Darbības ar dokumentu

1. Sociālās integrācijas valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Ministrs aģentūras pārraudzību īsteno ar Labklājības ministrijas starpniecību.

2. Aģentūras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku personu ar invaliditāti un personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem sociālās integrācijas jomā.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

3. Aģentūras nosaukums un juridiskā adrese ir:

3.1. latviešu valodā – Sociālās integrācijas valsts aģentūra, Dubultu prospekts 71, Jūrmala, Latvija, LV-2015;

3.2. angļu valodā – The Social Integration State Agency, 71 Dubultu prosp., Jūrmala, Latvia, LV-2015.

3.¹ Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides izglītības un neformālās izglītības programmas, kā arī atsevišķus studiju kursus vai profesionālo kompetenču moduļus īsteno aģentūras koledža. Aģentūras koledžas nosaukums ir Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledža (turpmāk – koledža).

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

4. Aģentūras pārstāvības, vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas ir aģentūras direktors un koledžas dome.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

5. Aģentūra veic Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 15.¹ panta pirmajā daļā noteiktās funkcijas.

6. Aģentūra veic šādus uzdevumus:

6.1. novērtē personu ar invaliditāti un personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem profesionālo piemērotību, ņemot vērā viņu intereses, iepriekš iegūto izglītību, veselības stāvokli un funkcionēšanas spējas;

6.2. sagatavo darba tirgum piemērotus speciālistus ar vispusīgām teorētiskajām zināšanām un prasmēm;

6.3. profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros izstrādā un īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides izglītības un neformālās izglītības programmas, kā arī atsevišķus studiju kursus vai profesionālo kompetenču moduļus;

6.4. nodrošina izglītības programmu apguves iespēju pilna un nepilna laika studijās;

6.5. organizē praksi;

6.6. organizē un veic lietišķos pētījumus studiju profilam atbilstošo zinību jomās;

6.7. sniedz iespēju  sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu pirmā cikla profesionālo augstāko izglītību un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

6.8. veicina profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveidi un uzturēšanu;

6.9. sniedz profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmējiem psiholoģisko atbalstu integrācijai darba tirgū;

6.10. izglīto pedagogus, citus speciālistus, kā arī personas, kuras aprūpē personas ar invaliditāti un personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem, darbam ar personām ar invaliditāti un funkcionēšanas ierobežojumiem;

6.11. nodrošina sociāli psiholoģisku un karjeras atbalstu personām, kuras ieguvušas profesionālo izglītību un kurām ir saskarsmes grūtības;

6.12. veic B kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas apmācību;

6.13. sastāda un īsteno individuālus sociālās rehabilitācijas plānus, sniedzot kvalificētu speciālistu pakalpojumus;

6.14. nodrošina diennakts medicīnisko uzraudzību personām, kuras saņem aģentūras pakalpojumus;

6.15. nodrošina vides pieejamību, sporta, atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām, kuras saņem aģentūras pakalpojumus;

6.16. izvērtējot nepieciešamību, nodrošina ēdināšanu un izmitināšanu personām, kuras saņem aģentūras pakalpojumus;

6.17. nodrošina to personu pārvadāšanu starp pakalpojumu saņemšanas vietām aģentūrā, kuras saņem aģentūras pakalpojumus;

6.18. organizē un veic pētījumus profesionālās un sociālās rehabilitācijas jomā;

6.19. piedalās nozares un aģentūras attīstības projektu īstenošanā;

6.20. organizē seminārus, kursus, lekcijas, konferences un citus izglītības ieguvei atbilstošus pasākumus, kā arī organizē izstādes;

6.21. nodrošina transportlīdzekļu pielāgošanas pakalpojumu atbilstoši personas funkcionēšanas ierobežojumu veidam;

6.22. informē sabiedrību par aģentūras pakalpojumu saņemšanas iespējām;

6.23. konsultē darba devējus darba vides pielāgošanas, vides pieejamības un nodarbinātības jautājumos, kas saistīti ar personām ar invaliditāti vai funkcionēšanas ierobežojumiem, ja nav noteikta invaliditāte;

6.24. koordinē un sniedz valsts finansētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijā personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem, personām ar prognozējamu invaliditāti, politiski represētām personām, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušām personām, pieņem lēmumus par pakalpojumu sniegšanu un veic šo pakalpojumu finanšu vadību, veic aģentūras pakalpojumu saņēmēju uzskaiti, kā arī uztur attiecīgās datubāzes;

6.25. koordinē sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pilngadīgām personām un bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskām, toksiskām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem, un cilvēku tirdzniecības upuriem, kā arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu;

6.26. uztur kvalitātes vadības sistēmu;

6.27. nodrošina aģentūras konsultatīvās padomes darbu;

6.28. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

7. Aģentūrai ir šādas tiesības:

7.1. pieprasīt un saņemt no fiziskām un juridiskām personām aģentūras funkciju izpildei nepieciešamo informāciju;

7.2. informēt sabiedrību par savu darbību un izglītības ieguves iespējām aģentūrā un par aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī sniegt konsultācijas, ieteikumus un citu palīdzību;

7.3. izstrādāt priekšlikumus normatīvajiem aktiem personu ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālās integrācijas jomā;

7.4. sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, fiziskām un juridiskām personām, kā arī ārvalstu un starptautiskajām institūcijām;

7.5. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdot administratīvos aktus;

7.6. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

8. Aģentūras finanšu resursus veido:

8.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un valsts pamatbudžeta savstarpējie transferti;

8.2. ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

8.3. ārvalstu finanšu līdzekļi;

8.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi.

9. Aģentūras darbu vada aģentūras direktors. Aģentūras direktoru pēc pretendenta kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā un atbrīvo no amata labklājības ministrs.

10. Aģentūras direktors:

10.1. ieceļ amatā un atbrīvo no amata aģentūras ierēdņus un pieņem darbā un atbrīvo no darba aģentūras darbiniekus un akadēmisko personālu;

10.2. atbild par aģentūras resursu racionālu izlietošanu;

10.3. organizē un pārrauga aģentūras funkciju izpildi;

10.4. organizē akadēmiskā personāla vēlēšanas;

10.5. iesniedz koledžas domei un Labklājības ministrijai aģentūras darbības gada pārskatu un nodrošina iespēju ar to iepazīties aģentūras personālam, kā arī ievieto pārskatu aģentūras oficiālajā tīmekļvietnē;

10.6. apstiprina aģentūras iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus;

10.7. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(Grozīts ar MK 16.04.2024. noteikumiem Nr. 234)

11. Aģentūras direktoram var būt vietnieki. Aģentūras direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, kā arī viņu kompetenci un atbildību nosaka aģentūras direktors.

(Nodaļa MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

11.¹ Koledžas stratēģiskā specializācija ir izglītības tematiskās jomas, kurās personas ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti vai funkcionēšanas ierobežojumiem iegūst profesionālo izglītību, saņemot profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu. Koledža īsteno studiju un lietišķās pētniecības darbību atbilstoši stratēģiskās specializācijas jomai.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

11.² Koledžas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, nodrošināt studiju un mācību procesu, īstenot licencētas un akreditētas īsā cikla profesionālās izglītības programmas un licencētas citas profesionālās izglītības programmas, kas nodrošina valsts profesionālās izglītības standartā noteikto profesionālās izglītības programmu stratēģisko mērķu sasniegšanu.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

11.³ Koledžai ir šādi darbības pamatvirzieni:

11.³1. īstenot profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu un izstrādāt un īstenot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides izglītības un neformālās izglītības programmas, kā arī atsevišķus studiju kursus vai profesionālo kompetenču moduļus;

11.³2. īstenot izglītības procesu, veicināt profesionālās rehabilitācijas klientu personības attīstību un nodrošināt viņiem iespēju iegūt  profesionālo izglītību  un profesionālo kvalifikāciju atbilstoši izvēlētajai profesionālās izglītības programmai, kā  arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegt profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus; 

11.³3. sniegt iespēju studējošiem un profesionālās izglītības programmu izglītojamiem sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu augstāka līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

11.³4. izstrādāt un īstenot profesionālās izglītības un neformālās izglītības programmas;

11.³5. organizēt darba vidē balstītas studijas un mācības un sagatavot profesionālās rehabilitācijas klientus darba tirgum.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

11.⁴ Koledža veic šādus uzdevumus:

11.⁴1. izstrādā profesionālās izglītības programmas un organizē to īstenošanu;

11.⁴2. atbilstoši mūžizglītības principam un mācību starpdisciplinārai pieejai nodrošina neformālās, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas izglītības un sociālās jomas speciālistiem, kā arī personām, kuras aprūpē personas ar invaliditāti un personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem, darbam ar personām ar invaliditāti un funkcionēšanas ierobežojumiem;

11.⁴3. izstrādā eksaminācijas saturu un metodes un organizē profesionālās kvalifikācijas eksāmenus;

11.⁴4. izveido, uztur un ievada informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā par izglītības programmām, izglītības procesa kontroli, izglītojamiem, pedagogiem, par izglītību apliecinošiem dokumentiem un citu ar izglītības programmu apguvi saistošu informāciju saskaņā ar aģentūrā noteikto kārtību un atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību;

11.⁴5. nodrošina iekšējās kvalitātes sistēmas darbības efektivitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs;

11.⁴6. veicina pētniecības darba attīstību profesionālās rehabilitācijas jomā;

11.⁴7. sadarbojas ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm, rehabilitācijas iestādēm, ERASMUS+ programmu, Eiropas rehabilitācijas platformu (EPR) izglītības programmu kvalitātes uzlabošanai, kā arī veido sadarbību, tostarp slēdzot sadarbības līgumus, lai nodibinātu un uzturētu saikni pieredzes un zināšanu apmaiņā;

11.⁴8. informē sabiedrību par koledžas darbību, profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma un profesionālās izglītības un kvalifikācijas ieguves iespējām;

11.⁴9. veicina akadēmiskā un pedagoģiskā personāla profesionālās kvalifikācijas pilnveidi;

11.⁴10. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

11.⁵ Koledža veic uzdevumus atbilstoši vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijai saskaņā ar aģentūras darbības stratēģiju un darba plānu kārtējam gadam un kopējo gada budžeta apjomu.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

11.⁶ Koledža personām pēc vidējās vai augstākās izglītības ieguves nodrošina iespēju īstenotajā stratēģiskās specializācijas jomā:

11.⁶1. iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu;

11.⁶2. iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot arodizglītības programmu;

11.⁶3. apgūt profesionālās pilnveides izglītības programmas un profesionālās tālākizglītības programmas;

11.⁶4. apgūt neformālās izglītības programmas.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

11.⁷ Koledžas profesionālās izglītības programmas nosaka apgūstamos studiju kursus un mācību priekšmetu apjomus saskaņā ar valsts profesionālās izglītības standartu un profesijas standartu.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

11.⁸ Izglītības procesu koledžā nosaka izglītības programma, studiju un mācību plāns, mācību priekšmetu un studiju kursu programmas, studiju un mācību grafiks, kā arī koledžas domes apstiprināti nolikumi.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

11.⁹ Izglītības programma nosaka izglītības saturu, formu un apjomu, studiju un mācību programmas obligātās un izvēles daļas apjomus, kredītpunktu un stundu sadalījumu starp tām, kritērijus studiju vai mācību rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes darbu formas un kārtību, kuru sekmīga izpilde ļauj izglītojamam iegūt atbilstošu izglītību vai noteiktu kvalifikāciju.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

11.¹⁰ Studijas un mācības īsteno klātienē, tostarp attālināti, un neklātienē.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

11.¹¹ Koledžas izglītojamo izglītības procesa laiku un vietu nosaka lekciju un nodarbību sarakstā.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

11.¹² Izglītības process koledžā ietver:

11.¹²1. īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides izglītības un neformālās izglītības programmas, kā arī atsevišķus studiju kursus vai profesionālo kompetenču moduļus, teorētiskās un praktiskās nodarbības;

11.¹²2. prakses, pārbaudījumus un studiju vai mācību programmu noslēguma pārbaudījumus, tostarp profesionālās kvalifikācijas eksāmenus.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

11.¹³  Personu uzņem koledžā, ievērojot izglītības jomu un profesionālās rehabilitācijas jomu regulējošo normatīvo aktu prasības.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

(Nodaļas nosaukums MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

12. (Svītrots ar MK 16.04.2024. noteikumiem Nr. 234)

13. Koledžas domes vēlēšanas organizē aģentūras direktors. Koledžas domi vēlē, aizklāti balsojot. Pārstāvjus darbam koledžas domē vēlē no akadēmiskā un vispārējā personāla un studējošo vidus. Aģentūras direktoru, direktora vietnieku izglītības jomā un aģentūras tās struktūrvienības vadītāju, kura īsteno izglītības procesu, iekļauj koledžas domē bez ievēlēšanas.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

14. Koledžas domes locekļi ievēlē koledžas domes priekšsēdētāju un sekretāru. Koledžas domes pilnvaru laiks ir trīs gadi.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

15. Koledžas domes sastāvu nosaka ar aģentūras rīkojumu un tajā iekļauj:

15.1. aģentūras direktoru, aģentūras direktora vietnieku izglītības jomā un tās struktūrvienības vadītāju, kas īsteno izglītības procesu;

15.2. ne mazāk kā trīs akadēmiskā personāla pārstāvjus;

15.3. ne mazāk kā vienu vispārējā personāla pārstāvi;

15.4. ne mazāk kā divus studējošo pašpārvaldes pārstāvjus.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

15.¹ Ja koledžas domes loceklis divas reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nepiedalās koledžas domes sēdēs, koledžas dome var pieņemt lēmumu par attiecīgā koledžas domes locekļa atsaukšanu.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

16. Koledžas dome papildus Profesionālās izglītības likumā noteiktajām funkcijām:

16.1. apstiprina koledžas izstrādātos uzņemšanas noteikumus;

16.2. apstiprina uzņemšanas noteikumus studiju programmās;

16.3. apstiprina nolikumu par studiju un pārbaudes kārtību;

16.4. pieņem aģentūras direktora iesniegto darbības gada pārskatu (gadagrāmatu);

16.5. atbalsta un sekmē studējošo pašpārvaldes darbību, kā arī apstiprina studējošo pašpārvaldes nolikumu;

16.6. apstiprina koledžas reglamentu un citus ar studiju un izglītības procesu saistītus iekšējos normatīvos aktus.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

17. Koledžas domi var sasaukt tās priekšsēdētājs, aģentūras direktors vai ne mazāk kā četri koledžas domes locekļi. Koledžas domes sēdes notiek ne retāk kā trīs reizes pusgadā, un pārtraukums starp tām nav ilgāks par diviem mēnešiem.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

18. Koledžas dome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā septiņi koledžas domes locekļi. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti vai aizklāti balsojot. Aizklāti balso, ja to pieprasa ne mazāk kā trīs koledžas domes locekļi. Ja koledžas domes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir koledžas domes priekšsēdētāja balss.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

19. Aģentūras direktoram ir atliekošās veto tiesības attiecībā uz koledžas domes lēmumiem. Pēc veto tiesību piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido koledžas dome. Saskaņošanas komisijas sastāvā ir aģentūras direktors, koledžas domes priekšsēdētājs un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā koledžas domes sēdē. Koledžas domes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to nobalso ne mazāk kā septiņi no klātesošajiem koledžas domes locekļiem.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

19.¹ Aģentūras direktors saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu izveido koleģiālu padomdevēju institūciju – konventu – un izdod tā nolikumu.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

(Nodaļa MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

19.² Koledžas personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē. Koledžas personālam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas skar koledžas personāla intereses, iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar  koledžas darbību, kā arī tikt uzklausītam.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

19.³ Akadēmiskajam un pedagoģiskajam personālam ir šādi pienākumi:

19.³1. radoši un atbildīgi piedalīties izglītības programmu īstenošanā;

19.³2. sekmēt mācību, studiju un pētniecības darbu;

19.³3. pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju un veicināt profesionālo izaugsmi;

19.³4. piedalīties koledžas mācību materiāltehniskās bāzes pilnveidošanā;

19.³5. ievērot profesionālās ētikas normas;

19.³6. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem;

19.³7. patstāvīgi pilnveidot izglītības programmas, ieviest inovācijas izglītības procesā, sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, ārvalstu izglītības un rehabilitācijas iestādēm, kā arī piesaistīt resursus izglītības programmu attīstībai;

19.³8. nodrošināt izglītojamiem iespējas īstenot savas tiesības.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

19.⁴ Akadēmiskajam un pedagoģiskajam personālam ir šādas tiesības:

19.⁴1. brīvi izvēlēties mācību metodes īstenojamo profesionālās izglītības programmu ietvaros;

19.⁴2. brīvi izvēlēties darba un pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus;

19.⁴3. iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu un par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu;

19.⁴4. būt ievēlētam koledžas pārstāvības, vadības institūcijās un lēmējinstitūcijās;

19.⁴5. iesniegt priekšlikumus par izglītības programmas pilnveidošanu vai jaunas izglītības programmas īstenošanu.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

19.⁵ Koledžas izglītojamiem ir šādi pienākumi:

19.⁵1. sekmīgi apgūt izglītības programmu un atbildīgi izmantot individuālās rehabilitācijas pasākumus;

19.⁵2. ievērot aģentūras apstiprinātos nolikumus, koledžas iekšējās kārtības un darba aizsardzības noteikumus un citus iekšējos noteikumus.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

19.⁶ Koledžas izglītojamiem ir šādas tiesības:

19.⁶1. apgūt izglītības programmas un izmantot individuālās rehabilitācijas pasākumus;

19.⁶2. iepazīties ar koledžas izglītības programmām, to saturu un prasībām;

19.⁶3. ierosināt un veikt lietišķos pētījumus, izmantojot koledžas materiāltehnisko nodrošinājumu;

19.⁶4. saņemt  informāciju par visām izmaiņām profesionālās izglītības programmā, mācību procesa organizācijā, koledžas vai attiecīgās profesionālās izglītības programmas licencēšanas un akreditācijas (ja attiecināms) datos un profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma organizācijā un nodrošinājumā;

19.⁶5. saņemt konsultācijas izglītības programmas apguves laikā;

19.⁶6. vēlēt studējošo un izglītojamo pašpārvaldi un būt ievēlētam tajā;

19.⁶7. pēc profesionālās izglītības programmas sekmīgas apguves saņemt valsts atzītu profesionālo izglītību apliecinošu dokumentu un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

19.⁷ Studējošie koledžā izveido studējošo pašpārvaldi. Tās skaitlisko sastāvu, ievēlēšanas kārtību studējošo pašpārvaldē un koledžas lēmējinstitūcijās, kā arī studējošo pašpārvaldes darba organizāciju nosaka studējošo izstrādāts un koledžas domes apstiprināts nolikums. Studējošo pašpārvaldei ir Profesionālās izglītības likumā noteiktās tiesības, un tā darbojas Profesionālās izglītības likumā noteiktās kompetences ietvaros.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

19.⁸ Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar izglītojamo interesēm koledžā un līdzdarbotos koledžas darba organizēšanā, mācību un audzināšanas procesa pilnveidē, izglītojamie, kuri apgūst profesionālās vidējās izglītības programmas, profesionālās pamatizglītības programmas, arodizglītības programmas, profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, pēc savas iniciatīvas var izveidot izglītojamo pašpārvaldi, kas ir koleģiāla izglītojamo institūcija un kuras sastāvā ir visu koledžā īstenojamo šajā punktā minēto izglītības programmu kursu pārstāvji. Izglītojamo pašpārvaldes darbību reglamentē normatīvais akts, ko pēc saskaņošanas ar aģentūras direktoru izdod izglītojamo pašpārvalde.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

(Nodaļas nosaukums MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

20. (Svītrots ar MK 16.04.2024. noteikumiem Nr. 234)

21. Aģentūras struktūrvienības, kas īsteno studiju procesu, izstrādā un noteiktā kārtībā piesaka koledžas domei priekšlikumus studiju programmām.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

22. Lai nodrošinātu aģentūras funkciju un uzdevumu izpildi, aģentūra veido struktūrvienības. Lēmumu par aģentūras struktūrvienību izveidi, reorganizēšanu vai likvidēšanu pieņem aģentūras direktors. Priekšlikumus par struktūrvienības izveidošanu izglītības jomā, tās reorganizēšanu vai likvidēšanu koledžas dome iesniedz labklājības ministram.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

23. Struktūrvienības kompetenci nosaka struktūrvienības reglamentā. Struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības darbu.

24. Par izglītības programmu saturu ir atbildīga tā aģentūras struktūrvienība, kura īsteno izglītības procesu.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

25. (Svītrots ar MK 16.04.2024. noteikumiem Nr. 234)

26. Aģentūras vispārējais un akadēmiskais personāls, kā arī studējošie sekmē aģentūras darbību un atbalsta atklātumu tās pārvaldē. Personālam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar aģentūras darbību.

27. Personas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ievēlē un ieceļ atklātā konkursā saskaņā ar koledžas domes apstiprinātu nolikumu. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā un aģentūras oficiālajā tīmekļvietnē.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

28. Aģentūras nolikuma un tā grozījumu projektu izstrādā aģentūras direktora apstiprināta komisija. Komisijas darbības kārtība noteikta aģentūras direktora apstiprinātajā nolikumā.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

29. Priekšlikumus par grozījumiem aģentūras nolikumā un iekšējos normatīvajos aktos komisijai var iesniegt aģentūras direktors, aģentūras konsultatīvā padome, koledžas domes locekļi, pašpārvaldes, struktūrvienību vadītāji, kā arī viena desmitā daļa no koledžas personāla kopskaita.

(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā)

30. Lēmumu par aģentūras reorganizāciju vai likvidāciju pēc labklājības ministra ierosinājuma pieņem Ministru kabinets.

31. Ja tiek likvidēta aģentūra vai slēgta studiju programma, aģentūra nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības iegūšanu citā studiju programmā vai radniecīgā izglītības iestādē.

32. Aģentūras darbības tiesiskumu nodrošina aģentūras direktors. Aģentūras direktors ir atbildīgs par aģentūras iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

33. Aģentūras amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Aģentūras direktoram. Aģentūras direktora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

34. Aģentūras direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Labklājības ministrijā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Labklājības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

35. Aģentūras finansiālās un saimnieciskās darbības procesu auditus veic kvalitātes vadības sistēmas ietvaros.

36. Aģentūra divas reizes gadā iesniedz labklājības ministram pārskatu par aģentūras funkciju izpildi un normatīvajos aktos par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu.

37. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa noteikumus Nr.239 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 57.nr.; 2009, 203.nr.).

38. Aģentūra kā tiešās pārvaldes iestāde ir Sociālās integrācijas valsts aģentūras funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja.

39. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.