Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka fitosanitāros pasākumus un to piemērošanas kārtību koksnes iepakojamā materiāla aizsardzībai:

1.1. fitosanitāro pasākumu veikšanas un koksnes iepakojamā materiāla marķēšanas kārtību, kā arī piemērojamos izņēmumus;

1.2. kārtību, kādā veicama un anulējama koksnes iepakojamā materiāla marķētāja reģistrācija Profesionālo operatoru oficiālajā reģistrā (turpmāk – reģistrs);

1.3. koksnes iepakojamā materiāla termiskās apstrādes procesa sertifikācijas nosacījumus;

1.4. kārtību, kādā sertifikācijas institūcijai izsniedz un anulē atļauju veikt koksnes iepakojamā materiāla termiskās apstrādes procesa sertifikāciju;

1.5. fitosanitāro pasākumu veikšanas, koksnes iepakojamā materiāla marķēšanas un sertificēšanas uzraudzības kārtību.

(Grozīts ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 773)

1.¹ Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) organizē un īsteno koksnes iepakojamā materiāla kontroli un uzraudzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Regulu (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (turpmāk – Augu veselības regula).

(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

2. Noteikumi attiecas uz koksnes iepakojamo materiālu, kas paredzēts kravu transportēšanai (paletēm, kastēm, redeļkastēm, iepakojuma kastēm, kabeļspolēm, spolēm, kravu stiprinājumiem) starptautiskajā tirdzniecībā, lai ierobežotu augu karantīnas organismu izplatīšanās risku, ja to pieprasa ievedējvalsts.

3. Noteikumi neattiecas uz:

3.1. koksnes iepakojamo materiālu, kura ražošanā izmantota līme, termiskā apstrāde vai spiediens, – saplākšņiem, kokskaidu un kokšķiedru plātnēm, orientēto kokskaidu plātnēm un finieriem;

3.2. zāģskaidām, koka vilnu, skaidām;

3.3. koksnes iepakojamo materiālu, kas pilnībā izgatavots no plāna koka, kurš nav biezāks par sešiem milimetriem;

3.4. vīna un spirta mucām, ja tās ražošanas laikā ir karsētas;

3.5. dāvanu kastēm vīnam, cigaretēm un citām precēm, ja tās izgatavošanas laikā ir apstrādātas ar kādu citu metodi, kas nodrošina aizsardzību pret augu karantīnas organismiem;

3.6. koka komponentiem, kas piestiprināti pie kravu transportlīdzekļiem un konteineriem.

4. Šo noteikumu piemērošanas valsts uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests.

(Grozīts ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 773)

5. Eksportējot koksnes iepakojamo materiālu uz trešajām valstīm, ja to pieprasa importētājvalsts, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu fitosanitārā sertifikāta ailē "Papildu deklarācija" norāda informāciju par veikto termisko apstrādi.

6. Koksnes iepakojamo materiālu izgatavo no nomizotas koksnes. Par nomizotu uzskata koksni, kurai maksimāli noņemta miza, ievērojot vienu no šādām prasībām:

6.1. vienlaidus mizas virsmas laukums uz koksnes iepakojamā materiāla nav lielāks par trim centimetriem platumā, neņemot vērā mizas virsmas laukuma garumu;

6.2. mizas virsmas laukums ir lielāks par trim centimetriem platumā, bet mizas kopējais laukums ir mazāks par 50 kvadrātcentimetriem.

7. Koksnei, kas paredzēta koksnes iepakojamā materiāla izgatavošanai (turpmāk – koksne), un koksnes iepakojamam materiālam piemēro fitosanitāro pasākumu – termisko apstrādi, kuras laikā koksnes iekšienē nodrošina vismaz 56 °C temperatūru ne mazāk kā 30 minūtes (turpmāk – termiskā apstrāde).

8. Termisko apstrādi drīkst veikt juridiska persona – iepakojamā materiāla marķētājs –, kas ir iekļauts reģistrā, izpilda šo noteikumu V nodaļā noteiktās prasības un ir sertificējis termiskās apstrādes procesu (turpmāk – persona).

(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

9. Veiktos fitosanitāros pasākumus apliecina atbilstošs marķējums uz koksnes vai koksnes iepakojamā materiāla.

10. Koksni un koksnes iepakojamo materiālu drīkst marķēt koksnes iepakojamā materiāla marķētājs, kas ir iekļauts reģistrā

(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

11. Termiski apstrādātu koksni un koksnes iepakojamo materiālu glabā atsevišķi no termiski neapstrādātas koksnes un iepakojamā materiāla, lai nebūtu iespējas tos sajaukt. Pie termiski apstrādātās koksnes vai iepakojamā materiāla glabāšanas vietas ir piestiprināta norāde "HT materiāls". Minimālais attālums starp termiski apstrādātu un neapstrādātu koksni vai koksnes iepakojamo materiālu ir trīs metri.

(Grozīts ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 773)

12. Persona nodrošina termiskās apstrādes procesa izsekojamību.

13. Ražotājs, kas izgatavo koksnes iepakojamo materiālu no termiski apstrādātas koksnes un iepakojamo materiālu marķē, bet pats neveic koksnes termisko apstrādi, ražošanai izmanto marķētu koksni.

13.¹ Personu reģistrā iekļauj normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktajā kārtībā.

(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

14. Koksnes iepakojamā materiāla marķētāju iekļauj reģistrā, ja tas atbilst Augu veselības regulas 98. pantā noteiktajām prasībām un veic kādu no šādām darbībām:

14.1. koksnes un koksnes iepakojamā materiāla termisko apstrādi un marķēšanu;

14.2. koksnes iepakojamā materiāla ražošanu, tā termisko apstrādi un marķēšanu;

14.3. koksnes iepakojamā materiāla izgatavošanu no termiski apstrādātas koksnes un tā marķēšanu;

14.4. termiski apstrādāta (marķēta) koksnes iepakojamā materiāla labošanu vai pārstrādi.

(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

15. (Svītrots ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 773)

16. Lai reģistrā iekļautā persona saņemtu atļauju marķēt koksni un koksnes iepakojamo materiālu, tā dienestā iesniedz:

16.1. deklarāciju par fitosanitāro kontroli saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu un iesniegumu piešķirt atļauju koksnes iepakojamā materiāla marķēšanai. Iesniegumā norāda:

16.1.1. faktiskās darbības vietas adresi (adreses);

16.1.2. darbības veidu (koksnes termiskā apstrāde vai iepakojamā materiāla izgatavošana no termiski apstrādātas koksnes);

16.2. uzglabāšanas laukumu un noliktavu plānus, kuros norādītas termiski neapstrādātai un apstrādātai koksnei un gatavam koksnes iepakojamam materiālam paredzētās uzglabāšanas vietas;

16.3. ja persona veic termisko apstrādi, – sertifikācijas institūcijas izsniegtu atbilstības dokumenta kopiju;

16.4. koksnes un koksnes iepakojamā materiāla termiskās apstrādes procesa un koksnes iepakojamā materiāla izgatavošanas un marķēšanas procesa aprakstu (instrukciju).

(Grozīts ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 773)

17. Dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 16.punktā minēto dokumentu saņemšanas:

17.1. pārbauda iesniegto informāciju, izvērtē personas iespējas veikt koksnes termisko apstrādi un marķēšanu un pieņem lēmumu par personas iekļaušanu reģistrā;

17.2. ja konstatētas neatbilstības, dienests par to paziņo personai un nosaka termiņu neatbilstību novēršanai. Ja dienesta lēmumā norādītajā termiņā neatbilstības netiek novērstas, dienests pieņem lēmumu par atteikumu iekļaut attiecīgo personu reģistrā.

(Grozīts ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 773)

18. Iekļaujot personu reģistrā, dienests piešķir tai individuālu reģistrācijas numuru un oficiālo marķēšanas numuru.

(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

19. Ja mainījusies šo noteikumu 16.1.1. un 16.1.2. apakšpunktā minētā informācija, persona mēneša laikā pēc izmaiņu rašanās iesniedz dienestā iesniegumu par nepieciešamību izdarīt grozījumus, norādot datumu, kad samaksāta valsts nodeva par iesnieguma izvērtēšanu saistībā ar nepieciešamo grozījumu izdarīšanu.

(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

20. Dienests nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 19. punktā minētā iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par grozījumu izdarīšanu reģistrā.

(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

21. Ja dienests 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 17. un 20. punktā minētā termiņa beigām nav paziņojis savu lēmumu, uzskatāms, ka dienests ir apstiprinājis personas iesniegumā izteikto lūgumu.

(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

22. Dienests pieņem lēmumu par personas svītrošanu no reģistra:

22.1. pēc personas rakstiska iesnieguma saņemšanas;

22.2. ja konstatē, ka persona ir svītrota no komercreģistra vai pārtraukusi darbību;

22.3. ja konstatē, ka persona neievēro Augu veselības regulā un šajos noteikumos noteiktās prasības.

(Grozīts ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 773)

23. Termiskās apstrādes procesa sertifikāciju (turpmāk – sertifikācija) veic juridiska persona, kurai dienests ir izsniedzis sertifikācijas atļauju (turpmāk – sertifikācijas institūcija).

24. Dienests pieņem lēmumu atļaut juridiskajai personai veikt sertifikāciju, ja tā atbilst šādām prasībām:

24.1. tā ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību;

24.2. tai ir izstrādātas pārbaužu un uzraudzības procedūru vadlīnijas;

24.3. tai ir izstrādātas koksnes un koksnes iepakojamā materiāla termiskās apstrādes instrukcijas vadlīnijas;

24.4. tās rīcībā ir atbilstošs personāls un tehniskais aprīkojums, lai veiktu šādas pārbaudes un uzraudzības procedūras:

24.4.1. tehnoloģisko iekārtu un ierīču pārbaudi;

24.4.2. mērīšanas līdzekļu pārbaudi;

24.4.3. termiskās apstrādes tehnoloģijas procesa pārbaudi;

24.4.4. telpu pārbaudi;

24.4.5. dokumentāciju pārbaudi;

24.4.6. darbinieku kvalifikācijas pārbaudi.

(Grozīts ar MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 458)

25. Lai saņemtu sertifikācijas atļauju, juridiskā persona iesniedz dienestā rakstisku iesniegumu, kurā norāda nosaukumu un reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā. Iesniegumam pievieno pārbaužu un uzraudzības procedūru vadlīnijas un koksnes un koksnes iepakojamā materiāla termiskās apstrādes procesa instrukcijas vadlīnijas, kā arī termiskās apstrādes iekārtu tehnisko pasi.

26. Dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 25.punktā minētā iesnieguma saņemšanas:

26.1. pārbauda juridiskās personas atbilstību šo noteikumu 24.punktā minētajām prasībām;

26.2. ja sertifikācijas institūcija atbilst šo noteikumu 24.punktā minētajām prasībām, pieņem lēmumu izsniegt sertifikācijas atļauju.

27. Dienests vismaz reizi gadā pārbauda sertifikācijas institūciju, kurai ir izsniegta šo noteikumu 26.2.apakšpunktā minētā atļauja, pārbaudes laiku iepriekš saskaņojot.

28. Ja dienests šo noteikumu 27.punktā minētajā pārbaudē konstatē, ka sertifikācijas institūcija neatbilst šo noteikumu 24.punktā minētajām prasībām vai nenodrošina, lai persona, kuru tā ir sertificējusi, ievērotu termiskās apstrādes procesam noteiktās prasības, dienests nosaka termiņu trūkumu novēršanai un aptur šo noteikumu 26.2.apakšpunktā minētās atļaujas darbību. Ja atkārtotā pārbaudē dienests konstatē, ka noteiktajā termiņā trūkumi nav novērsti, tas anulē šo noteikumu 26.2.apakšpunktā minēto atļauju.

29. Sertifikācijas institūcija sedz visus izdevumus, kas saistīti ar dienesta veiktajām pārbaudēm sertifikācijas institūcijas atzīšanai un uzraudzībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

30. Lai sertificētu termiskās apstrādes procesu, persona izstrādā koksnes un koksnes iepakojamā materiāla termiskās apstrādes instrukciju saskaņā ar sertifikācijas institūcijas izstrādātajām vadlīnijām. Instrukcija ietver šādu informāciju:

30.1. tehnoloģisko iekārtu, ierīču un to vadības sistēmu lietošana;

30.2. koksnes un koksnes iepakojamā materiāla uzglabāšana un pakošana;

30.3. telpu un uzglabāšanas laukumu plāni;

30.4. mērīšanas līdzekļi un mērīšanas precizitātes pārbaude;

30.5. termiskās apstrādes procesā iesaistītie darbinieki, viņu kvalifikācija un atbildība;

30.6. termiskās apstrādes tehnoloģiskā procesa kontrole un vadība;

30.7. termiskās apstrādes procesa kvalitātes kontrole;

30.8. termiskās apstrādes procesa dokumentācija.

31. Par termisko apstrādi atbildīgais personāls ir iepazinies ar šo noteikumu 30.punktā minēto instrukciju, tostarp ar koksnes hidrotermiskās apstrādes, koksnes žāvēšanas un koksnes mitruma noteikšanas prasībām, kā arī ar Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas fitosanitāro pasākumu starptautisko standartu Nr.15 "Vadlīnijas koksnes iepakojamā materiāla reglamentācijai starptautiskajā tirdzniecībā" (turpmāk – standarts Nr.15) un tā izpildes tehniskajiem noteikumiem, termiskās apstrādes režīmiem un citiem ar termisko apstrādi saistītiem jautājumiem.

32. Termiskās apstrādes iekārtai ir automātiska vadības sistēma, un tā ir:

32.1. aprīkota ar drukas iekārtu, lai varētu izdrukāt termiskās apstrādes cikla pārskatus;

32.2. novietota atsevišķā slēgtā telpā, kurā nevar iekļūt putekļi, kas rodas zāģmateriālu ražošanā, un kurā nav mitruma, kas varētu izraisīt iekārtu vadības sistēmas darbības traucējumus vai bojājumus. Ieteicamais relatīvais gaisa mitrums telpā ir 40–60 procentu.

33. Termiskās apstrādes iekārta ir nodrošināta ar:

33.1. pietiekamu siltuma jaudu un gaisa plūsmu zāģmateriālu krautnē, lai uzturētu vismaz 60 ºC temperatūru visā zāģmateriāla šķērsgriezumā visos zāģmateriālos termiskās apstrādes kamerā;

33.2. termiskās apstrādes vides (gaisa, pārkarsēta tvaika vai citas) temperatūras un mitruma sensoriem, no kuriem vismaz viens temperatūras un viens mitruma sensors izvietots zonā pie izplūdes no krautnes;

33.3. vismaz četriem koksnes temperatūras devējiem un vienu termiskās apstrādes vides temperatūras devēju, ja termisko apstrādi veic, nosakot koksnes temperatūru;

33.4. vismaz četriem koksnes mitruma satura devējiem un diviem termiskās apstrādes vides temperatūras devējiem, ja termiskās apstrādes ilgumu nosaka atkarībā no koksnes mitruma satura un termiskās apstrādes vides temperatūras.

34. Termiskās apstrādes procesā lietotajiem mērinstrumentiem un devējiem piemēro šādas prasības:

34.1. temperatūras mērītāju nolasījuma precizitāte nedrīkst būt mazāka par 0,5 ºC;

34.2. mērinstrumentus un devējus pārbauda ne retāk kā divas reizes gadā un pārliecinās par to rādījumu precizitāti. Precizitātes pārbaudes veic, salīdzinot ar citu, precīzāku, references materiālu vai etalonmērinstrumentu;

34.3. pārbaudot mērinstrumentu mērījumu precizitāti, persona aizpilda termiskās apstrādes procesā izmantojamo mērinstrumentu un sensoru precizitātes pārbaudes protokolu, iekļaujot šādu informāciju:

34.3.1. personas nosaukums;

34.3.2. etalonmērinstrumenta identifikācijas numurs, pārbaudes periodiskums un pārbaudes institūcija;

34.3.3. pārbaudāmā mērinstrumenta nosaukums un identifikācijas numurs;

34.3.4. pārbaudes metode;

34.3.5. atbildīgais par pārbaudi;

34.3.6. pārbaudes veikšanas datums;

34.3.7. pārbaudāmā mērinstrumenta rādījums;

34.3.8. etalonmērinstrumenta rādījums;

34.3.9. faktiskā novirze;

34.3.10. pieļaujamā novirze;

34.3.11. korekcija;

34.4. koksnes mitrumu kontrolē ar elektriskās pretestības koksnes mitruma mērītājiem. Mitruma mērītāju nolasījuma precizitāte nedrīkst būt mazāka par 0,5 procentiem;

34.5. ja kāds no devējiem ir bojāts, to darbībā novērota kļūda vai radušās šaubas par to darbības precizitāti, termiskās apstrādes veikšana nav pieļaujama.

35. Uzkraujot zāģmateriālus termiskai apstrādei:

35.1. nodrošina, lai starp starpliku rindām ir ne vairāk kā divas zāģmateriālu rindas;

35.2. temperatūras devējus izvieto krautnē vienmērīgi, ievietojot tos biezākajos materiālos ar lielāko blīvumu (ja vienlaikus apstrādā dažādas koku sugas). Personai ir informācija par koku sugu blīvumu;

35.3. temperatūras devējus ievieto zāģmateriālu šķērsgriezuma centrā, iepriekš izdarot urbumu, kura diametrs ir vienāds ar temperatūras devēja diametru. Temperatūras devējus koksnē ievieto pilnā dziļumā, lai devēja ārējā metāla daļa nesaskartos ar žāvēšanas aģentu. Nav pieļaujams lietot devējus, kuru garums ir mazāks par pusi no zāģmateriālu biezuma.

(Grozīts ar MK 08.08.2023. noteikumiem Nr. 441)

36. Termiskās apstrādes laikā:

36.1. temperatūru mēra vismaz četros punktos;

36.2. nodrošina, lai zāģmateriālu iekšējā temperatūra katrā mērījumu punktā sasniegtu vismaz 60 ºC.

37. Termiskā apstrāde var būt žāvēšanas cikla sastāvdaļa. Ja termisko apstrādi veic žāvēšanas cikla laikā, nenosakot koksnes temperatūru, ievēro šādas prasības:

37.1. no zāģmateriālu krautnes izplūstošā žāvēšanas aģenta temperatūra termiskās apstrādes cikla laikā ir vismaz 62 ºC;

37.2. zāģmateriālu mitrums termiskās apstrādes cikla laikā nav lielāks par 18 procentiem;

37.3. minimālo termiskās apstrādes cikla ilgumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

τ_HT – termiskās apstrādes minimālais ilgums (min);

B – to materiālu biezums, kuriem nepieciešams ilgākais termiskās apstrādes laiks (mm);

K_s – koku sugas koeficients. Skuju kokiem K_s = 1, lapu kokiem  K_s = 1,5;

37.4. uzkraujot divas zāģmateriālu rindas starp starplikām, termiskās apstrādes ilgumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

τ_HT – termiskās apstrādes minimālais ilgums (min);

B – to materiālu biezums, kuriem nepieciešams ilgāks termiskās apstrādes laiks (mm);

K_s – koku sugas koeficients. Skuju kokiem K_s = 1, lapu kokiem K_s = 1,5.

(Grozīts ar MK 08.08.2023. noteikumiem Nr. 441)

38. Termiskās apstrādes procesu dokumentē šādi:

38.1. pēc katra termiskās apstrādes cikla sagatavo termiskās apstrādes cikla protokolu (1.pielikums) un pievieno termiskās apstrādes cikla izdruku, kurā norādīta šāda informācija:

38.1.1. personas nosaukums;

38.1.2. termiskās apstrādes cikla norises datums un laiks;

38.1.3. termiskās apstrādes kameras identifikācijas numurs;

38.1.4. dati par termiskās apstrādes vides temperatūru un mitrumu, koksnes mitrumu un koksnes temperatūru (ja termisko apstrādi veic, nosakot koksnes temperatūru);

38.2. visus termiskās apstrādes ciklu protokolus kopā ar termiskās apstrādes ciklu izdrukām uzglabā divus gadus. Termiskās apstrādes ciklu dati ir atspoguļoti termiskās apstrādes kopsavilkuma tabulā, kurā norādīta šāda informācija:

38.2.1. personas nosaukums;

38.2.2. atbildīgās personas vārds, uzvārds un paraksts;

38.2.3. kopsavilkuma tabulas aizpildīšanas datums;

38.2.4. termiskās apstrādes partijas numurs;

38.2.5. termiskās apstrādes identifikācijas numurs;

38.2.6. termiskās apstrādes protokola numurs;

38.2.7. koku sugas;

38.2.8. zāģmateriālu biezums (mm);

38.2.9. apjoms (m³);

38.2.10. koksnes mitrums (%);

38.2.11. termiskās apstrādes ilgums (min);

38.2.12. termiskās apstrādes temperatūra (^oC);

38.2.13. termiskās apstrādes veikšanas datums.

39. Ja persona termisko apstrādi veic visiem sagatavotajiem zāģmateriāliem, termiskās apstrādes dokumentāciju aizpilda vismaz reizi mēnesī par visu saražoto zāģmateriālu apjomu iepriekšējā mēnesī, pievienojot:

39.1. visu termiski apstrādāto zāģmateriālu uzskaites reģistru, kurā norādīts zāģmateriālu apjoms, suga, biezums un apstrādes laiks, kā arī žāvēšanas iekārtu identifikācijas numuri;

39.2. žāvēšanas ciklu izdrukas;

39.3. koksnes mitruma mērīšanas protokolus, ja koksnes mitrumu nemēra žāvēšanas cikla laikā.

40. Persona, kas vēlas veikt termisko apstrādi, iesniedz sertifikācijas institūcijā šādus dokumentus:

40.1. iesniegumu, kurā norādīta šāda informācija:

40.1.1. personas nosaukums un vienotais reģistrācijas numurs komercreģistrā;

40.1.2. faktiskās darbības vietas adrese (adreses) un – ja tiek izmantota pārvietojamā (mobilā) termiskās apstrādes kamera – norāde par tās identifikāciju, kas ir unikāla;

40.1.3. par sadarbību ar sertifikācijas institūciju atbildīgās personas vārds, uzvārds un kontaktinformācija (adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese);

40.1.4. apliecinājums par atbildīgā personāla iepazīšanos ar šo noteikumu 31.punktā minētajām prasībām;

40.2. koksnes un koksnes iepakojamā materiāla termiskās apstrādes instrukciju.

(Grozīts ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 773)

41. Ja persona vēlas sertificēt termiskās apstrādes procesu vairākās ražotnēs, tad šo noteikumu 40.2.apakšpunktā minēto dokumentu iesniedz par katru ražotni.

42. Sertifikācijas institūcija, saņemot šo noteikumu 40.punktā minētos dokumentus, mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārbauda termiskās apstrādes procesu atbilstoši šo noteikumu V nodaļā minētajām prasībām. Pārbaude ietver:

42.1. tehnoloģisko iekārtu un ierīču pārbaudi;

42.2. mērīšanas līdzekļu pārbaudi;

42.3. termiskās apstrādes tehnoloģijas procesa pārbaudi;

42.4. telpu pārbaudi;

42.5. dokumentācijas pārbaudi;

42.6. darbinieku kvalifikācijas pārbaudi;

42.7. iesniegtās koksnes un koksnes iepakojamā materiāla termiskās apstrādes instrukcijas pārbaudi.

43. Sertifikācijas institūcija 10 darbdienu laikā pēc termiskās apstrādes procesa pārbaudes pieņem lēmumu par atbilstības dokumenta izsniegšanu.

44. Ja persona nodrošina termisko apstrādi saskaņā ar šo noteikumu V nodaļā minētajām prasībām, sertifikācijas institūcija izsniedz atbilstības dokumentu. Atbilstības dokuments ir derīgs trīs gadus.

45. Ja persona nenodrošina termisko apstrādi saskaņā ar šo noteikumu V nodaļā minētajām prasībām, sertifikācijas institūcija nosaka termiņu neatbilstību novēršanai.

46. Ja persona sertifikācijas institūcijas noteiktajā termiņā ir novērsusi šo noteikumu 42.punktā minētajā pārbaudē konstatētās nepilnības, sertifikācijas institūcija izsniedz atbilstības dokumentu.

47. Sertifikācijas institūcija atbilstības dokumentā norāda šādu informāciju:

47.1. personas nosaukums un vienotais reģistrācijas numurs komercreģistrā;

47.2. termiskās apstrādes vietas faktiskā adrese;

47.3. atbilstības dokumenta reģistrācijas numurs;

47.4. atbilstības dokumenta izdošanas datums;

47.5. atbilstības dokumenta derīguma termiņš;

47.6. akreditācijas zīme;

47.7. apliecinājums, ka persona nodrošina termisko apstrādi atbilstoši standartam Nr.15.

48. Lai atkārtoti saņemtu atbilstības dokumentu:

48.1. persona divus mēnešus pirms atbilstības dokumenta derīguma termiņa beigām sertifikācijas institūcijā iesniedz iesniegumu par atkārtotu atbilstības dokumenta saņemšanu;

48.2. sertifikācijas institūcija mēneša laikā pārbauda termiskās apstrādes procesu atbilstoši šo noteikumu V nodaļā minētajām prasībām;

48.3. ja sertifikācijas institūcija konstatē, ka persona nodrošina termisko apstrādi atbilstoši šo noteikumu V nodaļā minētajām prasībām, tā 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu par atkārtotu atbilstības dokumenta izsniegšanu.

49. Ja termiskās apstrādes procesa pārbaudē sertifikācijas institūcija konstatē, ka persona neievēro šo noteikumu V nodaļā minētās prasības, sertifikācijas institūcija:

49.1. aptur personas darbību termiskās apstrādes jomā līdz konstatēto pārkāpumu novēršanai;

49.2. konstatēto pārkāpumu novēršanai nosaka laiku, kas nav ilgāks par mēnesi.

50. Ja atkārtotās termiskās apstrādes procesa pārbaudes laikā sertifikācijas institūcija konstatē:

50.1. ka persona ir novērsusi šo noteikumu 49.punktā minētos pārkāpumus, sertifikācijas institūcija atjauno personas darbību termiskās apstrādes jomā;

50.2. ka persona sertifikācijas institūcijas noteiktajā termiņā nav novērsusi trūkumus, tā anulē šo noteikumu 44.punktā minēto atbilstības dokumentu.

51. Persona mēneša laikā iesniedz sertifikācijas institūcijā iesniegumu ar informāciju par izmaiņām:

51.1. ja persona maina ražotnes atrašanās vietu;

51.2. ja persona maina termiskās apstrādes iekārtas un tehnoloģisko procesu.

52. Paplašinot ražošanu citā ražotnes vietā (veicot termisko apstrādi), persona iesniedz sertifikācijas institūcijā šo noteikumu 40.punktā minētos dokumentus.

53. Sertifikācijas institūcija mēneša laikā pēc šo noteikumu 40.punktā minēto dokumentu saņemšanas pārbauda termiskās apstrādes procesu un 10 darbdienu laikā pēc minētās pārbaudes pieņem lēmumu par atbilstības dokumenta izsniegšanu.

54. Sertifikācijas institūcija vismaz reizi gadā pārbauda, kā persona, kurai izsniegts šo noteikumu 44.punktā minētais atbilstības dokuments, veic termiskās apstrādes procesa uzraudzību.

55. Sertifikācijas institūcija anulē atbilstības dokumentu:

55.1. ja šo noteikumu 54.punktā minētās termiskās apstrādes procesa uzraudzības pārbaudē konstatē, ka persona neievēro šajos noteikumos noteiktās prasības;

55.2. ja persona sertifikācijas institūcijā nav iesniegusi iesniegumu par atkārtotu atbilstības dokumenta saņemšanu;

55.3. pēc personas rakstiska iesnieguma saņemšanas;

55.4. ja sertifikācijas institūcija konstatē, ka persona ir svītrota no komercreģistra vai pārtraukusi darbību.

56. Sertifikācijas institūcija informē dienestu par personas darbības apturēšanu, darbības atjaunošanu un atbilstības dokumenta anulēšanu. Informācija tiek publicēta sertifikācijas institūcijas un dienesta tīmekļa vietnē.

57. Jebkurus ar sertifikāciju un tās uzraudzību saistītos izdevumus sedz persona saskaņā ar sertifikācijas institūcijas apstiprināto cenrādi.

58. Koksni un koksnes iepakojamo materiālu nav atļauts marķēt pirms termiskās apstrādes. Dienests var atļaut marķēt koksnes iepakojamo materiālu pirms termiskās apstrādes, ja tā ir tehnoloģiskā procesa sastāvdaļa un tiek nodrošināts, ka termiski apstrādātu materiālu nevar sajaukt ar termiski neapstrādātu materiālu.

59. Ja termiskā apstrāde ir žāvēšanas cikla sastāvdaļa, tad, izpildot 39.punktā minētās prasības, persona drīkst marķēt visu uzņēmumā sagatavoto zāģmateriālu apjomu.

60. Šo noteikumu 9.punktā minētajā marķējumā (2.pielikums) ir šāda informācija:

60.1. Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas simbols, kas atrodas marķējuma kreisajā pusē un ir nošķirts no pārējās marķējuma informācijas;

60.2. ISO divu burtu valsts kods LV;

60.3. koksnes iepakojamā materiāla oficiālais marķēšanas numurs, kas no ISO divu burtu valsts koda ir atdalīts ar defisi;

60.4. termiskās apstrādes apzīmējums HT.

(Grozīts ar MK 26.10.2021. noteikumiem Nr. 715)

61. Marķējums ir:

61.1. salasāms, noturīgs un nepārvietojams;

61.2. labi redzamā vietā un vismaz uz divām pretējām koksnes vai koksnes iepakojamā materiāla pusēm. Ja koksne reizē ar termisko apstrādi ir arī žāvēta (žāvēšanas apzīmējums KD) un koksne ir iesaiņota, marķējums drīkst būt uz iesaiņojuma;

61.3. taisnstūra vai kvadrātveida formas (3.pielikums);

61.4. ar norobežojošām malām.

62. Marķējumā nav atļauts lietot sarkanu vai oranžu krāsu.

63. Persona var brīvi izvēlēties marķējuma un burtu lielumu, bet tam jābūt salasāmam bez papildu optiskām ierīcēm.

64. Marķējuma iekšpusē drīkst izmantot atstarpes, bet marķējumā nedrīkst iekļaut papildu informāciju (piemēram, ražotāja logo, tirdzniecības zīmi). Šādu informāciju drīkst novietot ārpus marķējuma.

65. Marķējumu nav atļauts zīmēt ar roku.

66. Marķējot kravu stiprinājumus, ievēro šādas prasības:

66.1. kravu stiprinājumus marķē visā to garumā, atstājot mazu atstarpi starp marķējumiem;

66.2. pēc kravu stiprinājumu marķēšanas tos sagatavo īsākos gabalos tā, lai marķējums būtu pilnīgs, ietvertu visu šo noteikumu 60.punktā minēto informāciju un būtu redzamā vietā.

67. Persona marķējumā drīkst izmantot tikai tai piešķirto oficiālo marķēšanas numuru. Marķēšana atļauta tikai personas faktiskās darbības vietā atbilstoši šo noteikumu 40.1.2. apakšpunktam vai, ja personai ir pārvietojamā (mobilā) termiskās apstrādes kamera, tās darbības vietā.

(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

68. Ja marķētam koksnes iepakojamam materiālam nomaina ne vairāk kā vienu trešdaļu koksnes komponentu, tad:

68.1. izmanto koka komponentus, kas ir termiski apstrādāti;

68.2. marķē katru pievienoto koka komponentu.

69. Ja marķētam koksnes iepakojamam materiālam nomaina vairāk nekā vienu trešdaļu koksnes komponentu, tad marķēto koksnes iepakojamo materiālu pārstrādā:

69.1. likvidējot visu esošo marķējumu;

69.2. veicot atkārtotus fitosanitāros pasākumus un marķēšanu.

70. Šo noteikumu 68. un 69.punktā minētās darbības drīkst veikt tikai reģistrā iekļautās personas.

71. Dienests ne retāk kā divas reizes gadā pārbauda, kā tiek veiktas šādas darbības:

71.1. termiskā apstrāde un termiskās apstrādes procesa dokumentēšana atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

71.1.¹ šo noteikumu 16.4. apakšpunktā minētā apraksta (instrukcijas) aktualizēšana un darbība saskaņā ar to;

71.2. koksnes iepakojamā materiāla ražošana no nomizotas un termiski apstrādātas koksnes;

71.3. termiski apstrādātas koksnes vai koksnes iepakojamā materiāla marķēšana, ievērojot marķējumam noteiktās prasības. Ja persona koksnes iepakojamo materiālu izgatavo no termiski apstrādātas koksnes, to atļauts iegādāties no tām personām, kas ir iekļautas reģistrā vai citas nacionālās augu aizsardzības organizācijas marķēšanas uzņēmumu reģistrā;

71.4. termiski apstrādātas koksnes vai koksnes iepakojamā materiāla uzglabāšana atsevišķi no neapstrādātas koksnes vai koksnes iepakojamā materiāla saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu un informatīvās norādes izvietošana.

(Grozīts ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 773)

72. Ja šo noteikumu 71.punktā minētajā pārbaudē dienests konstatē, ka persona neievēro šo noteikumu prasības, tas:

72.1. aptur personas darbību koksnes un koksnes iepakojamā materiāla marķēšanas jomā līdz konstatēto pārkāpumu novēršanai. Lēmumu personai paziņo rakstiski un publicē dienesta tīmekļa vietnē;

72.2. konstatēto pārkāpumu novēršanai nosaka laiku, kas nav ilgāks par mēnesi.

73. Ja atkārtotā pārbaudē dienests konstatē, ka persona ir novērsusi pārkāpumus, tas atjauno personas darbību koksnes un koksnes iepakojamā materiāla marķēšanas jomā. Ja pārkāpumi nav novērsti dienesta noteiktajā termiņā, dienests svītro personu no reģistra.

74. Par viltota, šiem noteikumiem neatbilstoša marķējuma lietošanu vai koksnes un koksnes iepakojamā materiāla marķēšanu pirms termiskās apstrādes iestājas normatīvajos aktos paredzētā atbildība.

75. Persona sedz visus izdevumus, kas saistīti ar dienesta veikto termiskās apstrādes procesa uzraudzības pārbaudi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

76. Šo noteikumu 23.punkts stājas spēkā 2012.gada 1.jūlijā. Sertifikācijas institūcijām, kas darbojušās līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, atļauts darboties līdz 2012.gada 30.jūnijam.

77. Šo noteikumu 24.1.apakšpunkts stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

78. Līdz 2012.gada 30.jūnijam izsniegtie atbilstības dokumenti ir derīgi līdz tajos norādītā derīguma termiņa beigām.

79. Šo noteikumu 58.punkts stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

80. Šo noteikumu 60.punkts stājas spēkā 2012.gada 1.jūlijā.