Darbības ar dokumentu

Projekts

Baltkrievijas Republikas Valdības un Latvijas Republikas Valdības
N O L Ī G U M S
par tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības principiem

Baltkrievijas Republikas Valdības un Latvijas Republikas Valdības, turpmāk sauktas par "Līgumslēdzējām Pusēm", lai nostiprinātu un attīstītu tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību un radītu labvēlīgus apstākļus tirgus attiecību attīstībai abās valstīs,

vienojās par sekojošo:

1.pants

Līgumslēdzējas Puses veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai attīstītu un paplašinātu tirdznieciskās un ekonomiskās attiecības uz līdztiesības un savstarpēja izdevīguma principu pamata saskaņā ar katras valsts spēkā esošo likumdošanu.

2.pants

Lai nodrošinātu savstarpēji izdevīgus nosacījumus tirdzniecisko attiecību attīstībai, Līgumslēdzējas Puses piešķir viena otrai vislielākās labvēlības režīmu visās sfērās attiecībā uz

muitas nodevām, nodokļiem un nodevām, ko piemēro importam un eksportam, ieskaitot arī šādu nodokļu un nodevu iekasēšanas kārtību;

noteikumiem, kas skar preču muitošanu, tranzītu, novietošanu noliktavās, pārkraušanu un citiem līdzīgiem pakalpojumiem;

nodokļiem un citām līdzīgām iekšējām nodevām, ko tieši vai netieši iekasē par importētajām precēm;

maksājumu veidiem un pārskaitīšanas metodēm;

noteikumiem, kas skar preču pārdošanu, iepirkšanu, transportēšanu, sadalīšanu un izmantošanu iekšējā tirgū.

3.pants

Šī nolīguma 2. panta noteikumi neattiecas uz priekšrocībām, ko piešķir:

viena no Līgumslēdzējām Pusēm kaimiņvalstīm nolūkā un attīstīt pierobežas tirdzniecību;

trešajām valstīm nolūkā izveidot muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas, kā arī sakarā ar šādu savienību vai zonu izveidošanu;

tirdzniecības paplašināšanai starp jaunattīstības valstīm pēc jebkādas shēmas, kad viena no Līgumslēdzējām Pusēm ir vai var kļūt tirdzniecības nolīguma dalībniece.

4.pants

Produkcijas piegādes un pakalpojumu sniegšana tiks īstenota uz abu valstu saimnieciskās darbības subjektu līgumu pamata saskaņā ar katras valsts likumdošanu un starptautisko praksi.

Turklāt subjekti, kas noslēguši līgumus, ir atbildīgi par to izpildi.

5.pants

Svarīgāko produkcijas veidu savstarpējo piegāžu kārtību un apjomi (kvotas) nepieciešamības gadījumā katru gadu tiek noteikti speciālā protokolā, kas būs šā Nolīguma neatņemama sastāvdaļa.

6.pants

Līgumslēdzējas Puses veicinās abu valstu saimniecisko subjektu tiešo sakaru attīstību.

Līgumslēdzējas Puses attīstīs sadarbību zinātnes un tehnoloģiju, ekoloģijas, transporta, tūrisma un komunikāciju jomā, personāla apmācīšanā un citās kopējo interešu sfērās.

7.pants

Līgumslēdzējas Puses atbalstīs sadarbību investīciju jomā, arī kopuzņēmumu izveidošanu un funkcionēšanu, tai skaitā ar trešo valstu piedalīšanos, kā radīs labvēlīgus nosacījumus citu pasaules praksē pieņemto sadarbības veidu attīstīšanai.

8.pants

Šis Nolīgums netraucē nevienai no Līgumslēdzējām pusēm veikt starptautiskajā praksē pieņemtus pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem, lai aizstāvētu savas vitālās intereses, vai kas katrā ziņā nepieciešami, lai izpildītu starptautiskos līgumus, kuru dalībniece tā ir vai gatavojas kļūt, ja šie pasākumi attiecas uz:

informāciju, kas skar nacionālās aizsardzības intereses;

tirdzniecību ar ieroču munīciju un kara tehniku;

pētījumiem vai ražotnēm, kas saistītas ar aizsardzības vajadzībām;

kodolrūpniecībā izmantojamo materiālu un iekārtu piegādēm;

sabiedriskās morāles un sabiedriskās kārtības aizsardzību;

rūpnieciskā vai intelektuālā īpašuma aizsardzību;

zeltu, sudrabu vai citiem dārgmetāliem un dārgakmeņiem;

cilvēku un dzīvnieku dzīvības un veselības, kā arī augu aizsardzību.

9.pants

Maksājumi, kas attiecas uz tirdzniecību starp abām valstīm, un citi maksājumi, kādi var rasties abu valstu tirdzniecisko attiecību attīstības procesā, tiks izdarīti atbilstoši katras valsts teritorijā spēkā esošajai likumdošanai un tādā kārtībā, kāda noteikta Baltkrievijas Republikas Nacionālās bankas un Latvijas bankas nolīgumā.

10.pants

Līgumslēdzējas Puses veiks speciālā nolīgumā norādītos pasākumus, lai garantētu katras teritorijā esošo otras valsts investīciju aizsardzību, kopuzņēmuma īpašuma, valsts īpašuma, juridisko personu un pilsoņu īpašuma tiesisko aizsardzību.

11.pants

Kravu transportēšanas un tranzīta, kā arī pasažieru pārvadāšanas kārtība abu valstu teritorijās tiks noteikta atsevišķos nolīgumos.

12.pants

Līgumslēdzējas Puses veicinās savstarpēju informācijas apmaiņu par tirdzniecisko, komerciālo, investīciju, nodokļu un banku darbību un par finansu pakalpojumiem.

13.pants

Līgumslēdzējas Puses izveidos kopīgu Latvijas un Baltkrievijas komisiju šā Nolīguma izpildes gaitas izskatīšanai, pētot šajā procesā radušos jautājumus, kā arī izstrādājot ieteikumus tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības tālākai paplašināšanai.

14.pants

Šis Nolīgums var tikt grozīts vai papildināts ar Līgumslēdzēju Pušu abpusēju piekrišanu.

15.pants

Gadījumos, kad rodas strīdi atsevišķu šī Nolīguma pantu un principu skaidrošanā vai piemērošanā, Līgumslēdzējas Puses izšķir tos konsultāciju un pārrunu ceļā.

Strīdus, kas rodas starp saimnieciskajiem subjektiem, produkcijas piegāžu un pakalpojumu sniegšanas, līgumu slēgšanas un izpildes gaitā, izskata attiecīgas tiesas saskaņā ar starptautisko praksi un šķīrējtiesas.

16.pants

Šis Nolīgums stājas spēkā ar dienu, kad Līgumslēdzējas Puses paziņo, ka izpildītas visas tam nepieciešamās iekšējās procedūras.

17.pants

Šis Nolīgums darbojas tik ilgi, kamēr viena no Līgumslēdzējām Pusēm rakstiski 6 mēnešus iepriekš paziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei savu nodomu izbeigt tā darbību.

Noslēgts 1994. g. "____"______________ divos oriģināleksemplāros; katrs no tiem ir baltkrievu, latviešu un krievu valodā, turklāt visiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks.

Ja kāda šī Nolīguma panta interpretācijā rodas domstarpības, tad priekšrocība ir tekstam krievu valodā.
 

Projekts

Protokols par Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas svarīgāko produkcijas veidu savstarpējo piegāžu apjomiem (kvotām) un kārtību 1994. gadā

Pamatojoties uz Baltkrievijas Republikas Valdības un Latvijas Republikas Valdības parakstīto Nolīguma par tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības principiem, 5.pantu, Baltkrievijas Republikas Valdība un Latvijas Republikas Valdība vienojās par sekojošo:

1. Noteikt svarīgāko produkcijas veidu savstarpējo piegāžu apjomus (kvotas) 1994.gadā atbilstoši 1. un 2. pielikumam.

Veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu minētās piegādes, kuru nomenklatūru un apjomus ir iespējams precizēt ar abpusēju piekrišanu.

Nepieļaut 1. un 2. pielikumā paredzētās savstarpēji piegādājamās produkcijas reeksportu bez rakstiskas atļaujas ar šim mērķim pilnvarotajām eksportētājvalsts institūcijām.

2. Gādāt, lai saglabātos esošie tiešie saimnieciskie sakari, arī kooperācijas sakari izejvielu, materiālu, pusfabrikātu un komplektējošo izstrādājumu piegādēs.

3. Savstarpējie norēķini par piegādāto produkciju tiks izdarīt līgumcenās.

4. Organizēt katru ceturksni savstarpēju apmaiņu ar statistisko informāciju par svarīgāko produkcijas veidu piegādēm.

5. Kopīgi izskatīt šā Protokola realizācijas gaitā radušos jautājumus un veikt pasākumus to atrisināšanai.

6. Šis protokols ir parakstītā Baltkrievijas Republikas Valdības un Latvijas Republikas Valdības Nolīguma par tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības principiem neatņemama sastāvdaļa.

Parakstīts divos eksemplāros katrs no tiem ir baltkrievu, latviešu un krievu valodā, turklāt visiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks.

 

 
1.pielikums
Protokolam par Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas svarīgāko
produkcijas veidu savstarpējo piegāžu apjomiem (kvotām) un kārtību 1994.gadā

Svarīgāko produkcijas piegāžu apjomi (kvotas) no Baltkrievijas Republikas Latvijas Republikai 1994.gadā

Produkcijas nosaukums          Mērvienība          Daudzums

MELNĀ METALURĢIJA

Melno metālu velmējumi tūkst. tonnu 3
Velvējumu sagataves tūkst. tonnu 30*)
Metālizstrādājumi tūkst. tonnu 0,33

ELEKTROTEHNISKĀ RŪPNIECĪBA

Kailvadi tonnas 300
Elektrodzinēji tūkst. gab. 5

ĶĪMIJAS UN NAFTAS ĶĪMIJAS RŪPNIECĪBA

Augstspiediena polietilēns tūkst. tonnu 0,1
Kaprolaktāms tūkst. tonnu 7**)

VIEGLĀ RŪPNIECĪBA

Sintētiskie tekstildiegi tonnas 430
Mākslīgās kažokādas tūkst. m2 230

LAUKSAIMNIECISKA RAKSTURA PRODUKCIJA

Minerālmēsli (pārrēķinot 100% aktīvā
vielā) - kopā tūkst. tonnu 60
t. sk. kālija mēsli tūkst. tonnu 60

BŪVMATERIĀLU RŪPNIECĪBA

Jumta seguma materiāli tūkst. m2 2500

MEDICĪNAS RŪPNIECĪBA

Ārstniecības līdzekļi tūkst. dol. 150

Piezīmes *) Jautājums par piešķiršanu tiks izskatīts pēc valsts pasūtījuma apstiprināšanas Baltkrievijas Metalurģiskajai rūpnīcai

**) Pasūtītāja izejviela diegu ražošanai

 

2.pielikums
Protokolam par Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas svarīgāko
produkcijas veidu savstarpējo piegāžu apjomiem (kvotām) un kārtību 1994.gadā
 

Svarīgāko produkcijas piegāžu apjomi (kvotas) no Latvijas Republikas Baltkrievijas Republikai 1994.gadā

Produkcijas nosaukums      Mērvienība       Daudzums

MELNĀ METALURĢIJA

Melno metālu velvējumi tūkst. tonnu 40*)
Stieple tūkst. tonnu 1,9

ĶĪMIJAS UN NAFTAS ĶĪMIJAS RŪPNIECĪBAS IEKĀRTAS

Centrbēdzes sūkņi gab. 49
Armatūra tūkst. gab. 4

AUTOMOBIĻU UN GULTŅU RŪPNIECĪBA

RAF mikroautobusi gab. 200

SMAGĀS MAŠĪNBŪVES RŪPNIRCĪBA

Dīzeļvilcieni gab. 10
Elektrovilcieni gab. 4

VIEGLĀ RŪPNIECĪBA

Sintētiskie tekstildiegi tonnas 1168
Sintētiskie teksturētie tekstildiegi tonnas 2943
Neaustie materiāli tūkst. m. 110

ZIVJU PRODUKCIJA

Zivju konservi milj. nosac. kārbu 6
Saldētas zivis tonnas 500

MEDICĪNAS RŪPNIECĪBA

Ārstniecības līdzekļi tūkst. dol. 100
Zooveterinārās preces tūkst. dol. 34

LAUKSAIMNIECISKĀ RAKSTURA PRODUKCIJA

Minerālmēsli (pārrēķinot 100% aktīvā
vielā) kopā tūkst. tonnu 61
t. sk. fosfāta mēsli (ŠKM) tūkst. tonnu 61
Pievadķēdes km 200
Lauksaimniecības mašīnu rezerves daļas tūkst. dol. 83

SAKARU RŪPNIECĪBA

Telefoni aparāti tūkst. gab. 28

DARBAGALDU UN INSTRUMENTU RŪPNIECĪBA

Elektroinstrumenti tūkst. gab. 3

Piezīme *) ja tiks nodrošinātas izejvielas