1. Noteikumi nosaka:
1.1. dabas parka "Engures ezers" (turpmāk – dabas parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;
1.2. dabas parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās izveidošanas un lietošanas kārtību;
1.3. dabas parkā esošo dabas pieminekļu – aizsargājamo koku – aizsardzības un izmantošanas kārtību.
(Grozīts ar MK 20.06.2023. noteikumiem Nr. 320)
2. Dabas parks izveidots, lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības stāvokli Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamiem biotopiem (jo īpaši – ezeriem ar mieturaļģu augāju, mežainām piejūras kāpām, kaļķainiem zāļu purviem, kaļķainiem zāļu purviem ar dižo aslapi, piejūras zālājiem) un aizsargājamām sugām, kā arī lai nodrošinātu ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzību un saglabātu Engures ezeru kā starptautiskas nozīmes mitrāju un Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgu vietu.
3. Dabas parka platība ir 12 579 ha. Dabas parka funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.
(MK 20.06.2023. noteikumu Nr. 320 redakcijā)
4. Visā dabas parka teritorijā valsts autoceļi to zemes nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona.
5. Dabas parka robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.
6. Dabas parkā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:
6.1. regulējamā režīma zona;
6.2. dabas lieguma zona;
6.3. dabas parka zona;
6.4. neitrālā zona.
7. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas parkā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.
8. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju vai saskaņojot šajos noteikumos minētās darbības, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, tai skaitā Eiropas Savienības nozīmes biotopiem, konkrētajā teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. Ja minēto darbību dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskā atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot minētās darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību.
(MK 20.06.2023. noteikumu Nr. 320 redakcijā)
9. Visā dabas parka teritorijā aizliegts:
9.1. ierīkot atkritumu poligonus;
9.2. izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;
9.3. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai;
9.4. pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem, kā arī ar dzīvniekiem un pajūgiem ārpus komersantu, māju un pašvaldību ceļiem, kā arī šo noteikumu 1. pielikumā norādītajiem valsts autoceļiem, izņemot pārvietošanos ar velosipēdiem un gadījumus, ja pārvietošanās saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, glābšanas un meklēšanas darbiem, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai;
9.5. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
9.6. dedzināt sausās zāles un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Šis aizliegums neattiecas uz biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;
9.7. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju, pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga) uz krūmāju vai mežu;
9.8. nosusināt purvus un mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;
9.9. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību. Šis aizliegums neattiecas uz augsnes sagatavošanu lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām;
9.10. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos kokus (kokus, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus);
9.11. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;
9.12. veikt zemūdens medības;
9.13. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:
9.13.1. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus (tai skaitā digitālus (virtuālus) maršrutus), skatu torņus, atpūtas vietas, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus);
9.13.2. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī nometnes, kurās piedalās vairāk par 60 cilvēkiem, izņemot pasākumus un nometnes, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;
9.13.3. rīkot autosacensības, motosacensības un velosacensības, rallijus, treniņbraucienus, izmēģinājuma braucienus ārpus valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem, rīkot ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī ārpus telpām rīkot Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un zemessargu mācības;
9.14. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, kā arī veikt to rekonstrukciju un renovāciju, izņemot gadījumus, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, lai:
9.14.1. novērstu teritoriju applūšanu ārpus dabas parka vai līdz šim neapplūdušu teritoriju applūšanu dabas parkā;
9.14.2. atjaunotu upju dabisko tecējumu un ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģisko režīmu;
9.14.3. nodrošinātu īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas un atjaunošanas pasākumu veikšanu;
9.14.4. atjaunotu zivju migrācijas ceļus;
9.14.5. īstenotu darbību, kura nav aizliegta ar šiem noteikumiem un nav pretrunā ar dabas parka izveidošanas mērķiem.
(Grozīts ar MK 20.06.2023. noteikumiem Nr. 320)
10. Meža zemēs aizliegts:
10.1. veikt mežsaimniecisko darbību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā no 15.marta līdz 30.septembrim un ārpus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslas no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot:
10.1.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;
10.1.2. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;
10.1.3. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;
10.1.4. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;
10.1.5. jaunaudžu kopšanu, kur vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem – līdz vienam metram;
10.2. iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;
10.3. ierīkot sietveida nožogojumus, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai un uzturēšanai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.
11. Lai nodrošinātu ligzdojošo un migrējošo ūdensputnu aizsardzību, Engures ezerā ir ierobežota kuģošanas līdzekļu izmantošana. Engures ezerā ir atļauts iebraukt tikai ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētiem kuģošanas līdzekļiem:
11.1. zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kuru īpašums robežojas ar Engures ezeru, ar vienu reģistrētu kuģošanas līdzekli no katra īpašuma;
11.2. no pašvaldību noteiktām vietām, kuras saskaņotas ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
12. Engures ezerā aizliegts braukt ar kuģošanas līdzekļiem, izmantojot iekšdedzes dzinēju. Šis aizliegums neattiecas uz valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām, kuras pilda dienesta pienākumus, kā arī uz pilnvarotajām personām, kuras veic vides normatīvo aktu ievērošanas kontroli, tai skaitā zvejas kontroli, kā arī – ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju – īstenojot dabas aizsardzības plānā paredzētos pasākumus un zinātniskos pētījumus.
14. Dabas parka teritorijā var noteikt aizliegumus un ierobežojumus ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti.
15. Regulējamā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu ūdensputnu un īpaši aizsargājamo plēsīgo putnu sugu netraucētu ligzdošanu, spalvu maiņu, barošanos un patvērumu medību laikā, kā arī lai nodrošinātu zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu.
16. Regulējamā režīma zonā aizliegts:
16.1. veikt saimniecisko un cita veida darbību, izņemot šādas darbības:
16.1.1. teritorijas aizsardzības režīma ievērošanas kontroli;
16.1.2. ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumu īstenošanu, kā arī glābšanas un meklēšanas darbus;
16.1.3. zemledus rūpniecisko zveju un zemledus amatierzveju–makšķerēšanu;
16.1.4. niedru pļaušanu un dedzināšanu, kuras veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuru ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;
16.1.5. medības no 15.augusta līdz 31.janvārim;
16.1.6. teritorijas uzraudzības pasākumu un zinātnisko pētījumu veikšanu (atļauts pārvietoties ar kuģošanas līdzekļiem, ja tas nepieciešams minēto pasākumu un zinātnisko pētījumu veikšanai);
16.1.7. vides monitoringu, nacionālo meža monitoringu un meža inventarizāciju;
16.1.8. savvaļas sēņu, augu un to produktu ievākšanu un iegūšanu personiskām vajadzībām, neizmantojot speciālas vākšanas palīgierīces un nebojājot zemsedzi;
16.2. uzturēties Engures ezerā no 1.marta līdz ezera aizsalšanai, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams šo noteikumu 16.1.apakšpunktā minēto darbību veikšanai;
16.3. medīt ūdensputnus;
16.4. veikt ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamos pasākumus bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas.
17. Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo augu un putnu sugu un to dzīvotņu aizsardzību, kā arī nodrošinātu Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu (piemēram, ezeru ar mieturaļģu augāju, kaļķainu zāļu purvu, kaļķainu zāļu purvu ar dižo aslapi) aizsardzību.
18. Dabas lieguma zonā aizliegts:
18.1. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus Engures ezera piekrastē 300 metru platā joslā;
18.2. uzart vai kultivēt pļavas Engures ezera piekrastē 300 metru platā joslā;
18.3. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;
18.4. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;
18.5. uzstādīt vēja elektrostacijas;
18.6. veikt galveno cirti un rekonstruktīvo cirti;
18.7. atzarot augošus kokus mežaudzēs. Šis aizlieguma neattiecas uz atzarošanu skatu vietu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī satiksmes drošības nodrošināšanai uz ceļiem;
18.8. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes valdošās koku sugas vecums pārsniedz:
18.8.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadus;
18.8.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus;
18.8.3. apšu audzēm – 30 gadus;
18.9. Engures ezerā:
18.9.1. braukt ar kaitbordiem un vējdēļiem;
18.9.2. makšķerēt no laivas no 1.marta līdz trešajai jūnija sestdienai;
18.10. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot gadījumus, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja:
18.10.1. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai;
18.10.2. ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju rekonstrukcijai, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;
18.10.3. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanai;
18.10.4. kuģošanas līdzekļu bāzu paplašināšanai vai piestātņu ierīkošanai;
18.10.5. dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņai uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;
18.11. piebarot savvaļas sugu dzīvniekus un meža zemēs novietot lauksaimniecības un pārtikas produktus, izņemot laikposmu no 1.decembra līdz 31.martam pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas vietās, kur tas neapdraud īpaši aizsargājamos biotopus un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes;
18.12. meža zemēs ierīkot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;
18.13. ierīkot mežsaimniecības (komersantu) ceļus.
(Grozīts ar MK 20.06.2023. noteikumiem Nr. 320)
19. Zemes vienību sadalīšana atļauta tikai gadījumos, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai.
20. Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.
21. Lai novērstu apdraudējumu dabas parka apmeklētājiem un infrastruktūras objektiem, dabas lieguma zonā meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, vēja gāztos un lauztos kokus cērt citā cirtē. Šādā gadījumā Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.
22. Dabas lieguma zonā mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, kritalu un svaigi vēja gāztu koku, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujama svaigi vēja gāztu ošu un egļu izvākšana, ja to apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru.
23. Sausos kokus un kritalas šo noteikumu 22.punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.
24. Uz mežaudzēm, kurās meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādu bojājumu dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un bojātie, gāztie, lauztie, sausie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.
25. Kopšanas cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 15 augtspējīgus ekoloģiskos kokus, vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.
26. Engures ezerā dabas lieguma zonā atļauts medīt ūdensputnus no sezonas atklāšanas līdz 15.septembrim – no plkst.16.00 sestdienās līdz plkst.12.00 svētdienās, bet no 16.septembra līdz sezonas slēgšanai – katru dienu.
27. Lai nodrošinātu ūdensputnu netraucētu ligzdošanu un spalvu maiņu, dabas lieguma zonā ūdensputnu koloniju vietās ir noteikts sezonas liegums, kura robežas noteiktas šo noteikumu 1. pielikumā. Dabas aizsardzības pārvalde dabas lieguma zonā var noteikt papildu sezonas liegumu, ņemot vērā izveidojušās ūdensputnu koloniju vietas. Dabas aizsardzības pārvalde lēmumu paziņo, publicējot to oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē, kā arī nosūtot informāciju par pieņemto lēmumu tās administratīvās teritorijas pašvaldības informatīvajam izdevumam vai citam vietējam vai reģionālam laikrakstam, kurā atrodas attiecīgie ūdeņi.
(MK 20.06.2023. noteikumu Nr. 320 redakcijā)
28. Sezonas liegumā aizliegts uzturēties no 16.aprīļa līdz 10.augustam, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams Engures ezera uzraudzībai, zinātnisko pētījumu veikšanai un īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu veikšanai.
29. Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības sabiedrības izglītošanai un atpūtai dabas parkā, kā arī lai samazinātu saimnieciskās darbības ietekmi uz dabas lieguma zonu.
30. Dabas parka zonā aizliegts:
30.1. uzart vai kultivēt Mērsraga pļavas, kas norādītas šo noteikumu 1.pielikumā, kā arī lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus Mērsraga pļavās;
30.2. medīt (tai skaitā ūdensputnus) Mērsraga pļavās;
30.3. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;
30.4. uzstādīt vēja elektrostacijas;
30.5. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;
30.6. sanitārajā cirtē cirst augtspējīgos kokus;
30.7. veicot koku ciršanu galvenajā cirtē:
30.7.1. samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4, neskaitot stāvošus sausus kokus;
30.7.2. veidot mežaudzē atvērumus, kas lielāki par 0,1 ha, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams pievešanas ceļu veidošanai;
30.8. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas dabas parka zonā piebarot savvaļas sugu dzīvniekus un meža zemēs novietot lauksaimniecības un pārtikas produktus, kā arī ierīkot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;
30.9. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija.
(Grozīts ar MK 20.06.2023. noteikumiem Nr. 320)
31. Zemes vienību sadalīšana atļauta tikai gadījumos, ja meža zemēs katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un pārējās zemēs – nav mazāka par trim hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai.
32. Dabas parka zonā mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, kritalu un svaigi vēja gāztu koku, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujama svaigi vēja gāztu ošu un egļu izvākšana, ja to apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru.
33. Sausos kokus un kritalas šo noteikumu 32. punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.
(MK 20.06.2023. noteikumu Nr. 320 redakcijā)
34. Galvenajā un kopšanas cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 15 augtspējīgus ekoloģiskos kokus, vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.
35. Uz mežaudzēm, kurās meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādu bojājumu dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un bojātie, gāztie, lauztie, sausie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.
36. Neitrālajā zonā iekļauti piekrastes zvejniekciemi un Mērsraga ostas teritorija. Neitrālā zona izveidota, lai saglabātu piekrastes zvejniekciemiem raksturīgo kultūrvēsturisko ainavu, nodrošinātu zvejniekciemu, Mērsraga ostas saimniecisko darbību un attīstību, ilgtspējīgi izmantojot vietējos dabas resursus, kā arī nodrošinātu transporta infrastruktūras objektu uzturēšanu un attīstību.
(MK 20.06.2023. noteikumu Nr. 320 redakcijā)
37. Neitrālajā zonā aizliegts uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru darba rata diametrs ir lielāks par pieciem metriem vai augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu.
37.1 Neitrālajā zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 8878 003 0979 aizliegts veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija.
(MK 20.06.2023. noteikumu Nr. 320 redakcijā)
38. Dabas parkā esošie dabas pieminekļi – aizsargājamie koki – ir vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem izmēriem) un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).
39. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:
39.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts, var tikt bojāts vai iznīcināts aizsargājamais koks vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība, izņemot šo noteikumu 39.6. apakšpunktā minētos gadījumus;
39.2. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju, kā arī izņemot šo noteikumu 39.6. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus;
39.3. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koka barošanās režīmu;
39.4. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;
39.5. iznīcināt dabisko zemsedzi, izņemot šo noteikumu 39.6. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus;
39.6. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Aizsargājamā koka teritorijā atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam pieļaujama dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un atjaunošana, kā arī ēku pārbūve, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju.
(Grozīts ar MK 20.06.2023. noteikumiem Nr. 320)
40. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.
41. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, ir atļauta to izciršana kopšanas vai citā cirtē aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām).
42. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.
43. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 8.aprīļa noteikumus Nr.268 "Dabas parka "Engures ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 64.nr.; 2009, 41.nr.).
(Pielikums MK 20.06.2023. noteikumu Nr. 320 redakcijā)
1. Funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas noteiktas, par kartogrāfisko pamatu izmantojot aktuālāko ortofotokarti un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. Līdz robežu instrumentālai uzmērīšanai apvidū pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.
2. Funkcionālo zonu robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.
(Pielikums svītrots ar MK 20.06.2023. noteikumiem Nr. 320)
1. Informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.
2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:
2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));
2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;
2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));
2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.
3. Zīmes lietošanas kārtība:
3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:
3.1.1. 300 x 300 mm;
3.1.2. 150 x 150 mm;
3.1.3. 75 x 75 mm;
3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;
3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;
3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).
4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.
Nr.p.k. | Nosaukums latviešu valodā | Nosaukums latīņu valodā | Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros) | Augstums (metros) |
I. Vietējās sugas | ||||
1. | Āra bērzs (kārpainais bērzs) | Betula pendula (Betula verrucosa) | 3,0 | 33 |
2. | Baltalksnis | Alnus incana | 1,6 | 25 |
3. | Blīgzna (pūpolvītols) | Salix caprea | 1,9 | 22 |
4. | Eiropas segliņš | Euonymus europaeus | 1,0 | 6 |
5. | Hibrīdais alksnis | Alnus x pubescens | 1,5 | 32 |
6. | Melnalksnis | Alnus glutinosa | 2,5 | 30 |
7. | Meža bumbiere | Pyrus pyraster | 1,5 | 13 |
8. | Meža ābele | Malus sylvestris | 1,5 | 14 |
9. | Parastā apse | Populus tremula | 3,5 | 35 |
10. | Parastā egle | Picea abies | 3,0 | 37 |
11. | Parastā goba | Ulmus glabra | 4,0 | 28 |
12. | Parastā ieva | Padus avium | 1,7 | 22 |
13. | Parastā (ogu) īve | Taxus baccata | 0,6 | 8 |
14. | Parastā kļava | Acer platanoides | 3,5 | 27 |
15. | Parastā liepa | Tilia cordata | 3,5 | 33 |
16. | Parastais osis | Fraxinus excelsior | 3,5 | 34 |
17. | Parastais ozols | Quercus robur | 4,0 | 32 |
18. | Parastais pīlādzis | Sorbus aucuparia | 1,5 | 21 |
19. | Parastā priede | Pinus sylvestris | 2,5 | 38 |
20. | Parastais skābardis | Carpinus betulus | 1,5 | 20 |
21. | Parastā vīksna | Ulmus laevis | 4,0 | 30 |
22. | Purva bērzs (pūkainais bērzs) | Betula pubescens (Betula alba) | 3,0 | 32 |
23. | Šķetra | Salix pentandra | 1,6 | 22 |
24. | Trauslais vītols | Salix fragilis | 4,0 | – |
25. | Parastais kadiķis | Juniperus communis | 0,8 | 11 |
II. Citzemju sugas | ||||
26. | Baltais vītols | Salix alba | 4,5 | 20 |
27. | Baltā robīnija | Robinia pseudoacacia | 1,9 | 20 |
28. | Balzama baltegle | Abies balsamea | 1,5 | 24 |
29. | Eiropas baltegle | Abies alba | 2,7 | 32 |
30. | Eiropas ciedrupriede | Pinus cembra | 1,6 | 22 |
31. | Eiropas lapegle | Larix decidua | 3,2 | 39 |
32. | Holandes liepa | Tilia x europaea | 2,8 | 26 |
33. | Kalnu kļava | Acer pseudoplatanus | 2,2 | 20 |
34. | Lēdebūra lapegle | Larix ledebourii | 3,0 | 34 |
35. | Krimas liepa | Tilia x euchlora | 1,9 | 20 |
36. | Lauku kļava | Acer campestre | 1,5 | 18 |
37. | Mandžūrijas riekstkoks | Juglans mandshurica | 1,6 | 18 |
38. | Melnā priede | Pinus nigra | 1,9 | 23 |
39. | Menzīsa duglāzija | Pseudotsuga menziesii | 2,4 | 30 |
40. | Papele | Populus spp. | 5,0 | 35 |
41. | Parastā zirgkastaņa | Aesculus hippocastanum | 3,0 | 23 |
42. | Eiropas dižskābardis | Fagus sylvatica | 3,8 | 30 |
43. | Pensilvānijas osis | Fraxinus pennsylvanica | 2,0 | 23 |
44. | Platlapu liepa | Tilia platyphyllos | 3,1 | 27 |
45. | Pelēkais riekstkoks | Juglans cinerea | 2,8 | 20 |
46. | Rietumu tūja | Thuja occidentalis | 1,5 | 16 |
47. | Saldais ķirsis | Cerasus avium | 1,6 | 12 |
48. | Sarkanais ozols | Quercus rubra | 1,9 | 27 |
49. | Sarkstošais vītols | Salix x rubens | 3,1 | 25 |
50. | Sibīrijas baltegle | Abies sibirica | 1,8 | 30 |
51. | Sibīrijas ciedrupriede | Pinus sibirica | 1,9 | 22 |
52. | Sudraba kļava | Acer saccharinum | 3,2 | 26 |
53. | Veimuta priede | Pinus strobus | 2,7 | 36 |
54. | Vienkrāsas baltegle | Abies concolor | 1,7 | 32 |