Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr.171-r

Rīgā 1993.gada 28.decembrī (prot. Nr.27 5.§)

Par valsts akciju sabiedrību "Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība"

1. Dibināt valsts akciju sabiedrību "Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība" ar reģistrēto pamatkapitālu 2,5 milj. latu un apstiprināt pievienotos sabiedrības statūtus.

2. Ieguldīt no Eiropas kopienas un Latvijas īpašās palīdzības fonda līdzekļiem valsts akciju sabiedrības "Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība" dibināšanas pamatkapitālā 250 tūkst. latu.

3. Finansu ministrijai paredzēt 1994. gada valsts budžeta projektā 250 tūkst. latu Eiropas kopienas un Latvijas īpašās palīdzības fonda līdzekļu atjaunošanai līdz 1994. gada 31. martam.

4.Izveidot valsts akciju sabiedrības "Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība" padomi šādā sastāvā:

Valdis Blūms - Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra direktors

Juris Cebulis - Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks

Jānis Kinna - Zemkopības ministrs

Uldis Klauss - Latvijas Bankas padomnieks

Ģirts Lūkins - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

Aigars Štokenbergs- Zemkopības ministrijas Pasaules bankas un Eiropas kopienas Projekta vadības vienības vadītāja vietnieks

Guntis Urlovskis - Finansu ministrijas Ārējo ekonomisko sakaru departamenta direktors

5. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrības "Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība" padomes locekļi vienlaicīgi veic akcionāru pilnsapulces funkcijas un ir valsts pilnvarnieki.

6. Noteikt, ka līdz Valsts īpašuma fonda izveidošanai valsts akciju sabiedrības "Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība" akciju turētājs ir Zemkopības ministrija.

 

Ministru prezidents V.Birkavs

Zemkopības ministrs J.Kinna

APSTIPRINĀTI
ar Ministru kabineta 1993. gada 28. decembra rīkojumu nr. 171-r

 

VALSTS AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS FINANSU SABIEDRĪBA"

S T A T Ū T I

Reģistrēti Uzņēmumu reģistrā 199 .___ gada___ ______________ nr.___________

Rīga 1993

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Valsts akciju sabiedrība "Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība" (turpmāk tekstā - "Sabiedrība") ir akciju sabiedrība, kuras pamatkapitālu veido visu akciju noteiktās nominālvērtības kopsumma, un tās dibinātājs ir valsts.

 

Akciju sabiedrības nosaukums:

Latviešu valodā: valsts akciju sabiedrība "Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība"

Angļu valodā: "Latvian Agricultural Finance Company" (Joint Stock Company)

Saīsinātais nosaukums latviešu valodā - a/s "Laukkredīts".

1.2. Sabiedrība savā darbībā ievēro likumu "Par akciju sabiedrībām", citus likumus un normatīvos aktus un šos statūtus.

1.3. Sabiedrība ir juridiska persona. Tai ir norobežots īpašums un patstāvīga bilance. Sabiedrībai ir Latvijas un ārvalstu valūtas konti un citi norēķinu konti bankās. Sabiedrība valda un lieto tai piederošo mantu, rīkojas ar to; tā var kļūt par mantisku un nemantisku tiesību subjektu, veikt darījumus saskaņā ar savas darbības mērķiem un būt prasītāja un atbildētāja tiesā Latvijas Republikā un citās valstīs.

Sabiedrības juridiskā adrese: Maskavas iela 40/42, Rīga, LV 1018, Latvija.

1.4. Sabiedrība ir nodibināta ar Ministru kabineta 1993. gada 28. decembra rīkojumu nr. 171-r "Par valsts akciju sabiedrību "Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība"".

Par sabiedrības akcionāriem var kļūt arī ārvalstu un starptautiskas finansu institūcijas, privātuzņēmēji, zemnieku saimniecības, to izveidotās apvienības un sabiedrības, kā arī citas fiziskas un juridiskas personas, kuras atbalsta Sabiedrības darbības mērķus.

 

2. SABIEDRĪBAS DARBĪBAS PAMATMĒRĶIS

2.1. Sabiedrības darbības pamatmērķis ir veicināt agrārās reformas un privatizācijas procesu, kā arī ekonomisko uzplaukumu un eksporta potenciāla pieaugumu lauksaimniecības jomā Latvijas Republikā, izsniegt kredītus lauku privātuzņēmējiem - zemniekiem, to apvienībām un kooperatīvajām sabiedrībām, kā arī citām to veidotām organizācijām un uzņēmumiem, lai nodrošinātu to attīstību.

 

3. SABIEDRĪBAS GARANTIJAS

3.1. Sabiedrība ir atbildīga par savām saistībām ar visu tai piederošo mantu, uz kuru saskaņā ar likumiem var vērst piedziņu.

Valsts nav atbildīga par Sabiedrības saistībām, tāpat kā Sabiedrība nav atbildīga par valsts saistībām, ja savstarpēja vienošanās neparedz citādi.

Sabiedrība nav atbildīga par akcionāru saistībām.

Akcionāri par Sabiedrības saistībām ir atbildīgi tikai ar saviem ieguldījumiem Sabiedrības akcijās.

3.2. Sabiedrība garantē neizpaust sadarbības rezultātā iegūto informāciju par klientu un akcionāru saistībām ar Sabiedrību, kā arī citu informāciju par Sabiedrības klientiem un akcionāriem, izņemot gadījumus, ja:

3.2.1. informācija sniedzama saskaņā ar likumu un citu normatīvo aktu prasībām;

3.2.2. informācija liecina par likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem;

3.2.3. no klienta vai akcionāra saņemta rakstiska atļauja šādu informāciju izpaust.

Sabiedrības padomes un valdes locekļu, ģenerāldirektora, darbinieku, revidentu, auditoru vai citu Sabiedrības pilnvarotu personu pienākums ir neizpaust šajā punktā minēto un citu konfidenciālu informāciju.

Par konfidenciālas informācijas izpaušanu Sabiedrības darbinieki atbild saskaņā ar likumdošanas aktiem, un ar Sabiedrības ģenerāldirektora lēmumu viņi var tikt atbrīvoti no darba.

Par konfidenciālas informācijas izpaušanu citas šajā punktā minētās personas atbild saskaņā ar likumdošanas aktiem, un ar Sabiedrības akcionāru pilnsapulces, padomes vai valdes lēmumu viņu saistības ar Sabiedrību var tikt pārtrauktas.

 

4. SABIEDRĪBAS FUNKCIJAS

4.1. Sabiedrība saskaņā ar savas darbības mērķiem ir tiesīga:

4.1.1. veikt kredītoperācijas;

4.1.2. sniegt kredītgarantijas;

4.1.3. piedalīties projektu finansēšanā;

4.1.4. veikt projektu ekonomisko un finansiālo analīzi, sniegt konsultācijas finansu jautājumos projektu izstrādes gaitā,

4.1.5. ņemt kredītus Latvijā un ārvalstīs;

4.1.6. stāties korespondētājattiecībās ar Latvijas un ārvalstu bankām, atvērt kontus šajās bankās;

4.1.7. pirkt, pārdot, iznomāt vai nomāt kustamo un nekustamo īpašumu;

4.1.8. izlaist obligācijas;

4.1.9. iegādāties īpašumu Latvijas Republikā un citās valstīs;

4.1.10. veikt tirdzniecības operācijas, lai realizētu Sabiedrības kustamo vai nekustamo īpašumu;

4.1.11. dibināt Latvijas Republikā un citās valstīs Sabiedrības filiāles, nodaļas un pārstāvniecības, kā arī iestāties organizācijās, kuru darbība atbilst Sabiedrības mērķiem un uzdevumiem.

 

5. SABIEDRĪBAS KAPITĀLS

5.1. Sabiedrības reģistrētais pamatkapitāls ir 2 500 000 latu, tas sadalīts 25 000 parastajās akcijās ar vienas akcijas nominālvērtību 100 latu.

5.2. Sabiedrības dibināšanas pamatkapitāls ir 250 000 latu.

5.3. Sabiedrības pamatkapitāls var tikt palielināts vai samazināts likumā "Par akciju sabiedrībām" noteiktajā kārtībā ar akcionāru pilnsapulces lēmumu.

5.4. Lai segtu iespējamos zaudējumus, Sabiedrība no iegūtās peļņas veido rezerves kapitālu. Rezerves kapitālā katru gadu no Sabiedrības peļņas tiek atskaitīti ne mazāk par 10 procentiem, līdz rezerves kapitāls sasniedzis 1/3 (vienu trešdaļu) no pamatkapitāla. Obligātie atskaitījumi jāatjauno, tiklīdz rezerves kapitāls ir mazāks par šo normu.

5.5. Sabiedrība var veidot arī citus kapitāla fondus akcionāru sapulces noteiktajos apmēros un kārtībā.

5.6. Sabiedrība veic operācijas ar akcijām. Akciju un to īpašnieku uzskaite tiek kārtota akcionāru reģistrā.

Akcionārs ir tiesīgs realizēt viņam piederošās akcijas citām personām, iesniedzot Sabiedrības valdei šīs akcijas kopā ar rakstisku paziņojumu. Ja Sabiedrības akcionāri nepiesakās uz šīm akcijām, valde tās var pārdot pēc saviem ieskatiem, ievērojot pārdevēja intereses.

5.7. Akcijas nozaudēšanas gadījumā akcionārs par to rakstiski ziņo valdei, norādot nozaudētās akcijas nominālvērtību un numuru. Valde par akcionāra līdzekļiem ievieto masu informācijas līdzekļos sludinājumu par akcijas nozaudēša 5nu. Ja trīs mēnešu laikā pēc sludinājuma ievietošanas nav saņemta informācija par nozaudētajām akcijām, akcionāram tiek izdota jauna akcija ar tādu pašu numuru un atzīmi, ka tā izdota nozaudētās vietā, iekasējot Ls 2 par katru akciju, bet ne mazāk par Ls 10 kopsummā.

 

6. SABIEDRĪBAS PĀRVALDE

6.1. Sabiedrību pārvalda akcionāru pilnsapulce, padome un valde.

 

7. AKCIONĀRU PILNSAPULCE

7.1. Akcionāru pilnsapulce ir augstākā Sabiedrības institūcija. Kārtējo akcionāru pilnsapulci sasauc Sabiedrības valde ik gadu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc saimnieciskās darbības gada beigām.

Sabiedrības akcionāru pilnsapulces funkcijas veic valsts pilnvarnieki, kuri iecelti ar Ministru kabineta rīkojumu.

 

7.2. Akcionāru pilnsapulce ir tiesīga:

7.2.1. pārbaudīt un apstiprināt Sabiedrības darbības gada pārskatu;

7.2.2. pārbaudīt un apstiprināt kārtējā gada budžetu un darbības plānu;

7.2.3. ievēlēt vai atbrīvot padomes un valdes locekļus, zvērinātos revidentus un revīzijas komisijas locekļus (ja revīzijas komisija ir izveidota), kā arī lemt par viņu saukšanu pie atbildības vai (un) par prasību un sūdzību celšanu pret viņiem, vai par prasību un sūdzību izbeigšanu;

7.2.4. ievēlēt amatā un atbrīvot no tā ģenerāldirektoru vai arī pilnvarot valdi ievēlēt (atcelt) ģenerāldirektoru. Ģenerāldirektora darba pienākumus un pilnvaras, kā arī darba samaksu nosaka akcionāru pilnsapulce. Ja akcionāru pilnsapulce ir pilnvarojusi valdi ievēlēt Sabiedrības ģenerāldirektoru, tad valde nosaka viņa pienākumus, pilnvaras un darba samaksu;

7.2.5. likumu un šo statūtu ietvaros apstiprināt un grozīt padomei, valdei, ģenerāldirektoram, revīzijas komisijai un likvidatoriem paredzētās instrukcijas;

7.2.6. noteikt Sabiedrības padomes, valdes un revīzijas komisijas (ja revīzijas komisija ir izveidota) locekļu atalgojumu;

7.2.7. izveidot pastāvīgu Sabiedrības mantas novērtēšanas komisiju, kā arī apstiprināt tās doto novērtējumu;

7.2.8. sadalīt aizvadītā darbības gada peļņu un noteikt dividenžu apmērus;

7.2.9. lemt par Sabiedrības statūtu grozīšanu;

7.2.10. lemt par Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, par Sabiedrības likvidēšanu, darbības pārtraukšanu vai darbības turpināšanu,vai par apvienošanos ar citām sabiedrībām;

7.2.11. lemt par sabiedrības vērtspapīru emisiju un konversiju.

7.3. Akcionāru pilnsapulce pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsu vairākumu.

Lēmumi par 7.2.10. un 7.2.11. punktā minētajiem jautājumiem tiek pieņemti divos lasījumos atsevišķās akcionāru pilnsapulcēs, no kurām viena vai abas var būt ārkārtas. Lēmumi šajos jautājumos tiek pieņemti, ja par tiem abos lasījumos nobalso akcionāri, kuri pārstāv ne mazāk par trim ceturtdaļām no apmaksātā pamatkapitāla.

Ja lēmums pirmā vai otrā lasījumā neiegūst nepieciešamo balsu skaitu, tad tas nav pieņemts. Ja jautājumu atkārtoti izvirza izskatīšanai, atkal nepieciešami divi lasījumi.

7.4. Ārkārtas akcionāru pilnsapulci sasauc Sabiedrības valde pēc vajadzības vai pēc padomes, auditoru vai to akcionāru pieprasījuma, kuri pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmito daļu no Sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla. Pieprasījumā jāuzrāda ārkārtas pilnsapulces sasaukšanas iemesli un darba kārtība.

Sabiedrības valdei jāsasauc ārkārtas akcionāru pilnsapulce mēneša laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

Ja Sabiedrības valde ārkārtas akcionāru pilnsapulci nesasauc mēneša laikā, pieprasījuma iesniedzēji var griezties Uzņēmuma reģistrā ar lūgumu sasaukt ārkārtas pilnsapulci.

7.5. Akcionāru pilnsapulces sasaukšana jāizsludina vismaz 30 dienas pirms pilnsapulces.

7.6. Pilnsapulce var apspriest un pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtībā iekļautos jautājumus, kuri norādīti publikācijā vai paziņojumā par pilnsapulces sasaukšanu. Ja akcionāru pilnsapulcē pārstāvēts viss apmaksātais pamatkapitāls un ja piekrīt visi balsstiesīgie akcionāri, pilnsapulce var apspriest arī darba kārtībā neiekļautos jautājumus.

7.7. Akcionāri un viņu daļa pamatkapitālā ir pārstāvēta, ja akcionārs piedalās pilnsapulcē personīgi vai ar savu pilnvaroto starpniecību, kuriem ir rakstiskas pilnvaras.

7.8. Pilnsapulce ir lemttiesīga, ja tajā pārstāvēta vismaz puse no Sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla.

Ja laikus izsludinātā pilnsapulce nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, ne vēlāk kā 15 dienu laikā tiek sasaukta atkārtota pilnsapulce ar to pašu darba kārtību, un šī atkārtotā pilnsapulce ir jāizsludina ne vēlāk kā 10 dienas pirms tās norises. Atkārtotā pilnsapulce ir lemttiesīga neatkarīgi no pārstāvēto akciju daļas.

7.9. Pilnsapulcē balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa balsstiesīgie akcionāri, kuri pārstāv vismaz desmito daļu no apmaksātā kapitāla.

7.10.Pilnsapulcē tiek rakstīts protokols.

7.11. Protokolu paraksta pilnsapulces vadītājs, sekretārs, kā arī divi pilnsapulces ievēlētie akcionāri, kuri apliecina protokola pareizību.

7.12. Akcionāru pilnsapulces protokols ir akcionāriem atklāts dokuments, un katram akcionāram ir tiesības pieprasīt par samaksu no valdes akcionāru pilnsapulces protokola norakstu vai izrakstu no tā.

 

8. SABIEDRĪBAS PADOME

8.1. Akcionāru pilnsapulce uz vienu gadu ievēlē Sabiedrības padomi. Sabiedrības padomē ir ne mazāk kā pieci, bet ne vairāk kā deviņi locekļi.

Padomes locekļiem ir jābūt personām ar pieredzi lauksaimniecībā, ekonomikā vai finansu un banku darbības jautājumos.

Pirmais Sabiedrības padomes sastāvs tiek noteikts ar Ministru kabineta rīkojumu. Padomes locekļi no padomes locekļu vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku, kā arī ar padomes locekļu balsu vairākumu viņus atceļ.<*>

8.2. Padome kontrolē Sabiedrības valdes darbības atbilstību likumiem, Sabiedrības statūtiem un akcionāru pilnsapulces lēmumiem. Padomes locekļi ir personīgi atbildīgi akcionāru pilnsapulcei par savu pienākumu pildīšanu.

8.3. Padomes kompetencē ir:

8.3.1. noteikt Sabiedrības darbības principus, ievērojot šos statūtus, akcionāru pilnsapulces lēmumus, likumus un normatīvos aktus;

8.3.2. kontrolēt Sabiedrības valdes lietas, darījumus un operācijas;

8.3.3. apstiprināt Sabiedrības kārtējā gada budžetu un darbības plānu;

8.3.4. uzdot Sabiedrības ģenerāldirektoram pildīt padomes lēmumus;

8.3.5. iesniegt akcionāru pilnsapulcei izskatīšanai un apstiprināšanai Sabiedrības gada pārskatu, grāmatvedības gada pārskatu un priekšlikumus par iepriekšējā gada peļņas sadali;

8.3.6. iesniegt akcionāru pilnsapulcei priekšlikumus par grozījumiem Sabiedrības statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

8.3.7. pirms pilnsapulces izskatīt visus jautājumus, kuri ir akcionāru pilnsapulces kompetencē vai tiek ieteikti apspriešanai akcionāru pilnsapulcei.

8.4. Sabiedrības padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir valdes kompetencē.

8.5. Sabiedrības padomei ir tiesības:

8.5.1. jebkurā laikā pieprasīt no valdes pārskatu par Sabiedrības darbību;

8.5.2. pārbaudīt Sabiedrības reģistrus un dokumentus, kā arī kasi, vērtspapīrus un mantu. Padome var šo pārbaudi uzticēt kādam no padomes locekļiem vai uzdot noskaidrot atsevišķus jautājumus pieaicinātam lietpratējam.

8.6. Sabiedrības valdei nepieciešama padomes piekrišana, izlemjot šādus jautājumus:

8.6.1. līdzdalība citās sabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana;

8.6.2. nekustamo īpašumu pirkšana, pārdošana vai apgrūtināšana ar parādiem;

8.6.3. filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

8.6.4. aizņēmumu līgumu noslēgšana, ja tiek pārsniegta akcionāru pilnsapulces noteiktā summa;

8.6.5. kredītu izsniegšana, ja tie nav saistīti ar Sabiedrības darbības pamatmērķiem un principiem;

8.6.6. jaunu darbības veidu uzsākšana un esošo darbības veidu pārtraukšana;

8.6.7. kredītu piešķiršana Sabiedrības darbiniekiem;

8.6.8. vispārīgo darbības principu noteikšana.

8.7. Padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa vietnieks ne retāk kā četras reizes gadā. Sabiedrības padomes sēde jāsasauc divu nedēļu laikā pēc padomes locekļa vai valdes pieprasījuma saņemšanas, motivējot sēdes sasaukšanas vajadzību un nolūku.

8.8. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk par pusi no padomes locekļiem. Padomes lēmumus pieņem ar klātesošo padomes locekļu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās uz pusēm, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss. Ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņš par pieņemto lēmumu nav atbildīgs. Šī padomes locekļa atsevišķās domas pēc viņa pieprasījuma ir jāieraksta padomes sēdes protokolā.

8.9. Sabiedrības padomes sēdes tiek protokolētas. Sēžu protokolus paraksta visi klātesošie padomes locekļi.

 

9. SABIEDRĪBAS VALDE

9.1. Sabiedrības darbību vada Sabiedrības akcionāru pilnsapulces ievēlēta valde. Valdē ir ne mazāk kā trīs, bet ne vairāk kā pieci locekļi.

9.2. Valde no valdes locekļu vidus ievēlē Sabiedrības prezidentu, kurš vienlaicīgi ir arī valdes priekšsēdētājs, un viceprezidentu, kurš vienlaicīgi ir arī valdes priekšsēdētāja vietnieks.

9.3. Valde pārzina un vada visas Sabiedrības lietas. Tā atbild par visu Sabiedrības saimniecisko darbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedību.

9.4. Valde pārstāv Sabiedrību bez speciālas pilnvaras.

9.5. Valdes locekļi nevar vienlaicīgi būt Sabiedrības padomes un revīzijas komisijas locekļi, kā arī Sabiedrības zvērinātie revidenti.

9.6. Par valdes locekļiem var ievēlēt gan Sabiedrības akcionārus, gan citas personas.

9.7. Valdes locekli ievēlē amatā ne ilgāk kā uz trīs gadiem.

9.8. Valdes locekļi saņem atalgojumu akcionāru pilnsapulces noteiktā kārtībā un apmērā.

9.9. Valdes locekļi ir personīgi atbildīgi akcionāru pilnsapulcei par savu pienākumu pildīšanu.

9.10. Ja pilnsapulce valdi pilnvarojusi, valde no valdes locekļu vai citu personu vidus ievēlē Sabiedrības ģenerāldirektoru un atceļ viņu, nosaka ģenerāldirektora tiesības un pienākumus, atalgojumu un citus noteikumus, kas iekļaujami darba līgumā ar ģenerāldirektoru, ievērojot likumus un Sabiedrības statūtus. Darba līgumu ar Sabiedrības ģenerāldirektoru slēdz Sabiedrības prezidents.

9.11. Valdes kompetencē ir:

9.11.1. lemt par uzdevumiem, kas veicami, lai realizētu Sabiedrības darbības mērķus, un uzdot to izpildi Sabiedrības ģenerāldirektoram;

9.11.2. līdz kredītkomitejas izveidei un tās nolikuma apstiprināšanai lemt par aizdevuma pieprasījumu apmierināšanu vai noraidīšanu;

9.11.3. lemt par aizdevuma veidiem (produktiem) un noteikumiem, to skaitā aizdevuma likmēm (procentiem);

9.11.4. sagatavot un iesniegt padomei izskatīšanai un apstiprināšanai Sabiedrības darbības gada pārskatu, grāmatvedības gada pārskatu;

9.11.5. sagatavot un iesniegt padomei izskatīšanai un izvirzīšanai uz akcionāru pilnsapulci priekšlikumus par peļņas sadali;

9.11.6. iesniegt padomei izskatīšanai un izvirzīšanai uz akcionāru pilnsapulci priekšlikumus par grozījumiem Sabiedrības statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

9.11.7. kārtot izdevumus Sabiedrības budžeta ietvaros.

9.12. Pilnvaras, līgumus un citus svarīgus dokumentus paraksta ne mazāk kā divi valdes locekļi. Bankas dokumentus paraksta valdes pilnvarotas personas.

9.13. Valdes sēdes pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi divās nedēļās sasauc prezidents, bet viņa ilgstošas prombūtnes laikā - viceprezidents.

9.14. Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk par pusi no valdes locekļiem. Valde lēmumus pieņem ar klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu. Ja balsis dalās uz pusēm, izšķirošā ir prezidenta balss.

 

10. SABIEDRĪBAS ĢENERĀLDIREKTORS

10.1. Sabiedrības ģenerāldirektors vada visu Sabiedrības operatīvo darbību, ievērojot likumus, Sabiedrības statūtus, akcionāru pilnsapulces, padomes un valdes lēmumus.

10.2. Sabiedrības ģenerāldirektors :

10.2.1. ieceļ amatā un atbrīvo no amata Sabiedrības darbiniekus;

10.2.2. lemj par Sabiedrības darbinieku darba apmaksu akcionāru pilnsapulces apstiprinātā budžeta ietvaros;

10.2.3. lemj par uzdevumiem, kas veicami, lai realizētu Sabiedrības darbības mērķus, un uzdod to izpildi Sabiedrības darbiniekiem;

10.2.4. ja nepieciešams, atsevišķu Sabiedrības funkciju un uzdevumu veikšanai veido darba grupas vai komitejas, nosaka to atbildību un pienākumus, par šādu grupu vai komiteju locekļiem ieceļ Sabiedrības darbiniekus un informē par to Sabiedrības valdi;

10.2.5. lemj par aizdevuma pieprasījumu apmierināšanu vai noraidīšanu, ja aizdevuma summa nepārsniedz Sabiedrības padomes noteikto maksimālo summu;

10.2.6. sagatavo un iesniedz valdei lēmuma pieņemšanai nepieciešamos priekšlikumus par aizdevuma veidiem (produktiem) un noteikumiem, to skaitā aizdevuma likmēm;

10.2.7. sagatavo un iesniedz valdei izskatīšanai un nodošanai revidentiem Sabiedrības darbības gada pārskatu un grāmatvedības gada pārskatu;

10.2.8. iesniedz valdei izskatīšanai un virzīšanai uz akcionāru pilnsapulci priekšlikumus par grozījumiem Sabiedrības statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

10.2.9. sagatavo un iesniedz valdei izskatīšanai un virzīšanai uz akcionāru pilnsapulci priekšlikumus par peļņas sadali.

10.3. Sabiedrības ģenerāldirektoram ir tiesības piedalīties Sabiedrības padomes sēdēs un akcionāru pilnsapulcēs.

 

11. SABIEDRĪBAS DARBINIEKI

11.1. Sabiedrības darbinieki tiek pieņemti darbā uz darba līguma pamata.

11.2. Visu Sabiedrības darbinieku pienākums ir glabāt un neizpaust konfidenciālu informāciju, kuru viņi ir ieguvuši, strādājot Sabiedrībā, saskaņā ar šo statūtu 3.2. punkta noteikumiem.

11.3. Darba attiecības Sabiedrībā regulē darba līgums un likumi.

 

12. GADA PĀRSKATS UN PEĻŅAS SADALE

12.1. Sabiedrība organizē lietvedību un grāmatvedības un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz pārskatus atbilstoši likumiem un Latvijas Bankas normatīvajiem aktiem.

12.2. Sabiedrības pārskata gads ir no 1.janvāra līdz 31.decembrim.

12.3. Sabiedrības bilance un pārskats par peļņu un zaudējumiem jāpublicē ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad to ir apstiprinājusi akcionāru pilnsapulce, likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

12.4.Sabiedrības peļņa pēc obligāto maksājumu izdarīšanas tiek sadalīta ar akcionāru pilnsapulces lēmumu šādā kārtībā:

- atskaitījumi pamatkapitālā;

- atskaitījumi rezerves kapitālā;

- atskaitījumi citiem paredzētajiem mērķiem;

- dividenžu izmaksa akcionāriem.

12.5. Akcionāriem izmaksājamo dividenžu apmēru nosaka akcionāru pilnsapulce. Dividendes aprēķināmas tikai par pilnīgi apmaksātajām akcijām un izmaksājamas ne vēlāk kā četras nedēļas pēc peļņas sadales.

12.6. Sabiedrības zaudējumi tiek segti no rezerves kapitāla. Ja rezerves kapitāla zaudējumu segšanai nepietiek, tie ar akcionāru pilnsapulces lēmumu tiek segti no Sabiedrības pamatkapitāla.

 

13. SABIEDRĪBAS DARBĪBAS UZRAUDZĪBA UN REVĪZIJA

13.1. Sabiedrības darbību kontrolē zvērināti revidenti. Zvērinātie revidenti nedrīkst strādāt Sabiedrībā, un viņi ir jāizvēlas no Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas atzīto auditordienestu revidentu vidus.

13.2. Pilnsapulce papildu zvērinātajiem revidentiem no akcionāru vidus var ievēlēt revīzijas komisiju vai revidentu.

13.3. Revīzijas komisijas locekļus vai revidentu ievēlē uz trim gadiem.

13.4. Sabiedrības gada pārskats pirms apstiprināšanas akcionāru pilnsapulcē jānodod izvērtēšanai vienam vai vairākiem zvērinātiem revidentiem.

13.5. Pilnsapulce vai padome var izveidot pastāvīgas vai pagaidu komisijas atsevišķu jautājumu noskaidrošanai vai kontrolēšanai. Šādas komisijas darbojas to institūciju vadībā, kuras šīs komisijas izveidojušas.

13.6. Revīzijas komisijas locekļi nedrīkst vienlaikus būt Sabiedrības valdes un padomes locekļi, nedz arī ieņemt kādus citus amatus, kuros ieceļ pilnsapulce vai valde. Bijušos valdes vai padomes locekļus trīs gadu laikā pēc izstāšanās no valdes vai padomes nedrīkst ievēlēt revīzijas komisijā.

13.7. Sabiedrības revidentu pienākumi:

13.7.1.revidenti pārbauda, vai Sabiedrības gada pārskats ir pareizi sastādīts, vai tas atbilst likumiem, Sabiedrības statūtiem un reģistriem, kā arī konstatē, vai bilance skaidri un pareizi atspoguļo Sabiedrības stāvokli. Informācija par minētajiem jautājumiem jāietver revidentu ziņojuma noslēgumā;

13.7.2. revidentiem visi savi pienākumi jāpilda apzinīgi un objektīvi, neizpaužot Sabiedrības komerciālos un tehniskos noslēpumus;

13.7.3. revidentiem ir tiesības pieprasīt Sabiedrības valdei visas vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus. Valdei jāļauj revidentiem iepazīties ar grāmatvedības uzskaites reģistriem, ierakstiem un attaisnojuma dokumentiem.

13.8. Sabiedrības zvērinātu revidentu ievēlēšana:

13.8.1. zvērinātus revidentus ievēlē ik gadu kārtējā pilnsapulcē. Zvērināti revidenti pārbauda Sabiedrības darbību kārtējā gadā un strādā līdz nākamajai kārtējai pilnsapulcei;

13.8.2. par zvērinātiem revidentiem var būt lietpratēji, kas ieguvuši zvērinātu revidentu tiesības saskaņā ar 1992. gada 15. decembra likumu "Par zvērinātiem revidentiem".

13.9. Zvērināti revidenti, kā arī revīzijas komisijas locekļi veic savu darbību sakaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Viņi atbild Sabiedrībai un trešajām personām par zaudējumiem, kas radušies viņu vainas dēļ. Zvērināti revidenti, kā arī revīzijas komisijas locekļi neatbild par valdes un tai pakļauto struktūrvienību pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad viņi par šiem pārkāpumiem zinājuši, bet nav informējuši Sabiedrības padomi vai akcionāru pilnsapulci.

 

14. SABIEDRĪBAS DARBĪBAS IZBEIGŠANA

14.1. Sabiedrības darbība izbeidzas saskaņā ar akcionāru pilnsapulces lēmumu, kā arī citos gadījumos, kas paredzēti likumos.

14.2. Sabiedrības likvidāciju īsteno valde, kas šajā gadījumā uzskatāma par Sabiedrības likvidatoru.

14.3. Sabiedrības likvidācijas uzsākšanu likvidatori izsludina oficiālā laikrakstā.

14.4. Likvidatori piesaka Uzņēmumu reģistram lēmumu par Sabiedrības likvidāciju. Pieteikumam jāpievieno akcionāru pilnsapulces protokols. Tajā jānorāda likvidatoru vārds, uzvārds un dzīvesvieta.

14.5. Nevienam akcionāram nevar izmaksāt viņa akcijām atbilstošo Sabiedrības pamatkapitāla daļu, kamēr nav apmierinātas kreditoru prasības un citas pretenzijas. Kreditoru prasības var sākt apmierināt tikai tad, kad Sabiedrība ir samaksājusi visus nodokļus un izdarījusi obligātos sociālos maksājumus, kā arī kompensācijas maksājumus, kapitalizējusi ikmēneša maksājumus sakarā ar Sabiedrības vainas dēļ nodarīto kaitējumu Sabiedrības darbiniekiem vai citām personām.

14.6. Likvidatori pabeidz visas Sabiedrības kārtējās lietas, pilnsapulces noteiktajā kārtībā pārdod Sabiedrības mantu, iekasē no debitoriem naudas summas, kas pienākas Sabiedrībai, nokārto parādus, apmierina citas pretenzijas un sadala atlikumu starp akcionāriem, turklāt akcionāram - valsts (pašvaldības) uzņēmumam, iestādei vai organizācijai pienākošos pamatkapitāla daļu, kas izmaksājama naudā, ieskaita attiecīgos valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas ārpusbudžeta fondos.

14.7. Likvidatori darbojas saskaņā ar Sabiedrības valdes darbībai paredzētajiem noteikumiem.

14.8. Likvidatoriem jāsniedz akcionāru pilnsapulcei tās noteiktajos termiņos, tomēr ne retāk kā reizi gadā pārskats par savu darbību, bet pēc likvidācijas pabeigšanas - arī pārskats par visu likvidācijas laiku.

14.9. Sabiedrības bijušajiem akcionāriem un kreditoriem ir tiesības iepazīties ar Sabiedrības grāmatām un dokumentiem, kā arī saņemt attiecīgus norakstus, izrakstus un izziņas.

14.10. Bankrota gadījumā Sabiedrības darbība uzskatāma par izbeigtu ar brīdi, kad stājas spēkā tiesas nolēmums par bankrota procedūras pabeigšanu.

14.11. Sabiedrība izbeidz savu darbību ar brīdi, kad tā tiek izslēgta no Uzņēmumu reģistra.

 

Zemkopības ministrs J.Kinna