1. Nacionālais veselības dienests (turpmāk – dienests) ir veselības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
(Grozīts ar MK 21.11.2018. noteikumiem Nr. 713)
2. Dienesta darbības mērķis ir īstenot valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, nodrošinot racionālu un maksimāli efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī īstenot valsts politiku e-veselības ieviešanā, veselības un sabiedrības veselības datu iegūšanā un analīzē.
3. Dienestam ir šādas funkcijas:
3.1. administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus un saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem norēķināties par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī ambulatorajai ārstniecībai paredzētajām zālēm un medicīniskajām ierīcēm;
3.2. uzraudzīt dienesta administrēšanā nodoto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādēs un aptiekās;
3.3. analizēt veselības aprūpes pakalpojumu finanšu un apjoma rādītājus, prognozēt veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un izvērtēt šo pakalpojumu nepieciešamību;
3.4. informēt sabiedrību par tai pieejamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību, kā arī konsultēt iedzīvotājus par viņu tiesībām, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus;
3.5. organizēt un veikt normatīvajos aktos paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču valsts centralizētos iepirkumus veselības aprūpes jomā;
3.6. nodrošināt valsts organizētā vēža skrīninga īstenošanu;
3.7. regresa kārtībā atgūt līdzekļus par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes sniegto neatliekamo medicīnisko palīdzību un personu ārstēšanu, ja ārstēšana ir prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma sekas;
3.8. veikt kompetentās iestādes uzdevumus veselības aprūpes jomā, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulā (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1231/2010, ar ko Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ;
3.9. nodrošināt starptautisko saistību izpildi veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanā;
3.10. izstrādāt priekšlikumus un finanšu aprēķinus jaunu no valsts budžeta apmaksājamu veselības aprūpes pakalpojumu ieviešanai;
3.11. pamatojoties uz veselības ekonomikas principiem, izstrādāt priekšlikumus par veselības aprūpei piešķirtā finansējuma efektīvu izmantošanu;
3.12. izstrādāt veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeļus un noteikt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumu veidus;
3.13. veidot un uzturēt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo ārstniecībā lietojamo zāļu un medicīnisko ierīču sarakstus;
3.14. izstrādāt racionālas farmakoterapijas vadlīnijas;
3.15. administrēt Ārstniecības riska fondu;
3.16. sadarboties ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, kā arī nodrošināt informācijas apmaiņu jomā, kas saistīta ar dienesta darbību;
3.17. (apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2025. un iekļauta noteikumu redakcijā uz 01.01.2025., sk. 19. punktu);
3.18. (apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2025. un iekļauta noteikumu redakcijā uz 01.01.2025., sk. 19. punktu);
3.19. atbilstoši piešķirtajam finansējumam veikt maksājumus no valsts budžeta līdzekļiem metodiskās vadības institūcijai par metodiskās vadības nodrošināšanu attiecīgajā veselības aprūpes jomā;
3.20. īstenot e-veselības politiku.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 871 redakcijā; 3.20. apakšpunkts ir spēkā līdz 31.12.2024., sk. 18. punktu)
4. Lai nodrošinātu šo noteikumu 3.punktā minēto funkciju izpildi, dienests veic šādus uzdevumus:
4.1. slēdz līgumus par:
4.1.1. valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu;
4.1.2. ambulatorajai ārstniecībai paredzēto no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču nodrošināšanu saskaņā ar valsts budžeta likumu kārtējam gadam;
4.2. veic valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasi;
4.3. veido, uztur un papildina:
4.3.1. šādas valsts informācijas sistēmas, kuru pārzinis ir dienests:
4.3.1.1. veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmu "Vadības informācijas sistēma" (turpmāk – vadības sistēma), kas nodrošina veselības aprūpes norēķinus;
4.3.1.2. (svītrots ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr. 285);
4.3.1.3. (svītrots ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr. 285);
4.3.1.4. (svītrots ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr. 285);
4.3.1.5. (svītrots ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr. 285);
4.3.1.6. (svītrots ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr. 285);
4.3.1.7. (svītrots ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr. 285);
4.3.1.8. (svītrots ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr. 285);
4.3.1.9. kompensējamo zāļu reģistrācijas un uzskaites informācijas sistēmu;
4.3.1.10. veselības nozares elektronisko starptautiskās sadarbības informācijas sistēmu (SSIS);
4.3.1.11. vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu (e-veselība);
4.3.1.12. nacionālās aplikācijas aizstājēju NVD RINA (Reference Implementation of National Application);
4.3.2. šādas datubāzes:
4.3.2.1. veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzi;
4.3.2.2. (svītrots ar MK 21.11.2018. noteikumiem Nr. 713);
4.3.2.3. (svītrots ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 302);
4.3.2.4. (svītrots ar MK 21.11.2018. noteikumiem Nr. 713);
4.3.2.5. (svītrots ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr. 285);
4.3.2.6. (svītrots ar MK 02.09.2020. noteikumiem Nr. 551);
4.4. analizē noslēgto līgumu izpildi un apkopo informāciju par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču nodrošinājumu;
4.5. apkopo vadības informācijas sistēmas datus;
4.5.1 pārbauda no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējas, to sniegšanas pamatotību un atbilstību līgumam ar dienestu;
4.6. atbilstoši kompetencei uzdod veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem novērst konstatētās nepilnības veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu izlietošanā un atmaksāt personai nepamatoti iekasētu pacienta iemaksu vai samaksu par veselības aprūpes pakalpojumu;
4.7. koordinē veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu:
4.7.1. atbilstoši starptautiskajiem līgumiem;
4.7.2. Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un apjomā Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri uzturas Eiropas Savienībā, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs un Šveices Konfederācijā, kā arī Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un Šveices Konfederācijā apdrošinātajām personām, kuras uzturas Latvijas Republikā;
4.7.1 veic pārrobežu veselības aprūpes valsts kontaktpunkta uzdevumus;
4.7.2 nodrošina nacionālā e-veselības kontaktpunkta darbību un funkciju īstenošanu;
4.8. slēdz līgumu par valsts organizētā vēža skrīninga un pēcskrīninga pakalpojumu sniegšanu un apmaksu;
4.8.1 nodrošina valsts organizētā vēža skrīninga uzaicinājuma vēstuļu nosūtīšanu;
4.8.2 nodrošina valsts organizētā vēža skrīninga un pēcskrīninga pakalpojumu pieejamību;
4.8.3 nodrošina valsts organizētā vēža skrīninga un pēcskrīninga datu pieejamību;
4.9. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām un pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās, piedalās starptautiskajos sadarbības projektos un citos starptautiskajos pasākumos, kā arī nodrošina informācijas apmaiņu jomā, kas saistīta ar dienesta darbību;
4.10. atbilstoši kompetencei piedalās normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu sagatavošanā un izvērtēšanā;
4.11. izstrādā no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu tarifus un samaksas nosacījumus;
4.12. aprēķina no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo ārstniecībā izmantojamo (tajā skaitā kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto) zāļu un medicīnisko ierīču cenas;
4.13. (svītrots ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr. 285);
4.14. organizē, koordinē un veic pētījumus:
4.14.1. veselības ekonomikas, veselības aprūpes finansēšanas un pakalpojumu samaksas jomā;
4.14.2. (svītrots ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr. 285);
4.15. (svītrots ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 302);
4.16. analizē finansējumu, kas zāļu iegādei izlietots no zāļu iegādes kompensācijas sistēmai paredzētajiem līdzekļiem, sadalījumā pa zāļu grupām, nosaukumiem, zāļu vispārīgajiem nosaukumiem, diagnožu grupām;
4.17. sagatavo priekšlikumus par racionālu finansējuma izmantošanu, kas paredzēts no valsts budžeta apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu segšanai;
4.18. izstrādā un ievieš e-veselības informācijas sistēmas, kā arī nodrošina e-pakalpojumus ārstniecības iestādēm un iedzīvotājiem;
4.19. organizē un koordinē datu apmaiņu starp veselības nozares informācijas sistēmām, kā arī ar nacionālā e-veselības kontaktpunkta starpniecību nodrošina datu pārrobežu apmaiņu;
4.20. apkopo un izvērtē valsts institūciju, nozares profesionālo organizāciju, ārstniecības iestāžu pārskatus un speciālistu ieteikumus par medicīnisko tehnoloģiju ieviešanu un veselības aprūpes pakalpojumu attīstību;
4.21. nodrošina ārstniecības riska maksājumu iekasēšanu no ārstniecības iestādēm un no ārstniecības riska fonda izmaksā atlīdzību pacientiem par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu un morālo kaitējumu;
4.22. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
(Grozīts ar MK 22.10.2013. noteikumiem Nr. 1141; MK 21.11.2018. noteikumiem Nr. 713; MK 02.09.2020. noteikumiem Nr. 551; MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 537; MK 15.08.2023. noteikumiem Nr. 457; MK 06.02.2024. noteikumiem Nr. 88)
5. Dienestam ir šādas tiesības:
5.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī fiziskām un juridiskām personām dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;
5.2. sniegt fiziskām un juridiskām personām publiskos pakalpojumus un iekasēt par tiem maksu atbilstoši dienesta maksas pakalpojumu cenrādim;
5.3. sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskām organizācijām, fiziskām un juridiskām personām, kā arī ārvalstu institūcijām;
5.4. pieaicināt ekspertus un veidot darba grupas dienesta funkciju un uzdevumu izpildei;
5.5. iesaistīties Eiropas Savienības institūciju un starptautisko organizāciju programmās un projektos;
5.6. atbilstoši darbības jomai rīkot konferences, seminārus, kursus, mācības un citus izglītojošus un informatīvus pasākumus;
5.7. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.
6. Dienestu vada direktors. Direktors ir valsts civildienesta ierēdnis. Direktoru konkursa kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata veselības ministrs.
10. Dienesta teritoriālo struktūrvienību vada teritoriālās struktūrvienības vadītājs. Teritoriālās struktūrvienības vadītāja pienākumus, tiesības un atbildību nosaka teritoriālās struktūrvienības reglamentā.
11. Dienesta direktors nodrošina dienesta darbības tiesiskumu un ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.
12. Dienesta amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu dienesta direktoram. Dienesta direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(MK 21.11.2018. noteikumu Nr. 713 redakcijā)
13. Dienesta direktora vai dienesta direktora vietnieka izdoto administratīvo aktu (izņemot šo noteikumu 12. punktā minēto lēmumu) vai faktisko rīcību var apstrīdēt Veselības ministrijā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(MK 21.11.2018. noteikumu Nr. 713 redakcijā)
14. Dienests reizi gadā iesniedz veselības ministram pārskatu par funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu.
15. Dienests pēc Veselības ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par dienesta darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu.
16. Atzīt par spēku zaudējušiem:
16.1. Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumus Nr.1119 "Veselības ekonomikas centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 157.nr.);
16.2. Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumus Nr.1149 "Veselības norēķinu centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 161.nr.; 2010, 72.nr.).
18. Šo noteikumu 3.20. apakšpunkts ir spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 871 redakcijā)
19. Grozījumi šo noteikumu 3.17. apakšpunktā par maksājumu veikšanu par farmaceita pakalpojumiem, 2. punktā, 3.18. apakšpunktā par maksājumu veikšanu par digitālās veselības politikas īstenošanu un 4. punktā stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 871 redakcijā; minētie grozījumi iekļauti noteikumu redakcijā uz 01.01.2025.)