Latvijas Republikas valdība un Bulgārijas Republikas valdība (turpmāk tekstā - "Līgumslēdzējas puses");
vēloties veicināt labvēlīgus apstākļus ekonomiskās sadarbības attīstībai to starpā un, jo īpaši, vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas puses teritorijā;
atzīstot, ka šādu ieguldījumu veicināšana un savstarpēja aizsardzība starptautiskā līguma ietvaros stimulēs darījumu iniciatīvu un veicinās Līgumslēdzēju pušu labklājību;
ir vienojušās par turpmāko:
1. pants
Definīcijas
Šajā līgumā:
1. Termins "ieguldījums" nozīmē visu veidu aktīvus, ko vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāji iegulda otras Līgumslēdzējas puses teritorijā saskaņā ar normatīviem aktiem un, cita starpā, taču ne tikai, ietver:
/a/ kustamu un nekustamu īpašumu, kā ari visas citas lietu tiesības, piemēram, hipotēkas, aizturējuma un ķīlas tiesības, un līdzīgas tiesības;
/b/ akcijas, pajas, ķīlu zīmes un cita veida dalību uzņēmējsabiedrībās;
/c/ prasības par naudu un visa veida darbību saskaņā ar līgumu, kam ir ar ieguldījumu saistīta ekonomiska vērtība;
/d/ intelektuālā īpašuma tiesības, ieskaitot autortiesības, preču zīmes, patentus, rūpnieciskus dizainus un tehniskus procesus, patentētās praktiskās zināšanas ("know-how"), uzņēmējdarbības noslēpumus, tirdzniecības zīmes un uzņēmējsabiedrības prestižu, kas ir saistīti ar ieguldījumu;
/e/ jebkuras tiesības, ko nosaka ar likumiem vai noteikumiem, vai arī, izmantojot līgumu, licences un atļaujas saskaņā ar likumiem un normatīvajiem aktiem, ieskaitot koncesijas dabas resursu meklēšanai, apstrādei, iegūšanai vai izmantošanai;
Jebkuras izmaiņas aktīvu ieguldījumu formā neietekmē raksturu, kas tiem piemīt kā ieguldījumiem, ja šādas izmaiņas nav pretrunā ar tās Līgumslēdzējas puses likumiem, kuras teritorijā ieguldījums ir veikts.
2. Termins "ieguldītājs" nozīmē:
(a) attiecībā uz Latvijas Republiku - visas fiziskas vai juridiskas personas, kas iegulda Bulgārijas Republikas teritorijā:
i) "fiziska persona" nozīmē pilsoni vai nepilsoni saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem;
ii) "juridiska persona" nozīmē jebkuru juridisku veidojumu, kas ir nodibināts vai izveidots saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem;
(b) attiecībā uz Bulgārijas Republiku:
i) fiziska persona, kas ir Bulgārijas Republikas pilsonis saskaņā ar tās spēkā esošajiem likumiem un kas veic ieguldījumu Latvijas Republikas teritorijā;
ii) jebkurš uzņēmums, firma, līgumsabiedrība, organizācija vai asociācija ar vai bez juridiskas personas statusu, kas nodibināta vai izveidota saskaņā ar Bulgārijas Republikas likumiem un atrodas tās teritorijā, un kas veic ieguldījumu Latvijas Republikas teritorijā.
3. Termins "ienākumi" nozīmē summas, ko ir devis ieguldījums un, jo īpaši, bet ne tikai, ietver peļņu, procentu ieņēmumus, ienākumus no kapitāla pieauguma, dividendes, autoratlīdzību un citas nodevas.
Termins "teritorija" nozīmē:
a) attiecībā uz Bulgārijas Republiku - tās suverēnā teritorija, ieskaitot teritoriālos jūras ūdeņus, kā arī kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomisko zonu, attiecībā uz kuru Bulgārijas Republika realizē savas suverēnās tiesības un jurisdikciju saskaņā ar starptautiskajiem likumiem;
b) attiecībā uz Latvijas Republiku - Latvijas Republikas teritorija, ieskaitot teritoriālos jūras ūdeņus un visas tiem piegulošās piejūras teritorijas, kur Latvijas Republika saskaņā ar starptautiskajiem likumiem realizē savas suverēnās tiesības attiecībā uz jūras gultni, zemaugsni un dabas resursiem šādās teritorijās.
2. pants
Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība
1. Katra Līgumslēdzēja puse sekmē un rada labvēlīgus nosacījumus otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem ieguldījumu veikšanai tās teritorijā un pieņem šādus ieguldījumus saskaņā ar tās likumiem un normatīvajiem aktiem.
2. Pret abu Līgumslēdzēju pušu ieguldītāju ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas puses teritorijā ir godīga un objektīva attieksme, un tiem sniedz pilnu aizsardzību un drošību.
3. Ja tiek veikta no ieguldījumiem iegūto ienākumu atkārtota ieguldīšana, šie atkārtotie ieguldījumi un to radītie ienākumi saņem tādu pašu aizsardzību kā sākotnējie ieguldījumi.
4. Neviena Līgumslēdzēja puse ar patvaļīgiem vai diskriminējošiem pasākumiem nekavē šādu otras Līgumslēdzējas puses veikto ieguldījumu pārvaldību, saglabāšanu, izmantošanu vai pārdošanu. Katra Līgumslēdzēja puse ievēro visas saistības, kuras tā būtu noslēgusi attiecībā uz otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem.
3. pants
Labvēlības režīms un lielākās labvēlības režīms
1. Katra Līgumslēdzēja puse savā teritorijā piešķir otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem taisnīgu un objektīvu režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko tā piešķir savu ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem vai kādas trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks.
2. Katra Līgumslēdzēja puse savā teritorijā otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem attiecībā uz viņu ieguldījumu pārvaldību, saglabāšanu, izmantošanu vai realizāciju piešķir taisnīgu un objektīvu režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko tā piešķir saviem ieguldītājiem vai kādas trešās valsts ieguldītājiem, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks.
3. Šī panta 1. un 2.punkta noteikumus neiztulko tā, lai vienai Līgumslēdzējai pusei uzliktu pienākumu attiecināt arī uz otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem visus režīmus, priekšrocības vai privilēģijas, ko var attiecināt uz pirmo Līgumslēdzēju pusi, izmantojot:
/a/ visas esošas vai turpmākas muitas ūnijas vai ekonomikas apvienības, brīvās tirdzniecības zonas vai tamlīdzīgus starptautiskus līgumus, ar kuriem veido šādas ūnijas, institūcijas, vai citas reģionālās sadarbības formas, kuru puse ir vai turpmāk var kļūt kāda Līgumslēdzēja puse;
/b/ visus starptautiskus līgumus vai noteikumus, kas pilnīgi vai daļēji attiecas uz nodokļu uzlikšanu.
4. Katra Līgumslēdzēja puse patur sev tiesības saskaņā ar savas valsts likumiem un normatīvajiem aktiem noteikt izņēmumus labvēlības režīmam, kas piešķirts saskaņā ar šī panta 1. un 2.punktu. Tomēr jebkuru jaunu izņēmumu piemēro tikai tiem ieguldījumiem, kas veikti pēc šāda izņēmuma stāšanās spēkā.
4. pants
Zaudējumu atlīdzība
1. Ja kādas Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumi cieš zaudējumus kara, bruņota konflikta, valsts mēroga ārkārtas stāvokļa, sacelšanās, dumpja, nemieru vai citu līdzīgu notikumu dēļ otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, pēdējā Līgumslēdzēja puse piemēro restitūcijas, atlīdzināšanas, kompensācijas vai visu citu izlīgumu režīmu, kas nav nelabvēlīgāks nekā pēdējās Līgumslēdzējas puses piemērotais režīms pašu ieguldītājiem vai visu trešo valstu ieguldītājiem. Izrietošos maksājumus veic brīvi konvertējamā valūtā, un tie ir nekavējoties brīvi pārvedami.
2. Neskarot šī panta 1.punktu, vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem, kuriem kādā no šajā punktā minētajiem gadījumiem ir nodarīti zaudējumi otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, kura cēlonis ir:
/a/ pēdējās Līgumslēdzējas puses bruņoto spēku vai iestāžu veikta viņu mantas rekvizīcija; vai
/b/ mantas iznīcināšana, ko veikuši pēdējās Līgumslēdzējas puses bruņotie spēki vai iestādes un kas nav notikusi karadarbībās laikā vai apstākļu nepieciešamības dēļ,
piešķir restitūciju vai tūlītēju, atbilstošu un efektīvu kompensāciju par zaudējumiem, kas ciesti rekvizīcijas laikā vai mantas iznīcināšanas dēļ. Izrietošos maksājumus veic brīvi konvertējamā valūtā, un tie ir nekavējoties brīvi pārvedami.
5. pants
Ekspropriācija
1. Nevienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumi netiek nacionalizēti, ekspropriēti vai pakļauti pasākumiem ar nacionalizācijai vai ekspropriācijai līdzīgu iedarbību (turpmāk tekstā - "ekspropriācija") otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, izņemot gadījumus, kad tas notiek sabiedrības interesēs. Ekspropriāciju veic saskaņā ar likumos noteikto procedūru nediskriminējošā veidā, un nodrošinot tūlītēju, atbilstošu un efektīvu kompensāciju, ko izmaksā nekavējoties. Kompensācija ir līdzvērtīga ekspropriētā ieguldījuma tirgus vērtībai tieši pirms ekspropriācijas vai pirms tam, kad gaidāmā ekspropriācija kļuvusi zināma sabiedrībai, atkarībā no tā, kas notiek agrāk, un tajā ietver gada procentu likmi, kas ir vienāda ar 6 mēnešu LIBOR likmi, kas noteikta tai valūtai, kurā ieguldījumi tika veikti, līdz maksājuma brīdim; to veic nekavējoties, tā ir pilnībā realizējama, brīvi pārvedama un izmaksājama brīvi konvertējamā valūtā.
2. Ieguldītājam, kuru ietekmējusi otras Līgumslēdzējas puses veiktā ekspropriācija, ir tiesības uz ātru lietas izskatīšanu pēdējas Līgumslēdzējas puses tiesu iestādē vai citā kompetentā un neatkarīgā iestādē saskaņā ar ekspropriāciju veikušās Līgumslēdzējas puses valsts likumiem, ieskaitot ieguldījuma novērtēšanu un kompensācijas izmaksāšanu saskaņā ar šī panta noteikumiem.
3. Ja Līgumslēdzēja puse veic tāda uzņēmuma mantas ekspropriāciju, kas ir dibināts vai izveidots saskaņā ar tās teritorijā spēkā esošo likumdošanu un kurā otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem pieder akcijas, tā nodrošina, lai šī panta noteikumi tiktu piemēroti tādā mērā, kas nepieciešams, lai garantētu tūlītēju, atbilstošu un efektīvu ieguldījumu kompensāciju tiem otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem, kam pieder minētās akcijas.
6. pants
Maksājumu pārvedumi
1. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, lai visi maksājumi saistībā ar ieguldījumiem un ienākumiem būtu brīvi pārvedami saskaņā ar viņu valsts likumiem un normatīvajiem aktiem. Pārvedumi veicami brīvi konvertējamā valūtā bez jebkādiem ierobežojumiem un kavēšanās. Šādi pārvedumi cita starpā, taču ne tikai, ietver:
/a/ sākumkapitālu un papildu summas, lai saglabātu vai palielinātu ieguldījumus;
/b/ peļņu, procentus, dividendes un cita veida tekošos ienākumus;
/c/ aizdevumu atmaksas summas;
/d/ autoratlīdzību un citas nodevas;
/e/ ieņēmumus no ieguldījuma pārdošanas vai likvidēšanas;
/f/ fizisku personu ienākumus saskaņā ar tās Līgumslēdzējas puses likumiem un normatīvajiem aktiem, kurā veikti ieguldījumi;
/g/ kompensāciju, kas izmaksājama saskaņā ar 4 un 5.pantu.
Šā līguma izpildei maiņas kurss nosakāms pēc darījumu komerckursa pārveduma veikšanas dienā.
7. pants
Aizvietošana
1. Ja kāda Līgumslēdzēja puse vai tās nozīmētā aģentūra veic maksājumu saviem ieguldītājiem saskaņā ar garantijām, ko tā ir piešķīrusi saistībā ar ieguldījumu otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, pēdējā Līgumslēdzēja puse atzīst:
/a/ visu šāda ieguldītāja tiesību vai prasību nodošanu pirmajai Līgumslēdzējai pusei vai tās nozīmētajai aģentūrai saskaņā ar likumu vai juridisku darījumu tajā valstī, kā arī
/b/ ka pirmās Līgumslēdzējas puses vai tās nozīmētās aģentūras tiesības ar aizvietošanu īstenot šādas ieguldītāja tiesības un prasības un uzņemas saistības sakarā ar ieguldījumu.
2. Aizvietotās tiesības un prasības nepārsniedz ieguldītāja sākotnējās tiesības un prasības.
8. pants
Strīdu izšķiršana starp Līgumslēdzēju pusi un otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju
1. Visus strīdus, kas var rasties starp vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāju un otru Līgumslēdzēju pusi saistībā ar ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas puses teritorijā izšķir sarunu ceļā.
2. Ja kādus strīdus starp vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāju un otru Līgumslēdzēju pusi nevar izšķirt sešu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts rakstisks paziņojums par prasību, ieguldītājam ir tiesības iesniegt lietu:
a) attiecīgās Līgumslēdzējas puses kompetentā tiesā vai šķīrējtiesā; vai
b) ja radušās domstarpības par šī līguma 4., 5., 6. un 7.pantu, attiecīgais ieguldītājs var izvēlēties iesniegt lietu strīda izšķiršanai arbitrāžas ceļā:
- Starptautiskajā Ieguldījumu strīdu izšķiršanas centrā (ICSID), kas izveidots ar konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem (atvērta parakstīšanai Vašingtonā 1965.gada 18.martā), ja abas valstis ir parakstījušas šo Konvenciju; vai
- šķīrējtiesnesim vai starptautiskajai speciālajai šķīrējtiesai, kas nodibināta saskaņā ar Apvienoto Nāciju organizācijas starptautisko tirdzniecības likumu komisijas (UNCITRAL) Šķīrējtiesas noteikumiem. Šķīrējtiesas spriedumi ir galīgi un saistoši abām strīdā iesaistītajām pusēm.
3. Strīdus Līgumslēdzēju pušu starpā par šī līguma interpretāciju vai piemērošanu ieguldītājs var iesniegt otrai Līgumslēdzējai pusei, lai tos atrisinātu saskaņā ar 9.pantu.
4. Šķīrējtiesa, kas nodibināta saskaņā ar šo pantu, pieņem lēmumus saskaņā ar tās Līgumslēdzējas puses likumiem un normatīvajiem aktiem, kas ir iesaistīta strīdā, šī līguma noteikumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem likumiem.
9. pants
Strīdu izšķiršana Līgumslēdzēju pušu starpā
1. Strīdus Līgumslēdzēju pušu starpā par šī līguma interpretāciju vai piemērošanu izšķir sarunu ceļā, izmantojot diplomātiskos kanālus.
2. Ja strīdu tādējādi nevar izšķirt sešos (6) mēnešos, pēc kādas Līgumslēdzējas puses lūguma to iesniedz šķīrējtiesā saskaņā ar šī panta noteikumiem.
3. Šādu šķīrējtiesu katram atsevišķam gadījumam izveido šādi: Divu mēnešu laikā pēc arbitrāžas lūguma saņemšanas, katra Līgumslēdzēja puse ieceļ vienu šķīrējtiesnesi. Tad šie divi šķīrējtiesneši izvēlas kādu trešās valsts pilsoni, kuru pēc Līgumslēdzēju pušu vienošanās ieceļ par šķīrējtiesas priekšsēdētāju (turpmāk - "Priekšsēdētājs"). Priekšsēdētāju ieceļ trīs mēnešu laikā pēc divu šķīrējtiesnešu iecelšanas.
4. Ja šī panta 3.punktā norādītajos termiņos amatpersonas nav ieceltas, abas Līgumslēdzējas puses var lūgt Starptautiskās Justīcijas tiesas priekšsēdētāju iecelt vajadzīgās amatpersonas. Ja Starptautiskās Justīcijas tiesas priekšsēdētājs ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsonis vai cita iemesla dēļ nevar izpildīt minētās funkcijas, minētās funkcijas izpildīt lūdz priekšsēdētāja vietnieku. Ja arī priekšsēdētāja vietnieks izrādās kādas Līgumslēdzējas puses pilsonis vai cita iemesla dēļ nevar izpildīt augšminētās funkcijas, iecelt vajadzīgās amatpersonas lūdz to Starptautiskās Justīcijas tiesas locekli, kurš ir nākošais pakļautības kārtībā un nav nevienas Līgumslēdzējas puses pilsonis.
5. Šķīrējtiesa pieņem lēmumus ar balsu vairākumu. Šāds lēmums ir galīgs un saistošs. Katra Līgumslēdzēja puse sedz sava Šķīrējtiesneša izmaksas un izmaksas par tiesisku pārstāvniecību šķīrējtiesas procedūrās; Priekšsēdētāja izmaksas un pārējās izmaksas līdzīgās daļās sedz abas Līgumslēdzējas puses. Šķīrējtiesa spriedumā tomēr var noteikt citu izmaksu sadalījumu.
10. pants
Citu noteikumu un īpašu saistību piemērošana
1. Ja kādu jautājumu vienlaicīgi nosaka šis līgums un vēl cits starptautisks līgums, kuru ir parakstījušas abas Līgumslēdzējas puses, neviens šī līguma noteikums nekavē ne Līgumslēdzēju pusi, ne arī kādu tās ieguldītāju, kuram pieder ieguldījumi otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, izmantot tos noteikumus, kuri tam konkrētajā gadījumā ir izdevīgāki.
2. Ja režīms, ko viena Līgumslēdzēja puse piešķir otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem saskaņā ar savas valsts likumiem ir labvēlīgāks nekā šī līguma piešķirtais, izmanto lielākās labvēlības režīmu.
11. pants
Līguma piemērošana
Šo līgumu piemēro ieguldījumiem, ko vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā saskaņā ar tās likumiem veikuši otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāji pirms vai pēc šī līguma stāšanās spēkā, taču to nepiemēro visiem ieguldījumu strīdiem vai prasībām, kas varētu būt radušās pirms šī līguma stāšanās spēkā.
12. pants
Stāšanās spēkā, darbības ilgums un izbeigšana
1. Katra Līgumslēdzēja puse rakstiski paziņo otrai pusei par likumā noteikto šī līguma spēkā stāšanās procedūru pabeigšanu. Šīs līgums stājas spēkā pēdējā paziņojuma saņemšanas dienā.
2. Šis līgums paliek spēkā desmit (10) gadus un pēc tam to pagarina uz turpmākiem desmit gadu periodiem, ja vien gadu pirms sākotnējā vai visu turpmāko termiņu beigām kāda Līgumslēdzēja puse rakstiski nepaziņo otrai Līgumslēdzējai pusei par nodomu izbeigt šo līgumu.
3. Uz ieguldījumiem, kas veikti pirms šī līguma izbeigšanas, turpina attiekties šī līguma noteikumi desmit (10) gadus no šī līguma izbeigšanas dienas.
To apliecinot, attiecīgi pilnvarotie pārstāvji ir parakstījuši šo līgumu.
Parakstīts divos eksemplāros Sofijā 2003.gada 4.decembrī, latviešu, bulgāru un angļu valodā, un teksti ir vienlīdz autentiski. Ja pastāv atšķirības interpretācijā, noteicošais ir teksts angļu valodā.
Latvijas Republikas valdības vārdā |
Bulgārijas Republikas valdības vārdā |
Ainārs Šlesers |
Milen Velchev |
Ministru prezidenta biedrs |
Finanšu ministrs |