Darbības ar dokumentu

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS VALDĪBAS VIENOŠANĀS PAR LATVIJAS REPUBLIKAS TERITORIJĀ DZĪVOJOŠO KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS MILITĀRO PENSIONĀRU UN VIŅU ĢIMENES LOCEKĻU SOCIĀLO AIZSARDZĪBU

Latvijas republikas Valdība un Krievijas Federācijas Valdība (turpmāk tekstā - "Puses") vienojas par sekojošo:

I sadala
VISPĀRĪGIE NOSACĪJUMI
1.pants

Šī vienošanās attiecināma uz Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošajām personām, kuras norādītas Krievijas Federācijas 1993. gada 12. februāra likumā "Par pensiju nodrošināšanu personām, kuras bijušas karadienestā vai dienējušas iekšlietu iestādēs, un šo personu ģimenēm" turpmāk tekstā - "militārie pensionāri"):  Jēdziens "ģimene" ietver laulātos, viņu nepilngadīgos bērnus un citas personas, kuras ir militārā pensionāra apgādībā.

2.pants

Šīs  vienošanās 1.pantā norādītajām personām Latvijas Republikas teritorijā ir cilvēka tiesības saskaņā ar starptautisko tiesību normām, šo vienošanos un Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

Personas, uz kurām saskaņā ar 1.pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā. ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies. Pēc Pušu vienošanās sarakstos papildus vai iekļaut personas, kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā un dažādu iemeslu dēļ netika iekļautas norādītajos sarakstos.

Nekaitējot šīs vienošanās noteikumiem, jautājumus, kas saistīti artās noteikumu piemērošanu, arī jautājumus par tiesībām, kas paredzētas personām, uz kurām attiecināma tās darbība, jebkura no Pusēm var izvirzīt kopīgai izskatīšanai pilnvarotajiem, kurus šim nolūkam ieceļ Krievijas Puse un Latvijas Puse, kā arī Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes pārstāvim vai pārstāvjiem. Personas, uz kurām nav attiecināma šī vienošanās, arī var griezties pie minētajiem Pušu pārstāvjiem Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes pārstāvja vai pārstāvjiem ar lūgumu It jautājumus, kas skar viņu tiesības.

Ieteikumus un lēmumus minētie pilnvarotie pieņem, konsensuāli vienojoties. Ja pilnvarotie, neraugoties uz Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes pārstāvja vai pārstāvju sniegto palīdzību, nolemj, ka jautājums risināms valdību līmeni, tad tas nododams izskatīšanai abu Pušu valdībām.

 

II sadaļa
ĪPAŠUMA, DZĪVOKĻA UN FINANSU JAUTĀJUMI
3.pants

Militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi valda, lieto un rīkojas ar viņiem likumīgi piederošo kustamo un nekustamo mantu.

4.pants

1. Latvijas Puse garantē militārajiem pansionāriem un viņu ģimenei locekļiem dzīvojamo platību lietošanu valsts un resoru dzīvojamā fonda mājās, kā arī apstiprina viņiem esošās īpašuma tiesības, tajā skaitā īpašuma tiesības uz dzīvojamām mājām, dzīvokļiem, garāžām, būvēm kolektīvajos dārzos, vasarnīcām un oļiem nekustamās tu veidiem, un tās valdījuma tiesības.

Ja Latvijas Republikā tiek pieņemti atbilstoši likumdošanas akti, militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi var privatizēt dzīvojamo platību, kurā viņi dzīvo.

Ja Latvijas Puses attiecīgie dienesti nespēj veikt tādu dzīvojamo pilsētiņu komunālo, tirdzniecības un transporta apkalpošanu, kura namos pēc  karaspēka daļu izvešanas palikusi dzīvot militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi, Latvijas Puse pēc militāro pensionāru vēlēšanās piešķir viņiem līdzvērtīgu dzīvojamo platību karaspēka daļu atbrīvotā dzīvojamā fonda, izņemot dzīvojamo fondu Rīgā un Liepājā.

2. Minētās personas var pārdot vai citādā veidā nodot mantu, kas viņiem pieder palama tiesību pamata.

3. Personas, kuras vēlas atstāt Latvijas Republiku, ir tiesīgas:

- pārdot, nodot vai citādā veidā pēc saviem ieskatiem tīkoties ar nekustamo mantu, kas viņām pieder uz īpašuma tiesību pamata;

- pārdot patstāvīgi, izsolē vai saņemt no Latvijas Puses dzīvokļa tirgus vērtībai atbilstošu vienreizēju izmaksu, ja Latvijas Republikā tiek atbrīvots dzīvoklis;

-izvest, pārdot vai citādā veidā rīkoties ar kustamo mantu, kas viņām pieder uz īpašuma tiesību pamata.

Šādā veidā iegūtos naudas līdzekļus par nekustamo un kustamo mantu viņas ir tiesīgas izvest no Latvijas Republikas, kā arī pārvest uz Krievijas Federācijas banku iestādēm naudas noguldījumu aktīvus, kuri atrodas Latvijas Republikas banku iestādēs.

5.pants

1. Latvijas Puse un Krievijas Puse neliek šķēršļus militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem apmainīt viņu dzīvojamo platību pret tādu personu, kuras dzīvo Krievijas Federācijā vai Latvijas Republikā, dzīvojamo platību.

2. Militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi, kuriem nav dzīvojamās platības vai kuru dzīvokļa apstākļus nepieciešams uzlabot, tiek nodrošināti ar labiekārtotu dzīvojamo platību tādā pašā kārtībā ka citi Latvijas Republikas iedzīvotāji, tajā skaitā arī no dzīvojamās platības, ko atbrīvo no Latvijas Republikas izvedamās karspēka daļas. Šādā gadījumā uz viņiem attiecināmi 4. panta noteikumi.

3. Lalvijas Puse un Krievijas Puse veicinās šīs vienošanās 1.pantā norādīto personu iekārtošanos atbilstoši viņu izraudzītajai pastāvīgajai dzīvesvietai.

6.pants

Galīgi izbraucot no Latvijas Republikas, atļauts izvest, neapliekot ar muitas nodevām, netiešajiem nodokļiem un tiem pielīdzinātajām nodevām, militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu visu kustamo mantu, kas viņiem pieder uz īpašumu tiesību pamata, izņemot priekšmetus, kuras aizliegts izvest.

III sadala
PENSIJU NODROŠINĀŠANA
7.pants

Militārajiem pensionāriem pensijas neapliek ar nodokļiem un izmaksā Latvijas Republikas banku iestādes nacionālajā valūtā no Krievijas Federācijas līdzekļiem saskaņā ar nosacījumiem un normām, kas noteiktas Krievijas Federācijā. Pensiju un pabalstu izmaksāšanas kārtību nosaka Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija un citi Soli orgāni kopīgi ar Latvijas Republikas atbilstošiem kompetentiem orgāniem.

Militāro pensionāra pensiju un pabalstu noteikšanas, pārrēķinu un izmaksas noteikumu jautājumus risina sociālās nodrošināšanas nodaļa pie Krievijas Federācijas Vēstniecības Latvijas Republikā konsulārās nodaļas. Latvijas puse apņemas veicināt nodaļas normālu funkcionēšanu, piešķirot tai nepieciešamās telpas un sniedzot nepieciešamos pakalpojumus. Nodaļas darbinieku statusu Puses saskaņos atsevišķi.

8.pants

Norēķini, kas saistīti ar pensiju un pabalstu izmaksu Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošiem militārajiem pensionāriem, kā arī citas ar šīs personu kategorijas sociālajām garantijām saistītās izmaksas veicamas Latvijas Republikas valūtā, izmantojot kontu, kas sociālās nodrošināšanas nodaļai pie Krievijas Federācijas Vēstniecības Latvijas Republikā konsulārās nodaļas atvērts vienā no Latvijas komercbankām pēc Krievijas Puses izvēles.

Minētā konta līdzekļus veido ārvalstu valūta, ko pārskaita Krievijas Puse, un citi maksājumi.

Ārvalstu valūta, ko Krievijas Puse iemaksājusi Latvijas komercbankā, konvertējama Latvijas latos un ieskaitāma nodaļas kontā šajā bankā pēc līgumkursa, kas orientēts uz Latvijas valūtas tirgu.

9. pants

Bijušajām militārpersonām, kuras ieguvušas tiesības uz pensijas nodrošinājumu saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, pēc viņu vēlēšanās Latvijas Republikas attiecīgie kompetentie orgāni var piešķirt un izmaksāt pensijas par Latvijas Republikas līdzekļiem. Turklāt Krievijas Federācijas agrāk noteikto pensiju izmaksa tiek apturēta uz laiku, kamēr pensiju izmaksā Latvijas Republikas orgāni.

IV SADAĻA
MILITĀRO PENSIONĀRU UN VIŅU ĢIMENES LOCEKĻU MEDICĪNISKAIS NODROŠINĀJUMS
10.pants

Militārie pensionāri, kuri dzīvo Latvijas Republikas teritorijā, ir tiesīgi saņemt visu vadu medicīniskos un protezēšanas pakalpojumus Latvijas Republikas ārstniecības iestādēs tādā pašā kārtībā un uz tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas Republikas pensionāri.

Militāro pensionāra ģimenes locekļi, kuri dzīvo Latvijas Republikas teritorijā, vispārējā kārtībā saņem visu veidu medicīniskos un protezēšanas pakalpojumus Latvijas Republikas ārstniecības iestādēs.

11.pants

1. Militāro pensionāru medicīnisko apkalpošanu apmaksā no Krievijas Federācijas federālā budžeta līdzekļiem.

Kārtību, kādā Krievijas Federācija sedz izdevumus par medicīnisko apkalpošanu, nosaka pēc saskaņošanas starp Krievijas Federācijas kompetentiem orgāniem, kuri šim nolūkam iedala līdzekļus, un Latvijas Republikas kompetentiem orgāniem, kura pakļautībā ir medicīniskās iestādes.

2. Uz kara hospitāļu un citu militāro medicīnas iestāžu izbrīvējamās bāzes var izveidot akciju sabiedrības vai kopuzņēmumos, kuri varētu nodrošināt Latvijas Republikā dzīvojošo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu medicīnisko apkalpošanu.

Šai nolūkā Latvijas Puse veicina tajā skaitā akciju sabiedrības izveidošanu uz Krievijas Federācijas bijušā Ziemeļrietumu karaspēka grupas kara hospitāļa Rīgas pilsētā izbrīvējamo fondu bāzes.

V SADAĻA
 IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JAUTĀJUMI
12. panta

1. Militārie pensionāri saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem var iegūt izglītību Latvijas Republikas augstākajās, vispārizglītojošajās vidējās un vidējās speciālajās mācību iestādēs.

2. Latvijas Puse neliek šķēršļus šīs vienošanās 1.pantā norādīto personu Latvijas Republikā reģistrēto sabiedrisko un kultūras organizāciju darbam.

VI SADAĻA
MEMORIĀLO BŪVJU UN MASU APBEDĪJUMA VIETU UZTURĒŠANA
13. pants

Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas Puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā ari neliek šķēršļus militāro pensionāra un viņu ģimenes locekļu apbedīšanas rituālu veikšanai.

Tādā pašā veidā Krievijas Puse nodrošina memoriālo būvju un latviešu, līvu un Latvijas pilsoņu, kuri gājuši bojā kara un represiju rezultātā Krievijas Federācijas teritorijā, apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu.

VII sadaļa
NOSLĒGUMA NOSACĪJUMI
14.pants

Atvieglojumi invalidiem, karu dalībniekiem, personām, kas strādājušas aizmugurē, personām, kas cietušas Černobiļas un citās radiācijas katastrofās, kā arī to seku likvidēšanas dalībniekiem tiek piešķirti tādā pašā kārtībā kā Latvijas Republikas pilsoņiem un saskaņā ar tās likumdošanas aktiem.

15.pants

Šī vienošanās ir jāratificē. Tā tiks pagaidām piemērota no parakstīšanas dienas un stāsies spēkā ratifikācijas rakstu apmaiņas dienā. Puses nekavējoties iesniegs vienošanās ratificēšanai, lai tā stātos spēkā ne vēlāk par 1994. gada 30. jūniju. Vienošanās būs spēkā tik ilgi, kamēr Puses nebūs vienojušās par tās grozīšanu vai izbeigšanu.

Vienošanās darbības laikā Puses apņemas atturēties no nesaskaņotas vienpusējas rīcības jautājumos, kurus regulē šī vienošanās.

Vienošanās parakstīta Maskavā 1994. gada 30. aprīlī divos eksemplāros, katrs latviešu un krievu valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds spēks.

Latvijas Republikas Valdības vārdā

Krievijas Federācijas Valdības vārdā

 

 

PROTOKOLS
pie Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību

Latvijas Republikas Valdība un Krievijas Federācijas Valdība (turpmāk tekstā - "Puses") vienojās par sekojošo:

 I

Izprotot nepieciešamību veicināt praktisko problēmu risināšanu, kas saistītas ar militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu pārceļošanu, kuri vēlas atgriezties dzimtenē. Puses veicinās labvēlīga likumdošanas pamata un sociālo apstākļu veidošanu militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu labprātīgai pārceļošanai.

Lai realizētu minēto noteikumu, kas izklāstīts šajā protokolā, kā arī risinātu jautājumu kompleksu, kas izriet no Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas Bruņoto Spēku pilnīgas izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas nosacījumiem, termiņiem un kārtību un to tiesisko stāvokli izvešanas laikā, Puses veicinās fondu, iestāžu un organizāciju izveidošanu, piesaistot visas ieinteresētās puses un iespēju robežās piedaloties to darbībā.

Ievērojot Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par Krievijas Federācijas Bruņoto Spēku pilnīgas izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas nosacījumiem, termiņiem un kārtību un to tiesisko stāvokli izvešanas laikā 2. panta Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības vienošanās par riju Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāra un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 2.panta noteikumus, Puses izprot, ka Latvijas Puse neuzņemas attiecībā uz bijušajām militārpersonām, kuras nav minētās vienošanās subjekti, saistības papildus tām, kuras tai ir sakarā ar dalību starptautiskos dokumentos cilvēktiesību jomā, kā arī ievērojot Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības vienošanos par pārceļošanas procesa regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību.

Ievērojot Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības Vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību ilgtermiņa raksturu, gadījumā, ja Latvijas Republika un Krievijas Federācija pieņems likumdošanas aktus, kas skar jautājumus, kuras nosaka minētā vienošanās. Puses veiks konsultācijas, lai attīstītu un konkretizētu saistības, kuras uzņēmušās Puses.

II

Krievijas Puse nodos Latvijas Pusei Krievijas Federācijas militāro pensionāru, kuri dzīvo Latvijas Republikas teritorijā un saņem pensiju no Krievijas Federācijas federālā budžeta līdzekļiem, sarakstu.

Vienu reizi gadā Krievijas Puse informēs Latvijas Pusi par izmaiņām minēto militāro pensionāru sarakstā.

Šī Protokola parakstīšanas dienā saskaņā ar Krievijas Puses datiem Latvijas Republikas teritorijā dzīvoja 22 320 Krievijas Federācijas militārie pensionāri.

Parakstīts Maskavā 1994. gada 30. aprīlī divos eksemplāros, katrs latviešu un krievu valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds spēks.

Latvijas Republikas Valdības vārdā

Krievijas Federācijas Valdības vārdā