Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumus Nr. 494 "Šautuvju izveidošanas un darbības, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norises un drošības noteikumi".
Rīgā 2011.gada 1.novembrī (prot. Nr.62 19.§)
33.panta ceturto daļu un 34.panta desmito daļu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. prasības šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai;
1.2. kārtību, kādā izsniedz un anulē atļauju šautuves (šaušanas stenda) izveidošanai un darbībai;
1.3. kārtību, kādā Latvijā notiek treniņšaušana un šaušanas sporta sacensības, kā arī šautuvēs (šaušanas stendos) ievērojamos drošības noteikumus.
2. Fiziskā vai juridiskā persona, kura vēlas izveidot pirmās, otrās vai trešās kategorijas šautuvi (šaušanas stendu), ierīko šautuvi (šaušanas stendu) atbilstoši šo noteikumu prasībām.
3. Izveidojot šautuvi (šaušanas stendu), garantē cilvēku drošību, kā arī šautuvē (šaušanas stendā) paredz un ierīko:
3.1. vietu, kurā šaušanas dalībnieki atrodas šaušanas laikā (ja tiek izmantots aukstais ierocis, kas paredzēts mešanai (turpmāk – metamais ierocis), – tā mešanas laikā) un no kuras tiek mērīta šaušanas distance (turpmāk – šaušanas līnija);
3.2. vietu pirms šaušanas līnijas, kurā šaušanas dalībnieki uzturas pirms šaušanas vingrinājuma izpildes un kurā notiek šaušanas dalībnieku maiņa (turpmāk – šaušanas pozīcija);
3.3. distanci no šaušanas līnijas līdz mērķu līnijai, kurā izvietoti stacionāri nostiprināti mērķi, kustīgi mērķi, mērķu mehānismi un konstrukcijas vai kurā tiks izmesti lidojoši mērķi (turpmāk – šaušanas distance);
3.4. konstrukcijas, izbūves, uzbērumus vai apvidus reljefu, kas pilnībā neitralizē lodes vai cita veida šāviņa kinētisko enerģiju un nepieļauj šāviņa rikošetu (turpmāk – šāviņu uztvērējs) (izņemot šaušanas stendus, kur paredzēts šaut gaisā pa lidojošiem mērķiem);
3.5. distanci starp šaušanas līniju un šāviņu uztvērēju. Šo distanci šaušanas laikā šķērso šāviņš (ja tiek izmantots metamais ierocis, mešanas laikā – metamais ierocis) (turpmāk – bīstamā zona).
4. Šautuves (šautuves stenda) konstrukcijas atbilst šautuves (šautuves stenda) kategorijai atkarībā no izmantojamo ieroču veida.
5. Šautuves (šaušanas stendus) ierīko telpās vai ārpus tām. Šautuves var būt slēgtas, pusslēgtas vai atklātas.
6. Slēgtas šautuves ierīko telpās, kurās sienas, griesti un grīda ir necauršaujama, šaujot no attiecīgās kategorijas šautuvē izmantojamā ieroča.
7. Slēgtā šautuvē ierīko ventilāciju. Griestu augstums nav mazāks par diviem metriem. Šautuve ir apgaismota. Apgaismojumu ierīko tā, lai šaušanas līnija, bīstamā zona un mērķi būtu labi saskatāmi. Bīstamajā zonā nav ieejas, bet, ja tāda ir, ieeja ierīkota tā, lai to varētu droši nobloķēt no iekšpuses un nevarētu atvērt no ārpuses. Šaušanas distances garums nav mazāks par 10 metriem.
8. Pusslēgtas šautuves ierīko telpās, kurām virs bīstamās zonas nav griestu pārseguma, šaušanas pozīcija no bīstamās zonas ir atdalīta ar starpsienu, kurā izbūvētas šaujamlūkas, un kurās ir ierīkoti šāviņu pārtvērēji, kas nodrošina nejauša tieša šāviena uztveršanu bīstamās zonas robežās.
9. Noteiktas kategorijas atklāta tipa šautuves un šaušanas stenda ierīkošanai izmanto necauršaujamus šāviņu uztvērējus un zemes, koka, betona vai cita necauršaujama materiāla aizsargvaļņus, aizsargkonstrukcijas vai šāviņu (metamo ieroču) uztvērēju un norobežojumus, bet šaušanas stendos, kur paredzēts šaut gaisā pa lidojošiem mērķiem, – norobežojumus, ievērojot attiecīgajam ieroča veidam noteiktās drošības zonas lielumu.
10. Pirmās kategorijas atklātā šaušanas stendā šaušanai (metamā ieroča mešanai) triju metru šaušanas (mešanas) distancē ierīko šāviņu uztvērēju (metamā ieroča uztvērēju), lai apturētu šāviņu (metamo ieroci), kurš no šaušanas līnijas aizšauts (aizmests) garām mērķim.
11. Šautuvi (šaušanas stendu) mazas enerģijas pneimatisko ieroču izmantošanai izveido jebkurās slēgtās telpās vai ārpus tām, ierīkojot šāviņu uztvērēju, mērķus un šaušanas līnijas atbilstoši drošības prasībām (sacensībās – arī atbilstoši sacensību noteikumiem).
12. Ja loka vai arbaleta šaušanas (metamā ieroča mešanas) attālums ir lielāks par trim metriem, telpās pirmās kategorijas šautuves (šaušanas stendus) izveido, ievērojot šādus nosacījumus:
12.1. šautuves telpa ir bez balstiem vai izvirzījumiem. Siena aiz mērķu līnijas ir apšūta ar materiālu, kas nepieļauj šāviņa rikošetu. Ja sienā aiz mērķu līnijas ir logi, ierīko šāviņu uztvērēju (metamā ieroča uztvērēju), lai apturētu šāviņu (metamo ieroci), kurš no šaušanas (mešanas) līnijas (šaujot ar sporta loku, – no 18 metriem) aizšauts (aizmests) garām mērķim;
12.2. ja bīstamajā zonā ir ieeja, to ierīko tā, lai ieeju varētu droši nobloķēt no iekšpuses un nevarētu atvērt no ārpuses;
12.3. šautuvē ir vienmērīgs apgaismojums un papildapgaismojums, kas virzīts uz mērķiem;
12.4. vidējā temperatūra slēgta tipa šautuvē nav zemāka par 18 ºC;
12.5. atbilstoši noteiktajam standartam ir ierīkota ventilācija;
12.6. griestu augstums nav mazāks par trim metriem;
12.7. šaušanas līnija, distance un citi šaušanas stenda sektori ir labi saskatāmi un iezīmēti.
13. Ja loka vai arbaleta šaušanas (metamā ieroča mešanas) attālums ir lielāks par trim metriem, ārpus telpām pirmās kategorijas atklātās šautuves (šaušanas stendus) izveido, ievērojot šādus nosacījumus:
13.1. šaušanas stenda laukums ir norobežots ar sētu, barjerām vai brīdinājuma lentēm. Norobežojumu izvieto vismaz 20 metru attālumā no mērķu līnijas galiem (90 metru šaušanas distancē) un taisnā līnijā 10 metru no šaušanas līnijas galiem vai attālumā, ko nevar sasniegt metamais ierocis, kurš aizmests garām mērķim;
13.2. norobežojumu izvieto ne tuvāk par 10 metriem aiz šaušanas pozīcijas. 90 metru loka šaušanas distancē norobežojumu izvieto tik tālu aiz mērķu līnijas, lai skatītāji neatrastos tuvāk par 50 metriem. Mērķus, kas izvietoti 30 metru šaušanas distancē, norobežo 110 metru liela drošības zona;
13.3. drošības zonu aiz mērķu vairogiem var aizstāt ar šāviņu uztvērēju (metamā ieroča uztvērēju). Šautuvē (šaušanas stendā), kur izmanto loku, šāviņu uztvērējs ir tādā augstumā, lai apturētu no 90 metru distances garām mērķim aizšautās bultas;
13.4. šaušanas līnija, distance un citi šaušanas stenda sektori ir labi saskatāmi un iezīmēti;
13.5. šaušanas (mešanas) pozīcija atrodas vismaz piecus metrus aiz šaušanas līnijas;
13.6. ja šaušanas stendu sadala sektoros, tos nodala ar skaidri saskatāmu, vismaz piecus metrus platu joslu;
13.7. šaušana ar loku visos sektoros notiek no vienas šaušanas līnijas, mērķus var izvietot katrā sektorā citā distancē. Sektoru malās mērķu līnijas galos novieto rādītājus, kuri norāda sektora distanci metros;
13.8. sektorus ar garākajām šaušanas distancēm izvieto pa labi no īsākajām šaušanas distancēm;
13.9. starp vairākiem loka šaušanas laukumiem ir drošības zona, kuras platums nav mazāks par 20 metriem;
13.10. no šaušanas līnijas uz mērķu līniju taisnā leņķī vilktās līnijas veido koridoru, kas ietver vienu, divus vai trīs vairogus. Trīs metrus pirms šaušanas līnijas ir marķēta līnija.
14. Atklātās trešās kategorijas šautuves, kurās paredzēts izmantot A, B vai C kategorijas vītņstobru šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, izveido, ievērojot šādus nosacījumus:
14.1. šaušanas distances garums ir 10, 25, 50 vai 100 līdz 300 metru;
14.2. bīstamā zona norobežota ar necauršaujamiem aizsargvaļņiem, kuru minimālais sānu vaļņu augstums ir vismaz trīs metri. Šāviņa uztvērēja vaļņa augstums 25 un 50 metru šaušanas distancēs ir vismaz trīs metri, bet 100 līdz 300 metru šaušanas distancēs – vismaz pieci metri;
14.3. ja šautuvē ir ložu pārtvērēji, šāviņa uztvērēja vaļņa augstums 100 līdz 300 metru šaušanas distancē var tikt samazināts līdz trim metriem;
14.4. šautuvēs (šaušanas stendos), kurās nav ložu pārtvērēju, ir noteiktas drošības joslas. To garums šaušanai ar īsstobra šaujamieročiem ir 500 metru, ar garstobra šaujamieročiem, kuru kalibrs ir līdz 5,6 milimetriem, – 1,5 kilometri, ar garstobra šaujamieročiem, kuru kalibrs ir 5,6 līdz 9 milimetri, – 5 kilometri. Platumā drošības josla veido trapeci, kuras šaurākais gals ir šaušanas līnijas platums, bet platākais gals ir vienāds ar pusi no drošības joslas garuma;
14.5. treniņšaušanas vai sacensību laikā visi drošības zonas robežās esošie ceļi ir apsargāti un norobežoti ar barjerām vai sētu. Drošības zonas robežās neatrodas dzīvojamās mājas vai ēkas, kurās tiek turēti dzīvnieki.
15. Atklātās otrās kategorijas šautuves (šaušanas stendus), kurās paredzēts izmantot B, C vai D kategorijas gludstobra šaujamieročus ar ložu šāviņiem, izveido, ievērojot šādus nosacījumus:
15.1. šaušanai ar 12. līdz 32.kalibra gludstobra ieročiem pa kustīgiem vai stāvošiem mērķiem 35 līdz 50 metru šaušanas distancē ierīko kustīgo mērķu līniju iekārtas, kuras nodrošinātas ar necauršaujamām konstrukcijām un būvēm atbilstoši drošības prasībām (sacensībās – arī sacensību noteikumiem);
15.2. gala vaļņa (šāviņu uztvērēja) minimālais augstums ir trīs metri, sānu vaļņu vai sienu minimālais augstums ir 2,5 metri. Ja nav ierobežojošo sānu konstrukciju un ložu pārtvērēju, drošības joslas garums ir vismaz 700 metru;
15.3. drošības josla platumā veido trapeci, kuras šaurākais gals ir vienāds ar ugunslīnijas platumu, platākais – 350 metru.
16. Atklātās otrās kategorijas šautuves (šaušanas stendus), kurās paredzēts izmantot B, C vai D kategorijas gludstobra šaujamieročus ar skrošu šāviņiem, izveido, ievērojot šādus nosacījumus:
16.1. ja olimpiskajos un sportinga vingrinājumos šaušana pa lidojošu mērķi paredzēta ar skrotīm, kuru diametrs nepārsniedz 2,5 milimetrus, šaušanas stenda drošības zonas garums ir 200 metru;
16.2. drošības zonu mēra no katras šaušanas pozīcijas maksimālajiem šaušanas leņķiem, pieļaujamā nobīde – līdz 10 %;
16.3. ja drošības zona nav pārredzama 250 metru robežās, to norobežo no pārējās teritorijas ar barjerām, sētu vai labi saredzamiem brīdinājuma uzrakstiem. Uzrakstus izvieto vietās, kur varētu atrasties cilvēks, un attālums starp uzrakstiem nepārsniedz 50 metru.
17. Atklāto otrās vai trešās kategorijas šautuvju (šaušanas stendu) drošības zonu var samazināt, ja zonas robežās atrodas šāviņu aizturoši šķēršļi (piemēram, koki, reljefs). Treniņšaušanas vai sacensību laikā uz drošības joslas ierobežojumiem ir brīdinājuma uzraksti.
18. Šautuve (šaušanas stends) ir nodrošināta ar pirmās palīdzības aptieciņu, kas satur pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu.
20. Šautuves (šaušanas stenda) darba laiku saskaņo ar vietējo pašvaldību, kura izsniegusi atļauju tās izveidei un darbībai.
21. Ja šautuvē (šaušanas stendā) izmanto šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, tajā iekārto apmeklētāju reģistrācijas žurnālu. Žurnāls ir numurēts, cauršūts un apzīmogots ar juridiskās personas zīmogu un tās Valsts policijas struktūrvienības spiedogu, kas izsniegusi ieroču glabāšanas atļauju.
22. Fiziskā un juridiskā persona, kura izveidojusi šautuvi (šaušanas stendu), tajā nodrošina pastāvīgu ieroču, šāviņu uztvērēju un citu šautuves (šaušanas stenda) konstrukciju un iekārtu tehniskā stāvokļa kontroli un bojājumu novēršanu.
23. Šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju šautuvē (šaušanas stendā) personām izsniedz kārtībā, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri reglamentē šo ieroču un munīcijas glabāšanu, uzskaiti un izsniegšanu. Ja sporta klubu treniņgrupu (komandu) vai izglītības iestāžu mācību grupu dalībnieki nav sasnieguši 18 gadu vecumu, ieročus un munīciju izsniedz šo grupu šaušanas sporta speciālistiem.
24. Lai saņemtu atļauju otrās vai trešās kategorijas šautuves (šaušanas stenda) izveidošanai un darbībai, fiziskā vai juridiskā persona iesniedz vietējā pašvaldībā iesniegumu (pielikums). Iesniegumā iekļauj šādas ziņas:
24.1. juridiskā persona:
24.1.1. juridiskās personas nosaukums un vienotais reģistrācijas numurs;
24.1.2. juridiskā adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese;
24.2. fiziskā persona:
24.2.1. vārds, uzvārds un personas kods (vai dzimšanas datums, ja personas kods nav piešķirts);
24.2.2. deklarētā dzīvesvieta, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese;
24.3. šautuves (šaušanas stenda) adrese;
24.4. šaušanas sporta speciālista vārds, uzvārds, personas kods (vai dzimšanas datums, ja personas kods nav piešķirts) un šaušanas sporta speciālista sertifikāta numurs;
24.5. informācija par šautuves (šaušanas) stenda kategoriju un atbilstību šo noteikumu II nodaļā noteiktajām prasībām;
24.6. apliecinājums, ka personas īpašumā vai valdījumā ir nekustamais īpašums, kurā paredzēts izveidot šautuvi (šaušanas stendu).
25. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:
25.1. šautuves (šaušanas stenda) plānu mērogā 1:1000 vai 1:2000, kurā atzīmēta šautuves (šaušanas stenda) atrašanās vieta un blakus esošās celtnes, bet atklātās un pusslēgtās šautuves (šaušanas stenda) plānā – šaušanas stenda atrašanās vietu, izvietojumu apvidū, šaušanas virzienu, attālumu līdz tuvākajiem objektiem, kuros iespējama cilvēku atrašanās, šaušanas distances garumu, drošības joslas lielumu, norobežojumu izvietojumu, bīstamās zonas norobežojuma veidu, šāviņu uztvērēja veidu un šautuves (šaušanas stenda) izmantošanas laiku;
25.2. šautuves (šaušanas stenda) nolikumu. Nolikumā norāda:
25.2.1. šaujamieroču un munīcijas glabāšanas, uzskaites, izsniegšanas, saņemšanas un nodošanas kārtību;
25.2.2. apmeklētāju reģistrācijas kārtību;
25.2.3. drošības prasības;
25.2.4. kārtību, kādā paredzēts nodrošināt pirmo palīdzību;
25.2.5. šautuves (šaušanas stenda) darbinieku un šaušanas sporta speciālistu pienākumus;
25.3. citus dokumentus, kurus fiziskā vai juridiskā persona uzskata par nepieciešamu pievienot.
26. Iesniegumu iesniedz papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
27. Saņemot iesniegumu, vietējā pašvaldība pārbauda, vai tajā norādītas visas pieprasītās ziņas un pievienoti visi šo noteikumu 25.punktā minētie dokumenti.
28. Ja iesniegumā nav norādītas visas šo noteikumu 24.punktā pieprasītās ziņas vai nav pievienoti visi šo noteikumu 25.punktā minētie dokumenti, vietējā pašvaldība par to informē fizisko vai juridisko personu, nosakot termiņu konstatēto trūkumu novēršanai. Ja fiziskā vai juridiskā persona noteiktajā termiņā neiesniedz pieprasīto informāciju vai dokumentus, vietējā pašvaldība Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju šautuves (šaušanas stenda) izveidošanai un darbībai un informē par to fizisko vai attiecīgi juridisko personu.
29. Vietējā pašvaldība pēc iesnieguma saņemšanas:
29.1. triju darbdienu laikā pieprasa:
29.1.1. būvvaldei – atzinumu par šautuves (šaušanas stenda) atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības jomā, kā arī šo noteikumu II nodaļā noteiktajām prasībām;
29.1.2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai – atzinumu par šautuves (šaušanas stenda) atbilstību ugunsdrošības noteikumiem;
29.2. izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus.
30. Vietējā pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 29.1.1. un 29.1.2.apakšpunktā minēto atzinumu saņemšanas pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu otrās vai trešās kategorijas šautuves (šaušanas stenda) izveidošanai un darbībai vai par atteikumu izsniegt atļauju.
31. Vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju iesniegumā norādītās kategorijas šautuves (šaušanas stenda) izveidošanai un darbībai, ja:
31.1. saņemts negatīvs šo noteikumu 29.1.1. vai 29.1.2.apakšpunktā minētais atzinums;
31.2. šautuves (šaušanas stenda) darbība var radīt kaitējumu videi.
32. Par atteikumu izsniegt atļauju otrās vai trešās kategorijas šautuves (šaušanas stenda) izveidošanai un darbībai vietējā pašvaldība informē fizisko vai juridisko personu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
33. Vietējā pašvaldība atļauju šautuves (šaušanas stenda) izveidošanai un darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku. Atļaujā norāda juridiskās personas nosaukumu, vienoto reģistrācijas numuru (fiziskai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datumu, ja personas kods nav piešķirts), šautuves (šaušanas stenda) adresi un kategoriju, atļaujas izsniegšanas datumu un numuru, kā arī vietējās pašvaldības nosaukumu, kura izsniegusi atļauju.
34. Ja fiziskā vai juridiskā persona atļauju otrās vai trešās kategorijas šautuves (šaušanas stenda) izveidošanai un darbībai vēlas saņemt elektroniska dokumenta veidā, vietējā pašvaldība nosūta atļauju fiziskajai vai juridiskajai personai elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
35. Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā noteiktajos gadījumos atļauju otrās un trešās kategorijas šautuves (šaušanas stenda) izveidošanai un darbībai anulē tā vietējā pašvaldība, kura izsniegusi atļauju.
36. Par lēmumu anulēt atļauju otrās vai trešās kategorijas šautuves (šaušanas stenda) izveidošanai un darbībai vietējā pašvaldība informē fizisko vai juridisko personu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
37. Vietējā pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc atļaujas izsniegšanas vai anulēšanas savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par izsniegtajām un anulētajām atļaujām.
38. Sporta organizāciju treniņgrupu (komandu) treniņšaušanas nodarbības notiek organizētās grupās šaušanas sporta speciālista – sertificēta trenera (turpmāk – treneris) vai šaušanas instruktora vadībā. Treniņšaušana izglītības iestādēs notiek atbilstoši mācību programmām.
39. Persona, kura vēlas šaut ar šaujamieroci, pneimatisko ieroci, loku, arbaletu, ieroci, kuru darbina muskuļu spēks, vai izmantot metamos aukstos ieročus, apgūst drošības prasības un nepieciešamās iemaņas ar tiem rīkoties, to konstrukciju, sastāvdaļu darbību un nozīmi vai rīkojas ar tiem šaušanas instruktora vai trenera tiešā vadībā un pēc tā komandas.
41. Treniņšaušana notiek pastāvīgi izveidotās šautuvēs (šaušanas stendos) vai vienreizējas lietošanas šaušanas stendos, kuru kategorija atbilst izmantojamajam ierocim.
42. Persona, kura uz treniņšaušanu ierodas ar tās īpašumā reģistrētu šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, vai dienesta šaujamieroci, šautuves (šaušanas stenda) īpašniekam, šaušanas instruktoram vai trenerim uzrāda ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.
43. Personu šautuvē (šaušanas stendā) reģistrē apmeklētāju reģistrācijas žurnālā, bet sporta organizāciju treniņgrupu (komandu) vai izglītības iestāžu mācību grupu apmeklējumus uzskaita mācību un treniņu uzskaites žurnālā, veicot attiecīgus ierakstus.
44. Personas, kas ieradušās uz treniņšaušanu, šaušanas instruktors vai treneris instruē par šautuves (šaušanas stenda) noteikumiem un drošības prasībām. Persona ar parakstu apliecina, ka ir iepazinusies ar šīm prasībām un ir atbildīga par to ievērošanu. Treniņgrupas par šautuves (šaušanas stenda) noteikumiem un drošības prasībām instruē vismaz reizi mēnesī.
46. Šautuves (šaušanas stenda) nolikumā paredzētās drošības prasības, kā arī šaušanas instruktora vai trenera rīkojumi ir saistoši visām personām, kas atrodas šautuvē (šaušanas stendā).
48. Aizliegts rīkoties ar ieroci personai, kura ir alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu iespaidā vai tādā stāvoklī, kas rada pamatu domāt, ka persona ieroča izmantošanas laikā var rīkoties neadekvāti vai izraisīt nejaušu šāvienu. Ja šaušanas instruktoram vai trenerim ir pamats uzskatīt, ka persona ir apreibinošu vielu iespaidā vai tādā stāvoklī, kādā nevar droši izmantot ieroci, viņš neatļauj izmantot ieroci.
49. Persona šaušanas pozīcijā un pie šaušanas līnijas ir tikai ar šaušanas instruktora vai trenera atļauju. Saņemto ieroci un munīciju persona neatstāj bez uzraudzības un nedod citām personām (izņemot šaušanas instruktoru un treneri).
50. Ja pie mērķa vai šaušanas bīstamajā sektorā atrodas cilvēks, dzīvnieks vai neparedzēts šķērslis, ieroci aiztikt aizliegts.
51. Persona treniņšaušanu izdara tikai pēc šaušanas instruktora vai trenera komandas. Persona, kurai ir ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, treniņšaušanu var izdarīt patstāvīgi ar šaušanas instruktora vai trenera atļauju, bet pēc treniņšaušanas beigām pie mērķa doties tikai pēc viņa komandas.
52. Treniņšaušanu vai ieroča mešanu organizē tā, lai persona, izmantojot ieroci no dažādām distancēm, neapdraudētu sevi un citus. Šaušana vienā šaušanas sektorā vienlaikus ar īsstobra un garstobra ieročiem (izņemot mazas enerģijas pneimatiskos ieročus) ir aizliegta.
53. Vienlaikus pa vienu mērķi ar loku vai arbaletu šauj ne vairāk kā četras personas. Uz šaušanas līnijas atzīmē šaušanas vietu, kas nav šaurāka par 80 centimetriem katrai personai. Uz šaušanas līnijas ir atzīmes, kas norāda katra mērķa vairoga vidu.
54. Ieroci treniņšaušanai pielādē, atrodoties uz šaušanas līnijas. Ieroci vērš mērķa virzienā, tēmē un šauj ar to tikai uz mērķi. Metamo ieroci met tikai mērķa virzienā, atrodoties uz šaušanas (mešanas) līnijas.
56. Citām personām aizliegts novērst uzmanību vai citādi traucēt personu, kura izdara šaušanas (mešanas) vingrinājumu.
57. Visas personas pārtrauc šaušanu (metamā ieroča izmantošanu) pēc trenera komandas "Stop!", kas dota mutiski vai citā saprotamā veidā un valodā. Pēc komandas "Izlādēt!", kas dota mutiski vai citā saprotamā veidā un valodā, persona nekavējoties izlādē, noliek un nodrošina ieroci, kā arī, neatstājot savu vietu pie šaušanas līnijas, uzrāda ieroci šaušanas instruktoram vai trenerim.
58. Personām, kas neizdara treniņšaušanu vai neizmanto metamo ieroci, uz šaušanas līnijas atrasties aizliegts.
59. Ārpus šaušanas līnijas personai aizliegts ar ieroci tēmēt vai citādi gatavoties šaušanai un vērst ieroci pret cilvēkiem.
60. Persona, kura beigusi šaušanu ar šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, paliek uz šaušanas līnijas līdz noteiktai komandai un var doties pie mērķiem tikai pēc tam, kad saņemta šaušanas instruktora vai trenera atļauja.
61. Persona, kura beigusi šaušanu ar loku vai arbaletu, novieto loku vai arbaletu šaušanas pozīcijā vai speciāli tam paredzētā vietā un var doties pie mērķiem tikai pēc tam, kad saņemta šaušanas instruktora vai trenera atļauja.
62. Aizejot no šaušanas līnijas, persona pārliecinās, vai ieroča patrontelpā un aptverē nav palikusi munīcija. Aizliegts aiziet no šaušanas līnijas, ja ierocis ir sagatavots šaušanai.
64. Persona nekavējoties ziņo šaušanas instruktoram vai trenerim par jebkuru apstākli, kas varētu apdraudēt personu drošību.
65. Personai, kura izdara treniņšaušanu, šaujot ar šaujamieroci, un personām, kuras atrodas tuvu šaušanas līnijai, ieteicams lietot ausu aizsarglīdzekļus (austiņas, aizbāžņus). Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, minētos ausu aizsarglīdzekļus lieto obligāti.
66. Juridiskā vai fiziskā persona, kura izveidojusi šautuvi (šaušanas stendu), šaušanas vietā nodrošina pastāvīgu čaulu savākšanu un šaušanas vietas sakopšanu.
67. Ieroči pastāvīgi ir personas uzraudzībā. Persona jebkuros apstākļos ar ieroci rīkojas tā, it kā tas būtu pielādēts un sagatavots šaušanai.
68. Ja nepieciešams, juridiskā vai fiziskā persona, kura izveidojusi šautuvi (šaušanas stendu), nosaka papildu drošības pasākumus, kas ir saistoši personām, kuras atrodas šautuvē (šaušanas stendā).
69. Šaušanas sporta sacensības (turpmāk – sacensības) notiek tikai pastāvīgi izveidotās šautuvēs (šaušanas stendos) vai vienreizējas lietošanas šaušanas stendos.
70. Sacensības organizē šautuvēs (šaušanas stendos), kas atbilst drošības prasībām, saskaņā ar sacensību noteikumiem un kārtību, kāda noteikta normatīvajos aktos, kuri reglamentē sporta sacensību organizēšanu un norisi, Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā un šajos noteikumos. Ja sacensību tiesāšanā nepiedalās sertificēts šaušanas sacensību tiesnesis (turpmāk – sacensību tiesnesis), jebkura mēroga šaušanas sacensības ir aizliegtas.
71. Sacensības šaušanas sporta disciplīnās tajos šaušanas veidos, kuros ir apstiprināti un publicēti sacensību noteikumi, ir tiesīgas organizēt šaušanas sporta federācijas, kas atzītas Sporta likumā noteiktajā kārtībā, un to kolektīvie biedri, kuru statūtos ir paredzēts attiecīgs darbības veids, kā arī juridiskās vai fiziskās personas, kurām saskaņā ar likumu piešķirtas tiesības izmantot ieročus, un pašvaldības.
72. Sacensību noteikumi nosaka sacensību tiesnešu pienākumus, drošības prasības, šaušanas vingrinājumu izpildes noteikumus, sacensību dalībnieku tiesības un pienākumus, rezultātu noteikšanas metodiku, ieroču, munīcijas, šāvēja apģērba un ekipējuma kontroli, protestu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, mērķu un šautuvju (šaušanas stendu) tehniskos normatīvus, medicīniskās palīdzības nodrošināšanu, antidopinga kontroli un citus nosacījumus.
73. Sacensību noteikumus izstrādā un apstiprina šaušanas sporta federācija, kas ir atzīta Sporta likumā noteiktajā kārtībā. Sacensību noteikumi ir publiski pieejami un saistoši visiem sacensību dalībniekiem.
74. Par sacensību plānošanu informē attiecīgo šaušanas sporta federāciju un sacensības saskaņo ar vietējām pašvaldībām. Informāciju par sacensībām vismaz mēnesi pirms to norises publicē internetā un Latvijas Sporta federāciju padomes kalendāra gada plānā. Par sacensībām, kas tiek organizētas atklāta tipa šautuvē (šaušanas stendā), iedzīvotājus informē, izmantojot plašsaziņas līdzekļus vai citus informācijas sniegšanas veidus.
75. Pirms sacensībām sacensību organizators izstrādā sacensību nolikumu, apstiprina sacensību galveno tiesnesi un galveno sekretāru. Sacensību nolikumu saskaņo ar attiecīgā šaušanas sporta veida federāciju. Par sacensību nolikuma ievērošanu atbild sacensību organizators.
76. Sacensību galvenais tiesnesis organizē sacensību tiesnešu kolēģiju un nodrošina sacensību norisi atbilstoši sacensību nolikumam un sacensību noteikumiem. Sacensību nolikums sacensību laikā ir saistošs visiem treneriem, sacensību tiesnešiem un citiem sacensību dalībniekiem vai nolikumā minētajām personām.
77. Sacensību nolikumā obligāti norāda šādas ziņas:
77.1. veids, norises vieta un laiks;
77.2. vadība un dalībnieki;
77.3. mērķis un uzdevums sacensību dalībniekiem;
77.4. programma;
77.5. nodrošinājums.
78. Sacensību nolikumu organizators nosūta sacensību dalībniekiem ne vēlāk kā 10 dienas pirms sacensībām, bet valsts mēroga sacensību nolikumu – ne vēlāk kā mēnesi pirms sacensībām.
79. Sacensību galvenais tiesnesis nodrošina sacensību organizēšanu saskaņā ar sacensību nolikumu, drošības prasībām un sacensību noteikumiem.
80. Sacensību dalībniekus pirms sacensībām piesaka, nosūtot pieteikumu sacensību organizatoram. Pieteikumā norāda sacensību dalībnieka vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu un paredzētās šaušanas disciplīnas, kā arī sporta komandas vadītāju, kas sacensību laikā kopā ar treneriem organizē sporta komandas startu un atbild par sacensību noteikumu un sacensību nolikuma ievērošanu.
81. Sporta organizācija savā īpašumā reģistrētos šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus pārvadā uz sacensībām ar atsevišķu autotransportu un izsniedz sportistiem kārtībā, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri reglamentē to glabāšanu, uzskaiti un pārvadāšanu.
82. Sporta komandas vadītājs iepazīstina savas sporta komandas dalībniekus ar nolikumu un drošības prasībām. Iepazīšanos ar šīm prasībām sacensību dalībnieki apliecina ar parakstu. Individuālie sacensību dalībnieki sacensību vietā ar parakstu apliecina, ka ir iepazinušies ar sacensību nolikumu un drošības prasībām.
83. Sacensību tiesnešu kolēģijai sporta komandas pieteikumu iesniedz sacensību dienā. Sacensību dalībniekus, kuri piesakās piedalīties sacensībās, reģistrē, norādot viņu vārdu, uzvārdu un dzimšanas gadu.
85. Ja nepieciešams, līdz sacensību sākumam sacensību dalībnieks sacensību tiesnešu kolēģijai uzrāda ieroci pārbaudei. Par ieroča atbilstību tehniskajiem noteikumiem atbild ieroča īpašnieks.
86. Sacensību organizators:
86.1. nodrošina šautuves (šaušanas stenda) un visu iekārtu (ieskaitot ieroču glabāšanas vietas) pārbaudi atbilstoši prasībām, kādas noteiktas sacensību nolikumā un attiecīgajos normatīvajos aktos, kuri reglamentē šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanu un izmantošanu;
86.2. organizē šo noteikumu 86.1.apakšpunktā minētajā pārbaudē konstatēto nepilnību novēršanu;
86.3. nodrošina ārstniecības personas klātbūtni sacensību laikā un, ja nepieciešams, veic sportistu dopinga kontroli;
86.4. fiksē nolikuma un sacensību noteikumu pārkāpumus;
86.5. nodrošina sacensību noteikumu un drošības prasību ievērošanu.
87. Sacensību tiesnešiem un citām personām, kuras apkalpo sacensības, sacensību laikā ir noteiktas atšķirības zīmes (uzroču lentes, uzšuves vai nozīmes).
88. Ieročus izņem no makstīm, somām, pārvalkiem vai kastēm tikai pēc šāvēja izsaukšanas uz ugunslīniju un tikai šaušanai paredzētās vietās (šaušanas pozīcijā).
90. Šaušanas pozīcijā atrodas tikai sacensību dalībnieki, kuri izpilda šaušanas vingrinājumu, un sacensību tiesneši.
91. Sacensību dalībnieks izmanto tikai tehniski sagatavotu ieroci, kuram nevar notikt patvaļīgs šāviens. Ieroci vērš tikai mērķa virzienā.
92. Ieroci pielādē tikai ar tādu skaitu patronu, cik paredzēts izšaut attiecīgajā vingrinājumā vai sērijā. Aizliegts veikt lielāku šāvienu daudzumu, nekā paredzēts vingrinājumā vai sērijā. Šaujot pa kustīgu mērķi, aizliegts izmantot apaļās lodes.
93. Izdarīt šāvienu atļauts tikai pēc sacensību tiesneša komandas un mērķa parādīšanās (stenda, sportinga vai kustīgie mērķi) atbilstoši attiecīgā sporta veida sacensību noteikumiem.
94. Vingrinājuma izpildes laikā sacensību dalībniekam atļauts ieroci izlaist no rokām (nolikt) tikai tad, ja ierocis ir izlādēts un šaujamieroču aizslēgi ir atvērti, bises atvāztas.
95. Aizliegts pieskarties ieročiem un aptverēm, ja ugunslīnijas priekšā atrodas cilvēks vai dzīvnieks. Aizliegts aiztikt svešu ieroci un munīciju, izņemot gadījumu, ja ar šāvēja atļauju to dara sacensību tiesnesis.
96. Ja bīstamajā zonā parādās cilvēks, dzīvnieks vai rodas bīstama situācija, sacensību tiesnesis vai cita persona, kas to pamana, nekavējoties dod komandu "Stop!", "Izlādēt!" mutiski vai citā saprotamā veidā un valodā. Ja komandas nav, sportists patstāvīgi pārtrauc šaušanu, izlādē ieroci un ziņo par to sacensību tiesnesim.
97. Izpildījis pēdējo vingrinājuma šāvienu vai pēc komandas "Stop!", "Izlādēt!", kas dota mutiski vai citā saprotamā veidā un valodā, sacensību dalībnieks, neatstājot šaušanas pozīciju, atvieno no ieroča aptveri (ja tāda ir), izlādē ieroci un uzrāda to sacensību tiesnesim. Ja, izdarot šāvienu, patrona neizšauj, ieroci tur mērķa virzienā un par to ziņo sacensību tiesnesim.
98. Sacensību dalībnieks neatstāj ieročus un munīciju bez uzraudzības un tīra tos norādītajā vietā. Ieroci no šaušanas pozīcijas pārvieto tikai ar sacensību tiesneša atļauju.
99. Gludstobra ieroci, kurš izņemts no iesaiņojuma, tur un pārvieto atvāztu. Stenda un sportinga šaušanā, pārejot no vienas pozīcijas uz otru, ierocis ir izlādēts un atvāzts.
100. Ja nepieciešams, sacensību organizators un sacensību galvenais tiesnesis nosaka papildu drošības pasākumus, kas ir saistoši personām, kuras atrodas sacensību norises vietā.
101. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 14.oktobra noteikumus Nr.565 "Kārtība, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, un šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 145.nr.; 2005, 111., 144.nr.; 2008, 202.nr.; 2009, 98., 165., 204.nr.).
Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis
pašvaldības atļaujas saņemšanai otrās vai trešās kategorijas šautuves (šaušanas stenda) izveidei un darbībai
 |
 |
 |
 |