Darbības ar dokumentu
Rīgā 2012.gada 13.februārī (prot. Nr.7 21.§)
1. Atbalstīt Koncepcijā par korupcijas risku samazināšanu valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās (turpmāk – koncepcija) ietverto risinājuma 3.variantu.
2. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izstrādāt un līdz 2015. gada 31. augustam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā koncepcijā ietvertā risinājuma 3.varianta 3.uzdevumā minētos tiesību aktu projektus.
(Grozīts ar MK 13.11.2012. rīkojumu Nr.536; MK 27.03.2013. rīkojumu Nr.112; MK 04.02.2014. rīkojumu Nr.50; MK 19.01.2015. rīkojumu Nr.20)
3. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sadarbībā ar Valsts kanceleju un Finanšu ministriju izveidot darba grupu, iesaistot tajā arī citas kompetentās institūcijas, un līdz 2013.gada 30.septembrim izstrādāt metodiku, saskaņā ar kuru nosakāma ienākumu un parādsaistību proporcija personām, kuras nodarbinātas korupcijas riskam pakļautos amatos, lai konstatētu, vai šīs personas iekļaujamas riska grupā.
(Grozīts ar MK 27.03.2013. rīkojumu Nr.112)
4. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sadarbībā ar Valsts kanceleju izveidot starpinstitūciju darba grupu, lai izvērtētu, kādos tiesību aktos nepieciešami grozījumi, lai atbilstoši koncepcijā ietvertā risinājuma 3.varianta 6. un 7.uzdevumam varētu nodrošināt atklātību un brīvu konkurenci valsts un pašvaldību institūciju un kapitālsabiedrību personāla atlasē, kā arī izstrādāt un līdz 2012.gada 31.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā attiecīgus tiesību aktu projektus.
6. Koncepcijā paredzētos pasākumus institūcijām īstenot atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
7. Aizsardzības ministrijai, Ārlietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, Labklājības ministrijai, Satiksmes ministrijai, Tieslietu ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Veselības ministrijai, Zemkopības ministrijai un Valsts kancelejai līdz 2013.gada 30.novembrim sniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam informāciju par koncepcijā ietvertā risinājuma 3.variantā minēto uzdevumu īstenošanas gaitu attiecīgajā institūcijā.
8. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam līdz 2015. gada 31. maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par koncepcijas ieviešanu, ietverot tajā priekšlikumus par turpmāko rīcību.
(Grozīts ar MK 18.06.2014. rīkojumu Nr.306; MK 19.01.2015. rīkojumu Nr.20)
9. Finanšu ministrijai līdz 2013.gada 30.aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informāciju par iespēju piešķirt papildu budžeta līdzekļus koncepcijā ietvertā risinājuma 3.varianta īstenošanai turpmākajos trijos gados.
(Grozīts ar MK 12.03.2013. rīkojumu Nr.89)
Tieslietu ministrs G.Bērziņš
Koncepcija par korupcijas risku samazināšanu valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās (turpmāk – koncepcija) izstrādāta saskaņā ar Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.–2013.gadam (atbalstītas ar Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija rīkojumu Nr.305).
Koncepcijas izstrādei ar Ministru prezidenta 2010.gada 6.janvāra rīkojumu Nr.6 tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības un biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" pārstāvji.
Koncepcijas mērķis – rast risinājumus, lai mazinātu korupcijas riskus valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās.
Koncepcijas uzdevums – identificēt izplatītākos korupcijas riskus valsts pārvaldē un pašvaldībās un piedāvāt visās institūcijās veicamus korupcijas risku novēršanas pasākumus korupcijas iespēju mazināšanai, identificējot:
* korupcijas riskus un to apstākļus (faktorus) – to, kā var izpausties koruptīva darbība;
* korupcijas risku cēloņus, iemeslus, kāpēc tā var notikt (procesuālie, personīgie);
* korupcijas risku novēršanas (pretkorupcijas) pasākumus (uzraudzība, finansējums, prioritātes).
Viens no būtiskākajiem korupcijas cēloņiem ir koruptīvas rīcības ekonomiskais izdevīgums gan kukuļdevējam, gan kukuļņēmējam. Tāpēc apstākļos, kad sabiedrība un tautsaimniecība ir piedzīvojusi ekonomisko lejupslīdi, saasinās problēmas saistībā ar korupciju. Koncepcijā aplūkoti dažādi korupcijas izplatību ietekmējoši apstākļi – sociālekonomiskie, politiskie un funkcionālie apstākļi, kā arī atspoguļotas izmaiņas un tendences vispārējā sabiedrības attieksmē pret korupciju.
Koncepcijā identificētas trīs galvenās problēmjomas – publiskajā pārvaldē nodarbināto atlīdzības un piešķirto pilnvaru nesamērīgums, sociālekonomiskajām izmaiņām neatbilstošas administratīvās procedūras un sodu politika, iekšējās kontroles vājums institūcijās un ārējās kontroles trūkumi.
Šo problēmu novēršanai piedāvāti trīs risinājuma varianti un veicamie pasākumi.
Koncepcijas risinājuma 1.variants vērsts uz iekšējās un ārējās kontroles stiprināšanu, lai izslēgtu iespēju veikt koruptīvas darbības, tai skaitā uz institūciju vadītāju atbildības palielināšanu. Šā varianta īstenošanai nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, lai mazinātu korupcijas riskus amatpersonu darbībā. Kontroles veikšanā papildus jāiesaista darbinieki ar augstāku kompetences līmeni, šim nolūkam jānodrošina 10166 lati uz katru papildu darbinieku (lai veiktu precīzus aprēķinus, nepieciešams apzināt papildus piesaistāmo personu skaitu).
Koncepcijas risinājuma 2.varianta mērķis – radīt priekšnoteikumus, lai nodrošinātu godprātīgu un kompetentu darbinieku sastāvu ar augstu paškontroles līmeni, mazinot veicamo kontroli. Šis variants būtu saistāms ar ievērojamu atlīdzības pieaugumu, ko esošajā ekonomiskajā situācijā nav iespējams nodrošināt, tādēļ to plānots īstenot atbilstoši esošajam budžeta finansējumam, izvērtējot amatpersonu darbības rezultātus, pilnvaras, atalgojumu, kā arī veicamās funkcijas kopumā.
Koncepcijas risinājuma 3.variants daļēji apvieno koncepcijas risinājuma 1. un 2.variantu, ierobežotā apjomā iekļaujot arī jau minētos risinājumus. Tas paredz institūcijām īstenot noteiktu optimālu korupcijas kontroles pasākumu kopumu, attiecībā uz pārējiem nodrošinot iespēju izvēlēties, kurš korupcijas kontroles pasākumu virziens tām būs prioritārs, ņemot vērā darba specifiku, personāla apsvērumus un līdzšinējo pieredzi. Ja nav iespējams īstenot nevienu no abiem minētajiem risinājumiem, tiek piedāvāts apsvērt iespēju pārtraukt uzdevumu īstenošanu, līdz būs pieejami resursi. Arī šo variantu plānots īstenot atbilstoši esošajam budžeta finansējumam, izvērtējot amatpersonu darbības rezultātus, pilnvaras, atalgojumu, kā arī veicamās funkcijas kopumā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atbalsta koncepcijas risinājuma 3.varianta īstenošanu.
 |
 |
 |
 |