Darbības ar dokumentu
Rīgā 2012.gada 22.februārī (prot. Nr.8, 5.p.)
8.panta otro daļu un 9.panta otro un otro pirmo daļu
1. Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem (turpmāk – noteikumi) nosaka vienotus jauna elektroenerģijas sistēmas pieslēguma (turpmāk – pieslēgums) ierīkošanas vai esošā pieslēguma jaudas palielināšanas noteikumus šādiem esošajiem vai potenciālajiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem – pārvades sistēmas operators, sadales sistēmas operators un galalietotājs (turpmāk – sistēmas lietotājs), pieslēguma maksas aprēķināšanas metodiku, kā arī izmaksu sadalījumu starp sistēmas operatoru un galalietotāju, kuru pieslēguma spriegums nepārsniedz 400 voltus un ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva nepārsniedz Ministru kabineta noteikto lielumu.
2. Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1. ievadaizsardzības aparāts – pirms zemsprieguma komercuzskaites mēraparāta uzstādīts aizsardzības aparāts (automātslēdzis vai drošinātājs), kas ierobežo sistēmas lietotāja elektroietaises vienlaicīgo slodzi līdz atļautajai maksimālai slodzei, kā arī nodrošina komercuzskaites mēraparāta aizsardzību pret nenormāliem darba režīmiem sistēmas lietotāja elektroietaisē;
2.2. pieslēguma vieta – pieslēguma punkts elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmā, no kura atbilstoši pamatotām tehniskām prasībām un par ekonomiski pamatotām izmaksām iespējams piegādāt elektroenerģiju sistēmas lietotājam nepieciešamā kvalitātē;
2.3. tehniskie noteikumi – dokuments, kuru sistēmas operators izsniedz sistēmas lietotājam un kurā noteiktas tehniskās prasības un nosacījumi, kas jāievēro, lai sistēmai pieslēgtu jaunas elektroietaises vai palielinātu slodzi.
3. Pieslēgumu veido elektrotīkla daļa, kuru ierīko elektroenerģijas pievadīšanai no pieslēguma vietas sistēmā līdz elektroietaišu piederības robežai.
4. Lai sistēmai pieslēgtu jaunas elektroietaises vai palielinātu atļauto slodzi, sistēmas lietotājs iesniedz sistēmas operatoram pieteikumu pieslēguma ierīkošanai, norādot nepieciešamās elektriskās slodzes un ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu, elektrodzinēja lielāko palaišanas strāvu un vietu (adresi), kur nepieciešams pievadīt elektroenerģiju.
5. Ja sistēmas lietotājs iesniedz pieteikumu pieslēguma ierīkošanai vairāku sistēmas lietotāju vajadzībām, sistēmas lietotājs vienlaikus ar pieteikumu iesniedz sistēmas operatoram arī attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldības apstiprināta detālplānojuma un būvvaldes saskaņota būvobjekta ģenerālplāna kopijas.
6. Sistēmas operators uztur pieslēgumu pieprasījumu datu bāzi, kurā reģistrē sistēmas lietotāju pieteikumus un norāda informāciju par pieslēguma ierīkošanas procesu. Sistēmas operators nodrošina sistēmas lietotājam iespēju iepazīties ar pieslēguma pieprasījumu datu bāzē ietverto informāciju, kas saistīta ar attiecīgā sistēmas lietotāja pieslēguma ierīkošanu.
7. Trīsdesmit dienu laikā no pieteikuma saņemšanas sistēmas operators izsniedz sistēmas lietotājam skaidrus un tehniski pamatotus tehniskos noteikumus, kuros nosaka pieslēguma vietu un tehniskās prasības pieslēguma ierīkošanai. Ja tehnisko noteikumu izstrāde ir komplicēta un to sagatavošanai nepieciešams ilgāks laika periods, par tehnisko noteikumu izsniegšanas termiņu sistēmas operators rakstiski informē sistēmas lietotāju. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš nevar būt mazāks par deviņiem mēnešiem.
8. Vienlaikus ar tehniskajiem noteikumiem sistēmas operators rakstveidā sniedz sistēmas lietotājam informāciju par citiem pieslēguma ierīkošanas nosacījumiem, iespējām un termiņiem, kā arī iespējamajām pieslēguma ierīkošanas izmaksām.
9. Ja sistēmas operators, izvērtējot saņemtos pieteikumus, konstatē, ka tehniski un ekonomiski pamatoti ir ierīkot kopēju pieslēgumu vairāku sistēmas lietotāju vajadzībām, sistēmas operators var apvienot šos pieteikumus un izsniegt šiem sistēmas lietotājiem savstarpēji saistītus tehniskos noteikumus. Vairāku sistēmas lietotāju pieslēgumu ierīkošanai sistēmas lietotāji var pilnvarot personu, kura visu šo sistēmas lietotāju vārdā uzņemas saistības kopēja pieslēguma ierīkošanas būvprojekta izstrādes organizēšanā un pieslēguma līgumu noslēgšanā.
(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/19)
10. Ja saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pieslēguma ierīkošanai nepieciešama būvprojekta izstrāde, sistēmas operators rakstiski vienojas ar sistēmas lietotāju par būvprojekta izstrādes organizēšanu. Ja sistēmas lietotājs un sistēmas operators nevienojas citādi, tad projektēšanas darbu izmaksas neietilpst pieslēguma maksā un projektēšanas darbu faktiskās izmaksas, kas tiek attiecinātas uz attiecīgo pieslēgumu, pilnā apmērā sedz sistēmas lietotājs.
11. Sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt finanšu garantijas pieslēguma ierīkošanai sistēmas lietotājam, kura sistēmas pieslēguma ierīkošanai ir nepieciešama jaunas 110 kV apakšstacijas izbūve vai esošas 110 kV apakšstacijas rekonstrukcija, ņemot vērā šo noteikumu 24.2. un 25.punktu. Sistēmas operatora pieprasīto finanšu garantiju apmērs nevar pārsniegt pieslēgumam nepieciešamās apakšstacijas ierīkošanas faktiskās izmaksas proporcionāli sistēmas lietotāja pieprasītajai slodzei.
12. Sistēmas pieslēguma ierīkošanu organizē sistēmas operators, kurš, ievērojot šo noteikumu 13.–17.punkta nosacījumus, izvēlas elektroietaises būvkomersantu.
13. Lai paātrinātu pieslēguma ierīkošanu, sistēmas operators, rakstiski vienojoties ar sistēmas lietotāju, var organizēt pieslēguma ierīkošanai nepieciešamo iekārtu un materiālu piegādātāja izvēli pieslēguma būvprojekta izstrādes laikā.
14. Desmit darba dienu laikā pēc atbilstoši būvniecību reglamentējošo tiesību aktu normām saskaņotā būvprojekta saņemšanas sistēmas operators uzsāk pretendentu atlasi (iepirkuma procedūru) pieslēguma būvdarbu izpildei.
15. Sistēmas lietotājam ir tiesības iepazīties ar pretendentu izvēles principiem un noteikumiem, izvēles procesa norisi un piedalīties pretendentu atlasē. Līdz būvprojekta iesniegšanai sistēmas lietotājam ir tiesības rakstveidā ieteikt sistēmas operatoram uzaicināšanai uz pretendentu atlasi (iepirkuma procedūru) sistēmas lietotāja izvēlētu elektroietaises būvkomersantu pieslēguma būvdarbu izpildei. Izvēloties elektroietaises būvkomersantu, sistēmas operators izvērtē pamatotus sistēmas lietotāja argumentus par pretendentu atbilstību sistēmas operatora izvirzītajiem kritērijiem un saimnieciski visizdevīgāko pieslēguma ierīkošanas piedāvājumu.
16. Pieslēguma ierīkošanai elektroietaises būvkomersantu sistēmas operators izvēlas saskaņā ar atklātiem, vienlīdzīgiem un objektīviem kritērijiem, ņemot vērā elektroietaises būvkomersanta kvalifikāciju un pieredzi, piedāvātās būvdarbu izmaksas, iekārtu un materiālu izmaksas, būvdarbu termiņus un citus kritērijus, nodrošinot saimnieciski visizdevīgāko pieslēguma ierīkošanu.
17. Divu mēnešu laikā no pretendentu atlases (iepirkuma procedūras) uzsākšanas sistēmas operators izvēlas elektroietaises būvkomersantu pieslēguma būvdarbu izpildei. Ja piemērojamo iepirkuma procedūru dēļ divu mēnešu laikā nav iespējams izvēlēties elektroietaises būvkomersantu, sistēmas operators informē sistēmas lietotāju par elektroietaises būvkomersanta izvēles termiņu.
18. Pēc elektroietaises būvkomersanta noteikšanas sistēmas operators rakstveidā informē sistēmas lietotāju par izvēlēto elektroietaises būvkomersantu un nosūta sistēmas lietotājam pieslēguma līgumu, kurā nosaka arī pieslēguma būvdarbu nosacījumus, pieslēguma maksu, pieslēguma maksas samaksas termiņus un pieslēguma ierīkošanas termiņus, ņemot vērā izvēlētā elektroietaises būvkomersanta iesniegto piedāvājumu.
19. Sistēmas lietotājs paraksta pieslēguma līgumu un iesniedz to sistēmas operatoram vai rakstiski iesniedz sistēmas operatoram pamatotas iebildes par pieslēguma līgumu. Ja trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad sistēmas operators nosūtījis lietotājam pieslēguma līgumu, lietotājs neiesniedz sistēmas operatoram parakstītu pieslēguma līgumu vai pamatotas iebildes par to, sistēmas operatoram ir tiesības anulēt sistēmas lietotāja pieteikumu pieslēguma ierīkošanai. Par pieteikuma anulēšanu sistēmas operators rakstiski brīdina sistēmas lietotāju desmit dienas iepriekš.
20. Ja sistēmas operators ir anulējis sistēmas lietotāja pieteikumu saskaņā ar šo noteikumu 19.punktu, bet sistēmas lietotājs tomēr vēlas ierīkot attiecīgo pieslēgumu, sistēmas lietotājs iesniedz sistēmas operatoram jaunu pieteikumu pieslēguma ierīkošanai, ja sistēmas operators un sistēmas lietotājs nevienojas citādi.
21. Sistēmas operators saskaņā ar noslēgto pieslēguma līgumu organizē pieslēguma būvdarbus līdz sistēmas operatora elektroietaišu piederības robežai. Līdz pieslēguma izbūvei sistēmas lietotājs nodrošina savu elektroietaišu ierīkošanu un sagatavošanu sprieguma saņemšanai.
22. Desmit darba dienu laikā pēc pieslēguma būvdarbu pabeigšanas sistēmas operators pieslēdz sistēmas lietotāja elektroietaises sistēmai saskaņā ar pieslēguma līguma nosacījumiem, ja sistēmas lietotājs ir iesniedzis rakstisku apliecinājumu, ka sistēmas lietotāja elektroietaise ierīkota atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, tā ir sagatavota sprieguma saņemšanai un sistēmas lietotājs ir noslēdzis elektroenerģijas piegādes līgumu un sistēmas pakalpojumu līgumu. Sistēmas operators noslēdz sistēmas pakalpojumu līgumu ar to lietotāju, kurš noslēdzis pieslēguma līgumu, ja pieslēguma līgumā nav noteikts citādi.
23. Pieslēguma maksā ietilpst pieslēguma ierīkošanas ekonomiski pamatotās izmaksas, kas ietver:
23.1. faktiskās izmaksas, kas saistītas ar jaunas elektrotīkla daļas ierīkošanu attiecīgā pieslēguma nodrošināšanai (turpmāk – faktiskās izmaksas), kuras nosaka saskaņā ar šo noteikumu 24.–25.punktu;
23.2. attiecināmās izmaksas (proporcionāli atļautajai slodzei) par sistēmas operatora iepriekšējos gados veiktajiem ieguldījumiem esošajās elektroietaisēs, kas tiek izmantotas pieslēguma nodrošināšanai (turpmāk – attiecināmās izmaksas), kuras nosaka un piemēro saskaņā ar šo noteikumu 26. un 28.punktu.
24. Faktiskās izmaksas, izņemot šo noteikumu 25.punktā minēto pieslēgumu, aprēķina atkarībā no pieprasītā pieslēguma atļautās slodzes un sprieguma par elektrotīkla daļu, kuru ierīko no sistēmas operatora elektroietaišu piederības robežas līdz tuvākajai tehniski iespējamai pieslēguma vietai, proporcionāli atļautajai slodzei, bet ne tālāk kā (Pielikums):
24.1. 6–20 kV līnijā pieslēgumam ar spriegumu līdz 400 voltiem un ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu līdz 100 ampēriem;
24.2. 110 kV līnijā pieslēgumam ar spriegumu līdz 400 voltiem un ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu virs 100 ampēriem, pieslēgumam ar spriegumu no 6 kV līdz 20 kV.
25. Pieslēgumam, kuru ierīko, lai lietotāja elektroietaises pieslēgtu tieši pie 110 kV vai augstāka sprieguma elektrotīkla, ekonomiski pamatotās izmaksas ietver tikai faktiskās izmaksas, kas saistītas ar elektrotīkla daļas ierīkošanu attiecīgā pieslēguma nodrošināšanai un kuras aprēķina neatkarīgi no lietotājam atļautās slodzes.
26. Attiecināmās izmaksas atkarībā no pieslēguma sprieguma sistēmas operators nosaka euro par ierīkojamā pieslēguma ievadaizsardzības aparāta nominālās strāvas vienu ampēru:
26.1. piecdesmit procentus no iepriekšējā kalendārajā gadā veiktajiem sistēmas operatora ieguldījumiem pieslēgumu ierīkošanā dalot ar kopējo jaudu, kas ierīkota par šiem līdzekļiem, ņemot vērā šo noteikumu 28.1.–28.3.punktā noteiktās robežas;
26.2. piecdesmit procentus no sistēmas operatora ieguldījumiem konkrētās 110 kV apakšstacijas un to barojošās 110kV līnijas izbūvē dalot ar apakšstacijā izbūvēto jaudu slodzes pieslēgšanai – šo noteikumu 28.4.punktā noteiktajam pieslēgumam.
(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/19; grozījums punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. 52.1 punktu)
27. Attiecināmās izmaksas, kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 26.1.punktu, sistēmas operators katru gadu līdz 1.aprīlim publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā mājaslapā internetā, un tās stājas spēkā no 1.maija.
(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/19)
28. Attiecināmās izmaksas ietver pieslēguma maksā atkarībā no pieprasītā pieslēguma atļautās slodzes un sprieguma par elektrotīkla daļu no sistēmas operatora elektroietaišu piederības robežas līdz vietai sistēmā (Pielikums):
28.1. 400 voltu sadalne 6–20/0,4 kV transformatora apakšstacijā, pieslēgumam ar spriegumu līdz 400 voltiem un ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu līdz 16 ampēriem;
28.2. 6–20 kV ievads transformatora apakšstacijā, pieslēgumam ar spriegumu līdz 400 voltiem un ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu virs 16 ampēriem un līdz 40 ampēriem;
28.3. 6–20 kV līnijā, pieslēgumam ar spriegumu līdz 400 voltiem un ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu virs 40 ampēriem vai pieslēgumam ar spriegumu no 6 kV līdz 20 kV;
28.4. 110 kV līnijā, pieslēgumam ar spriegumu līdz 400 voltiem un ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu virs 100 ampēriem un pieslēgumam ar spriegumu no 6 kV līdz 20 kV, ja sistēmas operators iepriekšējos septiņos gados ierīkojis elektroietaisi, kuru izmanto arī attiecīgā lietotāja elektroapgādei, vai veicis 110kV apakšstacijas atslogošanu, kuru izmanto arī attiecīgā lietotāja elektroapgādei, izbūvējot vai rekonstruējot citu 110kV apakšstaciju.
29. Ja lietotājs iesniedz pieteikumu, no kura izriet, ka faktiski nepieciešams ierīkot pieslēgumu vairākiem galalietotājiem, vai vairākus pieteikumus par pieslēgumu ierīkošanu vienā būvobjektā, pieteikumā vai pieteikumos pieprasītā slodze tiek summēta, nosakot pieslēguma maksu.
30. Sistēmas operators ierīko pieslēgumu bez maksas gadījumos, ja:
30.1. mainoties sistēmas lietotājam, nemainās attiecīgā pieslēguma tehniskie parametri, pie nosacījuma, ka saglabājies pieslēguma nodrošināšanai nepieciešamais elektrotīkls uz attiecīgo pieslēguma vietu un elektroenerģijas piegādes vai lietošanas pārtraukums šim pieslēgumam nav ilgāks par sešiem mēnešiem. Komercuzskaites mēraparāta un ievadaizsardzības aparāta neesamība nav uzskatāma par elektrotīkla neesamību;
30.2. nepieciešams atjaunot elektroenerģijas piegādi elektroenerģijas piegādes vai sistēmas pakalpojuma līgumā atļautās slodzes robežās sešu mēnešu laikā no elektroenerģijas piegādes (lietošanas) pārtraukšanas brīža, ja sistēmas lietotājs ar sistēmas operatoru iepriekš nav vienojušies citādi. Ja elektroenerģijas piegādes (lietošanas) pārtraukšanas brīdi nav iespējams noteikt citādi, uzskata, ka elektroenerģijas piegādes (lietošanas) pārtraukšanas brīdis iestājas trīs mēnešus pēc pēdējā maksājuma par patērēto elektroenerģiju;
30.3. ja sistēmas operators iegūst īpašumā tehniskajām prasībām atbilstošus elektrotīklus (piemēram, dārzkopības sabiedrību, garāžu kooperatīvu u.c.) un šim tīklam pieslēgtajiem sistēmas lietotājiem nemainās iepriekšējie pieslēguma tehniskie parametri.
31. Rīgas pilsētas centrālajā daļā, ja ēkas vai zemes īpašnieks nodrošina iespēju uz savas zemes vai ēkā izvietot sistēmas operatora 6-20/0,4kV apakšstaciju vai citas elektroietaises un sagatavo ēkas elektroinstalāciju pārslēgšanai uz 400/230V trīsfāžu sprieguma sistēmu, sistēmas operators var par saviem līdzekļiem veikt pieslēguma pārbūvi no 3x220V sistēmas uz 400/230V trīsfāžu sprieguma sistēmu, esošās atļautās maksimālās slodzes ietvaros.
32. Sistēmas operators var ierīkot pieslēgumu sistēmas lietotājam, kura dzīvesvietā nav ierīkots pieslēgums, ja pieslēguma ierīkošanai izmanto strukturālo fondu, pašvaldību, valsts budžeta vai citus finanšu līdzekļus, izņemot ieņēmumus no elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifiem. Šādā gadījumā šie noteikumi ir piemērojami tiktāl, ciktāl sistēmas lietotājs vai persona, kas finansē pieslēguma ierīkošanu, un sistēmas operators nav vienojušies citādi.
33. Ierīkojot vienu kopēju pieslēgumu (elektrotīkla daļu) vairāku sistēmas lietotāju vajadzībām (vairākiem objektiem), pieslēguma maksu sadala starp šiem sistēmas lietotājiem proporcionāli katram sistēmas lietotājam atļautajai slodzei.
34. Ja, ierīkojot šo noteikumu 33.punktā minēto kopējo elektrotīkla daļu (pieslēgumu), kāds no sistēmas lietotājiem atsakās no pieslēguma ierīkošanas savam objektam, pieslēguma ierīkošanas faktiskās izmaksas šādam objektam var segt sistēmas operators. Šādā gadījumā objektu, kura lietotājs atteicies no pieslēguma ierīkošanas, sistēmas operators pieslēdz sistēmai, kad saņemts jauns pieteikums šā objekta pieslēgumam, un noslēgts pieslēguma līgums, kur pieslēguma maksā proporcionāli jaunā lietotāja pieprasītajai slodzei iekļauj arī sistēmas operatora segtās pieslēguma ierīkošanas faktiskās izmaksas pieslēguma ierīkošanas brīdī, no kurām atskaitītas uz šo pieslēgumu attiecinātās kapitālizmaksas, kas ietvertas elektroenerģijas sadales tarifā.
35. Ja, ierīkojot jaunu pieslēgumu, pie izbūvējamās elektrotīkla daļas nepieciešams pieslēgt arī esošo sistēmas lietotāju elektroietaises, sistēmas operators sedz esošo sistēmas lietotāju pieslēguma maksas daļu proporcionāli šo sistēmas lietotāju atļautajai slodzei.
36. Ja, izvērtējot pieslēguma ierīkošanu, sistēmas operators konstatē, ka ekonomiski pamatoti ir ierīkot elektroietaisi ar papildu jaudu, kura pārsniedz sistēmas lietotāja pieprasīto atļauto slodzi, sistēmas operators sedz visus ar papildu jaudas ierīkošanu saistītos izdevumus.
37. Ja sistēmas lietotājs pieprasa esošā pieslēguma jaudas palielināšanu, tajā skaitā pieslēguma pārveidošanu no vienfāzes uz trīsfāžu iekārtu, pieslēguma maksu aprēķina kā par jaunu pieslēgumu, attiecināmās izmaksas piemērojot tikai par papildu pieprasīto slodzi, ņemot vērā kopējo atļauto jaudu attiecīgajam pieslēgumam un šo noteikumu 28.punktā noteiktās robežas.
38. Pagaidu pieslēgumu īslaicīgai sistēmas lietotāja elektroietaises pieslēgšanai sistēmai ierīko uz laiku līdz trīs mēnešiem, ja sistēmas operators un sistēmas lietotājs nevienojas citādi. Pagaidu pieslēgumu būvlaukumam ierīko uz laiku līdz 24 mēnešiem, ja sistēmas operators un sistēmas lietotājs nevienojas citādi. Pieslēguma maksu pagaidu pieslēgumam nosaka atbilstoši faktiskajām attiecīgā pagaidu pieslēguma ierīkošanas izmaksām.
39. Par katru kalendāro gadu sistēmas operators iesniedz informāciju Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai par ierīkoto pieslēgumu pilnām izmaksām un saņemto pieslēgumu maksu par katru no sadales sistēmas sprieguma pakāpēm.
40. Informāciju par pieslēguma ierīkošanas vidējām faktiskajām izmaksām iepriekšējā kalendārajā gadā sistēmas operators katru gadu līdz 1.aprīlim publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā mājaslapā internetā. Sistēmas operatora publicētajām vidējām faktiskajām izmaksām ir informatīvs raksturs.
(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/19)
41. Ierīkojot pieslēgumu ar spriegumu līdz 400 voltiem un ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu līdz 40 ampēriem, galalietotājs maksā 60%, bet sistēmas operators 40% no pieslēguma maksas. Ja atbilstoši tehniskajiem noteikumiem šāda pieslēguma ierīkošanai nepieciešama tikai ievadaizsardzības aparāta un komercuzskaites mēraparāta nomaiņa, galalietotājs maksā 60% no attiecināmajām izmaksām, bet sistēmas operators sedz visas faktiskās izmaksas un 40% no attiecināmajām izmaksām.
42. Pieslēgumam ar spriegumu līdz 400 voltiem un ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu virs 40 ampēriem un līdz Ministru kabineta noteiktajam ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumam galalietotājs maksā 80%, bet sistēmas operators 20% no pieslēguma maksas.
43. Šo noteikumu 41.–42.punktā paredzētais izmaksu sadalījums starp sistēmas operatoru un galalietotāju attiecas uz pieslēgumu, kura ierīkošanai galalietotājs iesniedz vienu pieteikumu viena pieslēguma ierīkošanai savām vajadzībām.
44. Pieslēguma maksas daļu, kuru saskaņā ar šo noteikumu 41.–42.punktu nemaksā sistēmas lietotājs, sistēmas operators iekļauj elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu veidojošajās izmaksās.
45. Pieslēguma maksu par šo noteikumu 25.punktā minētā pieslēguma ierīkošanu pilnībā (100%) maksā sistēmas lietotājs.
46. Pieslēguma maksa par pieslēgumu elektroenerģijas pārvades sistēmai, kuru ierīko Ministru kabineta noteikumos par speciālo pieslēgumu elektroenerģijas pārvades sistēmai noteiktā kārtībā (turpmāk – speciālais pieslēgums), ietver faktiskās izmaksas par galalietotāja pieprasīto jaudu un galalietotāja elektroapgādei nepieciešamo elektrotīklu ierīkošanu, un pieslēguma projektēšanas darbu izmaksas.
47. Nosakot speciālā pieslēguma maksas daļu, ko sedz galalietotājs, ņem vērā galalietotāja elektroenerģijas patēriņu vai nominālo jaudu pēc speciālā pieslēguma ierīkošanas.
48. Ja galalietotāja elektroenerģijas patēriņš pēc speciālā pieslēguma ierīkošanas šajā pieslēguma vietā būs ne mazāks par 100 000 megavatstundām gadā vai pieslēguma nominālā jauda būs ne mazāka par 50 megavatiem – galalietotājs sedz 66% no pieslēguma maksas.
49. Ja galalietotāja elektroenerģijas patēriņš pēc speciālā pieslēguma ierīkošanas šajā pieslēguma vietā būs ne mazāks par 150 000 megavatstundām gadā vai pieslēguma nominālā jauda būs ne mazāka par 75 megavatiem – galalietotājs sedz 33% no pieslēguma maksas.
50. Ja galalietotāja elektroenerģijas patēriņš pēc speciālā pieslēguma ierīkošanas šajā pieslēguma vietā būs lielāks par 200 000 megavatstundām gadā vai pieslēguma nominālā jauda būs lielāka par 100 megavatiem – visu speciālā pieslēguma ierīkošanas maksu sedz sistēmas operators.
51. Pieslēguma maksas daļu, kuru saskaņā ar šo noteikumu 48.-50.punktu nemaksā sistēmas lietotājs, sistēmas operators iekļauj elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu veidojošajās izmaksās.
52. Pieslēgumus, par kuru ierīkošanu pieslēguma līgumi līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai noslēgti saskaņā ar Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem, kas apstiprināti ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2009.gada 1.aprīļa lēmumu Nr.74, ierīko ievērojot minētajos pieslēguma līgumos ietvertos nosacījumus.
52.1 Aizstāt šo noteikumu 26.punktā vārdu "latos" ar vārdu "euro". Šajā punktā noteiktās izmaiņas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.
(SPRK padomes 27.09.2013. lēmuma Nr. 1/19 redakcijā)
53. Atzīt par spēku zaudējušiem Sistēmas pieslēguma noteikumus elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem, kas apstiprināti ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2009.gada 1.aprīļa lēmumu Nr.74 (Latvijas Vēstnesis, 2009, 54.nr.).
54. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/19)
 |
 |
 |
 |