Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 236

Rīgā 2001.gada 12.jūnijā (prot. Nr. 27, 2.¤)

Mūža pensijas apdrošināšanas tipveida noteikumi

Izdoti saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likuma 7.panta 2.punktu

1. Noteikumi nosaka mūža pensijas apdrošināšanas tipveida noteikumus.

2. Apdrošinājuma ņēmējs mūža pensijas apdrošināšanas līgumā ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - aģentūra), apdrošinātājs - apdrošināšanas sabiedrība, kas Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanas veikšanai, apdrošinātā persona - valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieks, kurš ir pieprasījis vecuma pensiju.

3. Mūža pensijas apdrošināšanas līgums ir beztermiņa līgums, kas nodrošina pensiju izmaksas līdz apdrošinātās personas nāvei vai pēc apdrošinātās personas nāves - līdz līdzapdrošinātās personas nāvei. Apdrošināšanas atlīdzība ir periodiski maksājumi apdrošinātajai personai (mūža pensija). To apmērs ir noteikts mūža pensijas apdrošināšanas līgumā. Vienreizējas apdrošināšanas atlīdzības izmaksa apdrošinātās (līdzapdrošinātās) personas nāves gadījumā nav paredzēta. Mūža pensijas apdrošināšanas līgumā nav labuma guvēja.

4. Mūža pensijas apdrošināšanas polises paraugus reģistrē Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajā kārtībā.

5. Apdrošinātājs, ņemot vērā apdrošināšanas pieteikumā norādīto fondētās pensijas kapitāla (apdrošināšanas prēmijas) apmēru, ziņas par pensijas pieprasītāju, kā arī viņa vēlmes par pensijas izmaksas periodiskumu, aprēķina un paziņo piedāvātās pensijas apmēru izmaksu periodā.

6. Mūža pensijas apdrošināšanas līgumā var norādīt līdzapdrošināto personu - apdrošinātās personas laulāto. Mūža pensijas apdrošināšanas līgums paredz apdrošinātās personas nāves gadījumā turpināt pensijas izmaksu līdzapdrošinātajai personai (pārdzīvojušajam laulātajam). Mūža pensijas apdrošināšanas līgumā pensijas apmēru var paredzēt atkarībā no tā, vai dzīvi ir abi laulātie vai tikai viens.

7. Mūža pensijas apdrošināšanas līgumā netiek paredzēta papildapdrošināšana.

8. Mūža pensijas apdrošināšanas līgums ir spēkā tikai tādā gadījumā, ja to ir parakstījusi arī apdrošinātā persona vai apdrošinātā un līdzapdrošinātā persona.

9. Pensijas izmaksa tiek uzsākta mūža pensijas apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā pēc mūža pensijas apdrošināšanas līguma noslēgšanas un apdrošināšanas prēmijas samaksas. Apdrošināšanas prēmiju aģentūra samaksā vienā maksājumā, pārskaitot fondētās pensijas kapitālu apdrošināšanas sabiedrībai.

10. Mūža pensijas apdrošināšanas līgums neparedz nekādu atpirkuma summas izmaksu.

11. Apdrošinātājs pensiju izmaksā noteiktā pensijas izmaksu perioda sākumā. Ja apdrošinātā persona vai līdzapdrošinātā persona, kas saņem pensiju, nomirst, pensijas izmaksu pārtrauc ar nākamo izmaksu periodu.

12. Mūža pensijas apdrošināšanas līgumā var paredzēt uz laiku atlikt pensijas izmaksu uzsākšanu (atliktais periods). Apdrošināšanas līgumā norāda atlikto periodu gados. Atliktais periods var būt līdz 10 gadiem.

13. Mūža pensijas apdrošināšanas līgumā var paredzēt vairākus periodus, bet ne vairāk par trim, kuru laikā ir noteikts dažāds izmaksājamās pensijas apmērs. Pirmā perioda ilgums nevar būt mazāks par pieciem gadiem, un šajā periodā kopumā pensijās nedrīkst izmaksāt vairāk par pusi no samaksātās apdrošināšanas prēmijas. Mūža pensijas apdrošināšanas līguma darbības laikā apdrošinātā persona nav tiesīga pieprasīt mainīt šos periodus vai pensijas apmēru katrā periodā. Ja mūža pensijas apdrošināšanas līgumā paredzēts uz laiku atlikt pensiju izmaksu uzsākšanu, periodus un pensijas apmēru katrā periodā var noteikt pirms pensiju izmaksu uzsākšanas, apdrošinātājam un apdrošinātajai personai savstarpēji vienojoties.

14. Apdrošinātājs, pamatojoties uz finansu darbības rezultātiem, reizi gadā ir tiesīgs piešķirt gratifikāciju, palielinot izmaksājamo apdrošināšanas atlīdzību kārtējā gadā. Gratifikāciju izmaksā atsevišķā maksājumā ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tās piešķiršanas. Mūža pensijas apdrošināšanas līgumā nav atļauta gratifikāciju garantēšana, kā arī nav atļauta gratifikāciju uzkrāšana.

15. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūliju.

Ministru prezidenta vietā -
kultūras ministre K.Pētersone

Finansu ministrs G.BĒRZIŅŠ