Tiesību akts: spēkā esošs
Ministru kabineta noteikumi Nr.549

Rīgā 2011.gada 12.jūlijā (prot. Nr.43 23.§)
Noteikumi par ūdens objektiem, kuru hidroloģiskais režīms ir regulējams ar hidrotehniskajām būvēm
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. ūdens objektus, kuru hidroloģiskais režīms ir regulējams ar hidrotehniskajām būvēm un kuriem izstrādājami ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi;

1.2. ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumos ietveramās prasības, kā arī šo noteikumu apstiprināšanas un ievērošanas kontroles kārtību.

2. Ūdens objekti, kuru hidroloģiskais režīms ir regulējams ar hidrotehniskajām būvēm un kuriem izstrādājami ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi (turpmāk – regulējamais ūdens objekts), ir norādīti šo noteikumu pielikumā.

II. Regulējamā ūdens objekta ekspluatācijas noteikumos ietveramās prasības

3. Regulējamā ūdens objekta ekspluatācijas noteikumus izstrādā atbilstoši normatīvajam aktam par ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtību, papildus iekļaujot šādas ziņas:

3.1. informāciju par ūdens objektu sistēmu vai kaskādē izvietotām hidrotehniskajām būvēm (ja tādas ir);

3.2. nosacījumus hidrotehniskās būves ekspluatācijas režīmam, tai skaitā dispečera darba grafiku, ja viena ūdens objekta hidroloģiskais režīms ir atkarīgs no vairāku hidrotehnisko būvju darbības;

3.3. plūdu risku izvērtējumu kopumā visiem ūdens objektiem, ja hidrotehniskās būves ekspluatācija ietekmē vairākus ar regulējamo ūdens objektu saistītus virszemes ūdens objektus;

3.4. iespējamo plūdu risku izvērtējumu, tai skaitā norāda plūdu riskam pakļautās teritorijas platību, iedzīvotāju skaitu un plūdu atkārtošanās biežumu;

3.5. hidrotehniskās būves drošuma izvērtējumu plūdu gadījumā atbilstoši būves tipam un būves faktiskajam inženiertehniskajam stāvoklim;

3.6. nosacījumus hidrotehniskās būves uzturēšanai un tās sagatavošanai plūdu gadījumiem, ieskaitot ūdens līmeņa pazemināšanu, ja pastāv plūdu draudi;

3.7. informāciju par sadarbību ar pašvaldību civilās aizsardzības komisijām, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un citām valsts institūcijām plūdu risku samazināšanai un to seku novēršanai;

3.8. sertificēta mērnieka atzinumu par ūdens līmeņa mērīšanas iekārtu (mērlatu) piesaisti valstī pieņemtajai Baltijas jūras augstumu sistēmai.

4. Ja regulējamais ūdens objekts atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, tad, izstrādājot ekspluatācijas noteikumus, ņem vērā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānu.

III. Regulējamā ūdens objekta ekspluatācijas noteikumu apstiprināšana un ievērošanas kontrole

5. Hidrotehniskās būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs izstrādātos regulējamā ūdens objekta ekspluatācijas noteikumus saskaņo ar:

5.1. valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi";

5.2. Valsts vides dienesta attiecīgo reģionālo vides pārvaldi;

5.3. Dabas aizsardzības pārvaldi, ja regulējamais ūdens objekts atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tās tiešā tuvumā un varētu ietekmēt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju;

5.4. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālo struktūrvienību;

5.5. ar pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas regulējamais ūdens objekts un kuru teritoriju var ietekmēt hidrotehniskās būves ekspluatācija.

6. Hidrotehniskās būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs regulējamā ūdens objekta ekspluatācijas noteikumus kopā ar šo noteikumu 5.punktā minētajiem saņemtajiem saskaņojumiem iesniedz pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas regulējamā ūdens objekta hidrotehniskā būve (turpmāk – pašvaldība).

7. Pašvaldības dome, pamatojoties uz saskaņotajiem regulējamā ūdens objekta ekspluatācijas noteikumiem, izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka prasības regulējamā ūdens objekta hidrotehniskās būves ekspluatācijas režīmam plūdu draudu novēršanai, kā arī administratīvo atbildību par šo prasību pārkāpšanu.

8. Grozījumus regulējamā ūdens objekta ekspluatācijas noteikumos var ierosināt regulējamā ūdens objekta vai attiecīgās hidrotehniskās būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai jebkura institūcija, kas saskaņojusi ekspluatācijas noteikumus.

9. Ja hidrotehniskās būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs līdz šo noteikumu 11.punktā minētajam datumam pašvaldībā nav iesniedzis regulējamā ūdens objekta ekspluatācijas noteikumus, pašvaldībai ir tiesības bez saskaņošanas ar hidrotehniskās būves īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ievērojot šajos noteikumos minētās prasības, izdot pašvaldības saistošos noteikumus.

10. Regulējamā ūdens objekta ekspluatācijas noteikumu ievērošanu plūdu draudu gadījumā atbilstoši kompetencei kontrolē Valsts vides dienests un pašvaldība.

IV. Noslēguma jautājumi

11. Šo noteikumu pielikumā minēto regulējamo ūdens objektu hidrotehniskās būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina regulējamā ūdens objekta ekspluatācijas noteikumu izstrādi un saskaņošanu ar šo noteikumu 5.punktā minētajām institūcijām līdz 2012.gada 1.aprīlim.

12. Ja šo noteikumu pielikumā minētajam regulējamam ūdens objektam līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir izstrādāti ūdenstilpju ekspluatācijas noteikumi atbilstoši normatīvajam aktam par ūdens resursu lietošanas atļauju, persona, kurai ir izsniegta ūdens resursu lietošanas atļauja normatīvajā aktā par ūdens resursu lietošanas atļauju noteiktajā kārtībā, līdz 2012.gada 1.aprīlim nodrošina ekspluatācijas noteikumu precizēšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām.

13. Noteikumi stājas spēkā 2011.gada 1.oktobrī.

Ministru prezidenta vietā – tieslietu ministrs, iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs A.Štokenbergs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – satiksmes ministrs U.Augulis
Pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 12.jūlija noteikumiem Nr.549
Ūdens objekti (ezeri un ūdenskrātuves), kuru hidroloģiskais režīms ir regulējams ar hidrotehniskajām būvēm un kuriem izstrādājami ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi plūdu draudu novēršanai

Nr.p.k.

Ūdens objekta (ezera/ūdenskrātuves) nosaukums

Upju sateces baseins

Regu­lējams

Nepieciešams izvērtēt ūdens objekta baseinā esošo HES ietekmi plūdu gadījumos

Pilnībā vai daļēji atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā

1.

Alūksnes ezers

Pededzes

x

  

2.

Babītes ezers

Lielupes

x*

 

x

3.

Balvu ezers

Balupes

x

  

4.

Pērkones ezers

Balupes

x

 

x

5.

Lielais Baltezers

Daugavas

x*

 

x**

6.

Mazais Baltezers

Daugavas

x*

  

7.

Burtnieku ezers

Salacas

x*

 

x

8.

Rušons

Tartaka, Jašas

x

x (triju HES ietekme)

x

9.

Cirišs

Tartaka

x*

x (Cirīša HES ietekme)

x

10.

Durbes ezers

Durbes

x*

 

x (daļēji)

11.

Engures ezers

Baltijas jūras

x*

 

x

12.

Kaņieris

Baltijas jūras

x

 

x

13.

Lubāns

Aiviekstes

x

 

x

14.

Papes ezers

Baltijas jūras

x

 

x

15.

Rāznas ezers

Rēzeknes

x

x (Spruktu HES ietekme)

x

16.

Usmas ezers

Engures

x

 

x (daļēji)

17.

Kala ezers

Vesetas

x

 

x**

Piezīmes.

1. * – ezers ir daļēji regulējams vai tieši saistīts ar regulējošajām būvēm, kas aizsargā tā krastā esošās platības pret plūdiem.

2. ** – ezerā atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – satiksmes ministrs U.Augulis
01.10.2011