Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 193

Rīgā 1999.gada 25.maijā (prot. Nr. 27, 18.§)

Nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību aktualizācijas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 4.panta vienpadsmito daļu

 

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību aktualizācija (esošo nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību pārskatīšana un pārrēķins, kā arī papildus apzināto, ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana).

2. Nekustamo īpašumu masveidīgas pārvērtēšanas starplaikā kadastrālās vērtības aktualizē:

2.1. attiecinot aktualizētās kadastrālās vērtības uz nākamā taksācijas gada 1.janvāri, ja līdz kārtējā taksācijas gada 15.oktobrim:

2.1.1. attiecīgajā pilsētas vai lauku apvidus teritorijā ir stājies spēkā jauns vai aktualizēts esošais zemes vērtību zonējums;

2.1.2. stājušās spēkā nekustamā īpašuma sastāva un tā pārējo rādītāju izmaiņas, kas iespaido nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību;

2.1.3. mainīts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis (mērķi);

2.1.4. noteikti vai mainīti nekustamā īpašuma lietošanas aprobežojumi vai apgrūtinājumi;

2.1.5. izgatavots vai precizēts zemesgabala robežu plāns, tāpēc mainījusies zemesgabala platība;

2.1.6. pēc zemes transformācijas mainījies lietošanas veids;

2.2. attiecinot aktualizētās kadastrālās vērtības uz kārtējo taksācijas gadu:

2.2.1. ja izveidots jauns nekustamais īpašums, sadalīts vai apvienots esošais nekustamais īpašums, kadastrālo vērtību nosaka pēc nekustamā īpašuma stāvokļa uz datumu, kad notikušas minētās izmaiņas;

2.2.2. ja valsts vai pašvaldību institūciju izsniegtajos dokumentos par nekustamo īpašumu ir konstatēta neatbilstība faktiskajam stāvoklim, kadastrālo vērtību nosaka pēc nekustamā īpašuma stāvokļa uz kārtējā taksācijas gada 1.janvāri;

2.2.3. ja nekustamie īpašumi cietuši dabas stihijā vai ugunsgrēkā, kadastrālo vērtību nosaka uz datumu, kad notikuši minētie negadījumi (pēc postījumu seku precizēšanas);

2.2.4. ja nekustamā īpašuma īpašnieks ir rakstiski pieprasījis pārvērtēt nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, to nosaka pēc nekustamā īpašuma stāvokļa uz kārtējā taksācijas gada 1.janvāri.

3. Ja pašvaldību institūcijas kārtējā taksācijas gada laikā uzrāda papildus apzinātus nekustamos īpašumus, kas apliekami ar nekustamā īpašuma nodokli, to kadastrālo vērtību nosaka pēc nekustamā īpašuma stāvokļa uz kārtējā taksācijas gada 1.janvāri.

4. Valsts zemes dienesta teritoriālās nodaļas šo noteikumu 2.2.apakšpunktā un 3.punktā minētajos gadījumos informāciju (sarakstu) par kārtējā taksācijas gadā aktualizētajām un papildus aprēķinātajām nekustamā īpašuma kadastrālajām vērtībām (turpmāk - informācija (saraksts)) iesniedz saskaņošanai attiecīgajās pašvaldībās kārtējā taksācijas gada 15.aprīlī, 15.jūlijā un 15.oktobrī, ņemot vērā šādus nosacījumus:

4.1. informācija (saraksts) iesniedzama kopā ar attiecīgu pavadvēstuli un nodošanas un pieņemšanas aktu;

4.2. ja pašvaldība divu nedēļu laikā nav rakstiski iesniegusi priekšlikumus par izmaiņām informācijā (sarakstā), tā uzskatāma par saskaņotu;

4.3. ja pašvaldībai ir priekšlikumi par izmaiņām informācijā (sarakstā) un tie noteiktā termiņā ir rakstiski iesniegti attiecīgajā Valsts zemes dienesta teritoriālajā nodaļā, Valsts zemes dienesta teritoriālā nodaļa trīs darbdienu laikā tos izskata, ja nepieciešams, koriģē informāciju (sarakstu) un atkārtoti nosūta to pašvaldībai;

4.4. ja Valsts zemes dienesta teritoriālajai nodaļai ir pamats nepiekrist pašvaldības iesniegtajiem priekšlikumiem par izmaiņām informācijā (sarakstā) vai tā ir saņēmusi saskaņojuma noraidījumu, Valsts zemes dienesta teritoriālā nodaļa piecu darbdienu laikā nosūta argumentētu vēstuli attiecīgajai pašvaldībai un Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas komisijai. Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas komisija desmit darbdienu laikā sniedz atzinumu par izmaiņu pamatotību un norāda nosacījumus, kas jāievēro, iesniedzot informāciju (sarakstu) saskaņošanai.

5. Masveidā noteiktās un aktualizētās nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības ir spēkā līdz to atkārtotai aktualizācijai vai nekustamo īpašumu masveida pārvērtēšanai.

6. Individuāli noteiktās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības ir spēkā kārtējā taksācijas gadā un tiek izmantotas masveidā noteikto kadastrālo vērtību precizēšanai nākamajam taksācijas gadam.

7. Šo noteikumu 2.punktā (izņemot 2.1.1.apakšpunktu) minētajos gadījumos nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības aktualizē, tos kadastrāli novērtējot atbilstoši norādītajām izmaiņām, precizētajiem datiem un spēkā esošajām nekustamo īpašumu kadastrālās vērtēšanas metodikām.

8. Šo noteikumu 2.1.1.apakšpunktā minētajā gadījumā zemes kadastrālās vērtības aktualizē atbilstoši pirmstaksācijas gada cenu līmenim (turpmāk - cenu līmenis), ņemot vērā:

8.1. aktualizēto zemes paraugvērtību pilsētās;

8.2. viena kvadrātmetra zemes vērtību pilsētu un lauku apbūves zemēm;

8.3. viena hektāra zemes vērtību lauku apvidu zemēm (izņemot apbūves zemes).

9. Cenu līmenis ir nekustamo īpašumu tirgus cenu izmaiņu tendences ietvaros noteiktais vidējais, nemainīgais tirgus vērtības lielums atsevišķā teritorijā vai zemes vērtību zonā esošajiem salīdzināmiem nekustamajiem īpašumiem par iepriekšējo laikposmu, ieskaitot tajā arī pirmstaksācijas gadu. Cenu līmeni nosaka Valsts zemes dienests.

10. Šo noteikumu 9.punktā minētais iepriekšējais laikposms ir:

10.1. ne mazāks par diviem gadiem zemes paraugvērtību un zemes vērtību zonējumu aktualizācijai;

10.2. ne mazāks par četriem gadiem zemes vērtību zonu, būvju bāzes modeļu izstrādei un aktualizācijai uz noteikto nekustamā īpašuma masveida pārvērtēšanas termiņu.

11. Salīdzināmie nekustamie īpašumi ir īpašumi, kam lietošanas mērķis (mērķi) ir vienāds un to raksturojošie dati par īpašuma sastāvu un apjomu, kā arī citi vērtību rādītāji ir savstarpēji salīdzināmi.

12. Teritorijām, kam nav iespējams noteikt cenu līmeni, var piemērot citas atsevišķas teritorijas cenu līmeni, ja to nekustamā īpašuma tirgus vērtību noteicošie galvenie faktori ir savstarpēji salīdzināmi.

13. Lauku apvidu teritorijām, kam nav zemes vērtību zonējumu, pēc cenu līmeņu noteikšanas atsevišķām teritorijām izstrādājami un apstiprināmi zemes vērtību zonējumi.

14. Cenu līmeni norāda latos:

14.1. pilsētu un lauku apvidu apbūves zemēm - 1 m² zemes;

14.2. lauku apvidu zemēm (izņemot apbūves zemes) - 1 ha zemes;

14.3. būvēm - 1 m² kopējās platības vai citai mērvienībai.

15. Atsevišķā teritorijā vai zemes vērtību zonā cenu līmeni nosaka:

15.1. veicot salīdzināmo nekustamo īpašumu atlasi un analizējot to tirgus cenas pirmstaksācijas laikposmā;

15.2. izstrādājot nekustamo īpašumu tirgus cenu kartes;

15.3. veicot norādīto tirgus cenu rādītāju grafisko analīzi un nosakot cenu izmaiņu tendences ietvarus taksācijas periodam.

16. Ar 2000.gada 1.janvāri zemes paraugvērtību pilsētās, zemes vērtību zonu 1 m² zemes vērtību, lauku apvidu zemes (izņemot apbūves zemes) 1 ha zemes vērtību, būvju 1 m² kopējās platības vai citas mērvienības vērtību nosaka 80-115 % apmērā no nekustamā īpašuma cenu līmeņa.

17. Nekustamajiem īpašumiem, kuru cenu līmeņa rādītāji ir 80-115 % apmērā, kadastrālo vērtību aktualizāciju atbilstoši cenu līmeņa izmaiņām neveic.  

Ministru prezidents V.Krištopans

Tieslietu ministre I.Labucka