Darbības ar dokumentu
Ievērojot to, ka Baltijas jūras reģiona valstu Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas un Zviedrijas valdības, turpmāk dēvētas par Pusēm, ir ratificējušas Apvienoto Nāciju Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (Konvencijas) un ir ratificējušas vai gatavojas ratificēt Kioto protokolu, kurš pieņemts Konvencijas Pušu konferences 3.sesijā;
Ievērojot to, ka Baltijas jūras reģiona Enerģētikas ministri 2002. gada novembrī Viļņā nolēma starptautiski sadarboties, izveidojot izmēģinājumu vietu starptautiskai sadarbībai elastīgo mehānismu izmantošanā, kā paredzēja minētie ministri 1999.gada Helsinku konferencē, ar mērķi radīt administratīvas struktūras un iegūt pieredzi, lai izmantotu kopīgi īstenojamo (KĪ) projektu mehānismu, veicinātu augstas kvalitātes projektu realizāciju enerģētikas sektorā, radot izmešu samazināšanos, izstrādātu metodes un procedūras saskaņā ar Kioto protokola noteikumiem un norādījumiem, piedalītos administratīvo un finansiālo barjeru pārvarēšanā un samazinātu transakciju izdevumus, sevišķi attiecībā uz maza mēroga KĪ projektiem, veicinātu un nodrošinātu izmešu samazināšanas vienību (ISV) un noteiktā daudzuma vienību (NDV), kas attiecas uz vai ir radušās no KĪ projektiem, rašanos un nodošanu, un nekavējoties ieviestu projektus un piedāvātu kredītu izmešu samazināšanai ar attiecīgajiem līdzekļiem ātrāk par 2008. gadu;
Ievērojot to, ka Ziemeļvalstu Vides ministri un Ziemeļvalstu Enerģētikas ministri 2000. gadā piekrita darboties, lai nodibinātu izmēģinājumu vietu un investīciju fondu, kas ir saistīti ar Ziemeļvalstu Vides Finansu Korporāciju (ZVFKO), apliecinot savu atbalstu 2001. gadā, un, tā paša iemesla dēļ, Ziemeļvalstu Enerģētikas ministri 2002. gada jūnijā nolēma izveidot Izmēģinājumu vietas vienību (administratīvu struktūru);
Ievērojot to, ka Kioto protokola 6. pants atzīst I Pielikuma Puses saistības, kas noteiktas Kioto protokola B Pielikumā, nodot vai iegūt no I Pielikuma Puses izmešu samazināšanas vienības, kas radušās no projektiem, kuru mērķis ir samazināt antropogēnos izmešus no to avotiem vai palielināt to piesaistīšanu, lai izpildītu saistības, kādas noteiktas Protokola 3. pantā;
Ievērojot to, ka Kioto protokola 17. pants ļauj I Pielikuma Pusei, kas uzņēmusies saistības, kas noteiktas Kioto protokola B Pielikumā, nodot vai iegūt nodotā lieluma vienības (NDV), lai izpildītu saistības, kādas noteiktas Protokola 3. pantā;
Ievērojot sevišķi Kioto protokola 3.1. un 3.10. punktu par ISV un NDV nodošanu jeb iegūšanu, izmantojot projektu kopīgo īstenošanu un starptautisko emisiju tirdzniecību;
Vēl ievērojot, ka Puses piekrita Konvencijas principiem, modalitātēm, noteikumiem un norādījumiem Kioto mehānismiem Pušu 7. konferencē Marakešā;
Vēl ievērojot saistību atbilstības Kioto protokola 5. un 7. pantam nozīmīgumu;
Puses noslēdz līgumu par sekojošo:
1. pants
Definīcijas
Šī Līguma ietvaros:
1. "Noteiktā daudzuma vienība" ir vienība, kas saskaņā ar Kioto protokolu ir iekļauta valsts reģistrā un atbilst 1 metriskai tonnai CO2 ekvivalenta;
2. "BJRVSE" apzīmē Baltijas jūras reģiona valstu sadarbības programmu enerģētikā;
3. "BJRVSE reģionālā rokasgrāmata par kopīgi īstenojamajām procedūrām Baltijas jūras reģionā" nozīmē, ka rokasgrāmata ir izstrādāta BJRVSE, lai nodrošinātu KĪ projektu īstenošanas vadību, kas paredzēta šajā Izmēģinājumu Vietas Līgumā;
4. "Izmešu samazināšanas vienība" ir vienība, kas saskaņā ar Kioto protokolu ir iekļauta valsts reģistrā un 1 ISV atbilst 1metriskai tonnai CO2 ekvivalenta;
5. "Saņēmējvalsts" apzīmē valsti, kurā ievieš projektu un kas nodod noteiktā daudzuma vienības un/vai izmešu samazināšanas vienības;
6. "Neatkarīga organizācija" apzīmē organizāciju, kuru akreditējusi Uzraudzības komiteja saskaņā ar Kioto protokola 6. pantu, lai noteiktu un pārbaudītu, vai KĪ projekts un radušies izmeši atbilst Kioto protokola 6. panta prasībām. Kamēr šāda neatkarīga organizācija nav akreditēta, organizācija, kas akreditēta kā darbojoša organizācija saskaņā ar Kioto protokola 12.pantu, šī Līguma ietvaros var veikt neatkarīgas organizācijas funkcijas;
7. "Investorvalsts" apzīmē valsti/valstis, kuras veic ieguldījumus projektā un iegūst noteiktā daudzuma vienības un/vai izmešu samazināšanas vienības;
8. "Kopīgi īstenojamais projekts" (KĪ projekts) apzīmē Investorvalsts un Saņēmējvalsts kopīgi īstenojamo projektu, kuras mērķis ir samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus un visu to, kas atbilst Kioto protokola 6. pantam;
9. "Kioto mehānisms" apzīmē mehānismus, kas radīti saskaņā ar Kioto protokola 6. pantu (Kopīgi īstenojams), 12. pantu (Tīrās attīstības mehānisms) un 17. pantu (Starptautisko emisiju tirdzniecība);
10. "Kioto protokols" apzīmē Apvienoto Nāciju Vispārējās Konvencijas par Klimata Pārmaiņām (Konvencijas) Kioto protokolu. Kad Kioto protokolu attiecina uz šo Līgumu, tas ir attiecināms arī uz atbilstošajiem lēmumiem, kas pieņemti, vadoties pēc Konvencijas un Kioto protokola, balstoties pārsvarā uz principiem, modalitātēm, noteikumiem un norādījumiem Kioto mehānismiem;
11. "Juridiskā organizācija" apzīmē jebkuru uzņēmumu vai apvienību, privātu vai valsts, vai valdības institūciju vai valsts pārstāvi;
12. "Pārbaude" apzīmē procedūru, kurā neatkarīga organizācija vai Saņēmējvalsts apstiprina, ka no KĪP projekta radusies izmešu samazināšana saskaņā ar Kioto protokola 6.pantu ir papildus jebkurai citai, kas pretējā gadījumā notiktu.
2. pants
Baltijas jūras reģiona izmēģinājumu vieta
Puses piekrīt dibināt izmēģinājumu vietu Baltijas jūras reģionam, lai iegūtu pieredzi un veicinātu KĪ projektu izmantošanu saskaņā ar Kioto protokola 6.pantu un starptautisko izmešu tirdzniecību (ET) - 17. pantu un ieviestu projektus, kas ģenerē izmešu samazināšanos pirms saistību perioda un tā laikā, kas sākas 2008.gadā, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu antropogēnos izmešus par mazākām izmaksām.
3. pants
Izmēģinājumu vietas sadarbības mērķi
a) attīstīt spējas un zināšanas, lai izmantotu Kioto mehānismus un veicinātu savstarpējo saprašanos par pieņēmumiem, noteikumiem un norādījumiem Kioto protokola elastīgo mehānismu lietošanā, veicinātu augstas kvalitātes projektu realizāciju enerģētiskajā sektorā, radot emisiju samazināšanos;
b) iegūt pieredzi enerģētiskajā sektorā par Kioto protokola KĪ projektu mehānismu izmantošanu, jo sevišķi projektos, kas saistīti ar enerģijas taupīšanu, energoefektivitātes paaugstināšanu, izmantojamo energoresursu nomaiņu savienojumā ar enerģijas taupīšanu un efektivitātes paaugstināšanu, un atjaunojamiem energoresursiem;
c) izstrādāt metodes un procedūras saskaņā ar Kioto protokola noteikumiem un norādījumiem ar nolūku nodrošināt projektu vides integritāti ;
d) piedalīties administratīvo un finansiālo barjeru un transakciju izmaksu līmeņa pārvarēšanā, sevišķi, kas attiecas uz maza mēroga KĪ projektiem;
e) veicināt un nodrošināt ISV un NDV rašanos, izsniegšanu un nodošanu, kas attiecas uz vai ir radušās no KĪ projektiem un emisiju tirdzniecības un
f) nekavējoties ieviest projektus un piedāvāt kredītu izmešu samazināšanai ātrāk par 2008. gadu.
4. punkts
Dalība
Piedalīties aktivitātēs, kas saistītas ar Baltijas jūras reģiona izmēģinājumu vietu, var sabiedriskie un privātie uzņēmumi Baltijas jūras reģiona valstīs, kuras ir šī Līguma Puses.
5. pants
Projekta īstenošana
1. Puses iedrošina tirdzniecības uzņēmumus, rūpniecības nozares, enerģētikas uzņēmumus, finansu institūcijas, reģionālos un vietējos varas pārstāvjus aktīvi piedalīties KĪ projektu identificēšanā un īstenošanā Izmēģinājumu vietas ietvaros. Šādus projektus jārealizē Baltijas jūras reģionā.
2. Lai attīstītu un sekmētu KĪ projektu īstenošanu un sasniegtu šī Līguma mērķus, tiek radīta Izmēģinājumu vietas Vienība (IVV). Izmēģinājumu vietas Vienība darbosies kā daudzpusīgs finansēšanas instruments KĪ projektiem šajā Līgumā.
6. pants
Projektu kritēriji, pieņemšana un reģistrācija
1. Visus projektus, kas ieviesti, balstoties uz šo Līgumu, realizē Baltijas jūras reģionā un tos pieņem (apstiprina) Investorvalsts un Saņēmējvalsts saskaņā ar Kioto protokolu un atbilstošajiem noteikumiem, lēmumiem un norādījumiem. Rakstveida apstiprinājumu izdod vai nu IVV un Saņēmējvalsts, vai Investorvalsts un Saņēmējvalsts. Pirms rakstveida apstiprinājuma izdošanas, projekta īpašniekiem jāpierāda, kāds ir dotā projekta ieguldījums Izmēģinājumu vietas mērķu sasniegšanā.
2. Sadarbība Izmēģinājumu vietā tiek koncentrēta uz Klimata izmaiņu samazināšanas projektiem, jo sevišķi projektos, kas saistīti ar enerģijas taupību, energoefektivitātes paaugstināšanu, izmantoto energoresursu nomaiņu un atjaunojamiem energoresursiem.
3. Izmēģinājumu vieta ir pieejama arī tiem projektiem, kurus ievieš Pušu uzņēmumi bez IVV finansējuma ar priekšnoteikumu, ka tie ir atbilst šim Līgumam un palīdz sasniegt šī Līguma mērķus, piedaloties spēju attīstīšanā un informācijas apmaiņā. Pēc rakstveida apstiprinājuma izdošanas, tos projektus, kuri piedalās, reģistrē Izmēģinājumu vietas komiteja, kas minēta šī Līguma 11. pantā.
4. Visiem projektiem, kurus ievieš šī Līguma ietvaros, iespēju robežās ieteicams sekot norādījumiem, kas sniegti BJRVSE reģionālās Rokasgrāmatas procedūrās par KĪ projektiem Baltijas jūras reģionā.
7. pants
Projekta apstiprināšana un pārbaude
1. Izmešu samazināšana, ko izraisa projekti, ir pārbaudes priekšmets saskaņā ar Kioto protokolu un atbilstošajiem noteikumiem, lēmumiem un norādījumiem. Pārbaudes process ietver apstiprinājumu izmešu samazināšanas apjomam, ko izraisa projekts noteiktā laika periodā. Pārbaudi veic vai nu neatkarīga organizācija Uzraudzības komitejas pakļautībā vai Saņēmējvalsts saskaņā ar pārbaudes procedūrām, kas izstrādātas Kioto protokolā. Izmešu samazināšanu, ko izraisa projekti pirms pirmo saistību perioda pēc Kioto protokola, pārbauda neatkarīga organizācija. Saņēmējvalsts var veikt pirmo pārbaudi pirmo saistību perioda laikā saskaņā ar Kioto protokolu, nodrošinot, ka Saņēmējvalsts izpilda prasības, kas noteiktas Kioto protokolā, un ievēro atbilstošos noteikumus, lēmumus un norādījumus.
2. Ja Saņēmējvalsts ir tiesīga pārbaudīt izmešu samazināšanos, Investorvalsts tomēr var pieprasīt, lai neatkarīga organizācija pārbauda izmešu samazināšanos.
3. Šī Līguma Puses apņemas veikt nepieciešamos pasākumus, lai ISV un NDV tiktu izsniegti atbilstoši pārbaudītajam izmešu samazināšanās apjomam.
8. pants
Kredītu nodošana
1. Puses nodrošina savlaicīgu ISV un NDV, kas radušās no Saņēmējvalsts projektiem, nodošanu Investorvalstij saskaņā ar Kioto protokolu un atbilstošajiem noteikumiem, lēmumiem un norādījumiem.
2. Pārbaudīto ISV un NDV nodošana balstās uz rakstveida apstiprinājumu, ko izdod Saņēmējvalsts saskaņā ar šī Līguma 6. pantu.
3. Saņēmējvalsts nodod apstiprināto vienību daudzumu, kas radušies no projektiem, Investorvalstij kā ISV pēc Kioto protokola 6.panta vai NDV saskaņā ar Kioto protokola 17. pantu. Kredītus no izmešu samazināšanas var veicināt ar priekšlaicīgu ISV un NDV nodošanu pēc projekta dalībnieku saskaņojuma/ norādījumiem.
9. pants
Produktivitātes celšana
Puses piekrīt darboties kopīgi, lai celtu produktivitāti un uzkrātu pieredzi, kas attiecas uz Kioto mehānismiem sabiedriskajā un privātajā sektorā, lai sekmētu sadarbību šajā sfērā, tas ir, organizējot seminārus, nodarbības un konferences. Ir izstrādāta BJRVSE reģionālā Rokasgrāmata par KĪ projektu procedūrām Baltijas jūras reģionā kā ieguldījums kopējā izpratnē par KĪ projektu koncepciju un projektu ciklu, kā arī administratīvo spēju celšanā.
10. pants
Pieredzes apmaiņa
Puses tiek atbalstītas dalīties pieredzes un informācijas apmaiņā par KĪ projektu aktivitātēm. Šādā informācijā jāiekļauj informāciju, kas attiecas uz KĪ projektu ciklu, kredītu piešķiršanu un nodošanu. Uzskatu un pieredze apmaiņai par KĪ projektu oficiālām lietām, metodikām, administratīvajiem un finansiālajiem šķēršļiem, kā arī transakciju izmaksām jānotiek ikgadēji.
11. pants
Izmēģinājumu vietas komiteja
Izmēģinājumu vietas darbības attīstību uzrauga Izmēģinājumu vietas komiteja, kuras sastāvā ietilpst ne vairāk kā divi Pušu pārstāvji, kuru nozīmē katra Puse. Komiteja reģistrē dalības projektus, kurus vada Baltijas jūras reģiona vecāko enerģētikas ierēdņu grupa, kas iesniedz attiecīgo ieguldījumu produktivitātes celšanā, dalās vajadzīgajā pieredzē un izplata informāciju. Komiteja ziņo par progresu, attīstību un attiecīgo pieredzi un sniedz priekšlikumus par Izmēģinājumu vietas tālāku attīstību sadarbībā ar Baltijas jūras reģiona vecāko enerģētikas ierēdņu grupu.
12. pants
Strīdus jautājumi
Jebkurš strīds, kas attiecas uz šī Līguma interpretāciju tiks atrisināts sarunu ceļā starp Pusēm. Pēc Pušu lūguma par strīdus izšķiršanu, Izmēģinājumu vietas komiteja sniegs palīdzību strīdus jautājumu atrisināšanā.
13. pants
Saistības
1. Piekrišana saistībai ar šo līgumu tiek izteikta ar:
a) parakstu, vai
b) parakstu, kas pakļauts ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai, ko dod Depozitārija ratifikācija,
c) pieņemšanas vai apstiprināšanas Depozitārija izsniegta pieejas atļauja.
2. Līgums saskaņā ar pirmās daļas (a) vai 1. (b) punktu ir atvērts parakstīšanai Dānijas Karalistes, Igaunijas Republikas, Somijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas, Islandes Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Norvēģijas Karalistes, Polijas Republikas, Krievijas Federācijas un Zviedrijas Karalistes valdībai līdz 2003. gada 31. decembrim.
3. Līgums pēc tā stāšanās spēkā ir atvērts pievienošanās procedūrai saskaņā ar pirmās daļas (c) punktu Valdībām, kas minētas otrā daļā, kas nav Līgumu parakstījušas, un tām Kioto protokola līgumslēdzēja pusēm, kuras Līguma Puses akceptējušas pievienošanās laikā.
4. Dalība izmēģinājumu vietā neietekmē dalībnieku tiesības slēgt citus līgumus par Kioto mehānismiem nedz arī ietekmē dalībnieku saistības, kas paredzētas Kioto protokolā.
14. pants
Spēkā stāšanās
Šis Līgums stājas spēkā otrā mēneša 1. dienā pēc datuma, kurā sešas (6) valdības, kas minētas 13. panta otro daļu ir devušas savu piekrišanu būt iesaistītām šajā Līgumā. Jebkurai citai valdībai šis Līgums stāsies spēkā otrā mēneša 1. dienā pēc datuma, kurā šī valdība ir devusi savu piekrišanu būt iesaistītai šajā Līgumā.
15. pants
Labojumi
Jebkuri labojumi vai izmaiņas un papildus protokoli šajā Līgumā ir jāsaskaņo ar Pusēm un jāsaņem to piekrišana. Labojumi, izmaiņas vai papildus protokoli stāsies spēkā 90. dienā pēc datuma, kad visas Puses būs informējušas Depozitāriju par to formalitāšu izpildīšanu, kuras pieprasa šo valstu likumdošana.
16. pants
Novērtēšana, anulēšana un apņemšanās
Šo Līgumu Puses novērtēs līdz 2005. gada 31. decembrim. Ja Kioto protokols līdz tam nebūs stājies spēkā, šis Līgums tiks anulēts bez iepriekšējas paziņošanas. Ja Kioto protokols ir stājies spēkā, šis Līgums beigsies 2012. gada 31. decembrī.
Jebkura no Pusēm var atteikties no šī Līguma, iesniedzot Depozitārijam rakstveida iesniegumu. Līgums tiks uzskatīts par anulētu simts divdesmit (120) dienas pēc tam, kad Depozitārijs saņems anulēšanas iesniegumu.
17. pants
Depozitārijs
Ar šo Somijas valdība ir nozīmēta par Depozitāriju. Depozitārijs veic savus pienākumus saskaņā ar 1969. gada 23. maija Vīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 77. pantu.
Līgums parakstīts vienā oriģinālā angļu valodas versijā, kas parakstīts 2003. gada 29. septembrī, Gēteborgā.
Dānijas Karalistes vārdā
(paraksts)
Igaunijas Republikas vārdā
(paraksts)
Somijas Republikas vārdā
(paraksts)
Vācijas Federatīvās Republikas
vārdā
(paraksts)
Islandes Republikas vārdā
(paraksts)
Latvijas Republikas vārdā
(paraksts)
Lietuvas Republikas vārdā
(paraksts)
Norvēģijas Karalistes
vārdā
(paraksts)
Polijas Republikas vārdā
Krievijas Federācijas vārdā
Zviedrijas Karalistes
vārdā
(paraksts)
 |
 |
 |
 |