1. Noteikumi nosaka:
1.1. ģeodēziskās atskaites sistēmas izveides, izmantošanas un uzturēšanas kārtību;
1.2. Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas parametrus un piemērošanas kārtību;
1.3. kārtību, kādā Latvijas teritorijā realizē Eiropas Vertikālās atskaites sistēmu;
1.4. 1993.gada topogrāfisko karšu sistēmas (turpmāk − TKS-93) parametrus un piemērošanas kārtību.
(Grozīts ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr.414)
2. Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēma un Eiropas Vertikālās atskaites sistēmas realizācija Latvijas teritorijā veido ģeodēziskās atskaites sistēmu. Ģeodēziskās atskaites sistēmas realizāciju apvidū nodrošina valsts ģeodēziskais tīkls.
(MK 28.07.2015. noteikumu Nr.414 redakcijā)
2.1 Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēma ir 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēma (turpmāk – LKS-92).
(MK 28.07.2015. noteikumu Nr.414 redakcijā)
2.2 Eiropas Vertikālās atskaites sistēmas realizācija Latvijas teritorijā ir Latvijas normālo augstumu sistēma epohā 2000,5 (turpmāk – LAS-2000,5).
(MK 28.07.2015. noteikumu Nr.414 redakcijā)
3. Ģeodēzisko tīklu iedala tīkla veidos atbilstoši ģeodēziskā tīkla raksturlielumiem un klasēs atbilstoši ģeodēziskā tīkla raksturlielumu precizitātei.
5. LKS-92 ir veidota, pamatojoties uz pasaules 1984.gada ģeodēzisko sistēmu (World Geodetic System 1984) ar starptautiskās ģeodēziskās atskaites sistēmas 1980.gada Zemes rotācijas elipsoīdu (Geodetic Reference System 1980) (turpmāk – GRS80), kas pieņemts Starptautiskās Ģeodēzijas un kartogrāfijas apvienības XVII Ģenerālajā asamblejā (XVII General Assembly of the International Union of Geodesy and Geophysics) ar šādiem parametriem:
5.1. lielā pusass a = 6 378 137 m;
5.2. Zemes ģeocentriskā gravitācijas konstante (iekļaujot atmosfēru) GM = 3 986 005 x 108m3s-2;
5.3. Zemes dinamiskais formas faktors (neņemot vērā pastāvīgās plūdmaiņas radītās deformācijas) J2 = 108 263 x 10-8;
5.4. Zemes rotācijas leņķiskais ātrums ω = 7 292 115 x 10-11 rad s-1;
5.5. elipsoidālais saplakums f = 1/298.257222101.
6. LKS-92 piesaisti Eiropas Zemes atskaites sistēmai (The European Terrestrial Reference System 1989) (turpmāk – ETRS89) nodrošina globālās pozicionēšanas tīkla 0.klases punkti Rīga, Kangari, Indra un Arājs, kuru koordinātas noteiktas ETRS89 koordinātu sistēmā ar realizāciju EUREF89 epohā 1992.75.
7. LKS-92 realizē globālās pozicionēšanas tīkla 0., 1. un 2.klases punkti un pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma "Latvijas Pozicionēšanas sistēma" (turpmāk − LatPos).
(Grozīts ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr.414)
8. LKS-92 koordinātas nosaka:
8.1. telpiskajās taisnleņķu koordinātās, ko apzīmē ar LKS-92 XYZ, kur:
8.1.1. abscisu ass atrodas ekvatora plaknē un vidējā Griničas meridiāna plaknē, apzīmē ar X;
8.1.2. ordinātu ass atrodas ekvatora plaknē 90° leņķī austrumu virzienā no Griničas meridiāna plaknes, apzīmē ar Y;
8.1.3. aplikātu ass vērsta Ziemeļu pola virzienā, apzīmē ar Z;
8.1.4. abscisu, ordinātu un aplikātu izsaka metros;
8.2. ģeodēziskajās koordinātās uz rotācijas elipsoīda, ko apzīmē LKS-92 BLh, kur:
8.2.1. ziemeļu platumu apzīmē ar B;
8.2.2. austrumu garumu apzīmē ar L;
8.2.3. ģeodēzisko (elipsoidālo) augstumu apzīmē ar h;
8.2.4. ziemeļu platumu un austrumu garumu izsaka grādos (°), minūtēs (’) un sekundēs (");
8.2.5. augstumu izsaka metros;
8.3. Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātās, ko apzīmē LKS-92 TM, kur:
8.3.1. koordinātas plaknē aprēķina, izmantojot Merkatora transversālās projicēšanas likumu;
8.3.2. abscisu ass vērsta ziemeļu virzienā, apzīmē ar x;
8.3.3. ordinātu ass vērsta austrumu virzienā, apzīmē ar y;
8.3.4. abscisu un ordinātu izsaka metros.
9. LKS-92 sistēmas Merkatora transversālās projekcijas plaknes parametri ir noteikti šādi:
9.1. plakne ar vienu ass meridiānu 24oa.g. (austrumu garums);
9.2. projekcijas mēroga koeficients 0,9996 uz ass meridiāna;
9.3. abscisu ass vērsta ziemeļu virzienā, un abscisas vērtība samazināta par 6 000 000 m;
9.4. ordinātu ass vērsta austrumu virzienā, un ordinātas vērtība palielināta par 500 000 m.
10. Projekcijas mēroga koeficienta aprēķināšanai LKS-92 TM izmanto šādu formulu:
m = 0,9996 + | 0,9996 × y02 | , kur |
2 R 2 |
R − rotācijas elipsoīda virsmas liekuma rādiuss (Latvijas teritorijai R = 6386,8 km);
y0 − vidējā nepārveidotā ordināta (y0 = ykm – 500, kur ykm – kilometros izteikta atrašanās vietas ordināta).
11.1 LAS-2000,5 ir veidota, realizējot Eiropas Vertikālās atskaites sistēmu 2007. gadā (EVRF2007 epoha 2000,0).
(MK 28.07.2015. noteikumu Nr.414 redakcijā)
11.2 LAS-2000,5 sasaisti ar EVRF2007 realizē 16 nivelēšanas tīkla 1. klases punkti – fr002, fr766, frA, fr50, fr3939, fr1484, fr1174, gr4, gr2913, gr1684, sm0718, gr2285, pp3433, gr2083, gr2128 un gr538.
(MK 28.07.2015. noteikumu Nr.414 redakcijā)
12. LAS-2000,5 realizē nivelēšanas tīkla 1. un 2. klases punkti.
(MK 28.07.2015. noteikumu Nr.414 redakcijā)
13.1 Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmas (turpmāk – BAS-77) transformācijai uz LAS-2000,5 izmanto šādu transformācijas algoritmu:
H(I) – augstums BAS-77, izteikts metros;
H(II) – augstums LAS-2000,5, izteikts metros;
M0 – meridiāna liekuma rādiuss m uz rotācijas elipsoīda GRS80 punktā P0;
N0 – izliekuma rādiuss m perpendikulāri meridiānam GRS80 punktā P0;
LAT – transformējamā punkta platums radiānos ETRS89;
LON – transformējamā punkta garums radiānos ETRS89;
P0(LAT0,LON0) – transformācijas atbalsta punkta P0 platums 0,994255897 rad (56º 58' 0.0000" grādos) un garums 0,434296096 rad (24º 53' 0.0000" grādos) ETRS89 sistēmā;
a1 – vertikālais pārvietojums 1,49392900367864 E-0001 m;
a2 – novirze meridiāna virzienā 7,99066182789555 E-0008 m;
a3 – perpendikulārā virziena novirze pret meridiānu – 9,48289473646151 E-0008 m.
(MK 28.07.2015. noteikumu Nr.414 redakcijā)
14. Normālo augstumu aprēķinos izmanto normālo smaguma spēka lauka vērtību uz rotācijas elipsoīda GRS80.
15. Latvijas Republikas teritorijā gravimetriskos mērījumus reducē uz Starptautisko smaguma spēka standartizēšanas tīklu 1971 (The International Gravity Standardization Net 1971) (turpmāk − IGSN71).
17. Nosakot augstumu LAS-2000,5 ar globālo pozicionēšanu, var izmantot kvaziģeoīda augstuma modeli LV'14, kura precizitāte pret valsts ģeodēziskā tīkla globālās pozicionēšanas tīkla 1. un 2. klasi un nivelēšanas tīkla 1. un 2. klasi ir līdz četriem ar pusi centimetriem, vai citu kvaziģeoīda augstuma modeli, kura precizitāte ir augstāka par LV'14 kvaziģeoīda modeli.
(MK 28.07.2015. noteikumu Nr.414 redakcijā)
18. Ja, ģeodēzisko darbu rezultātā iegūstot ģeotelpiskos pamatdatus valsts vai pašvaldību funkciju un uzdevumu izpildei, izmanto citu kvaziģeoīda augstuma modeli, modeļa izstrādātājs nodrošina tā precizitātes pārbaudi, veicot kontrolmērījumus un nosakot kamerāli modeļa precizitātes novērtējumu. Kvaziģeoīda augstuma modeļa precizitāti pārbauda pret valsts ģeodēzisko tīklu (valsts ģeodēziskā tīkla globālās pozicionēšanas tīkla 1. un 2. klases un nivelēšanas tīkla 1. un 2. klases punktiem).
(MK 28.07.2015. noteikumu Nr.414 redakcijā)
21. Pirms kvaziģeoīda augstuma modeļa izmantošanas ģeodēziskajos darbos, lai iegūtu ģeotelpiskos pamatdatus valsts vai pašvaldību funkciju un uzdevumu izpildei, modeļa izstrādātājs vai tā pilnvarota persona rakstiski iesniedz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrai (turpmāk – aģentūra) publicēšanai aģentūras mājaslapā internetā šo noteikumu 18. punktā minētajā precizitātes pārbaudē iegūtos rezultātus un modeļa precizitātes novērtējumu, norādot pārbaudes datumu, kvaziģeoīda augstuma modeļa izstrādātāju un tā precizitātes pārbaudes izpildītāju.
(MK 28.07.2015. noteikumu Nr.414 redakcijā)
21.1 Aģentūra šo noteikumu 21. punktā minēto informāciju publicē mājaslapā internetā piecu darbdienu laikā pēc tās saņemšanas. Par publicētās informācijas patiesumu un ticamību atbild kvaziģeoīda augstuma modeļa izstrādātājs.
(MK 28.07.2015. noteikumu Nr.414 redakcijā)
22. Aģentūra nodrošina Latvijas kvaziģeoīda modeļa LV'14 datu publisku pieejamību un aktualizēšanu.
(Grozīts ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr.414)
24. TKS-93 karšu lapas veido, ievērojot šādus nosacījumus:
24.1. karšu lapu dalījums ietver teritoriju, kuras kreisā apakšējā stūra abscisa (x) ir 100 kilometru un ordināta (y) − 300 kilometri un kuras labā augšējā stūra abscisa (x) ir 500 kilometru un ordināta (y) − 800 kilometru (2.pielikums);
24.2. TKS-93 pamatu veido karšu lapa mērogā 1:200 000 ar 100 x 100 km garām malām un nomenklatūras apzīmējumu, kas sastāv no diviem cipariem − rindas un ailes apzīmējuma;
24.3. visu pārējo mērogu karšu iedalījumu lapās veido, sīkāk sadalot karšu lapu mērogā 1:200 000, atbilstoši šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā attēlotajām shēmām;
24.4. TKS-93 standarta mērogu rinda ir mērogi 1:200 000, 1:100 000, 1:50 000, 1:25 000, 1:10 000, 1:5000, 1:2000, 1:1000 un 1:500;
24.5. ja mērogs ir lielāks nekā 1:500, karšu lapu iedalījumu veido, ievērojot šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā noteiktos principus.
25. Valsts ģeodēziskā tīkla iedalījums veidos un klasēs atbilstoši tā raksturlielumiem un precizitātei ir šāds:
25.1. globālās pozicionēšanas tīkla 0.klase (G0) ar pieņemtu standartnovirzi 0 mm;
25.2. globālās pozicionēšanas tīkla 1.klase (G1) ar standartnovirzi 20 mm pret G0 klases tīklu;
25.3. globālās pozicionēšanas tīkla 2.klase (G2) ar standartnovirzi 25 mm pret G1 klases tīklu;
25.4. nivelēšanas tīkla 1.klase (N1) ar standartnovirzi 1,0 mm/km;
25.5. nivelēšanas tīkla 2.klase (N2) ar standartnovirzi 2,0 mm/km;
25.6. gravimetriskā tīkla 1.klase (Gr1) ar standartnovirzi 10 µGal;
25.7. gravimetriskā tīkla 2.klase (Gr2) ar standartnovirzi 25 µGal pret Gr1 klases tīklu;
25.8. ģeomagnētiskā tīkla 1.klase (Mg1) ar deklināciju 0,5-1', inklināciju 0,5-1' un kopējā lauka intensitāti 0,5-1nT;
25.9. LatPos bāzes stacijas (BS) ar koordinātu standartnovirzi 20 mm pret G0 klases tīklu.
(Grozīts ar MK 10.04.2018. noteikumiem Nr. 202)
26. Ģeomagnētiskā tīkla 1.klases punkti nodrošina Latvijas Republikas teritorijas sasaisti ar globālo ģeomagnētisko modeli.
27. Aģentūra nodrošina valsts ģeodēziskā tīkla izveidi, tajā skaitā valsts ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanu, atbilstoši šo noteikumu 25.punktā noteiktajam valsts ģeodēziskā tīkla iedalījumam un precizitātes prasībām.
28. Valsts ģeodēziskā tīkla punktus apvidū nostiprina ar ģeodēzisko zīmi, kurai ir apakšzemes (izņemot sienas zīmi un globālās pozicionēšanas bāzes stacijas) un virszemes daļa. Apakšzemes daļa ir ģeodēziskā zīme ar centru. Virszemes daļa var būt sienas zīme ar centru, kupica, norādītājstabs, ģeodēziskais signāls, nožogojums.
29. Aģentūra nodrošina ģeodēzisko zīmju albuma publisku pieejamību Ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmā.
(Grozīts ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr.414)
30. Aģentūra izdod iekšējo normatīvo aktu par valsts ģeodēziskā tīkla punktu projektēšanas, ierīkošanas un uzmērīšanas kārtību.
31. Aģentūra LatPos darbību apvidū nodrošina ar pastāvīgi uzstādītām globālās pozicionēšanas bāzes stacijām visā Latvijas Republikas teritorijā.
32. LatPos ģenerē un pārraida reālā laika datu korekciju un uzkrāj pēcapstrādes datus ģeodēzisko mērījumu veikšanai ar globālās pozicionēšanas instrumentiem Latvijas Republikas teritorijā.
33. LatPos reālā laika datu korekciju publiskas personas un privātpersonas saņem bez maksas pēc pieprasījuma.
(MK 14.08.2018. noteikumu Nr. 499 redakcijā)
34. Aģentūra nodrošina LatPos pēcapstrādes datu ar ieraksta intervālu viena sekunde glabāšanu divus mēnešus un datu ar ieraksta intervālu 30 sekundes pastāvīgu glabāšanu.
35. Lai iegūtu ģeotelpiskos pamatdatus valsts vai pašvaldību funkciju un uzdevumu izpildei, var izmantot LatPos vai citas pastāvīgās globālās pozicionēšanas bāzes stacijas vai to sistēmas.
(Grozīts ar MK 10.04.2018. noteikumiem Nr. 202)
36. Ja, ģeodēzisko darbu rezultātā iegūstot ģeotelpiskos pamatdatus valsts vai pašvaldību funkciju un uzdevumu izpildei, izmanto citas pastāvīgās globālās pozicionēšanas bāzes stacijas vai to sistēmas, tās pārbauda aģentūra.
(Grozīts ar MK 10.04.2018. noteikumiem Nr. 202)
37. Pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju vai to sistēmu pārbaudi aģentūra veic saskaņā ar rakstisku pieprasījumu, kurā norādītas pastāvīgās globālās pozicionēšanas bāzes stacijas, to XYZ koordinātas, koordinātu sistēma, koordinātu noteikšanas standartnovirze pret ģeodēzisko tīklu un aprēķiniem nepieciešamie ģeodēziskie dati no uztvērēja neatkarīgā apmaiņas formātā par vismaz piecu dienu novērojumiem.
(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 202 redakcijā)
38. Aģentūra pārbaudes veikšanai uz noteiktu laiku saņem piekļuvi šo noteikumu 37. punktā minētajām pastāvīgās globālās pozicionēšanas bāzes stacijām vai to sistēmai. Pastāvīgās globālās pozicionēšanas bāzes stacijas vai to sistēmas pārbauda kamerāli, nosaka faktisko to koordinātu noteikšanas kļūdas standartnovirzi pret dotajiem punktiem norādītajā koordinātu sistēmā.
(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 202 redakcijā)
39. Šo noteikumu 38.punktā minētajā pārbaudē iegūtos rezultātus un to standartnovirzes publicē aģentūras mājaslapā internetā.
(Grozīts ar MK 10.04.2018. noteikumiem Nr. 202)
40. Ģeodēzisko atskaites sistēmu izmanto, nosakot punktu raksturlielumus vienotā koordinātu, augstumu, gravimetriskajā un ģeomagnētiskajā sistēmā.
41. Informāciju par ģeodēziskajiem tīkliem uzkrāj Ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmā. Ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmā ģeodēziskā tīkla punktus identificē saskaņā ar ģeodēziskā tīkla klasifikatoru (4. pielikums), kas satur ģeodēziskā tīkla punktiem atbilstošus ģeodēziskā tīkla veida un punkta klases kodus.
(Grozīts ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr. 414; MK 10.04.2018. noteikumiem Nr. 202)
42. Ģeodēziskā tīkla informācijas sistēma sastāv no Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzes un Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzes.
(Grozīts ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr.414)
43. Informāciju par valsts ģeodēzisko tīklu Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē uzkrāj un aktualizē aģentūra.
45. Ģeodēziskās atskaites sistēmas uzturēšana ietver:
45.1. ģeodēziskā tīkla punktu apsekošanu un sakārtošanu;
45.2. ģeodēziskā tīkla uzmērīšanu;
45.3. (svītrots ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr.414);
45.4. informācijas uzkrāšanu par ģeodēzisko tīklu un tās aktualizēšanu.
(Grozīts ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr.414)
46. Aģentūra atbilstoši piešķirtajam valsts budžeta finansējumam nodrošina valsts ģeodēziskā tīkla punktu apsekošanu, sakārtošanu, uzmērīšanu un ģeodēziskās atskaites sistēmas modeļa uzturēšanu.
47. Ja ģeodēzisko punktu ierīko vai atjauno, ģeodēziskā punkta atrašanās vietu saskaņo ar nekustamā īpašuma īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un vietējo pašvaldību.
48. Valsts ģeodēzisko tīklu atkārtoti uzmēra, lai uzturētu aktuālas tā raksturlielumu vērtības atbilstoši šo noteikumu 25.punktā noteiktajiem kritērijiem.
49. Valsts ģeodēziskā tīkla atkārtotas uzmērīšanas biežumu nosaka aģentūra, ievērojot šādus faktorus:
49.1. izmaiņas, ko rada zemes garozas horizontālās un vertikālās deformācijas un to izmaiņu ātrums;
49.2. starptautiskā līmenī veiktas ģeodēzisko mērījumu kampaņas;
49.3. tautsaimniecības aktivitātes noteiktā valsts vai pašvaldības teritorijā.
51. Pēc valsts ģeodēziskā tīkla punktu apsekošanas, sakārtošanas vai uzmērīšanas aktualizē informāciju Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē.
52. Aģentūra izdod iekšējo normatīvo aktu par valsts ģeodēziskā tīkla punktu apsekošanas, sakārtošanas, uzmērīšanas un valsts ģeodēziskā tīkla informācijas uzkrāšanas kārtību Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē.
53. Ja plānotā saimnieciskā darbība vai būvniecība var ietekmēt valsts ģeodēziskā tīkla punkta izmantošanu, ilgstošu saglabāšanu, stabilitāti vai tā konstrukcijas nemainību, darbības veicējam vai pasūtītājam plānotās darbības iepriekš jāsaskaņo ar aģentūru. Lai saskaņotu plānoto saimniecisko vai būvniecības darbību, to veicējs vai pasūtītājs iesniedz aģentūrā situācijas un plānoto darbību aprakstu. Pēc aģentūras pieprasījuma plānoto saimniecisko vai būvniecības darbību veicējam vai pasūtītājam ir pienākums iesniegt papildu informāciju situācijas izvērtēšanai, kā arī informēt par plānoto darbību pabeigšanu.
54. Ja ir nepieciešama valsts ģeodēziskā tīkla punkta pārvietošana, plānotās saimnieciskās darbības vai būvniecības veicējs vai pasūtītājs sedz valsts ģeodēziskā tīkla punkta pārvietošanas un uzmērīšanas darbu izdevumus, slēdzot līgumu ar aģentūru par valsts ģeodēziskā tīkla punkta pārvietošanu.
55. Aģentūra informāciju par triangulācijas tīkla 1.−4.klases, nivelēšanas tīkla 3.klases un globālās pozicionēšanas 3.klases punktiem ievieto Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzē sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
56. Aģentūra tās rīcībā esošo informāciju par triangulācijas tīkla 1.−4.klases, nivelēšanas tīkla 3.klases, globālās pozicionēšanas 3.klases un poligonometrijas tīkla punktiem nodod digitālā veidā vietējām pašvaldībām līdz 2011.gada 31.decembrim.
57. Vietējā ģeodēziskā tīkla izveidē izmanto esošos triangulācijas tīkla 1.−4.klases, nivelēšanas tīkla 3.klases, globālās pozicionēšanas 3.klases un poligonometrijas tīkla punktus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanu, uzturēšanu, kā arī informācijas sniegšanas kārtību.
60. Informācijas sistēmās, kas izveidotas un darbojas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un ir saistītas ar ģeotelpiskās informācijas apriti starptautiskā mērogā, pēc šo noteikumu 59.punktā minētā termiņa datu apstrādei var izmantot citu kartogrāfisko projekciju, ja tiek nodrošināta koordinātu transformācija Merkatora transversālās projekcijas plaknē saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu.
61. Normatīvo aktu normas, kas stājušās spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un nosaka LKS-92 koordinātu apzīmējumus, piemēro, interpretējot atbilstoši šo noteikumu 8.punktā minētajām prasībām.
62. Aģentūra nodrošina bez maksas publiski pieejamu programmatūru augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas augstumu atzīmju pārrēķinam no BAS-77 uz LAS-2000,5.
(MK 28.07.2015. noteikumu Nr.414 redakcijā)
Nr. p. k. | Ģeodēziskā tīkla punkta kods | Ģeodēziskā tīkla veids un ģeodēziskā tīkla punkta klase | |
1. | G0 | Globālās pozicionēšanas tīkla 0. klase | |
2. | G1 | Globālās pozicionēšanas tīkla 1. klase | |
3. | G2 | Globālās pozicionēšanas tīkla 2. klase | |
4. | N1 | Nivelēšanas tīkla 1. klase | |
5. | N2 | Nivelēšanas tīkla 2. klase | |
6. | Gr1 | Gravimetriskā tīkla 1. klase | |
7. | Gr2 | Gravimetriskā tīkla 2. klase | |
8. | Mg1 | Ģeomagnētiskā tīkla 1. klase | |
9. | BS | Pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmas "Latvijas pozicionēšanas sistēma" tīkls | |
10. | VT | Vietējais ģeodēziskais tīkls |