Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumus Nr. 675 "Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā".
Ministru kabineta noteikumi Nr.243

Rīgā 2011.gada 29.martā (prot. Nr.20 20.§)
Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi
Izdoti saskaņā ar Imigrācijas likuma 69.pantu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi (turpmāk – Savienības pilsoņi) un viņu ģimenes locekļi, kā arī kārtību, kādā minētās personas izraida no Latvijas Republikas.

2. Noteikumu mērķis ir īstenot personu brīvas pārvietošanās principu.

3. Šajos noteikumos iekļautās normas attiecina uz Latvijas pilsoņa ģimenes locekli, ja Latvijas pilsonis ir izmantojis tiesības uz brīvu personu kustību un uzturējies citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā (turpmāk – dalībvalsts) vai viņš ir pakalpojumu sniedzējs, kurš veic komercdarbību Latvijas Republikā un sniedz pakalpojumus saņēmējiem, kas veic komercdarbību citā dalībvalstī.

4. Noteikumu izpratnē Savienības pilsoņa ģimenes loceklis ir:

4.1. Savienības pilsoņa laulātais;

4.2. Savienības pilsoņa vai viņa laulātā radinieks taisnā lejupējā līnijā, kas nav sasniedzis 21 gada vecumu vai atrodas Savienības pilsoņa vai viņa laulātā apgādībā;

4.3. Savienības pilsoņa vai viņa laulātā radinieks taisnā augšupējā līnijā, kas atrodas Savienības pilsoņa vai viņa laulātā apgādībā.

5. Noteikumu izpratnē Savienības pilsoņa paplašinātās ģimenes loceklis ir:

5.1. ģimenes loceklis, kas atrodas Savienības pilsoņa apgādībā vai kam ir kopīga saimniecība ar Savienības pilsoni viņa iepriekšējā mītnes valstī, vai kam nopietnu veselības apsvērumu dēļ ir vajadzīga personiska kopšana, un Savienības pilsonis apliecina, ka nodrošinās šīs personas kopšanu;

5.2. partneris, ar kuru Savienības pilsonim ir vismaz divus gadus ilgušas vai reģistrētas attiecības. Termins "partneris" šo noteikumu izpratnē lietots, lai nodrošinātu šajos noteikumos paredzētās tiesības, un neietver tādu partnerattiecību atzīšanu, kas bijušas par pamatu ieceļošanas vai uzturēšanās tiesību piešķiršanai.

6. Šo noteikumu 4.punktā minētajiem Savienības pilsoņa ģimenes locekļiem ir visas šajos noteikumos paredzētās ieceļošanas un uzturēšanās tiesības, kā arī citos Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētās tiesības, kas piešķirtas Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem. Šo noteikumu 5.punktā minētajiem Savienības pilsoņa paplašinātās ģimenes locekļiem ir visas šajos noteikumos paredzētās ieceļošanas un uzturēšanās tiesības.

7. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis Latvijas Republikā ir nodibinājis darba tiesiskās attiecības vai ir pašnodarbināta persona, viņam nav nepieciešama darba atļauja.

8. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš ir Savienības pilsonis, uzturas Latvijas Republikā noteiktu laiku, viņam izsniedz Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību (turpmāk – reģistrācijas apliecība). Reģistrācijas apliecībā iekļauj šādu informāciju:

8.1. reģistrācijas apliecības numurs;

8.2. personas vārds (vārdi) un uzvārds;

8.3. personas kods;

8.4. reģistrācijas apliecības izsniegšanas datums;

8.5. norādītā dzīvesvieta.

9. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš ir Savienības pilsonis, uzturas Latvijas Republikā pastāvīgi, viņam izsniedz Savienības pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecību (turpmāk – pastāvīgās uzturēšanās apliecība). Pastāvīgās uzturēšanās apliecībā iekļauj šādu informāciju:

9.1. pastāvīgās uzturēšanās apliecības numurs;

9.2. personas fotogrāfija;

9.3. personas vārds (vārdi) un uzvārds;

9.4. personas kods;

9.5. pilsonība;

9.6. dzimums;

9.7. pastāvīgās uzturēšanās apliecības izsniegšanas datums;

9.8. pastāvīgās uzturēšanās apliecības turētāja paraksts.

10. Ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, uzturas Latvijas Republikā noteiktu laiku, viņam izsniedz Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju (turpmāk – uzturēšanās atļauja). Uzturēšanās atļaujā iekļauj šādu informāciju:

10.1. uzturēšanās atļaujas numurs;

10.2. personas fotogrāfija;

10.3. personas vārds (vārdi) un uzvārds;

10.4. personas kods;

10.5. pilsonība;

10.6. dzimums;

10.7. uzturēšanās atļaujas izsniegšanas datums;

10.8. uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš;

10.9. ceļošanas dokumenta numurs;

10.10. uzturēšanās atļaujas turētāja paraksts.

11. Ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, uzturas Latvijas Republikā pastāvīgi, viņam izsniedz Savienības pilsoņa ģimenes locekļa pastāvīgās uzturēšanās atļauju (turpmāk – pastāvīgās uzturēšanās atļauja). Pastāvīgās uzturēšanās atļaujā iekļauj šādu informāciju:

11.1. pastāvīgās uzturēšanās atļaujas numurs;

11.2. personas fotogrāfija;

11.3. personas vārds (vārdi) un uzvārds;

11.4. personas kods;

11.5. pilsonība;

11.6. dzimums;

11.7. pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanas datums;

11.8. pastāvīgās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš;

11.9. ceļošanas dokumenta numurs;

11.10. pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētāja paraksts.

12. Šo noteikumu 5.punktā minētajam Savienības pilsoņa paplašinātās ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis, izsniedz uzturēšanās atļauju atbilstoši Padomes 2002.gada 13.jūnija Regulai Nr. 1030/2002, ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem.

13. Šo noteikumu 8., 9., 10. un 11.punktā minētos dokumentus apstiprina ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) zīmogu, un tos paraksta amatpersona, kas tos izsniegusi.

14. Šo noteikumu 8., 9., 10., 11. un 12.punktā minētos dokumentus izsniedz bez maksas.

15. Šo noteikumu 8., 9., 10. un 11.punktā minēto dokumentu, kā arī 50.punktā minētās izziņas esība nevar tikt uzskatīta par priekšnoteikumu, lai Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis varētu īstenot kādas tiesības vai saņemt valsts pārvaldes iestādes sniegtu pakalpojumu, apstiprinot savas tiesības (statusu) ar citiem pierādījumiem.

16. Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis pēc Valsts robežsardzes, Valsts darba inspekcijas vai pārvaldes pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka pastāv šajos noteikumos minētie nosacījumi, lai uzturētos Latvijas Republikā.

II. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošana Latvijas Republikā

17. Savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā līdz trim mēnešiem, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš nerada faktiskus, attiecīgajā brīdī esošus un nopietnus draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai.

18. Ar valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai sabiedrības veselības apsvērumiem saistītu lēmumu par atteikumu ieceļot vai atteikumu izsniegt vīzu šo noteikumu 17.punktā minētajām personām paziņo rakstiski, paskaidrojot atteikuma iemeslu, izņemot gadījumus, ja tas ir pretrunā valsts drošības interesēm.

19. Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā līdz trim mēnešiem, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Padomes 2001.gada 15.marta Regulā Nr. 539/2001/EK, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (turpmāk – regula Nr. 539/2001/EK). Ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis, saskaņā ar regulas Nr. 539/2001/EK nosacījumiem ir jābūt vīzai, viņš var ieceļot Latvijas Republikā bez vīzas, ja viņam ir kādā dalībvalstī izsniegta derīga Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja un viņš:

19.1. ieceļo Latvijas Republikas teritorijā, nešķērsojot Latvijas Republikas ārējo robežu;

19.2. ieceļo Latvijas Republikā, šķērsojot Latvijas Republikas ārējo robežu, un pavada Savienības pilsoni vai pievienojas viņam.

20. Ja Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim nav Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai nepieciešamo dokumentu, Valsts robežsardzes amatpersona nodrošina iespēju iegūt vajadzīgos dokumentus vai tos iesniegt Valsts robežsardzē, vai citādi pierādīt, ka personai ir brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības, un pieņem lēmumu atļaut personai ieceļot Latvijas Republikā.

21. Savienības pilsoņa ģimenes loceklim ir tiesības saņemt ieceļošanas vīzu.

22. Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība (turpmāk – pārstāvniecība), pārvalde vai Valsts robežsardze, pieņemot Savienības pilsoņa ģimenes locekļa vīzas pieteikumu:

22.1. neiekasē valsts nodevu par vīzas pieteikuma izskatīšanu;

22.2. pieprasa derīgu ceļošanas dokumentu un dokumentus, kas apliecina Savienības pilsoņa ģimenes locekļa saikni ar Savienības pilsoni. Citi ieceļošanas pamatojuma dokumenti nav nepieciešami;

22.3. nodrošina iespēju neizmantot ārpakalpojumu kompāniju, bet vīzas pieteikumu iesniegt pārstāvniecībā (ja vīzas pieteikums tiek iesniegts ārvalstī).

23. Savienības pilsoņa ģimenes loceklim izsniedz vienoto vīzu daudzkārtējai ieceļošanai ar iespējami garāku derīguma termiņu. Vīzu izsniedz iespējami īsākā laikā atbilstoši normatīvajiem aktiem vīzu izsniegšanas jomā.

24. Savienības pilsoņa ģimenes loceklim vīzu neizsniedz, atceļ vai anulē, ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis rada tiešus, konkrētajā brīdī pastāvošus un pietiekami nopietnus draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai.

25. Ja vīzu nav bijis iespējams saņemt pārstāvniecībā, to var saņemt Ministru kabineta noteiktajā robežkontroles punktā.

III. Savienības pilsoņa uzturēšanās Latvijas Republikā

26. Ja Savienības pilsonis vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, viņš reģistrējas pārvaldē un saņem reģistrācijas apliecību.

27. Savienības pilsonim, uzturoties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, nav nepieciešams reģistrēties pārvaldē, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš:

27.1. uzturas Latvijas Republikā līdz sešiem mēnešiem gadā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja uzturēšanās mērķis ir darba tiesisko attiecību nodibināšana Latvijas Republikā. Ja pēc sešu mēnešu termiņa beigšanās Savienības pilsonis nav nodibinājis darba tiesiskās attiecības, viņš un viņa ģimenes locekļi var turpināt uzturēties Latvijas Republikā bez reģistrācijas pārvaldē, ja ir pierādījumi, ka Savienības pilsonis turpina meklēt darbu, un ir pamats uzskatīt, ka viņam ir izredzes nodibināt darba attiecības;

27.2. ir nodarbināts Latvijas Republikā, bet dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā atgriežas vismaz reizi nedēļā;

27.3. ir Latvijas Republikas Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas izglītības iestādes audzēknis, un viņa paredzamais uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā nepārsniedz vienu gadu.

28. Savienības pilsonis ir tiesīgs saņemt reģistrācijas apliecību, ja viņš atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

28.1. viņš ir nodarbināts Latvijas Republikā darbinieka statusā;

28.2. viņš ir pašnodarbināta persona Latvijas Republikā;

28.3. viņš ir pakalpojumu sniedzējs vai darbinieks pie dalībvalstī reģistrētas personas, kas ir pakalpojuma sniedzējs Latvijas Republikā;

28.4. viņš iegūst izglītību Latvijas Republikas Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētā izglītības iestādē un viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par slogu sociālās palīdzības sistēmai, kā arī derīga dalībvalsts izsniegta izziņa, kas apliecina, ka persona Latvijas Republikā ir tiesīga saņemt medicīnisko palīdzību valsts garantētajā apjomā, vai veselības apdrošināšanas polise. Pietiekams iztikas nodrošinājums šo noteikumu izpratnē ir ikmēneša ienākumi, kas par 50 % pārsniedz attiecīgajā laikposmā spēkā esošo minimālo darba algu;

28.5. viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par slogu sociālās palīdzības sistēmai, un derīga dalībvalsts izsniegta izziņa, kas apliecina, ka persona Latvijas Republikā ir tiesīga saņemt medicīnisko palīdzību valsts garantētajā apjomā, vai derīga veselības apdrošināšanas polise;

28.6. viņš ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušā ārzemnieka laulātais un viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par slogu sociālās palīdzības sistēmai, un derīga dalībvalsts izsniegta izziņa, kas apliecina, ka persona Latvijas Republikā ir tiesīga saņemt medicīnisko palīdzību valsts garantētajā apjomā, vai derīga veselības apdrošināšanas polise;

28.7. pār viņu Latvijas Republikā nodibināta aizgādnība vai aizbildnība.

29. Reģistrācijas apliecības pieprasīšanai Savienības pilsonis uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz:

29.1. aizpildītu noteikta parauga anketu (pielikums), ja viņš iepriekš nav saņēmis reģistrācijas apliecību vai uzturēšanās atļauju;

29.2. apliecinājumu, ka viņš atbilst kādam no šo noteikumu 28.punktā minētajiem nosacījumiem;

29.3. notariāli apstiprinātu vai pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē abu vecāku vai aizbildņa parakstītu piekrišanu bērna izceļošanai uz Latvijas Republiku, ja reģistrācijas apliecība ir izsniedzama nepilngadīgam bērnam. Ja bērns Latvijas Republikā uzturēsies kopā ar vienu no vecākiem, nepieciešama tā vecāka piekrišana, kurš neieceļo kopā ar bērnu. Piekrišana nav nepieciešama, ja bērns Latvijas Republikā ieceļo kopā ar abiem vecākiem vai aizbildni. Ja aizgādību īsteno vecāks, ar kuru bērns ieceļo Latvijas Republikā, un nav noteikti ierobežojumi bērna dzīvesvietas maiņai bez otra vecāka piekrišanas, iesniedz attiecīgu tiesas vai citas kompetentas iestādes vai amatpersonas nolēmumu.

30. Savienības pilsonis saglabā darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusu Latvijas Republikā, ja:

30.1. viņš uz laiku ir darbnespējīgs slimības vai nelaimes gadījuma dēļ;

30.2. viņš ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā bezdarbnieka vai darba meklētāja statusā, līdz reģistrācijai ir bijis nodarbināts ilgāk par gadu un nodarbinātības pārtraukums iestājies no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ;

30.3. viņš ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks vai darba meklētājs pirmo 12 mēnešu laikā pēc darba uzsākšanas. Šādā gadījumā darbinieka statusu Savienības pilsonim saglabā līdz sešiem mēnešiem;

30.4. viņš ir uzsācis ar iepriekšējo nodarbinātību saistītas profesionālās izglītības programmas apguvi Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētā profesionālās izglītības iestādē. Nosacījumu par izglītības programmas apguves saistību ar iepriekšējo nodarbinātību nepiemēro, ja nodarbinātības pārtraukums iestājies no personas neatkarīgu apstākļu dēļ.

31. Savienības pilsonim ir tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ja viņš:

31.1. tieši pirms pastāvīgās uzturēšanās tiesību pieprasīšanas nepārtraukti piecus gadus likumīgi uzturējies Latvijas Republikas teritorijā;

31.2. pirms dalībvalsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis un dokumentus pastāvīgās uzturēšanās apliecības pieprasīšanai iesniedzis 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusa zaudēšanu;

31.3. ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, pastāvīgās uzturēšanās apliecību saņēmuša Savienības pilsoņa, Savienības pilsoņa ģimenes locekļa, kuram piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka nepilngadīgais bērns.

32. Savienības pilsonim, kurš darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā uzturējies Latvijas Republikas teritorijā laikposmu, īsāku par pieciem secīgiem gadiem, ir tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ja viņš:

32.1. savas profesionālās darbības beigšanas brīdī ir sasniedzis Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto pensijas vecumu vai beidz strādāt algotu darbu, lai priekšlaicīgi pensionētos, ja viņš ir strādājis Latvijas Republikā vismaz iepriekšējos 12 mēnešus un ir nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ilgāk nekā trīs gadus. Nepārtrauktas uzturēšanās periodā Latvijas Republikā ieskaita nodarbinātības laiku citā dalībvalstī;

32.2. ir nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ilgāk nekā divus gadus un pārtraucis darbu Latvijas Republikā neatgriezeniskas darbnespējas dēļ. Ja šāda darbnespēja radusies tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma vai arodslimības dēļ, par kuru personai ir tiesības saņemt pabalstu Latvijas Republikā, nosacījumu par uzturēšanās ilgumu nepiemēro. Nepārtrauktas uzturēšanās periodā Latvijas Republikā ieskaita nodarbinātības laiku citā dalībvalstī;

32.3. pēc trīs gadus ilgām nepārtrauktām darba attiecībām un uzturēšanās Latvijas Republikā ir darbinieks vai pašnodarbināta persona citā dalībvalstī, saglabājot savu dzīvesvietu Latvijas Republikā un atgriežoties tajā katru dienu vai vismaz reizi nedēļā.

33. Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto laiku, kad persona nav strādājusi no tās neatkarīgu iemeslu dēļ, un neierašanos darbā vai tā pārtraukšanu slimības vai nelaimes gadījuma dēļ uzskata par nodarbinātības laiku.

34. Šo noteikumu 32.punktā minēto nosacījumu par uzturēšanās ilgumu nepiemēro, ja Savienības pilsoņa laulātais ir vai ir bijis Latvijas pilsonis, bet Latvijas pilsonību zaudējis, stājoties laulībā ar Savienības pilsoni.

35. Pastāvīgās uzturēšanās apliecības pieprasīšanai Savienības pilsonis uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz:

35.1. aizpildītu noteikta parauga anketu (pielikums), ja viņš iepriekš nav saņēmis reģistrācijas apliecību;

35.2. dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 31. vai 32.punktā minēto apstākļu esību;

35.3. notariāli apstiprinātu vai pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē abu vecāku parakstītu piekrišanu bērna izceļošanai uz Latvijas Republiku, ja pastāvīgās uzturēšanās apliecība ir izsniedzama nepilngadīgam bērnam. Ja bērns Latvijas Republikā uzturēsies kopā ar vienu no vecākiem, nepieciešama tā vecāka piekrišana, kurš neieceļo kopā ar bērnu. Piekrišana nav nepieciešama, ja bērns Latvijas Republikā ieceļo kopā ar abiem vecākiem. Ja aizgādību īsteno vecāks, ar kuru bērns ieceļo Latvijas Republikā, un nav noteikti ierobežojumi bērna dzīvesvietas maiņai bez otra vecāka piekrišanas, iesniedz attiecīgu tiesas vai citas kompetentas iestādes vai amatpersonas nolēmumu.

IV. Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās Latvijas Republikā

36. Tiesības uzturēties Latvijas Republikā kopā ar Savienības pilsoni, kurš uzturas Latvijā saskaņā ar šo noteikumu 28., 30., 31. vai 32.punktu, ir arī Savienības pilsoņa ģimenes loceklim.

37. Savienības pilsoņa ģimenes loceklis ir tiesīgs pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā, ja:

37.1. viņš tieši pirms pastāvīgās uzturēšanās tiesību pieprasīšanas nepārtraukti piecus gadus likumīgi uzturējies Latvijas Republikā. Nosacījumu par nepārtrauktas piecu gadu likumīgas uzturēšanās Latvijas Republikā nepieciešamību neattiecina uz Savienības pilsoņa ģimenes locekli, ja attiecīgais Savienības pilsonis saņēmis pastāvīgās uzturēšanās apliecību saskaņā ar šo noteikumu 32.punktu;

37.2. viņš ir Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa nepilngadīgais bērns un attiecīgais Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis saņēmis pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā.

38. Lai pieprasītu reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ja ģimenes loceklis ir Savienības pilsonis, vai uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja ģimenes loceklis nav Savienības pilsonis, Savienības pilsoņa ģimenes loceklis uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz:

38.1. aizpildītu noteikta parauga anketu (pielikums), ja viņš iepriekš nav saņēmis reģistrācijas apliecību vai uzturēšanās atļauju;

38.2. dokumentu, kas apliecina laulības, radniecības vai reģistrētu partnerattiecību faktu;

38.3. apliecinājumu, ka viņam ir derīga dalībvalsts izsniegta izziņa, kas apliecina, ka persona Latvijas Republikā ir tiesīga saņemt medicīnisko palīdzību valsts garantētajā apjomā, vai derīga veselības apdrošināšanas polise un pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par slogu sociālās palīdzības sistēmai, ja Savienības pilsonim, ar kuru kopā viņš uzturas Latvijas Republikā, izsniegta reģistrācijas apliecība saskaņā ar šo noteikumu 28.4., 28.5. vai 28.6.apakšpunktu;

38.4. dokumentu, kas apstiprina faktu par kopīgu mājsaimniecību vai faktu, ka persona atrodas Savienības pilsoņa apgādībā vai viņai nopietnu veselības apsvērumu dēļ ir vajadzīga personiska kopšana, un Savienības pilsonis apliecina, ka nodrošinās sava ģimenes locekļa kopšanu;

38.5. dokumentu, kas apliecina, ka nereģistrētās partnerattiecībās dzimis bērns, vai dokumentus, kas apliecina, ka nereģistrētas partnerattiecības ilgušas vismaz divus gadus, tajā skaitā dokumentus par kopīgu kredītu nekustamā īpašuma iegādei, kopīgu nekustamo īpašumu vai kopīgu mājsaimniecību;

38.6. notariāli apstiprinātu vai pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē abu vecāku vai aizbildņa parakstītu piekrišanu bērna izceļošanai uz Latvijas Republiku, ja reģistrācijas apliecība, pastāvīgās uzturēšanās apliecība vai uzturēšanās atļauja ir izsniedzama nepilngadīgam bērnam. Ja bērns Latvijas Republikā uzturēsies kopā ar vienu no vecākiem, nepieciešama tā vecāka piekrišana, kurš neieceļo kopā ar bērnu. Piekrišana nav nepieciešama, ja bērns Latvijas Republikā ieceļo kopā ar abiem vecākiem vai aizbildni. Ja aizgādību īsteno vecāks, ar kuru bērns ieceļo Latvijas Republikā, un nav noteikti ierobežojumi bērna dzīvesvietas maiņai bez otra vecāka piekrišanas, iesniedz attiecīgu tiesas vai citas kompetentas iestādes vai amatpersonas nolēmumu;

38.7. dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 41. vai 42.punktā minētos apstākļus, ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis vēlas turpināt uzturēties Latvijas Republikā Savienības pilsoņa izceļošanas vai nāves gadījumā vai ja laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu;

38.8. dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 3.punktā minētos apstākļus, ja uzturēšanās tiesības pieprasa Latvijas pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis.

39. Lai atjaunotu pastāvīgās uzturēšanās tiesības apliecinošu dokumentu, Savienības pilsoņa ģimenes loceklis uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu.

40. Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis, uzturēšanās atļauju izsniedz:

40.1. uz pieciem gadiem vai uz īsāku termiņu, ja Savienības pilsoņa paredzamais uzturēšanās laiks Latvijas Republikā ir īsāks nekā pieci gadi;

40.2. uz 10 gadiem, ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklim piešķirtas tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijas Republikā.

41. Savienības pilsoņa izceļošanas, nāves, šķiršanās vai laulības atzīšanas par spēkā neesošu gadījumā Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš pats ir Savienības pilsonis, saglabā tiesības uzturēties Latvijas Republikā, ja viņš atbilst kādam no šo noteikumu 28.punktā minētajiem nosacījumiem, vai Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš pats nav Savienības pilsonis, saglabā tiesības uzturēties Latvijas Republikā, ja viņš atbilst kādam no šo noteikumu 28.punktā minētajiem nosacījumiem un:

41.1. pirms laulības šķiršanas vai atzīšanas par spēkā neesošu ir bijis laulībā ar Savienības pilsoni vismaz trīs gadus, no kuriem vismaz gadu uzturējies Latvijas Republikā;

41.2. saskaņā ar laulāto vienošanos vai tiesas nolēmumu laulātā, kurš nav Savienības pilsonis, apgādībā paliek Savienības pilsoņa bērns;

41.3. laulātie vienojas vai tiesas nolēmums paredz, ka laulātajam, kurš nav Savienības pilsonis, ir tiesības tikties ar nepilngadīgu bērnu Latvijas Republikas teritorijā;

41.4. tas ir pamatots ar īpaši sarežģītiem apstākļiem, piemēram, persona ir ģimenē notikušas vardarbības upuris, un vardarbība notikusi laulības laikā;

41.5. viņš ir uzturējies Latvijas Republikā vismaz gadu pirms viņa ģimenes locekļa – Savienības pilsoņa – nāves;

41.6. viņš ir izceļojušā vai mirušā Savienības pilsoņa bērns, kurš iegūst izglītību Latvijas Republikas izglītības iestādē. Šādā gadījumā tiesības uzturēties Latvijas Republikā saglabājas līdz mācību vai studiju beigām. Uz Savienības pilsoņa bērnam izsniegtās reģistrācijas apliecības vai uzturēšanās atļaujas laiku Latvijas Republikā ir tiesīgs uzturēties arī bērna vecāks, kura apgādībā bērns atrodas.

42. Ja Savienības pilsonis, kurš Latvijas Republikā ir darbinieks vai pašnodarbināta persona, nomirst, pirms ieguvis tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijas Republikā, viņa ģimenes locekļi, kuri uzturējušies kopā ar viņu Latvijas Republikā, iegūst tiesības pastāvīgi uzturēties, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

42.1. Savienības pilsonis – darbinieks vai pašnodarbinātā persona – līdz nāves dienai ir nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā divus gadus;

42.2. Savienības pilsoņa nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība;

42.3. mirušā Savienības pilsoņa laulātais ir zaudējis Latvijas pilsonību, noslēdzot laulību.

V. Reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība

43. Dokumentus reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis iesniedz pārvaldē personīgi. Ja Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa uzturēšanās mērķis saistīts ar nodarbinātību, pakalpojumu sniegšanu vai izglītības iegūšanu Latvijas Republikā, dokumentus pārvaldē var iesniegt arī darba devēja, pakalpojumu saņēmēja vai izglītības iestādes pilnvarots pārstāvis.

44. Savienības pilsonis dokumentus reģistrācijas apliecības pieprasīšanai iesniedz triju mēnešu laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas.

45. Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, dokumentus uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz pārstāvniecībā vai pārvaldē savas likumīgās uzturēšanās laikā Latvijas Republikā.

46. Savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis iesniedz šajos noteikumos minēto dokumentu kopijas, uzrādot dokumentu oriģinālus.

47. Pārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju, kas saistīta ar Savienības pilsoņa un viņa ģimenes locekļa uzturēšanos Latvijas Republikā, gan no minētajām personām, gan no Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūcijām un tiesām, kā arī ir tiesības pieprasīt no citas dalībvalsts informāciju par Savienības pilsoņa un viņa ģimenes locekļa iepriekšējiem likumpārkāpumiem. Informāciju par likumpārkāpumiem no personas iepriekšējās mītnes valsts var pieprasīt triju mēnešu laikā pēc dokumentu iesniegšanas dienas uzturēšanās tiesību pieprasīšanai, un šādu informāciju pieprasa tikai gadījumā, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis varētu radīt draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.

48. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis ir iesniedzis pieprasījumu sociālās palīdzības saņemšanai, attiecīgā pašvaldība 10 darbdienu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas par to informē pārvaldi.

49. Reģistrācijas apliecību Savienības pilsonim izsniedz nekavējoties pēc visu šajos noteikumos minēto dokumentu iesniegšanas. Lēmumu par pastāvīgās uzturēšanās apliecības izsniegšanu pieņem 30 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas.

50. Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis un pārvaldē iesniedz dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, pārvalde nekavējoties izsniedz bezmaksas izziņu, kas apliecina dokumentu iesniegšanas faktu un viņa tiesības uzturēties Latvijas Republikā līdz lēmuma pieņemšanai par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt uzturēšanās atļauju.

51. Lēmumu par uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta izsniegšanu Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis, pārvalde pieņem:

51.1. 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, ja persona pieprasa izsniegt uzturēšanās atļauju;

51.2. nekavējoties, ja persona pieprasa atjaunot pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

52. Lai saņemtu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību, uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis personīgi ierodas pārvaldē.

53. Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim izsniedz jaunu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību, uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja:

53.1. izsniegtā reģistrācijas apliecība, pastāvīgās uzturēšanās apliecība, uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja zudusi;

53.2. mainījušies uzturēšanās tiesības apliecinošajā dokumentā iekļautie dati;

53.3. konstatētas neprecizitātes ierakstos;

53.4. reģistrācijas apliecībā, pastāvīgās uzturēšanās apliecībā, uzturēšanās atļaujā vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujā ir bojājumi, kuru dēļ nav iespējams identificēt personu vai izlasīt attiecīgajā dokumentā norādīto informāciju;

53.5. nav iespējams identificēt tās turētāju, jo būtiski mainījies personas izskats.

54. Pārvaldes amatpersonas lēmumu par atteikumu izsniegt reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību, uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai par reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas anulēšanu Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim ir tiesības apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu pārvaldes priekšniekam.

55. Pārvaldes priekšnieka lēmumu Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā.

VI. Uzturēšanās ierobežojumi

56. Reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību, uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju neizsniedz, ja:

56.1. Savienības pilsonis nevar iesniegt šo noteikumu 29. vai 35.punktā minētos dokumentus;

56.2. Savienības pilsoņa ģimenes loceklis nevar iesniegt šo noteikumu 38.punktā minētos dokumentus;

56.3. sniegtas nepatiesas ziņas reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai;

56.4. ir pamats uzskatīt, ka persona noslēgusi fiktīvu laulību vai reģistrējusi fiktīvas partnerattiecības, lai iegūtu tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

56.5. kompetentas valsts institūcijas ir sniegušas informāciju par to, ka persona rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai. Par draudiem sabiedrības veselībai uzskatāma personas inficēšanās ar infekcijas slimību, kura iekļauta Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana infekcijas slimību gadījumos. Nosacījumu par draudiem sabiedrības veselībai nepiemēro, ja slimība konstatēta triju mēnešu laikā pēc ieceļošanas Latvijas Republikā;

56.6. Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš pieprasa pastāvīgas uzturēšanās tiesības apliecinošu dokumentu, ir uzturējies ārpus Latvijas Republikas ilgāk nekā sešus mēnešus gadā. Šis nosacījums neattiecas uz prombūtni obligātā militārā dienesta dēļ vai vienreizēju prombūtni, kas nav ilgāka par 12 secīgiem mēnešiem, svarīgu iemeslu dēļ (piemēram, grūtniecība, dzemdības, slimība, mācības vai norīkojums darbā citā valstī);

56.7. pastāvīgās uzturēšanās apliecību pieprasa Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis un kuram ir bijis pamats atņemt Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu;

56.8. Savienības pilsonis nav ievērojis šo noteikumu 31.2.apakšpunktā noteikto termiņu, izņemot gadījumu, ja Savienības pilsonis var pierādīt, ka termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ.

57. Savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis zaudē tiesības uzturēties Latvijas Republikā un viņam izsniegto reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību, uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē, ja:

57.1. viņš pārmērīgi apgrūtina sociālās palīdzības sistēmu. Šis nosacījums neattiecas uz Savienības pilsoni, kurš ir darbinieks vai pašnodarbinātais Latvijas Republikā, un viņa ģimenes locekli vai Savienības pilsoni un viņa ģimenes locekli, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Izvērtējumu, vai persona pārmērīgi neapgrūtina sociālās palīdzības sistēmu, veic tās pašvaldības sociālais dienests, kurā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, ņemot vērā personas uzturēšanās ilgumu Latvijas Republikā, pieprasīto sociālās palīdzības pabalstu apmēru, to pieprasīšanas regularitāti, kā arī sociālās palīdzības pieprasīšanas iemeslus;

57.2. vairs nepastāv šajos noteikumos minētie apstākļi, kas var būt par pamatu uzturēšanās tiesību piešķiršanai;

57.3. sniegtas nepatiesas ziņas reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai;

57.4. ir pamats uzskatīt, ka persona noslēgusi fiktīvu laulību vai reģistrējusi fiktīvas partnerattiecības, lai iegūtu tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

57.5. viņš uzturējies ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā sešus mēnešus gada laikā. Šis nosacījums neattiecas uz prombūtni obligātā militārā dienesta dēļ vai vienreizēju prombūtni, kas nav ilgāka par 12 secīgiem mēnešiem, svarīgu iemeslu dēļ (piemēram, grūtniecība, dzemdības, slimība, mācības vai norīkojums darbā citā valstī). Šis nosacījums attiecas tikai uz Savienības pilsoņa ģimenes locekli, kurš nav Savienības pilsonis;

57.6. viņš ir ieguvis tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijas Republikā un uzturējies ārpus Latvijas Republikas nepārtraukti vairāk nekā divus gadus, izņemot gadījumus, ja persona var dokumentāri pierādīt, ka prombūtnei ir bijis attaisnojošs iemesls;

57.7. kompetentas valsts institūcijas ir sniegušas informāciju par to, ka persona rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai. Nosacījumu par draudiem sabiedrības veselībai nepiemēro, ja slimība vai veselības traucējums konstatēts triju mēnešu laikā pēc ieceļošanas Latvijas Republikā.

58. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis laikus nav veicis ar uzturēšanos valstī saistītās administratīvās procedūras vai beidzies viņa ceļošanas dokumenta derīguma termiņš, tas nevar būt par pamatu šīs personas izraidīšanai no Latvijas Republikas.

59. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, uzturoties Latvijas Republikā, rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, iekšlietu ministrs izdod izbraukšanas rīkojumu, kurā pieprasa mēneša laikā atstāt Latvijas Republiku un, ja nepieciešams, nosaka ieceļošanas aizliegumu Latvijas Republikā uz laiku līdz trim gadiem.

60. Izbraukšanas rīkojumu izdod, ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis rada faktiskus, attiecīgajā brīdī esošus un pietiekami nopietnus draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Iepriekšēja krimināla sodāmība nevar būt par pamatu izbraukšanas rīkojuma izdošanai.

61. Izdodot izbraukšanas rīkojumu, ņem vērā, cik ilgi attiecīgais Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis uzturējies Latvijas Republikā, viņa vecumu, veselības stāvokli, ģimenes un ekonomisko stāvokli, sociālo un kulturālo integrāciju Latvijas Republikā un saikni ar izcelsmes valsti.

62. Ja kopā ar Savienības pilsoni, kuram izdots izbraukšanas rīkojums, Latvijas Republikā uzturas arī viņa ģimenes loceklis, attiecīgais ģimenes loceklis var turpināt uzturēties Latvijas Republikā:

62.1. saskaņā ar šiem noteikumiem, ja viņš ir Savienības pilsonis;

62.2. saskaņā ar Imigrācijas likumu, ja viņš nav Savienības pilsonis.

63. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis ir Latvijas Republikā uzturējies vismaz 10 gadus vai ieguvis pastāvīgas uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā, viņu izraidīt var tikai būtiska valsts drošības apdraudējuma gadījumā. Nepilngadīgu bērnu var izraidīt tikai gadījumā, ja izraidīšana saskaņā ar starptautiskajiem un nacionālajiem tiesību aktiem ir nepieciešama bērna interešu ievērošanai.

64. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, uzturoties Latvijas Republikā, būtiski apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību, iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par viņa piespiedu izraidīšanu, ja nepieciešams, nosakot ieceļošanas aizliegumu Latvijas Republikā uz laiku līdz trim gadiem. Personas piespiedu izraidīšanu veic Valsts robežsardze Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

65. Valsts policijas priekšnieks vai valsts drošības iestādes vadītājs atzinumu par šo noteikumu 59. vai 64.punktā minēto nosacījumu esību nosūta iekšlietu ministram lēmuma pieņemšanai.

66. Iekšlietu ministra izdoto izbraukšanas rīkojumu un pieņemto lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu (turpmāk – lēmums par izraidīšanu) Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim ir tiesības pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā.

67. Lēmumu par izraidīšanu izskata tiesa Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

68. Pieteikuma iesniegšana tiesā aptur izbraukšanas rīkojuma darbību, ja vienlaikus tiek iesniegts pamatots lūgums par administratīvā akta darbības apturēšanu. Šo nosacījumu nepiemēro gadījumā, ja lēmums par izraidīšanu pieņemts saskaņā ar šo noteikumu 64.punktu.

69. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, iekšlietu ministrs viņam var noteikt ieceļošanas aizliegumu uz laiku līdz trim gadiem.

70. Ja pieņemts lēmums par ieceļošanas aizlieguma noteikšanu Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim, ziņas par personu iekļauj to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta.

71. Lēmumā par izraidīšanu un lēmumā par Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļu iekļaušanu sarakstā ir šādas ziņas:

71.1. iestādes nosaukums un adrese;

71.2. adresāts (vārds (vārdi), uzvārds vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu);

71.3. datums un identificējošais numurs atzinumam par šo noteikumu 59., 60., 61., 62. vai 64.punktā minēto nosacījumu esību;

71.4. piemēroto tiesību normu uzskaitījums;

71.5. termiņš, uz kādu ārzemnieks iekļauts sarakstā;

71.6. norāde par izraidīšanu piespiedu kārtā, ja pieņemts attiecīgs lēmums;

71.7. norāde, kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.

72. Lēmumu par izraidīšanu un lēmumu par Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta, Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim, kurš neatrodas Latvijas Republikā un kura atrašanās vieta nav zināma, izsniedz pēc viņa pieprasījuma.

73. Lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai sabiedrības veselības apsvērumiem, Savienības pilsonim un viņa ģimenes loceklim paziņo rakstiski valodā, ko viņš saprot vai kuru viņam vajadzētu saprast, lēmumā ietverot tā saturu un radītās sekas.

74. Ja lēmumu par izraidīšanu izpilda vēlāk nekā divu gadu laikā kopš tā pieņemšanas, Valsts policijas priekšnieks vai valsts drošības iestādes vadītājs novērtē, vai pēc minētā lēmuma pieņemšanas nav mainījušies apstākļi, un sniedz atzinumu iekšlietu ministram par to, vai Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis attiecīgajā brīdī faktiski apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību.

75. Lēmumu par ieceļošanas aizlieguma noteikšanu personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā nedod tiesības Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim, kuram noteikts ieceļošanas aizliegums, uzturēties Latvijas Republikā.

VII. Noslēguma jautājums

76. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 18.jūlija noteikumus Nr.586 "Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 114.nr.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra Direktīvas 96/71/EK par strādājošo norīkošanu darbā, kas saistīts ar pakalpojumu sniegšanu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (dokuments attiecas uz EEZ).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Iekšlietu ministre L.Mūrniece
Pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 29.marta noteikumiem Nr.243
Anketa Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta pieprasīšanai

Anketu aizpilda drukātiem burtiem

I. Jūsu ieceļošanas mērķis

1. Uzturēšanās iemesls  

2. Vēlamais uzturēšanās ilgums:

a) pastāvīgi  
b) uz laiku līdz (datums)  

II. Jūsu personīgie dati

1. Vārds (vārdi)  
2. Uzvārds  
3. Dzimtais uzvārds  
4. Iepriekšējie vārdi, uzvārdi, ja tie ir mainīti  
5. Dzimšanas datums (diena, mēnesis, gads)  
6. Ja dzimšanas datums ir mainīts, norādiet iepriekšējo dzimšanas datumu  

7. Dzimšanas vieta:

a) valsts  
b) province, štats, apgabals  
c) rajons, pilsēta, apdzīvota vieta  

Šīs sadaļas 8. un 9.punktu aizpildiet, ja jūsu paredzētā uzturēšanās ir saistīta ar ģimenes apvienošanu un dzimšanas apliecība nepieciešama, lai pierādītu radniecību.

8. Dzimšanas reģistrācija:

a) reģistra ieraksta numurs  
b) datums  
c) valsts  
d) iestāde  

9. Dzimšanas apliecība:

a) numurs  
b) izdošanas datums  
c) izdevējvalsts  
d) izdevējiestāde  

10. Dzimums:

  vīrietis
  sieviete
11. Pilsonība (pilsonības) (pavalstniecība)  
Ja jūs esat bezvalstnieks, norādiet mītnes valsti  
12. Tautība  
13. Dzīvesvietas adrese ārvalstīs,  
tālrunis  

14. Paredzamās dzīvesvietas adrese Latvijā:

a) apriņķis  
b) novads  
c) novada pagasts  
d) novada pilsēta  
e) republikas pilsēta  
f) ciems  
g) iela  
h) mājas nosaukums/viensēta  
i) mājas numurs  
j) korpusa numurs  
k) dzīvokļa numurs  
l) tālrunis  

III. Ceļošanas dokuments, kas derīgs uzturēšanās atļaujas saņemšanai

1. Ceļošanas dokumenta veids un numurs  
2. Izdevējvalsts, izdevējiestāde  
3. Izdošanas datums  
4. Derīguma termiņš  

IV. Tiesības uzturēties kādā citā valstī

Sadaļu aizpilda tikai Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis.

1. Vai jums ir atļauja uzturēties kādā citā valstī:

a) jā

b) nē

2. Tiesiskais statuss mītnes valstī:

a) bēglis  
b) pastāvīgās uzturēšanās atļauja  
c) termiņuzturēšanās atļauja  
d) vīza  

V. Ģimenes stāvoklis

1. Norādiet savu ģimenes stāvokli:

a) neprecējies(-usies)

b) precējies(-usies)

c) šķīries(-usies)

d) atraitnis(-e)

Šīs sadaļas 2.punktu aizpildiet, ja jūsu paredzētā uzturēšanās ir saistīta ar ģimenes apvienošanu un informācija nepieciešama, lai pierādītu radniecību.

2. Ja jūs esat precējies(-usies) vai Jums ir reģistrētas vai nereģistrētas partnerattiecības:

a) laulātā (partnera) vārds, uzvārds  
b) dzimšanas datums vai personas kods  
c) dzimšanas vieta  
d) pilsonība  
e) dzīvesvietas adrese  
f) laulības noslēgšanas vai partnerattiecību reģistrēšanas datums  
g) laulības noslēgšanas vai partnerattiecību reģistrēšanas valsts un vieta  
h) laulības vai partnerattiecību reģistra ieraksta numurs  
i) laulības vai partnerattiecību reģistrācijas apliecības numurs  
j) laulības vai partnerattiecību reģistrācijas apliecības izdošanas datums  
k) laulības vai partnerattiecību reģistrācijas apliecības izdošanas valsts  
l) laulības vai partnerattiecību reģistrācijas apliecības izdošanas vieta  

VI. Ziņas par radiniekiem

Šo sadaļu aizpildiet, ja jūsu paredzētā uzturēšanās ir saistīta ar ģimenes apvienošanu un informācija nepieciešama, lai pierādītu radniecību.

1. Jūsu un jūsu laulātā bērni (arī pilngadīgie):

a) vārds (vārdi), uzvārds  
b) dzimšanas datums  
c) dzimums  
d) pilsonība  
e) ģimenes stāvoklis  
f) dzīvesvietas adrese  

2. Jūsu vecāki:

a) vārds (vārdi), uzvārds  
b) dzimšanas datums  
c) dzimums  
d) pilsonība  
e) ģimenes stāvoklis  
f) dzīvesvietas adrese  

3. Jūsu aizbildnībā, aizgādnībā vai apgādībā esošās personas:

a) vārds (vārdi), uzvārds  
b) dzimšanas datums  
c) dzimums  
d) pilsonība  
e) ģimenes stāvoklis  
f) dzīvesvietas adrese  
g) aizbildnības vai aizgādnības nodibināšanas datums  
h) aizbildnības vai aizgādnības nodibināšanas valsts un iestāde  
i) aizbildnības vai aizgādnības nodibināšanas reģistra ieraksta numurs  
j) termiņš, uz kādu ir nodibināta aizbildnība vai aizgādnība  

VII. Papildu informācija

Ja vēlaties, norādiet kontaktpersonu ārvalstīs un Latvijā (radinieku vai draugu), kurai paziņot nelaimes gadījumā:

a) vārds (vārdi), uzvārds  
b) dzimšanas dati  
c) dzīvesvietas adrese un tālrunis  

VIII. Deklarācija

Izlasiet un ar parakstu aplieciniet šāda satura tekstu:

Apliecinu, ka:

1. Uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta pieprasīšanai esmu sniedzis(-gusi) pilnīgas un patiesas ziņas.

2. Apņemos triju dienu laikā rakstiski informēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par to, ka vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, uz kuriem pamatojoties esmu
saņēmis(-usi) uzturēšanās tiesības apliecinošu dokumentu, vai esmu izceļojis(-usi) uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.

3. Atzīstu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes tiesības veikt pārrunas ar mani un pieprasīt paskaidrojumus, kā arī pārbaudīt manis sniegto informāciju.

4. Man nav konstatētas infekcijas slimības, kas minētas Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana infekcijas slimību gadījumos, un kuru dēļ man nav tiesību saņemt uzturēšanās tiesības apliecinošu dokumentu, vai manā rīcībā ir Veselības ministrijas izsniegta izziņa, ka tai nav iebildumu pret to, ka ierodos ārstēt šo slimību.

5. Man ir nepieciešamie iztikas līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā (norādīt, kādi un kādā apmērā). 

6. Esmu sapratis(-usi) visus šajā anketā un tās pielikumos uzdotos jautājumus vai saņēmis(-usi) attiecīgus izskaidrojumus man saprotamā valodā vai ar tulka starpniecību.

Paraksts ____________________

Datums ____________________

IX. Dienesta atzīmes

1. Anketas aizpildītāja vārda (vārdu) un uzvārda rakstība latviešu valodā atbilstoši cittautu personvārdu atveides nosacījumiem  

2. Amatpersona, kas saņēma dokumentus:

amats  
vārds (vārdi), uzvārds  
paraksts  
Datums  
Piezīmes  

3. Lietas numurs ____________________________

4. Lēmums (uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta termiņš,  
uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta izsniegšanas iemesls, veids, tips)  

5. Personas kods ___________________________

6. Amatpersona, kas sagatavoja lēmumu:

amats  
vārds (vārdi), uzvārds  
paraksts  

Datums ____________________

Iekšlietu ministre L.Mūrniece
14.04.2011