Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr.317

Rīgā 2012.gada 2.maijā (prot. Nr.24 18.§)

Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Gaujas nacionālā parka likuma 2.panta
otro un trešo daļu un likuma "Par īpaši aizsargājamām
dabas teritorijām" 13.panta otro daļu un 14.panta otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. Gaujas nacionālā parka (turpmāk – nacionālais parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. nacionālā parka funkcionālo zonu platības un robežu aprakstus;

1.3. nacionālā parka teritorijas apzīmēšanai lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.4. nacionālā parka teritorijā esošos dabas pieminekļus un to aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Nacionālā parka funkcionālo zonu shēma ir noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu robežu apraksts – šo noteikumu 2.pielikumā.

3. Visā nacionālā parka teritorijā valsts autoceļi un dzelzceļi to nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona.

4. Nacionālā parka robežas un dabas rezervāta (stingrā režīma) zonas robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi, kuras paraugs, izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

5. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par nacionālajā parkā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

6. Šajos noteikumos noteiktā Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja saskaņā ar meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem Valsts meža dienests izsniedz koku ciršanas apliecinājumu. Šādā gadījumā Valsts meža dienests apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.

2. Vispārīgie aprobežojumi nacionālā parka teritorijā

7. Nacionālā parka teritorijā jāievēro izliktās aizlieguma un brīdinājuma zīmes, kā arī pārvietošanās ierobežojumi vietās, kur to neatļauj aizlieguma zīmes un nožogojumi, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, vai cilvēku glābšanas un meklēšanas darbiem.

8. Nacionālā parka teritorijā atļauta autoceļu, dzelzceļu, elektrisko tīklu, gāzesvadu un citu komunikāciju un infrastruktūras objektu uzturēšana un aizsardzības darbu veikšana atbilstoši to aizsardzību, ekspluatāciju un drošību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

9. Nacionālā parka teritorijā aizliegts:

9.1. mežaudzēs lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus (izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai);

9.2. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

9.3. iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;

9.4. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot, apbūvējot, ieaudzējot mežu vai aizaudzējot ar krūmiem) palieņu un terašu pļavas;

9.5. reģistrēt plantāciju mežu. Aizliegums neattiecas uz neitrālo zonu;

9.6. ierīkot atkritumu poligonus, atkritumu izkraušanas, šķirošanas un īslaicīgas uzglabāšanas vietas, kā arī meža zemēs ierīkot bioloģisko atkritumu kompostēšanas vietas. Aizliegums neattiecas uz pilsētu un ciemu teritorijām un neitrālo zonu;

9.7. izveidot kalnu slēpošanas, snovborda, tramplīnu, bobsleja, kamaniņu un divriteņu nobraucienu bāzes (teritorija, kas ir speciāli labiekārtota un aprīkota ar stacionāriem pacēlājiem un paredzēta kalnu slēpošanai, snovbordam, tramplīnu, bobsleja, kamaniņu un divriteņu nobraucieniem) un ierīkot kalnu slēpošanas, snovborda, tramplīnu, bobsleja un kamaniņu trases, kā arī divriteņu nobraucienu trases ārpus esošajām bāzēm, izņemot:

9.7.1. bāzes un trases neitrālajā zonā;

9.7.2. pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas:

9.7.2.1. bāzes un trases pilsētās;

9.7.2.2. esošo bāzu savienošanu, ja savienojošās trases platums nepārsniedz 20 metru;

9.8. uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu, izņemot vēja elektrostacijas neitrālajā zonā, kur pieļaujamo vēja elektrostaciju augstumu nosaka pašvaldības teritorijas plānojumā;

9.9. zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot nacionālā parka apmeklētāju pārvietošanos pa Gauju un tās pietekām, kā arī takām, kas norādītas šo noteikumu 1.pielikumā un paredzētas nacionālā parka un tajā esošo infrastruktūras objektu apskatei;

9.10. dabiskās un mākslīgi veidotās dolomīta un smilšakmens alās (izņemot pagrabalas, kuras tiek saimnieciski izmantotas) kurināt ugunskurus un ienest jebkādus degošus priekšmetus, tai skaitā sveces, lāpas, cigaretes, kas rada dūmus vai siltumu;

9.11. rakstīt, zīmēt un gravēt uz iežu atsegumiem (arī uz alu sienām);

9.12. pārvietoties pa iežu atsegumiem, ūdens un ledus kritumiem, kā arī izmantot tos atpūtas, sporta un citu pasākumu rīkošanai;

9.13. pārvietoties ar transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem, velosipēdiem, dzīvnieku pajūgiem, kā arī pārvietoties ar dzīvniekiem mežā ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm. Aizliegums neattiecas uz pārvietošanos ar velosipēdiem pa takām un gadījumiem, ja pārvietošanās notiek pa šo noteikumu 10.2.apakšpunktā noteiktā kārtībā izveidotiem maršrutiem atbilstoši to izveidošanas mērķim vai pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

9.14. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, pa aizsalušām dabiskām ūdenstecēm un ūdenstilpēm. Aizliegums neattiecas uz gadījumiem, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

9.15. meža zemēs ierīkot un paplašināt esošas iežogotas platības dzīvnieku audzēšanai un turēšanai nebrīvē, izņemot šo noteikumu 10.3.apakšpunktā minēto gadījumu;

9.16. uzturēt meža zemēs sietveida nožogojumus, kuri redzamības palielināšanai nav apzīmēti, izmantojot dzīvniekiem pamanāmus materiālus (piemēram, zarus vai lentes);

9.17. piebarot savvaļas sugu dzīvniekus un meža zemēs novietot lauksaimniecības un pārtikas produktus, izņemot no 1.decembra līdz 31.martam pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas vietās, kur tas neapdraud īpaši aizsargājamos biotopus un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes;

9.18. meža zemēs ierīkot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

9.19. organizēt medības ar dzinējiem vai medības ar traucēšanu biežāk nekā divas reizes kalendāra mēnesī vienā un tajā pašā platībā, izņemot gadījumus, ja ir konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi;

9.20. lai nodrošinātu lašveidīgo zivju sugu aizsardzību, no 1.oktobra līdz 31.decembrim:

9.20.1. makšķerēt Amatā – no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz ūdenskrātuves aizsprostam Kārļos, Amatas baseina upē Kumadā, Braslā – no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Braslas HES aizsprostam, Lenčupē, Lojā, Strīķupē, Līgatnē, Raunā, Raunas baseina upēs – Raunī un Vaivē – no ietekas Raunā augšup pret straumi līdz Vaives dzirnavu aizsprostam;

9.20.2. makšķerēt Gaujā ar mākslīgo ēsmu un ēsmas zivtiņām;

9.20.3. atrasties ar makšķerēšanai un zvejai sagatavotiem makšķerēšanas un zvejas rīkiem uz tiltiem pār Gauju, ūdenī vai krastā tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas 100 metru augšpus (pret straumi) un 100 metrus lejpus (pa straumi) šiem tiltiem, kā arī zem tiltu konstrukcijām un ūdenī;

9.21. dabiskajās ūdenstecēs un ūdenstilpēs nodarboties ar zemūdens medībām un atrasties ar zemūdens medību rīkiem ūdenī vai krastā tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas (izņemot ūdenstilpes, kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas – kārtību ir izstrādāts licencētās makšķerēšanas nolikums un tajā ir paredzētas zemūdens medības);

9.22. cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē un galvenajā cirtē pēc galvenās cirtes caurmēra;

9.23. bojāt augošus kokus:

9.23.1. cērtot kokus un transportējot kokmateriālus;

9.23.2. ierīkojot un uzturot atpūtas, sporta un cita veida teritorijas, tai skaitā piedzīvojumu un atrakciju parkus;

9.24. atsveķot kokus;

9.25. veidot mežā kokmateriālu treilēšanas un pievešanas ceļus taisnās līnijās;

9.26. veikt mežsaimniecisko darbību (izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi) šādās vietās:

9.26.1. valsts un pašvaldību valdījumā esošajās mežaudzēs, kurās valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

9.26.1.1. priedei un lapeglei – 140 gadu;

9.26.1.2. eglei – 120 gadu;

9.26.1.3. bērzam – 100 gadu;

9.26.1.4. melnalksnim un apsei – 80 gadu;

9.26.2. ozolu, ošu, liepu, kļavu, vīksnu, gobu un vītolu tīraudzēs un mistrotās mežaudzēs, ja šo koku sugu kopējais sastāvs ir vairāk par 40 procentiem un to vecums lielāks par 60 gadiem;

9.26.3. dumbrāja un liekņas meža tipos;

9.26.4. upju un ezeru palienēs, izņemot palieņu pļavu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumu veikšanu;

9.26.5. upju un ezeru krastos, senkrastos un gravās, kur nogāzes slīpums pārsniedz 25 grādus;

9.26.6. īpaši aizsargājamos biotopos un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs, kam noteikti mikroliegumi vai kas norādīti meža apsaimniekošanas plānā;

9.27. mežaudzēs cirst šādus augošus kokus (izņemot bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus), nocirstos kokus pēc iespējas atstājot mežaudzē), kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz:

9.27.1. ozoliem – 50 centimetru;

9.27.2. priedēm – 65 centimetrus;

9.27.3. eglēm un lapeglēm – 70 centimetru;

9.27.4. ošiem, gobām un vīksnām – 60 centimetru;

9.27.5. liepām – 30 centimetru;

9.27.6. melnalkšņiem – 45 centimetrus;

9.27.7. vītoliem – 60 centimetru;

9.27.8. bērziem – 60 centimetru;

9.27.9. apsēm – 65 centimetrus;

9.28. mežaudzēs cirst sausus kokus, izņemot bīstamos kokus (nocirstos kokus pēc iespējas atstājot mežaudzē), kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 50 centimetru;

9.29. mežaudzēs izvākt kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 50 centimetru.

10. Nacionālā parka teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas aizliegts:

10.1. veikt būvniecību neapbūvētā zemesgabalā (izņemot ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas);

10.2. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektus (takas, maršrutus, skatu torņus, skatu platformas, telšu vietas, atpūtas vietas, ugunskuru vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus) un cita veida teritorijas, tai skaitā publisko pasākumu vietas, piedzīvojumu un atrakciju parkus, golfa laukumus (izņemot neitrālo zonu);

10.3. meža zemēs ganīt lauksaimniecības dzīvniekus.

11. Šo noteikumu 9.26.apakšpunktā minētajās vietās atļauts cirst kokus šādos gadījumos:

11.1. bīstamo koku ciršanai un novākšanai;

11.2. meža ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumu veikšanai;

11.3. ārkārtējās situācijās;

11.4. pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas:

11.4.1. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai un saglabāšanai;

11.4.2. palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai;

11.4.3. infrastruktūras objektu ierīkošanai un uzturēšanai;

11.4.4. ainavas elementu (tai skaitā skatu punktu) saskatāmības un pieejamības nodrošināšanai;

11.4.5. savvaļas sugu dzīvnieku barības bāzes papildināšanai.

12. Nacionālā parka teritorijā, cērtot kokus kopšanas cirtē un galvenajā cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 10 augtspējīgus ekoloģiskos kokus, vispirms izvēloties šo noteikumu 9.26.apakšpunktā minētos kokus.

13. Nacionālā parka teritorijā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniegumam koku ciršanas apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai galvenajā cirtē papildus citiem meža apsaimniekošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem pievieno informāciju par dabā iezīmētiem ekoloģiskajiem kokiem (redzamas, noturīgas atzīmes izdarīšana uz ekoloģiskā koka stumbra un koka caurmēra noteikšana 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla) atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam. Pēc galvenās cirtes veikšanas jābūt saglabātiem ekoloģiskajiem kokiem atbilstoši Valsts meža dienestā iesniegtajai informācijai par dabā iezīmētiem ekoloģiskajiem kokiem.

14. Ja nacionālā parka teritorijā galvenajā cirtē, kuru izpilda vairākos paņēmienos, cirtes izpildes laikā mežaudzes kopējais šķērslaukums ir vienāds ar kritisko šķērslaukumu vai lielāks par to, bet atsevišķās mežaudzes daļās, kas nav lielākas par 0,1 hektāru, šķērslaukums kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu, izcirsto mežaudzes daļu neuzskata par kailcirti.

15. Nacionālā parka teritorijā meža atjaunošanā un ieaudzēšanā atļauts izmantot vienīgi vietējās koku sugas, kuras minētas šo noteikumu 5.pielikumā.

16. Lai pēc iespējas saglabātu meža zemsedzi un meža dabisko vidi tajā mītošajām sugām, kā arī lai nodrošinātu trūdošo koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām, nacionālā parka teritorijā nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē.

17. Nacionālā parka teritorijā, izņemot dabas rezervāta (stingrā režīma) zonu, atļauts medīt šādus medījamos dzīvniekus:

17.1. aļņus Alces alces, staltbriežus Cervus elaphus, stirnas Capreolus capreolus un mežacūkas Sus scrofa;

17.2. vilkus Canis lupus un lūšus Lynx lynx – epizootiju uzliesmojuma vai draudu gadījumā vai ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem un savvaļas sugu dzīvniekiem. Šādā gadījumā Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas;

17.3. lapsas Vulpes vulpes, bebrus Castor fiber, meža caunas Martes martes, seskus Mustela putorius, jenotsuņus Nyctereutes procyonoides, Amerikas ūdeles Mustela vison un ondatras Ondatra zibethicus;

17.4. mājas baložus Columba livia, pelēkās vārnas Corvus corone un žagatas Pica pica;

17.5. medījamos ūdensputnus mākslīgās ūdenstilpēs ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā, ja tiek lietoti šāviņi, kas nesatur svinu;

17.6. klaiņojošus suņus un kaķus.

18. Nacionālā parka teritorijā var noteikt aizliegumus un ierobežojumus ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti.

3. Dabas rezervāta (stingrā režīma) zona

19. Gaisa telpā virs dabas rezervāta (stingrā režīma) zonas aizliegts veikt lidojumus (arī gaisa balonu un bezpilota gaisa kuģu lidojumus) zemāk par 300 metriem. Aizliegums neattiecas uz lidojumiem fotografēšanai, filmēšanai, attālai novērošanai un datu iegūšanai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas, kā arī lidojumiem ārkārtējās situācijās, gaisa kuģu avārijas gadījumos un veicot glābšanas un meklēšanas darbus.

4. Dabas lieguma zona

20. Dabas lieguma zonā aizliegts:

20.1. lai samazinātu savvaļas sugu dzīvnieku bojāeju, – pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes vai ezera) uz krūmāju vai mežu;

20.2. pārveidot dabisko ūdensteču un ūdenstilpju gultnes (tai skaitā paplašināt, tīrīt un padziļināt Gaujas atteku un vecupju gultnes) un krasta līniju. Aizliegums neattiecas uz minēto darbību veikšanu pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas:

20.2.1. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai un saglabāšanai;

20.2.2. upju dabiskā tecējuma, ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai;

20.3. būvēt hidrotehniskas būves uz dabiskām ūdenstecēm un ūdenstilpēm un ierīkot meliorācijas sistēmas, kā arī veikt to pārbūvi (rekonstrukciju) un atjaunošanu (renovāciju). Aizliegums neattiecas uz minēto darbību veikšanu ekspluatācijas un drošības aizsargjoslās vai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas:

20.3.1. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai, aizsardzībai un saglabāšanai;

20.3.2. upju dabiskā tecējuma, ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai;

20.3.3. lai novērstu teritoriju applūšanu;

20.3.4. zivju migrācijas ceļu atjaunošanai;

20.3.5. dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektu ierīkošanai un uzturēšanai;

20.4. nosusināt mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;

20.5. ierīkot purvos kultūraugu plantācijas (izņemot purva kultūraugu plantāciju ierīkošanu izstrādātos purvos);

20.6. mežā veikt būvniecību un ierīkot lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Aizliegums neattiecas uz minēto darbību veikšanu pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas:

20.6.1. dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektu, ceļu (arī sliežu ceļu), inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju būvniecībai, pārbūvei (rekonstrukcijai) vai atjaunošanai (renovācijai), kā arī šo noteikumu 9.7.apakšpunktā minētajos gadījumos;

20.6.2. upju dabiskā tecējuma atjaunošanai;

20.6.3. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai;

20.6.4. pilsētu un ciemu teritorijās;

20.7. būvēt rūpnīcas, rūpnieciskās pārstrādes uzņēmumus, kā arī citus rūpnieciskās ražošanas un tās infrastruktūras objektus (izņemot mājražošanas un amatniecības uzņēmumus);

20.8. būvēt rindu mājas un daudzstāvu (trīs un vairāk stāvu) ēkas (izņemot pārbūvi (rekonstrukciju) un atjaunošanu (renovāciju));

20.9. ierīkot zooloģiskos dārzus;

20.10. ierīkot un paplašināt dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai sugas selekcijai izmantojamo savvaļas sugu dzīvnieku audzētavas (izņemot audzētavas pagalmos un dārzos);

20.11. ierīkot autotrases, mototrases un kartinga trases;

20.12. celt teltis un ierīkot atpūtas vietas ārpus speciāli ierīkotām vietām, pagalmiem un publiskiem pasākumiem paredzētām vietām;

20.13. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos (izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem);

20.14. lai nodrošinātu īpaši aizsargājamā biotopa "Mīkstūdens ezeri ar ezereņu Isoetes un/vai lobēliju Lobelia un krasteņu Littorella audzēm" aizsardzību, Ungura ezerā aizliegts pārvietoties ar motorlaivām, ūdensmotocikliem un cita veida kuģošanas līdzekļiem, kuru dzinēja jauda ir lielāka par 3,7 kW, izņemot pārvietošanos teritorijas aizsardzības režīma ievērošanas kontrolei un cilvēku glābšanas un meklēšanas darbiem;

20.15. pārvietoties ar traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem pa dabiskām brauktuvēm mežā. Aizliegums neattiecas uz gadījumiem, ja pārvietošanās notiek pa šo noteikumu 10.2.apakšpunktā noteiktā kārtībā izveidotiem maršrutiem atbilstoši to izveidošanas mērķim vai pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

20.16. rīkot ātrumsacensības, to treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī Nacionālo bruņoto spēku un zemessargu mācības, izmantojot šaujamieročus;

20.17. gaisa telpā virs dabas lieguma zonas veikt lidojumus (arī gaisa balonu un bezpilota gaisa kuģu lidojumus) zemāk par 300 metriem. Aizliegums neattiecas uz lidojumiem fotografēšanai, filmēšanai, attālai novērošanai un datu iegūšanai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas, kā arī lidojumiem ārkārtējās situācijās, gaisa kuģu avārijas gadījumos un veicot glābšanas un meklēšanas darbus;

20.18. organizēt dabā publiskus pasākumus (izņemot pilsētās un ciemos vai pasākumus, kas tiek organizēti šo noteikumu 10.2.apakšpunktā noteiktajā kārtībā izveidotos maršrutos un publiskiem pasākumiem paredzētās vietās), civilās aizsardzības un Nacionālo bruņoto spēku un zemessargu mācības:

20.18.1. no 15.marta līdz 31.jūlijam;

20.18.2. no 1.augusta līdz 31.oktobrim biežāk nekā divas reizes vienā un tajā pašā teritorijā;

20.19. atjaunot mežu stādot vai sējot (izņemot meža atjaunošanu ar priedi);

20.20. atzarot augošus kokus mežaudzēs (izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrisko tīklu un citu komunikāciju līniju un infrastruktūras objektu uzturēšanai, kā arī cilvēku un satiksmes drošībai uz ceļiem un šo noteikumu 10.2.apakšpunktā noteiktajā kārtībā izveidotos maršrutos);

20.21. veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot:

20.21.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

20.21.2. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

20.21.3. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

20.21.4. jaunaudžu kopšanu, kur vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem – līdz vienam metram;

20.21.5. bojāto koku ciršanu, ja saskaņā ar Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju;

20.22. kopšanas cirtes rezultātā mežaudzes šķērslaukumu samazināt zem šāda šķērslaukuma, ja mežaudzes valdošās koku sugas (koku suga, kurai mežaudzē ir vislielākā koksnes krāja) vecums pārsniedz šādu vecumu:

Mežaudzes valdošā koku suga	Mežaudzes valdošās koku sugas vecums	Mežaudzes šķērslaukums
Priede	80	28
Egle	60	34
Bērzs	60	22
Melnalksnis	60	28

20.23. cirst kokus galvenajā cirtē pirms šo noteikumu 6.pielikumā minētā mežaudzes galvenās cirtes vecuma sasniegšanas;

20.24. sanitārajā cirtē cirst augtspējīgus kokus.

21. Dabas lieguma zonā mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā šo noteikumu 9.28. un 9.29.apakšpunktā minētos kokus, tad pārējos resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un kuras var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ.

22. Dabas lieguma zonā, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu, sauso un vēja gāzto koku ciršanai nepieciešams Valsts meža dienesta izsniegts apliecinājums koku ciršanai.

23. Dabas lieguma zonā uz mežaudzēm, kurās meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādu bojājumu dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un bojātie, gāztie, lauztie, sausie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

24. Lai nodrošinātu dažāda vecuma mežaudžu veidošanos, dabas lieguma zonā galvenajā cirtē kokus cērt izlases cirtē vairākos paņēmienos. Kokus pēc iespējas cērt grupās, ievērojot šādus nosacījumus (izņemot baltalkšņu mežaudzēs):

24.1. vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 25 procentus no mežaudzes koku krājas, izņemot, ja paredzams, ka, izpildot cirtes paņēmienu, mežaudzes šķērslaukums kļūs mazāks par kritisko šķērslaukumu. Šādā gadījumā, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 25 augtspējīgus kokus, vispirms izvēloties ekoloģiskos kokus, tad resnākos ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, kļavas un melnalkšņus vai, ja šādu koku mežaudzē nav, – apses un bērzus, kā arī koku rindu ap kokiem ar lielām putnu ligzdām, kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Mežaudzes koku krāju nosaka atbilstoši situācijai dabā;

24.2. nākamo cirtes paņēmienu tajā pašā cirsmā atļauts uzsākt ne agrāk kā 10 gadu pēc iepriekšējā paņēmiena pabeigšanas.

25. Ja dabas lieguma zonā baltalkšņu mežaudzes cērt galvenajā cirtē, tās cērt izlases cirtē vairākos paņēmienos, ievērojot šādus nosacījumus:

25.1. vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 50 procentu no mežaudzes krājas;

25.2. nākamo cirtes paņēmienu tajā pašā cirsmā atļauts uzsākt ne agrāk kā četrus gadus pēc iepriekšējā paņēmiena pabeigšanas.

26. Dabas lieguma zonā, cērtot kokus galvenajā cirtē, cirsmu (viens vai vairāki meža nogabali vai to daļas, kur veic vai plāno koku ciršanu) dabā atzīmē atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

27. Ja dabas lieguma zonā pēc galvenās cirtes un sanitārās cirtes, kur mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, meža atjaunošanās nav notikusi normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteiktajā termiņā, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz iesniegumu Valsts meža dienestam platības tālākai izvērtēšanai.

28. Dabas lieguma zonā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniegumam koku ciršanas apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai galvenajā cirtē un sanitārajā cirtē papildus citiem meža apsaimniekošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem pievieno informāciju par dabā iezīmētiem izcērtamajiem kokiem (redzamas, noturīgas atzīmes izdarīšana uz izcērtamā koka stumbra un koka caurmēra noteikšana 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla) atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam. Kokus drīkst nocirst atbilstoši Valsts meža dienestā iesniegtajai informācijai par dabā iezīmētiem izcērtamajiem kokiem.

29. Dabas lieguma zonā vai tās daļā Dabas aizsardzības pārvalde var noteikt sezonas liegumu, par to publicējot paziņojumu Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē, laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", pašvaldības informatīvajā izdevumā un pašvaldības izdotā laikrakstā (ja tāds ir) vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā.

5. Kultūrvēsturiskā zona

30. Kultūrvēsturiskajā zonā aizliegts:

30.1. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi;

30.2. bojāt vai iznīcināt vēsturiski izveidoto ceļu tīklu, alejas, parkus, vēsturiskos stādījumus, tiltus un hidrotehniskās būves, kā arī citus infrastruktūras objektus un vēsturiskās ēkas (izņemot, ja tas nepieciešams cilvēku vai ceļu satiksmes drošībai un saņemts kompetentās institūcijas administratīvais akts, kas piešķir tiesības veikt minētās darbības);

30.3. būvēt rūpnīcas, rūpnieciskās pārstrādes uzņēmumus, kā arī citus rūpnieciskās ražošanas un tās infrastruktūras objektus (izņemot mājražošanas un amatniecības uzņēmumus);

30.4. būvēt rindu mājas un daudzstāvu (trīs un vairāk stāvu) ēkas (izņemot šādus būvdarbus pilsētās vai pārbūvi (rekonstrukciju) un atjaunošanu (renovāciju));

30.5. rīkot ātrumsacensības, to treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem;

30.6. ieaudzēt un atjaunot mežu stādot vai sējot (izņemot meža atjaunošanu ar vietējām platlapju koku sugām);

30.7. atzarot augošus kokus mežaudzēs (izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrisko tīklu un citu komunikāciju līniju un infrastruktūras objektu uzturēšanai, kā arī cilvēku un satiksmes drošībai uz ceļiem un šo noteikumu 10.2.apakšpunktā noteiktā kārtībā izveidotos maršrutos);

30.8. veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot:

30.8.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

30.8.2. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

30.8.3. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

30.8.4. jaunaudžu kopšanu, kur vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem – līdz vienam metram;

30.8.5. bojāto koku ciršanu, ja saskaņā ar Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju;

30.9. kopšanas cirtes rezultātā mežaudzes šķērslaukumu samazināt zem šāda šķērslaukuma, ja mežaudzes valdošās koku sugas vecums pārsniedz šādu vecumu:

Mežaudzes valdošā koku suga	Mežaudzes valdošās koku sugas vecums	Mežaudzes šķērslaukums
Priede	80	28
Egle	60	34
Bērzs	60	22
Melnalksnis	60	28

30.10. cirst kokus galvenajā cirtē pirms šo noteikumu 6.pielikumā minētā mežaudzes galvenās cirtes vecuma sasniegšanas;

30.11. cirst kokus kailcirtē, kuras platība pārsniedz 0,2 ha;

30.12. sanitārajā cirtē cirst augtspējīgus kokus.

31. Kultūrvēsturiskajā zonā par kailcirtei piegulošajām platībām uzskatāmi tie izcirtumi un mežaudzes līdz triju gadu vecumam, kas robežojas ar mežaudzi, kurā plānota kailcirte.

32. Kultūrvēsturiskajā zonā minimālais attālums starp kailcirtēm ir 90 metru.

33. Lai nodrošinātu dažāda vecuma mežaudžu veidošanos, kultūrvēsturiskajā zonā galvenajā cirtē kokus cērt izlases cirtē vairākos paņēmienos. Kokus pēc iespējas cērt grupās, ievērojot šādus nosacījumus (izņemot baltalkšņu mežaudzes):

33.1. vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 25 procentus no mežaudzes koku krājas, izņemot, ja paredzams, ka, izpildot cirtes paņēmienu, mežaudzes šķērslaukums kļūs mazāks par kritisko šķērslaukumu. Šādā gadījumā, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 25 augtspējīgus kokus, vispirms izvēloties ekoloģiskos kokus, tad resnākos ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, kļavas un melnalkšņus vai, ja šādu koku mežaudzē nav, – apses un bērzus, kā arī koku rindu ap kokiem ar lielām putnu ligzdām, kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Mežaudzes koku krāju nosaka atbilstoši situācijai dabā;

33.2. nākamo cirtes paņēmienu tajā pašā cirsmā atļauts uzsākt ne agrāk kā 10 gadu pēc iepriekšējā paņēmiena pabeigšanas.

34. Ja kultūrvēsturiskajā zonā baltalkšņu mežaudzes cērt galvenajā cirtē, tās cērt izlases cirtē vairākos paņēmienos, ievērojot šādus nosacījumus:

34.1. vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 50 procentu no mežaudzes krājas;

34.2. nākamo cirtes paņēmienu tajā pašā cirsmā atļauts uzsākt ne agrāk kā četrus gadus pēc iepriekšējā paņēmiena pabeigšanas.

35. Kultūrvēsturiskajā zonā, cērtot kokus galvenajā cirtē, cirsmu dabā atzīmē atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

36. Ja kultūrvēsturiskajā zonā pēc galvenās cirtes un sanitārās cirtes, kur mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, meža atjaunošanās nav notikusi normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteiktajā termiņā, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz iesniegumu Valsts meža dienestam platības tālākai izvērtēšanai.

37. Kultūrvēsturiskajā zonā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniegumam koku ciršanas apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai galvenajā cirtē (izņemot kailcirtē) un sanitārajā cirtē papildus citiem meža apsaimniekošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem pievieno informāciju par dabā iezīmētiem izcērtamajiem kokiem (redzamas, noturīgas atzīmes izdarīšana uz izcērtamā koka stumbra un koka caurmēra noteikšana 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla) atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam. Kokus drīkst nocirst atbilstoši Valsts meža dienestā iesniegtajai informācijai par dabā iezīmētiem izcērtamajiem kokiem.

38. Lai nodrošinātu kompleksu kultūrvēstures objektu un ainavas aizsardzību, kultūrvēsturiskajā zonā esošās vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka ainaviski vērtīgās teritorijas un publiski pieejamus ainaviski nozīmīgus skatu punktus.

6. Ainavu aizsardzības zona

39. Ainavu aizsardzības zonā aizliegts:

39.1. ierīkot derīgo izrakteņu ieguves vietas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ainaviski vērtīgajās teritorijās (izņemot esošo derīgo izrakteņu ieguves vietu paplašināšanu);

39.2. veikt būvniecību vai ierīkot stādījumus un ieaudzēt mežu, kas var aizsegt skatu no publiski pieejamiem skatu punktiem (ja tādi noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā) uz ainavai raksturīgajiem elementiem un vērtībām;

39.3. cirst kokus kailcirtē valsts un pašvaldību valdījumā esošajos mežos.

40. Ainavu aizsardzības zonā kailcirtes maksimālā platība ir:

40.1. sila, mētrāja, lāna, damakšņa, vēra un gāršas meža tipam – divi hektāri;

40.2. grīņa, slapjā mētrāja, slapjā damakšņa, viršu āreņa, mētru āreņa, šaurlapju āreņa, platlapju āreņa, viršu kūdreņa, mētru kūdreņa, šaurlapju kūdreņa, platlapju kūdreņa, purvāja, slapjā vēra, slapjās gāršas un niedrāja meža tipam – viens hektārs.

41. Plānojot cirsmu šo noteikumu 40.2.apakšpunktā minētajiem meža tipiem, cirsmā var iekļaut šo noteikumu 40.1.apakšpunktā minēto meža tipu mežaudzes, ja cirsmas kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru.

42. Ja ainavu aizsardzības zonā galvenajā cirtē kokus cērt vairākos paņēmienos, tad pēdējo cirtes paņēmienu platībā, kas pārsniedz šo noteikumu 40.punktā minēto cirsmas platību, atļauts veikt, kad cirsmā paaugas (zem mežaudzes vainagu klāja ieaugušie valdošās koku sugas vai citas perspektīvas koku sugas pēcnācēji, kas spēj izveidot mežaudzi) koku skaits atbilst atjaunotas mežaudzes kritērijam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu un to vidējais augstums sasniedzis lapu kokiem vismaz vienu metru, bet skuju kokiem vismaz 0,5 metrus.

43. Ja ainavu aizsardzības zonā, plānojot cirsmu galvenajā cirtē, vienā meža nogabalā paliek nenocirsts 0,1 hektārs vai mazāka platība, pieļaujama šīs platības iekļaušana cirsmā, neievērojot šo noteikumu 41.punktā minētos ierobežojumus.

44. Ainavu aizsardzības zonā par kailcirtei piegulošajām platībām uzskatāmi tie izcirtumi un mežaudzes līdz triju gadu vecumam, kas robežojas ar mežaudzi, kurā plānota kailcirte.

45. Ja ainavu aizsardzības zonā meža nogabalā plānotas vairākas kailcirtes, minimālais attālums starp cirsmām ir 90 metru.

46. Ainavu aizsardzības zonā gar autoceļiem (ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā tiem piegulošā teritorija noteikta kā ainaviski vērtīga teritorija) kailcirtei piegulošo mežaudzi cērt ne agrāk kā 10 gadu pēc kailcirtes skuju koku audzēs un piecus gadus pēc kailcirtes lapu koku audzēs, ja kailcirtes platībā mežaudze atzīta par atjaunotu un atjaunotās mežaudzes koku vidējais augstums skuju kokiem ir viens metrs un vairāk, bet lapu kokiem – divi metri un vairāk.

47. Lai nodrošinātu ainavu aizsardzību, ainavu aizsardzības zonā esošās vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka ainaviski vērtīgās teritorijas un publiski pieejamus ainaviski nozīmīgus skatu punktus.

7. Neitrālā zona

48. Neitrālajā zonā kailcirtes maksimālā platība ir:

48.1. sila, mētrāja, lāna, damakšņa, vēra un gāršas meža tipos – divi hektāri;

48.2. grīņa, slapjā mētrāja, slapjā damakšņa, viršu āreņa, mētru āreņa, šaurlapju āreņa, platlapju āreņa, viršu kūdreņa, mētru kūdreņa, šaurlapju kūdreņa, platlapju kūdreņa, purvāja, slapjā vēra, slapjās gāršas un niedrāja meža tipos – viens hektārs.

49. Plānojot cirsmu šo noteikumu 48.2.apakšpunktā minētajiem meža tipiem, cirsmā var iekļaut šo noteikumu 48.1.apakšpunktā minēto meža tipu mežaudzes, ja cirsmas kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru.

50. Ja neitrālajā zonā galvenajā cirtē kokus cērt vairākos paņēmienos, tad pēdējo cirtes paņēmienu platībā, kas pārsniedz šo noteikumu 48.punktā minēto cirsmas platību, atļauts veikt, kad cirsmā paaugas koku skaits atbilst atjaunotas mežaudzes kritērijam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu un to vidējais augstums sasniedzis lapu kokiem vismaz vienu metru, bet skuju kokiem vismaz 0,5 metrus.

51. Ja neitrālajā zonā, plānojot cirsmu galvenajā cirtē, vienā meža nogabalā paliek nenocirsts 0,1 hektārs vai mazāka platība, pieļaujama šīs platības iekļaušana cirsmā, neievērojot šo noteikumu 48.punktā minētos ierobežojumus.

52. Neitrālajā zonā par kailcirtei piegulošajām platībām uzskatāmi tie izcirtumi un mežaudzes līdz triju gadu vecumam, kas robežojas ar mežaudzi, kurā plānota kailcirte.

53. Ja neitrālajā zonā meža nogabalā plānotas vairākas kailcirtes, minimālais attālums starp cirsmām ir 90 metru.

8. Dabas pieminekļi

54. Nacionālā parka teritorijā ir šādi dabas pieminekļi:

54.1. aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, tai skaitā:

54.1.1. dižakmeņi (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir seši kubikmetri un vairāk) un 10 metru plata josla ap tiem (mērot no dižakmens ārējās malas);

54.1.2. iežu atsegumi, kuru atseguma atklātā daļa ir pieci kvadrātmetri un vairāk, un 10 metru plata josla ap tiem (mērot no iežu atseguma malas);

54.2. aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajiem izmēriem) un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru plata josla no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas);

54.3. aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi;

54.4. aizsargājamās alejas.

55. Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts:

55.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība;

55.2. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;

55.3. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot darbības aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par parku ierīkošanu un apsaimniekošanu.

56. Aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa teritorijā aizliegts:

56.1. rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļa un to pārvietot;

56.2. cirst kokus galvenajā cirtē;

56.3. veikt pazemes būvju būvniecību.

57. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:

57.1. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Ja aizsargājamais koks atrodas pilsētā vai apdzīvotā vietā, ir pieļaujama infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve vai atjaunošana, kā arī ēku pārbūve (rekonstrukcija);

57.2. novietot lietas, kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

57.3. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koka barošanās režīmu;

57.4. iznīcināt dabisko zemsedzi.

58. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to nociršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un 10 metru platā joslā no tās.

59. Aizsargājamā koka nociršana un novākšana pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas.

60. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.

61. Aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma teritorijā bīstamos kokus atļauts nocirst un novākt, ja nav citu iespēju novērst bīstamu situāciju (piemēram, apzāģēt zarus), pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas.

62. Aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos koku ciršana un dendroloģisko stādījumu atjaunošana atļauta saskaņā ar aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma rekonstrukcijas projektu pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas.

63. Aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma teritorijā pieļaujama infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve vai atjaunošana, kā arī ēku pārbūve (rekonstrukcija) pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas.

64. Aizsargājamās alejas koku atļauts nocirst un novākt, ja koks kļuvis bīstams, apdraud cilvēku vai ceļu satiksmes drošību un nav citu iespēju novērst bīstamu situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izvietot norobežojošās barjeras un braukšanas ātrumu ierobežojošas zīmes), pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas.

9. Meža apsaimniekošanas plāna saturs, izstrādes un apstiprināšanas kārtība

9.1. Meža apsaimniekošanas plāna izstrādes vispārīgās prasības

65. Meža apsaimniekošanas plānu šajos noteikumos noteiktā kārtībā izstrādā, lai veiktu:

65.1. meža resursu saimniecisko izmantošanu dabas lieguma zonā;

65.2. galveno cirti ainavu aizsardzības zonā un kultūrvēsturiskajā zonā.

66. Meža apsaimniekošanas plānu izstrādā meža īpašumam vai zemes vienībai, pamatojoties uz aktuāliem meža inventarizācijas datiem, kā arī uz īpaši aizsargājamo sugu, īpaši aizsargājamo biotopu un dabas pieminekļu (turpmāk – dabas vērtības) inventarizācijas datiem.

67. Dabas vērtību inventarizāciju veic meža biotopu jomā sertificēts eksperts (turpmāk – eksperts), kas sagatavo atzinumu un kartoshēmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinuma saturu (turpmāk – atzinums). Atzinumā norāda dabas vērtību aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus.

68. Dabas vērtību inventarizāciju veic no 1.maija līdz 1.oktobrim.

69. Meža apsaimniekošanas pasākumus plāno pa nogabaliem, ievērojot eksperta atzinumā norādītos ieteikumus dabas vērtību aizsardzībai un apsaimniekošanai un normatīvajos aktos noteiktās prasības.

70. Meža apsaimniekošanas plānā iekļauj šādus meža apsaimniekošanas pasākumus:

70.1. galveno cirti dabas lieguma zonā, ainavu aizsardzības zonā un kultūrvēsturiskajā zonā;

70.2. kopšanas cirti un sanitāro cirti dabas lieguma zonā;

70.3. dabas vērtību aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus, kas norādīti eksperta atzinumā;

70.4. ainavu cirti (ieteicams);

70.5. citus meža apsaimniekošanas pasākumus pēc meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja ieskatiem.

71. Ja pēc dabas vērtību inventarizācijas nepieciešama nogabalu platības vai konfigurācijas maiņa meža inventarizācijas starpinventarizācijas periodā, atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju izdara grozījumus Meža valsts reģistrā vai veic atkārtotu meža inventarizāciju. Ja dabas vērtību teritorija ir mazāka par minimālo nogabala platību, kas izdalāma atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju, nogabalam pievieno attiecīgu atzīmi par dabas vērtību esību mežaudzē.

72. Dabas aizsardzības pārvalde pēc meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja, vai meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja norādītā eksperta rakstiska pieprasījuma bez maksas sniedz šādu informāciju par meža īpašumu vai zemes vienību, kurai izstrādājams meža apsaimniekošanas plāns (ja šī informācija nav pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē):

72.1. nacionālā parka funkcionālo zonu robežas;

72.2. mikroliegumu un to buferzonu robežas;

72.3. informācija par īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm, īpaši aizsargājamiem biotopiem un dabas pieminekļiem.

73. Meža apsaimniekošanas plāns ir derīgs līdz laikam, kad meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītajam atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju ir pienākums veikt atkārtotu meža inventarizāciju.

74. Atkārtoti izstrādājot meža apsaimniekošanas plānu, nogabalos, kuros plāno šo noteikumu 65.punktā minētās darbības, veic atkārtotu dabas vērtību inventarizāciju.

75. Meža apsaimniekošanas plāns ir ierobežotas pieejamības informācija.

9.2. Meža apsaimniekošanas plāna saturs

76. Meža apsaimniekošanas plāna titullapu noformē atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumam, titullapas augšējā labajā stūrī paredzot vietu Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājumam (spiedoga atzīmei).

77. Meža apsaimniekošanas plānā ietver šādu informāciju:

77.1. satura rādītājs (norāda nodaļas un pielikumus);

77.2. I nodaļa "Zemes vienības vispārējs raksturojums":

77.2.1. zemes vienības atrašanās vieta (adrese) un reljefa raksturojums;

77.2.2. nacionālā parka funkcionālā zona;

77.2.3. vispārīgs meža raksturojums;

77.2.4. vispārīgs dabas vērtību apraksts, to nozīmība atbilstoši eksperta atzinumā sniegtajam vērtējumam;

77.2.5. iepriekšējā plānošanas periodā veiktie meža apsaimniekošanas, kā arī sugu un biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi;

77.3. II nodaļa "Dabas vērtību inventarizācijas dati un plānotie meža apsaimniekošanas pasākumi";

77.4. dabas vērtību karte;

77.5. pielikumi.

78. Reljefa raksturojumā ietver arī informāciju par to, vai meža īpašumā vai zemes vienībā, kurai izgatavo meža apsaimniekošanas plānu, atrodas nogāzes upju un ezeru krastos, senkrastos un gravās, kuru slīpums pārsniedz 25 grādus, un vai šādas nogāzes platība ir lielāka par 0,1 hektāru.

79. Dabas vērtību karti sagatavo mērogā, ne mazākā kā 1 : 10 000, uz ortofotokartes pamatnes (no pēdējā vai iepriekšējā Latvijas aerofotografēšanas cikla meža apsaimniekošanas plāna izstrādāšanas brīdī) Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92 TM, novietotu atbilstoši zemes vienības robežu attēlojumam Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas kadastra kartē. Dabas vērtību kartē norāda nekustamā īpašuma nosaukumu, adresi un zemes vienības kadastra apzīmējumu, kartes nosaukumu, mērogu, ortofotoainas uzņemšanas gadu un ortofotokartes numuru, apzīmējumus.

80. Dabas vērtību kartē norāda šādus objektus:

80.1. nogabali upju un ezeru palienēs;

80.2. nogabali upju un ezeru krastos, senkrastos un gravās, kur nogāzes slīpums pārsniedz 25 grādus;

80.3. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamie biotopi;

80.4. dabas pieminekļi un citas eksperta atzinumā norādītās dabas vērtības;

80.5. mikroliegumu un to buferzonu robežas;

80.6. citas teritorijas, kurās ar normatīvajiem aktiem noteikti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, tai skaitā bioloģiski nozīmīgi meža struktūras elementi, vides un dabas resursu aizsargjoslas, pašvaldības teritorijas plānojumos noteiktās ainaviski vērtīgās teritorijas un mežaparki;

80.7. nacionālā parka funkcionālo zonu robežas.

81. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka un savā tīmekļa vietnē publisko dabas vērtību inventarizācijas datu un plānoto meža apsaimniekošanas pasākumu iesniedzamās datnes struktūru un formātu, kā arī dabas vērtību kartes datnes sagatavošanai izmantojamos klasifikatorus, apzīmējumus un datnes formātu.

82. Pielikumā pievieno eksperta atzinumu, meža inventarizācijas datus, kā arī citu informāciju, ko uzskata par nepieciešamu.

9.3. Meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšana

83. Meža apsaimniekošanas plānu meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē izdrukas veidā divos eksemplāros vai elektroniska dokumenta veidā (ievērojot normatīvajos aktos noteikto elektronisko dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību) un datnes veidā atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē publiskotajai datnes struktūrai, formātam, apzīmējumiem un klasifikatoriem.

84. Dabas aizsardzības pārvalde dabas vērtību inventarizācijas datus dabā pārbauda no 15.aprīļa līdz 15.oktobrim.

85. Dabas aizsardzības pārvalde pieņem lēmumu:

85.1. par meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanu;

85.2. par meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanas termiņa pagarināšanu, ņemot vērā šo noteikumu 84.punktā minēto termiņu dabas vērtību inventarizācijas datu pārbaudei dabā. Ja meža apsaimniekošanas plāns Dabas aizsardzības pārvaldē iesniegts laikposmā no 1.oktobra līdz 31.janvārim, meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanas termiņu var pagarināt uz laiku, ilgāku par četriem mēnešiem no meža apsaimniekošanas plāna saņemšanas dienas, bet ne ilgāk kā līdz 1.jūnijam;

85.3. par meža apsaimniekošanas plāna neapstiprināšanu.

86. Meža apsaimniekošanas plānu neapstiprina, ja:

86.1. meža apsaimniekošanas plāna izstrāde un saturs neatbilst normatīvajos aktos un šajos noteikumos noteiktajām prasībām, tai skaitā Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē publiskotajai datnes struktūrai, formātiem, apzīmējumiem un klasifikatoriem;

86.2. dabas vērtību inventarizācijas datos konstatēta neatbilstība situācijai dabā;

86.3. meža apsaimniekošanas plānā ietvertajā informācijā konstatēta cita veida informācijas (piemēram, zemes vienības kadastra apzīmējuma, nacionālā parka funkcionālās zonas) neatbilstība.

87. Ja meža apsaimniekošanas plāns tiek apstiprināts, to noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē dokumentu apstiprinājuma noformējumu. Elektroniski iesniegtu dokumentu apstiprina, ievērojot normatīvajos aktos noteikto elektronisko dokumentu apstiprināšanas kārtību.

88. Pēc meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanas Dabas aizsardzības pārvalde meža apsaimniekošanas plāna vienu eksemplāru nodod meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Elektroniski apstiprinātu meža apsaimniekošanas plānu Dabas aizsardzības pārvalde nosūta elektroniski, ievērojot normatīvajos aktos noteikto elektronisko dokumentu aprites kārtību. Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina Valsts meža dienestam elektronisku pieeju apstiprinātajiem meža apsaimniekošanas plāniem.

9.4. Meža apsaimniekošanas plāna grozīšana

89. Meža apsaimniekošanas plāna grozīšanu var ierosināt meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kā arī, pamatojoties uz jauniegūto informāciju, kas ierobežo vai aizliedz veikt plānā paredzēto meža apsaimniekošanas pasākumu, – Dabas aizsardzības pārvalde vai Valsts meža dienests.

90. Meža apsaimniekošanas plāna grozījumu ierosinātājs sagatavo un iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē informāciju atbilstoši šo noteikumu prasībām.

91. Ja meža apsaimniekošanas plāna grozījumu ierosinātājs nav meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, Dabas aizsardzības pārvalde 10 darbdienu laikā pēc meža apsaimniekošanas plāna grozījumu ierosinājuma saņemšanas nosūta meža apsaimniekošanas plāna grozījumu ierosinājumu meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs 10 darbdienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas sniedz Dabas aizsardzības pārvaldē viedokli par meža apsaimniekošanas plāna grozījumu ierosinājumu. Dabas aizsardzības pārvalde, apstiprinot meža apsaimniekošanas plāna grozījumus, izvērtē meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja viedokli.

92. Dabas aizsardzības pārvalde ierosinātos meža apsaimniekošanas plāna grozījumus izvērtē un apstiprina šajos noteikumos noteiktajā meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanas kārtībā.

93. Pēc meža apsaimniekošanas plāna grozījumu apstiprināšanas Dabas aizsardzības pārvalde meža apsaimniekošanas plāna grozījumu vienu eksemplāru nodod meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Elektroniski apstiprinātus meža apsaimniekošanas plāna grozījumus Dabas aizsardzības pārvalde nosūta elektroniski, ievērojot normatīvajos aktos noteikto elektronisko dokumentu aprites kārtību.

94. Apstiprinātos meža apsaimniekošanas plāna grozījumus pievieno meža apsaimniekošanas plānam, un tie kļūst par meža apsaimniekošanas plāna neatņemamu sastāvdaļu.

95. Meža apsaimniekošanas plānā ietvertos meža apsaimniekošanas pasākumus meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs veic pēc saviem ieskatiem, ievērojot Gaujas nacionālā parka likumā, šajos noteikumos un meža apsaimniekošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

10. Noslēguma jautājumi

96. Meža apsaimniekošanas plānus, kas Dabas aizsardzības pārvaldē iesniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, apstiprina atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumu Nr.352 "Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" prasībām.

97. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai apstiprinātie meža apsaimniekošanas plāni ir spēkā līdz to darbības termiņa beigām.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs