ar šādu profesiju:
"2141 26 KOLORISTS";
6.9. papildināt pielikumu aiz profesijas "8212 02 Uztīšanas iekārtas MONTIERIS" ar šādu profesiju:
"8212 09 Vājstrāvu sistēmu MONTIERIS";
6.10. papildināt pielikumu aiz profesijas "8157 02 Veļas mazgājamās mašīnas OPERATORS" ar šādu profesiju:
"8153 03 Veļas un korsešu šūšanas OPERATORS";
6.11. svītrot profesiju "2529 07 Informācijas sistēmu drošības PĀRVALDNIEKS /VADĪTĀJS";
6.12. aizstāt profesiju "2269 06 PODOLOGS" ar profesiju "2269 06 PODOLOGS - (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 2.35.apakšnodaļā)";
6.13. papildināt pielikumu aiz profesijas "3112 19 Industriālās apbūves SPECIĀLISTS" ar šādu profesiju:
"2529 07 Informācijas sistēmas drošības SPECIĀLISTS";
6.14. aizstāt profesiju "3119 42 Pārtikas kvalitātes SPECIĀLISTS" ar profesiju "3119 42 Pārtikas kvalitātes SPECIĀLISTS - (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 2.36.apakšnodaļā)";
6.15. papildināt pielikumu aiz profesijas "1330 06 Informācijas tehnoloģiju struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS" ar šādu profesiju:
"5414 26 Inkasācijas dienesta VADĪTĀJA VIETNIEKS";
6.16. svītrot profesiju "8341 04 Baļķvedēja VADĪTĀJS";
6.17. papildināt pielikumu aiz profesijas "1112 29 Iestādes VADĪTĀJS /ĢENERĀLDIREKTORS /DIREKTORS /PRIEKŠNIEKS /PRIEKŠSĒDĒTĀJS" ar šādu profesiju:
"1330 09 Informācijas drošības VADĪTĀJS";
6.18. papildināt pielikumu aiz profesijas "1330 05 Informācijas tehnoloģiju struktūrvienības VADĪTĀJS /DIREKTORS" ar šādu profesiju:
"5414 25 Inkasācijas dienesta VADĪTĀJS";
6.19. papildināt pielikumu aiz profesijas "2422 12 Klīnisko pētījumu VADĪTĀJS" ar šādu profesiju:
"8341 04 Kokvedēja automobiļa VADĪTĀJS - (Profesijai ir izstrādāts standarts, un tas iekļauts šo noteikumu 2.pielikuma 4.16.apakšnodaļā)";
6.20. papildināt pielikumu aiz profesijas "3312 02 Kredītprojektu VADĪTĀJS" ar šādu profesiju:
"3152 28 Kuģa VADĪTĀJS uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā".
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Labklājības ministre I.Viņķele
 |
 |
 |
 |