Darbības ar dokumentu
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā
Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 12.nr.; 2008, 3., 15.nr.; 2009, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 178.nr.; 2010, 101.nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt visā likumā:
vārdus "Starptautiskā jūras organizācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Starptautiskā Jūrniecības organizācija" (attiecīgā locījumā);
vārdus "Starptautiskā darba organizācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Starptautiskā Darba organizācija" (attiecīgā locījumā);
vārdus "Starptautiskā hidrogrāfijas organizācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Starptautiskā Hidrogrāfijas organizācija" (attiecīgā locījumā).
2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:
"1.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir noteikt valsts pārvaldes institucionālo sistēmu jūrlietās un nodrošināt jūras drošības un aizsardzības jomā pieņemto Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasību un standartu īstenošanu un ievērošanu, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību, novērstu vides piesārņošanu no kuģiem un padarītu efektīvāku jūras satiksmi."
3. Izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Likums neattiecas uz Nacionālo bruņoto spēku kuģiem un to personālu, ja likumā nav noteikts citādi, kā arī uz citu valstu karakuģiem un to personālu."
4. Papildināt 4.panta otro daļu pēc vārdiem "Jūras spēku" ar vārdu "flotiles".
5. 5.pantā:
izslēgt 2.punktā vārdu "reglamentējošu";
papildināt pantu ar 3.1 punktu šādā redakcijā:
"31) ne retāk kā reizi septiņos gados nodrošina tāda Starptautiskās Jūrniecības organizācijas audita norisi Latvijā, kura veikšanai Starptautiskā Jūrniecības organizācija ir piekritusi, kā arī nodrošina audita rezultātu vispārpieejamās informācijas publicēšanu;";
izteikt 6.punktu šādā redakcijā:
"6) šajā likumā paredzētajos gadījumos nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību;";
izslēgt 8. un 12.punktu;
izteikt 12.1 punktu šādā redakcijā:
"121) apstiprina jūrnieku profesionālās kompetences vērtētāju sarakstu un ostu vērtēšanas komisijas;";
izslēgt 12.2 punktu.
6. Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Latvijas Jūras administrācija:
1) veic kuģu un kuģu hipotēku reģistrāciju un izsniedz ar to saistītos dokumentus;
2) uztur Kuģu reģistra datu bāzes;
3) uzrauga Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības un vides aizsardzības prasībām, tai skaitā:
a) veic kuģu pārbaudes,
b) izsniedz kuģu sertifikātus,
c) apstiprina kuģa būves un modernizācijas projektus, dokumentāciju par kuģa stabilitāti, rīcības plānu piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kuģa rokasgrāmatas un citu kuģa dokumentāciju,
d) uzrauga Starptautiskā drošības vadības kodeksa (turpmāk - ISM kodekss) izpildi attiecībā uz Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem,
e) izsniedz emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmēģinājumu atļauju Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem;
4) veic Kuģu reģistrā iekļauto kuģu tilpības mērīšanu un izsniedz tilpību apliecinošus dokumentus;
5) uzrauga klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) darbību;
6) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantiem, kas veic kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes;
7) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantiem, kas veic kuģu būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu;
8) veic ostas valsts kontroli;
9) uzrauga beramkravu kuģu drošas kraušanas prasību ievērošanu uz kuģiem un termināļos, kā arī veic beramkravu termināļu atbilstības pārbaudes;
10) kontrolē bīstamo un piesārņojošo kravu apriti ostās kuģa un krasta mijiedarbības ietvaros;
11) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām;
12) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par pasažieriem uz kuģa;
13) sadarbībā ar Krasta apsardzi koordinē Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas attīstību un lietošanu;
14) uzrauga bāku, boju, citu navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidošanu un darbību Latvijas ūdeņos;
15) kontrolē un veic dziļuma mērījumus, kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos;
16) organizē navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu;
17) publicē un izplata navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, kā arī veic kuģošanas drošības informācijas analīzes un izziņošanas nacionālā koordinatora pienākumus;
18) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo kravu operācijas no kuģa uz kuģi Latvijas ūdeņos;
19) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izcelšanu;
20) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo ostu hidrotehnisko būvju un kuģu ceļu projektus un piedalās projektu pieņemšanas komisijas darbā;
21) no kuģošanas drošības un kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības viedokļa saskaņo ostu noteikumus un kontrolē to ievērošanu;
22) koordinē un sadarbībā ar citām kompetentajām iestādēm veic kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasību ieviešanu un uzraudzību;
23) sertificē atzītās aizsardzības organizācijas un uzrauga to darbību;
24) apstiprina kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības personāla apmācības programmu atbilstību kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasībām;
25) saskaņo jūrnieku profesionālās izglītības programmu un mācību kursu programmu atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem un uzrauga šo programmu īstenošanu;
26) organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus darbam uz kuģiem;
27) izsniedz sertifikātus ločiem, kā arī uzrauga loču apmācības un kvalifikācijas pārbaudes;
28) izsniedz sertifikātus kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoriem, kā arī uzrauga kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācības un kvalifikācijas pārbaudes;
29) uztur jūrnieku sertificēšanas datu bāzi;
30) noformē, izsniedz, apmaina, aiztur, anulē, atzīst par nederīgām jūrnieku grāmatiņas un veic to uzskaiti;
31) izvērtē jūrnieku profesionālās kvalifikācijas atbilstību, ja saņemts ziņojums par to, ka Latvijā sertificēts jūrnieks neizpilda profesionālos pienākumus;
32) izsniedz jūrnieku profesionālās apmācības instruktoriem un jūrnieku profesionālās kvalifikācijas vērtētājiem sertifikātus, kuri apliecina viņu atbilstību prasībām, kas noteiktas 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos;
33) izsniedz speciālo atļauju (licenci) komersantiem, kas sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā, un uzrauga šo komersantu atbilstību 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos, un Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās noteiktajām prasībām;
34) atzīst ārstus, kuri ir tiesīgi sniegt atzinumu par jūrnieku veselības stāvokļa atbilstību darbam uz kuģa atbilstoši 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām (turpmāk - jūrnieku ārsts);
35) piedalās Starptautiskās Jūrniecības organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas, Starptautiskās Darba organizācijas un citu starptautisko organizāciju darbā;
36) sagatavo priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādei."
7. Aizstāt 7.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus "Ministru kabineta apstiprinātajam nacionālajam gatavības plānam naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā" ar vārdiem "Ministru kabineta apstiprinātajam Nacionālajam gatavības plānam naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā".
8. Izteikt 8.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:
"5) koordinē Nacionālā gatavības plāna naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā ieviešanu;".
9. Izteikt 8.1 pantu šādā redakcijā:
"8.1 pants. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kompetence
(1) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs veic jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšanu kuģošanas drošības aspektā.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja darbību finansē no Latvijas Jūras administrācijas līdzekļiem, kuri saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem izcenojumiem gūti par valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem maksas pakalpojumiem, un citiem pašu ieņēmumiem. Latvijas Jūras administrācija katra mēneša pirmajā darbdienā pārskaita Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kontā Valsts kasē vienu divpadsmito daļu no finansējuma, kas jūras negadījumu izmeklēšanai paredzēts Ministru kabineta kārtējam gadam apstiprinātajā budžetā."
10. Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Kuģu karoga valsts uzraudzību un ostas valsts kontroli veic Latvijas Jūras administrācijas inspektori."
11. 18.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas) ir komercsabiedrības, kas veic kuģu tehnisko uzraudzību atbilstoši ar Latvijas Jūras administrāciju noslēgtajam pilnvarojuma līgumam. Latvijas Jūras administrācija pilnvarojuma līgumus slēdz tikai ar Eiropas Savienībā atzītajām klasifikācijas sabiedrībām atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību. Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) sarakstu publicē Latvijas Jūras administrācijas tīmekļa vietnē (www.lja.lv).";
izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
"Atzītā aizsardzības organizācija ir definēta SOLAS konvencijas XI-2 nodaļā."
12. Izteikt 19.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) ISM kodeksā noteikto atbilstības dokumentu kuģošanas sabiedrībām, kas pārvalda Latvijas kuģi, un drošības vadības sertifikātu Latvijas kuģim izdod Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) pēc attiecīgās kuģošanas sabiedrības un kuģa audita veikšanas."
13. Izteikt 24.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Komplektējot kuģa apkalpi, ievēro prasības, kas nav zemākas par prasībām, kuras noteiktas apliecībā par kuģa apkalpes minimālo sastāvu. Šo apliecību Latvijas kuģiem izdod Latvijas Jūras administrācija."
14. 26.pantā:
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Atpūtas kuģu vadītāju apmācības, sertificēšanas un reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.";
izslēgt piekto, sesto un septīto daļu.
15. Izteikt 27.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Jūrnieka grāmatiņa ir jūrnieka identifikācijas un ceļošanas dokuments atbilstoši prasībām, kas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas 1958.gada Konvencijā par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām."
16. Papildināt 29.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ministru kabinets nosaka jūrnieku ārstu atzīšanas kritērijus un kārtību, kā arī jūrnieku ārstu pienākumus."
17. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:
"41.pants. Kuģu satiksmes vadības sistēmas
(1) Lai sekmētu kuģošanas drošību, cilvēku dzīvības un jūras vides aizsardzību, kā arī kuģu satiksmes efektivitāti ostu pieejās un ostu akvatorijās, ostu pārvaldes izveido un uztur kuģu satiksmes vadības sistēmas saskaņā ar SOLAS konvencijas V nodaļas 12.noteikumu.
(2) Kuģu satiksmes vadības sistēmu darbības zonas un izmantošanas kārtību nosaka attiecīgo ostu noteikumos un izziņo navigācijas izdevumā "Paziņojumi Jūrniekiem".
(3) Kuģu satiksmes vadības sistēmas darbības zonā kuģi ievēro:
1) attiecīgās ostas noteikumos paredzēto kuģošanas un ziņošanas kārtību;
2) kuģu satiksmes vadības operatoru ieteikumus."
18. Izteikt V nodaļu šādā redakcijā:
"V nodaļa. Jūras negadījumi un jūras incidenti
49.pants. Jūras negadījuma un jūras incidenta jēdziens
Jūras negadījums un jūras incidents ir definēti Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Kodeksā par starptautiskajiem standartiem un rekomendēto praksi jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšanai kuģošanas drošības aspektā (Negadījumu izmeklēšanas kodekss).
50.pants. Jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšana kuģošanas drošības aspektā
(1) Jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšana kuģošanas drošības aspektā ir definēta Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Kodeksā par starptautiskajiem standartiem un rekomendēto praksi jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšanai kuģošanas drošības aspektā (Negadījumu izmeklēšanas kodekss). Šāda izmeklēšana nav saistīta ar jūras negadījumā vai jūras incidentā iesaistīto pušu vainas vai atbildības noteikšanu.
(2) Kārtību, kādā jūras negadījumi un jūras incidenti izmeklējami kuģošanas drošības aspektā, nosaka Ministru kabinets.
50.1 pants. Ziņošana par jūras negadījumu un jūras incidentu
(1) Kuģa kapteinis, kuģa īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, jebkura institūcija, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona, kas uzzinājusi par jūras negadījumu vai jūras incidentu, nekavējoties par to ziņo Krasta apsardzei. Krasta apsardze saņemto informāciju nekavējoties paziņo Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam, Latvijas Jūras administrācijai, Valsts policijai, kā arī, ja iespējams vides piesārņojums, - Valsts vides dienestam, bet, ja iespējams vides piesārņojums jūras krastā, - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.
(2) Ja jūras negadījums vai jūras incidents, kurā ir iesaistīts Latvijas kuģis, noticis citas valsts teritoriālajos vai iekšējos ūdeņos, kuģa kapteinis, kuģa īpašnieks vai viņa pilnvarota persona papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām nekavējoties par to ziņo piekrastes valsts kompetentajai iestādei.
(3) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs par ikvienu jūras negadījumu un jūras incidentu, kurā ir iesaistīts Latvijas kuģis vai kurš noticis Latvijas teritoriālajos vai iekšējos ūdeņos, nekavējoties ziņo citu pamatoti ieinteresēto valstu kompetentajām iestādēm.
(4) Ziņojumā par jūras negadījumu vai jūras incidentu norāda šādu informāciju, ciktāl tā ir pieejama ziņošanas brīdī:
1) kuģa vārds un karoga valsts;
2) IMO numurs;
3) negadījuma vai incidenta veids;
4) negadījuma vai incidenta vieta;
5) negadījuma vai incidenta datums un laiks;
6) smagi ievainoto vai bojā gājušo cilvēku skaits;
7) negadījuma vai incidenta sekas attiecībā uz atsevišķām personām, īpašumu un apkārtējo vidi;
8) dati par citiem negadījumā vai incidentā iesaistītajiem kuģiem."
19. Aizstāt 53.panta pirmajā daļā vārdu "nacionālo" ar vārdu "Nacionālo".
20. Papildināt 57.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:
"(6) Izgatavojot jūras navigācijas kartes un iegūstot hidrogrāfisko mērījumu datus, sagatavojot navigācijas publikācijas, normatīvos aktus un citus dokumentus, kas attiecas uz Latvijas ostu ūdeņiem, teritoriālajiem ūdeņiem un ekskluzīvo ekonomisko zonu ūdeņiem, ģeotelpisko informāciju norāda 1984.gada pasaules ģeodēziskajā koordinātu sistēmā WGS84 (World Geodetic System 1984), izmantojot ģeodēziskās (eliptiskās) koordinātas.
(7) Hidrogrāfisko mērījumu dziļumus, tas ir, jūras virsmas augstumu metros virs jūras gultnes, Latvijas ūdeņos pielīdzina vidējam ilggadējam jūras līmenim, kas piesaistīts Baltijas 1977.gada normālajai augstumu sistēmai."
21. Pārejas noteikumos:
izteikt 22.punktu šādā redakcijā:
"22. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.martam izdod šā likuma 26.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai:
1) piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumi Nr.753 "Noteikumi par atpūtas kuģu vadītāju sertificēšanu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu;
2) buru jahtu vadītājus apmāca un sertificē normatīvajos aktos par sporta federāciju atzīšanu noteiktajā kārtībā atzīta burāšanas sporta federācija;
3) motorjahtu, kuteru un motorlaivu (ja to garums ir no 2,5 līdz 24 metriem) vadītājus kuģošanai ārpus Latvijas ūdeņiem apmāca normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā licencēti mācību centri. Pēc apmācības pabeigšanas minēto atpūtas kuģu vadītājiem starptautiskās vadītāja apliecības, kas dod tiesības vadīt atpūtas kuģi Latvijas ūdeņos un ārpus tiem, izdod normatīvajos aktos par sporta federāciju atzīšanu noteiktajā kārtībā atzīta burāšanas sporta federācija.";
papildināt pārejas noteikumus ar 23., 24. un 25.punktu šādā redakcijā:
"23. Nosacījums par šā likuma 5.panta 8.punkta izslēgšanu un 18.panta pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2011.gada 15.jūlijā.
24. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.martam izdod šā likuma 29.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.
25. Ministru kabinets līdz 2011.gada 15.jūlijam izdod šā likuma 50.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1612 "Jūras negadījumu izmeklēšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."
22. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:
"4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/15/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā;
5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/18/EK, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Padomes direktīvu 1999/35/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2002/59/EK;
6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu."
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 16.jūnijā.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2011.gada 6.jūlijā
 |
 |
 |
 |