Darbības ar dokumentu
Rīgā 2011.gada 15.novembrī (prot. Nr.67 29.§)
1. Noteikumi nosaka govju enzootiskās leikozes uzraudzības, kontroles un apkarošanas pasākumus govju sugas dzīvniekiem (turpmāk – dzīvnieki).
1.1 Noteikumi neattiecas uz dzīvniekiem, kas nav paredzēti izmantošanai pārtikā vai dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai un nav reģistrēti Lauksaimniecības datu centra datubāzē.
(MK 05.08.2014. noteikumu Nr.439 redakcijā)
2. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, praktizējošs veterinārārsts, kā arī pilnvarots veterinārārsts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam, ziņo par:
2.1. dzīvnieku saslimšanu vai dzīvniekiem, kas rada aizdomas par inficēšanos ar govju enzootiskās leikozes vīrusu;
2.2. konstatētiem jaunveidojumiem dzīvnieka limfmezglos vai citos organisma audos.
(Grozīts ar MK 05.08.2014. noteikumiem Nr.439)
3. Govju enzootiskās leikozes terapeitiska ārstēšana un vakcinācija pret govju enzootisko leikozi ir aizliegta.
4. Govju enzootiskās leikozes diagnozi apstiprina valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts" references laboratorijā (turpmāk – references laboratorija), izmantojot imūnās difūzijas reakciju agara gēlā, antigēna standartizācijas metodi vai imunofermentatīvās analīzes metodi. Paraugus govju enzootiskās leikozes noteikšanai noņem praktizējošs veterinārārsts vai Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – dienests) amatpersona. Izdevumus par laboratoriskajiem izmeklējumiem sedz dzīvnieku īpašnieks vai turētājs saskaņā ar normatīvo aktu par valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts" valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādi. Izdevumus par praktizējoša veterinārārsta sniegtajiem pakalpojumiem sedz dzīvnieku īpašnieks vai turētājs saskaņā ar praktizējoša veterinārārsta sagatavotu rēķinu.
5. References laboratorija šo noteikumu 4.punktā minēto laboratorisko diagnostiku veic saskaņā ar šo noteikumu pielikumā noteikto metožu aprakstu. Govju enzootiskās leikozes laboratorisko izmeklējumu rezultātus references laboratorija nosūta dienestam un Lauksaimniecības datu centram.
(Grozīts ar MK 05.08.2014. noteikumiem Nr.439)
6. Šo noteikumu ievērošanu uzrauga un kontrolē dienests saskaņā ar dienesta izstrādāto un apstiprināto govju enzootiskās leikozes uzraudzības un apkarošanas programmu.
7. Govju enzootiskās leikozes uzraudzības un apkarošanas programma ietver aprakstu par dienesta amatpersonu darbībām, apkarojot govju enzootisko leikozi, piešķirot, uzturot un anulējot novietnei statusu, kas oficiāli apliecina, ka tā ir brīva no govju enzootiskās leikozes, kā arī paraugu atlases kritērijiem, kas atspoguļo informāciju par epizootoloģisko situāciju valstī un nepieļauj govju enzootiskās leikozes izplatīšanos. Visiem vienā novietnē turētiem dzīvniekiem neatkarīgi no to piederības ganāmpulkam ir vienāds veselības statuss.
8. Īstenojot govju enzootiskās leikozes uzraudzības un apkarošanas programmu, dienests līdz kārtējā gada 31. oktobrim sniedz Lauksaimniecības datu centram informāciju par nākamajā gadā dzīvniekiem noņemamo paraugu skaitu un to atlases kritērijiem.
(Grozīts ar MK 05.08.2014. noteikumiem Nr.439)
9. Lauksaimniecības datu centrs līdz kārtējā gada 31. decembrim datubāzē ievieto informāciju par dzīvnieku reģistrā reģistrētajām novietnēm, kurās saskaņā ar govju enzootiskās leikozes uzraudzības un apkarošanas programmu nākamajā gadā dzīvniekiem ir nepieciešams noņemt paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina attiecīgā vecuma dzīvnieku izmeklēšanu.
(MK 05.08.2014. noteikumu Nr.439 redakcijā)
10. Ja laboratoriskajos izmeklējumos konstatē govju enzootisko leikozi:
10.1. dienests nosaka, ka novietne ir slimības skarta, un anulē no govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvas novietnes statusu;
10.2. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ievēro šādas prasības:
10.2.1. dzīvniekus nepārvieto no novietnes teritorijas, izņemot uz kautuvi tūlītējai nokaušanai ar dienesta amatpersonas atļauju;
10.2.2. nodrošina, lai dzīvnieki no govju enzootiskās leikozes skartās (inficētās) novietnes nenonāktu kontaktā ar citas novietnes dzīvniekiem, kam ir cits veselības statuss;
10.2.3. ar govju enzootisko leikozi slimo dzīvnieku pienu iznīcina vai pēc termiskas apstrādes, kas garantē govju enzootiskās leikozes ierosinātāja iznīcināšanu, izbaro novietnē esošajiem dzīvniekiem;
10.2.4. veselo dzīvnieku pienu nosūta piena pārstrādes uzņēmumam, kurā to termiski apstrādā ar metodēm, kas garantē govju enzootiskās leikozes ierosinātāja iznīcināšanu;
10.2.5. nekavējoties ziņo dienesta amatpersonai par ikvienu dzīvnieku, kas ir miris vai ko nokauj govju enzootiskās leikozes apkarošanas pasākumu laikā.
(MK 05.08.2014. noteikumu Nr.439 redakcijā)
11. Govju enzootiskās leikozes apkarošanas pasākumu laikā nokauto dzīvnieku gaļu, blakusproduktus un kautproduktus atļauts izmantot:
11.1. dzīvnieku barības ražošanai vai pārstrādei dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumā, ja ir veikti pasākumi, kas nodrošina govju enzootiskās leikozes ierosinātāja tālāku neizplatīšanos, un novērsts dzīvnieku inficēšanās risks;
11.2. pārtikas produktu ražošanai, ja veterinārās ekspertīzes laikā nav konstatētas izmaiņas audos, kuru dēļ ir aizliegta gaļas turpmāka pārstrāde. Pārtikas produktu iegūšanai izmanto tikai termiski apstrādātu gaļu, tādējādi nodrošinot govju enzootiskās leikozes ierosinātāja iznīcināšanu.
12. Govju enzootiskās leikozes apkarošanas laikā iegūtos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus dzīvnieku īpašnieks vai turētājs savāc, izmanto, pārstrādā vai likvidē atbilstoši dienesta inspektora pieņemtajam lēmumam un norādījumiem, piemērojot pārstrādes metodes un nosacījumus, kas nodrošina govju enzootiskās leikozes ierosinātāju iznīcināšanu un kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002, un Eiropas Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulā (EK) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai.
(MK 05.08.2014. noteikumu Nr.439 redakcijā)
13. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir atbildīgs par šādu prasību izpildi:
13.1. ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanas, kuri apliecina, ka dzīvniekam ir konstatēta govju enzootiskā leikoze, slimo dzīvnieku nosūta nokaušanai;
13.2. pēc dzīvnieka nosūtīšanas nokaušanai pārējiem dzīvniekiem novietnē veic seroloģiskās pārbaudes saskaņā ar šo noteikumu 20.2. vai 21.2.apakšpunktu, līdz laboratoriskajos izmeklējumos tiek konstatēts, ka govju enzootiskā leikoze ir apkarota, un novietnei tiek piešķirts no govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvas novietnes statuss;
13.3. ganāmpulka atjaunošanai izmanto dzīvniekus, kas iegūti novietnēs, kuras ir oficiāli brīvas no govju enzootiskās leikozes.
14. Pēc dzīvnieku nokaušanas un pirms ganāmpulka atjaunošanas govju enzootiskās leikozes skarto novietni, transportlīdzekļus, rampas, pārejas, kas izmantotas slimo dzīvnieku pārvadāšanai vai to dzīvnieku pārvadāšanai, kuri rada aizdomas par saslimšanu ar govju enzootisko leikozi, kā arī materiālus, priekšmetus un konteinerus, kas bijuši kontaktā ar slimajiem dzīvniekiem, tīra, mazgā un dezinficē dzīvnieku īpašnieks vai turētājs praktizējoša veterinārārsta uzraudzībā. Izdevumus par mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumiem sedz dzīvnieku īpašnieks vai turētājs.
15. Mazgāšanas un dezinfekcijas laikā ievēro šādu kārtību:
15.1. dezinfekcijas līdzekļus lieto noteiktā koncentrācijā, lai iznīcinātu govju enzootiskās leikozes ierosinātāju, un saskaņā ar dezinfekcijas produkta ražotāja sagatavoto anotāciju;
15.2. dezinfekcijas līdzekļu iedarbīgumu pārbauda katru reizi pirms lietošanas, ja, līdzekļus ilgstoši glabājot, zūd to efektivitāte;
15.3. dezinfekcijas un dezinsekcijas līdzekļus izvēlas, ņemot vērā dezinficējamo objektu virsmas un dezinsekcijai pakļautās platības īpašības;
15.4. dezinfekcijas līdzekļu lietošanas laikā:
15.4.1. līdzekli izsmidzina uz dezinficējamā objekta tā, lai nodrošinātu dezinfekcijas līdzekļa caursūkšanos (īpaši, ja dezinficē pakaišus, mēslus un vircu);
15.4.2. pirms dezinfekcijas grīdu, rampas, pārejas, sienas un virsmas rūpīgi mazgā un tīra, izmantojot īpaši šim nolūkam paredzētus līdzekļus;
15.4.3. pēc virsmu tīrīšanas un mazgāšanas saskaņā ar ražotāja ieteikumiem dezinfekcijas līdzekļus uzklāj un atstāj uz minimālās iedarbības laiku;
15.4.4. dezinfekcijas šķīdumu izsmidzina, izmantojot spiediena iekārtas, un dezinficētās virsmas pasargā no atkārtotas piesārņošanas;
15.5. mazgāšanai izmantoto ūdeni apstrādā, lai nepieļautu govju enzootiskās leikozes ierosinātāja tālāku izplatīšanos;
15.6. pēc dezinfekcijas mazgā un dezinficē tās laikā lietoto ekipējumu un piesārņotos priekšmetus, bet vienreizējas lietošanas priekšmetus iznīcina.
16. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina, lai no govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvas novietnes dzīvnieki nenonāk kontaktā ar dzīvniekiem no novietnes, kas nav atzīta par oficiāli brīvu no govju enzootiskās leikozes.
17. Dienests novietni atzīst par oficiāli brīvu no govju enzootiskās leikozes un piešķir tai oficiāli brīvas novietnes statusu, ja 24 mēnešu laikā pēc slimā vai seroloģiski pozitīvā dzīvnieka nokaušanas novietnē nevienam dzīvniekam klīniski un laboratoriskajos izmeklējumos nav konstatēta saslimšana ar govju enzootisko leikozi un ir izpildīta viena no šādām prasībām:
17.1. visi dzīvnieki, kas ir vecāki par 24 mēnešiem, divas reizes 12 mēnešu laikā ar intervālu, kas nav īsāks par četriem mēnešiem, ir laboratoriski izmeklēti, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;
17.2. novietne atrodas no govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvas valsts teritorijā vai administratīvajā teritorijā;
17.3. Lauksaimniecības datu centra datubāzē reģistrētā tukšā novietnē dzīvnieki tiek ievesti no novietnes, kurai piešķirts no govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvas novietnes statuss.
(MK 05.08.2014. noteikumu Nr.439 redakcijā)
18. Novietnei saglabājas no govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvas novietnes statuss, ja tiek ievērotas šādas prasības:
18.1. 24 mēnešu laikā pēc slimā vai seroloģiski pozitīvā dzīvnieka nokaušanas novietnē nevienam dzīvniekam klīniski un laboratoriskajos izmeklējumos nav konstatēta saslimšana ar govju enzootisko leikozi;
18.2. visus dzīvniekus ieved no novietnes, kas ir oficiāli brīva no govju enzootiskās leikozes;
18.3. visus dzīvniekus, kas sasnieguši 24 mēnešu vecumu, ar triju gadu intervālu laboratoriski izmeklē govju enzootiskās leikozes noteikšanai, un iegūtie izmeklējumu rezultāti ir negatīvi. Laboratoriskos izmeklējumus govju enzootiskās leikozes ierosinātāja atklāšanai veic, izmantojot šo noteikumu 4.punktā minētās metodes;
18.4. audzēšanai paredzētus dzīvniekus importē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām to nagaiņu sugu dzīvnieku apritei, kurus importē vai ved tranzītā caur Latvijas Republiku no trešajām valstīm (valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis).
(Grozīts ar MK 05.08.2014. noteikumiem Nr.439)
19. Novietnei anulē no govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
19.1. klīnisko vai laboratorisko izmeklējumu rezultāti liecina par dzīvnieku saslimšanu ar govju enzootisko leikozi vai ir aizdomas, ka dzīvnieki ir slimi;
19.2. netiek izpildīta kāda no šo noteikumu 18. punktā minētajām prasībām;
19.3. no novietnes tiek izvesti visi govju sugas dzīvnieki.
(MK 05.08.2014. noteikumu Nr.439 redakcijā)
20. Ja novietnē vienam dzīvniekam laboratoriskajos izmeklējumos saistībā ar govju enzootisko leikozi konstatē pozitīvu vai aizdomīgu rezultātu (pamatojoties uz iegūto informāciju, nav iespējams noteikt dzīvnieka veselības stāvokli attiecībā uz govju enzootisko leikozi) vai ja pastāv aizdomas par viena dzīvnieka saslimšanu:
20.1. pozitīvi reaģējušo dzīvnieku, kā arī tā pēcnācēju, kas ir jaunāks par 12 mēnešiem, nošķir no veselajiem dzīvniekiem un nosūta tūlītējai nokaušanai;
20.2. trīs mēnešus pēc slimā dzīvnieka un tā pēcnācēja nošķiršanas no veselajiem dzīvniekiem visus novietnē atlikušos dzīvniekus, kas vecāki par 12 mēnešiem, seroloģiski izmeklē. Novietnē nav govju enzootiskās leikozes un novietni uzskata par drošu, ja divās seroloģiskajās pārbaudēs iegūti negatīvi rezultāti un izmeklējumi veikti ar vismaz četru, bet ne vairāk kā 12 mēnešu starplaiku;
20.3. dienests organizē epizootoloģiskos pētījumus, lai atklātu iespējamās inficētās novietnes, kurās esošie dzīvnieki ir kontaktējušies ar slimo dzīvnieku, un tajās uzsāk seroloģisko izmeklēšanu saskaņā ar šo noteikumu 20.2.apakšpunktu.
(Grozīts ar MK 05.08.2014. noteikumiem Nr.439)
21. Ja novietnē vairākiem dzīvniekiem laboratoriskajos izmeklējumos saistībā ar govju enzootisko leikozi konstatē pozitīvu vai aizdomīgu rezultātu vai ja pastāv aizdomas par vairāku dzīvnieku saslimšanu:
21.1. pozitīvi reaģējušos dzīvniekus un to pēcnācējus, kas ir jaunāki par 12 mēnešiem, nošķir no veselajiem liellopiem un nosūta tūlītējai nokaušanai;
21.2. pēc slimo dzīvnieku nošķiršanas no veselajiem dzīvniekiem pārējos dzīvniekus, kas vecāki par 12 mēnešiem, seroloģiski izmeklē. Novietnē nav govju enzootiskās leikozes un novietni uzskata par drošu, ja divās seroloģiskajās pārbaudēs iegūti negatīvi rezultāti un izmeklējumi veikti ar vismaz četru, bet ne vairāk kā 12 mēnešu starplaiku;
21.3. pēc šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minēto dzīvnieku nosūtīšanas nokaušanai pārējos govju sugas dzīvniekus identificē un atstāj novietnē. Dzīvniekus pēc 24 mēnešu vecuma sasniegšanas laboratoriski izmeklē saskaņā ar šo noteikumu 21.2. apakšpunktu, ja vien ar dienesta amatpersonas atļauju tos nenosūta uz kautuvi tūlītējai nokaušanai;
21.4. dienests organizē epizootoloģiskos pētījumus, lai atklātu iespējamās inficētās novietnes, kurās esošie dzīvnieki ir kontaktējušies ar slimajiem dzīvniekiem, un tajās uzsāk seroloģisko izmeklēšanu saskaņā ar šo noteikumu 21.2.apakšpunktu.
(Grozīts ar MK 05.08.2014. noteikumiem Nr.439)
22. Atļauts nenokaut šo noteikumu 20.1. un 20.2.apakšpunktā minēto ar govju enzootisko leikozi slimas govs pēcnācēju, ja tas atšķirts no mātes tūlīt pēc piedzimšanas un ir identificēts. Novietnē teļš paliek līdz 24 mēnešu vecuma sasniegšanai. Pēc minētā vecuma sasniegšanas liellopu laboratoriski izmeklē saskaņā ar šo noteikumu 21.2.apakšpunktu (izņemot gadījumu, ja to ar dienesta amatpersonas atļauju nosūta tūlītējai nokaušanai).
23. Ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nenodrošina, ka novietnē dzīvniekiem veic laboratoriskos izmeklējumus govju enzootiskās leikozes atklāšanai, un nav iespējams noteikt novietnes statusu attiecībā uz govju enzootisko leikozi, kā arī ja dzīvnieku īpašnieks nenodrošina no govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvas novietnes statusa saglabāšanu, dienests pieņem lēmumu par attiecīgās novietnes dzīvnieku pārvietošanas aizlieguma un dzīvnieku izcelsmes produkcijas realizācijas aizlieguma noteikšanu.
24. Dienests novietnes statusu atzīst par spēku zaudējušu, ja saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datubāzē pieejamo informāciju novietnē nav reģistrēti liellopi.
(Grozīts ar MK 05.08.2014. noteikumiem Nr.439)
(Nodaļa MK 05.08.2014. noteikumu Nr. 439 redakcijā)
24.1 Laikposmā, kad valsts saglabā no govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvas valsts statusu, dienests veic uzraudzību un kontrolē šādu nosacījumu izpildi:
24.1 1. visus nokautos dzīvniekus pakļauj pēcnāves veterinārajai ekspertīzei un konstatētos veidojumus audos, kas līdzīgi tiem, kurus rada govju enzootiskās leikozes vīruss, nosūta laboratoriskai izmeklēšanai;
24.1 2. dienests ziņo Eiropas Komisijai par jebkuru gadījumu, kad konstatē dzīvnieku saslimšanu ar govju enzootisko leikozi;
24.1 3. visus dzīvniekus, kam laboratoriskajos izmeklējumos apstiprina govju enzootiskās leikozes diagnozi, nosūta tūlītējai nokaušanai. Dzīvnieku īpašnieks veic pasākumus saskaņā ar šo noteikumu 20., 21. un 22. punktu, līdz ir atgūts no govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvas novietnes statuss;
24.1 4. visus dzīvniekus, kas vecāki par 24 mēnešiem, izņemot sertificētus vaislas buļļus un to novietņu dzīvniekus, kurās apkarota govju enzootiskā leikoze, pakļauj laboratoriskajiem izmeklējumiem:
24.1 4.1. vienu reizi piecos gados, ja saskaņā ar dienesta epizootoloģisko izmeklējumu un riska novērtēšanas rezultātiem dzīvnieku saslimšanas gadījumu skaits nepalielinās vai pēdējo gadu laikā paliek tādā līmenī, kādā tas bija pēc oficiāli brīva statusa iegūšanas;
24.1 4.2. vienu reizi trijos gados, ja saskaņā ar dienesta epizootoloģisko izmeklējumu un riska novērtēšanas rezultātiem dzīvnieku saslimšanas gadījumu skaits ar katru gadu palielinās, bet nepārsniedz tādu saslimušo dzīvnieku skaitu, kad valstij tiek anulēts no govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvas valsts statuss;
24.1 4.3. ja saskaņā ar dienesta sagatavotu govju enzootiskās leikozes uzraudzības un apkarošanas programmu veiktajos laboratoriskajos izmeklējumos, kas apliecina 99 procentu ticamību, konstatēts, ka inficēts mazāk par 0,2 procentiem ganāmpulku.
24.2 Sertificētus vaislas buļļus izmeklē uz govju enzootisko leikozi vienu reizi gadā, ievērojot šo noteikumu pielikuma prasības.
24.3 Novietnē, kurā apkarota govju enzootiskā leikoze, dzīvniekus pirmo reizi izmeklē pēc trim gadiem un vēlāk saskaņā ar šo noteikumu 24.1 4. apakšpunktā noteikto kārtību.
24.4 Sertificētu vaislas buļļu novietnei saglabā no govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja:
24.4 1. sertificētos vaislas buļļus izmeklē uz govju enzootisko leikozi vienu reizi gadā saskaņā ar šo noteikumu pielikuma prasībām;
24.4 2. novietnē tiek ievērotas šo noteikumu 18. punktā minētās prasības, izņemot laboratorisko izmeklējumu kārtību sertificētiem vaislas buļļiem.
25. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 16.oktobra noteikumus Nr.707 "Govju enzootiskās leikozes profilakses un apkarošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 169.nr.).
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1964.gada 26.jūnija Direktīvas 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā;
2) Padomes 1977.gada 17.maija Direktīvas 77/391/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus liellopu brucelozes, tuberkulozes un leikozes izskaušanai;
3) Padomes 1977.gada 13.decembra Direktīvas 78/52/EEK, kas ievieš Kopienas kritērijus valstu plāniem liellopu brucelozes, tuberkulozes un enzootiskās leikozes paātrinātai izskaušanai.
Zemkopības ministra vietā – veselības ministre I.Circene
I. Vispārīgie jautājumi
1. Govju enzootiskās leikozes laboratorisko diagnostiku veic, izmantojot agara gēla imūndifūzijas testu (turpmāk – AGID tests) vai enzīmu imūnsorbcijas testu (turpmāk – ELISA tests).
2. AGID testu drīkst izmantot tikai atsevišķu paraugu testēšanai, ja ELISA testa rezultāti rada nopietnas šaubas par diagnozes precizitāti. Šādā gadījumā veic papildu kontroli ar AGID testu.
3. AGID un ELISA testu standartizē attiecībā pret E05 serumu, kurš ir oficiālais Eiropas Savienības standartserums un kuru piegādā:
Friedrich-Loeffler-Institut
Federal Research Institute for Animal Health
OIE Reference Laboratory for Enzootic Bovine Leukosis (EBL)
Südufer 10
17493 Greifswald – Insel Riems
Vācija
II. Agara gēla imūndifūzijas testa (AGID testa) metodisks apraksts
4. AGID testā izmantotais antigēns satur govju enzootiskās leikozes vīrusa glikoproteīnus. Antigēns ir standartizēts attiecībā pret E05 serumu.
5. References laboratorija ir atbildīga par laboratorijas standarta darba antigēna kalibrēšanu attiecībā pret E05 serumu.
6. Laboratorija izmantojamos standarta antigēnus vismaz vienu reizi gadā iesniedz references laboratorijā, lai pārbaudītu tos attiecībā pret E05 serumu. Izmantoto antigēnu kalibrē atbilstoši šā pielikuma III nodaļā aprakstītajai metodei.
7. AGID testā izmanto šādus reaģentus:
7.1. antigēnu. Antigēns satur specifiskus govju enzootiskās leikozes vīrusa glikoproteīnus, kas standartizēti attiecībā pret E05 serumu;
7.2. testa serumu;
7.3. zināmu pozitīvu kontroles serumu;
7.4. agara gēlu (0,8 % agara, 0,05 M Tris/HCl buferšķīduma, pH 7,2 ar 8,5 % NaCl, 15 ml agara, kuru ievieto Petrī trauciņā ar diametru 85 mm tā, lai agara slāņa biezums būtu 2,6 mm).
8. Agara platē izveido testa sagatavi ar septiņām sausām iedobēm. Testam ir vajadzīga viena centrālā iedobe un sešas iedobes lokā ap to. Centrālās iedobes diametrs ir 4 mm, perifēro iedobju diametrs – 6 mm, attālums starp centrālo iedobi un perifērajām iedobēm – 3 mm.
9. Centrālo iedobi piepilda ar standarta antigēnu. Pirmo un ceturto perifēro iedobi piepilda ar zināmu pozitīvu serumu, otro, trešo, piekto un sesto perifēro iedobi piepilda ar testa serumiem. Iedobes piepilda, līdz pazūd menisks.
10. Testa izpildes laikā iegūst šādus daudzumus:
10.1. antigēnu – 32 μl;
10.2. kontroles serumu – 73 μl;
10.3. testa serumu – 73 μl.
11. Inkubācija istabas temperatūrā (20–27 °C) noslēgtā mitrā kamerā ilgst 72 stundas.
12. Testa rezultātus nolasa pēc 24 un 48 stundām. Galīgo rezultātu iegūst ne agrāk kā pēc 72 stundām. Testā iegūtos rezultātus interpretē šādi:
12.1. testa serums ir pozitīvs, ja tas izveido specifisku precipitācijas līniju ar govju leikozes vīrusa antigēnu un pilnīgu identitātes līniju ar kontroles serumu;
12.2. testa serums ir negatīvs, ja tas neveido specifisku precipitācijas līniju ar govju leikozes vīrusa antigēnu un neveido identitātes līniju ar kontroles serumu;
12.3. reakciju uzskata par neskaidru, ja tiek iegūts viens no šādiem rezultātiem:
12.3.1. testa serums noliec kontroles seruma līniju virzienā uz govju leikozes vīrusa antigēna iedobi, neveidojot redzamu precipitācijas līniju ar antigēnu;
12.3.2. reakciju nevar uzskatīt ne par pozitīvu, ne par negatīvu. Ja reakcija ir neskaidra, testu var atkārtot, izmantojot koncentrētu serumu.
13. Testā atļauts izmantot jebkuru citu iedobju konfigurāciju vai izkārtojumu, ja E05 serumu atšķaidījumā 1:10 negatīvā serumā var identificēt kā pozitīvu.
III. Antigēnu standartizācijas metodes apraksts
14. Testam nepieciešamie šķīdumi un materiāli:
14.1. 40 ml 1,6 % agarozes 0,05 M Tris/HCl buferšķīdumā, pH 7,2 ar 8,5 % NaCl;
14.2. 15 ml govju enzootiskās leikozes seruma, kurā ir antivielas tikai pret govju enzootiskās leikozes vīrusa glikoproteīniem, atšķaidījumā 1:10 0,05 M Tris/HCl buferšķīdumā, pH 7,2 ar 8,5 % NaCl;
14.3. 15 ml govju enzootiskās leikozes seruma, kurā ir antivielas tikai pret govju enzootiskās leikozes vīrusa glikoproteīniem, atšķaidījumā 1:5 0,05 M Tris/HCl buferšķīdumā, pH 7,2 ar 8,5 % NaCl;
14.4. četri plastmasas Petrī trauciņi 85 mm diametrā;
14.5. perforators caurumu veidošanai 4–6 mm diametrā;
14.6. standarta antigēns;
14.7. standartizējamais antigēns;
14.8. ūdens vanna (56 °C).
15. Testa šķīdumu sagatavo šādā kārtībā:
15.1. agarozi (1,6 %), uzmanīgi karsējot līdz 100 °C, atšķaida Tris/HCl buferšķīdumā un apmēram uz vienu stundu liek ūdens peldē 56 °C temperatūrā;
15.2. govju enzootiskās leikozes seruma atšķaidījumu arī liek ūdens peldē 56 °C temperatūrā;
15.3. samaisa 15 ml agarozes šķīduma (kura temperatūra ir 56 °C) ar 15 ml govju enzootiskās leikozes seruma (1:10), ātri sakrata un katrā no abiem Petrī trauciņiem ielej 15 ml;
15.4. procedūru atkārto ar govju enzootiskās leikozes serumu atšķaidījumā 1:5.
16. Kad agaroze ir sacietējusi, ar perforatoru izveido caurumus.
17. Izveidotajos caurumos pievieno antigēnu šādā kārtībā:
17.1. pirmajā un trešajā Petrī trauciņā:
17.1.1. A, C un E iedobē – neatšķaidīts standarta antigēns;
17.1.2. B iedobē – standarta antigēns atšķaidījumā 1:2;
17.1.3. D iedobē – neatšķaidīts testa antigēns;
17.2. otrajā un ceturtajā Petrī trauciņā:
17.2.1. A iedobē – neatšķaidīts testa antigēns;
17.2.2. B iedobē – testa antigēns atšķaidījumā 1:2;
17.2.3. C iedobē – testa antigēns atšķaidījumā 1:4;
17.2.4. D iedobē – testa antigēns atšķaidījumā 1:8.
18. Papildu informācija un prasības:
18.1. eksperimentu veic ar diviem seruma atšķaidījumiem (1:5 un 1:10), lai panāktu optimālo precipitāciju;
18.2. ja precipitācijas diametrs abos atšķaidījumos ir pārāk mazs, serumu atšķaida vairāk;
18.3. ja precipitācijas diametrs abos atšķaidījumos ir pārāk liels un neskaidrs, izvēlas vājākās koncentrācijas serumu;
18.4. agarozes galīgā koncentrācija ir 0,8 %, bet seruma koncentrācija – attiecīgi 5 % un 10 %;
18.5. izmērītos diametrus ieraksta koordinātu sistēmā. Darba antigēns ir testējamais antigēns, kura diametrs atbilst standarta antigēnam.
IV. Enzīmu imūnsorbcijas testa (ELISA testa) metodisks apraksts
19. Testam nepieciešamie materiāli un reaģenti:
19.1. cietās fāzes mikroplates, kivetes vai cita cietā fāze;
19.2. poliklonālās vai monoklonālās slimības antivielas, ko izmanto antigēna fiksēšanai pie cietās fāzes. Antigēnu pie cietās fāzes var fiksēt, arī neizmantojot minētās antivielas (ja antigēnu saista tieši pie cietās fāzes, visi testa paraugi, kam konstatē pozitīvu reakciju, atkārtoti jātestē attiecībā pret kontroles antigēnu. Kontroles antigēniem jābūt identiskiem ar šo antigēnu, izņemot gadījumu, ja nekonstatē govju enzootiskās leikozes antigēnus. Ja antigēnus saista pie cietās fāzes, antivielas drīkst reaģēt tikai ar govju enzootiskās leikozes antigēniem);
19.3. testējamais bioloģiskais šķidrums;
19.4. atbilstoša pozitīva un negatīva kontrole;
19.5. konjugāts;
19.6. izmantotajam enzīmam atbilstošs substrāts;
19.7. reakcijas apturēšanas šķīdums, ja nepieciešams;
19.8. šķīdumi testa paraugu atšķaidīšanai, reaģentu sagatavošanai un mazgāšanai;
19.9. izmantotajam substrātam atbilstoša nolasīšanas sistēma.
20. ELISA testam jābūt tik jutīgam, lai E05 serumu par pozitīvu atzītu 10 reižu lielākā atšķaidījumā (seruma paraugiem) vai 250 reižu lielākā atšķaidījumā (piena paraugiem) salīdzinājumā ar atšķaidījumu, ko iegūst no apvienotajos paraugos iekļautajiem atsevišķajiem paraugiem. Ja paraugus (seruma un piena) testē atsevišķi, E05 serumu atšķaidījumā 1:10 (negatīvā seruma) vai 1:250 (negatīvā piena) novērtē kā pozitīvu, ja to testē tādā pašā noteikšanas atšķaidījumā kā atsevišķos testa paraugus.
21. References laboratorija ir atbildīga par ELISA testa kvalitātes kontroli, katrai ražošanas partijai nosakot arī apvienojamo paraugu skaitu, pamatojoties uz skaitu, kas iegūts E05 serumam.
22. ELISA testu izmanto govju enzootiskās leikozes noteikšanai asins seruma un piena paraugos. Ja ELISA testu izmanto:
22.1. lai izveidotu un uzturētu no govju enzootiskās leikozes oficiāli brīva ganāmpulka statusu, seruma vai piena paraugus apvieno tā, lai testa rezultātus varētu neapšaubāmi attiecināt uz atsevišķiem dzīvniekiem, uz kuriem attiecas apvienotais paraugs. Visus apstiprinājuma testus veic paraugiem, kas ņemti no atsevišķiem dzīvniekiem;
22.2. nefasēta piena paraugam, šo paraugu ņem no piena, kas savākts novietnē, kurā vismaz 30 % ir slaucamu govju. Visus apstiprinājuma testus veic seruma vai piena paraugiem, kas ņemti no atsevišķiem dzīvniekiem.
 |
 |
 |
 |