Darbības ar dokumentu

Kultūras ministrijas rīkojums Nr.6-1-186

Rīgā 2012.gada 6.augustā

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128
"Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa
noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums"
9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk - Noteikumi Nr.473) 9.punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk - Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par ikonas "Kristus Visuvaldītājs tronī ar godinātajiem svētajiem", "Apustulis Jēkabs Alfeja dēls", "Apustulis Bartolomejs", "Apustulis Filips", "Evaņģēlists Marks", "Apustulis Sīmanis Zelots", "Evaņģēlists Jānis", "Apustulis Pēteris", "Apustulis Pāvils", "Evaņģēlists Matejs", "Evaņģēlists Lūkass", "Apustulis Toms", "Apustulis Andrejs Pirmaicinātais", "Dievmātes dzimšana", "Dievmātes ievešana templī", "Marijas pasludināšana", "Kristus dzimšana", "Tā Kunga saņemšana (Ievešana templī)", "Tā Kunga parādīšanās", "Kristus apskaidrošanās", "Ieiešana Jeruzalemē", "Kristus augšāmcelšanās", "Kristus Debesbraukšana", "Svētā Trijādība" un "Krusta pacelšana" (turpmāk - Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. Izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2012.gada 5.jūlija sanāksmes protokola Nr.17/2012;

1.2. Informācija par Objektu nosaukumu;

1.3. Informācija par Objektu atrašanās vietu;

1.4. Objektu atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objektu apraksts;

1.6. Objektu fotofiksācijas materiāli;

1.7. Ziņas par Objektu īpašnieku;

1.8. Pamatojums Objektu iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Noteikumu Nr.473 2.punktā noteiktajā kārtībā Inspekcijā saņemts priekšlikums noteikt Objektiem valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu un iekļaut tos Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3.punktu Inspekcijā 2012.gada 5.jūlijā izvērtēta Objektu atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektus Pieminekļu sarakstā. Priekšlikums par Objektu iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts no to īpašnieka, tādējādi īpašnieks ir paudis savu pozitīvo attieksmi likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, kā arī ir noskaidrots viņa viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr.474) 8.2.punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi - mākslas darbus vai to daļas, kas dod priekšstatu par attiecīgā laikmeta mākslas tradīcijām Eiropā un Latvijā (vecākus par 50 gadiem).

4. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 8.2.punktā noteiktajiem kritērijiem. Ikonas ir ļoti nozīmīgas kā augstvērtīgs vietējās vecticībnieku ikonu glezniecības tradīciju paraugs. Katra ikona ir viena autora, vienā laikā darināta ikonu komplekta sastāvdaļa, kuri Latvijā saglabājušies salīdzinoši reti. Ikonas vērtīgas arī kā 19.gadsimta beigu līdz 20.gadsimta sākuma sakrālās mākslas paraugs, kas iekļaujas plašāka reģiona mākslas mantojumā, parādot saikni gan ar Krievijas, gan Austrumeiropas baznīcu glezniecību.

Ikonas saglabājamās vērtības: koks un gleznojums.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādus objektus:

6. Nepublicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" norādi par Objektu atrašanās vietu.

7. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pants un 14.panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13.pants, 62.panta pirmā daļa, 66.panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 8.2.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punkts.

8. Mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā (Jelgava, Atmodas iela 19, LV-3001).

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende