Darbības ar dokumentu

(Noteikumu nosaukums MK 17.04.2018. noteikumu Nr. 227 redakcijā)

1. Noteikumi nosaka rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtību.

(Grozīts ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 227)

2. Rezidentu apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus administrē Veselības ministrija.

(Nodaļas nosaukums MK 17.04.2018. noteikumu Nr. 227 redakcijā)

3. Veselības ministrija nosaka no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo rezidentūras vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm un ārstniecības iestādēm, pamatojoties uz šādiem datiem:

3.1. informācija, ko sniegušas ārstniecības iestādes, kuras sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, par nepieciešamo ārstu skaitu un gatavību iesaistīties rezidentu apmācībā un nodarbinātībā, tai skaitā Nacionālā veselības dienesta sniegtā informācija par nepieciešamo ģimenes (vispārējās prakses) ārstu skaitu;

3.2. pamatdarbā nestrādājošo ārstu skaits;

3.3. ārstu bezdarbnieku skaits;

3.4. prognozējamais ārstu skaits, kuri sasniegs pensijas vecumu turpmāko piecu gadu laikā;

3.5. Eiropas Savienības dalībvalstu ārstu nodrošinājuma statistisko datu savstarpējā analīze;

3.6. demogrāfiskā situācija un attīstības prognozes;

3.7. ārstniecības personu skaita prognozes pilna laika slodzēm;

3.8. augstskolu sniegtā informācija par plānoto ārsta grādu ieguvušo personu skaitu kārtējā gadā.

(MK 05.03.2024. noteikumu Nr. 155 redakcijā)

4. Veselības ministrija katru gadu līdz 1. aprīlim ar rīkojumu apstiprina rezidentu vietu skaitu uzņemšanā sadalījumā pa specialitātēm un ārstniecības iestādēm, ņemot vērā šo noteikumu 4.¹ punktā minēto nosacījumu, kā arī indikatīvi nosaka rezidentu vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm un ārstniecības iestādēm turpmākajiem diviem gadiem, kas var tikt precizēts attiecīgajā gadā.

(MK 05.03.2024. noteikumu Nr. 155 redakcijā)

4.¹ No valsts budžeta līdzekļiem finansētās rezidentūras vietas prioritāri plāno un organizē klīniskajās universitāšu slimnīcās, specializētajās ārstniecības iestādēs, reģionu daudzprofilu slimnīcās un ģimenes ārsta praksēs.

(MK 05.03.2024. noteikumu Nr. 155 redakcijā)

5. Augstskolas, kuras īsteno augstāko profesionālo studiju programmu ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai (turpmāk – augstskola), ar augstskolu vienotās uzņemšanas komisijas (turpmāk – uzņemšanas komisija) starpniecību organizē rezidentūras pretendentu uzņemšanu rezidentūras studiju programmās atbilstoši šo noteikumu 4. punktā minētajam rīkojumam un līdz attiecīgā gada 20. septembrim iesniedz Veselības ministrijā rezidentūras uzņemšanas rezultātus pa specialitātēm, ārstniecības iestādēm un augstskolām, kurās notiks rezidentūras programmas apguve.

(MK 05.03.2024. noteikumu Nr. 155 redakcijā)

5.¹ (Svītrots ar MK 09.08.2022. noteikumiem Nr. 502)

6. Rezidentūras pretendents saskaņā ar šo noteikumu 5. punktu var pretendēt uz rezidentūras vietu ne vairāk kā divās specialitātēs.

(MK 05.03.2024. noteikumu Nr. 155 redakcijā)

6.¹ Pēc uzņemšanas konkursa rezultātu paziņošanas rezidentūras pretendentiem, kuriem ir vienošanās par darba līguma slēgšanu ar kādu no šo noteikumu 4. punktā minētajā rīkojumā norādītajām ārstniecības iestādēm, tiek noteikta ārstniecības iestāde kā darba devējs saskaņā ar noslēgto vienošanos. Ja vairākiem rezidentūras pretendentiem konkrētajā specialitātē ir vienošanās par darba līguma slēgšanu ar vienu un to pašu ārstniecības iestādi, tad prioritāte tiek noteikta atbilstoši uzņemšanas konkursā iegūto punktu skaitam.

(MK 05.03.2024. noteikumu Nr. 155 redakcijā)

7. Ja rezidentūras pretendentam nav vienošanās par darba līguma slēgšanu vai ja rezidentūras vietas atbilstoši šo noteikumu 6.¹ punktam netiek aizpildītas, tad pēc uzņemšanas konkursa rezultātu paziņošanas rezidentūras pretendenti iegūto punktu secībā izvēlas ārstniecības iestādi kā darba devēju un augstskolu, kurā tiks apgūta rezidentūras programma. Ja pretendents neizvēlas nevienu no šo noteikumu 4. punktā minētajā rīkojumā norādītajām ārstniecības iestādēm, tad izvēles tiesības iegūst nākamais pretendents iegūto punktu secībā.

(MK 05.03.2024. noteikumu Nr. 155 redakcijā)

8. (Svītrots ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 227)

8.¹ (Svītrots ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 227)

9. Veselības ministrija katru gadu slēdz līgumus ar augstskolām par rezidentu apmācību un apmācībai paredzēto finanšu līdzekļu piešķiršanu, tai skaitā par rezidentiem, kuru apmācības izdevumus pilnā apmērā sedz juridiska vai fiziska persona.

(MK 18.01.2022. noteikumu Nr. 53 redakcijā)

10. Ārstniecības iestādes, kas ir Veselības ministrijas padotībā esošas budžeta iestādes, finansējumu rezidentu apmācībai saskaņā ar Veselības ministrijas apstiprināto finansēšanas plānu saņem no valsts budžeta. Saņemto finansējumu budžeta iestādes izlieto šādi:

10.1. šo noteikumu 23. punktā minēto izdevumu segšanai – ne vairāk kā 1 980,00 euro par vienu rezidentu kalendāra gadā;

10.2. šo noteikumu 25. punktā minēto izdevumu segšanai, ievērojot šo noteikumu 19.4. un 19.4.¹ apakšpunktā minēto nosacījumu.

(MK 18.06.2013. noteikumu Nr. 331 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 227; MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 619; MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 789)

11. Lai īstenotu rezidentūras studiju programmas, augstskolas:

11.1. organizē rezidentu izglītību (tai skaitā studiju kursu rotāciju) un nodrošina apmācību saskaņā ar valsts akreditētu studiju programmu. Augstskola apmācāmo rezidentu sarakstu, studiju kursus un teorētisko izglītību saskaņo ar ārstniecības iestādēm, kurās plānots apgūt praktisko un teorētisko apmācību;

11.2. uzņem rezidentus noteiktās ārsta un zobārsta specialitāšu rezidentūras programmās;

11.3. slēdz līgumus ar rezidentūrā uzņemtajām personām;

11.4. (svītrots ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr.331);

11.5. slēdz līgumus ar šo noteikumu 4. punktā minētajā rīkojumā norādītajām ārstniecības iestādēm un sadarbības līgumus ar ārstniecības iestādēm, kas ir Veselības ministrijas padotībā esošas budžeta iestādes un ir norādītas šo noteikumu 4. punktā minētajā rīkojumā, par rezidentu teorētisko un praktisko apmācību, kas ietver rezidenta profesionālo darbību ārstniecības iestādē (tostarp dežūras), lai nodrošinātu programmā noteikto rezultātu sasniegšanu. Šajos līgumos nosaka:

11.5.1. ārstus, kuri ir atbildīgi par rezidentūras organizāciju attiecīgajā ārstniecības iestādē katrā specialitātē (ņemot vērā rezidentu viedokli par šo noteikumu 11.5.2. apakšpunktā minēto ārstu noteikšanu);

11.5.2. ārstus, kuru vadībā strādā rezidenti;

11.5.3. prasības un kārtību, kādā augstskola nodrošina ārstniecības iestādē īstenotās studiju programmas kvalitātes kontroli, tai skaitā rezidentiem nodrošinot supervīziju un atgriezenisko saiti, un vismaz reizi kalendāra gadā sniedz Veselības ministrijai un ārstniecības iestādēm informāciju par studiju programmas īstenošanas kvalitāti;

11.5.4. augstskolas un ārstniecības iestādes sadarbības principus rezidentu apmācībai, tai skaitā ārstniecības iestādes pienākumus un tiesības nodrošināt rezidentu teorētisko un praktisko apmācību.

(Grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr.331; MK 09.08.2022. noteikumiem Nr. 502; MK 05.03.2024. noteikumiem Nr. 155)

11.¹ Rezidents apgūst rezidentūras programmu šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētajās ārstniecības iestādēs uz darba līguma pamata.

(MK 05.03.2024. noteikumu Nr. 155 redakcijā)

12. Augstskolas vismaz ķirurga, internista, pediatra, ginekologa, dzemdību speciālista un ģimenes (vispārējās prakses) ārsta rezidentūras studiju programmās piedāvā iespēju rezidentiem daļu no studiju programmas apgūt daudzprofilu slimnīcās vai ģimenes (vispārējās prakses) ārstu praksēs attiecīgajā studiju programmā ārpus Rīgas.

(Grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr.331)

13. Nodrošinot nepieciešamo sadarbību rezidenta apmācībā attiecīgajā studiju programmā, ārstniecības iestāde pēc saskaņošanas ar augstskolu var slēgt līgumu ar citu ārstniecības iestādi, kurai ir atbilstošs darbības profils un apmācības iespējas.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 502 redakcijā)

14. (Svītrots ar MK 09.08.2022. noteikumiem Nr. 502)

15. Saskaņā ar šo noteikumu 19.5. apakšpunktā minēto nosacījumu rezidentūras studiju programmas ietvaros rezidenti piedalās dežūrās 48 stundas mēnesī (ja konkrētās specialitātes akreditētās studiju programmas nosacījumi to pieļauj), veicot dežūras atbilstoši ārstniecības iestādē pastāvošajai nepieciešamībai, prioritāri – ārstniecības iestādes neatliekamās palīdzības nodaļā. Persona, kas ārstniecības iestādē ir atbildīga par rezidentūras procesu, pēc vienošanās ar specialitātes programmas vadītāju nosaka ārstniecības iestādes struktūrvienību, kurā tiks veiktas dežūras, un informē par to rezidentu. Ja ārstniecības iestādē pastāv nepieciešamība un rezidents ir devis attiecīgu rakstveida piekrišanu, papildu dežūras var īstenot esošā finansējuma ietvaros. Šīs papildu dežūras veicamas ārstniecības iestādē, kas ir rezidenta darbavieta.

(MK 05.03.2024. noteikumu Nr. 155 redakcijā)

16. Augstskola nodrošina, ka katras specialitātes rezidentūras studiju programmas vadītājs:

16.1. ne retāk kā vienu reizi sešos mēnešos kopā ar rezidentu izvērtē rezidentūras studiju programmas izpildes gaitu, nosaka problēmas un iespējamās izmaiņas rezidentūras studiju programmas procesā. Šādu izvērtējumu rezidentūras studiju programmas vadītājs dokumentē protokolā;

16.2. ne retāk kā reizi kalendāra gadā tiekas ar personu, kas augstskolā ir atbildīga par rezidentūras studiju programmu norisi kopumā, un izvērtē attiecīgās rezidentūras studiju programmas izpildes gaitu, nosaka problēmas un nepieciešamos uzlabojumus, kā arī vienojas par turpmāko rīcību, ja nepieciešami rezidentūras studiju procesa uzlabojumi.

17. Šo noteikumu 11.5.2.apakšpunktā minētais ārsts, saskaņojot ar augstskolas rezidentūras studiju programmas vadītāju un par rezidentūras organizāciju ārstniecības iestādē atbildīgo ārstu katrā specialitātē, vienlaikus var vadīt ne vairāk kā trīs rezidentus.

18. Valsts pasūtījumu rezidentu apmācībā finansē no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.

18.¹ Papildus finansējuma avots rezidentu apmācībai kārtējam gadam ir augstskolu iepriekšējā gada finansējuma atlikums, ja tāds ir izveidojies pēc galīgo norēķinu veikšanas par iepriekšējo gadu.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 177 redakcijā)

19. Veselības ministrijas un augstskolu līgumos, kā arī augstskolu un ārstniecības iestāžu līgumos iekļauj šādus nosacījumus:

19.1. rezidentu apmācībai paredzētais finanšu līdzekļu apmērs atbilstoši šo noteikumu 25. punktā minētajiem nosacījumiem un finanšu līdzekļu saņemšanas kārtība;

19.2. viena rezidenta plānotās izmaksas;

19.3. rezidenta darba samaksa, kas nav zemāka par zemāko mēnešalgu, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām;

19.4. finanšu līdzekļu apmērs, kas piešķirts rezidentu apmācībai pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē nepārsniedz 43 471,68 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek specializētajā slimnīcā ārpus Rīgas, reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā ārpus Rīgas, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas, un 34 318,34 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek citā ārstniecības iestādē;

19.4.¹ finanšu līdzekļu apmērs, kas piešķirts rezidentu apmācībai, sākot ar trešo rezidentūras gadu pamatspecialitātē un pirmo rezidentūras gadu papildspecialitātē un apakšspecialitātē, nepārsniedz 47 438,16 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek specializētajā slimnīcā ārpus Rīgas, reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā ārpus Rīgas, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas, un 37 369,29 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek citā ārstniecības iestādē;

19.5. studiju programmas, kurās rezidenti piedalās dežūrās slimnīcā 649 stundas gadā (sākot ar ceturto rezidentūras gadu – arī mājas dežūrās).

(Grozīts ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 227; MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 835; MK 15.01.2019. noteikumiem Nr. 29; MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 619; MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 87; MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 798; MK 04.02.2021. noteikumiem Nr. 79; MK 18.01.2022. noteikumiem Nr. 53; MK 08.02.2022. noteikumiem Nr. 109; MK 09.08.2022. noteikumiem Nr. 502; MK 28.03.2023. noteikumiem Nr. 152; MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 789; MK 05.03.2024. noteikumiem Nr. 155)

19.¹ Augstskolu un ārstniecības iestāžu līgumos papildus iekļauj arī augstskolas un ārstniecības iestādes sadarbības principus rezidentu apmācībai.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 177 redakcijā)

20. Rezidentam, kuram ir darba līgums ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu un specializēto slimnīcu ārpus Rīgas vai daudzprofilu slimnīcu ārpus Rīgas, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksi ārpus Rīgas, nosaka piemaksu par darbu (tai skaitā dežūrām) reģionā ārpus Rīgas vismaz 30 % apmērā no zemākās mēnešalgas, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām. Piemaksu par darbu (tai skaitā dežūrām) aprēķina, ņemot vērā attiecīgajā mēnesī nostrādāto stundu skaitu ārstniecības iestādē ārpus Rīgas (reģionā ārpus Rīgas).

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 502 redakcijā)

21. (Svītrots ar MK 05.03.2024. noteikumiem Nr. 155)

22. (Svītrots ar MK 18.01.2022. noteikumiem Nr. 53)

23. Līdzekļus, kas saņemti saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu un 10.1.apakšpunktu, augstskolas izmanto:

23.1. ar rezidentūras procesa organizēšanu un specialitāšu programmu attīstību saistīto izdevumu segšanai;

23.2. rezidenta zinātniskajai darbībai rezidentūras ietvaros.

(Grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr.331; MK 05.03.2024. noteikumiem Nr. 155)

24. Ja augstskola ir pārkāpusi šo noteikumu prasības vai šo noteikumu 9.punktā minētā līguma nosacījumus, Veselības ministrija 60 dienu laikā pēc rakstiska brīdinājuma nosūtīšanas attiecīgajai augstskolai var pārtraukt tās turpmāko finansēšanu un noslēgt līgumu ar citu augstskolu.

25. Līdzekļus, kas saņemti saskaņā ar šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minēto līgumu, ārstniecības iestādes izmanto:

25.1. atlīdzībai pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē – ne vairāk kā 39 664,08 euro kalendāra gadā vienam rezidentam, ja rezidentūra notiek reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai specializētajā slimnīcā ārpus Rīgas, vai daudzprofilu slimnīcā ārpus Rīgas, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas, un ne vairāk kā 30 510,74 euro kalendāra gadā vienam rezidentam, ja rezidentūra notiek citā ārstniecības iestādē;

25.2. ar rezidenta teorētisko un praktisko apmācību saistīto izdevumu segšanai – 3 807,60 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, kuri sadalāmi šādi:

25.2.1. ārstu un cita mācību personāla atlīdzībai – ne mazāk kā 3 432 euro par vienu rezidentu, no tiem:

25.2.1.1. atlīdzībai par rezidenta praktisko apmācību – ne mazāk kā 2 280,00 euro jeb 190,00 euro mēnesī;

25.2.1.2. atlīdzībai par rezidenta teorētisko apmācību – ne vairāk kā 776,28 euro par vienu rezidentu jeb 64,69 euro mēnesī;

25.2.1.3. to ārstu atlīdzībai, kuri ir atbildīgi par rezidentūras organizāciju attiecīgajā ārstniecības iestādē katrā specialitātē, – ne vairāk kā 375,72 euro par vienu rezidentu jeb 31,31 euro mēnesī;

25.2.2. ar rezidentūras organizēšanu saistīto izdevumu segšanai – ne vairāk kā 375,60 euro par vienu rezidentu (tai skaitā ne vairāk kā 187,80 euro ar rezidenta pašizglītību saistīto izdevumu segšanai);

25.3. atlīdzībai ar trešo rezidentūras gadu pamatspecialitātē un ar pirmo rezidentūras gadu papildspecialitātē un apakšspecialitātē – ne vairāk kā 43 630,56 euro kalendāra gadā vienam rezidentam, ja rezidentūra notiek reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai specializētajā slimnīcā ārpus Rīgas, vai daudzprofilu slimnīcā ārpus Rīgas, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas, un ne vairāk kā 33 561,69 euro kalendāra gadā vienam rezidentam, ja rezidentūra notiek citā ārstniecības iestādē.

(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 798 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.02.2021. noteikumiem Nr. 79; MK 18.01.2022. noteikumiem Nr. 53; MK 09.08.2022. noteikumiem Nr. 502; MK 28.03.2023. noteikumiem Nr. 152; MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 789; MK 05.03.2024. noteikumiem Nr. 155; 25.2.1. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2024., sk. grozījumu 2. punktu)

26. Papildus apmācības laikam pie šo noteikumu 11.5.2.apakšpunktā minētā ārsta rezidentam ir tiesības daļu no rezidentūras studiju programmas īstenot pie citiem vienā ārstniecības iestādē strādājošiem ārstiem. Ārstniecības iestāde nodrošina attiecīgo ārstu un cita mācību personāla darba samaksu, izmantojot līdz 20 % no šo noteikumu 25.2.apakšpunktā minētajiem finanšu līdzekļiem.

(Grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr.331)

27. Ja ārstniecības iestāde ir pārkāpusi šo noteikumu prasības vai šo noteikumu 11.5.apakšpunktā minētā līguma nosacījumus, augstskola 60 dienu laikā pēc rakstiska brīdinājuma nosūtīšanas ārstniecības iestādei var pārtraukt attiecīgo līgumu un noslēgt līgumu ar citu ārstniecības iestādi. Ja šo noteikumu prasības vai šo noteikumu 11.5.apakšpunktā minētā līguma nosacījumus ir pārkāpusi ārstniecības iestāde, kas ir Veselības ministrijas padotībā esoša budžeta iestāde, augstskola 10 darbdienu laikā pēc rakstiska brīdinājuma nosūtīšanas attiecīgajai iestādei par to informē Veselības ministriju.

(MK 18.06.2013. noteikumu Nr.331 redakcijā)

28. Persona, kuras apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas trīs gadus normālā darba laika ietvaros (arī skaitot summāri) ir darba tiesiskajās attiecībās attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijas Republikas teritorijā publiskas personas izveidotajā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā, Slimību profilakses un kontroles centrā, nodarbināta augstskolā pedagoģiskajā vai zinātniskajā darbā atbilstošās specialitātes jomā vai turpina studijas doktorantūrā, vai valsts zinātniskajā institūtā veic zinātnisko darbu attiecīgās specialitātes jomā.

(MK 05.03.2024. noteikumu Nr. 155 redakcijā)

28.¹ Persona, kura apguvusi apakšspecialitāti, papildspecialitāti un kuras apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, šo noteikumu  28. punktā minēto normālo darba laika ietvaru var skaitīt summāri pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 502 redakcijā)

29. (Svītrots ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 177)

30. (Svītrots ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 177)

31. Veselības ministrija, pārbaudot personas atbilstību šo noteikumu 28. punktā minētajām prasībām, pieprasa informāciju no šādām iestādēm:

31.1. no Veselības inspekcijas – Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra;

31.2. no šo noteikumu 28. punktā minētās iestādes.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 177 redakcijā)

32. Ja persona pēc rezidentūras beigšanas nepilda šo noteikumu 28. punktā minētos nosacījumus (izņemot gadījumus, ja vienošanās tiek izbeigta no personas neatkarīgu iemeslu dēļ), ir izslēgta no studējošo saraksta nesekmības dēļ vai pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ, Veselības ministrija pieņem lēmumu par rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksu.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 177 redakcijā)

33. Veselības ministrija aprēķina atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru par personas faktisko rezidentūras programmas studiju laiku saskaņā ar šo noteikumu 19.2.apakšpunktā noteiktajām izmaksām, izņemot rezidenta atlīdzības izdevumus.

34. Persona divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 32.punktā minētā lēmuma saņemšanas uzsāk šo noteikumu 33.punktā minēto līdzekļu atmaksu un piecu kalendāra gadu laikā Veselības ministrijai atmaksā saņemtos valsts budžeta līdzekļus. Maksājumus veic katru mēnesi, gada laikā atmaksājot ne mazāk kā piekto daļu no kopējās rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu summas. Pēc maksājuma saņemšanas Veselības ministrija atmaksātos valsts budžeta līdzekļus ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.

35. Personu atbrīvo no šo noteikumu 34. punktā minētajām saistībām, ja šo noteikumu 28. punktā minētajā piecu gadu laikā tā ir kļuvusi par personu ar I vai II grupas invaliditāti.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 502 redakcijā)

35.¹ Ja rezidents, kura apmācība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ (izņemot gadījumu, ja  izslēgts no studējošo saraksta nesekmības dēļ) un turpina apmācību rezidentūrā citā specialitātē (neatkarīgi no rezidentūras apmācības finansējuma avota), Veselības ministrija personai atliek šo noteikumu 34. punktā noteikto saistību izpildi līdz rezidentūras beigšanai, ja persona ir izpildījusi šo noteikumu 28. punktā minētās prasības.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 502 redakcijā)

36. Augstskola šo noteikumu 11.3.apakšpunktā minētajā līgumā iekļauj šo noteikumu 34.punktā minēto valsts budžeta līdzekļu atmaksas kārtību, kā arī personas piekrišanu šo noteikumu 31.punktā minēto datu apstrādei.

37. Augstskolas reizi pusgadā iesniedz Veselības ministrijā pārskatu par rezidentu apmācībai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu:

37.1. par augstskolas izdevumiem – atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam (2.tabulu iesniedz reizi gadā kopā ar pārskatu par otro pusgadu);

37.2. par šo noteikumu 11.5.apakšpunktā minētajām ārstniecības iestādēm augstskolas pārskaitīto finanšu līdzekļu izlietojumu (par katru ārstniecības iestādi atsevišķi) – atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam (2.tabulu iesniedz reizi gadā kopā ar pārskatu par otro pusgadu).

(MK 18.06.2013. noteikumu Nr.331 redakcijā)

38. Veselības ministrijas padotībā esošās budžeta iestādes reizi pusgadā iesniedz Veselības ministrijā pārskatu par rezidentu apmācībai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam (2.tabulu iesniedz reizi gadā kopā ar pārskatu par otro pusgadu).

(MK 18.06.2013. noteikumu Nr.331 redakcijā)

39. Pārskatu par rezidentu apmācībai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu augstskolas un Veselības ministrijas padotībā esošās budžeta iestādes iesniedz līdz pārskata periodam sekojošā aiznākamā mēneša desmitajam datumam.

39.¹ Veselības ministrija, izvērtējot iepriekšējā gada otrā pusgada pārskatu (faktiskos finansējuma atlikumus un faktiski apmācīto rezidentu skaitu otrajā pusgadā), var palielināt augstskolas mēneša finansējuma apmēru un attiecīgi veikt ieturējumu no citas augstskolas mēneša finansējuma, nemainot kopējo šo noteikumu 9. punktā minēto līgumu kopsummu, ja kādai augstskolai pēc galīgo norēķinu veikšanas par iepriekšējo gadu ir izveidojies finansējuma deficīts, bet citai – finansējuma pārpalikums.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 177 redakcijā)

39.² Veselības ministrija, izvērtējot kārtējā gada pirmā pusgada pārskatu (faktiskos finansējuma atlikumus un faktiski apmācīto rezidentu skaitu pirmajā pusgadā), var veikt grozījumus šo noteikumu 9. punktā minētajos līgumos, pārdalot finansējumu starp augstskolām pēc faktiski apmācāmo rezidentu skaita un šim mērķim nepieciešamajiem līdzekļiem atbilstoši kārtējā gada pirmā pusgada rezultātiem. Grozījumi šo noteikumu 9. punktā minētajos līgumos tiek veikti uz attiecīgā gada 1. septembri.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 177 redakcijā)

39.³ Ja atbilstoši informācijai, ko otrā pusgada pārskatos par rezidentu apmācībai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu sniegušas šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētās ārstniecības iestādes, ar kurām tiek slēgts līgums par rezidentu apmācību (izņemot Veselības ministrijas padotībā esošās budžeta iestādes, ar kurām tiek slēgts sadarbības līgums par rezidentu apmācību), tām uz gada noslēgumu kontā ir palicis neizmantots finansējums, kas bija paredzēts rezidentu apmācībai:

39.³ 1. finansējums paliek ārstniecības iestādes kontā kā avansa maksājums nākamā gada rezidentu apmācības finansēšanai, ja ar šo ārstniecības iestādi noslēgtais līgums par rezidentu apmācību nākamajā gadā turpinās;

39.³ 2. ārstniecības iestāde mēneša laikā pēc ārstniecības iestāžu otrā pusgada pārskata iesniegšanas par rezidentu apmācībai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu neizmantoto finansējumu atskaita atpakaļ augstskolas kontā, ja ar šo ārstniecības iestādi līgums par rezidentu apmācību nākamajā gadā netiek slēgts.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 177 redakcijā)

(Nodaļa MK 18.01.2022. noteikumu Nr. 53 redakcijā)

39.⁴ Augstskola ir tiesīga uzņemt pretendentu rezidentūrā tā izvēlētajā specialitātē ārpus pretendentu atlases konkursa, informējot par to Veselības ministriju, ja izdevumus, kas saistīti ar rezidenta apmācību, pilnā apmērā sedz juridiska vai fiziska persona un augstskolas un ārstniecības iestādes līgumā par rezidentu apmācību tiek paredzēts ārstniecības iestādes pienākums darba tiesisko attiecību ietvaros izmaksāt atlīdzību rezidentam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā no viena no šādiem finansējuma avotiem:

39.⁴1. no budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam;

39.⁴2. no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 502 redakcijā)

39.⁵ Pamatspecialitātes, apakšspecialitātes rezidentiem, kuriem darba samaksa tiek veikta saskaņā ar šo noteikumu  39.⁴1. apakšpunktu, augstskola nosaka  kārtējā gadā uzņemamo rezidentu vietu skaitu, ņemot vērā šādus kritērijus:

39.⁵1. no valsts budžeta līdzekļiem pieejamo finansējumu kārtējā gadā, kas paredzēts to rezidentu atlīdzībai, kuru apmācība tiek segta no fizisko vai juridisko personu līdzekļiem;

39.⁵2. ārstniecības iestāžu iesniegtos pieprasījumus attiecībā uz rezidentūras vietām, kurās apmācība tiek segta no fizisko vai juridisko personu līdzekļiem, konkrētās pamatspecialitātēs un apakšspecialitātēs.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 502 redakcijā)

39.⁶ Papildu finansējuma avots rezidentu atlīdzībai kārtējam gadam ir augstskolu iepriekšējā gada finansējuma atlikums, ja tāds ir izveidojies pēc galīgo norēķinu veikšanas par iepriekšējo gadu.

(MK 18.01.2022. noteikumu Nr. 53 redakcijā)

39.⁷ Šo noteikumu 19. punktā minētajos līgumos papildus iekļauj šādus nosacījumus:

39.⁷1. šo noteikumu 39.⁵ punktā minēto rezidentu atlīdzības apmērs pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē nepārsniedz 30 510,74 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu;

39.⁷2. šo noteikumu 39.⁵ punktā minēto rezidentu atlīdzības apmērs, sākot ar trešo rezidentūras gadu pamatspecialitātē un pirmo rezidentūras gadu apakšspecialitātē, nepārsniedz 33 561,69 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu.

(MK 18.01.2022. noteikumu Nr. 53 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.03.2023. noteikumiem Nr. 152; MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 789)

39.⁸ Augstskolas reizi pusgadā iesniedz Veselības ministrijā pārskatu par rezidentu atlīdzībai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu (par katru ārstniecības iestādi atsevišķi) atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam.

(MK 18.01.2022. noteikumu Nr. 53 redakcijā)

39.⁹ Pārskatu par rezidentu atlīdzībai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu augstskolas un Veselības ministrijas padotībā esošās budžeta iestādes iesniedz līdz pārskata periodam sekojošā aiznākamā mēneša desmitajam datumam.

(MK 18.01.2022. noteikumu Nr. 53 redakcijā)

39.¹⁰ Veselības ministrija saskaņo šo noteikumu 39.⁵ punktā minēto augstskolas noteikto vietu skaitu, ņemot vērā atbilstoši šo noteikumu 3. punktam veikto datu izvērtējumu.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 502 redakcijā)

40. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumus Nr.972 "Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 139.nr.; 2010, 135.nr.; 2011, 102.nr.).

42. Persona, kura uzsākusi rezidentūras studijas laikposmā no 2011. gada 30. augusta līdz 2016. gada 1. aprīlim, vismaz 36 kalendāra mēnešus piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas gūst ienākumus Latvijas Republikā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja no darba algas vai saimnieciskās darbības ar nosacījumu, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinātais apmērs ir vismaz 30 % no valsts budžeta izmaksām par personas apmācību, kuru Veselības ministrija aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 33. punktu. Šajā punktā minēto piecu gadu periodu pagarina par laikposmu, kurā persona saņem maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu, ja persona šajā laikā negūst ienākumus no darba algas.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 177 redakcijā)

43. Veselības ministrija, pārbaudot personas atbilstību šo noteikumu 42. punktā minētajām prasībām, kā arī nosakot šo noteikumu 42. punktā minēto laikposmu, pieprasa informāciju no šādām iestādēm:

43.1. no Valsts ieņēmumu dienesta – par personas ienākuma nodokļa maksājuma periodu un tā apmēru;

43.2. no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras – par šo noteikumu 42. punktā minēto pabalstu saņemšanas laikposmu.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 177 redakcijā)

43.² Uz šo noteikumu 42. punktā minēto personu neattiecas šajā punktā ietvertās prasības, ja persona piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas trīs gadus strādā šo noteikumu 28. punktā minētajās iestādēs.

(MK 05.03.2024. noteikumu Nr. 155 redakcijā)

43.³ Šo noteikumu 5. punkts attiecībā uz vienoto uzņemšanas komisiju, kā arī 6. un 7. punkts piemērojams ar 2019. gada 1. janvāri. Līdz 2018. gada 31. decembrim rezidentūras pretendentu pieteikšanos rezidentūras studiju programmās īsteno katra augstskola atsevišķi. Ja rezidentūras studiju programmu piedāvā vairākas augstskolas, rezidentūras pretendents uz rezidentūras vietu var pretendēt ne vairāk kā divās specialitātēs vienā vai dažādās augstskolās. Šādā gadījumā rezidentūras pretendents katrā augstskolā norāda savu izvēles prioritāti.

(MK 17.04.2018. noteikumu Nr. 227 redakcijā)

43.⁴ 2022. gadā:

43.⁴1. finansējums rezidentu apmācībai, kas paredzēts atbilstoši šo noteikumu 9. punktam noslēgtajā līgumā, kā arī saskaņā ar šo noteikumu 19.4. un 19.4.¹ apakšpunktu attiecīgai ārstniecības iestādei piešķiramais finanšu līdzekļu apmērs rezidentu apmācībai tiek aprēķināts ar 2022. gada 1. janvāri;

43.⁴2. šo noteikumu 25.1. un 25.3. apakšpunktā paredzētās atlīdzības izmaksas rezidentiem no valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošinātas ar 2022. gada 1. janvāri;

43.⁴3. šo noteikumu III¹ nodaļas nosacījumu izpilde tiek nodrošināta ar 2022. gada 1. janvāri.

(MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 109 redakcijā)

43.⁵ Šo noteikumu 20. punkts attiecībā par piemaksu par darbu vismaz 30 % apmērā no zemākās mēnešalgas ir piemērojams pirmā studiju gada rezidentiem, kuri uzsāk studijas ar 2022. gada 1. oktobri. Rezidentiem, kuri uzsākuši studijas līdz 2022. gada 30. septembrim, rezidenta mēnešalga reģionālajā daudzprofilu slimnīcā, specializētajā slimnīcā ārpus Rīgas vai daudzprofilu slimnīcā, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas ir vismaz par 30 % lielāka nekā zemākā mēnešalga, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 502 redakcijā)

43.⁶ Attiecībā uz personu, kura ne agrāk kā 2018./2019. studiju gadā pabeigusi rezidentūru un kuras apmācības rezidentūrā finansētas no valsts budžeta līdzekļiem (izņemot šo noteikumu 42. punktā minētās personas), piemēro šādu nosacījumu:

43.⁶1. piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas nostrādāt trīs gadus normālā darba laika ietvaros (arī skaitot summāri);

43.⁶2. ​persona ir darba tiesiskajās attiecībās attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijas Republikas teritorijā publiskas personas izveidotajā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā, Slimību profilakses un kontroles centrā, nodarbināta augstskolā pedagoģiskajā vai zinātniskajā darbā atbilstošās specialitātes jomā vai turpina studijas doktorantūrā, vai valsts zinātniskajā institūtā veic zinātnisko darbu attiecīgās specialitātes jomā;

43.⁶3. ​šo noteikumu 28.¹ punktā noteikto iespēju darbu pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē ieskaitīt summāri normālajā darba laikā.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 502 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.03.2024. noteikumiem Nr. 155)

43.⁷ Personai, kura ne agrāk kā 2018./2019. studiju gadā saskaņā ar šo noteikumu  35.¹ punktu pārtraukusi apmācību rezidentūrā un turpina apmācību rezidentūrā citā specialitātē vai turpina studijas doktorantūrā, Veselības ministrija atliek šo noteikumu 34. punktā minēto saistību izpildi līdz rezidentūras vai doktorantūras studiju beigšanai. Šo noteikumu 28. punktā minētās prasības ir piemērojamas personai, kura pabeigusi vai pārtraukusi rezidentūru ne agrāk kā 2018./2019. studiju gadā.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 502 redakcijā)

43.⁸ Ja persona rezidentūras studijas uzsākusi līdz 2023. gada 1. oktobrim un ar pašvaldību vai valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādi, kas sniedz no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ārpus Rīgas, ir noslēgusi vienošanos, ka persona pēc rezidentūras programmas beigšanas uzsāks darba tiesiskās attiecības attiecīgajā ārstniecības iestādē ārpus Rīgas rezidentūras programmā apgūtajā specialitātē, personai ir pienākums piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas trīs gadus normālā darba laika ietvaros (arī skaitot summāri) būt darba tiesiskajās attiecībās attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijas Republikas teritorijā ārstniecības iestādē, ar kuru ir noslēgta vienošanās, vai pašvaldības norādītajā ārstniecības iestādē, ja vienošanās ir noslēgta ar pašvaldību.

(MK 05.03.2024. noteikumu Nr. 155 redakcijā)

44. (Svītrots ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr.331)

45. Noteikumi piemērojami ar 2011.gada 1.septembri.