Darbības ar dokumentu

(Pielikums MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

1. Labības šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

1.1. Mīksto kviešu (Triticum aestivum L. subsp. aestivum), cieto kviešu (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren), speltas kviešu (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.1.1. ziemcietība (ziemāju forma), balles;

1.1.2. augu garums, cm*;

1.1.3. izturība pret veldri, balles**;

1.1.4. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.1.5. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.1.7. 1000 graudu masa, g;

1.1.8. izturība pret slimībām:

1.1.8.1. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);

1.1.8.2. vārpu slimībām (slimības izplatība, %);

1.1.9. produktīvo stiebru skaits uz m², % no standartšķirnes**;

1.1.10. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.1.11. tilpummasa, g l^–1;

1.1.12. proteīna saturs, %;

1.1.13. lipekļa saturs, %;

1.1.14. sedimentācija (Zeleny indekss), cm³*;

1.1.15. krišanas skaitlis, s*;

1.1.16. cietes saturs, %;

1.1.17. krāsa, vienība (cietajiem kviešiem);

1.1.18. stiklainība, % (cietajiem kviešiem).

1.2. Rudzu (Secale cereale L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.2.1. ziemcietība, balles;

1.2.2. izturība pret veldri, balles**;

1.2.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.2.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.2.5. augu garums, cm*;

1.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.2.7. 1000 graudu masa, g;

1.2.8. izturība pret slimībām:

1.2.8.1. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);

1.2.8.2. vārpu slimībām (slimības izplatība, %);

1.2.9. produktīvo stiebru skaits uz m², % no standartšķirnes**;

1.2.10. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.2.11. tilpummasa, g l^–1;

1.2.12. proteīna saturs, %;

1.2.13. krišanas skaitlis, s*;

1.2.14. cietes saturs, %.

1.3. Tritikāles (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.3.1. ziemcietība (ziemas tritikālei), balles;

1.3.2. izturība pret veldri, balles**;

1.3.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.3.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.3.5. augu garums, cm*;

1.3.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.3.7. 1000 graudu masa, g;

1.3.8. izturība pret slimībām:

1.3.8.1. lapu slimības (slimības attīstības pakāpe, %);

1.3.8.2. vārpu slimības (slimības izplatība, %);

1.3.9. produktīvo stiebru skaits uz m², % no standartšķirnes**;

1.3.10. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.3.11. tilpummasa, g l^–1;

1.3.12. proteīna saturs, %;

1.3.13. krišanas skaitlis, s*;

1.3.14. cietes saturs, %.

1.4. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.4.1. ziemcietība (ziemas miežiem), balles;

1.4.2. izturība pret veldri, balles**;

1.4.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.4.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.4.5. augu garums, cm*;

1.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.4.7. 1000 graudu masa, g;

1.4.8. kuļamība, % (kailgraudu miežiem);

1.4.9. izturība pret slimībām:

1.4.9.1. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);

1.4.9.2. vārpu slimībām (slimības izplatība, %);

1.4.10. produktīvo stiebru skaits uz m², % no standartšķirnes**;

1.4.11. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.4.12. proteīna saturs, %;

1.4.13. tilpummasa, g l^–1;

1.4.14. cietes saturs, %;

1.4.15. ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežiem sausnā, %, iesala grupai);

1.4.16. graudu frakcijas, %, virs 2,5 mm (iesala grupai).

1.5. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu (Avena nuda L.) (turpmāk visas kopā – auzas) šķirņu novērtēšana

1.5.1. Graudu grupai:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.5.1.1. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.5.1.2. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.5.1.3. izturība pret veldri, balles**;

1.5.1.4. augu garums, cm*;

1.5.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.5.1.6. 1000 graudu masa, g;

1.5.1.7. izturība pret slimībām:

1.5.1.7.1. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);

1.5.1.7.2. vārpu slimībām (slimības izplatība, %);

1.5.1.8. produktīvo stiebru skaits uz m², % no standartšķirnes**;

1.5.1.9. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.5.1.10. tilpummasa, g l^–1;

1.5.1.11. plēkšņainība, %;

1.5.1.12. kuļamība, % (kailgraudu auzām);

1.5.1.13. proteīna saturs, %;

1.5.1.14. tauku saturs, %;

1.5.2. Zaļmasas grupai:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.5.2.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

1.5.2.2. augu garums, cm*;

1.5.2.3. izturība pret veldri, balles**;

1.5.2.4. sausnas raža, t ha^–1*;

1.5.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.5.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.5.2.7. izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);

1.5.2.8. augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.5.2.9. sausnas saturs, %*;

1.5.2.10. kopproteīna saturs sausnā, %.

1.6. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.6.1. graudu (riekstiņu) raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.6.2. graudu (riekstiņu) raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.6.3. izturība pret veldri, balles;

1.6.4. augu garums, cm*;

1.6.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.6.6. 1000 graudu (riekstiņu) masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.6.7. tilpummasa, g l^–1;

1.6.8. plēkšņainība, %;

1.6.9. proteīna saturs, %;

1.6.10. cietes saturs, %.

1.7. Kukurūzas (Zea mays L.) šķirņu novērtēšana (zaļmasas ieguvei)

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.7.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

1.7.2. augu garums, cm*;

1.7.3. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.7.4. izturība pret veldri, balles**;

1.7.5. vālīšu skaits, gab.*;

1.7.6. sausnas raža, t ha^–1*;

1.7.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

1.7.8. sausnas saturs, %;

1.7.9. kopproteīna saturs sausnā, %;

1.7.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā;

1.7.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā.

2. Lopbarības augu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

2.1. Sējas zirņu (arī ziemas formu) (Pisum sativum L. (partim)) un lauka pupu (arī ziemas formu) (Vicia faba L. (partim)) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.1.3. izturība pret veldri, balles;

2.1.4. augu garums, cm*;

2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.1.6. ziemcietība (ziemas formām), balles;

2.1.7. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

2.1.8. proteīna saturs, %.

2.2. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) šķirņu novērtēšana

2.2.1. Sēklu ieguvei:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

2.2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.2.1.3. izturība pret veldri, balles;

2.2.1.4. augu garums, cm*;

2.2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.2.1.6. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

2.2.1.7. proteīna saturs, %;

2.2.2. Zaļmasas ieguvei:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.2.2.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

2.2.2.2. augu garums, cm*;

2.2.2.3. izturība pret veldri, balles**;

2.2.2.4. sausnas raža, t ha^–1*;

2.2.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.2.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

2.2.2.7. sausnas saturs, %*;

2.2.2.8. kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju).

2.3. Stiebrzāļu (Poaceae (Gramineae)) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.3.1. ziemcietība (izņemot viengadīgo daudzziedu aireni), balles;

2.3.2. zaļās masas raža, t ha^–1*;

2.3.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (līdz plaukšanai), dienas*;

2.3.4. augu garums, cm*;

2.3.5. izturība pret veldri, balles;

2.3.6. sausnas raža, t ha^–1*;

2.3.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

2.3.8. sausnas saturs, %*;

2.3.9. kopproteīna saturs sausnā, %;

2.3.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā*;

2.3.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā*.

2.4. Sējas vīķu (Vicia sativa L.), smilts vīķu (Vicia villosa Roth), eļļas rutku (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) un facēlijas (Phacelia tanacetifolia Benth.) šķirņu novērtēšana zaļmasas ieguvei

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.4.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

2.4.2. augu garums, cm*;

2.4.3. izturība pret veldri, balles**;

2.4.4. sausnas raža, t ha^–1*;

2.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.4.7. ziemcietība (smilts vīķiem), balles;

Kvalitātes rādītāji:

2.4.8. sausnas saturs, %*;

2.4.9. kopproteīna saturs sausnā, % (eļļas rutkam, facēlijai);

2.4.10. kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju), vīķiem bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā.

2.5. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae (Leguminosae)) sugu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.5.1. ziemcietība, balles;

2.5.2. zaļās masas raža, t ha^–1*;

2.5.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (ziedēšanas sākumā), dienas*;

2.5.4. augu garums, cm*;

2.5.5. izturība pret veldri, balles;

2.5.6. sausnas raža, t ha^–1*;

2.5.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

2.5.8. sausnas saturs, %*;

2.5.9. kopproteīna saturs sausnā, %;

2.5.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā*;

2.5.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā*.

3. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

3.1. Rapša (Brassica napus L. (partim)) un ripša (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

3.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.1.3. ziemcietība (ziemas rapsim un ziemas ripsim), balles;

3.1.4. izturība pret veldri, balles*;

3.1.5. augu garums, cm*;

3.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

3.1.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.1.8. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

3.1.9. tilpummasa, g l^–1*;

3.1.10. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

3.2. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) šķirņu novērtēšana

3.2.1. Šķiedras linu:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.2.1.1. stiebru raža, t ha^–1*;

3.2.1.2. stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.2.1.3. izturība pret veldri, balles;

3.2.1.4. veģetācijas perioda garums (līdz dzeltengatavībai), dienas*;

3.2.1.5. augu garums, cm;

Kvalitātes rādītāji:

3.2.1.6. vidējais lūksnes garums, cm;

3.2.1.7. netilinātas šķiedras saturs, %;

3.2.2. Eļļas linu:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.2.2.1. sēklu raža, t ha^–1*;

3.2.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.2.2.3. izturība pret veldri, balles;

3.2.2.4. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*;

3.2.2.5. augu garums, cm*;

3.2.2.6. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

3.2.2.7. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

3.3. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) šķirņu novērtēšana

3.3.1. Šķiedras kaņepju:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.3.1.1. stiebru raža, t ha^–1*;

3.3.1.2. stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.3.1.3. veģetācijas perioda garums (līdz pilnai ziedēšanas fāzei), dienas*;

3.3.1.4. augu garums, cm;

Kvalitātes rādītāji:

3.3.1.5. netilinātas šķiedras saturs, %;

3.3.2. Eļļas kaņepju:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.3.2.1. sēklu raža, t ha^–1*;

3.3.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.3.2.3. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*;

3.3.2.4. augu garums, cm*;

3.3.2.5. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.3.2.6. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

3.3.2.7. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

3.4. Balto sinepju (Sinapis alba L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.4.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

3.4.2. augu garums, cm*;

3.4.3. izturība pret veldri, balles**;

3.4.4. sausnas raža, t ha^–1*;

3.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

3.4.7. sausnas saturs, %*;

3.4.8. kopproteīna saturs sausnā, %.

3.5. Sojas (Glycine max) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.5.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

3.5.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.5.3. izturība pret veldri, balles;

3.5.4. augu garums, cm*;

3.5.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

3.5.6. 1000 sēklu masa, g*;

3.5.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

3.5.8. proteīna saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.5.9. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

4. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

4.1. Agrīno kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

4.1.1. bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha^–1*;

4.1.2. vidējo un lielo bumbuļu (turpmāk – preču bumbuļi) raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha^–1*;

4.1.3. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas);

4.1.4. bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha^–1*;

4.1.5. preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha^–1*;

4.1.6. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas);

4.1.7. raža veģetācijas perioda beigās, t ha^–1*;

4.1.8. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.1.9. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha^–1*;

4.1.10. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.1.11. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilnas sadīgšanas fāzes) līdz lakstu atmiršanai), dienas*;

4.1.12. preču bumbuļa vidējā masa, g*;

4.1.13. garšas īpašības, balles*;

4.1.14. cietes saturs bumbuļos, %*;

4.1.15. izturība pret slimībām:

4.1.15.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.1.15.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %;

4.1.15.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.1.15.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;

4.1.15.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %.

4.2. Vidēji agrīno, vidēji vēlīno un vēlīno kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

4.2.1. raža veģetācijas perioda beigās, t ha^–1*;

4.2.2. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.2.3. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha^–1*;

4.2.4. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.2.5. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilnas sadīgšanas fāzes) līdz lakstu atmiršanai vai iznīcināšanai), dienas*;

4.2.6. garšas īpašības, balles*;

4.2.7. preču bumbuļu vidējā masa, g*;

4.2.8. cietes saturs bumbuļos, %;

4.2.9. cietes raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*;

4.2.10. sausnas saturs bumbuļos, %*;

4.2.11. izturība pret slimībām:

4.2.11.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.2.11.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %;

4.2.11.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.2.11.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;

4.2.11.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %.

(Pielikums MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

1. Informācija par iesniedzēju:

1.1. juridiskai personai – nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

1.2. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).

2. Iesniedzējs – selekcionārs, selekcionāra tiesību īpašnieks, šķirnes uzturētājs (šķirnēm, kurām nav selekcionāra), selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis.

3. Informācija par selekcionāru:

3.1. juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

3.2. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).

4. Informācija par šķirnes uzturētāju:

4.1. juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

4.2. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).

5. Augu sugas paplašināts nosaukums latīņu valodā, norādot ģinti, sugu, pasugu, varietāti.

6. Augu sugas nosaukums latviešu valodā.

7. Šķirnes nosaukums vai priekšlikums šķirnes nosaukumam (ja tas nav atzīts) un pagaidu apzīmējums.

8. Valsts, kurā šķirne izveidota.

9. Informācija par to, vai šķirne ir ģenētiski modificēta.

10. Informācija par to, kā šķirne ir pieteikta saimniecisko īpašību novērtēšanai:

10.1. konvencionālajā lauksaimniecībā;

10.2. bioloģiskajā lauksaimniecībā;

10.3. kā bioloģiskā šķirne.

11. Informācija par šķirni raksturojošiem rādītājiem (piemēram, labībai – ziemāju vai vasarāju forma, kailgraudu vai plēkšņu forma, miežiem – vārpas kanšu skaits, izmantošanas veids: zaļmasas ieguvei vai graudu ieguvei, miežiem – iesala ieguvei, kartupeļiem – novākšanas gatavība (agrīnums), lupīnai (izņemot daudzgadīgo) – izmantošanas veids: zaļmasas ieguvei vai sēklas ieguvei, liniem – eļļas vai šķiedras ieguvei, kaņepēm – eļļas vai šķiedras ieguvei, atzīme, vai šķirne ir hibrīds (un hibrīda tips)) un par to, kuri tipi jāņem vērā, audzējot šķirni izmēģinājumā. Norāde, kurā sugai atbilstošā grupā saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" 4.¹ pielikumu šķirne pārbaudāma.

12. Norāde "Visu informāciju vēlos saņemt elektroniski" (norāda, ja iesniedzējs visu ar šķirnes novērtēšanu saistīto informāciju vēlas saņemt uz norādīto e-pasta adresi).

13. Datums, paraksts un zīmogs.

Piezīme. Dokumenta rekvizītus "datums", "paraksts" un "zīmogs" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

(Pielikums MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

(Pielikums MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 512 redakcijā)

(Pielikums MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 512 redakcijā)

I. Labība

1. Rudzi (Secale cereale L.):

1.1. ziemas forma, šķirnes;

1.2. ziemas forma, hibrīdās šķirnes.

2. Mīkstie kvieši (Triticum aestivum L. subsp. aestivum):

2.1. ziemas forma, šķirnes;

2.2. ziemas forma, hibrīdās šķirnes;

2.3. vasaras forma, šķirnes;

2.4. vasaras forma, hibrīdās šķirnes.

3. Cietie kvieši  (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren) – vasaras forma.

4. Speltas kvieši (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell).

5. Mieži (Hordeum vulgare L.):

5.1. ziemas forma, šķirnes;

5.2. ziemas forma, hibrīdās šķirnes;

5.3. vasaras mieži:

5.3.1. kailgraudu mieži;

5.3.2. graudu grupa;

5.3.3. iesala grupa.

6. Auzas (Avena sativa L.):

6.1. graudu grupa;

6.2. zaļmasas grupa.

7. Kailgraudu auzas (Avena nuda L.).

8. Hibrīdi, kas radušies, krustojot Triticum ģints sugu ar Secale ģints sugu (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) (turpmāk – tritikāle):

8.1. ziemas forma;

8.2. vasaras forma.

9. Griķi (Fagopyrum esculentum Moench).

10. Kukurūza (Zea mays L.) – zaļmasas grupa.

II. Lopbarības augi*

11. Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim)) – sēklu ieguvei:

11.1. baltziedu zirņi:

11.1.1. vasaras forma;

11.1.2. ziemas forma.

11.2. sārtziedu zirņi:

11.2.1.vasaras forma;

11.2.2. ziemas forma.

12. Lauka pupas (Vicia faba L. (partim)):

12.1. vasaras forma;

12.2. ziemas forma.

13. Baltā lupīna (Lupinus albus L.):

13.1. sēklu ieguvei;

13.2. zaļmasas ieguvei.

14. Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.):

14.1. sēklu ieguvei;

14.2. zaļmasas ieguvei.

15. Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.):

15.1. sēklu ieguvei;

15.2. zaļmasas ieguvei.

16. Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.):

16.1. agrīns un vidēji agrīns āboliņš;

16.2. vidēji vēlīns un vēlīns āboliņš.

17. Auzeņairene (hibrīdi, kas radušies, krustojot Festuca ģints sugu ar Lolium ģints sugu) (x Festulolium Asch. & Graebn.):

17.1. niedru auzenes krustojums ar ganību aireni (x Festulolium holmbergii (Dörfl.) P. Fourn. Festuca arundinacea x Lolium perenne L.);

17.2. pļavas auzenes krustojums ar ganību aireni (x Festulolium loliaceum (Huds.) P. Fourn. Festuca pratensis Huds x Lolium perenne L.).

18. Daudzziedu airene (Lolium multiflorum Lam.):

18.1. viengadīgā daudzziedu airene (Vestervaldes airene) (Lolium multiflorum Lam. ssp. alternativum);

18.2. daudzziedu airene (itāļu airene) (Lolium multiflorum Lam. ssp. non alternativum).

III. Eļļas augi un šķiedraugi

19. Rapsis (Brassica napus L. (partim)):

19.1. ziemas forma:

19.1.1. līnijšķirnes;

19.1.2. hibrīdās šķirnes, izņemot šā pielikuma 19.1.3. apakšpunktā minētās šķirnes;

19.1.3. CL hibrīdās šķirnes;

19.2. vasaras forma:

19.2.1. līnijšķirnes;

19.2.2. hibrīdās šķirnes, izņemot šā pielikuma 19.2.3. apakšpunktā minētās šķirnes;

19.2.3. CL hibrīdās šķirnes.

20. Ripsis (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs):

20.1. ziemas forma;

20.2. vasaras forma.

21. Lini (Linum usitatissimum L.):

21.1. šķiedras lini;

21.2. eļļas lini.

22. Sējas kaņepes (Cannabis sativa L.):

22.1. šķiedras kaņepes;

22.2. eļļas kaņepes.

23. Baltās sinepes (Sinapis alba L.) – zaļmasas ieguvei.

24. Soja (Glycine max L.)

IV. Kartupeļi

25. Kartupeļi:

25.1. agrīnās šķirnes;

25.2. vidēji agrīnās šķirnes;

25.3. vidēji vēlīnās šķirnes;

25.4. vēlīnās šķirnes.

(Pielikums MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 512 redakcijā)

(Pielikums MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

(Pielikums MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 512 redakcijā)

1. Ziemcietības novērtēšana

1.1. Ziemcietības novērtēšana rapsim un ripsim

1. Ziemcietību rapsim un ripsim vērtē izmēģinājuma lauciņos, skaitot augu biezību divās iezīmētās vietās, kas izvietotas vienmērīgi pa lauciņa platību, lietojot 0,5 m² lielu uzskaites rāmīti. Uzskaites rāmīša novietojums pavasarī un rudenī sakrīt.

2. Uzskaiti veic katrā atkārtojumā rudenī pirms ziemošanas un pavasarī pēc veģetācijas perioda atjaunošanās.

3. Katrā iezīmētajā vietā vērtē atsevišķi, vērtējumus saskaita un dala ar divi.

4. Ziemcietību pavasarī aprēķina procentos (pavasara augu biezības uzskaiti attiecinot pret rudens augu biezības uzskaiti) (1. tabula).

1. tabula

Ripša un rapša ziemcietības novērtējums

1.2. Ziemcietības novērtēšana pārējām sugām

5. Ziemcietības novērtēšanai pārējām sugām vizuāli novērtē sējumu stāvokli sējas gada rudenī pirms ziemošanas un pavasarī pēc veģetācijas atjaunošanās atbilstoši šā pielikuma 2. tabulas rādītājiem.

2. tabula

Sējuma stāvokļa novērtējums

6. Ziemcietības novērtēšanai ballēs izmanto šā pielikuma 3. tabulu, kur nolasa ziemcietības vērtējumu atbilstoši sējuma stāvoklim pavasarī un rudenī.

3. tabula

Ziemcietības novērtējums

7. Ja sējuma stāvoklis nav vienmērīgs, lauciņu sadala vairākās vienādās daļās un katru daļu vērtē atsevišķi. Vērtējumus saskaita un summu dala ar lauciņa daļu skaitu, iegūstot vidējo lauciņa vērtējumu.

2. Izturības pret veldri novērtēšana

8. Izturību pret veldri nosaka, vizuāli vērtējot novirzi no stiebru vertikālā stāvokļa ballēs saskaņā ar šā pielikuma 4. tabulu.

4. tabula

Izturības pret veldri novērtējums

9. Izturību pret veldri vērtē divos posmos:

9.1. tiklīdz veldre parādās, atzīmē auga attīstības fāzi un sējuma stāvokli saskaņā ar šā pielikuma 4. tabulu;

9.2. galīgo vērtējumu veic pirms ražas novākšanas.

10. Ja veldrēšanās nav vienmērīga, to vērtē atsevišķi pa lauciņa daļām un aprēķina vidējo.

3. Augu garuma noteikšana

11. Augu garumu mēra divos atkārtojumos, kas neatrodas blakus.

12. Lauciņā divās vietās vienādos attālumos no lauciņa galiem izmēra augu garumu šā pielikuma 15. punktā minētajā kārtībā.

13. Mērījumus veic ar mērkoku, kurā atzīmētas iedaļas centimetros.

14. Augu garumu šķirnei aprēķina kā mērījumu vidējo rezultātu, noapaļojot līdz veselam skaitlim.

15. Augu garumu mēra šādā kārtībā:

15.1. labībai (izņemot griķus un kukurūzu) augu garumu mēra dzeltengatavības attīstības fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz pēdējās vārpiņas/skaras augšai (neskaitot akotus);

15.2. griķiem augu garumu mēra, kad tie sasnieguši tehnisko gatavību (nogatavojušies 70−75 % riekstiņu), mērot augu garumu no augsnes līdz visaugstāk izvietotās ziedkopas galam;

15.3. kukurūzai augu garumu nosaka pilnas ziedēšanas fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra galam;

15.4. sējas zirņiem, lauka pupām, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai un dzeltenajai lupīnai augu garumu nosaka ziedēšanas fāzes beigās – pākšu attīstības stadijas sākumā, mērot augu garumu no augsnes līdz stublāju galam;

15.5. eļļas augiem un šķiedraugiem augu garumu nosaka pilnas ziedēšanas fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam;

15.6. viengadīgajām sugām, kurām tiek novērtēta zaļmasas raža, augu garumu nosaka pirms novākšanas, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam;

15.7. stiebrzālēm un daudzgadīgajiem tauriņziežiem augu garumu nosaka pirms pirmā pļāvuma, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam.

4. Veģetācijas perioda garuma noteikšana

4.1. Veģetācijas perioda garuma noteikšana labībai

16. Griķiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnās dīgstu fāzes līdz 89. augu attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc Federālā bioloģisko pētījumu centra, Federālā augu šķirņu biroja un ķīmiskās rūpniecības industrijas izstrādātās decimālās kodu skalas BBCH (turpmāk – BBCH decimālā kodu skala).

17. Kukurūzai (zaļmasai) veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 79. augu attīstības fāzei (piengatavības) pēc BBCH decimālās kodu skalas.

18. Labības ziemāju formas šķirnēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz 89. augu attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas. Papildus konstatē un norāda:

18.1. veģetācijas perioda beigas rudenī. Par veģetācijas perioda beigām uzskata pēdējo no piecām dienām, kurā vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 5 °C, ziemas rudziem – par 4 °C, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, – pirmo temperatūras pazemināšanās dienu. Ja veģetācija ziemas periodā īslaicīgi atjaunojas, to atzīmē;

18.2. veģetācijas atjaunošanos pavasarī.

19. Pārējai labībai veģetācijas perioda garumu dienās nosaka šādi:

19.1. graudu grupai – no 11. līdz 89. augu attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas;

19.2. zaļmasas grupai – no 11. līdz 65. augu attīstības fāzei (ziedēšanas vidum) pēc BBCH decimālās kodu skalas.

4.2. Veģetācijas perioda garuma noteikšana lopbarības augiem

20. Veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnās dīgstu fāzes līdz:

20.1.  87.–88. augu attīstības fāzei (nogatavojušies) pēc BBCH decimālās kodu skalas – sējas zirņiem;

20.2.  85.–88. augu attīstības fāzei (nogatavojušies) pēc BBCH decimālās kodu skalas – lauka pupām, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai un dzeltenajai lupīnai sēklu ieguvei.

21. Smilts vīķiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz ziedēšanas fāzes sākumam pēc BBCH decimālās kodu skalas. Papildus konstatē un norāda:

21.1. veģetācijas perioda beigas rudenī un veģetācijas atjaunošanos pavasarī. Par veģetācijas perioda beigām uzskata pēdējo no piecām dienām, kurā vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 5 °C, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, – pirmo temperatūras pazemināšanās dienu. Ja veģetācija ziemas periodā īslaicīgi atjaunojas, to atzīmē;

21.2. veģetācijas atjaunošanos pavasarī.

22. Stiebrzālēm un daudzgadīgajiem tauriņziežiem nosaka dienu skaitu no augšanas sākuma jeb no veģetācijas atjaunošanās pavasarī līdz pirmajam pļāvumam, t. i.:

22.1. līdz skarošanas/vārpošanas fāzes sākumam – stiebrzālēm;

22.2. līdz ziedēšanas fāzes sākumam – tauriņziežiem;

22.3. papildus atzīmē veģetācijas pārtraukumu rudenī un atjaunošanos pavasarī, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz 0 °C.

23. Viengadīgajiem lopbarības augiem, kuriem novērtē zaļās masas ražu, veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz novākšanas gatavībai ziedēšanas sākumā.

23.¹ Sējas zirņu un lauka pupu ziemas formas šķirnēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz pilngatavībai pēc BBCH decimālās kodu skalas. Papildus konstatē un norāda:

23.¹1.veģetācijas perioda beigas rudenī. Par veģetācijas perioda beigām uzskata pēdējo no piecām dienām, kurā vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 5 °C, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, – pirmo temperatūras pazemināšanās dienu. Ja veģetācija ziemas periodā īslaicīgi atjaunojas, to atzīmē;

23. ¹2. veģetācijas atjaunošanos pavasarī.

4.3. Veģetācijas perioda garuma noteikšana eļļas augiem un šķiedraugiem

24. Vasaras rapsim un vasaras ripsim veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 85.–89. augu attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas.

25. Ziemas rapsim un ziemas ripsim veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz 89. augu attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas. Ziemas rapsim un ziemas ripsim papildus atzīmē:

25.1. veģetācijas perioda beigas rudenī. Par veģetācijas perioda beigām rudenī uzskata pēdējo no piecām dienām, kurās vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 3 °C rapsim un 2 ^oC ripsim, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, – pirmo temperatūras pazemināšanās dienu;

25.2. veģetācijas atjaunošanos – sākoties lapu ataugšanai.

26. Sojai veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 81.–89. augu attīstības fāzei pēc BBCH decimālās kodu skalas.

27. Sējas liniem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz:

27.1.  83. augu attīstības fāzei (agrajai dzeltengatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas – šķiedras liniem;

27.2.  89. augu attīstības fāzei (brūngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas – eļļas liniem.

28. Sējas kaņepēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz:

28.1.  89. augu attīstības fāzei (novākšanas gatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas – eļļas kaņepēm;

28.2.  65. augu attīstības fāzei (pilnai ziedēšanai) pēc BBCH decimālās kodu skalas – šķiedras kaņepēm.

29. Baltajām sinepēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 61. augu attīstības fāzei (ziedēšanas sākumam) pēc BBCH decimālās kodu skalas.

(Pielikums MK 23.10.2018. noteikumu Nr. 651 redakcijā)

1. Ražas novākšana

1. Sēklu ražu vāc novākšanas gatavībā, tas ir:

1.1. labību (izņemot griķus) – 89.–91. augu attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas;

1.2. griķus – 87.–88. augu attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas;

1.3. sējas zirņus – 87.–88. augu attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas;

1.4. lauka pupas, balto lupīnu, šaurlapu lupīnu un dzelteno lupīnu – 85.–88. augu attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas;

1.5. rapsi un ripsi – 85.–89. augu attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas;

1.6. eļļas linus – 89. augu attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas;

1.7. eļļas kaņepes – kad sēklas ir kļuvušas pelēcīgas un ir pavērušās riekstus aptverošās lapiņas;

1.8. soju – 81.–89. augu attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas.

2. Raža novācama, kad sasniegta sugai noteiktā attiecīgā augu attīstības fāze, bet ne vēlāk kā nedēļu pēc šīs fāzes iestāšanās.

3. Vispirms saveldrējušos augus atliec no izolējošajiem celiņiem, novāc apgriešanās un izolācijas joslas un izslēgumus.

4. Precizē lauciņu uzskaites platību, koriģējot to lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.

5. Novākšanu sāk ar agrīnākajām šķirnēm.

6. Vispirms novāc visus atkārtojumus pēc kārtas vienai šķirnei, pēc tam atbilstoši šķirnes nogatavošanās laikam – visus atkārtojumus katrai nākamajai šķirnei.

7. Ja šķirņu gatavība visām šķirnēm ir vienāda, vispirms novāc visas šķirnes vienā atkārtojumā un tad – nākamajā.

8. Pēc katra lauciņa novākšanas kombainu vairākas minūtes darbina tukšgaitā, lai novērstu graudu vai sēklu uzkrāšanos kombaina mezglos.

9. Ražu no katra lauciņa (atkārtojuma) kuļ atsevišķā maisā un ieliek tajā vienu etiķeti, bet otru piestiprina pie maisa.

10. Ražu sver uz lauka vai noliktavās ar precizitāti līdz 0,01 kg.

11. Ražu nekavējoties žāvē, līdz mitruma saturs ir vienāds ar standartmitrumu vai zemāks.

12. Standartmitrums:

12.1. labībai, sojai un sējas zirņiem, lauka pupām, baltajai lupīnai (sēklu ieguvei), šaurlapu lupīnai (sēklu ieguvei) un dzeltenajai lupīnai (sēklu ieguvei) – 14,0 %;

12.2. rapsim – 8,0 %;

12.3. ripsim – 9,0 %;

12.4. liniem – 12,0 %;

12.5. kaņepēm – 12,0 %.

13. Sēklas žāvē pakāpeniski, un to temperatūra nedrīkst pārsniegt 40 °C.

2. Ražas lieluma aprēķināšana

2.1. Paraugu iedalīšana

14. Raža jāsver un mitrums un tīrība jānosaka vienā sēklu sagatavošanas procesa posmā katram šķirnes atkārtojumam (lauciņam).

15. Svēršanas laikā no katra šķirnes atkārtojuma ņem paraugus, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

16. No šā pielikuma 15. punktā minēto paraugu masas katram šķirnes atkārtojumam sagatavo šādus darbu paraugus:

16.1. paraugu mitruma noteikšanai:

16.1.1. no šā pielikuma 15. punktā minēto paraugu masas ar lāpstiņu ņem 150 g parauga;

16.1.2. to ievieto gaisu necaurlaidīgā iepakojumā;

16.2. paraugu tīrības noteikšanai, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;

16.3. paraugu kuļamības noteikšanai (kailgraudu miežiem un kailgraudu auzām):

16.3.1. parauga lielums – 100 g;

16.3.2. izdalīšanai tiek izmantotas metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

2.2. Mitruma noteikšana

17. Iespējami īsākā laikā (lai sēklas nesāktu bojāties) nosaka sēklu mitruma saturu, izmantojot vienu no šādām metodēm:

17.1. pārbaudītas ekspresiekārtas;

17.2. metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;

17.3. citas kalibrētas iekārtas.

18. Ja sēklu mitrumu nosaka ar šā pielikuma 17.1. apakšpunktā minēto metodi, ievēro šādas prasības:

18.1. katram paraugam vienu pēc otra veic divus noteikšanas atkārtojumus;

18.2. rezultātus nosaka ar precizitāti 0,01 %;

18.3. atšķirība starp mitruma parauga diviem atkārtojumiem, nosakot ātri vienu pēc otra, nedrīkst būt lielāka par 0,15 %. Ja tā ir lielāka, izdara vēl divus neatkarīgus atkārtojumus;

18.4. parauga mitruma saturu izsaka kā divu atkārtojumu vidējo aritmētisko rādītāju.

2.3. Tīrības un 1000 graudu masas noteikšana

19. Parauga tīrību nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

20. Vienlaikus ar tīrību tīrai sēklu frakcijai nosaka 1000 graudu masu, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

21. Tīro sēklu frakciju no visiem šķirnes atkārtojumiem apvieno un izmanto kvalitātes analīzēm paredzētā parauga veidošanai atbilstoši šā pielikuma 25. punktam.

2.4. Ražas lieluma aprēķināšana

22. Ražu (t ha^–1) aprēķina pie standartmitruma un 100 % tīrības ar divām zīmēm aiz komata, izmantojot šādu formulu:

X – graudu (sēklu) raža pie standartmitruma (t ha^–1);

A − lauciņa ražas graudu (sēklu) masa (svars) (kg);

B – graudu (sēklu) mitrums (%) ražas svēršanas laikā;

C − lauciņa uzskaites platība (m²);

D − standartmitrums (%);

E − tīrība (%).

23. Eļļas iznākumu no hektāra nosaka, izmantojot šādu formulu:

X – eļļas raža (t ha^–1);

A – sēklu raža pie standartmitruma (t ha^–1);

B – eļļas saturs sausnā (%).

24. Graudu (sēklu, eļļas) ražu (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X – graudu vai sēklu, vai eļļas raža (%) salīdzinājumā ar standartšķirni;

A – izmēģināmās šķirnes graudu vai sēklu, vai eļļas raža (t ha^–1);

B – standartšķirnes graudu vai sēklu, vai eļļas raža (t ha–¹).

3. Apvienotā parauga sagatavošana kvalitātes rādītāju noteikšanai

25. Tīro sēklu frakciju no katra atkārtojuma apvieno, izveidojot vienu apvienoto paraugu.

26. No izžāvētā un attīrītā šķirnes apvienotā parauga sagatavo vidējo(-os) paraugu(-us) kvalitātes rādītāju noteikšanai, kura(-u) masa ir:

26.1.  2,0 kg – sējas zirņiem, sojai, lauka pupām, baltajai lupīnai (sēklu ieguvei), šaurlapu lupīnai (sēklu ieguvei) un dzeltenajai lupīnai (sēklu ieguvei);

26.2.  1,5 kg – kailgraudu miežiem un kailgraudu auzām;

26.3.  0,5 kg – eļļas augiem, izņemot soju;

26.4.  1,0 kg – pārējām iepriekš neminētām sugām.

27. Vidējo paraugu no apvienotā parauga izdala, izmantojot vienu no šādām metodēm:

27.1. speciālu paraugu dalītāju – atbilstoši iekārtas aprakstam;

27.2. krustveida dalīšanas paņēmienu.

28. Vidējā parauga iesaiņošana:

28.1. vidējo paraugu kvalitatīvo analīžu noteikšanai iesaiņo jaunā papīra vai tīrā, izmazgātā auduma maisiņā;

28.2. parauga ārpusē pievieno etiķeti, kurā norādīts piešķirtais šķirnes kods. Etiķeti piestiprina tā, lai tā nevarētu nokrist vai pazust citādā veidā. Etiķetes dublikātu ievieto parauga maisiņā.

29. Parauga glabāšanas laikā pieļaujama mitruma palielināšanās ne vairāk kā 2,0 % virs standartmitruma.

4. Kuļamības noteikšana kailgraudu miežiem un kailgraudu auzām

30. Kuļamības noteikšana kailgraudu miežiem un kailgraudu auzām:

30.1. katru kailgraudu miežu paraugu sadala divās daļās – graudos ar atdalītām plēksnēm un graudos ar neatdalītām plēksnēm (ja paraugā ir citu šķirņu piemaisījumi – plēkšņaino miežu graudi –, tie jāatlasa atsevišķi);

30.2. katru kailgraudu auzu paraugu sadala divās daļās – graudos ar atdalītām plēksnēm un graudos ar neatdalītām plēksnēm;

30.3. katram paraugam izrēķina procentuālo daudzumu graudiem ar neatdalītām plēksnēm un izrēķina vidējo no visiem četriem paraugiem.

(Pielikums MK 23.10.2018. noteikumu Nr. 651 redakcijā)

1. Ražas novākšana, paraugkūļa sagatavošana

1. Šķiedras ražu vāc ar rokām novākšanas gatavībā:

1.1. linus šķiedrai – agrā dzeltengatavībā;

1.2. kaņepes šķiedrai – pilnā ziedēšanas fāzē.

2. Precizē lauciņu uzskaites platību, koriģējot to lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.

3. Šķiedras linu ražas novākšana:

3.1. linu stiebrus plūc ar rokām;

3.2. linu stiebrus pēc noplūkšanas izklāj uz noplūktā lauciņa;

3.3. no noklātiem stiebriem, ņemot vienmērīgi pa saujai lauciņa dažādās vietās, sagatavo atkārtojuma paraugkūli, kura diametrs ir 15–17 cm. Paraugkūli īpaši iezīmē (piemēram, apsienot krāsainu marķējumu);

3.4. pārējos šķiedras linu stiebrus sasien kūļos;

3.5. šā pielikuma 3.3. un 3.4. apakšpunktā minētos kūļus saliek statos žāvēties uz attiecīgā lauciņa (vai katra lauciņa ražu atsevišķi);

3.6. ne vēlāk kā pēc 10–12 dienām no visiem kūļiem izkuļ sēklas;

3.7. nosver stiebrus katram atkārtojumam ar precizitāti līdz 0,1 kg.

4. Šķiedras kaņepju ražas novākšana:

4.1. šķiedras kaņepju stiebrus nogriež 8–10 cm no augsnes virskārtas;

4.2. nogriež ziedkopas;

4.3. stiebrus pēc ziedkopu nogriešanas izklāj uz attiecīgā lauciņa;

4.4. no noklātiem stiebriem, ņemot vienmērīgi pa saujai lauciņa dažādās vietās, sagatavo atkārtojuma paraugkūli, kura diametrs 15–20 cm. Paraugkūli īpaši iezīmē (piemēram, apsienot krāsainu marķējumu);

4.5. pārējos šķiedras kaņepju stiebrus sasien atsevišķos kūļos (15–20 cm diametrā) un kopā ar paraugkūli saliek statos žāvēties uz attiecīgā lauciņa (vai katra lauciņa ražu atsevišķi);

4.6. nosver stiebrus katram atkārtojumam ar precizitāti līdz 0,1 kg.

5. Standartmitrums linu un kaņepju stiebriem – 19,0 %.

2. Ražas lieluma aprēķināšana

2.1. Linu tīrības noteikšana

6. Katru atkārtojuma paraugkūli nosver ar precizitāti līdz 0,1 kg.

7. Paraugkūļa saturu šķiro pamatsugā un piemaisījumos (citi augi).

8. Tīrību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E – tīrība (%);

a – paraugkūļa masa (g);

b – piemaisījumu masa (g).

2.2. Mitruma noteikšana

9. No paraugkūļa atlasa:

9.1.  300 gramu – liniem;

9.2.  900 gramu – kaņepēm.

10. Atlasītos stiebrus sasmalcina 2–3 cm garos gabaliņos.

11. Mitruma satura noteikšanai iesver divus iesvarus, katru ar precizitāti līdz 0,01 g:

11.1. liniem – katru pa 50 g;

11.2. kaņepēm – katru pa 150 g.

12. Iesvarus žāvē žāvēšanas skapī 100–105 °C, līdz sasniegta nemainīga masa, t. i., sverot ar precizitāti līdz 0,01 g, pēdējo divu svērumu masas starpība nedrīkst pārsniegt 0,02 g.

13. Mitruma saturu katram paraugam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

M – mitrums (%);

a – zaļās masas iesvars (g);

b – izžāvētā iesvara masa (g).

14. Mitruma saturu katram atkārtojumam aprēķina kā abu paraugu vidējo rezultātu.

2.3. Ražas lieluma aprēķināšana

15. Pārrēķina stiebru ražu (t ha^–1) aprēķina pie standartmitruma ar divām zīmēm aiz komata, izmantojot šādu formulu:

X – stiebru raža pie standartmitruma (t ha^–1);

A – stiebru svars lauciņā (kg);

B – stiebru mitrums (%) ražas svēršanas laikā;

C − lauciņa uzskaites platība (m²);

D − standartmitrums (%);

E − tīrība (%).

16. Stiebru ražu (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X – stiebru raža (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju;

A – pārbaudāmās šķirnes stiebru raža (t ha^–1);

B – standartšķirnes stiebru raža (t ha^–1).

2.4. Apvienotā parauga sagatavošana kvalitātes rādītāju noteikšanai

17. No izžāvētajiem atkārtojumu paraugkūļiem sagatavo šķirnes vidējo paraugu (1,5–1,6 kg) kvalitātes analīzēm.

18. Vidējo paraugu kvalitātes analīzēm:

18.1. iesaiņo jaunā papīra maisā;

18.2. parauga ārpusē piestiprina etiķeti, kurā norādīts piešķirtais šķirnes kods;

18.3. etiķeti piestiprina tā, lai tā nevarētu nokrist vai pazust citādā veidā. Parauga maisiņā ievieto etiķetes dublikātu.

19. Parauga glabāšanas laikā pieļaujama mitruma palielināšanās ne vairāk kā par 2,0 % virs standartmitruma.

(Pielikums MK 23.10.2018. noteikumu Nr. 651 redakcijā)

1. Ražas novākšana

1. Appļaujot daudzgadīgo stiebrzāļu un tauriņziežu lauciņus sējas gadā, ražu neuzskaita.

2. Viengadīgajai airenei sējas gadā zaļās masas ražu novāc un uzskaiti veic:

2.1. pirmajam pļāvumam – plaukšanas fāzes sākumā;

2.2. otrajam un trešajam pļāvumam – plaukšanas sākumā.

3. Pārējām stiebrzālēm pirmajā un otrajā izmantošanas gadā zaļās masas ražu novāc un uzskaiti veic:

3.1. pirmajam pļāvumam – skarošanas vai plaukšanas fāzes sākumā;

3.2. otrajam un trešajam pļāvumam (ja pēc ataugšanas veido stiebrus) – plaukšanas sākumā.

4. Daudzgadīgajiem tauriņziežiem pirmajā un otrajā izmantošanas gadā zaļās masas ražu novāc un uzskaiti veic:

4.1. pirmajam pļāvumam – ziedēšanas sākumā;

4.2. otrajam pļāvumam:

4.2.1. ziedēšanas sākumā – agrīnajam āboliņam, vidēji agrīnajam āboliņam un lucernai;

4.2.2. apmēram 40 dienas pēc iepriekšējā pļāvuma, bet ne agrāk, pirms augi sasniedz 25 cm garumu, – vidēji vēlīnajam āboliņam un vēlīnajam āboliņam;

4.3. trešajam pļāvumam – apmēram 40 dienas pēc iepriekšējā pļāvuma, bet ne agrāk, pirms augi sasniedz 25 cm garumu.

5. Pļaušanas augstums nav zemāks par 5 cm.

6. Vispirms novāc apgriešanās, izolācijas un izslēguma joslas.

7. Precizē lauciņu uzskaites platības, koriģējot to lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.

8. Ražu novāc, kad attiecīgā šķirne sasniegusi novākšanas gatavību.

9. Novākšanu sāk ar agrīnākajām šķirnēm. Vispirms novāc visus atkārtojumus pēc kārtas vienai šķirnei, pēc tam atbilstoši šķirnes nogatavošanās laikam – visus atkārtojumus katrai nākamajai šķirnei.

10. Ja šķirņu gatavība visām šķirnēm ir vienāda, vispirms novāc visas šķirnes vienā atkārtojumā un tad nākamajā.

2. Ražas lieluma aprēķināšana

2.1. Tīrības noteikšana

11. No katra lauciņa iegūto zaļo masu nosver (ar precizitāti līdz 0,1 kg), vienlaikus paņemot katra atkārtojuma vidējo paraugu 1 kg.

12. Katra atkārtojuma vidējo paraugu nosver ar precizitāti līdz 0,01 kg un šķiro pamatsugā un piemaisījumos (piemēram, citi augi, pēcpļaujas atliekas).

2.2. Mitruma noteikšana

13. Katra atkārtojuma mitruma satura noteikšanai iesver divus iesvarus ar precizitāti līdz 0,01 g:

13.1. tauriņziežiem un timotiņam – katru pa 100 g;

13.2. pārējām stiebrzālēm – katru pa 50 g.

14. Iesvērtos iesvarus žāvē žāvēšanas skapī 100–105 ^oC temperatūrā, līdz sasniegta nemainīga masa, t. i., sverot ar precizitāti līdz 0,01 g, pēdējo divu svērumu masas starpība nedrīkst pārsniegt 0,02 g.

15. Mitruma saturu katram paraugam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

M – mitrums (%);

a – zaļās masas iesvars (g);

b – izžāvētā iesvara masa (g).

16. Mitruma saturu katram atkārtojumam aprēķina kā abu paraugu vidējo rezultātu.

2.3. Ražas lieluma aprēķināšana

17. Izmēģināmās šķirnes katra atkārtojuma zaļo masu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

R – izmēģināmās šķirnes atkārtojuma pļāvuma zaļās masas raža (t ha^–1);

P – izmēģināmās šķirnes atkārtojuma masa vidējā paraugā (pēc šķirošanas) (kg);

K – atkārtojuma vidējā parauga masa pirms šķirošanas (kg);

M – no lauciņa novāktās zāles masa (kg);

L – lauciņa platība (m²).

18. Zaļās masas ražu izmēģināmai šķirnei atkārtojumam aprēķina kā visu pļāvumu zaļās masas ražas summu atkārtojumā.

3. Apvienotā parauga sagatavošana kvalitātes rādītāju noteikšanai

19. Paraugus kvalitātes analīzēm ņem no šķirnes pirmā pļāvuma katra atkārtojuma vidējā parauga tīrās frakcijas (ar aprēķinu, lai, tos apvienojot, varētu sagatavot paraugu ar masu 1 kg kvalitātes analīzēm) sausnas un kopproteīna noteikšanai.

20. Izmēģināmās šķirnes apvienoto paraugu nekavējoties sasmalcina 2–3 cm garos gabaliņos.

21. Sasmalcināto paraugu 20–30 minūtes karsē 80–90 °C temperatūrā, lai pārtrauktu fermentu un mikroorganismu darbību.

22. Pēc karsēšanas turpina parauga žāvēšanu temperatūrā, kas nav augstāka par 60–65 °C, līdz sasniegta nemainīga masa.

23. Izžāvēto paraugu kvalitātes analīzēm iesaiņo šādi:

23.1. paraugu ievieto jaunā papīra vai tīrā auduma maisiņā;

23.2. parauga ārpusē pievieno etiķeti, kurā norādīts piešķirtais šķirnes kods;

23.3. etiķeti piestiprina tā, lai tā nevarētu nokrist vai pazust citādā veidā;

23.4. parauga maisiņā ievieto etiķetes dublikātu.

4. Sausnas ražas aprēķināšana

24. Sausnas ražu katra atkārtojuma katram pļāvumam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X – sausnas raža (t ha^–1);

A – zaļās masas raža (t ha^–1);

M – zaļās masas mitrums ražas svēršanas laikā (%).

25. Sausnas ražu šķirnei aprēķina kā visu pļāvumu sausnas ražas summu.

26. Sausnas ražu (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X – sausnas raža (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju;

A – pārbaudāmās šķirnes sausnas raža (t ha^–1);

B – standartšķirnes sausnas raža (t ha^–1).

(Pielikums MK 23.10.2018. noteikumu Nr. 651 redakcijā)

1. Ražas novākšana

1. Zaļās masas ražas novākšanu un uzskaiti veic:

1.1. ziedēšanas sākumā – eļļas rutkiem, baltajām sinepēm, facēlijai, sējas vīķiem, smilts vīķiem, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai un dzeltenajai lupīnai;

1.2. iespējami vēlāk, bet pirms rudens salnām – kukurūzai;

1.3. ziedēšanas vidū – auzām.

2. Vispirms novāc apgriešanās, izolācijas un izslēguma joslas.

3. Precizē lauciņu uzskaites platības, koriģējot to lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.

4. Ražu novāc, kad attiecīgā šķirne sasniegusi novākšanas gatavību.

5. Novākšanu sāk ar agrīnākajām šķirnēm. Vispirms novāc visus atkārtojumus pēc kārtas vienai šķirnei, pēc tam atbilstoši šķirnes nogatavošanās laikam – visus atkārtojumus katrai nākamajai šķirnei.

6. Ja šķirņu gatavība visām šķirnēm ir vienāda, vispirms novāc visas šķirnes vienā atkārtojumā un tad nākamajā.

2. Vālīšu skaita noteikšana kukurūzai

7. Katrā atkārtojumā vienmērīgi no visa lauciņa platības izvēlas piecus stiebrus.

8. Izvēlētajiem stiebriem nogriež un saskaita vālītes.

9. Aprēķina vidējo vālīšu skaitu katram atkārtojumam un pēc tam – šķirnei.

3. Ražas lieluma aprēķināšana

3.1. Tīrības noteikšana

10. No katra lauciņa iegūto zaļo masu nosver ar precizitāti līdz 0,1 kg.

11. Pēc kopējās lauciņa ražas nosvēršanas paņem katra atkārtojuma vidējo paraugu 1 kg un nosver ar precizitāti līdz 0,01 kg.

12. Paņemto paraugu šķiro šādās frakcijās:

12.1. pamatsugas augi;

12.2. piemaisījumi (piemēram, citi augi, pēcpļaujas atliekas).

13. Šā pielikuma 12. punktā minētās izšķirotā parauga frakcijas nosver ar precizitāti līdz 0,01 kg.

14. Aprēķina parauga tīrības procentuālo saturu, attiecinot pamatsugas augu masu pret parauga kopējo masu.

15. Visu atkārtojumu atlasītos pamatsugas augus apvieno, veidojot šā pielikuma 33. punktā minēto paraugu.

3.2. Mitruma noteikšana

16. Katra atkārtojuma mitruma satura noteikšanai:

16.1. kukurūzai atlasa divus stiebrus;

16.2. pārējām sugām izmanto šā pielikuma 12.1. apakšpunktā minēto frakciju.

17. Šā pielikuma 16.1. un 16.2. apakšpunktā minēto paraugu sasmalcina 2–3 cm garos gabaliņos.

18. Iesver divus iesvarus pa 250 g ar precizitāti līdz 0,01 g:

19. Iesvarus žāvē žāvēšanas skapī 100–105 ^oC temperatūrā, līdz sasniegta nemainīga masa, t. i., sverot ar precizitāti līdz 0,01 g, pēdējo divu svērumu masas starpība nedrīkst pārsniegt 0,02 g.

20. Mitruma saturu katram paraugam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

M – mitrums (%);

a – zaļās masas iesvars (g);

b – izžāvētā iesvara masa (g).

21. Mitruma saturu katram atkārtojumam aprēķina kā abu paraugu vidējo rezultātu.

3.3. Ražas lieluma aprēķināšana

22. Izmēģināmās šķirnes katra atkārtojuma zaļo masu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

R – izmēģināmās šķirnes atkārtojuma zaļās masas raža (t ha^–1);

P – izmēģināmās šķirnes atkārtojuma masa vidējā paraugā (pēc šķirošanas) (kg);

K – atkārtojuma vidējā parauga masa pirms šķirošanas (kg);

M – no lauciņa novāktās zāles masa (kg);

L – lauciņa platība (m²).

23. Zaļās masas ražu izmēģināmai šķirnei aprēķina kā visu atkārtojumu zaļās masas ražas summu.

3.4. Sausnas ražas aprēķināšana

24. Sausnas ražu katra atkārtojuma katram pļāvumam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X – sausnas raža (t ha^–1);

A – zaļās masas raža (t ha^–1);

M – zaļās masas mitrums ražas svēršanas laikā (%).

25. Sausnas ražu (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X – sausnas raža (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju;

A – pārbaudāmās šķirnes sausnas raža (t ha^–1);

B – standartšķirnes sausnas raža (t ha^–1).

4. Apvienotā parauga sagatavošana kvalitātes rādītāju noteikšanai

4.1. Kukurūzas apvienotā parauga sagatavošana kvalitātes analīzēm

26. Paraugu kvalitātes analīzēm – sausnas satura, kopproteīna satura, neitrāli (NDF) un skābi (ADF) skaloto kokšķiedru frakciju satura noteikšanai sausnā – gatavo no šā pielikuma 16.1. apakšpunktā minētajiem katra atkārtojuma atlasītajiem stiebriem, kas saskaņā ar šā pielikuma 17. punktu sasmalcināti gabaliņos (ar aprēķinu, lai, tos apvienojot, varētu sagatavot paraugu ar masu 1 kg).

27. Apvienotā parauga sakapātos 2–3 cm garos stiebrus samaisa un paņem paraugu laboratoriskām analīzēm.

28. Nodošana laboratoriskām analīzēm:

28.1. zaļās masas paraugu nekavējoties nogādā uz atbilstošo laboratoriju kvalitātes analīzēm;

28.2. gaissauso paraugu (mitrums ne vairāk kā 15 %) žāvē žāvēšanas skapī 55 °C temperatūrā vismaz 48 stundas, līdz sasniegta žāvējamā parauga nemainīga masa, un tad hermētiski noslēgtā iepakojumā nogādā uz atbilstošo laboratoriju kvalitātes analīzēm.

4.2. Pārējo sugu apvienotā parauga sagatavošana kvalitātes analīzēm

29. Paraugus kvalitātes analīzēm – sausnas un kopproteīna satura noteikšanai – ņem no katra atkārtojuma vidējā parauga tīrās frakcijas ar aprēķinu, lai, tos apvienojot, varētu sagatavot paraugu ar masu 1 kg.

30. Izmēģināmās šķirnes apvienoto paraugu nekavējoties sasmalcina 2–3 cm garos gabaliņos.

31. Sasmalcināto paraugu 20–30 minūtes karsē 80–90 °C temperatūrā, lai pārtrauktu fermentu un mikroorganismu darbību.

32. Pēc karsēšanas paraugu turpina žāvēt temperatūrā, kas nav augstāka par 60–65 °C, līdz sasniegta nemainīga masa.

33. Izžāvēto paraugu kvalitātes analīzēm iesaiņo šādi:

33.1. paraugu ievieto jaunā papīra vai tīrā auduma maisiņā;

33.2. parauga ārpusē pievieno etiķeti, kurā norādīts piešķirtais šķirnes kods;

33.3. etiķeti piestiprina tā, lai tā nevarētu nokrist vai pazust citādā veidā;

33.4. parauga maisiņā ievieto etiķetes dublikātu.

(Pielikums MK 23.10.2018. noteikumu Nr. 651 redakcijā)

1. Veģetācijas perioda garuma noteikšana kartupeļiem

1. Agrīnajiem kartupeļiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 97. augu attīstības fāzei (stublāji un lapas atmirušas) pēc BBCH decimālo kodu skalas.

2. Vidēji agrīno, vidēji vēlīno un vēlīno kartupeļu veģetācijas periodu nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz lakstu iznīcināšanai vai 97. augu attīstības fāzei (stublāji un lapas atmirušas) pēc BBCH decimālo kodu skalas.

2. Kartupeļu slimību uzskaite

3. Slimību uzskaiti veic fitopatoloģiskās uzskaites kalendārā norādītajos termiņos (1. tabula).

Fitopatoloģiskās uzskaites kalendārs

1. tabula

4. Kartupeļu lakstu slimības nosaka, visam lauciņam vizuāli konstatējot bojājumu pakāpi procentos (bojāto lapu virsma no visa lauciņa augu lapu virsmas).

5. Kartupeļu bumbuļu slimību noteikšanai no preču bumbuļiem atlasa 100 bumbuļus, tos nomazgā un apžāvē.

6. Katru bumbuli novērtē, norāda 1. tabulas 2. punktā minēto slimību un veic to uzskaiti.

7. Šā pielikuma 6. punktā minētos inficētos bumbuļus saskaita, ievērojot to inficēšanos ar 1. tabulas 2. punktā minētajām slimībām.

8. Inficētos bumbuļus (%) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A – izmēģināmās šķirnes inficētie bumbuļi (%)

I – izmēģināmās šķirnes inficēto bumbuļu skaits (gab.);

K – bumbuļu skaits, kam izvērtētas kartupeļu bumbuļu slimības (gab.).

3. Ražas novākšana un uzskaite

3.1. Novākšanas termiņš

9. Agrīno kartupeļu šķirņu ražas pieauguma dinamikas izmēģinājumos bumbuļu ražu vāc:

9.1.  45 dienas pēc pilnas dīgstu fāzes iestāšanās vismaz vienai šķirnei – pirmais termiņš;

9.2.  55 dienas pēc pilnas dīgstu fāzes iestāšanās vismaz vienai šķirnei – otrais termiņš.

10. Ražas novākšanu veģetācijas perioda beigās:

10.1. agrīnajām un vidēji agrīnajām kartupeļu šķirnēm uzsāk, kad 75 % šķirnes augu sākuši dzeltēt un atmirst laksti;

10.2. vidēji vēlīnajām un vēlīnajām kartupeļu šķirnēm, ja nepieciešams, bumbuļu nobriešanu pasteidzina par vismaz 10–12 dienām, pirms ražas novākšanas lakstus nopļaujot vai iznīcinot ar ķīmiskajiem līdzekļiem.

11. Vispirms novāc apgriešanās joslas, izolācijas joslas un izslēgumus.

12. Precizē lauciņu uzskaites platību, koriģējot to lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.

3.2. Preču bumbuļu vidējās masas noteikšana

13. Preču bumbuļu vidējo masu saskaņā ar minēto metodi nosaka:

13.1. agrīno šķirņu ražas pieauguma dinamikas izmēģinājumiem;

13.2. visa agrīnuma grupas šķirnēm pirms ražas novākšanas veģetācijas perioda beigās.

14. Pirms ražas novākšanas katrā atkārtojumā novāc (norok) 10 kartupeļu cerus divās tipiskās vietās pa pieciem ceriem pēc kārtas tā, lai nodrošinātu, ka tiem nav malu efekta.

15. Bumbuļus šķiro trijās frakcijās saskaņā ar šā pielikuma 20. punktu.

16. Bumbuļus saskaita, nomazgā, apžāvē un nosver ar precizitāti līdz 0,1 kg.

17. Vidējo un lielo bumbuļu masu saskaita un dala ar vidējo un lielo bumbuļu skaitu, tādējādi iegūst preču bumbuļu vidējo masu gramos. Preču bumbuļu vidējo masu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

P – preču bumbuļu vidējā masa (kg);

B – lielo bumbuļu masa (kg);

C – vidējo bumbuļu masa (kg);

d – lielo bumbuļu skaits (gab.);

e – vidējo bumbuļu skaits (gab.).

18. Aprēķinot kopējo ražu, iegūtos datus pieskaita katras attiecīgās frakcijas svaram.

3.3. Ražas uzskaite agrīno šķirņu ražas pieauguma dinamikā

19. Agrīno kartupeļu šķirņu ražas pieauguma dinamikas izmēģinājumos bumbuļu ražu vāc šā pielikuma 9. punktā minētajā termiņā.

20. Bumbuļus šķiro trijās frakcijās, izmantojot lekālus: mazie bumbuļi, vidēja izmēra bumbuļi un lielie bumbuļi:

20.1. mazo bumbuļu diametrs ir mazāks par 35 mm;

20.2. vidēja izmēra bumbuļu diametrs ir 35–55 mm;

20.3. lielo bumbuļu diametrs ir lielāks par 55 mm.

21. Atsevišķi nosver katru no trim frakcijām ar precizitāti līdz 0,1 kg.

22. Bumbuļus ar ārējiem bojājumiem, tostarp puvušos, savāc atsevišķi, nosver ar precizitāti līdz 0,1 kg un ieskaita šo daudzumu nestandarta ražā (mazie bumbuļi).

23. Mehāniski bojātos bumbuļus atkarībā no to lieluma pieskaita attiecīgās frakcijas svaram.

24. Aprēķina katras frakcijas bumbuļu īpatsvaru (%) ražā. Apvienojot vidējo un lielo bumbuļu frakcijas, iegūst preču bumbuļu frakciju.

25. Bumbuļu ražu 45 dienas pēc sadīgšanas vai bumbuļu ražu 55 dienas pēc sadīgšanas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

R – bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas (t ha^–1) vai bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas (t ha^–1);

S – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu masa 45 dienas pēc sadīgšanas (kg) vai preču bumbuļu masa 55 dienas pēc sadīgšanas (kg);

N – izmēģināmās šķirnes mazo bumbuļu masa 45 dienas pēc sadīgšanas (kg) vai mazo bumbuļu masa 55 dienas pēc sadīgšanas (kg);

L – lauciņa platība (m²).

26. Preču bumbuļu ražu 45 dienas pēc sadīgšanas vai preču bumbuļu ražu 55 dienas pēc sadīgšanas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Rs – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas (t ha^–1) vai preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas (t ha^–1);

S – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu masa 45 dienas pēc sadīgšanas (kg) vai preču bumbuļu masa 55 dienas pēc sadīgšanas (kg);

L – lauciņa platība (m²).

27. Preču bumbuļu ražu (%) (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas) vai preču bumbuļu ražu (%) (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža (%) (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas) vai preču bumbuļu raža (%) (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas);

B – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas (t ha^–1) vai preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas (t ha^–1);

C – standartšķirnes vai standartšķirņu vidējo preču bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas (t ha^–1) vai preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas (t ha^–1).

3.4. Ražas uzskaite veģetācijas perioda beigās

28. Novācot ražu veģetācijas perioda beigās, bumbuļus šķiro frakcijās atbilstoši šā pielikuma 20. punktam.

29. Atsevišķi nosver katru no trim frakcijām ar precizitāti līdz 0,1 kg.

30. Bumbuļus ar ārējiem bojājumiem, tostarp puvušos, savāc atsevišķi, nosver ar precizitāti līdz 0,1 kg un ieskaita šo daudzumu nestandarta ražā (mazie bumbuļi).

31. Mehāniski bojātos bumbuļus atkarībā no to lieluma pieskaita attiecīgās frakcijas svaram.

32. Aprēķina katras frakcijas bumbuļu īpatsvaru (%) ražā. Apvienojot vidējo un lielo bumbuļu frakcijas, iegūst preču bumbuļu frakciju.

33. Izmēģināmās šķirnes bumbuļu ražu veģetācijas perioda beigās aprēķina, izmantojot šādu formulu:

R – bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās (t ha^–1);

S – preču bumbuļu masa veģetācijas perioda beigās (kg);

N – mazo bumbuļu masa veģetācijas perioda beigās (kg);

L – lauciņa platība (m²).

34. Izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu ražu veģetācijas perioda beigās aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Rs – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās (t ha^–1);

S – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu masa veģetācijas perioda beigās (kg);

L – lauciņa platība (m²).

35. Izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu ražu veģetācijas perioda beigās (%) (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās (%) (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

B – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās (t ha^–1);

C – standartšķirnes vai standartšķirņu vidējā preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās (t ha^–1).

4. Cietes un sausnas satura noteikšana

36. Cietes saturu nosaka iespējami ātri pēc ražas novākšanas visiem agrīnuma grupas paraugiem vienā laikā.

37. Kartupeļiem cietes satura noteikšanai no preču bumbuļiem atlasa 7 kg paraugu ar slimību neskartiem un mehāniski nebojātiem bumbuļiem.

38. Atlasīto paraugu nomazgā un nožāvē.

39. Kartupeļiem cietes saturu nosaka šādi:

39.1. izmanto ūdens tvertni, svarus, divus plastmasas vai metāla grozus vai traukus 5,5 kg kartupeļu iesvēršanai un statīvu;

39.2. tvertnē ielej ūdeni, kura temperatūra ir 17,5 °C. Grozus vai traukus kartupeļu svēršanai pievieno svariem uz statīva, iekarinot vienu grozu zem otra. Apakšējo grozu ievieto tvertnē ar ūdeni tā, lai grozs pilnībā iegrimtu ūdenī. Svarus noregulē līdzsvarā vai uz 0 atzīmes;

39.3. augšējā grozā (gaisā) iesver 5000 g nomazgātu sausu kartupeļu vai 5050 g slapju kartupeļu un nosver (svars gaisā). Pēc tam tos pārber apakšējā grozā, kas iegremdēts tvertnē ar ūdeni. Viegli sapurina, lai izdalītos gaisa burbulīši. Nosver kartupeļus ūdenī (svars ūdenī). Cietes saturu (%) nolasa šā pielikuma 2. tabulā.

Īpatnējā svara, sausnas un cietes satura noteikšana

2. tabula

5. Kartupeļu garšas īpašību novērtēšana

40. Kartupeļu šķirņu garšas īpašības vērtē degustācijā visās šķirņu novērtēšanas vietās visām šķirņu agrīnuma grupām.

41. Degustācijā šķirnes vērtē vismaz pieci degustatori.

42. Kartupeļiem katras šķirnes mizotus bumbuļus vāra atsevišķi katliņā 2 % sāls šķīdumā (20 g sāls uz 1 l ūdens). Degustācijai neizmanto apzaļotus bumbuļus. Kad kartupeļi mīksti, ūdeni nolej un kartupeļus uz mazas liesmas nosusina.

43. Kartupeļus degustē siltus (šķirnes pasniedz ar šifrētiem numuriem).

44. Kartupeļu garšas īpašības nosaka organoleptiski pēc 9 ballu skalas saskaņā ar šā pielikuma 3. tabulu.

Kartupeļu garšas īpašību novērtēšana

3. tabula

(Pielikums MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 512 redakcijā)

I. Pamatnosacījumi

1. Ja kvalitātes analīzēm izmanto ekspresiekārtas, rezultāta ticamības palielināšanai tās veic vismaz divos atkārtojumos.

2. Ja starp abiem rezultātiem ir vērojama atšķirība, kas lielāka par 1 %, nepieciešams vēl trešais atkārtojums. Rezultātu nosaka no diviem vistuvāk esošajiem atkārtojuma rezultātiem.

II. Labības šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

3.  Mīksto kviešu (Triticum aestivum L.  subsp. aestivum ), cieto kviešu (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren) un speltas kviešu (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

3.1. proteīna satura, cietes satura, sedimentācijas (Zeleny indekss), lipekļa satura un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu WH 280710 T4;

3.2. krišanas skaitli nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;

3.3. graudu krāsu cietajiem kviešiem nosaka ar atbilstošu iekārtu;

3.4. stiklainību cietajiem kviešiem nosaka atkarībā no cietes graudiņu izmēra un izvietojuma endospermā. Graudus var iedalīt miltainos vai stiklainos. Atver diafanoskopu un sietu caurumos iepilda analizējamo paraugu. Graudus pārgriež uz pusēm. Atver vāciņu un saskaita miltainos graudus.

Stiklainos graudus aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A – stiklainie graudi (%);

b – miltainie graudi (gab.).

4. Rudzu (Secale cereale L.) un tritikāles (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

4.1. tilpummasas, proteīna satura un cietes satura noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu:

4.1.1. rudziem – RY 310705 T;

4.1.2. tritikālei – TR310705 T2;

4.2. krišanas skaitli nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

5. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

5.1. proteīna satura, cietes satura un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu BA 040609 T3;

5.2. graudu frakcijas virs 2,5 mm procentuālo saturu nosaka šādi:

5.2.1. no vidējā parauga iedala ar dalītāju 100 g paraugu;

5.2.2. automātiskajā sēklu–graudu šķirotājā–frakcionētājā ievieto šādus sietus:

5.2.2.1. pirmais siets – 2,8 mm;

5.2.2.2. otrais siets – 2,5 mm;

5.2.2.3. trešais siets – 2,2 mm;

5.2.3. paraugu izvieto uz automātiskā sēklu–graudu šķirotāja–frakcionētāja pirmā sieta un frakcionē 3 minūtes;

5.2.4. no katra sieta izlasa piemaisījumus un bojātos graudus un nosver ar precizitāti līdz 0,01 g;

5.2.5. nosver atsevišķi katru frakciju ar precizitāti līdz 0,01 g;

5.2.6. summē pirmo un otro frakciju;

5.2.7. summu izsaka procentos ar precizitāti viens cipars aiz komata;

5.3. ekstraktivitāti var noteikt, ja proteīna saturs atbilst 5–9 ballēm (9–11,5 %). To nosaka šādi:

5.3.1. izmanto disku dzirnavas, svarus ar precizitāti 0,01 g, iejavošanas iekārtu, konisko kolbu 500 ml (ar iedaļām pa 100 ml), piltuvi ar diametru 200 mm, filtrpapīru, piknometru vai atbilstošu blīvuma mērītāju, analītiskos svarus ar precizitāti 0,01 g, elektrisko plītiņu un blīvuma mērītāju;

5.3.2. no vidējā parauga ar dalītāju iedala 50 g parauga un samaļ. Nosver 25 g samaltā miežu parauga. Nosver miežu iesalu 25 g (smalki samalts). Samalto miežu paraugu ievieto vārglāzē, pievieno 200 ml destilēta ūdens un samaisa. Vārglāzi novieto uz elektriskās plītiņas un maisījumu silda līdz 90 °C, to maisot. Temperatūru uztur, līdz ciete pilnībā saželējusi. Maisījumam pievieno tik daudz auksta destilēta ūdens, lai temperatūra samazinātos līdz 70–75 °C. Pievieno 1 g samaltā iesala un nogaida (apmēram 5 minūtes), līdz maisījums sašķidrinās. Vāra 5–10 minūtes. Vārglāzi ievieto iejavošanas iekārtā, ieslēdzot maisītāju un atdzesējot paraugu līdz 45 °C. Pievieno atlikušo samalto iesalu (apmēram 24 g) un 100 ml destilēta ūdens 45 °C temperatūrā. Kad maisījuma temperatūra ir sasniegusi 70 °C, pievieno 50 ml destilēta ūdens.

Ekstraktivitāti aprēķina, izmantojot šādas formulas:

E_A – ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežu paraugā, %);

E_A (%) – ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežiem (sausnā, %));

E_M – ekstraktivitāte iesalam (ekstrakta saturs iesalā (sausnā, %));

M_M – mitruma saturs iesalam, %;

M_A – mitruma saturs (miežu paraugam, %);

P – ekstraktivitāte (ekstrakta saturs misai, %), w/w.

Summu izsaka procentos ar precizitāti viens cipars aiz komata;

5.3.3. iesala ekstraktu nosaka šādi:

5.3.3.1. no vidējā parauga ņem 2 x 55 g parauga un samaļ diska dzirnavās (attālums starp diskiem 0,20 mm). Ekstrakcijas traukos iesver 50,0 g samalta iesala. Misas ieguve: 50,0 g samalta iesala aplej ar 200 ml silta (46 °C) destilēta ūdens, rūpīgi samaisa. Misas ūdens vannu iepriekš uzsilda līdz 45 °C temperatūrai. Ekstrakcijas traukus ievieto ūdens vannā un ieslēdz maisītājus. Maisījumā 30 minūtes nodrošina 45 °C temperatūru. Pēc tam 25 minūšu laikā temperatūru paceļ par 1 °C minūtē līdz 70 °C. Kad temperatūra misā sasniegusi 70 °C, ekstrakcijas traukā pievieno vēl 50 ml destilēta ūdens (70 °C). 70 °C temperatūru misā uztur 1 stundu, tad 10–15 minūšu laikā to atdzesē līdz istabas temperatūrai. Maisītājus noskalo nelielā ūdens daudzumā. Trauku saturu līdzsvaro ar destilētu ūdeni līdz 450,0 g. Filtrēšana: vārglāzes saturu samaisa ar stikla spieķīti un tūlīt filtrē. Pirmos 100 ml filtrāta atlej atpakaļ filtrā;

5.3.3.2. ekstrakta satura noteikšanai misā lieto mērīšanas aparātu Densito 30PX. Parauga ņemšanas caurulīti iemērc misā un, ar roku piespiežot pogu, iesūc to mērīšanas aparātā tā, lai nebūtu gaisa burbulīšu. Tad nospiež "OK" un pēc 3 sekundēm (signāla) nolasa rezultātu Plato grādos;

5.3.3.3. iesala ekstraktivitāti aprēķina, izmantojot šādas formulas:

E₁ – ekstrakta saturs paraugā (%) (m/m);

E_M – ekstrakta saturs iesalā (sausnā, %) (m/m);

P – ekstrakta saturs g/100 g misas (% Plato);

M – iesala mitrums (%) (m/m);

800 – destilētā ūdens daudzums, kas pievienots 100 g iesala.

Summu izsaka procentos ar precizitāti viens cipars aiz komata.

6. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu (Avena nuda L.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

6.1. graudu grupa:

6.1.1. proteīna satura, tauku satura un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu OA 070308 LV;

6.1.2. plēkšņainību nosaka šādi:

6.1.2.1. analīzei izmanto apvienotā parauga tīro graudu frakciju, iesverot divos atkārtojumos ~ 5 g iesvara. Graudiem plēksnes atdala ar preparējamo adatu;

6.1.2.2. nosver atplēkšņotos kailos graudus ar precizitāti līdz 0,01 g;

6.1.2.3. graudu plēkšņainību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

a – graudu plēkšņainība (%);

K – atplēkšņoto graudu masa iesvarā (g);

P – iesvars (g);

6.1.2.4. plēkšņainību aprēķina kā vidējo aritmētisko no divu atkārtojumu rezultātiem. Pieļaujamā starpība starp abos atkārtojumos noteikto plēkšņu daudzumu auzu graudiem nedrīkst pārsniegt 1 %. Ja atšķirība ir lielāka, analīze jāatkārto. Galarezultātu nosaka no diviem tuvākajiem rezultātiem;

6.2. zaļmasas grupa:

kopproteīna saturu sausnā un sausnas saturu nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

7. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

7.1. tilpummasu, proteīna saturu un cietes saturu nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;

7.2. plēkšņainību nosaka šādi:

7.2.1. analīzei izmanto apvienotā parauga tīro riekstiņu frakciju, iesverot divos atkārtojumos ~ 2,5 g iesvara. Riekstiņus piestā saspiež līdz pakāpei, kas kodolus ļauj atdalīt no apvalkiem;

7.2.2. atdalītās plēksnes nosver ar precizitāti līdz 0,01 g;

7.2.3. riekstiņu plēkšņainību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

a – riekstiņu plēkšņainība (%);

K – plēkšņu masa iesvarā (g);

P – iesvars (g);

7.2.4. plēkšņainību aprēķina kā vidējo aritmētisko no divu atkārtojumu rezultātiem. Pieļaujamā starpība starp abos atkārtojumos noteikto plēkšņu daudzumu griķu riekstiņiem nedrīkst pārsniegt 1 %. Ja atšķirība ir lielāka, analīze jāatkārto. Galarezultātu nosaka no diviem tuvākajiem rezultātiem.

8. Kukurūzas (Zea mays L.) zaļmasas ieguves šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

Neitrāli skaloto kokšķiedras frakciju (NDF) un skābi skaloto kokšķiedras frakciju (ADF) nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

III. Lopbarības augu šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

9. Sējas zirņu (Pisum sativum L. (partim)), lauka pupu (Vicia faba L. (partim)) šķirņu proteīna satura noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu FP 310804.

10. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

10.1. sēklu ieguves šķirnēm proteīna saturu nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;

10.2. zaļmasas ieguves šķirnēm sausnas saturu un kopproteīna saturu sausnā nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

11. Stiebrzāļu (Poaceae (Gramineae)) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

Sausnas saturu, kopproteīna saturu sausnā (tikai paraugiem, kas sagatavoti no gada/cikla pirmā pļāvuma), neitrāli skaloto kokšķiedras frakciju (NDF) un skābi skaloto kokšķiedras frakciju (ADF) nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

12. Sējas vīķu (Vicia sativa L.), smilts vīķu (Vicia villosa Roth), eļļas rutku (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) un facēlijas (Phacelia tanacetifolia Benth.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

Sausnas saturu un kopproteīna saturu sausnā nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

13. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae (Leguminosae)) sugu šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

Sausnas saturu, kopproteīna saturu sausnā (nosaka pirmajam pļāvumam), neitrāli skaloto kokšķiedras frakciju (NDF) un skābi skaloto kokšķiedras frakciju (ADF) nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

IV. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

14. Rapša (Brassica napus L. (partim)) šķirņu kvalitātes rādītāju – eļļas satura un tilpummasas – noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu RA 050904 T3.

15. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) un sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

15.1. eļļas liniem un eļļas kaņepēm šķirņu kvalitātes rādītāju – eļļas saturu – nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;

15.2. šķiedras liniem un šķiedras kaņepēm šķirņu kvalitātes rādītāju – netilinātas šķiedras saturu – nosaka šādi:

15.2.1. netilinātas šķiedras saturu nosaka paraugkūlim. Liniem no paraugkūļa atlasa 50 g salmiņu, kaņepēm – 500 g salmiņu;

15.2.2. paraugu pēc masas sadala divās daļās. No katra parauga uz svariem lūksnes satura noteikšanai iesver divus iesvarus – pa 10 g liniem, pa 100 g kaņepēm – ar precizitāti līdz 0,01 g. Tos samaļ ar tam paredzēto iekārtu, kas sastāv no diviem rievotiem metāla ruļļiem, kuri sasmalcina spaļus. Sukājot un purinot atdala spaļus. Ja nepieciešams, malšanu atkārto, līdz spaļu daudzums netilinātā šķiedrā nepārsniedz 10 %. Spaļu atlikumu izlasa ar rokām (uz galda, kas apklāts ar tumšu papīru);

15.2.3. tīro lūksni nosver ar precizitāti līdz 0,01 g. Netilinātas šķiedras saturu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

C – netilinātas šķiedras saturs (%);

S – linu (kaņepju) salmiņu masa (g);

L – netilinātas šķiedras masa (g).

Netilinātas šķiedras saturu katrai šķirnei aprēķina kā abu paraugu vidējo rezultātu.

16. Balto sinepju (Sinapis alba L.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

Sausnas saturu un kopproteīna saturu sausnā nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

17. Sojas (Glycine max) šķirņu kvalitātes rādītāju – eļļas satura un proteīna satura – noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu SO 090711.

17.¹ Rapsim, eļļas liniem, eļļas kaņepēm un sojai kvalitātes rādītāju – eļļas saturu, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) – aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X – eļļas saturs (%) salīdzinājumā ar standartšķirni;

A – izmēģināmās šķirnes eļļas saturs (%);

B – standartšķirnes eļļas saturs (%).

17.² Sojai kvalitātes rādītāju – proteīna saturu, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) – aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X – proteīna saturs (%) salīdzinājumā ar standartšķirni;

A – izmēģināmās šķirnes proteīna saturs (%);

B – standartšķirnes proteīna saturs (%).

18. Ja kāda kvalitātes rādītāja noteikšanai Latvijā nav atbilstošas metodes, to nosaka, izmantojot vispāratzītas starptautiskās metodes.

(Pielikums MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

1. Jaunu labības šķirņu un līniju izturību pret slimībām izvērtē lauka apstākļos.

2. Tiek iekārtoti atsevišķi izmēģinājuma lauciņi, kuros nelieto fungicīdus.

3. Pārējos agrotehniskos pasākumus īsteno saskaņā ar šo noteikumu 26. un 27. punktu.

4. Izmēģinājumu lauku izvieto saskaņā ar attiecīgās labības sugas vietu augsekā. Atkārtoti vienā un tajā pašā laukā drīkst audzēt ar triju gadu starplaiku.

5. Starp izmēģinājumiem šķirņu izturības novērtēšanai pret slimībām un jebkuriem citiem izmēģinājumiem labības sējumos jābūt vismaz sešus metrus platai izolācijas joslai, lai izvairītos no fungicīdu iespējamās nokļūšanas uz izmēģinājuma augiem.

6. Izvēloties izmēģinājuma lauciņa lielumu, ievēro prasību, ka kaitīgo organismu bojājumus nevērtē divās malējās rindās un vienu metru platā joslā katrā lauciņa galā.

7. Sējai izmanto sēklas, kas lietotas izmēģinājumā citu saimniecisko īpašību novērtēšanai. Lauka izmēģinājumā sēj kodinātas sēklas.

8. Bioloģiskajai lauksaimniecībai selekcionēto šķirņu sēšanai lieto bioloģiski audzētas sēklas, arī no standartšķirnes, ja tas ir iespējams. 

9. Izmēģinājumā salīdzināšanai un īpašību izvērtēšanai iekļauj standartšķirnes no saraksta, kuru atbilstoši noteiktajām novērtēšanas grupām pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma izveido un aktualizē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.

10. Katru slimību nosaka un novērtē atsevišķi šo noteikumu 3. pielikumā minēto vietu atbildīgie darbinieki.

11. Sniega pelējumu novērtē reizē ar ziemcietību. Sniega pelējuma izplatību nosaka, vizuāli vērtējot bojāto augu daudzumu procentos no visa lauciņa.

12. Citas slimības uzskaita:

12.1. karoglapas plaukšanas fāzē (lapu slimības);

12.2. piengatavības fāzē (lapu un vārpu slimības).

13. Slimību attīstības pakāpi lapu slimībām:

13.1. nosaka vizuāli, novērtējot inficēto lapu virsmu attiecībā pret lapas kopējo laukumu (%);

Piemēram:

13.2. aprēķina, saskaitot infekcijas pakāpes uz inficētajām lapām un dalot ar visu apskatīto un pārbaudīto lapu skaitu, atbilstoši šādai formulai:

IP = Σn/a, kur

IP – infekcijas pakāpe;

n – infekcijas pakāpju summa;

a – apskatīto augu (vai augu daļu skaits).

Slimības attīstības pakāpi (%) pielīdzina ballēm:

14. Lauciņā pa diagonāli apskata 50 lapas:

14.1. karoglapas plaukšanas fāzē vērtē karoglapu un divas lapas zem tās;

14.2. piengatavības fāzē vērtē karoglapu un vienu lapu zem tās;

14.3 stingri jāraugās, lai no katra līmeņa būtu vienāds lapu skaits – attiecīgi 17 karoglapu, 17 pirmo lapu un 16 otro lapu; 25 karoglapas un 25 pirmās lapas;

14.4. lapām jābūt pilnīgi attīstītām. Atmirušās lapas ņem vērā tikai tad, ja tas noticis slimību infekcijas dēļ. Citu iemeslu dēļ nokaltušās lapas neuzskaita.

15. Vērtējot lapu plankumainību, jāpievērš uzmanība simptomiem un to tipiskumam. Labībai (īpaši kviešiem, kā arī miežiem) uz lapām reizēm veidojas brūni plankumi, kuru iespējamais iemesls var būt rezistence pret miltrasu, mangāna vai kādu citu barības elementu trūkums, ģenētiski vai fizioloģiski traucējumi.

16. Vārpu slimībām (putošā melnplauka, cietā melnplauka, plēkšņu plankumainība, fuzarioze u. c.) un slimībām, kas izplatās sistēmiski (miežu brūnsvītrainība, stiebru rūsa u. c.), nosaka slimības izplatību. To aprēķina, uzskaitot inficētos augus vai to daļas (atkarībā no konkrētas slimības) un to īpatsvaru izsakot procentos, atbilstoši šādai formulai:

I = b x 100/a, kur

I – izplatība (%);

a – apskatīto augu (vai to daļu skaits);

b – bojāto augu (vai to daļu skaits).

Slimības izplatību (%) pielīdzina ballēm:

17. Vārpu slimības noteikšana:

17.1. putošās melnplaukas izplatību nosaka vārpošanas fāzes beigās − ziedēšanas fāzē (59.–65. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas). Divās vietās lauciņā vienu metru garā sējas rindā (kopā divi metri) saskaita visas vārpas (pēc tam aprēķina vārpu skaitu visā lauciņā) un visā lauciņā − ar putošo melnplauku inficētās. Aprēķina inficēto vārpu īpatsvaru procentos no kopējā vārpu skaita lauciņā;

17.2. vārpu plēkšņu plankumainības infekcijas pakāpi nosaka piengatavības fāzē (71.–77. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas). Apskata 50 galvenās vārpas dažādās lauciņa vietās pa diagonāli un aprēķina infekcijas pakāpi;

17.3. cietās melnplaukas izplatību nosaka dzeltengatavības fāzē (83.–89. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas). Divās vietās lauciņā vienu metru garā sējas rindā (kopā divi metri) saskaita visas vārpas, tostarp ar cieto melnplauku inficētās, un aprēķina inficēto vārpu īpatsvaru procentos no kopējā vārpu skaita;

17.4. vārpu fuzariozes izplatību nosaka dzeltengatavības fāzē (83.–89. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas). Skaita un aprēķina tāpat kā cietajai melnplaukai.

Piemērs.

18. Šķirnes salīdzina pēc 2–3 gadu izmēģinājumu izvērtēšanas. Šķirnes izturību salīdzinājumā ar standartšķirni nosaka, ņemot vērā visā periodā un visās uzskaites reizēs augstāko slimību attīstības pakāpi vai izplatību.

(Pielikums MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

1. Produktīvo stiebru skaita noteikšana:

1.1. stiebrus skaita šķirņu salīdzināšanas lauka izmēģinājumā pēc ražas novākšanas katrā atkārtojumā divās lauciņa vietās aptuveni vienu metru no katra lauciņa gala 0,1 m² lielā uzskaites platībā;

1.2. skaita visus labības stiebrus, kam redzams tukšs vidus;

1.3. aprēķina vidējo vērtību no abām uzskaites vietām un vidējo no visiem atkārtojumiem;

1.4. pārbaudāmās šķirnes rādītāju izsaka procentos no standartšķirnes.

2. Augsnes nosegtspējas ar augu noteikšana:

2.1. novērtē šķirņu salīdzināšanas lauka izmēģinājumā cerošanas (25.–29. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas) un stiebrošanas fāzes beigās (37.–39. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas) katrā atkārtojumā divās lauciņa vietās ne tuvāk par vienu metru no lauciņa galiem;

2.2. skatoties no augšas, vizualizē divdimensiju attēlu, kurā novērtē labības augu noēnoto augsnes daļu, izsakot to procentos. Par palīglīdzekli ieteicams izmantot 0,25 m² lielu kvadrātveida rāmīti, kura laukums papildus ir sadalīts četros 0,0625 m² lielos kvadrātos un kuram ir regulējams augstums no zemes;

2.3. aprēķina vidējo rādītāju starp abiem vērtējumiem un pārbaudāmajai šķirnei aprēķina starpību ar standartšķirni.

(Pielikums MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

1. Labības šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā