Darbības ar dokumentu

1. Metodika maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem (turpmāk tekstā – Metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem (turpmāk tekstā – infrastruktūras maksa), ņemot vērā Metodikā ietvertos izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas principus, lai nodrošinātu izmaksām tuvinātu maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras (turpmāk tekstā – dzelzceļa infrastruktūra) izmantošanu pārvadājumiem.

2. Metodikā lietoti šādi termini:

2.1. aktivitāte – viena no vairākām darbībām vai vienīgā darbība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu noteikta dzelzceļa infrastruktūras jaudas pārdošanas pakalpojuma sniegšanu;

2.2. dzelzceļa infrastruktūras maksas noteicējs – persona, kura saskaņā ar Dzelzceļa likumu nosaka infrastruktūras maksu;

2.3. dzelzceļa infrastruktūras nekustamā īpašuma objekts – ēku un būvju komplekss (stacijas ēkas, paviljoni, nojumes, saimniecības ēkas un inženierkomunikācijas, kas nodrošina stacijas kompleksa darbību, būves – pasažieru platformas un izmantojamās kravas platformas, laukumi, rampas, peronu sanitārie mezgli, pārmijas posteņi, elektriskās centralizācijas, dispečeru centralizācijas, maršrutu releju centralizācijas posteņi, remonta tehniskais iecirknis, kā arī citas ēkas un būves, kas ir nepieciešamas pārvaldītāja darbības nodrošināšanai), kuram ir viena adrese;

2.4. dzelzceļa posms – attālums starp staciju ieejas luksoforiem;

2.5. izmaksu virzītājs – faktors, kas saista izmaksu elementus ar pakalpojumiem, pamatojoties uz cēloņsakarību (sniegto pakalpojumu skaits vai resursu patēriņš u.c.);

2.6. primārās uzskaites sistēma – dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja grāmatvedības sistēma un ar to saistītās vadības grāmatvedības sistēmas;

2.7. regulējamo aktīvu bāze – dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja īpašumā esošie un nomātie uz dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu attiecināmie pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi, kā arī krājumi. Regulējamo aktīvu bāzes vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi, kā arī pamatlīdzekļu vērtības daļa, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta;

2.8. vilcienu kategorija – dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktais vilcienu iedalījums atkarībā no pārvadājumu objekta, vilces veida un vilces līdzekļa veida.

3. Metodika ir saistoša dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam (turpmāk tekstā – pārvaldītājs) un dzelzceļa infrastruktūras maksas noteicējam.

4. Dzelzceļa infrastruktūras maksas noteicējs infrastruktūras maksu aprēķina atsevišķi katrai vilcienu kategorijai par vienu vilcienu kilometru.

5. Metodika attiecas tikai uz infrastruktūras maksas aprēķināšanu, bet neattiecas uz citiem pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem. Pārvaldītājs nodrošina, ka citiem tā sniegtajiem pakalpojumiem ir norādīta tiem atbilstošā aktivitāte vai noteikts cits princips, kas dod iespēju nodalīt dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pārvadājumiem pakalpojuma sniegšanas izmaksas no citu pakalpojumu sniegšanas izmaksām.

6. Aprēķinot infrastruktūras maksu, dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pārvadājumiem pakalpojumā ietver šādas ar saimniecisko darbību saistītas aktivitātes:

6.1. dzelzceļa infrastruktūras objektu uzturēšana:

6.1.1. dzelzceļa virsbūves (galveno, stacijas sliežu ceļu un pārvaldītāja pievedceļu, pārmiju pārvedu, gulšņu un brusu, balasta, pārbrauktuvju, pāreju), zemes klātņu, inženiertehnisko būvju, dzelzceļa zemes nodalījuma joslas, robežzīmju, aizsargstādījumu, vilcienu kustības vadības automātisko sistēmu, dzelzceļa telekomunikāciju, elektroapgādes tīklu un ierīču, ritošā sastāva sakarsušo bukšu atklāšanas sistēmas ierīču un kontakttīkla sistemātiska visu elementu tehniskā stāvokļa apsekošana, kontrolmērījumu veikšana, bojājumu novēršana, regulēšana, materiālu un detaļu nomaiņa vai to izmantošanas termiņa pagarināšana ar profilaktiskiem paņēmieniem, kārtējo remontu veikšana;

6.1.2. dzelzceļa infrastruktūras nekustamā īpašuma objektu pastāvīga apsaimniekošana, tehniskā apkope, sanitārā apkope, kārtējais remonts;

6.2. dzelzceļa infrastruktūras objektu attīstība (renovācija, rekonstrukcija un jauna būvniecība);

6.3. vilcienu kustības organizēšana:

6.3.1. dzelzceļa infrastruktūras jaudas efektīva izmantošana pārvaldītāja dzelzceļa infrastruktūras robežās;

6.3.2. visu kategoriju vilcienu kustības organizēšana saskaņā ar vilcienu kustības grafiku (vilcienu pieņemšana, nosūtīšana un caurlaide stacijās un dzelzceļa iecirkņos) pārvaldītāja dzelzceļa infrastruktūras robežās;

6.4. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšana – saimniecisko un finanšu darbību pārvalde, dzelzceļa infrastruktūras objektu uzturēšanas, visu veidu remontu un būvniecības plānošanas tehniskā un ekonomiskā vadība (nepieciešamo materiālu iegādes organizēšana, personāla sagatavošana, apmācība un kvalifikācijas paaugstināšana, normatīvo dokumentu izstrāde, sadarbība ar kredītiestādēm), pārstāvniecības funkciju izpilde, ekonomiska un tehniska satura dokumentācijas izstrāde un saimnieciskās darbības līgumu slēgšana un noslēgto līgumu izpildes kontrole, darba drošības, dzelzceļa satiksmes drošības, ugunsdrošības un apkārtējās vides aizsardzības organizatorisko pasākumu koordinēšana un citas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu saistītās darbības.

7. Aprēķinot infrastruktūras maksu, dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pārvadājumiem pakalpojumā neietver šādas darbības: vilcienu formēšana, vilcienu izformēšana, manevru darbi, kravas pieņemšana, izsniegšana, iekraušana, izkraušana, šķirošana un glabāšana, pārvadāšanas dokumentu noformēšana un apstrāde, vagonu tehniskā apkope un remonts, vagonu svēršana, vilcienu un vagonu komercapskate un atklāto bojājumu novēršana, ritošā sastāva tīrīšana, mazgāšana, ritošā sastāva ekipēšana un apgāde un citas Metodikas 6.punktā neminētās darbības.

8. Infrastruktūras maksas aprēķināšanai pārvaldītājs iesniedz dzelzceļa infrastruktūras maksas noteicējam informāciju par:

8.1. faktiskajām dzelzceļa infrastruktūras izmaksām iepriekšējā kalendārajā gadā, sagaidāmajām dzelzceļa infrastruktūras izmaksām kārtējā kalendārā gadā un plānotajām dzelzceļa infrastruktūras izmaksām nākamajā periodā, kuras noteiktas un attiecinātas atbilstoši Metodikai;

8.2. faktisko pārvadājumu apjomu (vilcienu kilometri un tonnu bruto kilometri) rādītāju izpildi iepriekšējā kalendārajā gadā, sagaidāmo pārvadājumu apjomu izpildi kārtējā kalendārā gadā un plānoto pārvadājumu apjomu nākamajā periodā, attiecinot to pa vilcienu kategorijām;

8.3. faktiskajiem ieņēmumiem no dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pārvadājumiem iepriekšējā kalendārajā gadā un sagaidāmajiem ieņēmumiem kārtējā kalendārā gadā, attiecinot to pa vilcienu kategorijām;

8.4. investīciju plānu atbilstoši Metodikas 25.punktā noteiktajam un atskaiti par investīciju plāna izpildi iepriekšējā kalendārajā gadā;

8.5. regulējamo aktīvu bāzi nākamajam kalendārajam gadam un faktisko regulējamo aktīvu bāzes vērtību kārtējā kalendārā gada sākumā.

9. Vienlaikus ar informāciju infrastruktūras maksas aprēķināšanai pārvaldītājs iesniedz dzelzceļa infrastruktūras maksas noteicējam zvērināta revidenta ziņojumu par izmaksu un regulējamo aktīvu bāzes vērtības iekļaušanas pamatotību un to attiecināšanu atbilstoši Metodikai.

10. Infrastruktūras maksu dzelzceļa infrastruktūras maksas noteicējs aprēķina konkrētai vilcienu kategorijai saskaņā ar šādu formulu:

C_k – infrastruktūras maksa konkrētai vilcienu kategorijai;

I_k – uz konkrēto vilcienu kategoriju attiecinātās prognozētās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem;

V_k – konkrētai vilcienu kategorijai plānotie vilcienu kilometri;

_k – vilcienu kategorija.

10.¹ Aprēķinot infrastruktūras maksu vilcienu kategorijai, kas pārvadājumu veikšanai izmanto vēsturiskā mantojuma dzelzceļa infrastruktūru, dzelzceļa infrastruktūras maksas noteicējs pārvaldītāja uz konkrēto vilcienu kategoriju attiecinātās prognozētās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem, samazina par Dzelzceļa likuma 7.¹ panta sestajā daļā minētajā Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumā pārvaldītājam piešķirtajiem līdzekļiem, kas paredzēti Metodikā noteikto uz konkrēto vilcienu kategoriju attiecināto prognozēto izmaksu, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vēsturiskā mantojuma dzelzceļa infrastruktūras izmantošanai pārvadājumiem, segšanai.

(SPRK padomes 26.03.2014. lēmuma Nr.1/7 redakcijā)

11. Ja dzelzceļa infrastruktūras kopējās izmaksas ir mainījušās par vairāk kā 5% vai vilcienu kilometru apjoms mainījies par vairāk kā 10%, salīdzinot ar infrastruktūras maksas aprēķināšanai izmantotajām prognozēm, pārvaldītājs ir tiesīgs iesniegt dzelzceļa infrastruktūras maksas noteicējam informāciju jaunas infrastruktūras maksas aprēķināšanai.

12. Ja dzelzceļa posms gada periodā nav izmantots pārvadājumiem un pārvaldītājs nav iesniedzis pamatojumu dzelzceļa posma izmantošanai nākamajā periodā, pārvaldītājs ar šo dzelzceļa posmu saistītās izmaksas neiekļauj dzelzceļa infrastruktūras kopējās izmaksās.

13. Uz konkrētām vilcienu kategorijām attiecināto izmaksu summa atbilst kopējām izmaksām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem:

14. Dzelzceļa infrastruktūras kopējās izmaksas aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

I – dzelzceļa infrastruktūras kopējās izmaksas;

I_uzt – dzelzceļa infrastruktūras objektu uzturēšanas izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar vilcienu kustības organizēšanu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu;

I_valsts – dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai paredzētie valsts budžeta līdzekļi;

I_kap – dzelzceļa infrastruktūras izmaksas, kas saistītas ar kapitālieguldījumiem un tiek segtas no pārvaldītāja prognozētiem ieņēmumiem no dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pārvadājumiem;

I_n – nodevas un nodokļi, kurus pārvaldītājs maksā saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, izņemot pievienotās vērtības nodokli;

I_kor – izmaksu korekcija, kas saistīta ar iepriekšējo periodu prognožu novirzēm.

15. Izmaksu korekciju piemēro, ja dzelzceļa infrastruktūras izmaksu vai ieņēmumu vai ieņēmumu un izdevumu starpības prognoze (turpmāk tekstā – infrastruktūras maksu ietekmējošie rādītāji) atšķiras no faktiskajiem šo rādītāju lielumiem un tas ietekmē dzelzceļa infrastruktūras kopējās izmaksas vai ieņēmumus par vairāk kā 3%:3%:

15.1.  lai noteiktu izmaksu korekcijas lielumu, korekcijas aprēķinam izmantoto infrastruktūras maksu ietekmējošo rādītāju prognožu novirze tiek izteikta kā ietekme uz dzelzceļa infrastruktūras kopējām izmaksām.

Izmaksu korekciju (I_kor) aprēķina kā summu izmaksu korekcijai par iepriekšējo  periodu un izmaksu korekcijai par kārtējo periodu:

;

15.2.  izmaksu korekciju par kārtējo periodu () aprēķina kā infrastruktūras maksu ietekmējošo rādītāju, izņemot izmaksas, kas saistītas ar  kapitālieguldījumiem saskaņā ar Metodikas 16.punktu, prognožu atšķirību kopējo iespaidu attiecīgi uz dzelzceļa infrastruktūras kopējām izmaksām vai ieņēmumiem, salīdzinot kārtējā perioda infrastruktūras maksas aprēķināšanai izmantotās prognozes ar kārtējā perioda sagaidāmo izpildi.

,kur

N _sagaid – sagaidāmie ieņēmumi kārtējā periodā, ņemot vērā piemērotās dzelzceļa infrastruktūras maksas atlaides un iekasēto paaugstināto infrastruktūras maksu;

N _prog – prognozētie ieņēmumi, nosakot infrastruktūras maksu kārtējam periodam;

15.3.  izmaksu korekciju par iepriekšējo periodu () aprēķina kā iepriekšējā perioda infrastruktūras maksas aprēķinā iekļautās izmaksu, izņemot izmaksas, kas saistītas ar  kapitālieguldījumiem saskaņā ar Metodikas 16.punktu, korekcijas atšķirību no iepriekšējā perioda faktiskajiem rezultātiem attiecībā uz korekcijas aprēķinā iekļautajiem infrastruktūras maksu ietekmējošiem rādītājiem.

, kur

 – konkrētas izmaksu pozīcijas faktiskā izpilde iepriekšējā periodā, ņemot vērā piemērotās dzelzceļa infrastruktūras maksas atlaides un iekasēto paaugstināto infrastruktūras maksu;

 – konkrētas izmaksu pozīcijas sagaidāmā izpilde iepriekšējā periodā, kas izmantota iepriekšējā periodā, nosakot izmaksu korekciju kārtējam periodam, ņemot vērā piemērotās dzelzceļa infrastruktūras maksas atlaides un iekasēto paaugstināto infrastruktūras maksu;

N _fakt – faktiskie ieņēmumi iepriekšējā periodā, ņemot vērā piemērotās dzelzceļa infrastruktūras maksas atlaides un iekasēto paaugstināto infrastruktūras maksu;

N _sagaid – sagaidāmie ieņēmumi iepriekšējā periodā, kas izmantoti iepriekšējā periodā, nosakot izmaksu korekciju kārtējam periodam, ņemot vērā piemērotās dzelzceļa infrastruktūras maksas atlaides un iekasēto paaugstināto infrastruktūras maksu;

15.4.aprēķināto izmaksu korekciju attiecina uz vilcienu kategorijām atbilstoši prognozētajiem izmaksu virzītājiem izmaksu sadalei pa vilcienu kategorijām;

15.5.dzelzceļa infrastruktūras maksas noteicējs, nosaka periodu, kurā piemērojama izmaksu korekcija vai tās daļa;

15.6. nosakot periodu, kurā korekcija vai tās daļa piemērojama, dzelzceļa infrastruktūras maksas noteicējs vērtē izmaksu pieauguma vai samazinājuma ekonomisko pamatojumu un iespaidu uz infrastruktūras maksu, infrastruktūras optimālu noslodzi un konkurences veicināšanu prognozējamos transporta pakalpojumu tirgus apstākļos.

16. Dzelzceļa infrastruktūras izmaksas, kas saistītas ar kapitālieguldījumiem, aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

I_kap – dzelzceļa infrastruktūras izmaksas, kas saistītas ar kapitālieguldījumiem un tiek segtas no pārvaldītāja prognozētiem ieņēmumiem no dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pārvadājumiem;

I _nol – pārvaldītāja regulējamo aktīvu bāzē iekļauto pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums;

P – pārvaldītāja peļņa.

17. Pārvaldītāja peļņu aprēķina kā kapitāla atdevi, kas nodrošina pārvaldītāja ienākumus no veiktajiem ieguldījumiem un kredītu procentu maksājumus, saskaņā ar šādu formulu:

P – pārvaldītāja peļņa;

RAB – regulējamo aktīvu bāzes prognozējamā vērtība kārtējā kalendārā gada beigās;

wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme procentos.

18. Pārvaldītāja dzelzceļa infrastruktūras regulējamo aktīvu bāzes vērtību nosaka pārvaldītājs, uz to attiecinot tikai dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pārvadājumiem pakalpojuma sniegšanai efektīvi izmantojamos aktīvus vai to daļu, aprēķinos iekļaujot prognozēto atlikušo bilances vērtību kārtējā perioda beigās.

19. Lai noteiktu, vai regulējamo aktīvu bāzes sastāvā iekļautie aktīvi nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pārvadājumiem pakalpojuma sniegšanai efektīvā veidā, dzelzceļa infrastruktūras maksas noteicējs var veikt vai uzdot pārvaldītājam veikt regulējamo aktīvu bāzes sastāvā iekļauto aktīvu tehniskā stāvokļa, kalpošanas ilguma un izmantošanas efektivitātes novērtējumu. Dzelzceļa infrastruktūras maksas noteicējs apstiprina novērtējuma darba uzdevumu, kā arī pieņem novērtējuma darba uzdevuma izpildi.

20. Dzelzceļa infrastruktūras maksas noteicējs, ja tas nepieciešams, kapitāla atdeves un nolietojuma noteikšanai var pārvērtēt vai uzdot pārvaldītājam pārvērtēt regulējamo aktīvu bāzi. Dzelzceļa infrastruktūras maksas noteicējs apstiprina regulējamo aktīvu bāzes pārvērtēšanas darba uzdevumu, kā arī pieņem pārvērtēšanas darba uzdevuma izpildi.

21. Regulējamo aktīvu bāzes pārvērtēšanu veic, izmantojot vienu no šādām metodēm:

21.1. aktīvu iegādes vērtība mīnus nolietojums (finanšu pārskatu vērtība);

21.2. aktīvu iegādes vērtība, indeksēta ar inflācijas rādītāju, mīnus nolietojums;

21.3. nosakot atlikušo aktīvu aizvietošanas vērtību (aizvietošanas vērtība, ņemot vērā pašreizējās cenas un iespējamās aktīvu kvalitātes izmaiņas, mīnus eksperta noteikts faktiskais nolietojums);

21.4. ņemot vērā aktīvu tirgus vērtību;

21.5. nosakot aktīvu atgūstamo vērtību, kas ir augstākā no aktīva tīrās pārdošanas vērtības vai aktīvu izmantošanas vērtības (diskontētās naudas plūsmas no aktīvu izmantošanas).

22. Vidējo svērto kapitāla atdeves likmi aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme;

r_kap – pašu kapitāla atdeves likme;

E/ (E + D) – pašu kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu iepriekšējā gada vai pusgada beigās;

r_d – aizņemtā kapitāla atdeves likme;

D/ (E + D) – aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu iepriekšējā gada vai pusgada beigās.

23. Pašu kapitāla atdeves likmi aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

r_e – pašu kapitāla atdeves likme;

r_f – bezriska likme – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) grupas augstākā kredītreitinga valstu vidējā aritmētiskā valsts ilgtermiņa vērtspapīru procentu likme, izmantojot jaunāko publicēto OECD pārskatu par valstu ilgtermiņa valdības obligāciju likmēm;

r_c – riska prēmija, kas ietver valsts un nozares riska novērtējumu. Valsts riska novērtējumam izmanto Latvijas valsts jaunāko 10 gadu obligāciju likmes un bezriska likmes starpību. Nozares risku novērtē kā Latvijas valsts jaunāko 10 gadu obligāciju likmes un faktisko pārvaldītāja aizvadītā pusgada vidējo svērto ilgtermiņa kredītu likmes starpību. Ja nozares riska novērtējums nepārsniedz 0, tā vērtību aprēķinā neiekļauj.

24. Aizņemtā kapitāla atdeves likmi aprēķina pārvaldītājs, pamatojoties uz vienu no šādiem principiem:

24.1. kā vidējo ilgtermiņa kredītu likmi iekšzemes komersantiem, to samazinot par iespējamo apjoma atlaidi;

24.2. kā ilgtermiņa valsts parāda vērtspapīru likmes un nozares riska piemaksas summu;

24.3. kā faktisko pārvaldītāja aizvadītā pusgada vidējo svērto ilgtermiņa kredītu likmi.

25. Kapitālieguldījumus dzelzceļa infrastruktūras attīstībā nosaka pārvaldītājs, izstrādājot investīciju plānu nākamajam kalendārajam gadam. Investīciju plāns sniedz skaidru priekšstatu par pārvaldītāja plānotajām investīcijām un finanšu iespējām, un tas ir brīvi pieejams pārvadātājiem. Pārvaldītājs nākamā gada budžetu plāno, pamatojoties uz investīciju plānu.

26. Infrastruktūras maksā iekļauj tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pārvadājumiem pakalpojuma efektīvai sniegšanai un noteiktas Metodikas 6.punktā.

27. Izmaksu noteikšanai izmanto pārvaldītāja finanšu un vadības uzskaites datus, kas sagatavoti saskaņā ar Gada pārskata likumu un spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

28. Izmaksas iedala šādās kategorijās:

28.1. tiešās izmaksas, kuras var tieši un nepārprotami attiecināt uz konkrētu vilcienu kategoriju;

28.2. netiešās izmaksas, kuras ietver vairāku aktivitāšu kopējās izmaksas un kuras var attiecināt uz konkrētu vilcienu kategoriju ar izmaksu virzītāja palīdzību;

28.3. vispārējās izmaksas, kuras nevar attiecināt uz konkrētu vilcienu kategoriju, balstoties uz cēloņsakarības principiem.

29. Netiešo un vispārējo izmaksu pozīcijas nosaka pārvaldītājs, saskaņojot ar dzelzceļa infrastruktūras maksas noteicēju.

30. Pārvaldītājs izmaksas attiecina atbilstoši to kategorijām, ievērojot šādus izmaksu attiecināšanas principus:

30.1. attiecināšanas principi tiešajām izmaksām:

30.1.1. izmaksu sistēmā saglabā ģeogrāfiskā dalījuma pazīmi;

30.1.2. primārā uzskaites sistēmā visas tiešās izmaksas attiecina uz konkrētu dzelzceļa posmu vai konkrētu staciju. Tiešajām izmaksām, kuras nav iespējams attiecināt uz konkrētu dzelzceļa posmu vai konkrētu staciju, norāda tām atbilstošo aktivitāti;

30.1.3. tiešās izmaksas, izmantojot izmaksu virzītājus, attiecina uz darbībām, kas ietilpst dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pārvadājumiem pakalpojumā, un darbībām, kas neietilpst dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pārvadājumiem pakalpojumā;

30.1.4. tiešās izmaksas, izmantojot izmaksu virzītājus, attiecina uz konkrētu vilcienu kategoriju;

30.1.5. tiešās izmaksas, kas saistītas tikai ar konkrētas vilcienu kategorijas pārvadājumiem, attiecina uz šīs kategorijas vilcieniem;

30.2. attiecināšanas principi netiešajām izmaksām:

30.2.1. primārā uzskaites sistēmā, uzskaitot netiešās izmaksas, norāda tām atbilstošo izmaksu grupu;

30.2.2. netiešās izmaksas, izmantojot izmaksu virzītājus, sadala pa vilcienu kategorijām;

30.3. attiecināšanas principi vispārējām izmaksām:

30.3.1. primārā uzskaites sistēmā nav jānorāda aktivitāte vai izmaksu grupa;

30.3.2. vispārējās izmaksas, izmantojot izmaksu virzītāju, sadala pa vilcienu kategorijām.

31. Izmaksu virzītājus izmaksu sadalei pa vilcienu kategorijām pārvaldītājs atspoguļo ikgadējā dzelzceļa infrastruktūras pārskatā (tīkla pārskatā).

32. Pārvaldītājs dzelzceļa infrastruktūras kopējās izmaksas sadala šādās izmaksu grupās:

32.1. sliežu ceļu saimniecības uzturēšanas izmaksas:

32.1.1. tiešās izmaksas:

32.1.2. netiešās izmaksas:

32.1.3. vispārējās izmaksas:

32.2. elektrotehniskās saimniecības uzturēšanas izmaksas:

32.2.1. elektroapgādes ierīču tehniskā apkalpošana un kārtējais remonts:

32.2.1.1. tiešās izmaksas:

32.2.1.2. netiešās izmaksas:

32.2.1.3. vispārējās izmaksas:

32.2.2. vilcienu kustības vadības automātiskās sistēmas tehniskā apkalpošana un kārtējais remonts:

32.2.2.1. tiešās izmaksas:

32.2.2.2. netiešās izmaksas:

32.2.2.3. vispārējās izmaksas:

32.2.3. telekomunikāciju tīklu un ierīču tehniskā apkalpošana un kārtējais remonts dzelzceļa vajadzībām:

32.2.3.1. tiešās izmaksas:

32.2.3.2. netiešās izmaksas:

32.2.3.3. vispārējās izmaksas:

32.3. nekustamā īpašuma saimniecības izmaksas:

32.3.1. visas izmaksas:

32.4. vilcienu kustības organizēšanas izmaksas:

32.4.1. tiešās izmaksas:

32.4.2. netiešās un vispārējās izmaksas:

32.5. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanas izmaksas:

32.5.1. vispārējās izmaksas:

33. Pēc Metodikas spēkā stāšanās, nosakot infrastruktūras maksu nākamajiem periodiem, tajā iekļauj izmaksu korekciju, kas aprēķināta, nosakot infrastruktūras maksu 2011.gadam, līdz brīdim, kad šī izmaksu korekcija ir kompensēta pilnā apmērā.

34. Atzīt par spēku zaudējušu ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2006.gada 18.janvāra lēmumu Nr.17 apstiprināto Metodiku maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem ("Latvijas Vēstnesis" 2006, 93., 202.nr., 2008, 28.nr., 2010, 182.nr.).

35. Metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".