Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 01.07.2023. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.518

Rīgā 2012.gada 24.jūlijā (prot. Nr.41 48.§)
Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 11.1 panta pirmās daļas 3. punktu
(MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 512 redakcijā)
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas (turpmāk – šķirnes novērtēšana) prasības, kārtību un izcenojumus.

2. Šķirni atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem rādītājiem novērtē, lai noskaidrotu:

2.1. šķirnes piemērotību konvencionālajā lauksaimniecībā;

2.2. šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)

3. Šķirnes novērtēšana ir šķirnes audzēšanas, izmantošanas un no tās iegūtā produkta kvalitātes salīdzināšana ar standartšķirni. Sugai var būt noteiktas vairākas novērtēšanas grupas, un katrā no tām var būt viena vai vairākas standartšķirnes. Standartšķirņu sarakstu atbilstoši noteiktajām novērtēšanas grupām pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma izveido un aktualizē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

4. Standartšķirnes izvēles prasības ir šādas:

4.1. šķirne ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā (turpmāk – katalogs), vai, ja katalogā nav iekļauta piemērota šķirne, to izvēlas no Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā kataloga;

4.2. šķirni izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanā;

4.3. šķirnei ir nodrošināts sēklas materiāls.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

5. Ja katalogā nav iekļauta neviena no attiecīgās sugas šķirnēm, novērtējamo šķirni salīdzina ar attiecīgās sugas šķirni, kurai ir labākie rādītāji.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

6. Ja šķirnes novērtēšanā ir vairāk par 15 šķirnēm, standartšķirni sēj atkārtoti. Vērtējot šķirni, tās rādītājus salīdzina ar standartšķirnes vidējiem rādītājiem.

7. Ja sugai standartšķirne nav noteikta, novērtē šķirnes faktiskos rādītājus atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem rādītājiem.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

8. Šķirnes novērtēšanas ilgums šķirnes iekļaušanai katalogā:

8.1. labībai, eļļas augiem un šķiedraugiem:

8.1.1. šķirnēm, kurām vērtē ziemcietību, – trīs gadi;

8.1.2. šķirnēm, kurām nevērtē ziemcietību, – divi gadi;

8.2. lopbarības augiem:

8.2.1. viengadīgo lopbarības augu šķirnēm, kurām vērtē ziemcietību (piemēram, smilts vīķu, lauka pupu un sējas zirņu ziemāju formām), – trīs gadi;

8.2.2. viengadīgo lopbarības augu šķirnēm, kurām nevērtē ziemcietību, – divi gadi;

8.2.3. daudzgadīgo lopbarības augu šķirnēm – četri gadi divos izmēģinājuma ciklos. Daudzgadīgos lopbarības augus šķirņu izmēģinājumiem sēj divas reizes – pirmajā un otrajā izmēģinājuma ciklā. Uzskaiti un novērojumus veic:

8.2.3.1. pirmajā izmēģinājuma ciklā sējas gadā, kā arī pirmajā un otrajā izmantošanas gadā;

8.2.3.2. otrajā izmēģinājuma ciklā sējas gadā, kā arī pirmajā un otrajā izmantošanas gadā;

8.3. kartupeļiem – divi gadi.

(MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 512 redakcijā)

8.1 Viens izmēģinājuma gads ietver sējuma ierīkošanu, sēju, kopšanu un novērojumus veģetācijas periodā, ražas novākšanu, uzskaiti un ražas kvalitātes rādītāju noteikšanu.

(MK 23.10.2018. noteikumu Nr. 651 redakcijā)

9. Ja šo noteikumu 13.punktā minētais iesniedzējs ir iepriekš pieteicis šķirnes novērtēšanu citiem mērķiem atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem rādītājiem un saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību un iesniedz iesniegumu par novērtētās šķirnes iekļaušanu katalogā, iegūtos rezultātus izmanto šķirnes izvērtēšanā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas augu šķirņu katalogu.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)

10. Ja šķirne novērtēta iekļaušanai katalogā, tad pārtraukumi šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas laikā nav ilgāki par vienu novērtēšanas gadu.

11. Šķirnes novērtēšanu nodrošina Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

12. Šķirnes novērtēšanai nepieciešami:

12.1. lauku izmēģinājumu dati;

12.2. kvalitātes rādītāju dati.

12.1 Zemkopības ministrija iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai to standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu 7.1 un 7.6 pielikumā noteikto prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti). Nacionālā standartizācijas institūcija savā oficiālajā tīmekļvietnē publicē sarakstu ar piemērojamiem standartiem, kas adaptēti nacionālo standartu statusā un ko var piemērot šo noteikumu 7.1 un 7.6 pielikumā noteikto prasību izpildei.

(MK 23.10.2018. noteikumu Nr. 651 redakcijā)

12.2 Šķirnes novērtēšanai izmanto tādas metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi. Ja izmantotās metodes atbilst piemērojamo standartu prasībām, tās uzskatāmas par atbilstošām šajos noteikumos minēto prasību izpildei.

(MK 23.10.2018. noteikumu Nr. 651 redakcijā)

II. Iesniegums šķirnes novērtēšanai

13. Iesniegumu par augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanu (turpmāk – iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē var iesniegt viena no šādām personām (turpmāk – iesniedzējs):

13.1. selekcionārs;

13.2. selekcionāra tiesību īpašnieks – fiziska vai juridiska persona, kas ieguvusi selekcionāra tiesības;

13.3. šķirnes uzturētājs – fiziska vai juridiska persona, kas nodrošina šķirnes uzturēšanu;

13.4. selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis (turpmāk – pilnvarotais pārstāvis).

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

13.1 Ja iesniedzējs vēlas šķirni iekļaut arī katalogā, iesniedzējs iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā (turpmāk – dienests) iesniegumu šķirnes iekļaušanai katalogā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas augu šķirņu kataloga nolikumu.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.10.2018. noteikumiem Nr. 651)

14. Iesniegumu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē iesniedz:

14.1. par vasarāju labību, lopbarības augiem, eļļas augiem, izņemot ziemāju formas, šķiedraugiem, kartupeļiem un biešu šķirnēm – līdz 1. martam;

14.2. par ziemas rapsi un ziemas ripsi – līdz 10. jūlijam;

14.3. par ziemāju labību – līdz 1. augustam.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

15. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte saņemto iesniegumu reģistrē šķirņu novērtēšanas iesniegumu reģistrācijas žurnālā. Ja iesniegums aizpildīts saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu un norādīta visa nepieciešamā informācija, divu nedēļu laikā iesniedzējam paziņo par pieteiktās šķirnes iekļaušanu šķirņu lauku izmēģinājumu plānā. Iesniedzēju var informēt, nosūtot minēto informāciju uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

16. Ja iesniegums nav aizpildīts saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte pieteikto šķirni neiekļauj šķirņu lauku izmēģinājumu plānā un lūdz iesniedzēju 20 darbdienu laikā iesniegt precizētu iesniegumu. Minēto informāciju var paziņot iesniedzējam, nosūtot to uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

17. Ja iesniegums par vasarāju labību, lopbarības augu, eļļas augu, izņemot ziemāju formas, šķiedraugu, kartupeļu un biešu šķirņu novērtēšanu ir iesniegts pēc 20.marta, par ziemas rapša vai ziemas ripša šķirnes novērtēšanu – pēc 1.augusta, bet par ziemāju labību šķirnes novērtēšanu – pēc 20.augusta, šķirnes novērtēšanu veic nākamajā gadā.

III. Šķirnes novērtēšanas secība

18. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam nodrošina šķirnes novērtēšanas lauka izmēģinājumu vietas.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

19. Pēc iesnieguma reģistrēšanas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte nodrošina šķirnes novērtēšanu šādā kārtībā:

19.1. noslēdz ar iesniedzēju līgumu par šķirnes novērtēšanu, tajā norādot:

19.1.1. sugu;

19.1.2. šķirni;

19.1.3. šķirnes lauku izmēģinājumu vietas;

19.1.4. nepieciešamo sēklas materiāla daudzumu;

19.1.5. sēklu piegādes kārtību un laiku;

19.1.6. novērtēšanas rezultātu iesniegšanas kārtību un termiņus;

19.1.7. maksāšanas kārtību par šķirnes novērtēšanu;

19.2. šķirni iekļauj šķirņu lauku izmēģinājumu plānā, kurā norāda sugu, šķirni, laiku, kad sākta šķirnes novērtēšana, šķirnes lauku izmēģinājumu vietas, šķirnes novērtēšanas gadus, iesniedzēju, selekcionāru un valsti, kurā šķirne izveidota.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

20. Augu šķirņu novērtēšanas izcenojumi norādīti šo noteikumu 4.pielikumā.

21. Sugu sēklas materiāla kvalitāte atbilst bāzes sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību. Sēklas materiālu piegādā saskaņā ar normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktajām prasībām.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

21.1 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte no sēklu paraugu iesniedzēja saņem rapša un ripša sēklas, kas kodinātas ar Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu augu aizsardzības līdzekli sēklu apstrādei (turpmāk – kodne), un nekodinātas pārējo sugu sēklas. Lauka izmēģinājumu veicēji tās kodina ar kodni, kas reģistrēta Latvijā un saskaņota ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

22. Šķirni novērtē atbilstoši šo noteikumu 4.1 pielikumā norādītajām sugai atbilstošajām novērtēšanas grupām. Katrai norādītajai grupai ir noteikta atbilstoša standartšķirne (viena vai vairākas). Iesniedzējs, iesniedzot iesniegumu, norāda, kurā sugai atbilstošā grupā attiecīgā šķirne pārbaudāma.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

22.1 Ja šķirnes novērtēšanai attiecīgajā grupā izmanto vairākas standartšķirnes, vērtējamo šķirni salīdzina ar visu attiecīgās grupas standartšķirņu vidējo novērtējumu.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

IV. Prasības lauku izmēģinājumu veikšanai

23. Izmēģinājumus veic saskaņā ar izmēģinājumu shēmu, kurā ir ne mazāk kā četri atkārtojumi, labībai – ne mazāk kā seši atkārtojumi, tai skaitā divi labības slimību izturības novērtēšanai. Shēmās norāda šķirņu secību. Šķirnes atkārtojumus izvieto randomizēti.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

23.1 Šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā pārbauda bioloģiskās ražošanas apstākļos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulas (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (turpmāk – regula 2018/848), noteikumiem, tostarp tās 5. panta "d", "e", "f" un "g" punktā noteiktajiem vispārīgajiem principiem un 12. pantā ietvertajiem augkopības noteikumiem, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

23.2 Bioloģiskā šķirne ir bioloģiskajai ražošanai piemērota lauksaimniecības augu sugu – miežu, kukurūzas, rudzu un kviešu – bioloģiska šķirne regulas 2018/848 3. panta 19. punkta izpratnē (turpmāk – bioloģiska šķirne). Gan konvencionālās augu šķirnes, kuras iesniedzējs ir pieteicis pārbaudei bioloģiskajos audzēšanas apstākļos, gan bioloģiskās šķirnes novērtē pēc vienādiem kritērijiem.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

23.3 Ja iesniedzējs ir iesniedzis iesniegumu pārbaudīt tikai labības šķirnes piemērotību bioloģiskajiem audzēšanas apstākļiem, konkrēto šķirni pārbauda tikai bioloģiskajos audzēšanas apstākļos.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

24. Izmēģinājumu apstākļu noteikšanas prasības ir šādas:

24.1. vienīgās atšķirības princips nodrošina, ka:

24.1.1. izmēģinājumā visām šķirnēm ir vienādi apstākļi;

24.1.2. konkrētā lauka izmēģinājuma vietā drīkst atšķirties tikai šķirnes, bet izsēto dīgstošo sēklu skaits, kodne, mēslojums, priekšaugs un augsnes apstrādei, sējumu un stādījumu kopšanai un novākšanai lietotā tehnoloģija ir vienveidīga. Rapsim un ripsim konkrētā lauka izmēģinājuma vietā drīkst atšķirties ne tikai šķirne, bet arī kodne;

24.1.3. šķirnēm ar dažādu veģetācijas perioda garumu novākšanas termiņi atšķiras;

24.2. precizitāte nodrošina visu darbu precīzu izpildi saskaņā ar labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem un šo noteikumu prasībām;

24.3. attālums no izmēģinājumu lauciņiem līdz mežiem, birztalām, automaģistrālēm, ūdenskrātuvēm, ēkām un būvēm, atsevišķiem kokiem, braucamajiem ceļiem, novadgrāvjiem un lauka malām neietekmē izmēģinājumu rezultātus;

24.4. lauka izmēģinājumu novērtējumus un mērījumus vienā izmēģinājumā vienai pazīmei veic viens un tas pats speciālists.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)

25. Izmēģinājumus veic laukā, kas atbilst šādām prasībām:

25.1. lauka vēsturē vismaz par četriem iepriekšējiem gadiem ir reģistrēti dati par sugām, izsētajām sēklām, mēslojumu, augu aizsardzības līdzekļiem un ražu;

25.2. daudzgadīgo nezāļu klātbūtne laukā nedrīkst ietekmēt izmēģinājumu rezultātus;

25.3. augiem viegli izmantojamā fosfora un kālija saturs augsnē atkarībā no augsnes reakcijas un granulometriskā sastāva ir augsts vai vidējs;

25.4. pirms izmēģinājumu iekārtošanas tam paredzētajā platībā laukā vismaz vienu gadu ir ierīkots izlīdzinošais sējums, kurā netiek veikti izmēģinājumi;

25.5. izmēģinājumu šķirnes piemērotībai bioloģiskajā lauksaimniecībā veic laukā, kas sertificēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)

26. Audzēšanas procesa prasības ir šādas:

26.1. attiecīgās augu sugas atkārtoti vienā un tajā pašā laukā drīkst audzēt ar starplaiku, kas nav īsāks par četriem gadiem, bet attiecīgās labības sugas – ar triju gadu starplaiku;

26.2. katrai sugai izvēlas priekšaugu saskaņā ar labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem;

26.3. visus darbus lauka izmēģinājumos veic atbilstoši vērtējamās sugas audzēšanas labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem, īpašu uzmanību veltot darbu savlaicīgai, vienveidīgai un kvalitatīvai izpildei;

26.4. izmēģinājuma sēju vai stādīšanu veic, ievērojot ieteicamās izsējas normas saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)

27. Mēslošanas prasības ir šādas:

27.1. aprēķinot nepieciešamās kopējās mēslojuma devas, ņem vērā:

27.1.1. augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātus, kas nav vecāki par pieciem gadiem;

27.1.2. barības vielu iznesi;

27.1.3. priekšauga ietekmi;

27.1.4. citus mēslojuma devu lielumu un mēslošanas laiku ietekmējošus faktorus;

27.2. bioloģiskajā lauksaimniecībā augu nodrošināšanai ar barības vielām augsekā lieto vienu vai vairākus no šādiem paņēmieniem:

27.2.1. audzē tauriņziežus;

27.2.2. audzē zaļmēslojuma augus;

27.2.3. audzē zaļmēslojuma augus kā starpkultūru;

27.2.4. iestrādā augsnē augu atliekas – salmus, daudzgadīgo zālaugu atliekas, kartupeļu lakstus vai citas augu atliekas;

27.2.5. lieto kompostu, kūtsmēslus vai citu organisko masu;

27.2.6. veic augsnes papildu apstrādi, kas veicina intensīvu mikroorganismu darbību (piemēram, augsnes atkārtotu apvēršanu, kas palielina augiem pieejamo kālija un fosfora daudzumu);

27.2.7. ja nepieciešams, lieto mēslošanas līdzekļus, kuri atļauti  Komisijas 2021. gada 15. jūlija Īstenošanas regulas (ES) 2021/1165, ar ko atļauj bioloģiskajā ražošanā izmantot noteiktus produktus un vielas un izveido to sarakstus, II pielikumā.

(Grozīts ar MK 23.10.2018. noteikumiem Nr. 651; MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 512)

28. Izmēģinājumu lauciņu izvietošanas prasības ir šādas:

28.1. lauciņus izvieto perpendikulāri aršanas virzienam;

28.2. vienā izmēģinājumā lauciņu uzskaites platība un lauciņu izmēri ir vienādi. Lauciņu uzskaites platība ir ne mazāka par šo noteikumu 6.pielikumā minēto;

28.3. atkārtojumus (izmēģinājumu platības daļu, kas iekļauj visas šķirnes) izvieto vienā līdz četrās slejās, nesadalot atkārtojumus, starp kuriem ir joslas, kas katru šķirni ļauj novākt atsevišķi.

29. Sējumu un stādījumu kopšanas prasības ir šādas:

29.1. kopšanu katrā izmēģinājumā visām attiecīgās sugas šķirnēm veic vienos un tajos pašos termiņos;

29.2. kopšanai lieto tikai tos augu aizsardzības līdzekļus, kas ir atļauti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu aizsardzību;

29.3. nodrošina apgriešanās joslu uzturēšanu kārtībā un variantu un atkārtojumu iezīmēšanu. Pie katra lauciņa izvieto marķējumu un nodrošina tā saglabāšanu visu veģetācijas periodu. Marķējumā norāda šķirnes numuru vai kodu, šķirnes nosaukumu un atkārtojumu.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)

V. Lauku izmēģinājumos veiktie novērojumi un to uzskaite

30. Katras sugas novērojumus, uzskaiti un novērtēšanas datu apstrādi nodrošina Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

31. Veģetācijas periodā veic kultūraugu šķirņu fenoloģiskos novērojumus, atzīmējot datumus, kad augi sasnieguši attiecīgo attīstības fāzi. Par fāzes sākumu uzskata brīdi, kad 10–15 procentu augu ir sasnieguši attiecīgo attīstības fāzi. Par pilnu fāzi uzskata brīdi, kad 75 procenti augu ir attiecīgajā fāzē.

32. Veicot fenoloģiskos novērtējumus, tiek atzīmētas šādas augšanas (augu attīstības) fāzes:

32.1. labībai:

32.1.1. visām sugām, izņemot šo noteikumu 32.1.2., 32.1.3. un 32.1.4. apakšpunktā minētās sugas, – pilna dīgstu fāze, vārpošanas vai skarošanās sākums, ziedēšanas pilna fāze (tikai rudziem) un nogatavošanās pilna fāze;

32.1.2. griķiem – pilna dīgstu fāze, ziedkopu parādīšanās fāzes sākums un nogatavošanās pilna fāze;

32.1.3. auzām zaļmasas ieguvei – ziedēšanas vidus;

32.1.4. kukurūzai (zaļmasas ieguvei) – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas fāzes sākums un piengatavība;

32.2. lopbarības augiem:

32.2.1. sējas zirņiem, lauka pupām, vīķiem, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai, dzeltenajai lupīnai sēklu ieguvei – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un novākšanas gatavība;

32.2.2. stiebrzālēm – pilna dīgstu fāze un vārpošanas/skarošanās sākums;

32.2.3. tauriņziežiem (zaļmasas ieguvei), eļļas rutkiem, facēlijai – pilna dīgstu fāze un ziedēšanas sākums;

32.3. eļļas augiem un šķiedraugiem:

32.3.1. rapsim, ripsim, eļļas liniem, eļļas kaņepēm – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un novākšanas gatavība;

32.3.2. šķiedras liniem – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un agrā dzeltengatavība;

32.3.3. šķiedras kaņepēm – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un pilna ziedēšanas fāze;

32.3.4. baltajām sinepēm (zaļmasai) – pilna dīgstu fāze un ziedēšanas fāzes sākums;

32.3.5. sojai – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākums un novākšanas gatavība;

32.4. kartupeļiem – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākums un veģetācijas perioda beigas (tikai agrīnajām šķirnēm).

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.10.2018. noteikumiem Nr. 651)

33. Lauka izmēģinājumos šķirni novērtē atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem rādītājiem, kā arī veic uzskaiti un mērījumus (izņemot kvalitātes analīzes) saskaņā ar šo noteikumu 7., 7.1, 7.2, 7.3, 7.4, 7.5​​​​​​​, 7.7​​​​​​​ un 7.8 pielikumā minētajām metodēm. Mērījumiem un svērumiem izmanto iekārtas, kas vismaz vienu reizi kalendāra gadā ir verificētas.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

34. Ja slimību vai kaitēkļu parādīšanos konstatē uz vienas vai vairākām šķirnēm, uzskaites žurnālā norāda datumu un šķirnes attīstības fāzi un lieto augu aizsardzības līdzekļus visam izmēģinājumam, izņemot atkārtojumus, kuros nosaka šķirnes izturību pret slimībām.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

35. Ja augi šķirnes novērtēšanas izmēģinājumā daļēji vai pilnībā ir gājuši bojā, sagatavo aktu. Aktā norāda bojāejas iemeslus un tās platības lielumu, par kuru samazina uzskaites platību. Akta sagatavošanai izveido komisiju triju cilvēku sastāvā. Šķirnes novērtēšanas izdevumu atmaksas kārtību nosaka, savstarpēji vienojoties Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei un iesniedzējam.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

36. Lai atsevišķas izmēģinājumu lauciņu uzskaites platības atzītu par novērojumiem nederīgām, sastāda aktu. Samazinot izmēģinājumu lauciņu uzskaites platību, ievēro šādus nosacījumus:

36.1. ja izmēģinājumā augi gājuši bojā līdz 50 procentiem no lauciņa uzskaites platības, ņem vērā faktisko uzskaites platību;

36.2. ja izmēģinājumā augi gājuši bojā vairāk nekā 50 procentos no lauciņa uzskaites platības, lauciņu atzīst par novērojumiem nederīgu;

36.3. ja izmēģinājumā augi gājuši bojā vairāk nekā 50 procentos no atkārtojuma uzskaites platības, atkārtojumu atzīst par novērojumiem nederīgu;

36.4. ja izmēģinājumā augi gājuši bojā vairāk nekā 50 procentos no izmēģinājuma uzskaites platības, izmēģinājumu noraksta.

37. Ja novērojumi un uzskaite par kādu šķirnes īpašību krasi atšķiras no šķirnes raksturojošajiem rādītājiem, kas iesniegti saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, apstākļus un rezultātus analizē. Šīs atšķirības nevar būt par iemeslu rezultātu atzīšanai par nederīgiem. Nedrīkst atzīt par novērojumiem nederīgiem lauciņus, pamatojoties uz ražības starpību pa atkārtojumiem, ja nav noskaidroti konkrēti atšķirību iemesli.

38. Ražu novāc, kad šķirne sasniegusi novākšanas gatavību.

39. Pirms ražas novākšanas vispirms novāc apgriešanās, izolācijas joslas un platības, kas atzītas par novērojumiem nederīgām, ja tādas ir. Lauciņu uzskaites platību precizē, ņemot vērā uzskaites platības samazinājumu.

VI. Kvalitātes analīžu veikšana

40. Lai novērtētu šķirnes atbilstību šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem šķirņu novērtēšanas rādītājiem, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte nodrošina kvalitātes analīzes saskaņā ar šo noteikumu 7.6 pielikumā minētajām metodēm kādā no šo noteikumu 41. ​​​​​​​punktā minētajām laboratorijām.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

41. Šo noteikumu 1.pielikumā minētās šķirņu kvalitātes analīzes var veikt kādā no šādām laboratorijām:

41.1. laboratorijā, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību lopbarības, pārtikas, šķiedras un iesala testēšanas jomā;

41.2. citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu atzītu institūciju laboratorijās;

41.3. laboratorijā, kurai ir vismaz triju gadu pieredze kvalitātes analīžu veikšanā.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559; MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 465)

VII. Šķirņu novērtēšana, rezultātu apkopošana un paziņošana

42. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte apkopo šķirnes novērtēšanas lauku izmēģinājumos iegūtos datus, kvalitātes analīžu rezultātus, analizē tos, veic datu matemātisko apstrādi, kā arī novērtē šķirnes ballēs saskaņā ar šķirņu novērtēšanas rādītājiem, ņemot vērā šķirņu saimniecisko īpašību vērtēšanas metodes (7.1, 7.2​​​​​​, 7.3​​​​​, 7.4, 7.5​​​​​​​, 7.6​​​​​​​, 7.7​​​​​​​, 7.8 ​​​​​​​un 8. pielikums).

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

43. (Zaudējis spēku ar 16.06.2018.; sk. 57. punktu)

44. (Zaudējis spēku ar 16.06.2018.; sk. 57. punktu)

45. (Zaudējis spēku ar 16.06.2018.; sk. 57. punktu)

46. (Zaudējis spēku ar 16.06.2018.; sk. 57. punktu)

47. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte iesniedzējam paziņo šo noteikumu 1. pielikumā minētos pilnus šķirņu novērtēšanas rezultātus:

47.1. par attiecīgo sugu, izņemot kukurūzu, soju, kaņepes, linus un kartupeļus, – līdz kārtējā gada 15. oktobrim, bet ne vēlāk kā līdz 25. oktobrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi;

47.2. par kukurūzu, soju, kaņepēm, liniem un kartupeļiem – līdz kārtējā gada 1. novembrim, bet ne vēlāk kā līdz 10. novembrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

48. Ja iesniedzējam ir radušās šaubas par šķirnes novērtēšanas rezultātu pareizību, tas divu nedēļu laikā pēc šķirnes novērtēšanas rezultātu paziņošanas ar pamatotiem iebildumiem var vērsties Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, lai pārskatītu minētos rezultātus.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

49. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte pēc vienošanās ar dienestu par piegādājamo dokumentu tehnisko noformējumu iesniedz dienestā iekļaušanai augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas datubāzē šo noteikumu 1. pielikumā minētos visus šķirņu novērtēšanas rezultātus par katru izmēģinājuma vietu:

49.1. par attiecīgo sugu, izņemot kukurūzu, soju, kaņepes, linus un kartupeļus, – līdz kārtējā gada 20. oktobrim, bet ne vēlāk kā līdz 30. oktobrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi;

49.2. par kukurūzu, soju, kaņepēm, liniem un kartupeļiem – līdz kārtējā gada 5. novembrim, bet ne vēlāk kā līdz 15. novembrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

49.1 Dienests visus šķirnes novērtēšanas rezultātus publicē savā tīmekļvietnē līdz kārtējā gada 20. novembrim.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

VIII. Noslēguma jautājumi

50. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.469 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 100.nr.).

51. Tām šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.469 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" prasībām un kurām 2012.gadā novērtēšana notiek otro gadu, kvalitātes analīzes veic, izmantojot pirmajā pārbaudes gadā lietotās metodes.

52. Tām šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.469 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" prasībām un kuras 2012.gadā tiek vērtētas pirmo gadu (arī 2011.gada rudenī sētie ziemāji), kvalitātes analīzes veic saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļā minēto kārtību.

53. Ziemāju sugu šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.469 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" prasībām un kuras 2013.gadā tiek vērtētas trešo gadu, kvalitātes analīzes pārbauda, izmantojot tās pašas metodes, ar kurām novērtēšana tika uzsākta, bet 2012.gada rudenī šķirnes sēj šo noteikumu 3.pielikumā minētajās vietās.

54. Iesniegumus par saimniecisko īpašību novērtēšanu 2013.gadā, kas dienestā saņemti pēc 2012.gada 1.augusta, dienests nodod Latvijas Lauksaimniecības universitātei.

55. Noteikumi piemērojami ar 2012.gada 1.augustu.

56. Ziemāju labības un eļļas augu (ziemāju formām) šķirnēm, kas iekļaušanai katalogā pieteiktas līdz 2016. gada 1. septembrim, šķirnes novērtēšanas ilgums ir divi gadi, ja ziemošanas nosacījumi ir bijuši atbilstoši ziemcietības novērtēšanai. Ja Nacionālā augu šķirņu padome līdz kārtējā gada 1. jūnijam, izvērtējot divu gadu šķirnes ziemcietības novērtēšanas rezultātus, atzīst, ka ziemošanas nosacījumi bijuši neatbilstoši ziemcietības novērtēšanai, šķirnes novērtēšanu pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma turpina vēl trešo gadu.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

57. Noteikumu 43., 44., 45. un 46. punkts zaudē spēku ar 2018. gada 16. jūniju.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

58. Tām šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta pirms 2018. gada 15. novembra, piemēro tās saimniecisko īpašību novērtēšanas prasības, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā.

(MK 23.10.2018. noteikumu Nr. 651 redakcijā)

59. Tām šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta pirms 2019. gada 1. jūlija, piemēro saimniecisko īpašību novērtēšanas prasības, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā.

(MK 11.06.2019. noteikumu Nr. 251 redakcijā)

60. Tās labības šķirnes, kas pieteiktas saimniecisko īpašību novērtēšanai līdz 2023. gada 1. jūlijam, tiek novērtētas saskaņā ar pieteikšanas brīdī spēkā esošajām prasībām.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

61. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte informē dienestu par  iesniegumu skaitu attiecībā uz bioloģiskajām šķirnēm un iesniedz dienestā šo šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rezultātus.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

62. Dienests līdz 2030. gada beigām katru gadu līdz 31. decembrim ziņo Eiropas Komisijai un pārējām dalībvalstīm par iesniegumu skaitu attiecībā uz bioloģiskajām šķirnēm un šo šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rezultātiem.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Komisijas 2003. gada 6. oktobra Direktīvas 2003/90/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Padomes Direktīvas 2002/53/EK 7. pantā attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un obligātajiem konkrētu lauksaimniecības augu sugu pārbaudes nosacījumiem;
2) Komisijas 2022. gada 23. septembra Īstenošanas direktīvas (ES) 2022/1647, ar ko Direktīvu 2003/90/EK groza attiecībā uz atkāpi, kura piemērojama bioloģiskajai ražošanai piemērotu lauksaimniecības augu bioloģiskajām šķirnēm;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulas (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

Ministru prezidenta vietā – labklājības ministre I.Viņķele

Zemkopības ministre L.Straujuma
1. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

(Pielikums MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

Šķirņu novērtēšanas rādītāji konvencionālajā un bioloģiskajā lauksaimniecībā

1. Labības šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

 

1.1. Mīksto kviešu (Triticum aestivum L. subsp. aestivum), cieto kviešu (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren), speltas kviešu (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.1.1. ziemcietība (ziemāju forma), balles;

1.1.2. augu garums, cm*;

1.1.3. izturība pret veldri, balles**;

1.1.4. graudu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

1.1.5. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.1.7. 1000 graudu masa, g;

1.1.8. izturība pret slimībām:

1.1.8.1. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);

1.1.8.2. vārpu slimībām (slimības izplatība, %);

1.1.9. produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes**;

1.1.10. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.1.11. tilpummasa, g l–1;

1.1.12. proteīna saturs, %;

1.1.13. lipekļa saturs, %;

1.1.14. sedimentācija (Zeleny indekss), cm3*;

1.1.15. krišanas skaitlis, s*;

1.1.16. cietes saturs, %;

1.1.17. krāsa, vienība (cietajiem kviešiem);

1.1.18. stiklainība, % (cietajiem kviešiem).

 

1.2. Rudzu (Secale cereale L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.2.1. ziemcietība, balles;

1.2.2. izturība pret veldri, balles**;

1.2.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

1.2.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.2.5. augu garums, cm*;

1.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.2.7. 1000 graudu masa, g;

1.2.8. izturība pret slimībām:

1.2.8.1. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);

1.2.8.2. vārpu slimībām (slimības izplatība, %);

1.2.9. produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes**;

1.2.10. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.2.11. tilpummasa, g l–1;

1.2.12. proteīna saturs, %;

1.2.13. krišanas skaitlis, s*;

1.2.14. cietes saturs, %.

 

1.3. Tritikāles (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.3.1. ziemcietība (ziemas tritikālei), balles;

1.3.2. izturība pret veldri, balles**;

1.3.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

1.3.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.3.5. augu garums, cm*;

1.3.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.3.7. 1000 graudu masa, g;

1.3.8. izturība pret slimībām:

1.3.8.1. lapu slimības (slimības attīstības pakāpe, %);

1.3.8.2. vārpu slimības (slimības izplatība, %);

1.3.9. produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes**;

1.3.10. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.3.11. tilpummasa, g l–1;

1.3.12. proteīna saturs, %;

1.3.13. krišanas skaitlis, s*;

1.3.14. cietes saturs, %.

 

1.4. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.4.1. ziemcietība (ziemas miežiem), balles;

1.4.2. izturība pret veldri, balles**;

1.4.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

1.4.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.4.5. augu garums, cm*;

1.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.4.7. 1000 graudu masa, g;

1.4.8. kuļamība, % (kailgraudu miežiem);

1.4.9. izturība pret slimībām:

1.4.9.1. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);

1.4.9.2. vārpu slimībām (slimības izplatība, %);

1.4.10. produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes**;

1.4.11. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.4.12. proteīna saturs, %;

1.4.13. tilpummasa, g l–1;

1.4.14. cietes saturs, %;

1.4.15. ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežiem sausnā, %, iesala grupai);

1.4.16. graudu frakcijas, %, virs 2,5 mm (iesala grupai).

 

1.5. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu (Avena nuda L.) (turpmāk visas kopā – auzas) šķirņu novērtēšana

1.5.1. Graudu grupai:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.5.1.1. graudu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

1.5.1.2. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.5.1.3. izturība pret veldri, balles**;

1.5.1.4. augu garums, cm*;

1.5.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.5.1.6. 1000 graudu masa, g;

1.5.1.7. izturība pret slimībām:

1.5.1.7.1. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);

1.5.1.7.2. vārpu slimībām (slimības izplatība, %);

1.5.1.8. produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes**;

1.5.1.9. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.5.1.10. tilpummasa, g l–1;

1.5.1.11. plēkšņainība, %;

1.5.1.12. kuļamība, % (kailgraudu auzām);

1.5.1.13. proteīna saturs, %;

1.5.1.14. tauku saturs, %;

1.5.2. Zaļmasas grupai:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.5.2.1. zaļās masas raža, t ha–1*;

1.5.2.2. augu garums, cm*;

1.5.2.3. izturība pret veldri, balles**;

1.5.2.4. sausnas raža, t ha–1*;

1.5.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.5.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.5.2.7. izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);

1.5.2.8. augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.5.2.9. sausnas saturs, %*;

1.5.2.10. kopproteīna saturs sausnā, %.

 

1.6. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.6.1. graudu (riekstiņu) raža pie standartmitruma, t ha–1*;

1.6.2. graudu (riekstiņu) raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.6.3. izturība pret veldri, balles;

1.6.4. augu garums, cm*;

1.6.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.6.6. 1000 graudu (riekstiņu) masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.6.7. tilpummasa, g l–1;

1.6.8. plēkšņainība, %;

1.6.9. proteīna saturs, %;

1.6.10. cietes saturs, %.

 

1.7. Kukurūzas (Zea mays L.) šķirņu novērtēšana (zaļmasas ieguvei)

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.7.1. zaļās masas raža, t ha–1*;

1.7.2. augu garums, cm*;

1.7.3. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.7.4. izturība pret veldri, balles**;

1.7.5. vālīšu skaits, gab.*;

1.7.6. sausnas raža, t ha–1*;

1.7.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

1.7.8. sausnas saturs, %;

1.7.9. kopproteīna saturs sausnā, %;

1.7.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā;

1.7.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā.

 

2. Lopbarības augu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

 

2.1. Sējas zirņu (arī ziemas formu) (Pisum sativum L. (partim)) un lauka pupu (arī ziemas formu) (Vicia faba L. (partim)) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.1.3. izturība pret veldri, balles;

2.1.4. augu garums, cm*;

2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.1.6. ziemcietība (ziemas formām), balles;

2.1.7. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

2.1.8. proteīna saturs, %.

 

2.2. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) šķirņu novērtēšana

2.2.1. Sēklu ieguvei:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

2.2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.2.1.3. izturība pret veldri, balles;

2.2.1.4. augu garums, cm*;

2.2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.2.1.6. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

2.2.1.7. proteīna saturs, %;

2.2.2. Zaļmasas ieguvei:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.2.2.1. zaļās masas raža, t ha–1*;

2.2.2.2. augu garums, cm*;

2.2.2.3. izturība pret veldri, balles**;

2.2.2.4. sausnas raža, t ha–1*;

2.2.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.2.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

2.2.2.7. sausnas saturs, %*;

2.2.2.8. kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju).

 

2.3. Stiebrzāļu (Poaceae (Gramineae)) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.3.1. ziemcietība (izņemot viengadīgo daudzziedu aireni), balles;

2.3.2. zaļās masas raža, t ha–1*;

2.3.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (līdz plaukšanai), dienas*;

2.3.4. augu garums, cm*;

2.3.5. izturība pret veldri, balles;

2.3.6. sausnas raža, t ha–1*;

2.3.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

2.3.8. sausnas saturs, %*;

2.3.9. kopproteīna saturs sausnā, %;

2.3.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā*;

2.3.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā*.

 

2.4. Sējas vīķu (Vicia sativa L.), smilts vīķu (Vicia villosa Roth), eļļas rutku (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) un facēlijas (Phacelia tanacetifolia Benth.) šķirņu novērtēšana zaļmasas ieguvei

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.4.1. zaļās masas raža, t ha–1*;

2.4.2. augu garums, cm*;

2.4.3. izturība pret veldri, balles**;

2.4.4. sausnas raža, t ha–1*;

2.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.4.7. ziemcietība (smilts vīķiem), balles;

Kvalitātes rādītāji:

2.4.8. sausnas saturs, %*;

2.4.9. kopproteīna saturs sausnā, % (eļļas rutkam, facēlijai);

2.4.10. kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju), vīķiem bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā.

 

2.5. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae (Leguminosae)) sugu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.5.1. ziemcietība, balles;

2.5.2. zaļās masas raža, t ha–1*;

2.5.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (ziedēšanas sākumā), dienas*;

2.5.4. augu garums, cm*;

2.5.5. izturība pret veldri, balles;

2.5.6. sausnas raža, t ha–1*;

2.5.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

2.5.8. sausnas saturs, %*;

2.5.9. kopproteīna saturs sausnā, %;

2.5.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā*;

2.5.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā*.

 

3. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

 

3.1. Rapša (Brassica napus L. (partim)) un ripša (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

3.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.1.3. ziemcietība (ziemas rapsim un ziemas ripsim), balles;

3.1.4. izturība pret veldri, balles*;

3.1.5. augu garums, cm*;

3.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

3.1.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.1.8. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

3.1.9. tilpummasa, g l–1*;

3.1.10. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

 

3.2. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) šķirņu novērtēšana

3.2.1. Šķiedras linu:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.2.1.1. stiebru raža, t ha–1*;

3.2.1.2. stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.2.1.3. izturība pret veldri, balles;

3.2.1.4. veģetācijas perioda garums (līdz dzeltengatavībai), dienas*;

3.2.1.5. augu garums, cm;

Kvalitātes rādītāji:

3.2.1.6. vidējais lūksnes garums, cm;

3.2.1.7. netilinātas šķiedras saturs, %;

3.2.2. Eļļas linu:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.2.2.1. sēklu raža, t ha–1*;

3.2.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.2.2.3. izturība pret veldri, balles;

3.2.2.4. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*;

3.2.2.5. augu garums, cm*;

3.2.2.6. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

3.2.2.7. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

 

3.3. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) šķirņu novērtēšana

3.3.1. Šķiedras kaņepju:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.3.1.1. stiebru raža, t ha–1*;

3.3.1.2. stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.3.1.3. veģetācijas perioda garums (līdz pilnai ziedēšanas fāzei), dienas*;

3.3.1.4. augu garums, cm;

Kvalitātes rādītāji:

3.3.1.5. netilinātas šķiedras saturs, %;

3.3.2. Eļļas kaņepju:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.3.2.1. sēklu raža, t ha–1*;

3.3.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.3.2.3. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*;

3.3.2.4. augu garums, cm*;

3.3.2.5. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.3.2.6. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

3.3.2.7. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

 

3.4. Balto sinepju (Sinapis alba L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.4.1. zaļās masas raža, t ha–1*;

3.4.2. augu garums, cm*;

3.4.3. izturība pret veldri, balles**;

3.4.4. sausnas raža, t ha–1*;

3.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

3.4.7. sausnas saturs, %*;

3.4.8. kopproteīna saturs sausnā, %.

 

3.5. Sojas (Glycine max) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.5.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

3.5.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.5.3. izturība pret veldri, balles;

3.5.4. augu garums, cm*;

3.5.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

3.5.6. 1000 sēklu masa, g*;

3.5.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

3.5.8. proteīna saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.5.9. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

 

4. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

 

4.1. Agrīno kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

4.1.1. bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha–1*;

4.1.2. vidējo un lielo bumbuļu (turpmāk – preču bumbuļi) raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha–1*;

4.1.3. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas);

4.1.4. bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha–1*;

4.1.5. preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha–1*;

4.1.6. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas);

4.1.7. raža veģetācijas perioda beigās, t ha–1*;

4.1.8. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.1.9. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha–1*;

4.1.10. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.1.11. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilnas sadīgšanas fāzes) līdz lakstu atmiršanai), dienas*;

4.1.12. preču bumbuļa vidējā masa, g*;

4.1.13. garšas īpašības, balles*;

4.1.14. cietes saturs bumbuļos, %*;

4.1.15. izturība pret slimībām:

4.1.15.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.1.15.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %;

4.1.15.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.1.15.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;

4.1.15.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %.

 

4.2. Vidēji agrīno, vidēji vēlīno un vēlīno kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

4.2.1. raža veģetācijas perioda beigās, t ha–1*;

4.2.2. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.2.3. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha–1*;

4.2.4. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.2.5. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilnas sadīgšanas fāzes) līdz lakstu atmiršanai vai iznīcināšanai), dienas*;

4.2.6. garšas īpašības, balles*;

4.2.7. preču bumbuļu vidējā masa, g*;

4.2.8. cietes saturs bumbuļos, %;

4.2.9. cietes raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*;

4.2.10. sausnas saturs bumbuļos, %*;

4.2.11. izturība pret slimībām:

4.2.11.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.2.11.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %;

4.2.11.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.2.11.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;

4.2.11.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %.

 

Piezīmes.

1. * Rādītāju nosaka informatīvos nolūkos, bet neņem vērā, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" 8. pielikumu.

2. ** Rādītāju ņem vērā, tikai novērtējot šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā.

2. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24 .jūlija
noteikumiem Nr. 518

(Pielikums MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

Šķirnes novērtēšanas iesniegumā ietveramā informācija

1. Informācija par iesniedzēju:

1.1. juridiskai personai – nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

1.2. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).

 

2. Iesniedzējs – selekcionārs, selekcionāra tiesību īpašnieks, šķirnes uzturētājs (šķirnēm, kurām nav selekcionāra), selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis.

 

3. Informācija par selekcionāru:

3.1. juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

3.2. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).

 

4. Informācija par šķirnes uzturētāju:

4.1. juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

4.2. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).

 

5. Augu sugas paplašināts nosaukums latīņu valodā, norādot ģinti, sugu, pasugu, varietāti.

 

6. Augu sugas nosaukums latviešu valodā.

 

7. Šķirnes nosaukums vai priekšlikums šķirnes nosaukumam (ja tas nav atzīts) un pagaidu apzīmējums.

 

8. Valsts, kurā šķirne izveidota.

 

9. Informācija par to, vai šķirne ir ģenētiski modificēta.

 

10. Informācija par to, kā šķirne ir pieteikta saimniecisko īpašību novērtēšanai:

10.1. konvencionālajā lauksaimniecībā;

10.2. bioloģiskajā lauksaimniecībā;

10.3. kā bioloģiskā šķirne.

 

11. Informācija par šķirni raksturojošiem rādītājiem (piemēram, labībai – ziemāju vai vasarāju forma, kailgraudu vai plēkšņu forma, miežiem – vārpas kanšu skaits, izmantošanas veids: zaļmasas ieguvei vai graudu ieguvei, miežiem – iesala ieguvei, kartupeļiem – novākšanas gatavība (agrīnums), lupīnai (izņemot daudzgadīgo) – izmantošanas veids: zaļmasas ieguvei vai sēklas ieguvei, liniem – eļļas vai šķiedras ieguvei, kaņepēm – eļļas vai šķiedras ieguvei, atzīme, vai šķirne ir hibrīds (un hibrīda tips)) un par to, kuri tipi jāņem vērā, audzējot šķirni izmēģinājumā. Norāde, kurā sugai atbilstošā grupā saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" 4.1 pielikumu šķirne pārbaudāma.

 

12. Norāde "Visu informāciju vēlos saņemt elektroniski" (norāda, ja iesniedzējs visu ar šķirnes novērtēšanu saistīto informāciju vēlas saņemt uz norādīto e-pasta adresi).

 

13. Datums, paraksts un zīmogs.

Piezīme. Dokumenta rekvizītus "datums", "paraksts" un "zīmogs" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

3. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

(Pielikums MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

Vietas šķirnes novērtēšanas lauka izmēģinājumu veikšanai

Nr.
p. k.

Suga, šķirņu novērtēšanas grupa (norāda, ja atšķiras izmēģinājuma vietas dažādām novērtēšanas grupām)

Izmēģinājumu vietas

konvencionālajā lauksaimniecībā

bioloģiskajā lauksaimniecībā

vietu skaits

vietas

vietu skaits

vietas

1.

Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas kvieši (ziemas forma)

4

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (turpmāk – LBTU) mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"

3

LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"Zinātniskā institūta "Agroresursu un ekonomikas institūts" (turpmāk – AREI) Stendes pētniecības centrs
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
AREI Stendes pētniecības centrsAREI Viļānu nodaļa

2.

Rudzi

3

AREI Stendes pētniecības centrs

3

AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
AREI Priekuļu pētniecības centrs
AREI Viļānu nodaļa

3.

Tritikāle

3

Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"

2

AREI Stendes pētniecības centrs
AREI Priekuļu pētniecības centrsLBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" 

4.

Mieži (ziemas forma)

2

AREI Stendes pētniecības centrs

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"

5.

Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas kvieši (vasaras forma)

4

LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"

3

LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" 
AREI Stendes pētniecības centrsAREI Viļānu nodaļa

6.

Mieži (visas vasaras formas grupas)

4

LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"

3

LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"AREI Viļānu nodaļa

7.

Auzas, kailgraudu auzas

3

AREI Stendes pētniecības centrs

3

LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" AREI Viļānu nodaļa

8.

Kukurūza

2

LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"

2

LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
AREI Priekuļu pētniecības centrsAREI Priekuļu pētniecības centrs

9.

Griķi

2

LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" 

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"

10.

Sējas zirņi, lauka pupas (arī ziemas formas)

2

AREI Stendes pētniecības centrs

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"

11.

Rapsis (visas ziemas formas grupas), ripsis (ziemas forma)

4

AREI Stendes pētniecības centrs

2

AREI Stendes pētniecības centrs

Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"

LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" 

12.

Rapsis (visas vasaras formas grupas), ripsis (vasaras forma)

3

Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" 

13.

Kartupeļi

2

AREI Priekuļu pētniecības centrs

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"

14.

Baltā lupīna, šaurlapu lupīna, dzeltenā lupīna, sējas vīķi, smilts vīķi, eļļas rutki, facēlija

2

LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"

2

LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
AREI Priekuļu pētniecības centrsAREI Priekuļu pētniecības centrs

15.

Stiebrzāles

2

AREI Stendes pētniecības centrs

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"

16.

Iepriekš neminētās tauriņziežu sugas

2

LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"

17.

Sējas lucerna, hibrīdā lucerna

2

AREI Stendes pētniecības centrs

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"AREI Priekuļu pētniecības centrs

18.

Sējas lini

2

LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" 

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"

19.

Sējas kaņepes

2

LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" 

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"

20.

Baltās sinepes

2

LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"

2

LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
AREI Priekuļu pētniecības centrsAREI Priekuļu pētniecības centrs

21.

Soja

2

AREI Stendes pētniecības centrs

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
4. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

(Pielikums MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 512 redakcijā)

Šķirņu novērtēšanas izcenojums

Nr.
p. k.

Suga

Vienas šķirnes novērtēšana vienā izmēģinājumu vietā vienu gadu/izmēģinājuma ciklu (euro)*

kopā

tajā skaitā

lauka izmēģinājumiem

kvalitātes analīzēm un administratīvajiem izdevumiem

I.

Labība

1.

Mīkstie kvieši (Triticum aestivum L. subsp. aestivum), cietie kvieši (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren) un speltas kvieši (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell)

282

205

77

2.

Rudzi (Secale cereale L.)

282

205

77

3.

Tritikāle (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus)

282

205

77

4.

Mieži (Hordeum vulgare L.), izņemot 5. punktā minētos

282

205

77

5.

Mieži (Hordeum vulgare L.) – iesala grupa

332

205

127

6.

Auzas (Avena sativa L.), kailgraudu auzas (Avena nuda L.)

282

205

77

7.

Griķi (Fagopyrum esculentum Moench), kukurūza (Zea mays L.)

256

185

71

II.

Lopbarības augi

8.

Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim)), lauka pupas (Vicia faba L. (partim))

282

205

77

9.

Baltā lupīna (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.), dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.), sējas vīķi (Vicia sativa L.), smilts vīķi (Vicia villosa Roth), eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.), facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.), viengadīgā (daudzziedu) airene (Lolium multiflorum Lam.)

249

185

64

10.

Stiebrzāles (Poaceae (Gramineae) (izņemot viengadīgo aireni), tauriņzieži (iepriekš neminētās sugas) (Fabaceae (Leguminosae)) – par izmēģinājuma ciklu

520

390

130

III.

Eļļas augi un šķiedraugi

11.

Rapsis (Brassica napus L. (partim)), ripsis (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs), baltās sinepes (Sinapis alba L.), soja (Glycine max)

282

205

77

12.

Sējas lini (Linum usitatissimum L.) (šķiedras grupa), sējas kaņepes (Cannabis sativa L.) (šķiedras grupa)

256

185

71

13.

Sējas lini (Linum usitatissimum L.) (eļļas grupa), sējas kaņepes (Cannabis sativa L.) (eļļas grupa)

249

185

64

IV.

Kartupeļi

14.

Kartupeļi (Solanum tuberosum L.)

282

207

75

Piezīme. * Pievienotās vērtības nodokli nepiemēro saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu.
4.1 pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

(Pielikums MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 512 redakcijā)

Šķirnes novērtēšanas grupas

I. Labība

1. Rudzi (Secale cereale L.):

1.1. ziemas forma, šķirnes;

1.2. ziemas forma, hibrīdās šķirnes.

2. Mīkstie kvieši (Triticum aestivum L. subsp. aestivum):

2.1. ziemas forma, šķirnes;

2.2. ziemas forma, hibrīdās šķirnes;

2.3. vasaras forma, šķirnes;

2.4. vasaras forma, hibrīdās šķirnes.

3. Cietie kvieši  (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren) – vasaras forma.

4. Speltas kvieši (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell).

5. Mieži (Hordeum vulgare L.):

5.1. ziemas forma, šķirnes;

5.2. ziemas forma, hibrīdās šķirnes;

5.3. vasaras mieži:

5.3.1. kailgraudu mieži;

5.3.2. graudu grupa;

5.3.3. iesala grupa.

6. Auzas (Avena sativa L.):

6.1. graudu grupa;

6.2. zaļmasas grupa.

7. Kailgraudu auzas (Avena nuda L.).

8. Hibrīdi, kas radušies, krustojot Triticum ģints sugu ar Secale ģints sugu (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) (turpmāk – tritikāle):

8.1. ziemas forma;

8.2. vasaras forma.

9. Griķi (Fagopyrum esculentum Moench).

10. Kukurūza (Zea mays L.) – zaļmasas grupa.

II. Lopbarības augi*

11. Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim)) – sēklu ieguvei:

11.1. baltziedu zirņi:

11.1.1. vasaras forma;

11.1.2. ziemas forma.

11.2. sārtziedu zirņi:

11.2.1.vasaras forma;

11.2.2. ziemas forma.

12. Lauka pupas (Vicia faba L. (partim)):

12.1. vasaras forma;

12.2. ziemas forma.

13. Baltā lupīna (Lupinus albus L.):

13.1. sēklu ieguvei;

13.2. zaļmasas ieguvei.

14. Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.):

14.1. sēklu ieguvei;

14.2. zaļmasas ieguvei.

15. Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.):

15.1. sēklu ieguvei;

15.2. zaļmasas ieguvei.

16. Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.):

16.1. agrīns un vidēji agrīns āboliņš;

16.2. vidēji vēlīns un vēlīns āboliņš.

17. Auzeņairene (hibrīdi, kas radušies, krustojot Festuca ģints sugu ar Lolium ģints sugu) (x Festulolium Asch. & Graebn.):

17.1. niedru auzenes krustojums ar ganību aireni (x Festulolium holmbergii (Dörfl.) P. Fourn. Festuca arundinacea x Lolium perenne L.);

17.2. pļavas auzenes krustojums ar ganību aireni (x Festulolium loliaceum (Huds.) P. Fourn. Festuca pratensis Huds x Lolium perenne L.).

18. Daudzziedu airene (Lolium multiflorum Lam.):

18.1. viengadīgā daudzziedu airene (Vestervaldes airene) (Lolium multiflorum Lam. ssp. alternativum);

18.2. daudzziedu airene (itāļu airene) (Lolium multiflorum Lam. ssp. non alternativum).

 

III. Eļļas augi un šķiedraugi

19. Rapsis (Brassica napus L. (partim)):

19.1. ziemas forma:

19.1.1. līnijšķirnes;

19.1.2. hibrīdās šķirnes, izņemot šā pielikuma 19.1.3. apakšpunktā minētās šķirnes;

19.1.3. CL hibrīdās šķirnes;

19.2. vasaras forma:

19.2.1. līnijšķirnes;

19.2.2. hibrīdās šķirnes, izņemot šā pielikuma 19.2.3. apakšpunktā minētās šķirnes;

19.2.3. CL hibrīdās šķirnes.

20. Ripsis (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs):

20.1. ziemas forma;

20.2. vasaras forma.

21. Lini (Linum usitatissimum L.):

21.1. šķiedras lini;

21.2. eļļas lini.

22. Sējas kaņepes (Cannabis sativa L.):

22.1. šķiedras kaņepes;

22.2. eļļas kaņepes.

23. Baltās sinepes (Sinapis alba L.) – zaļmasas ieguvei.

24. Soja (Glycine max L.)

IV. Kartupeļi

25. Kartupeļi:

25.1. agrīnās šķirnes;

25.2. vidēji agrīnās šķirnes;

25.3. vidēji vēlīnās šķirnes;

25.4. vēlīnās šķirnes.

Piezīmes.
* Pārējās lopbarības augu sugas pārbauda katru sugu atsevišķi kā vienu grupu.
 

5. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

(Pielikums MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 512 redakcijā)

Ieteicamās izsējas normas

Nr.
p. k.

Suga vai sugu grupa

Dīgtspējīgo sēklu skaits uz m2

I.Labība
1.Mīkstie kvieši (Triticum aestivum L. subsp. aestivum)
1.1.ziemas forma, šķirnes

400–550

1.2.ziemas forma, hibrīdās šķirnes

150–200

1.3.vasaras forma, šķirnes

500–600

1.4.

vasaras forma, hibrīdās šķirnes

150–200
2.Cietie kvieši (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren), vasaras forma

500–600

3.Speltas kvieši (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell)250-300
4.Rudzi (Secale cereale L.)
4.1.ziemas forma, šķirnes

400–550

4.2.ziemas forma, hibrīdās šķirnes

150–200

5.Tritikāle (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus)
5.1.ziemas forma

400–550

5.2.vasaras forma

500–550

6.Mieži (Hordeum vulgare L.)
6.1.ziemas forma, šķirnes

350–400

6.2.ziemas forma, hibrīdās šķirnes160–200
6.3.vasaras mieži: kailgraudu mieži, graudu grupa, iesala grupa

400–450

7.Auzas (Avena sativa L.)
7.1.graudu grupa

500–600

7.2.zaļmasas grupa

530–630

8.Kailgraudu auzas (Avena nuda L.)

500-600

9.Griķi (Fagopyrum esculentum Moench)

250–300

10.Kukurūza (Zea mays L.) – zaļmasas grupa

8–10

II.Lopbarības augi
a.Stiebrzāles (Poaceae (Gramineae))
1.Baltā smilga (Agrostis gigantea Roth)

6000–6200

2.Ložņu smilga (Agrostis stolonifera L.)

5000–7000

3.Parastā smilga (Agrostis capillaris L.)

5000–7000

4.Pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis L.)

1300–1500

5.Augstā dižauza (Arrhenatherum elatius (L.) P.Beauv. ex J.Presl & C.Presl)

600–800

6.Kamolzāle (Dactylis glomerata L.)

1400–1600

7.Niedru auzene (Festuca arundinacea Schreber)

1100–1400

8.Aitu auzene (Festuca ovina L.)

2200–2700

9.Pļavas auzene (Festuca pratensis Huds.)

1000–1200

10.Sarkanā auzene (Festuca rubra L.)

1500–1800

11.Hibrīdā airene (Lolium x hybridum Hausskn.)

1000–1300

12.Auzeņairene (hibrīdi, kas radušies, krustojot Festuca ģints sugu ar Lolium ģints sugu) (x Festulolium Asch. & Graebn.)

1000–1300

13.

Daudzziedu airene (Lolium multiflorum Lam.):

viengadīgā daudzziedu airene (Vestervaldes airene) (Lolium multiflorum Lam. ssp. alternativum)

daudzziedu airene (itāļu airene) (Lolium multiflorum Lam. ssp. non alternativum)

1000–1200

14.Ganību airene (Lolium perenne L.)

1000–1300

15.Pļavas timotiņš (Phleum pratense L.)

1300–1500

16.Purva skarene (Poa palustris L.)

4500–5000

17.Pļavas skarene (Poa pratensis L.)

3700–4000

18.Parastā skarene (Poa trivialis L.)

4500–5000

19.Miežabrālis (Phalaris arundinacea L.)1200–1400
b.Tauriņzieži (Fabaceae (Leguminosae))
20.Austrumu galega (Galega orientalis Lam.)

300–500

21.Ragainais vanagnadziņš (Lotus corniculatus L.)

700–900

22.Baltā lupīna (Lupinus albus L.)

100–130

23.Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.)

100–130

24.Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.)

100–130

25.Sējas lucerna (Medicago sativa L.)

700–900

26.Hibrīdā lucerna (Medicago × varia T. Martyn)

600–800

27.Sējas esparsete (Onobrychis viciifolia Scop.)

300–400

28.Sējas zirņi, arī ziemas forma (Pisum sativum L. (partim)) (baltziedu, sārtziedu)

100–120–150

29.Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.)

800–1000

30.Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.)

500–600

31.Baltais āboliņš (Trifolium repens L.)

800–1000

32.Lauka pupas, arī ziemas forma (Vicia faba L. (partim))

50–60

33.Sējas vīķi (Vicia sativa L.)

120–150

34.Smilts vīķi (Vicia villosa Roth)

150–200

c.Citas sugas
35.Facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.) – zaļmasas ieguvei

100–150

36.Eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) – zaļmasas ieguvei

80–120

III.Eļļas augi un šķiedraugi
1.Rapsis (Brassica napus L. (partim))
1.1.ziemas rapsis
1.1.1.līnijšķirnes

80–100

1.1.2.hibrīdās šķirnes

60–80

1.2.vasaras rapsis
1.2.1.līnijšķirnes

80–100–120

1.2.2.hibrīdās šķirnes

60–80–100

2.Ripsis (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs)
2.1.ziemas ripsis

80–100

2.2.vasaras ripsis

80–100–120

3.Sējas lini (Linum usitatissimum L.)
3.1.šķiedras lini

1800–2000

3.2.eļļas lini

600–700

4.Sējas kaņepes (Cannabis sativa L.)
4.1.šķiedras kaņepes

350–450

4.2.eļļas kaņepes

150–200

5.Baltās sinepes (Sinapis alba L.) – zaļmasas ieguvei

80–120

6. Soja (Glycine max L.)50-100
IV.Kartupeļi (Solanum tuberosum L.) (agrīnās, vidēji agrīnās, vidēji vēlīnās un vēlīnās šķirnes)

5–6

6. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Lauciņu uzskaites platība

(Pielikums MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

Nr.
p.k.

Suga vai sugu grupa

Lauciņa uzskaites platība (vismaz), m2

1.

Labība, eļļas augi un šķiedraugi

10

2.

Lopbarības augi

10

3.

Kartupeļi

25

4.

Agrīnie kartupeļi ražas pieauguma dinamikas noteikšanai

2 × 5

7. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

(Pielikums MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 512 redakcijā)

Labības, lopbarības augu, eļļas augu un šķiedraugu šķirņu lauka izmēģinājumu rādītāju noteikšanas metodes

1. Ziemcietības novērtēšana

1.1. Ziemcietības novērtēšana rapsim un ripsim

1. Ziemcietību rapsim un ripsim vērtē izmēģinājuma lauciņos, skaitot augu biezību divās iezīmētās vietās, kas izvietotas vienmērīgi pa lauciņa platību, lietojot 0,5 m2 lielu uzskaites rāmīti. Uzskaites rāmīša novietojums pavasarī un rudenī sakrīt.

2. Uzskaiti veic katrā atkārtojumā rudenī pirms ziemošanas un pavasarī pēc veģetācijas perioda atjaunošanās.

3. Katrā iezīmētajā vietā vērtē atsevišķi, vērtējumus saskaita un dala ar divi.

4. Ziemcietību pavasarī aprēķina procentos (pavasara augu biezības uzskaiti attiecinot pret rudens augu biezības uzskaiti) (1. tabula).

1. tabula

Ripša un rapša ziemcietības novērtējums

Nr.
p. k.

Novērtējums ballēs

Ziemcietības novērtējums
(pavasarī izdzīvojušo augu skaits procentos salīdzinājumā ar rudens augu skaitu)

1.

9

91–100 %

2.

8

81–90 %

3.

7

71–80 %

4.

6

61–70 %

5.

5

50–60 %

6.

4

36–49 %

7.

3

26–35 %

8.

2

16–25 %

9.

1

0–15 %

1.2. Ziemcietības novērtēšana pārējām sugām

5. Ziemcietības novērtēšanai pārējām sugām vizuāli novērtē sējumu stāvokli sējas gada rudenī pirms ziemošanas un pavasarī pēc veģetācijas atjaunošanās atbilstoši šā pielikuma 2. tabulas rādītājiem.

2. tabula

Sējuma stāvokļa novērtējums

Nr.
p. k.

Novērtējums ballēs

Sējuma stāvoklis (rudenī, pavasarī)

1.

9

Ļoti labs, biezība normāla (izretošanās vizuāli nav konstatējama, nav arī vietu ar nedzīviem augiem), augi veseli

2.

8

 

3.

7

Labs, biezība nav mazāka par 75 % no normālās, augi veseli

4.

6

 

5.

5

Vidējs, biezība nav mazāka par 50 % no normālās, augi ar nelielām slimību pazīmēm

6.

4

 

7.

3

Slikts, biezība nav mazāka par 25 % no normālās, augi slimi

8.

2

Ļoti slikts, biezība mazāka par 25 %

9.

1

Augi pilnībā gājuši bojā

6. Ziemcietības novērtēšanai ballēs izmanto šā pielikuma 3. tabulu, kur nolasa ziemcietības vērtējumu atbilstoši sējuma stāvoklim pavasarī un rudenī.

3. tabula

Ziemcietības novērtējums

Sējuma stāvoklis rudenī (balles)

1

 

 

2

1

9

 

3

1

8

9

Ziemcietība (balles)

4

1

7

8

9

 

5

1

6

7

8

9

 

6

1

5

6

7

8

9

 

7

1

4

5

6

7

8

9

 

8

1

3

4

5

6

7

8

9

 

9

1

2

3

4

5

6

7

8

9

 
 

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Sējuma stāvoklis pavasarī (balles)

7. Ja sējuma stāvoklis nav vienmērīgs, lauciņu sadala vairākās vienādās daļās un katru daļu vērtē atsevišķi. Vērtējumus saskaita un summu dala ar lauciņa daļu skaitu, iegūstot vidējo lauciņa vērtējumu.

2. Izturības pret veldri novērtēšana

8. Izturību pret veldri nosaka, vizuāli vērtējot novirzi no stiebru vertikālā stāvokļa ballēs saskaņā ar šā pielikuma 4. tabulu.

4. tabula

Izturības pret veldri novērtējums

Nr.
p. k.

Sējuma stāvoklis

Novērtējums ballēs

1.

Veldres nav, stiebri atrodas vertikālā stāvoklī

9

2.

 

8

3.

Veldre neliela, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 30° vai 3/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 45°, vai 1/2 stiebru noliekušies slīpumā līdz 60°, vai 1/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 90°

7

4.

 

6

5.

Veldre vidēja, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 45° vai 3/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 60°, vai 1/2 stiebru noliekušies slīpumā līdz 90°

5

6.

 

4

7.

Veldre stipra, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 60° vai 3/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 90°

3

8.

 

2

9.

Veldre ļoti stipra, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 90°

1

9. Izturību pret veldri vērtē divos posmos:

9.1. tiklīdz veldre parādās, atzīmē auga attīstības fāzi un sējuma stāvokli saskaņā ar šā pielikuma 4. tabulu;

9.2. galīgo vērtējumu veic pirms ražas novākšanas.

10. Ja veldrēšanās nav vienmērīga, to vērtē atsevišķi pa lauciņa daļām un aprēķina vidējo.

3. Augu garuma noteikšana

11. Augu garumu mēra divos atkārtojumos, kas neatrodas blakus.

12. Lauciņā divās vietās vienādos attālumos no lauciņa galiem izmēra augu garumu šā pielikuma 15. punktā minētajā kārtībā.

13. Mērījumus veic ar mērkoku, kurā atzīmētas iedaļas centimetros.

14. Augu garumu šķirnei aprēķina kā mērījumu vidējo rezultātu, noapaļojot līdz veselam skaitlim.

15. Augu garumu mēra šādā kārtībā:

15.1. labībai (izņemot griķus un kukurūzu) augu garumu mēra dzeltengatavības attīstības fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz pēdējās vārpiņas/skaras augšai (neskaitot akotus);

15.2. griķiem augu garumu mēra, kad tie sasnieguši tehnisko gatavību (nogatavojušies 70−75 % riekstiņu), mērot augu garumu no augsnes līdz visaugstāk izvietotās ziedkopas galam;

15.3. kukurūzai augu garumu nosaka pilnas ziedēšanas fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra galam;

15.4. sējas zirņiem, lauka pupām, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai un dzeltenajai lupīnai augu garumu nosaka ziedēšanas fāzes beigās – pākšu attīstības stadijas sākumā, mērot augu garumu no augsnes līdz stublāju galam;

15.5. eļļas augiem un šķiedraugiem augu garumu nosaka pilnas ziedēšanas fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam;

15.6. viengadīgajām sugām, kurām tiek novērtēta zaļmasas raža, augu garumu nosaka pirms novākšanas, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam;

15.7. stiebrzālēm un daudzgadīgajiem tauriņziežiem augu garumu nosaka pirms pirmā pļāvuma, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam.

4. Veģetācijas perioda garuma noteikšana

4.1. Veģetācijas perioda garuma noteikšana labībai

16. Griķiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnās dīgstu fāzes līdz 89. augu attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc Federālā bioloģisko pētījumu centra, Federālā augu šķirņu biroja un ķīmiskās rūpniecības industrijas izstrādātās decimālās kodu skalas BBCH (turpmāk – BBCH decimālā kodu skala).

17. Kukurūzai (zaļmasai) veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 79. augu attīstības fāzei (piengatavības) pēc BBCH decimālās kodu skalas.

18. Labības ziemāju formas šķirnēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz 89. augu attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas. Papildus konstatē un norāda:

18.1. veģetācijas perioda beigas rudenī. Par veģetācijas perioda beigām uzskata pēdējo no piecām dienām, kurā vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 5 °C, ziemas rudziem – par 4 °C, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, – pirmo temperatūras pazemināšanās dienu. Ja veģetācija ziemas periodā īslaicīgi atjaunojas, to atzīmē;

18.2. veģetācijas atjaunošanos pavasarī.

19. Pārējai labībai veģetācijas perioda garumu dienās nosaka šādi:

19.1. graudu grupai – no 11. līdz 89. augu attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas;

19.2. zaļmasas grupai – no 11. līdz 65. augu attīstības fāzei (ziedēšanas vidum) pēc BBCH decimālās kodu skalas.

4.2. Veģetācijas perioda garuma noteikšana lopbarības augiem

20. Veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnās dīgstu fāzes līdz:

20.1.  87.–88. augu attīstības fāzei (nogatavojušies) pēc BBCH decimālās kodu skalas – sējas zirņiem;

20.2.  85.–88. augu attīstības fāzei (nogatavojušies) pēc BBCH decimālās kodu skalas – lauka pupām, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai un dzeltenajai lupīnai sēklu ieguvei.

21. Smilts vīķiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz ziedēšanas fāzes sākumam pēc BBCH decimālās kodu skalas. Papildus konstatē un norāda:

21.1. veģetācijas perioda beigas rudenī un veģetācijas atjaunošanos pavasarī. Par veģetācijas perioda beigām uzskata pēdējo no piecām dienām, kurā vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 5 °C, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, – pirmo temperatūras pazemināšanās dienu. Ja veģetācija ziemas periodā īslaicīgi atjaunojas, to atzīmē;

21.2. veģetācijas atjaunošanos pavasarī.

22. Stiebrzālēm un daudzgadīgajiem tauriņziežiem nosaka dienu skaitu no augšanas sākuma jeb no veģetācijas atjaunošanās pavasarī līdz pirmajam pļāvumam, t. i.:

22.1. līdz skarošanas/vārpošanas fāzes sākumam – stiebrzālēm;

22.2. līdz ziedēšanas fāzes sākumam – tauriņziežiem;

22.3. papildus atzīmē veģetācijas pārtraukumu rudenī un atjaunošanos pavasarī, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz 0 °C.

23. Viengadīgajiem lopbarības augiem, kuriem novērtē zaļās masas ražu, veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz novākšanas gatavībai ziedēšanas sākumā.

23.1 Sējas zirņu un lauka pupu ziemas formas šķirnēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz pilngatavībai pēc BBCH decimālās kodu skalas. Papildus konstatē un norāda:

23.11.veģetācijas perioda beigas rudenī. Par veģetācijas perioda beigām uzskata pēdējo no piecām dienām, kurā vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 5 °C, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, – pirmo temperatūras pazemināšanās dienu. Ja veģetācija ziemas periodā īslaicīgi atjaunojas, to atzīmē;

23. 12. veģetācijas atjaunošanos pavasarī.

 

4.3. Veģetācijas perioda garuma noteikšana eļļas augiem un šķiedraugiem

24. Vasaras rapsim un vasaras ripsim veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 85.–89. augu attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas.

25. Ziemas rapsim un ziemas ripsim veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz 89. augu attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas. Ziemas rapsim un ziemas ripsim papildus atzīmē:

25.1. veģetācijas perioda beigas rudenī. Par veģetācijas perioda beigām rudenī uzskata pēdējo no piecām dienām, kurās vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 3 °C rapsim un 2 oC ripsim, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, – pirmo temperatūras pazemināšanās dienu;

25.2. veģetācijas atjaunošanos – sākoties lapu ataugšanai.

26. Sojai veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 81.–89. augu attīstības fāzei pēc BBCH decimālās kodu skalas.

27. Sējas liniem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz:

27.1.  83. augu attīstības fāzei (agrajai dzeltengatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas – šķiedras liniem;

27.2.  89. augu attīstības fāzei (brūngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas – eļļas liniem.

28. Sējas kaņepēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz:

28.1.  89. augu attīstības fāzei (novākšanas gatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas – eļļas kaņepēm;

28.2.  65. augu attīstības fāzei (pilnai ziedēšanai) pēc BBCH decimālās kodu skalas – šķiedras kaņepēm.

29. Baltajām sinepēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 61. augu attīstības fāzei (ziedēšanas sākumam) pēc BBCH decimālās kodu skalas.

7.1 pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Labības, lopbarības augu un eļļas augu sēklu ražas noteikšana

(Pielikums MK 23.10.2018. noteikumu Nr. 651 redakcijā)

1. Ražas novākšana

1. Sēklu ražu vāc novākšanas gatavībā, tas ir:

1.1. labību (izņemot griķus) – 89.–91. augu attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas;

1.2. griķus – 87.–88. augu attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas;

1.3. sējas zirņus – 87.–88. augu attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas;

1.4. lauka pupas, balto lupīnu, šaurlapu lupīnu un dzelteno lupīnu – 85.–88. augu attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas;

1.5. rapsi un ripsi – 85.–89. augu attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas;

1.6. eļļas linus – 89. augu attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas;

1.7. eļļas kaņepes – kad sēklas ir kļuvušas pelēcīgas un ir pavērušās riekstus aptverošās lapiņas;

1.8. soju – 81.–89. augu attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas.

2. Raža novācama, kad sasniegta sugai noteiktā attiecīgā augu attīstības fāze, bet ne vēlāk kā nedēļu pēc šīs fāzes iestāšanās.

3. Vispirms saveldrējušos augus atliec no izolējošajiem celiņiem, novāc apgriešanās un izolācijas joslas un izslēgumus.

4. Precizē lauciņu uzskaites platību, koriģējot to lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.

5. Novākšanu sāk ar agrīnākajām šķirnēm.

6. Vispirms novāc visus atkārtojumus pēc kārtas vienai šķirnei, pēc tam atbilstoši šķirnes nogatavošanās laikam – visus atkārtojumus katrai nākamajai šķirnei.

7. Ja šķirņu gatavība visām šķirnēm ir vienāda, vispirms novāc visas šķirnes vienā atkārtojumā un tad – nākamajā.

8. Pēc katra lauciņa novākšanas kombainu vairākas minūtes darbina tukšgaitā, lai novērstu graudu vai sēklu uzkrāšanos kombaina mezglos.

9. Ražu no katra lauciņa (atkārtojuma) kuļ atsevišķā maisā un ieliek tajā vienu etiķeti, bet otru piestiprina pie maisa.

10. Ražu sver uz lauka vai noliktavās ar precizitāti līdz 0,01 kg.

11. Ražu nekavējoties žāvē, līdz mitruma saturs ir vienāds ar standartmitrumu vai zemāks.

12. Standartmitrums:

12.1. labībai, sojai un sējas zirņiem, lauka pupām, baltajai lupīnai (sēklu ieguvei), šaurlapu lupīnai (sēklu ieguvei) un dzeltenajai lupīnai (sēklu ieguvei) – 14,0 %;

12.2. rapsim – 8,0 %;

12.3. ripsim – 9,0 %;

12.4. liniem – 12,0 %;

12.5. kaņepēm – 12,0 %.

13. Sēklas žāvē pakāpeniski, un to temperatūra nedrīkst pārsniegt 40 °C.

2. Ražas lieluma aprēķināšana

2.1. Paraugu iedalīšana

14. Raža jāsver un mitrums un tīrība jānosaka vienā sēklu sagatavošanas procesa posmā katram šķirnes atkārtojumam (lauciņam).

15. Svēršanas laikā no katra šķirnes atkārtojuma ņem paraugus, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

16. No šā pielikuma 15. punktā minēto paraugu masas katram šķirnes atkārtojumam sagatavo šādus darbu paraugus:

16.1. paraugu mitruma noteikšanai:

16.1.1. no šā pielikuma 15. punktā minēto paraugu masas ar lāpstiņu ņem 150 g parauga;

16.1.2. to ievieto gaisu necaurlaidīgā iepakojumā;

16.2. paraugu tīrības noteikšanai, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;

16.3. paraugu kuļamības noteikšanai (kailgraudu miežiem un kailgraudu auzām):

16.3.1. parauga lielums – 100 g;

16.3.2. izdalīšanai tiek izmantotas metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

2.2. Mitruma noteikšana

17. Iespējami īsākā laikā (lai sēklas nesāktu bojāties) nosaka sēklu mitruma saturu, izmantojot vienu no šādām metodēm:

17.1. pārbaudītas ekspresiekārtas;

17.2. metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;

17.3. citas kalibrētas iekārtas.

18. Ja sēklu mitrumu nosaka ar šā pielikuma 17.1. apakšpunktā minēto metodi, ievēro šādas prasības:

18.1. katram paraugam vienu pēc otra veic divus noteikšanas atkārtojumus;

18.2. rezultātus nosaka ar precizitāti 0,01 %;

18.3. atšķirība starp mitruma parauga diviem atkārtojumiem, nosakot ātri vienu pēc otra, nedrīkst būt lielāka par 0,15 %. Ja tā ir lielāka, izdara vēl divus neatkarīgus atkārtojumus;

18.4. parauga mitruma saturu izsaka kā divu atkārtojumu vidējo aritmētisko rādītāju.

2.3. Tīrības un 1000 graudu masas noteikšana

19. Parauga tīrību nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

20. Vienlaikus ar tīrību tīrai sēklu frakcijai nosaka 1000 graudu masu, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

21. Tīro sēklu frakciju no visiem šķirnes atkārtojumiem apvieno un izmanto kvalitātes analīzēm paredzētā parauga veidošanai atbilstoši šā pielikuma 25. punktam.

2.4. Ražas lieluma aprēķināšana

22. Ražu (t ha–1) aprēķina pie standartmitruma un 100 % tīrības ar divām zīmēm aiz komata, izmantojot šādu formulu:

X =A × (100 − B) × E, kur
(100 − D) × 10 C

X – graudu (sēklu) raža pie standartmitruma (t ha–1);

A − lauciņa ražas graudu (sēklu) masa (svars) (kg);

B – graudu (sēklu) mitrums (%) ražas svēršanas laikā;

C − lauciņa uzskaites platība (m2);

D − standartmitrums (%);

E − tīrība (%).

23. Eļļas iznākumu no hektāra nosaka, izmantojot šādu formulu:

X =(A × 92) / 100) × B, kur
100

X – eļļas raža (t ha–1);

A – sēklu raža pie standartmitruma (t ha–1);

B – eļļas saturs sausnā (%).

24. Graudu (sēklu, eļļas) ražu (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =A × 100, kur
B

X – graudu vai sēklu, vai eļļas raža (%) salīdzinājumā ar standartšķirni;

A – izmēģināmās šķirnes graudu vai sēklu, vai eļļas raža (t ha–1);

B – standartšķirnes graudu vai sēklu, vai eļļas raža (t ha–1).

3. Apvienotā parauga sagatavošana kvalitātes rādītāju noteikšanai

25. Tīro sēklu frakciju no katra atkārtojuma apvieno, izveidojot vienu apvienoto paraugu.

26. No izžāvētā un attīrītā šķirnes apvienotā parauga sagatavo vidējo(-os) paraugu(-us) kvalitātes rādītāju noteikšanai, kura(-u) masa ir:

26.1.  2,0 kg – sējas zirņiem, sojai, lauka pupām, baltajai lupīnai (sēklu ieguvei), šaurlapu lupīnai (sēklu ieguvei) un dzeltenajai lupīnai (sēklu ieguvei);

26.2.  1,5 kg – kailgraudu miežiem un kailgraudu auzām;

26.3.  0,5 kg – eļļas augiem, izņemot soju;

26.4.  1,0 kg – pārējām iepriekš neminētām sugām.

27. Vidējo paraugu no apvienotā parauga izdala, izmantojot vienu no šādām metodēm:

27.1. speciālu paraugu dalītāju – atbilstoši iekārtas aprakstam;

27.2. krustveida dalīšanas paņēmienu.

28. Vidējā parauga iesaiņošana:

28.1. vidējo paraugu kvalitatīvo analīžu noteikšanai iesaiņo jaunā papīra vai tīrā, izmazgātā auduma maisiņā;

28.2. parauga ārpusē pievieno etiķeti, kurā norādīts piešķirtais šķirnes kods. Etiķeti piestiprina tā, lai tā nevarētu nokrist vai pazust citādā veidā. Etiķetes dublikātu ievieto parauga maisiņā.

29. Parauga glabāšanas laikā pieļaujama mitruma palielināšanās ne vairāk kā 2,0 % virs standartmitruma.

4. Kuļamības noteikšana kailgraudu miežiem un kailgraudu auzām

30. Kuļamības noteikšana kailgraudu miežiem un kailgraudu auzām:

30.1. katru kailgraudu miežu paraugu sadala divās daļās – graudos ar atdalītām plēksnēm un graudos ar neatdalītām plēksnēm (ja paraugā ir citu šķirņu piemaisījumi – plēkšņaino miežu graudi –, tie jāatlasa atsevišķi);

30.2. katru kailgraudu auzu paraugu sadala divās daļās – graudos ar atdalītām plēksnēm un graudos ar neatdalītām plēksnēm;

30.3. katram paraugam izrēķina procentuālo daudzumu graudiem ar neatdalītām plēksnēm un izrēķina vidējo no visiem četriem paraugiem.

7.2 pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Linu un kaņepju šķiedras ražas novākšana un uzskaite

(Pielikums MK 23.10.2018. noteikumu Nr. 651 redakcijā)

1. Ražas novākšana, paraugkūļa sagatavošana

1. Šķiedras ražu vāc ar rokām novākšanas gatavībā:

1.1. linus šķiedrai – agrā dzeltengatavībā;

1.2. kaņepes šķiedrai – pilnā ziedēšanas fāzē.

2. Precizē lauciņu uzskaites platību, koriģējot to lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.

3. Šķiedras linu ražas novākšana:

3.1. linu stiebrus plūc ar rokām;

3.2. linu stiebrus pēc noplūkšanas izklāj uz noplūktā lauciņa;

3.3. no noklātiem stiebriem, ņemot vienmērīgi pa saujai lauciņa dažādās vietās, sagatavo atkārtojuma paraugkūli, kura diametrs ir 15–17 cm. Paraugkūli īpaši iezīmē (piemēram, apsienot krāsainu marķējumu);

3.4. pārējos šķiedras linu stiebrus sasien kūļos;

3.5. šā pielikuma 3.3. un 3.4. apakšpunktā minētos kūļus saliek statos žāvēties uz attiecīgā lauciņa (vai katra lauciņa ražu atsevišķi);

3.6. ne vēlāk kā pēc 10–12 dienām no visiem kūļiem izkuļ sēklas;

3.7. nosver stiebrus katram atkārtojumam ar precizitāti līdz 0,1 kg.

4. Šķiedras kaņepju ražas novākšana:

4.1. šķiedras kaņepju stiebrus nogriež 8–10 cm no augsnes virskārtas;

4.2. nogriež ziedkopas;

4.3. stiebrus pēc ziedkopu nogriešanas izklāj uz attiecīgā lauciņa;

4.4. no noklātiem stiebriem, ņemot vienmērīgi pa saujai lauciņa dažādās vietās, sagatavo atkārtojuma paraugkūli, kura diametrs 15–20 cm. Paraugkūli īpaši iezīmē (piemēram, apsienot krāsainu marķējumu);

4.5. pārējos šķiedras kaņepju stiebrus sasien atsevišķos kūļos (15–20 cm diametrā) un kopā ar paraugkūli saliek statos žāvēties uz attiecīgā lauciņa (vai katra lauciņa ražu atsevišķi);

4.6. nosver stiebrus katram atkārtojumam ar precizitāti līdz 0,1 kg.

5. Standartmitrums linu un kaņepju stiebriem – 19,0 %.

2. Ražas lieluma aprēķināšana

2.1. Linu tīrības noteikšana

6. Katru atkārtojuma paraugkūli nosver ar precizitāti līdz 0,1 kg.

7. Paraugkūļa saturu šķiro pamatsugā un piemaisījumos (citi augi).

8. Tīrību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E=(ab) × 100, kur
a

E – tīrība (%);

a – paraugkūļa masa (g);

b – piemaisījumu masa (g).

2.2. Mitruma noteikšana

9. No paraugkūļa atlasa:

9.1.  300 gramu – liniem;

9.2.  900 gramu – kaņepēm.

10. Atlasītos stiebrus sasmalcina 2–3 cm garos gabaliņos.

11. Mitruma satura noteikšanai iesver divus iesvarus, katru ar precizitāti līdz 0,01 g:

11.1. liniem – katru pa 50 g;

11.2. kaņepēm – katru pa 150 g.

12. Iesvarus žāvē žāvēšanas skapī 100–105 °C, līdz sasniegta nemainīga masa, t. i., sverot ar precizitāti līdz 0,01 g, pēdējo divu svērumu masas starpība nedrīkst pārsniegt 0,02 g.

13. Mitruma saturu katram paraugam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

M =(ab) × 100, kur
a

M – mitrums (%);

a – zaļās masas iesvars (g);

b – izžāvētā iesvara masa (g).

14. Mitruma saturu katram atkārtojumam aprēķina kā abu paraugu vidējo rezultātu.

2.3. Ražas lieluma aprēķināšana

15. Pārrēķina stiebru ražu (t ha–1) aprēķina pie standartmitruma ar divām zīmēm aiz komata, izmantojot šādu formulu:

X =A × (100 − B) × E, kur
(100 − D) × 10C

X – stiebru raža pie standartmitruma (t ha–1);

A – stiebru svars lauciņā (kg);

B – stiebru mitrums (%) ražas svēršanas laikā;

C − lauciņa uzskaites platība (m2);

D − standartmitrums (%);

E − tīrība (%).

16. Stiebru ražu (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =A × 100, kur
B

X – stiebru raža (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju;

A – pārbaudāmās šķirnes stiebru raža (t ha–1);

B – standartšķirnes stiebru raža (t ha–1).

2.4. Apvienotā parauga sagatavošana kvalitātes rādītāju noteikšanai

17. No izžāvētajiem atkārtojumu paraugkūļiem sagatavo šķirnes vidējo paraugu (1,5–1,6 kg) kvalitātes analīzēm.

18. Vidējo paraugu kvalitātes analīzēm:

18.1. iesaiņo jaunā papīra maisā;

18.2. parauga ārpusē piestiprina etiķeti, kurā norādīts piešķirtais šķirnes kods;

18.3. etiķeti piestiprina tā, lai tā nevarētu nokrist vai pazust citādā veidā. Parauga maisiņā ievieto etiķetes dublikātu.

19. Parauga glabāšanas laikā pieļaujama mitruma palielināšanās ne vairāk kā par 2,0 % virs standartmitruma.

7.3 pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Stiebrzāļu un daudzgadīgo tauriņziežu zaļās masas ražas novākšana un uzskaite

(Pielikums MK 23.10.2018. noteikumu Nr. 651 redakcijā)

1. Ražas novākšana

1. Appļaujot daudzgadīgo stiebrzāļu un tauriņziežu lauciņus sējas gadā, ražu neuzskaita.

2. Viengadīgajai airenei sējas gadā zaļās masas ražu novāc un uzskaiti veic:

2.1. pirmajam pļāvumam – plaukšanas fāzes sākumā;

2.2. otrajam un trešajam pļāvumam – plaukšanas sākumā.

3. Pārējām stiebrzālēm pirmajā un otrajā izmantošanas gadā zaļās masas ražu novāc un uzskaiti veic:

3.1. pirmajam pļāvumam – skarošanas vai plaukšanas fāzes sākumā;

3.2. otrajam un trešajam pļāvumam (ja pēc ataugšanas veido stiebrus) – plaukšanas sākumā.

4. Daudzgadīgajiem tauriņziežiem pirmajā un otrajā izmantošanas gadā zaļās masas ražu novāc un uzskaiti veic:

4.1. pirmajam pļāvumam – ziedēšanas sākumā;

4.2. otrajam pļāvumam:

4.2.1. ziedēšanas sākumā – agrīnajam āboliņam, vidēji agrīnajam āboliņam un lucernai;

4.2.2. apmēram 40 dienas pēc iepriekšējā pļāvuma, bet ne agrāk, pirms augi sasniedz 25 cm garumu, – vidēji vēlīnajam āboliņam un vēlīnajam āboliņam;

4.3. trešajam pļāvumam – apmēram 40 dienas pēc iepriekšējā pļāvuma, bet ne agrāk, pirms augi sasniedz 25 cm garumu.

5. Pļaušanas augstums nav zemāks par 5 cm.

6. Vispirms novāc apgriešanās, izolācijas un izslēguma joslas.

7. Precizē lauciņu uzskaites platības, koriģējot to lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.

8. Ražu novāc, kad attiecīgā šķirne sasniegusi novākšanas gatavību.

9. Novākšanu sāk ar agrīnākajām šķirnēm. Vispirms novāc visus atkārtojumus pēc kārtas vienai šķirnei, pēc tam atbilstoši šķirnes nogatavošanās laikam – visus atkārtojumus katrai nākamajai šķirnei.

10. Ja šķirņu gatavība visām šķirnēm ir vienāda, vispirms novāc visas šķirnes vienā atkārtojumā un tad nākamajā.

2. Ražas lieluma aprēķināšana

2.1. Tīrības noteikšana

11. No katra lauciņa iegūto zaļo masu nosver (ar precizitāti līdz 0,1 kg), vienlaikus paņemot katra atkārtojuma vidējo paraugu 1 kg.

12. Katra atkārtojuma vidējo paraugu nosver ar precizitāti līdz 0,01 kg un šķiro pamatsugā un piemaisījumos (piemēram, citi augi, pēcpļaujas atliekas).

2.2. Mitruma noteikšana

13. Katra atkārtojuma mitruma satura noteikšanai iesver divus iesvarus ar precizitāti līdz 0,01 g:

13.1. tauriņziežiem un timotiņam – katru pa 100 g;

13.2. pārējām stiebrzālēm – katru pa 50 g.

14. Iesvērtos iesvarus žāvē žāvēšanas skapī 100–105 oC temperatūrā, līdz sasniegta nemainīga masa, t. i., sverot ar precizitāti līdz 0,01 g, pēdējo divu svērumu masas starpība nedrīkst pārsniegt 0,02 g.

15. Mitruma saturu katram paraugam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

M =(ab) × 100, kur
a

M – mitrums (%);

a – zaļās masas iesvars (g);

b – izžāvētā iesvara masa (g).

16. Mitruma saturu katram atkārtojumam aprēķina kā abu paraugu vidējo rezultātu.

2.3. Ražas lieluma aprēķināšana

17. Izmēģināmās šķirnes katra atkārtojuma zaļo masu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

R =P × M× 10, kur
K × L

R – izmēģināmās šķirnes atkārtojuma pļāvuma zaļās masas raža (t ha–1);

P – izmēģināmās šķirnes atkārtojuma masa vidējā paraugā (pēc šķirošanas) (kg);

K – atkārtojuma vidējā parauga masa pirms šķirošanas (kg);

M – no lauciņa novāktās zāles masa (kg);

L – lauciņa platība (m2).

18. Zaļās masas ražu izmēģināmai šķirnei atkārtojumam aprēķina kā visu pļāvumu zaļās masas ražas summu atkārtojumā.

3. Apvienotā parauga sagatavošana kvalitātes rādītāju noteikšanai

19. Paraugus kvalitātes analīzēm ņem no šķirnes pirmā pļāvuma katra atkārtojuma vidējā parauga tīrās frakcijas (ar aprēķinu, lai, tos apvienojot, varētu sagatavot paraugu ar masu 1 kg kvalitātes analīzēm) sausnas un kopproteīna noteikšanai.

20. Izmēģināmās šķirnes apvienoto paraugu nekavējoties sasmalcina 2–3 cm garos gabaliņos.

21. Sasmalcināto paraugu 20–30 minūtes karsē 80–90 °C temperatūrā, lai pārtrauktu fermentu un mikroorganismu darbību.

22. Pēc karsēšanas turpina parauga žāvēšanu temperatūrā, kas nav augstāka par 60–65 °C, līdz sasniegta nemainīga masa.

23. Izžāvēto paraugu kvalitātes analīzēm iesaiņo šādi:

23.1. paraugu ievieto jaunā papīra vai tīrā auduma maisiņā;

23.2. parauga ārpusē pievieno etiķeti, kurā norādīts piešķirtais šķirnes kods;

23.3. etiķeti piestiprina tā, lai tā nevarētu nokrist vai pazust citādā veidā;

23.4. parauga maisiņā ievieto etiķetes dublikātu.

4. Sausnas ražas aprēķināšana

24. Sausnas ražu katra atkārtojuma katram pļāvumam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =A × (100 – M), kur
100

X – sausnas raža (t ha–1);

A – zaļās masas raža (t ha–1);

M – zaļās masas mitrums ražas svēršanas laikā (%).

25. Sausnas ražu šķirnei aprēķina kā visu pļāvumu sausnas ražas summu.

26. Sausnas ražu (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =A × 100, kur
B

X – sausnas raža (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju;

A – pārbaudāmās šķirnes sausnas raža (t ha–1);

B – standartšķirnes sausnas raža (t ha–1).

7.4 pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Eļļas rutku, balto sinepju, facēlijas, auzu, sējas vīķu, smilts vīķu, baltās lupīnas, šaurlapu lupīnas, dzeltenās lupīnas un kukurūzas zaļās masas ražas novākšana un uzskaite

(Pielikums MK 23.10.2018. noteikumu Nr. 651 redakcijā)

1. Ražas novākšana

1. Zaļās masas ražas novākšanu un uzskaiti veic:

1.1. ziedēšanas sākumā – eļļas rutkiem, baltajām sinepēm, facēlijai, sējas vīķiem, smilts vīķiem, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai un dzeltenajai lupīnai;

1.2. iespējami vēlāk, bet pirms rudens salnām – kukurūzai;

1.3. ziedēšanas vidū – auzām.

2. Vispirms novāc apgriešanās, izolācijas un izslēguma joslas.

3. Precizē lauciņu uzskaites platības, koriģējot to lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.

4. Ražu novāc, kad attiecīgā šķirne sasniegusi novākšanas gatavību.

5. Novākšanu sāk ar agrīnākajām šķirnēm. Vispirms novāc visus atkārtojumus pēc kārtas vienai šķirnei, pēc tam atbilstoši šķirnes nogatavošanās laikam – visus atkārtojumus katrai nākamajai šķirnei.

6. Ja šķirņu gatavība visām šķirnēm ir vienāda, vispirms novāc visas šķirnes vienā atkārtojumā un tad nākamajā.

2. Vālīšu skaita noteikšana kukurūzai

7. Katrā atkārtojumā vienmērīgi no visa lauciņa platības izvēlas piecus stiebrus.

8. Izvēlētajiem stiebriem nogriež un saskaita vālītes.

9. Aprēķina vidējo vālīšu skaitu katram atkārtojumam un pēc tam – šķirnei.

3. Ražas lieluma aprēķināšana

3.1. Tīrības noteikšana

10. No katra lauciņa iegūto zaļo masu nosver ar precizitāti līdz 0,1 kg.

11. Pēc kopējās lauciņa ražas nosvēršanas paņem katra atkārtojuma vidējo paraugu 1 kg un nosver ar precizitāti līdz 0,01 kg.

12. Paņemto paraugu šķiro šādās frakcijās:

12.1. pamatsugas augi;

12.2. piemaisījumi (piemēram, citi augi, pēcpļaujas atliekas).

13. Šā pielikuma 12. punktā minētās izšķirotā parauga frakcijas nosver ar precizitāti līdz 0,01 kg.

14. Aprēķina parauga tīrības procentuālo saturu, attiecinot pamatsugas augu masu pret parauga kopējo masu.

15. Visu atkārtojumu atlasītos pamatsugas augus apvieno, veidojot šā pielikuma 33. punktā minēto paraugu.

3.2. Mitruma noteikšana

16. Katra atkārtojuma mitruma satura noteikšanai:

16.1. kukurūzai atlasa divus stiebrus;

16.2. pārējām sugām izmanto šā pielikuma 12.1. apakšpunktā minēto frakciju.

17. Šā pielikuma 16.1. un 16.2. apakšpunktā minēto paraugu sasmalcina 2–3 cm garos gabaliņos.

18. Iesver divus iesvarus pa 250 g ar precizitāti līdz 0,01 g:

19. Iesvarus žāvē žāvēšanas skapī 100–105 oC temperatūrā, līdz sasniegta nemainīga masa, t. i., sverot ar precizitāti līdz 0,01 g, pēdējo divu svērumu masas starpība nedrīkst pārsniegt 0,02 g.

20. Mitruma saturu katram paraugam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

M =(ab) × 100, kur
a

M – mitrums (%);

a – zaļās masas iesvars (g);

b – izžāvētā iesvara masa (g).

21. Mitruma saturu katram atkārtojumam aprēķina kā abu paraugu vidējo rezultātu.

3.3. Ražas lieluma aprēķināšana

22. Izmēģināmās šķirnes katra atkārtojuma zaļo masu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

R =P × M× 10, kur
K × L

R – izmēģināmās šķirnes atkārtojuma zaļās masas raža (t ha–1);

P – izmēģināmās šķirnes atkārtojuma masa vidējā paraugā (pēc šķirošanas) (kg);

K – atkārtojuma vidējā parauga masa pirms šķirošanas (kg);

M – no lauciņa novāktās zāles masa (kg);

L – lauciņa platība (m2).

23. Zaļās masas ražu izmēģināmai šķirnei aprēķina kā visu atkārtojumu zaļās masas ražas summu.

3.4. Sausnas ražas aprēķināšana

24. Sausnas ražu katra atkārtojuma katram pļāvumam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =A × (100 – M), kur
100

X – sausnas raža (t ha–1);

A – zaļās masas raža (t ha–1);

M – zaļās masas mitrums ražas svēršanas laikā (%).

25. Sausnas ražu (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =A × 100, kur
B

X – sausnas raža (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju;

A – pārbaudāmās šķirnes sausnas raža (t ha–1);

B – standartšķirnes sausnas raža (t ha–1).

4. Apvienotā parauga sagatavošana kvalitātes rādītāju noteikšanai

4.1. Kukurūzas apvienotā parauga sagatavošana kvalitātes analīzēm

26. Paraugu kvalitātes analīzēm – sausnas satura, kopproteīna satura, neitrāli (NDF) un skābi (ADF) skaloto kokšķiedru frakciju satura noteikšanai sausnā – gatavo no šā pielikuma 16.1. apakšpunktā minētajiem katra atkārtojuma atlasītajiem stiebriem, kas saskaņā ar šā pielikuma 17. punktu sasmalcināti gabaliņos (ar aprēķinu, lai, tos apvienojot, varētu sagatavot paraugu ar masu 1 kg).

27. Apvienotā parauga sakapātos 2–3 cm garos stiebrus samaisa un paņem paraugu laboratoriskām analīzēm.

28. Nodošana laboratoriskām analīzēm:

28.1. zaļās masas paraugu nekavējoties nogādā uz atbilstošo laboratoriju kvalitātes analīzēm;

28.2. gaissauso paraugu (mitrums ne vairāk kā 15 %) žāvē žāvēšanas skapī 55 °C temperatūrā vismaz 48 stundas, līdz sasniegta žāvējamā parauga nemainīga masa, un tad hermētiski noslēgtā iepakojumā nogādā uz atbilstošo laboratoriju kvalitātes analīzēm.

4.2. Pārējo sugu apvienotā parauga sagatavošana kvalitātes analīzēm

29. Paraugus kvalitātes analīzēm – sausnas un kopproteīna satura noteikšanai – ņem no katra atkārtojuma vidējā parauga tīrās frakcijas ar aprēķinu, lai, tos apvienojot, varētu sagatavot paraugu ar masu 1 kg.

30. Izmēģināmās šķirnes apvienoto paraugu nekavējoties sasmalcina 2–3 cm garos gabaliņos.

31. Sasmalcināto paraugu 20–30 minūtes karsē 80–90 °C temperatūrā, lai pārtrauktu fermentu un mikroorganismu darbību.

32. Pēc karsēšanas paraugu turpina žāvēt temperatūrā, kas nav augstāka par 60–65 °C, līdz sasniegta nemainīga masa.

33. Izžāvēto paraugu kvalitātes analīzēm iesaiņo šādi:

33.1. paraugu ievieto jaunā papīra vai tīrā auduma maisiņā;

33.2. parauga ārpusē pievieno etiķeti, kurā norādīts piešķirtais šķirnes kods;

33.3. etiķeti piestiprina tā, lai tā nevarētu nokrist vai pazust citādā veidā;

33.4. parauga maisiņā ievieto etiķetes dublikātu.

7.5 pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju novērtēšanas metodes

(Pielikums MK 23.10.2018. noteikumu Nr. 651 redakcijā)

1. Veģetācijas perioda garuma noteikšana kartupeļiem

1. Agrīnajiem kartupeļiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 97. augu attīstības fāzei (stublāji un lapas atmirušas) pēc BBCH decimālo kodu skalas.

2. Vidēji agrīno, vidēji vēlīno un vēlīno kartupeļu veģetācijas periodu nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz lakstu iznīcināšanai vai 97. augu attīstības fāzei (stublāji un lapas atmirušas) pēc BBCH decimālo kodu skalas.

2. Kartupeļu slimību uzskaite

3. Slimību uzskaiti veic fitopatoloģiskās uzskaites kalendārā norādītajos termiņos (1. tabula).

Fitopatoloģiskās uzskaites kalendārs

1. tabula

Nr.
p. k.

Slimība

Uzskaites termiņš

Uzskaites rādītājs

1. Kartupeļu lakstu slimības

1.1.Lakstu puve
(Phytophthora infestans)
Pirmoreiz – slimībai parādoties. Otrreiz – 10 dienas pēc pirmās uzskaites. Trešoreiz – 10 dienas pēc otrās uzskaitesInfekcijas pakāpe (%)
1.2.Lakstu sausplankumainība
(Alternaria solani Sor.)
Veģetācijas periodā, parādoties slimības simptomiemInfekcijas pakāpe (%)

2. Kartupeļu bumbuļu slimības

2.1.Lakstu puve
(Phytophtora infestans)
Ražu izvērtējot un šķirojotInficētie bumbuļi (%)
2.2.Slapjā puve
(Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp. Clostridium spp.)
Ražu izvērtējot un šķirojotInficētie bumbuļi (%)

2.3.

Sausā puve
(Fusarium spp. un Phoma foveata)
Ražu izvērtējot un šķirojotInficētie bumbuļi (%)

4. Kartupeļu lakstu slimības nosaka, visam lauciņam vizuāli konstatējot bojājumu pakāpi procentos (bojāto lapu virsma no visa lauciņa augu lapu virsmas).

5. Kartupeļu bumbuļu slimību noteikšanai no preču bumbuļiem atlasa 100 bumbuļus, tos nomazgā un apžāvē.

6. Katru bumbuli novērtē, norāda 1. tabulas 2. punktā minēto slimību un veic to uzskaiti.

7. Šā pielikuma 6. punktā minētos inficētos bumbuļus saskaita, ievērojot to inficēšanos ar 1. tabulas 2. punktā minētajām slimībām.

8. Inficētos bumbuļus (%) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A =I × 100, kur
K

A – izmēģināmās šķirnes inficētie bumbuļi (%)

I – izmēģināmās šķirnes inficēto bumbuļu skaits (gab.);

K – bumbuļu skaits, kam izvērtētas kartupeļu bumbuļu slimības (gab.).

3. Ražas novākšana un uzskaite

3.1. Novākšanas termiņš

9. Agrīno kartupeļu šķirņu ražas pieauguma dinamikas izmēģinājumos bumbuļu ražu vāc:

9.1.  45 dienas pēc pilnas dīgstu fāzes iestāšanās vismaz vienai šķirnei – pirmais termiņš;

9.2.  55 dienas pēc pilnas dīgstu fāzes iestāšanās vismaz vienai šķirnei – otrais termiņš.

10. Ražas novākšanu veģetācijas perioda beigās:

10.1. agrīnajām un vidēji agrīnajām kartupeļu šķirnēm uzsāk, kad 75 % šķirnes augu sākuši dzeltēt un atmirst laksti;

10.2. vidēji vēlīnajām un vēlīnajām kartupeļu šķirnēm, ja nepieciešams, bumbuļu nobriešanu pasteidzina par vismaz 10–12 dienām, pirms ražas novākšanas lakstus nopļaujot vai iznīcinot ar ķīmiskajiem līdzekļiem.

11. Vispirms novāc apgriešanās joslas, izolācijas joslas un izslēgumus.

12. Precizē lauciņu uzskaites platību, koriģējot to lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.

3.2. Preču bumbuļu vidējās masas noteikšana

13. Preču bumbuļu vidējo masu saskaņā ar minēto metodi nosaka:

13.1. agrīno šķirņu ražas pieauguma dinamikas izmēģinājumiem;

13.2. visa agrīnuma grupas šķirnēm pirms ražas novākšanas veģetācijas perioda beigās.

14. Pirms ražas novākšanas katrā atkārtojumā novāc (norok) 10 kartupeļu cerus divās tipiskās vietās pa pieciem ceriem pēc kārtas tā, lai nodrošinātu, ka tiem nav malu efekta.

15. Bumbuļus šķiro trijās frakcijās saskaņā ar šā pielikuma 20. punktu.

16. Bumbuļus saskaita, nomazgā, apžāvē un nosver ar precizitāti līdz 0,1 kg.

17. Vidējo un lielo bumbuļu masu saskaita un dala ar vidējo un lielo bumbuļu skaitu, tādējādi iegūst preču bumbuļu vidējo masu gramos. Preču bumbuļu vidējo masu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

P=(B + C), kur
(d + e)

P – preču bumbuļu vidējā masa (kg);

B – lielo bumbuļu masa (kg);

C – vidējo bumbuļu masa (kg);

d – lielo bumbuļu skaits (gab.);

e – vidējo bumbuļu skaits (gab.).

18. Aprēķinot kopējo ražu, iegūtos datus pieskaita katras attiecīgās frakcijas svaram.

3.3. Ražas uzskaite agrīno šķirņu ražas pieauguma dinamikā

19. Agrīno kartupeļu šķirņu ražas pieauguma dinamikas izmēģinājumos bumbuļu ražu vāc šā pielikuma 9. punktā minētajā termiņā.

20. Bumbuļus šķiro trijās frakcijās, izmantojot lekālus: mazie bumbuļi, vidēja izmēra bumbuļi un lielie bumbuļi:

20.1. mazo bumbuļu diametrs ir mazāks par 35 mm;

20.2. vidēja izmēra bumbuļu diametrs ir 35–55 mm;

20.3. lielo bumbuļu diametrs ir lielāks par 55 mm.

21. Atsevišķi nosver katru no trim frakcijām ar precizitāti līdz 0,1 kg.

22. Bumbuļus ar ārējiem bojājumiem, tostarp puvušos, savāc atsevišķi, nosver ar precizitāti līdz 0,1 kg un ieskaita šo daudzumu nestandarta ražā (mazie bumbuļi).

23. Mehāniski bojātos bumbuļus atkarībā no to lieluma pieskaita attiecīgās frakcijas svaram.

24. Aprēķina katras frakcijas bumbuļu īpatsvaru (%) ražā. Apvienojot vidējo un lielo bumbuļu frakcijas, iegūst preču bumbuļu frakciju.

25. Bumbuļu ražu 45 dienas pēc sadīgšanas vai bumbuļu ražu 55 dienas pēc sadīgšanas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

R =S + N× 10, kur
L

R – bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas (t ha–1) vai bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas (t ha–1);

S – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu masa 45 dienas pēc sadīgšanas (kg) vai preču bumbuļu masa 55 dienas pēc sadīgšanas (kg);

N – izmēģināmās šķirnes mazo bumbuļu masa 45 dienas pēc sadīgšanas (kg) vai mazo bumbuļu masa 55 dienas pēc sadīgšanas (kg);

L – lauciņa platība (m2).

26. Preču bumbuļu ražu 45 dienas pēc sadīgšanas vai preču bumbuļu ražu 55 dienas pēc sadīgšanas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Rs =S× 10, kur
L

Rs – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas (t ha–1) vai preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas (t ha–1);

S – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu masa 45 dienas pēc sadīgšanas (kg) vai preču bumbuļu masa 55 dienas pēc sadīgšanas (kg);

L – lauciņa platība (m2).

27. Preču bumbuļu ražu (%) (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas) vai preču bumbuļu ražu (%) (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A =B × 100, kur
C

A – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža (%) (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas) vai preču bumbuļu raža (%) (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas);

B – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas (t ha–1) vai preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas (t ha–1);

C – standartšķirnes vai standartšķirņu vidējo preču bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas (t ha–1) vai preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas (t ha–1).

3.4. Ražas uzskaite veģetācijas perioda beigās

28. Novācot ražu veģetācijas perioda beigās, bumbuļus šķiro frakcijās atbilstoši šā pielikuma 20. punktam.

29. Atsevišķi nosver katru no trim frakcijām ar precizitāti līdz 0,1 kg.

30. Bumbuļus ar ārējiem bojājumiem, tostarp puvušos, savāc atsevišķi, nosver ar precizitāti līdz 0,1 kg un ieskaita šo daudzumu nestandarta ražā (mazie bumbuļi).

31. Mehāniski bojātos bumbuļus atkarībā no to lieluma pieskaita attiecīgās frakcijas svaram.

32. Aprēķina katras frakcijas bumbuļu īpatsvaru (%) ražā. Apvienojot vidējo un lielo bumbuļu frakcijas, iegūst preču bumbuļu frakciju.

33. Izmēģināmās šķirnes bumbuļu ražu veģetācijas perioda beigās aprēķina, izmantojot šādu formulu:

R =S + N× 10, kur
L

R – bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās (t ha–1);

S – preču bumbuļu masa veģetācijas perioda beigās (kg);

N – mazo bumbuļu masa veģetācijas perioda beigās (kg);

L – lauciņa platība (m2).

34. Izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu ražu veģetācijas perioda beigās aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Rs =S× 10, kur
L

Rs – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās (t ha–1);

S – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu masa veģetācijas perioda beigās (kg);

L – lauciņa platība (m2).

35. Izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu ražu veģetācijas perioda beigās (%) (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A =B × 100, kur
C

A – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās (%) (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

B – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās (t ha–1);

C – standartšķirnes vai standartšķirņu vidējā preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās (t ha–1).

4. Cietes un sausnas satura noteikšana

36. Cietes saturu nosaka iespējami ātri pēc ražas novākšanas visiem agrīnuma grupas paraugiem vienā laikā.

37. Kartupeļiem cietes satura noteikšanai no preču bumbuļiem atlasa 7 kg paraugu ar slimību neskartiem un mehāniski nebojātiem bumbuļiem.

38. Atlasīto paraugu nomazgā un nožāvē.

39. Kartupeļiem cietes saturu nosaka šādi:

39.1. izmanto ūdens tvertni, svarus, divus plastmasas vai metāla grozus vai traukus 5,5 kg kartupeļu iesvēršanai un statīvu;

39.2. tvertnē ielej ūdeni, kura temperatūra ir 17,5 °C. Grozus vai traukus kartupeļu svēršanai pievieno svariem uz statīva, iekarinot vienu grozu zem otra. Apakšējo grozu ievieto tvertnē ar ūdeni tā, lai grozs pilnībā iegrimtu ūdenī. Svarus noregulē līdzsvarā vai uz 0 atzīmes;

39.3. augšējā grozā (gaisā) iesver 5000 g nomazgātu sausu kartupeļu vai 5050 g slapju kartupeļu un nosver (svars gaisā). Pēc tam tos pārber apakšējā grozā, kas iegremdēts tvertnē ar ūdeni. Viegli sapurina, lai izdalītos gaisa burbulīši. Nosver kartupeļus ūdenī (svars ūdenī). Cietes saturu (%) nolasa šā pielikuma 2. tabulā.

Īpatnējā svara, sausnas un cietes satura noteikšana

2. tabula

5 kg kartupeļu svars ūdenī (g)

Īpatnējais svars

Sausna (%)

Ciete (%)

250

1,0526

15,12

8,17

255

1,0537

15,36

8,40

260

1,0549

15,62

8,65

265

1,0560

15,86

8,88

270

1,0571

16,09

9,11

275

1,0582

16,33

9,34

280

1,0593

16,57

9,57

285

1,0604

16.81

9,80

290

1,0616

17,06

10,05

295

1,0627

17,30

10,28

300

1,0638

17,54

10,51

305

1,0650

17,80

10,77

310

1,0661

18,04

11,00

315

1,0672

18,27

11,23

320

1,0684

18,53

11,46

325

1,0695

18,77

11,71

330

1,0707

19,03

11,96

335

1,0718

19,26

12,19

340

1,0730

19,52

12,44

345

1,0741

19,76

12,67

350

1,0753

20,02

12,92

355

1,0764

20,26

13,15

360

1,0776

20,52

13,40

365

1,0787

20,75

13,63

370

1,0799

21,01

13,88

375

1,0811

21,27

14,13

380

1,0823

21,53

14,38

385

1,0834

21,77

14,61

390

1,0846

22,03

14,86

395

1,0858

22,28

15,11

400

1,0870

22,54

15,36

405

1,0881

22,78

15,59

410

1,0893

23,04

15,85

415

1,0905

23,30

16,10

420

1,0917

23,56

16,35

425

1,0929

23,82

16,60

430

1,0941

24,08

16,85

435

1,0953

24,33

17,10

440

1,0965

24,59

17,35

445

1,0977

24,85

17,60

450

1,0989

25,11

17,85

455

1,1001

25,37

18,10

460

1,1013

25,63

18,35

465

1,1025

25,89

18,60

470

1,1038

26,17

18,88

475

1,1050

26,43

19,13

480

1,1062

26,69

19,38

485

1,1074

26,94

19,63

490

1,1086

27,20

19,88

495

1,1099

27,48

20,15

500

1,1111

27,74

20,40

505

1,1123

28,00

20,65

510

1,1136

28,28

20,92

515

1,1148

28,54

21,18

520

1,1161

28,82

21,45

525

1,1174

29,10

21,72

530

1,1186

29,36

21,97

535

1,1199

29,64

22,24

540

1,1211

29,90

22,49

545

1,1223

30,16

22,74

550

1,1236

30,44

23,02

555

1,1249

30,72

23,29

560

1,1261

30,98

23,54

565

1,1274

31,26

23,81

570

1,1287

31,54

24,08

575

1,1299

31,80

24,33

580

1,1312

32,08

24,60

585

1,1325

32,36

24,88

590

1,1338

32,64

25,15

595

1,1351

32,92

25,42

600

1,1364

33,20

25,69

605

1,1377

33,48

25,96

610

1,1390

33,76

26,23

615

1,1403

34,04

26,51

620

1,1416

34,32

26,78

625

1,1429

34,60

27,05

630

1,1442

34,88

27,32

635

1,1455

35,16

27,59

640

1,1468

35,44

27,87

645

1,1481

35,72

28,14

650

1,1494

36,01

28,41

655

1,1507

36,29

28,68

660

1,1521

36,59

28,97

665

1,1534

36,87

29,24

5. Kartupeļu garšas īpašību novērtēšana

40. Kartupeļu šķirņu garšas īpašības vērtē degustācijā visās šķirņu novērtēšanas vietās visām šķirņu agrīnuma grupām.

41. Degustācijā šķirnes vērtē vismaz pieci degustatori.

42. Kartupeļiem katras šķirnes mizotus bumbuļus vāra atsevišķi katliņā 2 % sāls šķīdumā (20 g sāls uz 1 l ūdens). Degustācijai neizmanto apzaļotus bumbuļus. Kad kartupeļi mīksti, ūdeni nolej un kartupeļus uz mazas liesmas nosusina.

43. Kartupeļus degustē siltus (šķirnes pasniedz ar šifrētiem numuriem).

44. Kartupeļu garšas īpašības nosaka organoleptiski pēc 9 ballu skalas saskaņā ar šā pielikuma 3. tabulu.

Kartupeļu garšas īpašību novērtēšana

3. tabula

Nr.
p. k.

Garša

Novērtējums ballēs

1.

Ļoti garšīgi

9

2.

Garšīgi

7

3.

Vidēji garšīgi

5

4.

Negaršīgi

3

5.

Ļoti negaršīgi

1

7.6 pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

(Pielikums MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 512 redakcijā)

Šķirņu novērtēšanas kvalitātes rādītāju noteikšana

I. Pamatnosacījumi

1. Ja kvalitātes analīzēm izmanto ekspresiekārtas, rezultāta ticamības palielināšanai tās veic vismaz divos atkārtojumos.

2. Ja starp abiem rezultātiem ir vērojama atšķirība, kas lielāka par 1 %, nepieciešams vēl trešais atkārtojums. Rezultātu nosaka no diviem vistuvāk esošajiem atkārtojuma rezultātiem.

II. Labības šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

3.  Mīksto kviešu (Triticum aestivum L.  subsp. aestivum ), cieto kviešu (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren) un speltas kviešu (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

3.1. proteīna satura, cietes satura, sedimentācijas (Zeleny indekss), lipekļa satura un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu WH 280710 T4;

3.2. krišanas skaitli nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;

3.3. graudu krāsu cietajiem kviešiem nosaka ar atbilstošu iekārtu;

3.4. stiklainību cietajiem kviešiem nosaka atkarībā no cietes graudiņu izmēra un izvietojuma endospermā. Graudus var iedalīt miltainos vai stiklainos. Atver diafanoskopu un sietu caurumos iepilda analizējamo paraugu. Graudus pārgriež uz pusēm. Atver vāciņu un saskaita miltainos graudus.

Stiklainos graudus aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A =100 – (b × 2), kur

A – stiklainie graudi (%);

b – miltainie graudi (gab.).

4. Rudzu (Secale cereale L.) un tritikāles (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

4.1. tilpummasas, proteīna satura un cietes satura noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu:

4.1.1. rudziem – RY 310705 T;

4.1.2. tritikālei – TR310705 T2;

4.2. krišanas skaitli nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

5. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

5.1. proteīna satura, cietes satura un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu BA 040609 T3;

5.2. graudu frakcijas virs 2,5 mm procentuālo saturu nosaka šādi:

5.2.1. no vidējā parauga iedala ar dalītāju 100 g paraugu;

5.2.2. automātiskajā sēklu–graudu šķirotājā–frakcionētājā ievieto šādus sietus:

5.2.2.1. pirmais siets – 2,8 mm;

5.2.2.2. otrais siets – 2,5 mm;

5.2.2.3. trešais siets – 2,2 mm;

5.2.3. paraugu izvieto uz automātiskā sēklu–graudu šķirotāja–frakcionētāja pirmā sieta un frakcionē 3 minūtes;

5.2.4. no katra sieta izlasa piemaisījumus un bojātos graudus un nosver ar precizitāti līdz 0,01 g;

5.2.5. nosver atsevišķi katru frakciju ar precizitāti līdz 0,01 g;

5.2.6. summē pirmo un otro frakciju;

5.2.7. summu izsaka procentos ar precizitāti viens cipars aiz komata;

5.3. ekstraktivitāti var noteikt, ja proteīna saturs atbilst 5–9 ballēm (9–11,5 %). To nosaka šādi:

5.3.1. izmanto disku dzirnavas, svarus ar precizitāti 0,01 g, iejavošanas iekārtu, konisko kolbu 500 ml (ar iedaļām pa 100 ml), piltuvi ar diametru 200 mm, filtrpapīru, piknometru vai atbilstošu blīvuma mērītāju, analītiskos svarus ar precizitāti 0,01 g, elektrisko plītiņu un blīvuma mērītāju;

5.3.2. no vidējā parauga ar dalītāju iedala 50 g parauga un samaļ. Nosver 25 g samaltā miežu parauga. Nosver miežu iesalu 25 g (smalki samalts). Samalto miežu paraugu ievieto vārglāzē, pievieno 200 ml destilēta ūdens un samaisa. Vārglāzi novieto uz elektriskās plītiņas un maisījumu silda līdz 90 °C, to maisot. Temperatūru uztur, līdz ciete pilnībā saželējusi. Maisījumam pievieno tik daudz auksta destilēta ūdens, lai temperatūra samazinātos līdz 70–75 °C. Pievieno 1 g samaltā iesala un nogaida (apmēram 5 minūtes), līdz maisījums sašķidrinās. Vāra 5–10 minūtes. Vārglāzi ievieto iejavošanas iekārtā, ieslēdzot maisītāju un atdzesējot paraugu līdz 45 °C. Pievieno atlikušo samalto iesalu (apmēram 24 g) un 100 ml destilēta ūdens 45 °C temperatūrā. Kad maisījuma temperatūra ir sasniegusi 70 °C, pievieno 50 ml destilēta ūdens.

Ekstraktivitāti aprēķina, izmantojot šādas formulas:

a) EA =P × (1600 + MM + MA)– EM
100 – P
          
b)  EA (%) =EA × 100, kur
100 – MA

EA – ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežu paraugā, %);

EA (%) – ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežiem (sausnā, %));

EM – ekstraktivitāte iesalam (ekstrakta saturs iesalā (sausnā, %));

MM – mitruma saturs iesalam, %;

MA – mitruma saturs (miežu paraugam, %);

P – ekstraktivitāte (ekstrakta saturs misai, %), w/w.

Summu izsaka procentos ar precizitāti viens cipars aiz komata;

5.3.3. iesala ekstraktu nosaka šādi:

5.3.3.1. no vidējā parauga ņem 2 x 55 g parauga un samaļ diska dzirnavās (attālums starp diskiem 0,20 mm). Ekstrakcijas traukos iesver 50,0 g samalta iesala. Misas ieguve: 50,0 g samalta iesala aplej ar 200 ml silta (46 °C) destilēta ūdens, rūpīgi samaisa. Misas ūdens vannu iepriekš uzsilda līdz 45 °C temperatūrai. Ekstrakcijas traukus ievieto ūdens vannā un ieslēdz maisītājus. Maisījumā 30 minūtes nodrošina 45 °C temperatūru. Pēc tam 25 minūšu laikā temperatūru paceļ par 1 °C minūtē līdz 70 °C. Kad temperatūra misā sasniegusi 70 °C, ekstrakcijas traukā pievieno vēl 50 ml destilēta ūdens (70 °C). 70 °C temperatūru misā uztur 1 stundu, tad 10–15 minūšu laikā to atdzesē līdz istabas temperatūrai. Maisītājus noskalo nelielā ūdens daudzumā. Trauku saturu līdzsvaro ar destilētu ūdeni līdz 450,0 g. Filtrēšana: vārglāzes saturu samaisa ar stikla spieķīti un tūlīt filtrē. Pirmos 100 ml filtrāta atlej atpakaļ filtrā;

5.3.3.2. ekstrakta satura noteikšanai misā lieto mērīšanas aparātu Densito 30PX. Parauga ņemšanas caurulīti iemērc misā un, ar roku piespiežot pogu, iesūc to mērīšanas aparātā tā, lai nebūtu gaisa burbulīšu. Tad nospiež "OK" un pēc 3 sekundēm (signāla) nolasa rezultātu Plato grādos;

5.3.3.3. iesala ekstraktivitāti aprēķina, izmantojot šādas formulas:

a) E1 =P × (M + 800) 
100 – P
          
b) EM =E1 × 100, kur
100 – M

E1 – ekstrakta saturs paraugā (%) (m/m);

EM – ekstrakta saturs iesalā (sausnā, %) (m/m);

P – ekstrakta saturs g/100 g misas (% Plato);

M – iesala mitrums (%) (m/m);

800 – destilētā ūdens daudzums, kas pievienots 100 g iesala.

Summu izsaka procentos ar precizitāti viens cipars aiz komata.

6. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu (Avena nuda L.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

6.1. graudu grupa:

6.1.1. proteīna satura, tauku satura un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu OA 070308 LV;

6.1.2. plēkšņainību nosaka šādi:

6.1.2.1. analīzei izmanto apvienotā parauga tīro graudu frakciju, iesverot divos atkārtojumos ~ 5 g iesvara. Graudiem plēksnes atdala ar preparējamo adatu;

6.1.2.2. nosver atplēkšņotos kailos graudus ar precizitāti līdz 0,01 g;

6.1.2.3. graudu plēkšņainību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

a =100 × (P − K), kur
P

a – graudu plēkšņainība (%);

K – atplēkšņoto graudu masa iesvarā (g);

P – iesvars (g);

6.1.2.4. plēkšņainību aprēķina kā vidējo aritmētisko no divu atkārtojumu rezultātiem. Pieļaujamā starpība starp abos atkārtojumos noteikto plēkšņu daudzumu auzu graudiem nedrīkst pārsniegt 1 %. Ja atšķirība ir lielāka, analīze jāatkārto. Galarezultātu nosaka no diviem tuvākajiem rezultātiem;

6.2. zaļmasas grupa:

kopproteīna saturu sausnā un sausnas saturu nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

7. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

7.1. tilpummasu, proteīna saturu un cietes saturu nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;

7.2. plēkšņainību nosaka šādi:

7.2.1. analīzei izmanto apvienotā parauga tīro riekstiņu frakciju, iesverot divos atkārtojumos ~ 2,5 g iesvara. Riekstiņus piestā saspiež līdz pakāpei, kas kodolus ļauj atdalīt no apvalkiem;

7.2.2. atdalītās plēksnes nosver ar precizitāti līdz 0,01 g;

7.2.3. riekstiņu plēkšņainību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

a =K × 100, kur
P

a – riekstiņu plēkšņainība (%);

K – plēkšņu masa iesvarā (g);

P – iesvars (g);

7.2.4. plēkšņainību aprēķina kā vidējo aritmētisko no divu atkārtojumu rezultātiem. Pieļaujamā starpība starp abos atkārtojumos noteikto plēkšņu daudzumu griķu riekstiņiem nedrīkst pārsniegt 1 %. Ja atšķirība ir lielāka, analīze jāatkārto. Galarezultātu nosaka no diviem tuvākajiem rezultātiem.

8. Kukurūzas (Zea mays L.) zaļmasas ieguves šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

Neitrāli skaloto kokšķiedras frakciju (NDF) un skābi skaloto kokšķiedras frakciju (ADF) nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

III. Lopbarības augu šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

9. Sējas zirņu (Pisum sativum L. (partim)), lauka pupu (Vicia faba L. (partim)) šķirņu proteīna satura noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu FP 310804.

10. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

10.1. sēklu ieguves šķirnēm proteīna saturu nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;

10.2. zaļmasas ieguves šķirnēm sausnas saturu un kopproteīna saturu sausnā nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

11. Stiebrzāļu (Poaceae (Gramineae)) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

Sausnas saturu, kopproteīna saturu sausnā (tikai paraugiem, kas sagatavoti no gada/cikla pirmā pļāvuma), neitrāli skaloto kokšķiedras frakciju (NDF) un skābi skaloto kokšķiedras frakciju (ADF) nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

12. Sējas vīķu (Vicia sativa L.), smilts vīķu (Vicia villosa Roth), eļļas rutku (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) un facēlijas (Phacelia tanacetifolia Benth.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

Sausnas saturu un kopproteīna saturu sausnā nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

13. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae (Leguminosae)) sugu šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

Sausnas saturu, kopproteīna saturu sausnā (nosaka pirmajam pļāvumam), neitrāli skaloto kokšķiedras frakciju (NDF) un skābi skaloto kokšķiedras frakciju (ADF) nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

IV. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

14. Rapša (Brassica napus L. (partim)) šķirņu kvalitātes rādītāju – eļļas satura un tilpummasas – noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu RA 050904 T3.

15. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) un sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

15.1. eļļas liniem un eļļas kaņepēm šķirņu kvalitātes rādītāju – eļļas saturu – nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;

15.2. šķiedras liniem un šķiedras kaņepēm šķirņu kvalitātes rādītāju – netilinātas šķiedras saturu – nosaka šādi:

15.2.1. netilinātas šķiedras saturu nosaka paraugkūlim. Liniem no paraugkūļa atlasa 50 g salmiņu, kaņepēm – 500 g salmiņu;

15.2.2. paraugu pēc masas sadala divās daļās. No katra parauga uz svariem lūksnes satura noteikšanai iesver divus iesvarus – pa 10 g liniem, pa 100 g kaņepēm – ar precizitāti līdz 0,01 g. Tos samaļ ar tam paredzēto iekārtu, kas sastāv no diviem rievotiem metāla ruļļiem, kuri sasmalcina spaļus. Sukājot un purinot atdala spaļus. Ja nepieciešams, malšanu atkārto, līdz spaļu daudzums netilinātā šķiedrā nepārsniedz 10 %. Spaļu atlikumu izlasa ar rokām (uz galda, kas apklāts ar tumšu papīru);

15.2.3. tīro lūksni nosver ar precizitāti līdz 0,01 g. Netilinātas šķiedras saturu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

C =S × 100, kur
L

C – netilinātas šķiedras saturs (%);

S – linu (kaņepju) salmiņu masa (g);

L – netilinātas šķiedras masa (g).

Netilinātas šķiedras saturu katrai šķirnei aprēķina kā abu paraugu vidējo rezultātu.

16. Balto sinepju (Sinapis alba L.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

Sausnas saturu un kopproteīna saturu sausnā nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

17. Sojas (Glycine max) šķirņu kvalitātes rādītāju – eļļas satura un proteīna satura – noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu SO 090711.

17.1 Rapsim, eļļas liniem, eļļas kaņepēm un sojai kvalitātes rādītāju – eļļas saturu, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) – aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =A × 100, kur
B

X – eļļas saturs (%) salīdzinājumā ar standartšķirni;

A – izmēģināmās šķirnes eļļas saturs (%);

B – standartšķirnes eļļas saturs (%).

17.2 Sojai kvalitātes rādītāju – proteīna saturu, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) – aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =A × 100, kur
B

X – proteīna saturs (%) salīdzinājumā ar standartšķirni;

A – izmēģināmās šķirnes proteīna saturs (%);

B – standartšķirnes proteīna saturs (%).

18. Ja kāda kvalitātes rādītāja noteikšanai Latvijā nav atbilstošas metodes, to nosaka, izmantojot vispāratzītas starptautiskās metodes.

7.7 pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

(Pielikums MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

Labības šķirņu slimību izturības vērtēšana salīdzinājumā ar standartšķirni

1. Jaunu labības šķirņu un līniju izturību pret slimībām izvērtē lauka apstākļos.

 

2. Tiek iekārtoti atsevišķi izmēģinājuma lauciņi, kuros nelieto fungicīdus.

 

3. Pārējos agrotehniskos pasākumus īsteno saskaņā ar šo noteikumu 26. un 27. punktu.

 

4. Izmēģinājumu lauku izvieto saskaņā ar attiecīgās labības sugas vietu augsekā. Atkārtoti vienā un tajā pašā laukā drīkst audzēt ar triju gadu starplaiku.

 

5. Starp izmēģinājumiem šķirņu izturības novērtēšanai pret slimībām un jebkuriem citiem izmēģinājumiem labības sējumos jābūt vismaz sešus metrus platai izolācijas joslai, lai izvairītos no fungicīdu iespējamās nokļūšanas uz izmēģinājuma augiem.

 

6. Izvēloties izmēģinājuma lauciņa lielumu, ievēro prasību, ka kaitīgo organismu bojājumus nevērtē divās malējās rindās un vienu metru platā joslā katrā lauciņa galā.

 

7. Sējai izmanto sēklas, kas lietotas izmēģinājumā citu saimniecisko īpašību novērtēšanai. Lauka izmēģinājumā sēj kodinātas sēklas.

 

8. Bioloģiskajai lauksaimniecībai selekcionēto šķirņu sēšanai lieto bioloģiski audzētas sēklas, arī no standartšķirnes, ja tas ir iespējams. 

 

9. Izmēģinājumā salīdzināšanai un īpašību izvērtēšanai iekļauj standartšķirnes no saraksta, kuru atbilstoši noteiktajām novērtēšanas grupām pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma izveido un aktualizē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.

 

10. Katru slimību nosaka un novērtē atsevišķi šo noteikumu 3. pielikumā minēto vietu atbildīgie darbinieki.

 

11. Sniega pelējumu novērtē reizē ar ziemcietību. Sniega pelējuma izplatību nosaka, vizuāli vērtējot bojāto augu daudzumu procentos no visa lauciņa.

 

12. Citas slimības uzskaita:

12.1. karoglapas plaukšanas fāzē (lapu slimības);

12.2. piengatavības fāzē (lapu un vārpu slimības).

 

13. Slimību attīstības pakāpi lapu slimībām:

13.1. nosaka vizuāli, novērtējot inficēto lapu virsmu attiecībā pret lapas kopējo laukumu (%);

Piemēram:

 

 

 

 

 

13.2. aprēķina, saskaitot infekcijas pakāpes uz inficētajām lapām un dalot ar visu apskatīto un pārbaudīto lapu skaitu, atbilstoši šādai formulai:

 

IP = Σn/a, kur

IP – infekcijas pakāpe;

n – infekcijas pakāpju summa;

a – apskatīto augu (vai augu daļu skaits).

 

Slimības attīstības pakāpi (%) pielīdzina ballēm:

Augstākā slimības attīstības pakāpe (%)BallesIzturības vērtējums

līdz 1

9 
2–58 
6–107 
11–156 
16–255 
26–554 
56–753 
76–892 
Vairāk par 901 

 

14. Lauciņā pa diagonāli apskata 50 lapas:

14.1. karoglapas plaukšanas fāzē vērtē karoglapu un divas lapas zem tās;

14.2. piengatavības fāzē vērtē karoglapu un vienu lapu zem tās;

14.3 stingri jāraugās, lai no katra līmeņa būtu vienāds lapu skaits – attiecīgi 17 karoglapu, 17 pirmo lapu un 16 otro lapu; 25 karoglapas un 25 pirmās lapas;

14.4. lapām jābūt pilnīgi attīstītām. Atmirušās lapas ņem vērā tikai tad, ja tas noticis slimību infekcijas dēļ. Citu iemeslu dēļ nokaltušās lapas neuzskaita.

  

15. Vērtējot lapu plankumainību, jāpievērš uzmanība simptomiem un to tipiskumam. Labībai (īpaši kviešiem, kā arī miežiem) uz lapām reizēm veidojas brūni plankumi, kuru iespējamais iemesls var būt rezistence pret miltrasu, mangāna vai kādu citu barības elementu trūkums, ģenētiski vai fizioloģiski traucējumi.

 

16. Vārpu slimībām (putošā melnplauka, cietā melnplauka, plēkšņu plankumainība, fuzarioze u. c.) un slimībām, kas izplatās sistēmiski (miežu brūnsvītrainība, stiebru rūsa u. c.), nosaka slimības izplatību. To aprēķina, uzskaitot inficētos augus vai to daļas (atkarībā no konkrētas slimības) un to īpatsvaru izsakot procentos, atbilstoši šādai formulai:

 

I = b x 100/a, kur

 

I – izplatība (%);

a – apskatīto augu (vai to daļu skaits);

b – bojāto augu (vai to daļu skaits).

 

Slimības izplatību (%) pielīdzina ballēm:

Augstākā slimības attīstības pakāpe (%)BallesIzturības vērtējums
Nav inficēto9 
1–28 
3–57 
6–106 
11–155 
16–204 
21–253 
26–302 
Vairāk1 

 

17. Vārpu slimības noteikšana:

17.1. putošās melnplaukas izplatību nosaka vārpošanas fāzes beigās − ziedēšanas fāzē (59.–65. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas). Divās vietās lauciņā vienu metru garā sējas rindā (kopā divi metri) saskaita visas vārpas (pēc tam aprēķina vārpu skaitu visā lauciņā) un visā lauciņā − ar putošo melnplauku inficētās. Aprēķina inficēto vārpu īpatsvaru procentos no kopējā vārpu skaita lauciņā;

17.2. vārpu plēkšņu plankumainības infekcijas pakāpi nosaka piengatavības fāzē (71.–77. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas). Apskata 50 galvenās vārpas dažādās lauciņa vietās pa diagonāli un aprēķina infekcijas pakāpi;

17.3. cietās melnplaukas izplatību nosaka dzeltengatavības fāzē (83.–89. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas). Divās vietās lauciņā vienu metru garā sējas rindā (kopā divi metri) saskaita visas vārpas, tostarp ar cieto melnplauku inficētās, un aprēķina inficēto vārpu īpatsvaru procentos no kopējā vārpu skaita;

17.4. vārpu fuzariozes izplatību nosaka dzeltengatavības fāzē (83.–89. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas). Skaita un aprēķina tāpat kā cietajai melnplaukai.

Piemērs.

 

 

18. Šķirnes salīdzina pēc 2–3 gadu izmēģinājumu izvērtēšanas. Šķirnes izturību salīdzinājumā ar standartšķirni nosaka, ņemot vērā visā periodā un visās uzskaites reizēs augstāko slimību attīstības pakāpi vai izplatību.

7.8 pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

(Pielikums MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

Produktīvo stiebru skaita un augsnes nosegtspējas ar augu noteikšana labības šķirnēm novērtēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā

1. Produktīvo stiebru skaita noteikšana:

1.1. stiebrus skaita šķirņu salīdzināšanas lauka izmēģinājumā pēc ražas novākšanas katrā atkārtojumā divās lauciņa vietās aptuveni vienu metru no katra lauciņa gala 0,1 m2 lielā uzskaites platībā;

1.2. skaita visus labības stiebrus, kam redzams tukšs vidus;

1.3. aprēķina vidējo vērtību no abām uzskaites vietām un vidējo no visiem atkārtojumiem;

1.4. pārbaudāmās šķirnes rādītāju izsaka procentos no standartšķirnes.

 

2. Augsnes nosegtspējas ar augu noteikšana:

2.1. novērtē šķirņu salīdzināšanas lauka izmēģinājumā cerošanas (25.–29. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas) un stiebrošanas fāzes beigās (37.–39. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas) katrā atkārtojumā divās lauciņa vietās ne tuvāk par vienu metru no lauciņa galiem;

2.2. skatoties no augšas, vizualizē divdimensiju attēlu, kurā novērtē labības augu noēnoto augsnes daļu, izsakot to procentos. Par palīglīdzekli ieteicams izmantot 0,25 m2 lielu kvadrātveida rāmīti, kura laukums papildus ir sadalīts četros 0,0625 m2 lielos kvadrātos un kuram ir regulējams augstums no zemes;

2.3. aprēķina vidējo rādītāju starp abiem vērtējumiem un pārbaudāmajai šķirnei aprēķina starpību ar standartšķirni.

8. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

(Pielikums MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

Šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

1. Labības šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

 

1.1. Mīksto kviešu (Triticum aestivum L. subsp. aestivum), cieto kviešu (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren) un speltas kviešu (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Ziemcietībaļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba
Izturība pret veldri*ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba
Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %)

ļoti slikta

> 90
76–89

slikta
56–75

26–55

vidēja
16–25

11–15

laba
6–10

2–5

ļoti laba
< 1

Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %)

ļoti slikta

> 30
26–30

slikta
21–25

16–20

vidēja
11–15

6–10

laba

 3–5
1–2

ļoti laba

0
Produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes*< 82,5

82,5–87,5

87,6–92,592,6–97,597,6–102,5102,6–107,5107,6–112,5112,6–117,5> 117,5
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni*< (–10,5)(–10,5)–(–7,6)(–7,5)–(–4,6)(–4,5)–(–1,6)(–1,5)–1,51,6–4,54,6–7,57,6–10,5> 10,5
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**ļoti slikta66−75

slikta 
76−85

86−95

vidēja
96−105

106−115

laba 
116−125

126–135

ļoti laba
> 135

1000 graudu masa ziemas kviešiem, gļoti zema27,0−30,9

zema
31,0−34,9

35,0−38,9

vidēja 
39,0−42,9

43,0−46,9

augsta 
47,0−50,9

51,0−54,0

ļoti augsta 
> 54,0

1000 graudu masa vasaras kviešiem, gļoti zema20,0−24,9

zema
25,0−28,9

29,0−32,9

vidēja 
33,0−36,9

37,0−41,9

augsta 
42,0−45,9

46,0−50,0

ļoti augsta 
> 50,0

1000 graudu masa cietajiem kviešiem (vasaras forma), gļoti zema20,0−24,9

zema 
25,0−28,9

29,0−32,9

vidēja 
33,0−36,9

37,0−41,9

augsta 
42,0−45,9

46,0−50,0

ļoti augsta 
> 50,0

Tilpummasa, g l–1ļoti zema688−709

zema 
710−719

720−729

vidēja 
730−750

751−770

augsta 
771−785

786−799

ļoti augsta 
> 799

Proteīna saturs, %ļoti zems9,0–9,6

zems 
9,7−10,3

10,4–11,2

vidējs 
11,3−11,9

12,0–13,0

augsts 
13,1−14,0

14,1–16,0

ļoti augsts 
> 16,0

Lipekļa saturs, %ļoti zems15,0−18,0

zems 
18,1−19,0

19,1−22

vidējs 
22,1−23,0

 

augsts 
23,1−25,0

25,1−29,0

ļoti augsts 
> 29,0

Cietes saturs, %ļoti zems65,0–65,6

zems 
65,7−66,3

66,4–67,0

vidējs 
67,1−67,7

67,8–68,4

augsts 
68,5−69,1

69,2–70,0

ļoti augsts 
> 70

Krāsa, vienība (cietajiem kviešiem)ļoti blāva 

blāva 
15–16

 

vidēji zeltaina 
17–18

 

zeltaina 
19–20

 

ļoti spilgta zeltaina 
> 20

Stiklainība, % (cietajiem kviešiem)ļoti zema20–30

zema 
30–40

40–50

vidēja 
50–60

60–70

augsta 
70–80

80–90

ļoti augsta 
> 90

          
1.2. Rudzu (Secale cereale L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Ziemcietībaļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba
Izturība pret veldri*ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba

Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %)

ļoti slikta 
> 90

76–89

slikta 
56–75

26–55

vidēja 
16–25

11–15

laba 
6–10

2–5

ļoti laba 
< 1

Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %)

ļoti slikta > 30

26–30

slikta 
21–25

16–20

vidēja 
11–15

6–10

laba 
3–5

1–2

ļoti laba 
0

Produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes*< 82,5

82,5–87,5

87,6–92,5

92,6–97,5

97,6–102,5

102,6–107,5

107,6–112,5112,6–117,5> 117,5
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni*< (–10,5)(–10,5)–(–7,6)(–7,5)–(–4,6)(–4,5)–(–1,6)

(–1,5)–1,5

1,6–4,54,6–7,57,6–10,5> 10,5
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**ļoti slikta66−75

slikta 
76−85

86−95

vidēja 
96−105

106−115

laba 
116−125

126–135

ļoti laba 
> 135

1000 graudu masa, gtetraploīdajiem rudziemļoti zema30,0–33,9

zema 
34,0−37,9

38,0−41,9

vidēja 
42,0−45,9

46,0−50,9

augsta 
51,0−54,9

55,0−
60,0

ļoti augsta 
> 60,0

diploīdajiem rudziemļoti zema25,0–28,9

zema 
29,0−31,9

32,0−34,9

vidēja 
35,0−37,9

38,0−40,9

augsta 
41,0−43,9

44,0−46,0

ļoti augsta 
> 46,0

Tilpummasa, g l–1ļoti zema600–620

zema 
621−640

641–660

vidēja 
661−680

681−700

augsta 
701−720

721–730

ļoti augsta 
> 730

Proteīna saturs, %ļoti zems8,0−8,9

zems 
9,0−9,9

10,0−10,9

vidējs 
11,0−11,9

12,0−12,9

augsts 
13,0−13,9

14,0−15,0

ļoti augsts 
> 15,0

Cietes saturs, %ļoti zems60,0–60,9

zems 
61,0−61,9

62,0–62,9

vidējs 
63,0−63,9

64,0–64,9

augsts 
65,0−65,9

66,0

ļoti augsts 
> 66

          
1.3. Tritikāles (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Ziemcietībaļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba
Izturība pret veldri*ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba

Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %)

ļoti slikta 
> 90

76–89

slikta 
56–75

26–55

vidēja 
16–25

11–15

laba
6–10

2–5

ļoti laba

< 1

Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %)

ļoti slikta 
> 30

26–30

slikta 
21–25

 16–20

vidēja
11–15

6–10

laba 
3–5

1–2

ļoti laba 
0

Produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes*< 82,582,5–87,587,6–92,592,6–97,597,6–102,5102,6–107,5107,6–112,5112,6–117,5> 117,5
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni*< (–10,5)(–10,5)–(–7,6)(–7,5)–(–4,6)(–4,5)–(–1,6)(–1,5)–1,51,6–4,5

4,6–7,5

7,6–10,5

> 10,5

Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**ļoti slikta66−75

slikta 
76−85

86−95

vidēja 
96−105

106−115

laba 
116−125

126–135

ļoti laba 
> 135

1000 graudu masa, gļoti zema31,0–33,9

zema 
34,0−36,9

37,0–39,9

vidēja 
40,0−43,9

44,0–46,9

augsta 
47,0–50,9

51,0–54,0

ļoti augsta 
> 54

Tilpummasa, g l–1ļoti zema650–660

zema 
661−670

671–680

vidēja 
681−690

691–700

augsta 
701−730

731–750

ļoti augsta 
> 750

Proteīna saturs, %ļoti zems8,0−8,9

zems 
9,0−9,9

10,0−10,9

vidējs 
11,0−11,9

12,0−12,9

augsts 
13,0−13,9

14,0−15,0

ļoti augsts 
> 15,0

Cietes saturs, %ļoti zems61,0–62,0

zems 
62,1−63,0

63,1–64,0

vidējs 
64,1−65,0

65,1–66,0

augsts 
66,1−67,0

67,1–68,0

ļoti augsts 
> 68

          
1.4. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Ziemcietībaļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba
Izturība pret veldri*ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba
Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %)

ļoti slikta 
> 90

76–89

slikta 
56–75

26–55

vidēja 
16–25

11–15

laba 
6–10

2–5

ļoti laba 
< 1

Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %) 

ļoti slikta 
> 30

26–30

slikta 
21–25

16–20

vidēja 
11–15

6–10

laba 
3–5

1–2

ļoti laba 
0

Produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes*< 82,582,5–87,5

87,6–92,5

92,6–97,5

97,6–102,5

102,6–107,5107,6–112,5112,6–117,5> 117,5
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni*< (–10,5)(–10,5)–(–7,6)(–7,5)–(–4,6)

(–4,5)–(–1,6)

(–1,5)–1,51,6–4,5

4,6–7,5

7,6–10,5> 10,5
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**ļoti slikta66−75slikta 
76−85
86−95vidēja 
96−105
106−115laba 
116−125
126–135ļoti laba 
> 135
1000 graudu masa, gļoti zema34,1−36,0zema 
36,1−38,0
38,1−40,0vidēja 
40,1−42,0
42,1−45,0augsta 
5,1−48,0
48,1−50,0ļoti augsta 
> 50,0
Tilpummasa,
g l–1
ļoti zema550–570zema 
571–590
591–600vidēja 
601−620
621−650augsta 
651−680
681–700ļoti augsta 
> 700
Tilpummasa,
g l–1 (kailgraudu miežiem)
ļoti zema650–670zema 
671–690
691–700vidēja 
701−720
721−750augsta 
751−780
781–800ļoti augsta 
> 800
Proteīna saturs, % (graudu grupai)ļoti zems8,1–9,0zems 
9,1–10,0
10,1−12,0vidējs 
12,1−13,0
13,1−14,0augsts 
14,1−15,0
15,1−17,0ļoti augsts 
> 17,0
Cietes saturs, %ļoti zems55,0−56,6zems 
6,7−58,3
58,4−60,1vidējs 
60,2−61,9
62,0−63,6augsts 
63,7−65,3
65,4−67,0ļoti augsts 
> 67,0
Kuļamība, % (kailgraudu miežiem)> 25,020,1–25,015,1–20,010,1–15,05,1–10,02,6–5,01,6–2,50,6–1,50–0,5
Proteīna saturs, % (iesala grupai)ļoti slikts 
> 12,0
 slikts 
11,6–12,0
 vidējs 
11,1–11,5
 labs 
8,0–8,9 
10,1–11,0
 ļoti labs 
9,0–10,0
Graudu frakcijas, %, virs 2,5 mm (iesala grupai)79,1–81,081,1–83,083,1–85,085,1–87,087,1–89,089,1–91,091,1–93,093,1–95,0> 95
Ekstraktivitāte, % (iesala grupai)

ļoti zema

 

75,0−75,9

zema 
76,0−76,9

77,0–77,9

vidēja 
78,0−78,9

79–79,9

augsta 
80–80,9

81−82

ļoti augsta 
> 82

          
1.5. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu (Avena nuda L.) (graudu grupa) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Izturība pret veldri*ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba

Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %)

ļoti slikta 
> 90

76–89

slikta 
56–75

26–55

vidēja 
16–25

11–15

laba 
6–10

2–5

ļoti laba < 1

Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %)

ļoti slikta 
> 30

26–30

slikta 
21–25

16–20

vidēja 
11–15

6–10

laba 
3–5

1–2

ļoti laba 
0

Produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes*

< 82,5

82,5–87,5

87,6–92,5

92,6–97,5

97,6–102,5102,6–107,5107,6–112,5

112,6–117,5

> 117,5
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni*< (–10,5)

(–10,5)–(–7,6)

(–7,5)–(–4,6)

(–4,5)–(–1,6)

(–1,5)–1,51,6–4,5

4,6–7,5

7,6–10,5

> 10,5
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**ļoti slikta66−75

slikta 

76−85

86−95vidēja
96−105
106−115

laba 
116−125

126–135

ļoti laba 
> 135

1000 graudu masa, gļoti zema18,0−19,9

zema 
20,0−22,9

23,0−25,9

vidēja 
26,0−30,9

31,0−35,9

augsta 
36,0−40,9

41,0−45,0

ļoti augsta 
> 45,0

Tilpummasa, g l–1ļoti zema431–445

zema 
446–460

461–475

vidēja 
476−490

491–505

augsta 
506−520

521–535

ļoti augsta
> 535

Plēkšņainība, %ļoti augsta 
> 35,0
33,0−35,0

augsta 
30,0−32,9

26,0−29,9

vidēja 
24,0−25,9

22,0−23,9

zema 
20,0−21,9

18,0−19,9ļoti zema
Plēkšņainība, % (kailgraudu auzām)ļoti augsta 
> 15,0
12,1–15,0

augsta 
9,1–12,0

7,1–9,0

vidēja 
5,1–7,0

3,1–5,0

zema 
1,6–3,0

0,6–1,5ļoti zema
Proteīna saturs, %ļoti zems8,0–9,0

zems 
9,1−10,0

10,1–11,0

vidējs 
11,1–12,0

12,1−13,0

augsts 
13,1−15,0

15,1–16,0

ļoti augsts 
> 16,0

Tauku saturs, %ļoti zems3,5–4,0

zems 
4,1–4,5

4,6–5,0

vidējs 
5,1–5,5

5,6–6,0

augsts 
6,1–6,5

6,6–7,0

ļoti augsts 
> 7,0

Kuļamība, % (kailgraudu auzām)> 25,020,1–25,015,1–20,010,1–15,05,1–10,02,6–5,01,6–2,50,6–1,50–0,5
          
1.6. Auzu (Avena sativa L.) (zaļmasas grupa) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

Izturība pret veldri*ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba
Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %)

ļoti slikta 
> 90

76–89

slikta 
56–75

26–55

vidēja 
16–25

11–15

laba 
6–10

2–5

ļoti laba 
< 1

Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni*< (–10,5)(–10,5)–(–7,6)(–7,5)–(–4,6)(–4,5)–(–1,6)(–1,5)–1,51,6–4,54,6–7,57,6–10,5> 10,5
Kopproteīna saturs sausnā, %ļoti zems2,6–3,5

zems 
3,6–4,5

4,6–5,5

vidējs 
5,6–6,5

6,6–7,5

augsts 
7,6–8,5

8,6–9,5

ļoti augsts 
> 9,5

          
1.7. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Riekstiņu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**ļoti slikta66−75

slikta 
76−85

86−95

vidēja 
96−105

106−115

laba 
116−125

126–135

ļoti laba 
> 135

Izturība pret veldriļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba
1000 riekstiņu masa, gļoti zema20,0–21,0

zema 
21,1−22,0

22,1–23,0

vidēja 
23,1−24,0

24,1–25,0

augsta 
25,1−27,0

27,1–30,0

ļoti augsta 
> 30,0

Tilpummasa, g l–1ļoti zema501–520

zema 
521−540

541–560

vidēja 
561−580

581–600

augsta 
601−620

620–650

ļoti augsta 
> 650

Plēkšņainība, %ļoti augsta 
> 25,0
24,1–25,0

augsta 
23,1−24,0

22,1–23,0

vidēja 
21,1−22,0

20,1–21,0

zema 
19,1−20,0

18,0–19,0ļoti zema
Proteīna saturs, %ļoti zems10,0−11,0

zems 
11,1−12,0

12,1−13,0

vidējs 
13,1−14,0

14,1−15,0

augsts 
15,1−16,0

16,1−17,0

ļoti augsts 
> 17,0

Cietes saturs, %ļoti zems52,0–53,0

zems 
53,1−54,0

54,1–55,0

vidējs 
55,1−56,0

56,1–57,0

augsts 
57,1–58,0

58,1–60,0

ļoti augsts 
> 60

          
1.8. Kukurūzas (Zea mays L.) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

Sausnas saturs, %vai
> 50

20,1–21,9
vai 
48,1–50,0

22,0–23,9
vai
46,1–48,0

24,0–24,9
vai
43,1–46,0

25,0–25,9
vai
40,1–43,0

26,0–27,9
vai
38,1–40,0

28,0–29,9
vai
37,1–38,0

30,0–31,9
vai 
35,1–37,0

32,0–35,0
Kopproteīna saturs sausnā, % (N % x 6,25)ļoti zems4,0–5,0

zems 
5,1–6,0

6,1–7,0

vidējs 
7,1–8,0

8,1–9,0

augsts 
9,1–10,0

10,1–11,0

ļoti augsts 
> 11,0

Neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), % sausnā

ļoti augsta 
> 50,0

47,1–50,0

augsta 
44,1–47,0

42,1–44,0

vidēja 
40,1–42,0

38,1–40,0

zema 
36,1–38,0

34,0–36,0ļoti zema
Skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), % sausnā

ļoti augsta 
> 32,0

30,1–32,0

augsta 
29,1–30,0

28,1–29,0

vidēja 
27,1–28,0

26,1–27,0

zema 
25,1–26,0

24,0–25,0ļoti zema
Izturība pret veldri*ļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta

 

2. Lopbarības augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

 

2.1. Sējas zirņu (Pisum sativum L. (partim)) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) tīrsējā**ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

Izturība pret veldriļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta
Ziemcietība (ziemas formām)ļoti slikta slikta vidēja  laba  ļoti laba
Proteīna saturs sēklās, %ļoti zems17,1–18,0

zems 
18,1–19,0

19,1–20,0

vidējs 
20,1–21,0

21,1–22,0

augsts 
22,1–23,0

23,1–25,0

ļoti augsts 
> 25,0

          
2.2. Lauka pupu (Vicia faba L. (partim)) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) tīrsējā**ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

Izturība pret veldriļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta
Ziemcietība (ziemas formām)ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba
Proteīna saturs sēklās, %ļoti zems22,1–23,0

zems 
23,1–24,0

24,1–25,0

vidējs 
25,1–27,0

27,1–29,0

augsts 
29,1–31,0

31,1–32,0

ļoti augsts 
> 32,0

          
2.3. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) (sēklu ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) tīrsējā**ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

Izturība pret veldriļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta
Proteīna saturs sēklās, %ļoti zems32,1–34,0

zems 
34,1–36,0

36,1–38,0

vidējs 
38,1–40,0

40,1–42,0

augsts 
42,1–44,0

44,1–48,0

ļoti augsts 
> 48,0

          
2.4. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

Izturība pret veldri*ļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta

Kopproteīna saturs sausnā, %

(salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)

ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

          
2.5. Stiebrzāļu (Poaceae (Gramineae)) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Ziemcietība (izņemot viengadīgo aireni)ļoti zema, augi pilnībā gājuši bojā zema, pārziemojuši ap 25 % augu vidēja, pārziemojuši ap 50 % augu augsta, pārziemojuši ap 75 % augu ļoti augsta, pārziemojuši visi augi
Izturība pret veldriļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

Kopproteīna saturs sausnā, %ļoti zems4,0–6,0

zems 
6,1–8,0

8,1–10,0

vidējs 
10,1–12,0

12,1–15,0

augsts 
15,1–18,0

18,1–20,0

ļoti augsts 
> 20,0

          
2.6. Sējas vīķu (Vicia sativa L.) un smilts vīķu (Vicia villosa Roth) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Ziemcietība (smilts vīķiem)ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

Izturība pret veldri*ļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta
Kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartu)ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

          
2.7. Eļļas rutku (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) un facēlijas (Phacelia tanacetifolia Benth.) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

Kopproteīna saturs sausnā, %eļļas rutkiemļoti zems8,0–9,0

zems 
9,1–11,0

11,1–13,0

vidējs 
13,1–15,0

15,1–17,0

augsts 
17,1–18,9

19,0–20,0

ļoti augsts 
> 20,0

facēlijaiļoti zems5,0–7,0

zems 
7,1–8,0

8,1–10,0

vidējs 
10,1–11,0

11,1–13,0

augsts 
13,1–14,0

14,1–15,0

ļoti augsts 
> 15,0

Izturība pret veldri*ļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta
Kopproteīna saturs sausnā, %*eļļas rutkiemļoti zems1,28–1,44

zems 
1,45–1,76

1,77–2,08

vidējs 
2,09–2,40

2,41–2,72

augsts 
2,73–3,04

3,05–3,20

ļoti augsts 
> 3,20

facēlijaiļoti zems0,80–1,12

zems 
1,13–1,28

1,29–1,60

vidējs 
1,61–1,76

1,77–2,08

augsts 
2,09–2,24

2,25–2,40

ļoti augsts
> 2,40

 
2.8. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae (Leguminosae)) sugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Ziemcietība (smilts vīķiem)ļoti zema, augi pilnībā gājuši bojā zema, pārziemojuši ap 25 % augu vidēja, pārziemojuši ap 50 % augu augsta, pārziemojuši ap 75 % augu ļoti augsta, pārziemojuši visi augi
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

Izturība pret veldri*ļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta
Kopproteīna saturs sausnā, %ļoti zems10,0–14,0

zems 
14,1–17,0

17,1–20,0

vidējs 
20,1–22,0

22,1–25,0

augsts 
25,1–27,0

27,1–30,0

ļoti augsts 
> 30

 

3. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

 

3.1. Rapša (Brassica napus L. (partim)) un ripša (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Ziemcietība (ziemas rapsim un ziemas ripsim)ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

          
3.2. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) (šķiedras linu) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

Izturība pret veldriļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta
Vidējais lūksnes garums, cm 60–6465–6869–7273–7677–8081–8485–88> 88
Netilinātas šķiedras saturs, % 20–2223–2425–2627–2829–3031–3233–34> 35
Augu garums, cm 70–7273–7576–7879–8182–8485–8788–90> 90
          
3.3. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) (eļļas linu) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

Izturība pret veldriļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

          
3.4. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) (šķiedras kaņepju) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

Augu garums, cm 200–230231–260261–290291–310311–340341–370371–400> 400
Netilinātas šķiedras saturs, % 30–3233–3435–3637–3839–4041–4243–44> 45
          
3.5. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) (eļļas kaņepju) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

          
3.6. Balto sinepju (Sinapis alba L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

Kopproteīna saturs sausnā, %ļoti zems9,0–10,0

zems 
10,1–11,0

11,1–13,0

vidējs 
13,1–14,0

14,1–15,0

augsts 
15,1–16,0

16,1–18,0

ļoti augsts 
> 18,0

Kopproteīna saturs sausnā, %*ļoti zems1,44–1,60

zems 
1,61–1,76

1,77–2,08

vidējs 
2,09–2,24

2,25–2,40

augsts 
2,41–2,56

2,57–2,88

ļoti augsts 
> 2,88

Izturība pret veldri*ļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta
          
3.7. Sojas (Glycine max) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

Izturība pret veldriļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba
Proteīna saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)ļoti zems66–75

zems 
76–85

86–95

vidējs 
96–105

106–115

augsts 
116–125

126–135

ļoti augsts 
> 135

Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

 

4. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

 

4.1. Kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas (vērtē agrīnajām šķirnēm))ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

Preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas (vērtē agrīnajām šķirnēm))ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

Raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni**)ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

Preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)ļoti zema66–75

zema 
76–85

86–95

vidēja 
96–105

106–115

augsta 
116–125

126–135

ļoti augsta 
> 135

Cietes saturs bumbuļos, % (vērtē vidējām un vēlīnajām šķirnēm) 10,0–12,012,1–14,014,1–15,015,1–17,017,1–18,018,1–19,019,1–20,0> 20,0
Lakstu infekcija ar lakstu puvi, infekcijas pakāpe, %, trešajā uzskaites reizē81–10066–8051–6541–5031–4021–3011–201–100
Lakstu infekcija ar sausplankumainību, %81–10066–8051–6541–5031–4021–3011–201–100
Bumbuļu infekcija ar sauso puvi, %> 7061–7051–6041–5031–4021–3011–201–100
Bumbuļu infekcija ar slapjo puvi, %> 7061–7051–6041–5031–4021–3011–201–100
Bumbuļu infekcija ar lakstu puvi, %> 7061–7051–6041–5031–4021–3011–201–100

 

Piezīmes.

1. * Rādītāju ņem vērā, tikai novērtējot šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā.

2. ** Novērtējot šķirni, ballu skaitu dubulto.

01.07.2023