Darbības ar dokumentu
Ministru kabineta rīkojums Nr.511
Rīgā 2011.gada 5.oktobrī (prot. Nr.57 18.§)
Grozījumi Vides monitoringa programmas pamatnostādnēs 2009.-2012.gadam
1. Izdarīt Vides monitoringa programmas pamatnostādnēs 2009.-2012.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada 11.marta rīkojumu Nr.187 "Par Vides monitoringa programmas pamatnostādnēm 2009.-2012.gadam") šādus grozījumus:
1.1. izteikt sadaļu "Saīsinājumi" šādā redakcijā:
"Saīsinājumi
BIOR - valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior""
DAP - Dabas aizsardzības pārvalde
LHEI - Latvijas Hidroekoloģijas institūts
LLU - Latvijas Lauksaimniecības universitāte
LVAF - Latvijas Vides aizsardzības fonds
LVĢMC - valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
LVMI "Silava" - Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"
RDC - Radiācijas drošības centrs
VAAD - Valsts augu aizsardzības dienests
VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VI - Veselības inspekcija
VM - Veselības ministrija
VMD - Valsts meža dienests
ZM - Zemkopības ministrija
ZMNI - valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"";
1.2. aizstāt pamatnostādņu tekstā:
1.2.1. saīsinājumu "APC" ar saīsinājumu "VAAD";
1.2.2. vārdus "jūras ūdeņu monitorings" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "jūras vides monitorings" (attiecīgā locījumā);
1.2.3. saīsinājumu "LVĢMA" ar saīsinājumu "LVĢMC";
1.2.4. saīsinājumu "LZRA" ar saīsinājumu "BIOR";
1.2.5. saīsinājumu "SVA" ar saīsinājumu "VI";
1.2.6. vārdus "Vides ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā);
1.2.7. vārdus "vides ministrs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs" (attiecīgā locījumā);
1.2.8. saīsinājumu "VIDM" ar saīsinājumu "VARAM";
1.3. izteikt 1.2.1.apakšpunkta trešo, ceturto, piekto un sesto rindkopu šādā redakcijā:
"LVĢMC ir dibināts saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 1.jūlija rīkojumu Nr.448 "Par valsts aģentūras "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" un Bīstamo atkritumu pārvaldības aģentūras likvidāciju un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" dibināšanu". LVĢMC ir deleģētas valsts pārvaldes funkcijas, kuru izpildē tas ir VARAM padotībā. LVĢMC ir deleģētas šādas valsts pārvaldes funkcijas: veikt vides monitoringu, informēt sabiedrību par vides stāvokli, kā arī piedalīties valsts politikas īstenošanā ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, hidroloģijas, ūdens un gaisa kvalitātes un pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes jomā. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, LVĢMC pilnveido nacionālo vides monitoringa sistēmu un testē vides kvalitāti.
RDC ir VARAM Valsts vides dienesta struktūrvienība, kas saskaņā ar likumu "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" veic radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli.
LHEI ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts, kura viens no galvenajiem uzdevumiem saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu un atvasinātas publiskas personas "Latvijas Hidroekoloģijas institūts" nolikumu (2007.gada 16.jūlijs) ir jūras vides monitoringa īstenošanas koordinēšana un organizēšana.
DAP ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" un Ministru kabineta 2009.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.507 "Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums" organizē un koordinē aizsargājamo teritoriju monitoringu.
Minētās iestādes vides monitoringu pašreiz veic un organizē saskaņā ar Vides monitoringa programmu (apstiprināta ar vides ministra 2010.gada 19.aprīļa rīkojumu Nr.121 "Par Vides monitoringa programmu"), kuras nodrošināšana uzdota LVĢMC, DAP, RDC un LHEI. Vides monitoringa programma paredz novērojumus, lai konstatētu gaisa un ūdens kvalitātes izmaiņas, dabas resursu izmaiņu tendences, kā arī saglabātu mūsu teritorijai raksturīgās ainavas, augu un dzīvnieku sugas.";
1.4. izteikt 1.2.1.apakšpunkta devīto rindkopu šādā redakcijā:
"Lai nodrošinātu cilvēka veselības un vides aizsardzību, Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra noteikumi Nr.1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" nosaka gaisa kvalitātes normatīvus un raksturlielumus, kā arī mērījumu metodes un monitoringa nosacījumus gaisu piesārņojošām vielām. LVĢMC nodrošina gaisa monitoringa staciju darbību (atsevišķas gaisa stacijas pieder pašvaldībām), nosaka to izvietojumu, nodrošina mērījumus ar atbilstošām metodēm, veic gaisa kvalitātes novērtēšanu, apkopo un sagatavo informāciju par šo novērtējumu, regulāri to atjauno.";
1.5. izteikt 1.2.1.apakšpunkta vienpadsmito rindkopu šādā redakcijā:
"Ministru kabineta 2002.gada 9.aprīļa noteikumi Nr.149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu" uzdod RDC veikt gaisa radioaktīvā piesārņojuma uzraudzību un kontroli un nodrošināt gamma starojuma dozas jaudas monitoringu gaisā, izmantojot automātisko gamma radiācijas monitoringa sistēmu. LVĢMC veic radionuklīdu radioaktivitātes mērījumus gaisa paraugos.";
1.6. izteikt 1.2.1.apakšpunkta sešpadsmito un septiņpadsmito rindkopu šādā redakcijā:
"Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.33 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem" VARAM vismaz reizi četros gados pārskata īpaši jutīgo teritoriju robežas, pamatojoties uz datiem, kas iegūti, īstenojot nitrātu monitoringu. Savukārt nitrātu monitoringu virszemes un pazemes ūdeņos atbilstoši kompetencei organizē LVĢMC.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei" lauksaimniecības noteču monitoringa programmas īstenošanu organizē un veic LHEI sadarbībā ar LLU atbilstoši kompetencei. Programma izveidota tā, lai varētu izpildīt Latvijas normatīvo aktu, Eiropas Savienības direktīvu un starptautisko konvenciju prasības lauksaimniecības izraisītā piesārņojuma novērtēšanai. Lauksaimniecības noteču monitoringa programmas ietvaros iespējams iegūt informāciju par virszemes un pazemes ūdeņu hidroķīmisko stāvokli, kas savukārt ļauj kontrolēt Ministru kabineta 2011.gada 11.janvāra noteikumos Nr.33 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem" noteikto pasākumu izpildes efektivitāti lauksaimniecības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem ierobežošanai un novēršanai.";
1.7. aizstāt 1.2.1.apakšpunkta divdesmit pirmajā rindkopā saīsinājumu "RDC" ar saīsinājumu "LVĢMC";
1.8. aizstāt 1.2.1.apakšpunkta divdesmit ceturtajā rindkopā skaitli un vārdu "13.novembra" ar skaitli un vārdu "14.novembra";
1.9. izteikt 1.2.1.apakšpunkta divdesmit piektās rindkopas otro teikumu šādā redakcijā:
"Saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 32.1 pantu DAP organizē un koordinē aizsargājamo teritoriju monitoringu.";
1.10. izteikt 1.2.2.apakšpunkta otro un trešo rindkopu šādā redakcijā:
"Viens no veselības ministra pakļautībā esošās tiešās pārvaldes iestādes VI uzdevumiem, kas noteikts Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumos Nr.76 "Veselības inspekcijas nolikums", ir organizēt un veikt dzeramā un peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu.
VI veic peldūdeņu monitoringu atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumiem Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai", ar kuriem pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.februāra Direktīvas 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu noteiktās prasības attiecībā uz paraugu ņemšanas principiem, biežumu, nosakāmajiem parametriem un to robežlielumiem, testēšanas metodēm. VI nosaka paraugu ņemšanas vietas, izstrādā un apstiprina peldvietu ūdens kvalitātes monitoringa programmu.";
1.11. izteikt 1.2.3.apakšpunkta otro un trešo rindkopu šādā redakcijā:
"Mežsaimniecības jomu regulē Meža likums, savukārt meža monitoringa veikšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumos Nr.313 "Meža monitoringa veikšanas kārtība". Saskaņā ar minētajiem noteikumiem meža monitoringu veic VMD un LVMI "Silava", lai iegūtu informāciju par gaisa piesārņojuma ietekmi un citu vides faktoru iedarbību uz meža ekosistēmām, oglekļa dioksīda (CO2) emisiju un piesaisti zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā, klimata pārmaiņu ietekmi uz meža ekosistēmām, meža bioloģiskās daudzveidības stāvokli un izmaiņām, un meža augsnēm. VMD veic sistemātisko (pirmā līmeņa) meža monitoringu un īsteno meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa attīstības projektus, un LVMI "Silava" veic intensīvo (otrā līmeņa) meža monitoringu.
Meža monitoringa valsts programmu īsteno par piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī par Meža attīstības fonda līdzekļiem. Meža likums nosaka, ka meža monitoringu finansē no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem.";
1.12. izteikt 1.2.3.apakšpunkta astoto rindkopu šādā redakcijā:
"BIOR ir zemkopības ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts, kas darbojas saskaņā ar atvasinātas publiskas personas "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" nolikumu (2010.gada 5.janvāris). BIOR par pieejamiem valsts budžeta līdzekļiem īsteno zivsaimniecības nozarei, zinātniskajai darbībai un valsts monitoringa vajadzībām nepieciešamo datu vākšanas programmu izpildi zivsaimniecības jomā, t.sk. veic ihtiocenožu, zivju resursu un to stāvokļa izpēti un monitoringu Latvijas jurisdikcijā esošajos iekšējos un jūras piekrastes ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos un Eiropas Ekonomikas zonas ūdeņos Baltijas jūrā, kā arī Latvijas zvejas rajonos Atlantijas okeānā, novērtē zvejas, makšķerēšanas un vides stāvokļa ietekmi uz zivju resursiem, nodrošina zivju resursu un nozvejas bioloģisko un zivsaimnieciskās darbības ekonomisko datu vākšanu, apkopošanu, datubāzes uzturēšanu un informācijas sniegšanu.";
1.13. izteikt 1.2.3.apakšpunkta desmito un vienpadsmito rindkopu šādā redakcijā:
"Meliorācijas likums nosaka, ka melioratīvā hidrometrija ir ūdensteču, ūdenstilpju un meliorācijas sistēmu ūdens režīma sistemātiski novērojumi un mērījumi hidrometriskajos posteņos, kā arī iegūto datu apstrāde. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumiem Nr.756 "Melioratīvās hidrometrijas darbu veikšanas kārtība" melioratīvo hidrometriju veic ZMNI, kas nodrošina melioratīvās hidrometrijas hidrometrisko posteņu uzturēšanu, sistemātisku novērojumu, mērījumu un aprēķinu veikšanu.
1.14. izteikt 1.2.3.apakšpunkta trīspadsmitās rindkopas otro teikumu, četrpadsmito un piecpadsmito rindkopu šādā redakcijā:
"Programmas "Forest Focus 2006" (īstenota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas līgumu) ietvaros tika īstenots starptautisks projekts "Biosoil", kurā LVMI "Silava" veica meža augšņu inventarizāciju un bioloģiskās daudzveidības novērtējumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta rīkojumu Nr.575 "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Agroķīmisko pētījumu centrs" likvidāciju" VAAD pārņem augšņu agroķīmisko izpēti.
VAAD īsteno augsnes minerālā slāpekļa monitoringu īpaši jutīgās teritorijās. Īpaši jutīgo teritoriju robežas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem, noteiktas Ministru kabineta 2011.gada 11.janvāra noteikumos Nr.33 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem". Augsnes minerālā slāpekļa monitoringa mērķis ir optimizēt slāpekļa mēslojuma lietošanu ziemāju graudaugiem un citiem kultūraugiem un samazināt augsnes un ūdeņu piesārņojumu ar nitrātiem, lai izpildītu Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, prasības. Izstrādāta monitoringa veikšanas metodika un programma. VAAD uztur kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā datubāzi par augsnes minerālā slāpekļa monitoringu.";
1.15. izteikt 1.3.1.apakšpunkta "b" punktu šādā redakcijā:
"b) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, kas apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā;";
1.16. izteikt 1.3.2.1.apakšpunkta "e" punktu šādā redakcijā:
"e) Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra noteikumi Nr.1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti";";
1.17. izteikt 1.3.2.1.apakšpunkta "g" punktu šādā redakcijā:
"g) Ministru kabineta 2011.gada 31.maija noteikumi Nr.419 "Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā";";
1.18. izteikt 1.3.2.1.apakšpunkta "j" punktu šādā redakcijā:
"j) Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumi Nr.313 "Meža monitoringa veikšanas kārtība";";
1.19. svītrot 1.3.2.2.apakšpunkta pirmo, otro, trešo un ceturto rindkopu;
1.20. papildināt 1.3.3.1.apakšpunktu ar "f1" punktu šādā redakcijā:
"f1) Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums;";
1.21. izteikt 1.3.3.1.apakšpunkta "g" punktu šādā redakcijā:
"g) Ministru kabineta 2011.gada 11.janvāra noteikumi Nr.33 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem";";
1.22. izteikt 1.3.3.1.apakšpunkta "k" punktu šādā redakcijā:
"k) Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumi Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai";";
1.23. izteikt 1.3.3.1.apakšpunkta "n" punktu šādā redakcijā:
"n) Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumi Nr.42 "Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem";";
1.24. izteikt 1.3.3.1.apakšpunkta "p" punktu šādā redakcijā:
"p) Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumi Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai";";
1.25. papildināt 1.3.3.1.apakšpunktu ar "p1" punktu šādā redakcijā:
"p1) Ministru kabineta 2008.gada 17.jūnija noteikumi Nr.454 "Peldvietu higiēnas prasības";";
1.26. izteikt 1.3.3.2.apakšpunkta "i" punktu šādā redakcijā:
"i) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/1/EK (2008.gada 15.janvāris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (kodificēta versija);";
1.27. papildināt 1.3.3.2.apakšpunktu ar l.1 un l.2 punktu šādā redakcijā:
"l1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK (2008.gada 16.decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK;
l2) Komisijas Direktīva 2009/90/EK (2009.gada 31.jūlijs), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdens stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam;";
1.28. svītrot 1.3.4.1.apakšpunkta "a" punktu;
1.29. izteikt 1.3.4.1.apakšpunkta "f" punktu šādā redakcijā:
"f) Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumi Nr.313 "Meža monitoringa veikšanas kārtība";";
1.30. izteikt 1.3.4.1.apakšpunkta "h" punktu šādā redakcijā:
"h) Ministru kabineta 2011.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.33 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem";";
1.31. izteikt 1.3.5.1.apakšpunkta "f" un "g" punktu šādā redakcijā:
"f) Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi";
g) Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1165 "Kārtība, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, ievieš Latvijas dabai neraksturīgās savvaļas sugas (introdukcija) un atjauno sugu populāciju dabā (reintrodukcija)";";
1.32. izteikt 1.3.5.2.apakšpunkta "a" punktu šādā redakcijā:
"a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (kodificēta versija);";
1.33. papildināt 1.3.5.2.apakšpunktu ar "f" punktu šādā redakcijā:
"f) Padomes 2011.gada 21.jūnija secinājumi "ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020.gadam".";
1.34. papildināt 1.3.5.3.apakšpunktu ar "g" punktu šādā redakcijā:
"g) 1995.gada 1.novembra līgums par Āfrikas-Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (apstiprināts ar Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumiem Nr.629 "Par Līgumu par Āfrikas-Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību").";
1.35. aizstāt 4.1.1. un 4.2.2.apakšpunktā saīsinājumu "RDC" ar saīsinājumu "LVĢMC";
1.36. aizstāt 4.2.1. un 5.2.2.1.apakšpunktā saīsinājumu "LAD" ar saīsinājumu "ZMNI";
1.37. svītrot 4.2.1., 5.2.1.1., 5.2.2.1., 7.2. un 7.3.apakšpunktā saīsinājumu "RDC";
1.38. aizstāt 4.2.4.apakšpunktā saīsinājumu "LHEI" ar vārdiem "LHEI sadarbībā ar LLU";
1.39. aizstāt 4.3.2.apakšpunkta 2.punktā saīsinājumu "RDC" ar saīsinājumu "LVĢMC";
1.40. aizstāt 4.4.1., 4.4.2., 4.4.3., 5.2.4. un 7.4.apakšpunktā saīsinājumu "LVĢMA" ar saīsinājumu "DAP";
1.41. aizstāt 5.2.2.2. un 5.2.3.2.apakšpunktā saīsinājumu "RDC" ar saīsinājumu "LVĢMC";
1.42. papildināt 5.2.2.4.apakšpunktu aiz saīsinājuma "LHEI" ar saīsinājumu "LLU";
1.43. aizstāt 5.2.2.5.apakšpunktā vārdus un skaitli "Veikts monitorings 276 peldvietās" ar vārdiem un skaitļiem "Monitorings veikts Ministru kabineta 2008.gada 17.jūnija noteikumu Nr.454 "Peldvietu higiēnas prasības" 1. un 2.pielikumā noteiktajās peldvietās";
1.44. aizstāt 5.2.2.6.apakšpunktā vārdus un skaitļus "Nodrošināts monitorings rotācijas kārtībā 555 ūdensapgādes sistēmās valstī (60 % iedzīvotāju aptvere) gadā" ar vārdiem un skaitļiem "Nodrošināts monitorings lielajās ūdensapgādes sistēmās (piegādes apjoms virs 100 m2/dnn) katru gadu, mazajās ūdensapgādes sistēmās rotācijas kārtībā vienu reizi sešos gados";
1.45. aizstāt 7.2. un 7.5.apakšpunktā saīsinājumu "LAD" ar saīsinājumu "ZMNI";
1.46. papildināt 7.2.apakšpunktu aiz saīsinājuma "ZMNI" ar saīsinājumu "LLU";
1.47. papildināt 7.4.apakšpunktu aiz saīsinājuma "BIOR" ar saīsinājumu "DAP";
1.48. papildināt 7.5.apakšpunktu aiz saīsinājuma "LVMI "Silava"" ar saīsinājumu "DAP".
2. Aizstāt kopsavilkumā vārdus "Vides ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā).
3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nedēļas laikā iesniegt precizētās pamatnostādnes Valsts kancelejā.
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis
 |
 |
 |
 |