Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr.945

Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 27.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei"

Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma
 20.panta trešo daļu un 22.panta piekto daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 30.nr.; 2009, 17.nr.; 2010, 127.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt noteikumu tekstā vārdus "Vides ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

''5. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina ūdens stāvokļa monitoringa programmu. Centrs triju mēnešu laikā pēc attiecīgās programmas apstiprināšanas nosūta Eiropas Komisijai ziņojumu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra apstiprināto ūdens stāvokļa monitoringa programmu.''

3. Aizstāt 11.punktā vārdus "upes sateces baseina apsaimniekošanas plānu" ar vārdiem "upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānu (turpmāk - apsaimniekošanas plāns)".

4. Papildināt 18.³ 4.apakšpunktu aiz vārda "norāda" ar vārdiem "un pamato".

5. Izteikt 22.1.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

"22.1.3. konstatētu katru pazemes ūdeņu kvantitatīvā stāvokļa izmaiņu tendenci, identificētu visas ievērojamas un stabilas piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošas tendences, kā arī noteiktu sākumpunktu, kurā jāuzsāk pasākumi attiecīgās augšupejošās tendences novēršanai vai samazināšanai (turpmāk - sākumpunkts). Piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejoša tendence ir statistiski un videi nozīmīgs piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas pieaugums pazemes ūdensobjektā vai objektu grupā antropogēnās darbības ietekmē, ko ir nepieciešams novērst vai samazināt atbilstoši šo noteikumu 40.punktā minētajiem nosacījumiem;''. 

6. Izteikt 22.3.apakšpunkta ievaddaļu un 22.3.1. un 22.3.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

"22.3. pazemes ūdensobjektos, kuros konstatēts risks nesasniegt izvirzītos vides kvalitātes mērķus (turpmāk - riska pazemes ūdensobjekti), nodrošina tādu monitoringa staciju blīvumu, vietas izvēli un paraugu ņemšanas biežumu, lai varētu novērtēt ūdens ieguves un mākslīgas pazemes ūdeņu krājumu papildināšanas ietekmi uz pazemes ūdeņu līmeni un, identificējot piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošo tendenci, ar to būtu pietiekami, lai:

22.3.1. pamatojoties uz iegūto informāciju, precīzi un ticami atšķirtu piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošo tendenci no dabiskās izcelsmes svārstībām;

22.3.2. laikus noteiktu piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošo tendenci un veiktu pasākumus, lai novērstu vai mazinātu pazemes ūdeņu kvalitātes būtisku pasliktināšanos;".

7. Izteikt 22.6.apakšpunktu šādā redakcijā:

''22.6. lai izvairītos no kļūdām piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošo tendenču noteikšanā riska pazemes ūdensobjektos, visiem tiem pazemes ūdeņu kvalitātes rādītāju mērījumu rezultātiem, kas ir mazāki par kvantitatīvās noteikšanas robežu, piešķir vērtību, kas ir vienāda ar pusi no laikrindās novērtētās augstākās kvantitatīvās noteikšanas robežas, izņemot kopējos pesticīdus.''

8. Izteikt 40.punktu šādā redakcijā:

"40. Lai pakāpeniski samazinātu pazemes ūdeņu piesārņojumu, tai skaitā mainītu piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošo tendenci, kas rada būtisku kaitējuma risku ūdens ekosistēmu vai sauszemes ekosistēmu kvalitātei, cilvēku veselībai vai ūdens vides izmantošanai pašlaik vai nākotnē, un novērstu ūdens kvalitātes pasliktināšanos riska pazemes ūdensobjektos, kā arī ņemot vērā konkrētajam ūdensobjektam izvirzītos vides kvalitātes mērķus, centrs veic šo noteikumu 38.1.apakšpunktā minētos uzdevumus, pārskata pasākumu programmas, kā arī:

40.1. pamatojoties uz monitoringā iegūto informāciju, identificē tos pazemes ūdensobjektus vai ūdensobjektu daļas, kur jāveic pasākumi piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošās tendences maiņai. Apsaimniekošanas plānā noteiktās atbildīgās institūcijas pasākumus uzsāk, ja piesārņojošās vielas koncentrācija sasniedz 75 procentus no vides kvalitātes normatīva vai robežvērtības, kas noteikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem. Katram riska pazemes ūdensobjektam sākumpunkta vērtības nosaka reizi sešos gados, izstrādājot apsaimniekošanas plānu. Viena apsaimniekošanas plāna aptvertajā laikposmā sākumpunkta vērtības nemaina. Pasākumus pieļaujams uzsākt arī citā laikā, ja:

40.1.1. attiecīgos pasākumus ir ekonomiski izdevīgāk veikt, pirms piesārņojošo vielu koncentrācija sasniedz 75 procentus no vides kvalitātes normatīva vai robežvērtības;

40.1.2. piesārņojošās vielas koncentrācijas novērtēšanai izmantotās analīzes metodes noteikšanas robeža neļauj precīzi noteikt 75 procentus no minētās  vielas vides kvalitātes normatīva vai robežvērtības, tāpēc jāizvēlas cits sākumpunkts, nekā noteikts šo noteikumu 40.1.apakšpunktā;

40.1.3. piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošās tendences izmaiņu ātrums liecina, ka vēlāka pasākumu uzsākšana joprojām nodrošinās iespēju ekonomiski visizdevīgākā veidā novērst vai samazināt pazemes ūdeņu kvalitātes būtisku pasliktināšanos un netiks aizkavēta konkrētam ūdensobjektam izvirzīto vides kvalitātes mērķu sasniegšana;

40.1.4. darbībām, uz kurām attiecas normatīvais akts par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, sākumpunktu nosaka, ņemot vērā minētajā normatīvajā aktā noteikto nitrātu koncentrāciju un atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam noteiktos vides kvalitātes mērķus;

40.2. nosakot piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošās tendences piesārņojošām vielām, kas ir gan sastopamas dabā, gan rodas antropogēnas darbības rezultātā, atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam izstrādātajos apsaimniekošanas plānos 2010.-2015.gadam izmanto informāciju par šādu vielu bāzes līmeni, kas ir minēto vielu koncentrācijas vidējā vērtība, ja tā iegūta, īstenojot atbilstoši minētajam likumam izstrādāto ūdens stāvokļa monitoringa programmu, kā arī pirms minētās monitoringa programmas uzsākšanas apkopotos datus. Piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošās tendences maiņu centrs pierāda ar statistiski pamatotiem datiem, kas iegūti monitoringā, kura gaita atbilst šo noteikumu 22.3., 22.4., 22.5. un 22.6.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem."

9. Izteikt 41.punktu šādā redakcijā:

"41. Šo noteikumu 38.1.2.apakšpunktā minētā novērtējuma rezultātu kopsavilkumu iekļauj apsaimniekošanas plānā reizi sešos gados."

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs