Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta rīkojums Nr.67

Rīgā 2011.gada 23.februārī (prot. Nr.10 52.§)

Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai

1. Apstiprināt Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk - Valdības rīcības plāns).

2. Valsts kancelejai, ministrijām, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam atbilstoši kompetencei reizi gadā (līdz attiecīgā gada 1.februārim) elektroniski iesniegt pārskatu par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildi, ievērojot šā rīkojuma 3.punktā noteikto kārtību.

3. Ministrijām:

3.1. nodrošināt, lai ministrijas mājaslapā internetā tiktu ievietota Valdības rīcības plānā iekļautā sadaļa par attiecīgo ministriju un aktuālā informācija par plānoto pasākumu izpildi;

3.2. iesniegt Valsts kancelejā gada pārskatu par to Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu īstenošanas gaitu, kuru izpildes termiņš ir beidzies. Pārskatā norāda pasākuma izpildes statusu (izpildīts, daļēji izpildīts vai nav izpildīts) un informāciju par veiktajām darbībām. Ja pasākums izpildīts daļēji vai nav izpildīts, norāda iemeslus, kādēļ pasākums nav izpildīts. Pavadvēstulē ministrijas var norādīt plašāku informāciju par to pasākumu īstenošanas gaitu, kuru izpildes termiņš vēl nav beidzies, un nepieciešamās izmaiņas Valdības rīcības plānā.

4. Ministru prezidenta birojam, ja nepieciešams, organizēt sanāksmes, lai izvērtētu Valdības rīcības plāna izpildi.

5. Valsts kancelejai (Stratēģiskās analīzes departamentam):

5.1. pēc Ministru prezidenta biroja pieprasījuma sagatavot pārskatus par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildes gaitu;

5.2. Ministru prezidenta uzdevumā pieprasīt ministrijām papildu informāciju par Valdības rīcības plānā attiecīgās ministrijas sadaļā iekļauto pasākumu izpildes gaitu.

6. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2009.gada 12.augusta rīkojumu Nr.559 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 131.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2011.gada 23.februāra
rīkojumu Nr.67

Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai

Deklarācijas joma		Deklarācijā dotais uzdevums		Rīcības plāna pasākumi (pasākumu kopums)		Atbildīgā institūcija	Izpildes termiņš dd.mm.gggg.		Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem, mērķi un rezultatīvie rādītāji	Pasākuma īstenošanas gaita
1		2		3		4	5		6	7
1.	Sabiedrības līdzdalība	1.1.	Virzīt izmaiņas Latvijas Republikas Saeimas ievēlēšanas kārtībā, palielinot vēlēšanu apgabalu skaitu, lai deputātus tuvinātu vēlētājiem un novadiem, vienlaikus saglabājot proporcionālo vēlēšanu sistēmu	1.1.1.	Priekšlikumus par iespējamām izmaiņām Latvijas Republikas Saeimas ievēlēšanas kārtībā izstrādās Latvijas Republikas 10.Saeima
1.		1.2.	Izstrādāt priekšlikumus, lai balsošana būtu nodrošināta elektroniskā vidē jau 2013.gada pašvaldību vēlēšanās un 2014.gada Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Izveidot e-vēlēšanu un e-referendumu platformu	1.2.1.	Sadarbībā ar TM, IeM un VARAM izstrādāt drošu un likumam atbilstošu elektronisko vēlēšanu platformu, balstoties uz uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja (USPS) iestrādnēm un pieredzi	SM	30.09.2011.
1.		1.3.	Izveidot vienotu Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlētāju reģistru. Nodrošināt ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu aktīvu līdzdalību vēlēšanās	1.3.1.	Sadarbībā ar TM un IeM valsts privātā elektronisko sakaru tīkla ietvaros izveidot vienotu Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlētāju reģistra datu bāzi, balstoties uz Latvijā vienīgā uzticamā sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja (USPS) iestrādnēm un pieredzi	SM	30.09.2011.
1.		1.3.		1.3.2.	Veikt pasākumu kompleksu, vērstu uz Vēlētāju reģistra pilnveidošanu	IeM	30.01.2013.		Koncepcija par elektronisko vēlēšanu sistēmas izveidi
1.		1.3.		1.3.3.	Nodrošināt iespējas karavīriem, kas pilda dienestu starptautisko operāciju rajonos, piedalīties Saeimas vēlēšanās	AizM	31.12.2011.
1.		1.4.	Mazināt naudas ietekmi uz vēlēšanām, pieļaujamo finansējumu vēlēšanu kampaņām. Precizēt priekšvēlēšanu izmaksām pieskaitāmos izdevumus. Izvērtēt iespējas ierobežot politisko reklāmu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, vienlaikus ar mērķtiecīgu valsts pasūtījumu nodrošinot kvalitatīvas debates sabiedriskajos medijos	1.4.1.	Nodrošināt politiskajām partijām izlietotā valsts finansējuma uzraudzību	KNAB	04.10.2014.
1.		1.4.		1.4.2.	Nodrošināt priekšvēlēšanu aģitācijas un politisko organizāciju (partiju) ieņēmumu un izdevumu deklarāciju uzraudzību, lai politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības nepārsniegtu noteikto aģitācijas izmaksu limitu	KNAB	31.03.2013.
1.		1.4.		1.4.3.	Analizējot priekšvēlēšanu aģitācijas un politisko partiju finansiālo darbību regulējošos normatīvos aktus un līdzšinējo pieredzi to uzraudzības īstenošanā, izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, pilnveidojot regulējumu, precizējot priekšvēlēšanu izmaksām pieskaitāmos izdevumus un ieviešot Politisko partiju finansēšanas koncepcijā paredzētos pasākumus	KNAB	31.12.2011.		Politisko partiju finansēšanas koncepcija (MK 2009.gada 15.janvāra rīkojums Nr.14 )
1.		1.5.	Pieņemt Ministru kabineta locekļu Ētikas kodeksu	1.5.1.	Iesniegt izskatīšanai valdībā Ministru kabineta locekļu Ētikas kodeksu	Valsts kanceleja	31.12.2011.
1.		1.6.	Ieviest jaunu sabiedrības līdzdalības modeli, kas nodrošinās NVO un ieinteresēto sabiedrības grupu viedokļu uzklausīšanu visos rīcībpolitikas veidošanas līmeņos. Nodrošināt regulāras politiskas konsultācijas ar NVO, sociālajiem partneriem un ekspertiem par jaunu politiku un likumu ieviešanu	1.6.1.	Atbalstīt biedrību un nodibinājumu pamatdarbības stiprināšanu, sekmēt sabiedrības līdzdalības formu attīstību (iedzīvotāju forumi, kopienu iniciatīvu fondi, organizāciju tīklu veidošana u.c.), t.sk. nodrošināt iedzīvotāju interešu aizstāvību un iesaistīšanos visu līmeņu politikas veidošanas procesos, apgūstot Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzekļus NVO fonda ietvaros	KM	01.10.2014.
1.		1.6.		1.6.2.	Izstrādāt priekšlikumus, lai būtiski samazinātu to jautājumu skaitu, kas tiek virzīti lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā bez diskusijām ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, izmantojot steidzamības procedūru	Valsts kanceleja	31.12.2011.
1.		1.6.		1.6.3.	Izstrādāt priekšlikumus, lai rosinātu nozaru ministrijām regulāri organizēt konsultatīvas sanāksmes, kuru darba kārtību nosaka pilsoniskās sabiedrības organizācijas	Valsts kanceleja	01.01.2012.
1.		1.6.		1.6.4.	Nodrošināt pastāvošā valdības un NVO konsultāciju mehānisma izvērtēšanu un jauna sadarbības modeļa izstrādi un ieviešanu	Valsts kanceleja	30.12.2014.		Izstrādāti priekšlikumi par sabiedrības līdzdalības mehānismu, kas ietvertu gan sociālos partnerus, gan citas nevalstiskās organizācijas (nodrošinot resursu konsolidāciju, lai palielinātu līdzdalības/ ekspertīzes kvalitāti), nodrošinot plašu sabiedrības līdzdalību modeļa izstrādē. Pasākuma īstenošanas rezultātā paaugstinās apmierinātība par NVO līdzdalības iespējām
1.		1.7.	Veicināt valsts pārvaldes darbinieku izpratni par dažādu sociālo grupu vajadzībām, atvieglojot sabiedrības iesaistīšanos politiskajos procesos. Sekmēt diskusijas sabiedrībā par aktuāliem valsts pārvaldes jautājumiem, veicinot pilsoņu pašorganizācijas aktivitātes (pilsoņu paneļi, žūrijas) valsts un pašvaldību līmenī. Noteikt tiesības iedzīvotājiem konsultatīvā referendumā ierosināt pašvaldībai izskatāmos jautājumus. D568	1.7.1.	Nodrošināt Nacionālās attīstības padomes darbību kā sadarbības un viedokļu apmaiņas platformu par Latvijas ilgtermiņa un vidēja termiņa stratēģiskajām iespējām, nodrošinot koordinētu valsts un tās teritoriju attīstības plānošanu un uzraudzību	VARAM	30.09.2014.		Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam "Ilgtspējīgas attīstības īstenošanas un uzraudzības process" (468)
1.		1.7.		1.7.2.	Izstrādāt vadlīnijas internetā pieejamo un attīstīto sociālo platformu izmantošanai valsts pārvaldes iestāžu darbā, veicināt plašāku sociālo platformu izmantošanu valsts pārvaldes komunikācijā ar sabiedrību	Valsts kanceleja	30.09.2011.		Nodrošināta informācijas pieejamība un atklātība, lai radītu papildu iespēju sabiedrībai piedalīties lēmumu sagatavošanas procesā
1.		1.7.		1.7.3.	Izanalizēt un novērst šķēršļus valsts pārvaldes darbinieku piekļuvei sociālajiem medijiem, tādējādi nodrošinot tiešas un nepastarpinātas valsts pārvaldes un iedzīvotāju komunikācijas iespējas	Valsts kanceleja	30.12.2011.
1.		1.8.	Izstrādāt lobēšanas tiesisko reglamentāciju un pieņemt likumu "Par lobijiem"	1.8.1.	Lai nodrošinātu informācijas par lobēšanu caurskatāmību, izstrādāt un pieņemt Lobēšanas atklātības likumu	KNAB	01.12.2014.		Koncepcijas projekts "Informācijas par lobētājiem publiskās pieejamības nodrošināšana"
1.		1.9.	Stiprināt demokrātiju, izstrādājot kārtību, kādā tiek ieviests elektronisko petīciju un elektronisko konsultāciju process	1.9.1.	Nodrošināt iespēju iedzīvotājiem elektroniski saņemt tiešsaistes konsultācijas par valsts sniegtajiem pakalpojumiem un ar tiem saistītajiem biežāk uzdotajiem jautājumiem	VARAM	01.10.2012.
2.	Valsts pārvalde	2.1.	Nodrošināt pilnu un skaidru informāciju par Ministru kabineta darbu un situāciju tautsaimniecībā. Paplašināt informācijas atklātību valsts pārvaldē	2.1.1.	Informēt sabiedrību par tautsaimniecības attīstības tendencēm, īstenoto ekonomisko politiku un struktūrpolitikas prioritātēm, izstrādājot ziņojumus par Latvijas tautsaimniecības attīstību, informatīvos ziņojumus par makroekonomisko situāciju valstī, kā arī sagatavojot makroekonomiskos apskatus	EM	01.08.2014.
2.		2.1.		2.1.2.	Nodrošināt precīzu, pilnīgu, viegli saprotamu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju, t.sk. izvērtējot statistiskās informācijas teritoriālā griezuma iespējamību Latvijas un ārvalstu datu lietotājiem, izstrādājot un īstenojot ikgadējo Valsts statistiskās informācijas programmu	EM	31.12.2014.
2.		2.1.		2.1.3.	Īstenot 2011.gada tautas skaitīšanu, iegūstot nepieciešamo statistisko informāciju par valsts iedzīvotājiem un mājokļiem valstī kopumā un sadalījumā pa administratīvajām teritorijām	EM	01.03.2012.
2.		2.1.		2.1.4.	Nodrošināt pasākumus būtiskas statistiskās informācijas, pamatfaktu, citas skaitliskās informācijas vienkāršas, skaidras un nozares aktualitātēm atbilstošas informācijas izvietošanai internetā, nozaru iestāžu mājaslapās	Valsts kanceleja	31.12.2011.		Uzlabota iestāžu mājaslapās pieejamās informācijas kvalitāte. Informācija par valdības darbu un situāciju tautsaimniecībā ir skaidri saprotama, analītiska un vizuāli noformēta
2.		2.1.		2.1.5.	Sadarbībā ar VARAM iesniegt koncepciju par valsts pārvaldes mājaslapu optimizēšanas iespējām	Valsts kanceleja	30.12.2011.		Sagatavot priekšlikumus iestāžu mājaslapu uzturēšanas optimizācijai, paredzot vienotus tehniskos un drošības risinājumus, centralizētu tehnisko atbalstu ministriju darbiniekiem, iespējas optimizēt izdevumus, nodrošinot iedzīvotājiem ērtākas, pārskatāmākas iestāžu mājaslapas
2.		2.1.		2.1.6.	Sadarbībā ar VARAM un citām ministrijām nodrošināt priekšlikumu izstrādi optimizētam valsts pārvaldes mājaslapu saturam, lietojamības un funkcionalitātes prasībām	Valsts kanceleja	30.03.2012.		Izstrādāti priekšlikumi valsts pārvaldes tīmekļa vietņu saturam, funkcionalitātei un lietojamības standartiem
2.		2.1.		2.1.7.	Sadarbībā ar Valsts kanceleju un citām ministrijām nodrošināt valsts pārvaldes mājaslapu optimizēšanas tehnoloģiskā priekšlikuma sagatavošanu un īstenošanu	VARAM	01.06.2013.
2.		2.1.		2.1.8.	Izstrādāt un ieviest valsts pārvaldē vienotu vizuālo identitāti, kura tiek lietota informācijas apritē internetā, sociālo platformu izmantošanas projektos un citos pasākumos	Valsts kanceleja	31.12.2013.		Nodrošināts unificēts valsts pārvaldes grafiskais standarts (logo) un noteiktas vadlīnijas Latvijas valsts ģerboņu izmantošanai valsts iestādes darbībā. Valsts pārvalde ir saprotamāka ikvienam tās iedzīvotājām, un samazināti valsts pārvaldes iestāžu izdevumi grafisko dizainu izveidē, atjaunošanā, dažādu materiālu dizainu izstrādē
2.		2.1.		2.1.9.	Konsultējoties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, izstrādāt priekšlikumus par brīvāku pieeju informācijai, izvērtējot iespēju nodot atklātībai lielāku informācijas klāstu un apjomu	Valsts kanceleja	31.12.2013.
2.		2.2.	Izveidot nelielu, vienotu, kompetentu, efektīvu un iedzīvotājiem pieejamu valsts pārvaldi	2.2.1.	Nodrošināt Digitālās programmas Eiropai ieviešanu Latvijā, tādējādi nodrošinot efektīvu un iedzīvotājiem pieejamu valsts pārvaldi	VARAM	30.09.2014.
2.		2.2.		2.2.2.	Attīstīt Elektronisko iepirkumu sistēmas e-konkursu un e-izsoļu funkcionalitāti, uzlabojot konkurenci iepirkumu procesos un nodrošinot efektīvu pārvaldību	VARAM	31.12.2012.		MK 2010.gada 15.marta rīkojums Nr.147 "Par elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības prioritāro projektu sarakstu"
2.		2.2.		2.2.3.	Izstrādāt un iesniegt MK informācijas sabiedrības nākamā perioda ilgtermiņa politiku, t.sk. sagatavojot informācijas sabiedrības politikas starpposma novērtējumu	VARAM	01.08.2013.
2.		2.2.		2.2.4.	Sadarbībā ar VARAM izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Publisko pakalpojumu pamatnostādnes	Valsts kanceleja	31.12.2013.		Izstrādāts skaidrs konceptuāls ietvars publisko pakalpojumu sistēmas attīstībai un kvalitātes uzlabošanai ESF projekta "Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana" ietvaros. Projekta mērķis ir paaugstināt publiskās pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitāti un veicināt publiskās pārvaldes sniegto pakalpojumu pieejamību, kā arī palielināt pakalpojumu sniegšanas procesa ekonomiskumu un mazināt administratīvo slogu
2.		2.2.		2.2.5.	Izstrādāt un funkciju audita procesa ietvaros īstenot ikgadēju pasākuma plānu administratīvo šķēršļu mazināšanai iedzīvotājiem, uzņēmējiem un NVO	Valsts kanceleja	30.10.2014.		ESF projekts "Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana". Projekta mērķis ir mazināt administratīvos šķēršļus (jeb administratīvo slogu ) uzņēmējiem, iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām, tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, veicinot administratīvo procedūru vienkāršošanu, kā arī paaugstinot publiskās pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Izstrādāti un īstenoti 8 pasākumu plāni
2.		2.2.		2.2.6.	Nodrošināt ESF projekta "Atbalsts strukutrālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē" aktivitātes "Strukturālo reformu ieviešanas ietekmes novērtēšana" plānoto pasākumu iepirkumu procesa organizēšanu, pasākumu izstrādi, koordinēšanu, ieviešanu, vadību un uzraudzību	Valsts kanceleja	31.12.2013.		ESF projekts "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē"
2.		2.2.		2.2.7.	Izstrādāt rokasgrāmatas, veikt normatīvo aktu prasību analīzi un nodrošināt apmācības pārvaldes darbiniekiem politiku ietekmes un izmaksu izvērtēšanas jomā, izmantojot administratīvā sloga standartizēto izmaksu aprēķināšanas modeli (SCM) un administratīvo prasību izmaksu modeli, lai noteiktu kvantitatīvus lielumus administratīvā sloga un administratīvo prasību apjoma samazināšanai	Valsts kanceleja	31.12.2011.		Izstrādātas metodiskās rokasgrāmatas un apmācīti vismaz 1000 valsts un pašvaldību darbinieki ESF projekta "Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana" ietvaros un apmācīti vismaz 300 valsts un pašvaldību darbinieki ESF projekta "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē" ietvaros
2.		2.3.	Pabeigt valsts pārvaldes iestāžu funkciju auditu un noteikt iestāžu un darbinieku skaitu atbilstoši pārvaldes uzdevumu apjomam. Nodarbinātības modeli valsts pārvaldē transformēt no kvantitātes uz kvalitāti.	2.3.1.	Sagatavot un apstiprināt Ministru kabinetā strukturālo reformu plānu, ievērojot funkciju audita, funkciju pārskatu un citos dokumentos ierosinātās iniciatīvas	Valsts kanceleja	01.05.2011.		Noteikti būtiskākie strukturālo reformu virzieni, sagatavoti ierosinājumi reformu institucionālai pārraudzībai un noteikti reformu rezultatīvie rādītāji
2.		2.3.		2.3.2.	Izstrādāt ekonomiski pamatotu atbalsta funkcijas centralizācijas modeli vienotos pakalpojumu servisa centros	Valsts kanceleja	01.09.2011.		ESF projekts "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē". Pasākuma ietvaros tiks pilnveidots amatu klasifikācijas process, paplašinot amatu katalogu ar jaunām amatu saimēm, tās novērtējot iekļaušanai vienotajā darba samaksas sistēmā, kā arī izvērtēta amatu kataloga piemērošana iestādēs un izstrādātas rekomendācijas amatu klasifikācijas kļūdu novēršanai un metodoloģijas pilnveidošanai
2.		2.3.		2.3.3.	Ieviest risinājumus standartizētai pieejai funkciju izpildes organizācijā valsts pārvaldes iestādēm	Valsts kanceleja	01.05.2012.		Regulāri apkopot informāciju par Ministru kabineta ieteikumu izpildes rezultātiem un informēt Ministru kabinetu
2.		2.4.	Vienlaikus ar 2011.gada valsts budžeta likuma projekta izstrādi un līdz tā apstiprināšanai nodrošināt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pievienošanu Vides ministrijai atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam reorganizācijas plānam. Lai nodrošinātu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas kompetences jomu un attiecīgo sabiedrības interešu turpmāku vienotu īstenošanu, ministrijas reorganizācijas plānu un ar to saistītos normatīvo aktu projektus uzdot sagatavot ar Ministru kabineta rīkojumu apstiprinātai darba grupai vides ministra vadībā	2.4.1.	Izstrādāt un pieņemt grozījumus normatīvos un tiesību aktos, lai nodrošinātu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pievienošanu Vides ministrijai	VARAM	31.12.2010.			Izpildīts. Izveidota darba grupa, pieņemti attiecīgie Ministru kabineta lēmumi un sagatavoti likumprojekta grozījumi
2.		2.5.	Nodrošināt "vienas pieturas aģentūras" principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā. Vienkāršot valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu procedūras, samazinot administratīvo slogu un pakalpojuma izmaksas, vienlaikus paaugstinot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti	2.5.1.	Nodrošināt normatīvā akta projekta izstrādi, kurā būs noteikta visaptveroša kārtība institūcijām, kādā valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību nodrošina pēc "vienas pieturas aģentūras" principa	VARAM	31.12.2011.
2.		2.5.		2.5.2.	Radīt priekšnosacījumus pašvaldību un valsts pakalpojumu pieejamības un kvalitātes paaugstināšanai, pakārtojot pakalpojumu pieejamību atbilstoši "vienas pieturas aģentūras" principam, kā arī sniegt metodisku palīdzību pašvaldībām administratīvā sloga un pakalpojuma izmaksu samazināšanai un sadarbībā ar pašvaldībām vienkāršot pašvaldību sniegto pakalpojumu procedūras	VARAM	31.12.2013.		Pilnveidota publisko pakalpojumu sistēma
2.		2.5.		2.5.3.	Izveidot vienotu elektronisko dokumentu aprites sistēmu, ar kuru valsts un pašvaldību institūcijas, izmantojot pašvaldību pārziņā esošos pakalpojumu centrus, nodrošinās valsts un pašvaldību pakalpojumu piegādi iedzīvotājiem pēc "vienas pieturas aģentūras" principa	VARAM	31.12.2013.		Izveidota starpinstitūciju dokumentu aprites elektroniskā sistēma
2.		2.5.		2.5.4.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai MK grozījumus Meža likumā	ZM	31.12.2011.		Atcelt apliecinājumu meža ceļu būvei, jaunaudžu kopšanai un sauso un vēja gāzto koku ciršanai, saīsināt apliecinājumu izsniegšanas termiņu līdz 14 dienām
2.		2.5.		2.5.5.	Sadarbībā ar VARAM izstrādāt publisko pakalpojumu sniegšanas rekomendējamo modeli, papildināt publisko pakalpojumu reģistru (katalogu), noteikt un ieviest "vienas pieturas aģentūras" darbības principus, tādējādi paaugstinot publiskās pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitāti, pieejamību, palielinot pakalpojumu sniegšanas procesa ekonomiskumu un mazinot administratīvo slogu uzņēmējiem, iedzīvotājiem un NVO	Valsts kanceleja	31.10.2014.		ESF projekta "Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana" ietvaros izveidot vienotu metodoloģisku, normatīvu un organizatorisku ietvaru sekmīgai publisko pakalpojumu sistēmas attīstībai Latvijā, kas kalpos par pamatu dažādām publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošanas aktivitātēm valstī. Izstrādāt praktiski lietojamas metodikas pakalpojumu definēšanai, aprakstīšanai, izvērtēšanai un pārbūvei, kas veicama projekta ietvaros, kā arī izmantojama gan šim projektam, gan kopumā
2.		2.6.	Nodrošināt motivējošu atlīdzības sistēmu sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem, pilnveidojot atlīdzības sistēmu un vēršot to uz konkrētu darba rezultātu sasniegšanu atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un ceļot darba efektivitāti Līdzsvarot sabiedriskajā sektorā nodarbināto atalgojumu, paplašinot atlīdzības likumā iekļaujamo iestāžu un amatpersonu loku. Padarīt to pārskatāmu un līdzsvarotu attiecībā uz amatiem un profesijām	2.6.1.	Pieņemt grozījumus MK 22.12.2009. noteikumos Nr.1651 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to noteikšanas kārtību" par atlīdzības sistēmas pilnveidošanu, nodrošinot motivācijas sistēmas sasaisti ar darba rezultātiem atbilstoši izvirzītajiem mērķiem	FM	30.12.2012.
2.		2.6.		2.6.2.	Kompetenču pieejas ieviešana cilvēkresursu vadībā valsts pārvaldes iestādēs, t.sk. valsts pārvaldē nodarbināto elektroniskās novērtēšanas sistēmas ieviešana	Valsts kanceleja	31.12.2012.		ESF projekts "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē". Projekta ieviešanas rezultātā tiks nodrošināta iespēja vienuviet un tiešsaistes režīmā organizēt valsts pārvadē nodarbināto novērtēšanu, atspoguļojot rezultātus. Pasākuma ietvaros ir plānots pārskatīt un uzlabot novērtēšanas kritērijus, kā arī pilnveidot novērtēšanas sistēmu. Tādējādi tiks ieviesta uz rezultātu balstīta novērtēšanas sistēma un būtiski atvieglots administratīvais darbs, kas tiek veltīts šīs procedūras veikšanai
2.		2.6.		2.6.3.	Vienotas cilvēkresursu vadības informācijas sistēmas izstrādes atbalsts ESF projekta ietvaros un tā ieviešana valsts pārvaldes iestādēs	Valsts kanceleja	30.10.2014.		ESF projekts "Cilvēkresursu vadības informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrāde un ieviešana". Projekta mērķis ir izveidot vienotu cilvēkresursu vadības informācijas sistēmu, kas nodrošinātu vienotu datu uzskaiti un analīzi par valsts sektorā nodarbinātajiem, to skaitu, kvalifikāciju, mobilitāti, darba pieredzi un citiem raksturlielumiem. Projekta ieviešanas rezultātā tiks piedāvāts arī vienots risinājums cilvēkresursu vadības un darba samaksas aprēķina jomā, tādējādi nākotnē sniedzot iespēju efektivizēt personālvadības procedūras valsts sektorā (personālvadības lietvedības standartizācija, darba samaksas automatizēta un/vai centralizēta aprēķināšana, personāla plānošana u.c.)
2.		2.6.		2.6.4.	Amata klasifikācijas ieviešanas procesa izvērtējuma sagatavošana un priekšlikumu sagatavošana par uzlabojumiem	Valsts kanceleja	30.10.2014.		ESF projekts "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē". Pasākuma ietvaros tiks pilnveidots amatu klasifikācijas process, paplašinot amatu katalogu ar jaunām amatu saimēm, tās novērtējot iekļaušanai vienotajā darba samaksas sistēmā, kā arī izvērtēta amatu kataloga piemērošana iestādēs un izstrādātas rekomendācijas amatu klasifikācijas kļūdu novēršanai un metodoloģijas pilnveidošanai
2.		2.6.		2.6.5.	Atjaunot valsts pārvaldē strādājošo apmācības sistēmu un nodrošināt pienācīgu profesionālu speciālistu sagatavošanu ES prezidentūrai 2015.gadā	Valsts kanceleja	30.10.2014.		ESF projekts "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē". Pasākuma ietvaros tiks pilnveidots amatu klasifikācijas process, paplašinot amatu katalogu ar jaunām amatu saimēm, tās novērtējot iekļaušanai vienotajā darba samaksas sistēmā, kā arī izvērtēta amatu kataloga piemērošana iestādēs un izstrādātas rekomendācijas amatu klasifikācijas kļūdu novēršanai un metodoloģijas pilnveidošanai
2.		2.7.	Lai veicinātu kvalificēta darba spēka pieejamību Latvijas reģionos, piemērot valsts sektorā strādājošo atalgojuma sistēmā progresīvo attāluma koeficientu no Rīgas reģiona	2.7.1.	Apkopot informāciju par atlīdzības atšķirībām līdzīga darba veicējiem reģionos, analizējot faktorus un iemeslus, kas nosaka atlīdzības atšķirības reģionos valsts un pašvaldību sektorā strādājošajiem salīdzināmās profesijās	Valsts kanceleja	30.10.2014.		Izstrādāti priekšlikumi un principi strādājošo darba samaksai, ievērojot progresīvo attāluma koeficientu
2.		2.8.	Deleģēt valstij neraksturīgos publiskās pārvaldes uzdevumus privātajam sektoram un nevalstiskajām organizācijām, kontrolējot deleģēto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Vienkāršot pārvaldes uzdevumu deleģēšanas kārtību	2.8.1.	Izvērtēt pastāvošo deleģēšanas regulējumu un novērst deleģēšanas šķēršļus. Sniegt Ministru kabinetam konceptuālu priekšlikumu par nepieciešamajām izmaiņām ar deleģēšanu saistītajā normatīvajā regulējumā, lai veicinātu šī procesa saprotamību un caurskatāmību	Valsts kanceleja	31.12.2011.		Pasākuma īstenošanas rezultātā tiks samazināti valsts pārvaldes izdevumi, nodrošinot publisko pakalpojumu līdzšinējo kvalitāti. Iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tiks izstrādāta vienkāršota uzdevumu deleģēšanas kārtība
2.		2.9.	Nodrošināt vienotas e-pārvaldes izveidi un e-pakalpojumu pieejamību, t.sk. izveidojot un nodrošinot visu atbilstošo valsts un pašvaldību publisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmējiem elektroniski	2.9.1.	Sadarbībā ar VARAM nodrošināt e-paraksta sistēmu un portālu e-pārvaldes un e-pakalpojumu sniegšanai un koordinēšanai, ņemot vērā uzticama sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja (USPS) iestrādnes un pieredzi	SM	30.12.2011.
2.		2.9.		2.9.2.	Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus klientu elektroniskās apkalpošanas efektivitātes paaugstināšanai valsts pārvaldē un normatīvo regulējumu personu autentifikācijai elektroniskā vidē	VARAM	01.10.2012.
2.		2.9.		2.9.3.	Izveidot jaunus, uz koplietošanas principiem veidotus, e-pārvaldes risinājumu komponentus, t.sk. nekustamā īpašuma nodokļa samaksai, ģeotelpisko datu un elektronisko dokumentu apmaiņai, kā arī teritorijas attīstības plānošanai	VARAM	01.10.2012.		MK 2010.gada 15.marta rīkojums Nr.147 "Par elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības prioritāro projektu sarakstu"
2.		2.9.		2.9.4.	Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Elektroniskās pārvaldes attīstības rīcības plānu 2011.-2013.gadam	VARAM	30.06.2011.
2.		2.9.		2.9.5.	Nodrošināt ES struktūrfondu 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes īstenošanu, elektronizējot valsts un pašvaldību pakalpojumus apakšaktivitātes projektu ietvaros, kā arī ES struktūrfondu 3.2.2.2.aktivitātes ietvaros paaugstināt piekļuves iespējas internetam pēc iespējas plašākām sabiedrības grupām, veicinot piekļuvi publiskās pārvaldes un komercsabiedrību piedāvātajiem elektroniskajiem u.c. pakalpojumiem un informācijai, lai veicinātu iedzīvotāju iekļaušanos sabiedrības sociālajos, ekonomiskajos un kultūras procesos un uzlabotu viņu dzīves kvalitāti	VARAM	30.09.2014.
2.		2.9.		2.9.6.	Izstrādāt un ieviest TAPIS (Pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēma)	VARAM	30.09.2014.		Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcija; Ģeotelpiskās informācijas likums
2.		2.9.		2.9.7.	Valsts meža dienestam projekta "Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu uz klientu orientētas pakalpojumu sistēmas un vienotas informatīvās telpas izveide" ietvaros izveidot elektronisko pakalpojumu iesniegumu par plānoto mežsaimniecisko darbību apliecinājumu saņemšanai un pārskatu par veikto mežsaimniecisko darbību iesniegšanai	ZM	01.06.2012.
2.		2.9.		2.9.8.	Pilnveidot elektronisko pieteikšanās sistēmu tiešmaksājumiem un izveidot elektronisko pieteikšanās sistēmu projektveidīgiem pasākumiem, sistēmu izveidot esošā finansējuma ietvaros	ZM	30.06.2013.
2.		2.9.		2.9.9.	Lauksaimniecības datu centra reģistru darbību nodrošināt e-pakalpojumu režīmā, pasākumu veicot esošā finansējuma ietvaros	ZM	31.12.2013.		Papīra veidlapu aizstāšana ar elektroniskām veidlapām
2.		2.10.	Izveidot profesionālu un nepolitisku civildienestu. Panākt, ka ministriju ierēdņi, valsts un pašvaldību iestāžu un aģentūru, valsts un pašvaldību uzņēmumu valžu un padomju locekļi un citas augstas valsts amatpersonas tiek amatā ieceltas nepolitizēti, pamatojoties uz profesionalitāti un reputāciju	2.10.1.	Pieņemt koncepciju par valsts civildienesta vienkāršošanu	Valsts kanceleja	31.12.2012.		Pasākuma īstenošanas rezultātā tiks noteikts turpmākais valsts civildienesta sistēmas attīstības virziens, lai nodrošinātu profesionālus, motivētus un efektīvus valsts pārvaldē nodarbinātos, kas spēj nodrošināt mūsdienu sabiedrības vajadzībām un iespējām atbilstošu valsts pārvaldi
2.		2.10.		2.10.2.	Apkopojot labo praksi un citu valstu pieredzi, izstrādāt priekšlikumus vienotiem pamatprincipiem un vadlīnijām valsts pārvaldes amatpersonu (t.sk. pašvaldībās) iecelšanai amatā	Valsts kanceleja	31.10.2014.
3.	Valsts aizsardzība	3.1.	Balstoties uz NATO kolektīvās aizsardzības un ASV stratēģiskās partnerības principu un militāro sadarbību ar NATO un ES, nodrošināt valsts teritoriālo aizsardzību un iedzīvotāju ārējo drošību	3.1.1.	Reglamentēt tiesību aktos kārtību un procedūras Valsts robežsardzes iekļaušanai NBS sastāvā kara laikā vai izņēmuma stāvoklī	IeM	30.12.2014.
3.		3.1.		3.1.2.	Turpināt Latvijas līdzdalību NATO ISAF operācijā Afganistānā, sabalansējot militāro un civilo iesaisti	AizM	01.10.2014.
3.		3.1.		3.1.3.	Sagatavot NBS vienības dalībai NATO Reaģēšanas spēku sastāvā saskaņā ar noteikto grafiku un iesaistei Eiropas Savienības Kaujas grupā	AizM	01.10.2014.
3.		3.1.		3.1.4.	Turpināt sniegt atbalstu NATO gaisa telpas patrulēšanas misijai, pilnveidojot mācību iespējas (t.sk. izveidojot zemo lidojumu sistēmu) un izstrādāt risinājumus, lai samazinātu sabiedroto izmaksas NATO gaisa patrulēšanas misijas īstenošanā Baltijas valstu gaisa telpā	AizM	01.10.2014.
3.		3.2.	Nodrošināt Latvijas valsts aizsardzību un efektīvu militāro spēju mērķtiecīgu attīstību, nostiprināt aizsardzības nozarē veiktās reformas, turpinot samazināt NBS administratīvās struktūras un koncentrējot līdzekļus kaujas spēju paaugstināšanai	3.2.1.	Sagatavot NBS ilgtermiņa attīstības plānu, nosakot NBS ilgtermiņā sasniedzamās militārās spējas, nozīmīgākās attīstības programmas un minimālās militārās aizsardzības spējas	AizM	31.12.2011.
3.		3.2.		3.2.2.	Turpināt NBS funkciju centralizāciju nodrošinājuma jomā, lai samazinātu administratīvās izmaksas, t.sk. izskatīt plašākas Baltijas valstu sadarbības iespējas šajā jomā	AizM	30.06.2012.
3.		3.2.		3.2.3.	Pārskatīt militārpersonu medicīniskā nodrošinājuma sistēmu, lai veidotu efektīvāku civilo resursu izmantošanu un militārās medicīnas attīstību	AizM	31.12.2012.
3.		3.2.		3.2.4.	Izveidot militārā transporta reģistru un pilnveidot degvielas uzskaites sistēmu, lai efektīvāk izmantotu pieejamos resursus	AizM	31.12.2013.
3.		3.2.		3.2.5.	Atbilstoši NATO praksei un nodrošinot savietojamību un standartizāciju, pilnveidot NBS materiāli tehnisko līdzekļu kodēšanas sistēmu un uzskaiti	AizM	31.12.2012.
3.		3.3.	Veicināt militāro sadarbību ar sabiedrotajiem, pilnveidot civilās un militārās plānošanas un vadības principus atbilstoši NATO un ES doktrīnām, sagatavojot NBS vienības dalībai starptautiskajās operācijās un organizējot starptautiskas militārās mācības. Stiprināt militārās infrastruktūras attīstību un izmantošanu NATO vajadzībām	3.3.1.	Turpināt dalību kopīgajās Baltijas valstu militārajās mācībās kopīgu procedūru un sadarbības pilnveidošanai, nepieciešamo finansējumu plānotajiem pasākumiem paredzot no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem	AizM	01.10.2014.
3.		3.3.		3.3.2.	Realizēt NBS bāzes "Lielvārde" projektu līdz minimālo operacionālo spēju nodrošināšanas līmenim, nepieciešamo finansējumu plānotajiem pasākumiem paredzot no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem	AizM	31.12.2013.
3.		3.3.		3.3.3.	Stiprināt kopējo Baltijas valstu militāro spēju attīstību atbilstoši Baltijas valstu sadarbības projektiem aizsardzības jomā, nepieciešamo finansējumu plānotajiem pasākumiem paredzot no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem	AizM	31.12.2011.
3.		3.3.		3.3.4.	Nodrošināt Latvijā NATO Operacionālās plānošanas kursa organizēšanu un uzņemšanu	AizM	31.12.2011.
3.		3.3.		3.3.5.	Nostiprināt ISAF misijas Ziemeļu apgādes ceļu caur Latvijas ostām, piesaistot vēl vairāk valstu kravas, kā arī panākt to, ka šo ceļu izmanto sūtījumiem no Afganistānas, nepieciešamo finansējumu plānotajiem pasākumiem paredzot no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem	AizM	31.12.2011.
3.		3.4.	Ieviest kompensācijas darījumu jeb "offset" politiku valsts iepirkumiem aizsardzības aprīkojuma un augsto tehnoloģiju produktu jomā	3.4.1.	Izvērtēt iepirkumu kompensācijas darījumu piedāvājumus aizsardzības jomā	EM	31.12.2014.
3.		3.5.	Veicināt Latvijas zinātnieku un ražotāju integrāciju NATO dalībvalstu zinātniskajā un ražošanas kompleksā. Sadarbībā ar stratēģisko partneri - Amerikas Savienotajām Valstīm - veicināt militārās rūpniecības kompleksa izveidi Latvijā	3.5.1.	Iesaistīt pēc noteiktiem kritērijiem atlasītus Latvijas zinātnisko institūciju pārstāvjus NATO Pētniecības un tehnoloģiju organizācijas kolēģiju darbā	AizM	31.12.2011.
3.		3.5.		3.5.2.	Izstrādāt militārām vajadzībām nepieciešamo pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmu	AizM	31.12.2011.
3.		3.5.		3.5.3.	Veicināt Latvijas uzņēmumu dalību NATO un ES, kā arī atsevišķu dalībvalstu izsludinātajos iepirkumos aizsardzības jomā, izveidojot aizsardzības rūpniecībā nodarbināto Latvijas uzņēmumu katalogu	AizM	31.12.2011.
3.		3.5.		3.5.4.	Atbalstīt Latvijas uzņēmumu iesaistīšanos NATO militārās rūpniecības piegādes ķēdēs, organizējot konferenci Latvijas ražotājiem ar starptautiskajiem militārās rūpniecības uzņēmumiem par integrācijas iespējām NATO dalībvalstu ražošanas kompleksā	AizM	31.12.2011.
3.		3.6.	Nodrošināt efektīvu NBS komandvadību, pilnveidojot un tālāk attīstot drošas NBS sakaru un informāciju sistēmas. Rūpēties, lai klasificētās informācijas aizsardzība notiktu atbilstoši nacionālajām, NATO un ES noslēpumu aizsardzības prasībām	3.6.1.	Ieviest klasificētās informācijas tīklu visās Nacionālo bruņoto spēku vienībās	AizM	31.12.2013.
3.		3.6.		3.6.2.	Izstrādāt koncepciju par vienotu AizM un NBS komandvadības un sakaru sistēmas attīstību, t.sk. aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem	AizM	31.12.2012.
3.		3.7.	Uzturēt karavīra profesijas prestižu. Pilnveidot karavīra dienesta gaitas plānošanu, nodrošinot pievilcīgus dienesta nosacījumus, nostiprinot profesionalitāti, morāli un militāro disciplīnu, paaugstinot visu līmeņu komandieru atbildību Nacionālajos bruņotajos spēkos. Turpināt pilnveidot militārās izglītības un apmācības procesu, medicīnu un cita veida nodrošinājumu	3.7.1.	Lai nodrošinātu militārā dienesta gaitas pārskatāmību un palielinātu pievilcību, pilnveidot virsnieku un instruktoru dienesta gaitas plānošanu un sociālo garantiju sistēmu, nepieciešamo finansējumu plānotajiem pasākumiem paredzot no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem	AizM	31.12.2012.
3.		3.7.		3.7.2.	Pilnveidot augstākās militārās izglītības sistēmu, efektivizējot un uzlabojot karavīru militārās izglītības kvalitāti Nacionālajā aizsardzības akadēmijā	AizM	31.12.2011.
3.		3.7.		3.7.3.	Lai aktualizētu jautājumu par karavīra profesijas nozīmi mūsdienu sabiedrībā, rīkot publiskas debates	AizM	31.12.2011.
3.		3.7.		3.7.4.	Izstrādāt starptautiskās militārās misijās piedalījušos karavīru atbalsta politiku	AizM	31.12.2011.
3.		3.7.		3.7.5.	Turpināt karavīru amatu, kuri nav tieši saistīti ar militārā dienesta izpildi, pakāpenisku pārveidi par civilajiem amatiem	AizM	30.06.2013.
3.		3.8.	Pilnveidot zemessargu karjeras izaugsmes iespējas, attīstīt Zemessardzi, kas nodrošina kolektīvās un teritoriālās aizsardzības uzdevumus, kā arī zemessargu dalību sabiedriskās drošības pasākumos. Lai palielinātu NBS spēju rīkoties krīžu situācijās, attīstīt NBS aktīvo rezervi	3.8.1.	Pilnveidot Zemessardzes sadarbības mehānismu ar valsts un pašvaldību institūcijām sabiedriskās drošības jautājumos, t.sk. nodrošinot attiecīgo vienošanos par zemessargu sadarbības koordinēšanu un speciālo apmācību noslēgšanu	AizM	31.12.2011.
3.		3.8.		3.8.2.	Nodrošināt zemessargiem piemērotas militārās izglītības programmas NBS Mācību vadības pavēlniecībai pakļautībā esošajās skolās, t.s. tālmācības iespējas	AizM	31.10.2011.
3.		3.8.		3.8.3.	Izstrādāt koncepciju par Zemessardzes aktīvāku un plašāku izmantošanu rezerves karavīru piesaistei valsts aizsardzībā un starptautiskajās operācijās	AizM	31.12.2011.
3.		3.9.	Uzlabot Latvijas karavīra tēlu sabiedrībā un NBS saikni ar sabiedrību. Patriotisma, Latvijas vēstures zināšanu un jauniešu intereses par militāro dienestu veicināšanai mērķtiecīgi izmantot Zemessardzes un Jaunsardzes pieredzi	3.9.1.	Atjaunot ugunsgrēkā cietušo pulkveža Oskara Kalpaka muzeju "Airītes", lai saglabātu Latvijas militārās vēstures liecības	AizM	01.10.2014.
3.		3.9.		3.9.2.	Atbalstīt skolu jaunatnes iesaistīšanos brīvprātīgo kustībā, izmantojot Jaunsardzes pieredzi un resursus	AizM	31.12.2011.
3.		3.9.		3.9.3.	Atbalstīt Baltijas valstu jaunsargu kopējos pasākumus	AizM	31.12.2012.
4.	Ārlietas	4.1.	Uzturēt līdzšinējās ārpolitikas principu pēctecību, kuras pamatā ir Eiropas demokrātiskās vērtības, Latvijas nacionālās un Eiropas Savienības ārpolitiskās, drošības un ekonomiskās intereses	4.1.1.	Stiprināt Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu un paaugstināt tā administratīvo kapacitāti, lai nodrošinātu veiksmīgas Latvijas ārpolitikas īstenošanu	ĀrlM	31.10.2014.
4.		4.1.		4.1.2.	Aizstāvēt Latvijas valstspiederīgo intereses ārvalstīs	ĀrlM	31.10.2014.
4.		4.1.		4.1.3.	Paplašināt pārstāvību vīzu jomā tajās valstīs, kur Latvijai nav savu pārstāvniecību, nodrošinot ārvalstniekiem iespēju saņemt īstermiņa vīzu ieceļošanai Latvijā	ĀrlM	31.10.2014.
4.		4.2.	Paaugstināt Latvijas ārlietu dienesta efektivitāti jaunu resursu piesaistē	4.2.1.	Izmantojot diplomātiskos kanālus, lobēt augstām ārvalstu amatpersonām iesniegtos investīciju "portfeļus"	ĀrlM	31.10.2014.
4.		4.2.		4.2.2.	Stiprināt Latvijas pārstāvību ES institūcijās Briselē	ĀrlM	31.10.2014.
4.		4.2.		4.2.3.	Aktivizēt sadarbību ar LDDK, LTRK un tautsaimniecības nozaru asociācijām nepieciešamās informācijas aprites nodrošināšanai, t.sk. rīkot regulāras uzņēmēju tikšanās ar vēstniekiem	ĀrlM	31.10.2014.
4.		4.3.	Sākot ar 2011.gadu, valdība piedalīsies Saeimas rīkotās ikgadējās debatēs par valsts ārpolitiku	4.3.1.	Sākot ar 2011.gada janvāri, katru gadu sagatavot un iesniegt Saeimā ārpolitikas ziņojumu	ĀrlM	16.01.2011.
4.		4.3.		4.3.2.	Sagatavoties ārpolitikas debatēm Saeimā un uzturēt regulāru dialogu ar Saeimu par ārpolitikas jautājumiem	ĀrlM	16.01.2011.
4.		4.3.		4.3.3.	Rīkot regulāras diskusijas par ārpolitikas prioritātēm ar ekspertiem, NVO un sociālo partneru pārstāvjiem	ĀrlM	16.01.2011.
4.		4.4.	Veicināt NATO sadarbības padziļināšanos un paplašināšanos, stratēģiskā partnerībā un divpusējās attiecībās ar ASV gādāt par Eiropas un transatlantiskās telpas drošību, kā arī sekmēt ES kopējo ārējās drošības politiku	4.4.1.	Turpināt aktīvu politisko dialogu ar ASV, palielināt ASV iesaisti reģionā, kā arī ārpolitikas, ekonomikas un drošības jautājumu risināšanā	ĀrlM	31.10.2014.
4.		4.4.		4.4.2.	Turpināt konsultācijas un sadarbību ar NATO un ES valstīm drošības politikas jautājumos, sekmējot NATO Stratēģiskās koncepcijas īstenošanu un ES KĀDP pilnveidošanu	ĀrlM	31.10.2014.
4.		4.4.		4.4.3.	Pildīt NATO kontaktvēstniecības Uzbekistānā pienākumus	ĀrlM	31.12.2012.
4.		4.4.		4.4.4.	Sniegt politisku atbalstu Latvijas līdzdalībai starptautiskajās militārajās un civilajās misijās Afganistānā, Kosovā un Gruzijā	ĀrlM	31.12.2012.
4.		4.5.	Vienotas ES ārpolitikas ietvaros nostiprināt līdztiesīgas un abpusēji izdevīgas attiecības ar Krieviju, kā arī līdzdarboties ES kopīgajām interesēm atbilstošu attiecību veidošanā ar ES stratēģiskajiem partneriem	4.5.1.	Sekmēt ES un Latvijas interesēm atbilstoša ES-Krievijas jaunā ietvarlīguma izstrādāšanu	ĀrlM	31.10.2014.
4.		4.5.		4.5.2.	Piedalīties ES-Krievijas modernizācijas partnerības īstenošanā un savstarpējās ceļošanas atvieglošanas politikas īstenošanā	ĀrlM	31.10.2014.
4.		4.6.	Turpināt sniegt militāru un civilu ieguldījumu situācijas stabilizēšanā Afganistānā, nodrošināt kravu tranzītu uz Afganistānu, īstenot civilās sadarbības projektus šajā valstī, tai skaitā ES policijas misijas ietvaros	4.6.1.	Turpināt konsultācijas ar partneriem, sekmējot NATO/ES un Latvijas iesaistes Afganistānā pilnveidošanu; politiski atbalstīt Latvijas līdzdalību starptautiskajās militārajās un civilajās misijās Afganistānā	ĀrlM	31.12.2013.		Rīcības plāns, lai ieviestu Pamatnostādnes visaptverošai Latvijas iesaistei Afganistānas atjaunošanā 2007.-2013.
4.		4.6.		4.6.2.	Veicināt kravu tranzītu uz Afganistānu, turpinot aktīvu sadarbību ar ASV un pilnveidojot Latvijas kā NATO vadošās valsts koncepciju Afganistānas tranzīta jomā	ĀrlM	31.12.2013.
4.		4.6.		4.6.3.	Turpināt Latvijas civilo ieguldījumu Afganistānā, meklēt iespējas attīstības sadarbības, palīdzības un Latvijas civilo ekspertu iesaistes palielināšanai	ĀrlM	31.12.2013.
4.		4.7.	Nodrošinot piemērotus nosacījumus Latvijas attīstībai, veicināt ES kopēju rīcību un principus ekonomikas stimulēšanai un izaugsmei	4.7.1.	ĀrlM lobēt investīciju projektus attiecīgajās donorvalstīs, kā arī vest sarunas par Latvijas divpusējiem investīciju līgumiem	ĀrlM	31.10.2014.
4.		4.7.		4.7.2.	EM izstrādāt un saskaņot "investīciju portfeli" investīciju padomē, kā arī sadarbībā ar ĀrlM un nozaru ministrijām nodrošināt Latvijas interesēm atbilstošas ES investīciju politikas veidošanu	EM	31.10.2014.
4.		4.7.		4.7.3.	Aktivizēt sabiedrisko apspriešanu ar valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem saskaņā ar ikgadējo Eiropas Komisijas darba programmu par ārējās tirdzniecības jautājumiem	EM	31.12.2014.		Informatīvais ziņojums par Latvijas ārējās tirdzniecības politikas stratēģiskajām vadlīnijām (MK 11.06.2009. protokollēmums Nr.40 34.§)
4.		4.8.	Atbalstīt Lisabonas līguma nostādņu īstenošanu ES darbībā un ES paplašināšanos ar jaunām, pievienošanās kritērijiem atbilstošām valstīm	4.8.1.	Sadarboties ar nozaru ministrijām par Lisabonas līguma ieviešanas jautājumiem	ĀrlM	01.12.2011.
4.		4.8.		4.8.2.	Atbalstīt Horvātijas, Īslandes un Turcijas pievienošanās ES sarunas, kā arī citu valstu integrāciju ES, balstoties uz iepriekš definētajiem ES paplašināšanās kritērijiem	ĀrlM	02.12.2011.
4.		4.8.		4.8.3.	Iesniegt MK likumprojektu "Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm un Serbijas Republiku" (11.05.2011.)	ĀrlM	11.05.2011.
4.		4.8.		4.8.4.	Iesniegt MK likumprojektu par Horvātijas pievienošanās ES līguma ratifikāciju (30.06.2012.)	ĀrlM	30.06.2012.
4.		4.9.	Definējot Latvijas prezidentūras politiskās prioritātes, izveidojot nepieciešamo institucionālo ietvaru, atbilstoši apmācot personālu, sagatavoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā 2015.gadā	4.9.1.	Izveidot Latvijas prezidentūras ES Padomē sagatavošanās sekretariātu	ĀrlM	31.12.2011.
4.		4.9.		4.9.2.	Organizēt nacionāla līmeņa diskusijas ar nozaru ekspertiem, pētniekiem un NVO pārstāvjiem par izvirzāmajām Latvijas prezidentūras prioritātēm	ĀrlM	31.12.2011.
4.		4.9.		4.9.3.	Sagatavoties prezidentūras personāla apmācībai	Valsts kanceleja	31.12.2011.
4.		4.9.		4.9.4.	ĀrlM sadarbībā ar citām ministrijām turpināt sabiedrības informēšanu un komunikāciju par ES un Latvijas dalību tajā	ĀrlM	31.12.2011.
4.		4.10.	Atbalstīt rīcībspējīga un koordinēta Eiropas Ārējās darbības dienesta attīstību, nodrošināt Latvijas diplomātu pārstāvību šajā dienestā un citās starptautiskajās institūcijās. Atbalstīt Latvijas pārstāvju iesaistīšanos un kandidēšanu ES un citu starptautisko institūciju personālā	4.10.1.	Iesaistīties Eiropas Ārējā diplomātiskā dienesta (EĀDD) praktiskās izveides procesā, izvērtēt dalībvalstu diplomātu pārstāvību 2011.gada beigās	ĀrlM	31.12.2011.
4.		4.11.	Sekmēt Austrumu partnerības valstu ciešāku sadarbību ar ES, izmantojot Latvijas reformu pieredzi, veicinot ekonomikas, tiesiskuma un drošības apstākļu uzlabošanos ES austrumu apkaimē. Šim mērķim izmantot attīstības palīdzībai piešķirtos līdzekļus	4.11.1.	ES Austrumu partnerības ietvaros sekmēt sarunas par Asociācijas līgumiem ar Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Veicināt ES vīzu dialogu ar Austrumu partnerības valstīm	ĀrlM	31.10.2014.
4.		4.11.		4.11.2.	Iesaistīties Austrumu partnerības samita Budapeštā 2011.gada maijā sagatavošanā un norisē	ĀrlM	31.10.2014.
4.		4.11.		4.11.3.	Piešķirtā finansējuma ietvaros īstenot divpusējus un/vai trīspusējus attīstības sadarbības projektus AP valstīs, sadarbojoties ar NVO, cenšoties piesaistīt Latvijas ekspertīzi un cilvēkresursus	ĀrlM	31.10.2014.
4.		4.11.		4.11.4.	Aktivizēt ES Brīvās tirdzniecības līgumu sarunu uzsākšanu ar Austrumu partnerības valstīm	EM	31.12.2014.		Informatīvais ziņojums par Latvijas ārējās tirdzniecības politikas stratēģiskajām vadlīnijām (MK 11.06.2009. protokollēmums Nr.40 34.§); Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010.-2016.gadam
4.		4.12.	Veicināt tādu divpusējo un reģionālo sadarbību, kas attīsta eksportu, veicina investīcijas un rada labvēlīgu vidi Latvijas turpmākai izaugsmei	4.12.1.	Parakstīt nodokļu konvencijas ar valstīm, ar kurām iepriekš pabeigta konvenciju projektu saskaņošana	FM	04.11.2014.
4.		4.12.		4.12.2.	Pabeigt nodokļu konvenciju saskaņošanu ar atsevišķām Āzijas kontinenta valstīm, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstīm	FM	04.11.2014.
4.		4.12.		4.12.3.	Uzsākt jaunu nodokļu konvenciju saskaņošanu ar Āzijas un Okeānijas reģiona valstīm, kā arī Dienvidamerikas valstīm	FM	04.11.2014.
4.		4.12.		4.12.4.	Sagatavot grozījumus nodokļu konvencijās ar Gruziju, Norvēģiju un Dienvidāfriku	FM	04.11.2014.
4.		4.12.		4.12.5.	Nodrošināt ES struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas, Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas, Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas un Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas un projektu īstenošanu, kuri rada labvēlīgu vidi Latvijas turpmākai izaugsmei	VARAM	30.09.2014.
4.		4.12.		4.12.6.	EM izstrādās un saskaņos "investīciju portfeli" investīciju padomē, kā arī sadarbībā ar ĀrlM un nozaru ministrijām nodrošinās Latvijas interesēm atbilstošas ES investīciju politikas veidošanu	EM	31.12.2014.		Latvijas nacionālā pozīcija Nr.1 "Eiropas Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ceļā uz visaptverošu Eiropas starptautisko investīciju politiku un priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pārejas noteikumus attiecībā uz divpusējiem investīciju nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm" (MK 07.09.2010. sēdes protokollēmums Nr.46 40.§). Mērķis - radīt labvēlīgu vidi ārvalstu investīciju piesaistei augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs un piesaistīt uz ražošanu un eksportu vērstas ārvalstu investīcijas
4.		4.12.		4.12.7.	Sadarbībā ar EM un citām nozaru ministrijām padziļināt ekonomisko dimensiju dažādās divpusējās un reģionālās sadarbības formās	ĀrlM	31.10.2014.
4.		4.12.		4.12.8.	ĀrlM sadarbībā ar EM veicināt un atbalstīt iespēju uzņēmējiem piedalīties VP, MP, ĀrlM un nozaru ministru plānotajās divpusējās un reģionālās ārvalstu vizītēs	ĀrlM	31.10.2014.
4.		4.13.	Veicināt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību, lai sekmētu to lomas palielināšanos gan Baltijas jūras reģionā, gan Eiropas Savienības un NATO ietvaros, gan citās starptautiskajās un reģionālajās organizācijās. Izmantot ES Baltijas jūras stratēģijas sniegtās iespējas	4.13.1.	Nodrošināt ES Baltijas jūras stratēģijā izvirzīto attīstības prioritāšu īstenošanu, Latvijā ieviešot jūras telpiskās plānošanas sistēmu un uzsākot jūras telpiska plānojuma izstrādi, vienlaikus nosakot institūciju kompetences jūras telpiskajā plānošanā	VARAM	30.09.2014.		LIAS; Jūras ūdeņu aizsardzības un pārvaldības likums; Teritorijas plānošanas likums
4.		4.13.		4.13.2.	Nodrošināt Latvijas interešu iestrādi starptautisko telpiskās plānošanas institūciju un iniciatīvu (VASAB, ESPON, CEMAT, ICZM) attīstības dokumentos, programmās, kā arī to projektu un pasākumu īstenošanu Latvijā	VARAM	30.09.2014.		1992.g. Eiropas Savienības par telpisko attīstību un plānošanu atbildīgo ministru vienošanās; MK 24.08.2004. noteikumi Nr.743 "Noteikumi par līguma starp dalībvalstīm un Luksemburgas Lielhercogisti, kas darbojas kā vadošā un maksājumu iestāde, par Kopienas iniciatīvas "ESPON 2006 programma" īstenošanu"; MK 15.11.2005. noteikumi Nr.871 "Par 2005.gada 1.jūnija grozījumiem Līgumā starp dalībvalstīm un Luksemburgas Lielhercogisti, kas darbojas kā vadošā un maksājumu iestāde, par Kopienas iniciatīvas "ESPON 2006 programma" īstenošanu"; MK 25.03.2008. noteikumi Nr.220 "Par Eiropas Savienības dalībvalstu un partnervalstu un Luksemburgas Lielhercogistes, kas darbojas kā Vadošā un Sertifikācijas iestāde, līgumu par "ESPON 2013 darbības programmas" īstenošanu"; EP par telpisko/ reģionālo plānošanu atbildīgo ministru vienošanās
4.		4.13.		4.13.3.	Īstenot Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbības ziņojuma ātri ieviešamās rekomendācijas	ĀrlM	31.12.2011.
4.		4.13.		4.13.4.	Vienoties ar NB8 partneriem par Rīcības plāna izstrādi Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības ziņojuma pārējo ieviešamo rekomendāciju īstenošanai	ĀrlM	30.08.2011.
4.		4.13.		4.13.5.	Organizēt Latvijas ieinteresēto pušu sanāksmi priekšlikumu iekļaušanai Ziņojumā par "ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam" īstenošanu	ĀrlM	31.10.2011.
4.		4.14.	Padziļināt ilgtermiņa sadarbību ar Latvijas tuvākajiem sadarbības partneriem Baltijas reģionā - Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm	4.14.1.	Nodrošināt ES struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas, Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas, Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas un Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas un projektu ieviešanu, sekmējot ilgtermiņa sadarbību	VARAM	30.09.2014.
4.		4.14.		4.14.2.	Īstenot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbības programmu kultūrā 2009.-2011.gadam, izstrādāt un īstenot jaunu sadarbības programmu nākamajam termiņam	KM	01.10.2014.
4.		4.14.		4.14.3.	Iekļaut politiskās, ekonomiskās un kultūras sadarbības jautājumus divpusējo un daudzpusējo vizīšu darba kārtībā Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs	ĀrlM	31.10.2014.
4.		4.14.		4.14.4.	Izmantot reģionālos formātus, lai koordinētu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību un aktīvi aizstāvētu Latvijas intereses	ĀrlM	31.10.2014.
4.		4.14.		4.14.5.	Padziļināt ilgtermiņa sadarbību ar Latvijas tuvākajiem sadarbības partneriem, nodrošinot divreiz gadā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu augsta līmeņa amatpersonu dialogu par stratēģiskiem ārējās ekonomiskās politikas jautājumiem	EM	31.12.2014.		Informatīvais ziņojums par Latvijas ārējās tirdzniecības politikas stratēģiskajām vadlīnijām (MK 11.06.2009. protokollēmums Nr.40 34.§).
4.		4.15.	Sekmēt ciešāku sadarbību Baltijas valstu starpā, veicināt mūsu resursu konsolidāciju stratēģiski svarīgās nozarēs, īstenot kopīgus vēstniecību izveidošanas projektus	4.15.1.	Nodrošināt ES struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas, Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas, Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas un Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas stratēģisko projektu ieviešanu	VARAM	30.09.2014.
4.		4.15.		4.15.2.	Atbalstīt uzņēmēju iniciatīvas, konsolidējot resursus stratēģiski svarīgās nozarēs	ĀrlM	31.12.2014.
4.		4.15.		4.15.3.	Ieviest Latvijas un Igaunijas nākotnes sadarbības ziņojuma priekšlikumus	ĀrlM	31.12.2011.
4.		4.15.		4.15.4.	Izstrādāt Latvijas un Lietuvas sadarbības ziņojumu	ĀrlM	30.03.2011.
4.		4.15.		4.15.5.	Turpināt Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju ikgadējās balvas piešķiršanu latviešu un igauņu valodas tulkotājiem	ĀrlM	30.03.2011.
4.		4.16.	Turpināt dialogu ar Krieviju visā divpusējo attiecību spektrā uz savstarpējas cieņas un līdztiesības pamatiem atbilstoši ES un Krievijas attiecību attīstībai. Stiprināt attiecību līgumtiesisko bāzi un attīstīt sadarbību ekonomikā	4.16.1.	Nodrošināt ES struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Igaunijas- Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas tiesiskā regulējuma izstrādi un iesniegšanu MK, kā arī noslēgt sadarbības līgumu ar Krievijas partneriem	VARAM	30.09.2014.
4.		4.16.		4.16.2.	Sekmēt V.Zatlera 2010.g.decembra vizītes laikā Krievijā panākto vienošanos īstenošanu, tai skaitā SVK ietvaros	ĀrlM	31.10.2014.
4.		4.16.		4.16.3.	Sarīkot dažādu līmeņu divpusējās politiskās konsultācijas	ĀrlM	31.10.2014.
4.		4.16.		4.16.4.	Noturēt robežu demarkācijas sēdes	ĀrlM	31.10.2014.
4.		4.16.		4.16.5.	ĀrlM sadarbībā ar EM un nozaru ministrijām īstenot Latvijas ekonomiskās intereses Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas ietvaros, paplašināt divpusējos ekonomiskos kontaktus un veicināt ārējo ekonomisko sadarbību starpvaldību komisijas izveidoto ekspertu darba grupu, Lietišķās sadarbības padomes un uzņēmēju biznesa forumu ietvaros	ĀrlM	31.12.2014.
4.		4.17.	Atbalstīt ES kopīgu enerģētikas politikas izveidošanu, aktīvi strādājot pie enerģijas piegāžu drošības, avotu diversifikācijas un Baltijas starpsavienojumu plāna	4.17.1.	Veicināt un aizstāvēt Latvijas interešu ievērošanu ES enerģētikas politikas dokumentos un Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāna darbības nākamajā posmā par pilnu elektroenerģijas tirgus atvēršanu, reģionālā kodolprojekta attīstību un pasākumiem izolācijas izbeigšanai dabasgāzes jomā, lai paaugstinātu valsts energoapgādes drošumu	EM	31.12.2014.		Mērķis - panākt savlaicīgu un sinhronizētu Eiropas prioritāro projektu īstenošanu
4.		4.17.		4.17.2.	Sekmēt Baltijas enerģētikas tirgus tiesiskā regulējuma harmonizāciju (elektroenerģijas biržas, atjaunojamo energoresursu tirdzniecība, tirgū nezaudējot subsīdijas, tiesiskā regulējuma izstrāde) Baltijas enerģijas starpsavienojumu plāna ietvaros, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci starp elektrības ražotājiem un piegādātājiem Baltijas valstīs	EM	31.12.2011.
4.	4.17.	4.17.3.		ĀM lobēt enerģijas piegāžu drošības un avotu diversifikācijas projektus un sekmēt vienota enerģijas tirgus izveidi Baltijas valstīs	ĀrlM	31.12.2014.
4.	4.18.	Īstenojot Latvijas intereses, piedalīties attīstības sadarbībā ar ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm, piedāvāt savu ekspertīzi, atbalstīt demokrātisko reformu īstenošanu šajās valstīs, īstenojot kopprojektus ar partneriem no ES, ASV un citām valstīm	4.18.1.	Turpināt ES projektu par sakaru virsniekiem Gruzijā, Baltkrievijā un Krievijā īstenošanu	IeM	30.12.2011.
4.	4.18.		4.18.2.	Nodrošināt ES programmu "Integrētās robežu vadības ieviešana Dienvidkaukāza valstīs" un "Integrētās robežu vadības ieviešana Centrālās Āzijas valstīs" īstenošanu iepriekš panākto vienošanos ietvaros	IeM	30.12.2012.
4.	4.18.		4.18.3.	Piešķirtā finansējuma ietvaros turpināt īstenot divpusējus un/vai trīspusējus attīstības sadarbības projektus ar Austrumu Partnerības valstīm, nodrošinot publicitāti par projektu konkursiem	ĀrlM	30.09.2011.
4.	4.18.		4.18.4.	LR un Baltkrievijas līguma "Par sadarbību maģistrantūras līmeņa vadības speciālistu sagatavošanā Baltkrievijas valsts universitātē" ietvaros, sadarbībā ar RTU, Rīgas Biznesa skolu, ASV valdību, USAID un Eurasia Foundation, sekmēt studiju uzsākšanu 2011.gada septembrī	ĀrlM	30.09.2011.
4.	4.19.	Radīt jaunas Latvijas-ASV saimnieciskās sadarbības formas un iespējas	4.19.1.	Turpināt darbu pie ASV iepirkumu Latvijā veicināšanas NATO ISAF misijas nodrošināšanai	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.19.		4.19.2.	Padziļināt stratēģisko dialogu ar ASV dažādos līmeņos - transatlantiskā dialoga ietvaros, CAEiropas reģionālajā formātā, Baltijas reģiona, kā arī E-PINE sadarbības formātā	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.19.		4.19.3.	Veicināt ASV iesaisti reģionā un piesaistīt ASV resursus Latvijai stratēģiski svarīgās jomās	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.19.		4.19.4.	Iesaistīt ASV jaunu projektu izpētē un apgūšanā Latvijā enerģētikas jomā (piemēram, slānekļa gāze)	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.19.		4.19.5.	Aktivizēt un paplašināt Latvijas un ASV divpusējās ekonomiskās attiecības, izstrādājot sadarbībā ar ĀrlM un citām valsts institūcijām darbības efektivitātes uzlabošanas priekšlikumus	EM	01.06.2013.
4.	4.19.		4.19.6.	Veicināt ASV ekonomiskās sadarbības instrumentu iesaisti uzņēmējdarbības un Latvijas/ASV ekonomisko attiecību veicināšanā	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.20.	Aktivizēt Latvijas ekonomisko interešu īstenošanu, tai skaitā iespēju robežās atverot diplomātiskas pārstāvniecības Latvijas ekonomikai potenciāli svarīgos reģionos - Dienvidaustrumāzijā, Latīņamerikā, arābu valstīs.	4.20.1.	Veicināt kopīgu vēstniecību projekta īstenošanu ar Baltijas valstīm ekonomiski perspektīvās Latīņamerikas valstīs	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.20.		4.20.2.	Stiprināt divpusējo sadarbību ar "jaunā tirgus" valstīm Dienvidaustrumāzijā un Latīņamerikā, Indijā un Japānā	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.20.		4.20.3.	Intensificēt vizīšu apmaiņu minētajos reģionos, lai veicinātu investīciju piesaisti un jaunu tirgu apgūšanu	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.20.		4.20.4.	Veicināt ES preferenciālo tirdzniecības līgumu noslēgšanu ar Persijas jūras līča sadarbības padomes valstīm, Dienvidu kopējā tirgus un Dienvidaustrumāzijas asociācijas valstīm	EM	31.12.2014.		Informatīvais ziņojums par Latvijas ārējās tirdzniecības politikas stratēģiskajām vadlīnijām (MK 11.06.2009. protokollēmums Nr.40 34.§); Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010.-2016.gadam. Mērķis - Latvijas eksportspējas stiprināšana, uzlabojot starptautiskās tirdzniecības nosacījumus un paplašinot ārējos ekonomiskos sakarus
4.	4.21.	Veicināt Latvijas ārējās ekonomiskās politikas koordināciju un ekonomisko interešu pārstāvību ārvalstīs, nodrošinot efektīvu sadarbību starp Ārlietu ministriju un Ekonomikas ministriju, iesaistot Latvijas investīciju un attīstības aģentūru un Tūrisma valsts attīstības aģentūru	4.21.1.	Sadarbībā ar ĀrlM un nozaru ministrijām izstrādāt un īstenot vienotu Latvijas ārējo ekonomisko interešu pārstāvības pasākumu plānu, sekmējot efektīvu sadarbību starp nozaru ministrijām, LIAA, TAVA un NVO	EM	31.12.2014.
4.	4.22.	Veicināt Latvijas dalību ekonomikas attīstības projektos, tai skaitā Āzijas, Klusā okeāna valstīs, Tuvo Austrumu reģiona valstīs, Āfrikas, Karību jūras reģiona un Latīņamerikas valstīs. Piedāvāt investoriem konkrētus un perspektīvus ekonomiskās sadarbības projektus	4.22.1.	Aktīvi iesaistīt Latvijas vēstniecības, goda konsulus un goda ģenerālkonsulus reģiona valstīs perspektīvu ekonomiskās sadarbības projektu identificēšanā un virzīšanā	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.22.		4.22.2.	Sniegt priekšlikumus Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomei par investīciju portfeļa gatavošanas nepieciešamību konkrētu valstu, vizīšu, institūciju un nozaru griezumā, kā arī lobēt ārvalstu partneriem iesniegto projektu īstenošanu	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.22.		4.22.3.	Akcentēt ekonomiskās sadarbības attīstīšanu ar Brazīliju, veicinot abpusēju vizīšu apmaiņu un tiešus uzņēmēju kontaktus, kā arī strādāt pie ekonomiskās līgumtiesiskās bāzes izveides ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.22.		4.22.4.	Veicināt ES Ekonomiskās partnerības līgumu sarunu pilnīgu noslēgšanu ar Āfrikas reģiona valstīm	EM	31.12.2014.		Informatīvais ziņojums par Latvijas ārējās tirdzniecības politikas stratēģiskajām vadlīnijām (MK 11.06.2009. protokollēmums Nr.40 34.§).
4.	4.22.		4.22.5.	Sagatavot investīciju projektu portfeli atbilstoši mērķa valstij. Piedāvāt investīciju projektu portfeli potenciālajiem investoriem amatpersonu vizīšu laikā (Skatīt arī EM 11.5.2.pasākumu)	EM	31.12.2011.		Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010.-2016.gadam
4.	4.23.	Aktīvi aizstāvēt Latvijas intereses ANO par aktuāliem starptautiskajiem jautājumiem - tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanu, cilvēktiesībām, attīstības sadarbību, klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību, ekonomiskās krīzes ietekmi uz attīstību	4.23.1.	Latvijai kā ANO ECOSOC dalībvalstij aktīvi iesaistīties aktuālu globālu ekonomisko un sociālo jautājumu risināšanā un starptautisku lēmumu pieņemšanas procesos, t.sk. ANO Tūkstošgades mērķu (TAM) īstenošanā	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.23.		4.23.2.	Turpināt dalību UNESCO starpvaldību institūcijās, t.sk. UNESCO Izpildpadomes viceprezidenta statusā, īstenojot izglītības, zinātnes, kultūras, komunikāciju un informācijas programmas TAM kontekstā	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.23.		4.23.3.	Sagatavot nacionālo ziņojumu un aizstāvēt Latvijas intereses Latvijas cilvēktiesību situācijas izvērtēšanas procesā ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata ietvaros	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.23.		4.23.4.	Veidot ekspertīzi, gatavojoties Latvijas prezidentūrai ES 2015.g. pirmajā pusē, kas sakrīt ar TAM īstenošanas gadu	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.23.		4.23.5.	Pārstāvēt Latvijas intereses, darbojoties ES Ārlietu padomes attīstības segmentā. Sadarbībā ar NVO, EK un akadēmisko sektoru veicināt sabiedrības izpratni par attīstības politiku un TAM nozīmi	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.24.	Turpināt Latvijas kandidatūras ANO Cilvēktiesību padomes 2014.gada vēlēšanās lobija kampaņu, lai nodrošinātu arvien plašāku Latvijas pārstāvību ANO svarīgākajās struktūrās	4.24.1.	Uzrunāt Latvijas kandidatūru visos divpusējo tikšanos līmeņos ar ANO dalībvalstīm	ĀrlM	30.04.2014.
4.	4.24.		4.24.2.	Izstrādāt priekšlikumus kandidēšanas pamatojuma un apņemšanās dokumentam par Latvijas darbību cilvēktiesību veicināšanā	ĀrlM	30.04.2014.
4.	4.24.		4.24.3.	Veicināt Latvijas atpazīstamību Cilvēktiesību padomē, turpinot aizsākto iniciatīvu par pastāvīgo ielūgumu izsniegšanu ANO speciālo mandātu turētājiem	ĀrlM	30.04.2014.
4.	4.25.	Latvija kā ES dalībvalsts sekos G-20 aktivitātēm globālās ekonomikas atveseļošanai pēckrīzes periodā	4.25.1.	Izmantojot diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīklu ārvalstīs, sekot līdzi G-20 un citām aktualitātēm globālās ekonomikas atveseļošanās periodā un informēt nozaru ministrijas	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.26.	Izstrādāt rīcības plānu, lai Latvija kļūtu par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti	4.26.1.	Izstrādāt rīcības plānu Latvijas uzņemšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD)	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.27.	Stiprināt ārvalstīs dzīvojošo tautiešu saikni ar Latviju un atbalstīt ārvalstīs dzīvojošo latviešu atgriešanos Latvijā	4.27.1.	Atzīmēt latviešu diasporas pārstāvju panākumus visdažādākajās darbības jomās, atbalstīt tās aktīvu dalību latviešu valodas un kultūras stiprināšanā un attīstībā	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.27.		4.27.2.	Rūpēties, lai regulāri tiktu sniegta informācija par tautiešu dzīvi ārzemēs	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.27.		4.27.3.	Iespēju robežās nodrošināt plašāku Latvijas diplomātu klātbūtni nozīmīgākajos latviešu organizāciju svētkos un pasākumos	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.28.	Sekmēt sadarbībai ar latviešu diasporu veltītas programmas izstrādi un īstenošanu Ārlietu ministrijas pārraudzībā. Lai saglabātu ārzemēs dzīvojošu latviešu saiti ar dzimteni, nodrošināt latviešu valodas bezmaksas tālmācības iespējas	4.28.1.	Kopā ar PBLA izstrādāt un parakstīt Sadarbības memorandu par turpmākās sadarbības pamatprincipiem	ĀrlM	31.01.2011.
4.	4.28.		4.28.2.	ĀrlM veicināt funkcijas - sadarbība ar tautiešiem ārzemēs - pārņemšanu, meklējot attiecīgu finansējumu un kopā ar PBLA uzsākot darbu pie jauna sadarbības plāna izstrādes	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.28.		4.28.3.	IZM piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros sadarbībā ar ĀrlM sniegt izglītības un metodisko atbalstu diasporai, veicinot mūsdienīgu mācību līdzekļu nodrošinājumu latviešu skolās ārzemēs	IZM	01.10.2014.		Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.-2014.gadam. Mērķis - nodrošināt pedagogus diasporā, veicināt pedagogu profesionālo pilnveidi un izstrādāt mācību līdzekļus diasporas vajadzībām. Rezultatīvie rādītāji: 1) izveidotas pedagoģiskās vietas Īrijā, Lielbritānijā un Krievijas Federācijā; 2) īstenoti 4 tālākizglītības kursi; 3) izstrādāti 4 elektroniskie mācību līdzekļi
4.	4.29.	Sekmēt starptautiskās sabiedrības izpratni par Latvijas vēstures jautājumiem	4.29.1.	Sniegt informāciju un nodrošināt pieeju materiāliem par Latvijas vēsturi; atbalstīt Latvijas un ārvalstu vēsturnieku dialogu	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.29.		4.29.2.	Organizēt un atbalstīt izstāžu un pasākumu rīkošanu par nozīmīgiem Latvijas un ārpolitikas vēstures jautājumiem	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.29.		4.29.3.	Atbalstīt Latvijas Okupācijas muzeja 2011.gada projektu "Latvijas traģēdija. 1941." un veicināt tā starptautisko publicitāti	ĀrlM	31.10.2014.
4.	4.29.		4.29.4.	Nodrošināt Latvijas dalību un interešu pārstāvību Starptautiskajā darba grupā sadarbībai holokausta izglītībā, piemiņā un pētniecībā (ITF), koordinējot Latvijas institūciju sadarbību	ĀrlM	31.10.2014.
5.	Iekšējā drošība	5.1.	Aktivizēt cīņu ar noziedzības veidiem, kas atstāj lielu negatīvu ietekmi uz ekonomiskajiem un tiesiskajiem procesiem valstī, paaugstinot visu tiesībaizsardzības un valsts drošības iestāžu savstarpējās sadarbības līmeni	5.1.1.	Sagatavot Nacionālo organizētās noziedzības draudu novērtējumu, kā arī sniegt informāciju Eiropas Policijas birojam organizētās noziedzības draudu novērtējumu OCTA, ROCTA un Baltijas jūras valstu OCTA sagatavošanai un piedalīties TASK FORCE aktivitātēs	IeM	31.10.2014.
5.		5.1.		5.1.2.	Realizēt preventīvo pasākumu kompleksu, lai samazinātu pret īpašumu vērsto noziedzīgo nodarījumu skaitu, nelikumīgu medību un zvejas apkarošanu, t.sk. pastiprinot iecirkņa inspektoru darba kapacitāti, pilnveidojot policijas palīgu institūciju un plašāk izmantojot privāto apsardzes uzņēmumu potenciālu	IeM	31.10.2014.
5.		5.1.		5.1.3.	Sadarboties ar institūcijām pasākumos, kuri vērsti uz ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo personu skaita samazināšanu, kā arī ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu izstrādē un pilnveidošanā	IeM	31.10.2014.
5.		5.1.		5.1.4.	Turpināt vienotas un centralizētas biometrijas datu apstrādes sistēmas izveidi atbilstoši Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumam, kā arī turpināt Vienotā notikumu reģistra izveidi, Robežapsardzības informācijas sistēmas izstrādi un Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu "Notiesāto personu identifikācijas iespēju paaugstināšana", "Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas izveide" un "Zagto un zudušo kultūras vērtību uzskaites pilnveidošana kultūras vērtību kontrabandas novēršanai un apkarošanai" īstenošanu	IeM	31.12.2012.		Radīt priekšnoteikumus iestāžu darbības operativitātes un efektivitātes paaugstināšanai sabiedriskās drošības palielināšanā, apgādājot tās ar informāciju, kura ļaus uzlabot profilakses darbu, kā arī uzlabot noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas efektivitāti
5.		5.1.		5.1.5.	Uzsākt eID karšu projekta virzību, finansējot projektu pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros	IeM	31.12.2011.		eID karšu iekļaušanās starptautiskajā cīņā pret nelegālo migrāciju un noziegumiem, kas saistīti ar identitātes zādzībām. Personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu drošība
5.		5.2.	Pilnveidot Krimināllikumu un sodu politiku, tai skaitā bērnu aizsardzībai pret noziedzīgiem nodarījumiem, personu seksuālās izmantošanas un cilvēku tirdzniecības novēršanai valstī	5.2.1.	Sagatavot priekšlikumus Kriminālprocesa likuma normu un to piemērošanas pilnveidošanai, lai vienkāršotu un efektivizētu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu	IeM	31.12.2011.
5.		5.2.		5.2.2.	Koordinēt (kontrolēt) Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem valsts programmā 2009.-2011.gadam paredzēto pasākumu izpildi, kā arī piedalīties to īstenošanā	IeM	31.12.2011.
5.		5.2.		5.2.3.	Iesniegt Saeimā likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" un saistītajos normatīvajos aktos, lai sekmētu efektīvāku sodu un citu tiesisko līdzekļu piemērošanu (tiks paredzēti jauni kritēriji un nosacījumi sodu piemērošanai, tādējādi nodrošinot tiesām iespēju izvēlēties konkrētam likumpārkāpējam atbilstošāko soda veidu un apmēru, tiks grozītas pantu sankcijas, lai tās atbilstu noziedzīgu nodarījumu bīstamībai un kaitīgumam, kā arī dekriminalizēti atsevišķi nodarījumi), palielinot sabiedrības drošību un veicinot valsts resursu samērīgu izmantošanu noziedzības apkarošanā	TM	01.04.2011.
5.		5.2.		5.2.4.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektus "Grozījumi Krimināllikumā", "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" un "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā", lai ieviestu jaunu soda veidu - probācijas uzraudzība, t.sk. dzimumnoziedzniekiem, kas izdarījuši noziegumus pret nepilngadīgajiem, pakāpeniski atsakoties no soda - policijas kontrole -, kā arī lai ieviestu probācijas programmas dzimumnoziedzniekiem cietumos, tādā veidā mainot notiesāto personu uzvedību un novēršot recidīvu	TM	01.02.2011.
5.		5.2.		5.2.5.	Veicināt likumprojekta "Grozījumi Bāriņtiesu likumā" (lai noteiktu jaunu un efektīvu bāriņtiesas rīcības instrumentu bērna tiesību aizsardzībai) izskatīšanu un pieņemšanu Saeimā	TM	30.06.2011.
5.		5.3.	Panākt Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas darbības rezultativitāti narkotiku pieejamības ierobežošanā un apkarošanā, cilvēktirdzniecības izskaušanā, ekonomisko noziegumu operatīvā un efektīvā atklāšanā	5.3.1.	Koordinēt Narkotisko un psihotropo vielu un to atkarības izplatības ierobežošanas un kontroles pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam paredzēto pasākumu izpildi, kā arī piedalīties to īstenošanā	IeM	31.10.2013.
5.		5.3.		5.3.2.	Koordinēt (kontrolēt) Valsts programmā cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.-2013.gadam paredzēto pasākumu izpildi, kā arī piedalīties to īstenošanā	IeM	31.10.2013.
5.		5.3.		5.3.3.	Īstenot Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu "Ģeogrāfiski analītiskās informācijas sistēmas (ĢIS) izstrāde nelikumīgās narkotiku aprites ierobežošanai" saskaņā ar izstrādāto plānu	IeM	31.12.2011.
5.		5.4.	Atbalstīt Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja ciešāku iesaisti starptautiskajā sadarbībā organizētās noziedzības apkarošanas jomā	5.4.1.	Sadarbībā ar citu valstu tiesībaizsardzības iestādēm ieviest pasākumu kompleksu, lai identificētu un novērstu starptautisko organizētās noziedzības grupu darbību Latvijā	IeM	01.12.2013.
5.		5.5.	Stingri kontrolēt imigrāciju no trešajām valstīm. Mazināt nelegālo imigrāciju, darbojoties pret personām, kuras nodrošina nelegālos imigrantus ar darbu un dzīvesvietu, kā arī uzlabojot nelegālo imigrantu atklāšanas, uzskaites un izraidīšanas mehānismu	5.5.1.	Uzdevums tiks pildīts ar LM pasākumu (aizliegums nodarbināt personu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijā, un sodīšana par šī aizlieguma neievērošanu) uzdevumam 9.5.	LM	28.02.2011.			Grozījumi Darba likumā iesniegti Valsts kancelejā 29.12.2010.; grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Krimināllikumā un Biedrību un nodibinājumu likumā - 11.01.2011.
5.		5.5.		5.5.2.	Lai uzlabotu ārzemnieku izceļošanas, aizturēšanas un izraidīšanas procedūras, kā arī pilnveidotu ārzemnieka tiesiskās aizsardzības līdzekļus un procesuālās garantijas, veikt normatīvo aktu grozījumus, lai transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2008/115/EK (2008.gada 16.decembris) prasības	IeM	30.12.2014.
5.		5.5.		5.5.3.	Veikt pasākumu kompleksu, kas vērsts uz Valsts robežas likuma pilnveidošanu atbilstoši Šengenas normatīvo aktu prasībām un tā nosacījumu izpildi valsts robežas drošības nodrošināšanā, kā arī Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu izpildes kontroli	IeM	30.12.2014.
5.		5.5.		5.5.4.	Kvantitatīvi un kvalitatīvi saskaņā ar Valsts robežsardzes darbības stratēģiju pastiprināt Latvijas Republikas ārējās robežas-ES ārējās robežas kontroli un imigrācijas kontroli valsts iekšienē, pastiprinot robežas kontroles izmantošanā tehnisko līdzekļu un informācijas sistēmu izmantošanu, modernizējot esošo tehnisko aprīkojumu un ieviešot jaunas, modernas tehnoloģijas robežuzraudzībā, robežpārbaudēs un imigrācijas kontrolē, tai skaitā palielinot personāla skaitu ārējās robežas šķērsošanas vietās un robežapsardzības nodaļās uz zaļās robežas	IeM	30.12.2014.
5.		5.5.		5.5.5.	Izstrādāt Imigrācijas koncepciju	IeM	30.12.2012.
5.		5.5.		5.5.6.	Realizēt ERAF projektu " Biometrijas datu apstrādes sistēmas izveide"	IeM	30.11.2011.
5.		5.6.	Nodrošināt valsts policijas un glābšanas dienestu pieejamību pilsētās un reģionos un ātru rīcībspēju kritiskās situācijās, sniedzot nepieciešamo palīdzību	5.6.1.	Izveidot ārkārtējo situāciju dienesta informācijas sistēmu	IeM	31.10.2014.		Plānošanas dokumenti: Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta direktīva 2002/22/EK; MK 2010.gada 17.septembra rīkojums Nr.558
5.		5.6.		5.6.2.	Izstrādāt normatīvā akta projektu, kas noteiktu policijas reaģēšanas laiku atkarībā no notikuma veida, un uzsākt attiecīga pilotprojekta īstenošanu	IeM	01.07.2011.
5.		5.6.		5.6.3.	Sadarbībā ar pašvaldībām aktīvāk izmantot valsts reģionos Brīvprātīgo ugunsdzēsības komandu (BUK) un Brīvprātīgo ugunsdzēsības biedrību (BUB) operatīvas un ātras pirmatnējo glābšanas pasākumu veikšanai	IeM	31.12.2014.
5.		5.6.		5.6.4.	Pēc saskaņošanas ar starptautiskajiem aizdevējiem un finanšu avotu identifikācijas veikt pasākumu kompleksu, lai uzsāktu Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes (Valmiera) administratīvo ēku kompleksa projektēšanas un būvniecības, finansējuma piesaistes un apsaimniekošanas projekta realizāciju	IeM	31.03.2012.		PPPA un PA "Vienotība" sadarbības memorands (29.09.2010.): "1. Veicināt Publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu realizāciju, kas saskaņā ar normatīviem aktiem un finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem ir pierādījuši savu efektivitāti un priekšrocības salīdzinājumā ar klasiskām projektu realizācijas (iepirkuma) metodēm"
5.		5.7.	Iesaistīt Zemessardzi sabiedriskās drošības un kārtības garantēšanā, īpaši lauku rajonos, kuros ir skaitliski maz iecirkņa inspektoru	5.7.1.	Organizēt Zemessardzes darbinieku apmācību sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanā nepieciešamās sadarbības īstenošanai	IeM	31.10.2013.
5.		5.8.	Uzlabot ārkārtas situāciju pārvaldības koordināciju, nodrošinot to tūlītēju risināšanu un starptautisku sadarbību, t.sk. seku novēršanai. Apzinoties starptautiskā terorisma draudu bīstamību, veidot efektīvu drošības sistēmu	5.8.1.	Veikt pasākumu kompleksu, veicinot Iekšlietu iestāžu sadarbību ar kaimiņvalstīm Šengenas līguma ietvaros, pilnveidot iemaņas šajā jomā	IeM	31.10.2013.
5.		5.8.		5.8.2.	Uzsākt tālruņa numura 112 attīstības projekta virzību, kas paredz zvanu centra modernizāciju, sniedzot ārkārtas un neatliekamo palīdzību	IeM	31.12.2013.		Nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu ārkārtas situāciju pieteikšanu un nodošanu kompetentajiem dienestiem. Efektīva ārkārtas situāciju vadība būtiski samazina iespējamo seku apjomus un smaguma pakāpi
5.		5.8.		5.8.3.	Turpināt sadarbību ar citu valstu radniecīgām iestādēm savstarpējās palīdzības sniegšanā ārkārtējo situāciju novēršanā	IeM	31.10.2014.		Plānošanas dokumenti: MK 2010.gada 28.septembra noteikumi Nr.910 "Noteikumi par ātrās reaģēšanas un medicīniskā atbalsta vienību izveidošanu, uzturēšanu, apmācīšanu, finansēšanu, sociālo garantiju noteikšanu un iesaistīšanos starptautiskās palīdzības sniegšanā", bilateriālie līgumi (Starpvalstu līgumi), Eiropas Kopienas komisijas 2007.gada 8.novembra Padomes Lēmums 2007/779/EK
5.		5.8.		5.8.4.	Izvērsta Pretterorisma centra darbība terorisma prevencijas jomā: pastāvīgs terorisma draudu monitorings; pretterorisma darbībās iesaistīto institūciju sadarbības koordinācija; terorisma preventīvo un reaģēšanas pasākumu plānošana un situāciju modelēšana; darbs ar terorisma riska objektiem; pretterorisma mācību organizēšana, pārbaudot terorisma reaģēšanas plānu efektivitāti	IeM	01.12.2013.
5.		5.9.	Pilnveidot Valsts un pašvaldību policijas sadarbību likumības un kārtības nodrošināšanā, izvērtējot iespējamo funkciju pārklāšanos	5.9.1.	Uzlabot Valsts policijas reģionu pārvalžu struktūrvienību un pašvaldību policijas sadarbību, precizējot funkciju sadali atsevišķās pašvaldību teritorijās, īpašu vērību pievēršot reaģēšanai uz iedzīvotāju pieteikumiem. Veicināt sadarbības līgumu slēgšanu starp Valsts policijas reģionu pārvaldēm un attiecīgo pašvaldības policiju, lai precīzi noteiktu šo institūciju kompetenci	IeM	31.10.2013.
5.		5.10.	Optimizēt Iekšlietu struktūru administratīvo aparātu, kā arī samazināt birokrātisko procedūru un dokumentu apjomu, atslogojot valsts policijas darbiniekus tiešo dienesta pienākumu veikšanai	5.10.1.	Veikt pasākumu kompleksu elektronisko dokumentu aprites kārtības pilnveidošanai, plašāk izmantojot e-saraksti starp Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām un padotībā esošajām iestādēm	IeM	30.12.2014.
5.		5.11.	Pastiprināt iekšlietu sistēmas iekšējo kontroli, lai izskaustu korupciju tās darbinieku rindās	5.11.1.	Organizēt kursus, kuros iekļauti jautājumi par iespējamajiem korupcijas riskiem IeM amatpersonu saskarsmē ar ceļu satiksmes dalībniekiem	IeM	31.10.2013.
5.		5.11.		5.11.2.	Veikt pasākumu kompleksu, tai skaitā operatīvo uzskaites lietu ietvaros, lai pārbaudītu konkrētus signālus par iespējamām negodīgām IeM amatpersonām. Izstrādāt un ieviest datorizētu uzskaites sistēmu, lai pilnveidotu amatpersonām izsniegto amatu savienošanas atļauju uzskaites kārtību un kontroli	IeM	01.01.2012.		Ministru kabineta 24.09.2009. rīkojums Nr.654 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas programmu 2009.-2013.gadam"
5.		5.12.	Saglabāt Iekšlietu sistēmas iestāžu darbības kapacitāti un augsti kvalificētus, pieredzes bagātus profesionālos darbiniekus, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi un sniedzamo pakalpojumu kvalitāti, lai uzturētu nepieciešamo valsts iekšējās drošības līmeni	5.12.1.	Izstrādāt uz jauniem principiem balstītu darba samaksas sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, paredzot mēnešalgu noteikt atbilstoši veicamajiem dienesta uzdevumiem un ieņemamajam amatam, samazinot speciālo piemaksu veidus	IeM	31.12.2011.		Mērķis - pilnveidot darba samaksas regulējumu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Rezultāts - taisnīga, caurskatāma darba samaksas sistēma
5.		5.12.		5.12.2.	Veikt pasākumu kompleksu, vērstu uz kvalificētu un profesionāli izglītotu speciālistu sagatavošanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm, nodrošinot profesionālās izglītības apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanu	IeM	31.10.2014.		Plānošanas dokumenti: Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, MK 2006.gada 27.septembra rīkojums Nr.742 "Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2007.-2013.gadam". Sasniedzamais rezultāts - darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas un profesionālās sagatavošanas līmeņa pilnveidošana
6.	Tieslietas un korupcijas apkarošana	6.1.	Stiprināt tiesu varas neatkarību un atbildību, tiesu pieejamību. Nodrošināt savlaicīgu lietu izskatīšanu tiesās un līdzsvarot tiesu apgabalos izskatāmo lietu skaitu	6.1.1.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, lai izlīdzinātu tiesu noslodzi	TM	31.12.2011.
6.		6.1.		6.1.2.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā", lai pilnveidotu īpašumtiesību reģistrācijas procesu, tai skaitā, paredzot nostiprinājumu lūgumu iesniegšanu zemesgrāmatā elektroniski, tādējādi veicinot zemesgrāmatu nodaļas pieejamību	TM	01.07.2011.		Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.685)
6.		6.1.		6.1.3.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu par tiesu izvietojumu un infrastruktūru, lai nodrošinātu plānveidīgu, pakāpenisku un saskaņotu tiesu izvietojuma un darbības teritoriju optimizāciju un attīstību	TM	31.12.2011.		Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.686)
6.		6.2.	Turpināt atsevišķas tiesu funkcijas deleģēt notāriem un citām brīvajām profesijām, kā arī samazināt pārsūdzības instanču skaitu atsevišķu kategoriju lietām	6.2.1.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektus "Grozījumi Notariāta likumā" un "Grozījumi Civilprocesa likumā", lai notariālā akta formā noslēgtu līgumu un protestētu vekseļu bezstrīdus piespiedu izpildi nodotu zvērinātiem notāriem	TM	01.11.2011.
6.		6.2.		6.2.2.	Veicināt priekšlikumu izskatīšanu un pieņemšanu Saeimā par grozījumiem Civilprocesa likumā, lai ieviestu maza apmēra prasību procesu	TM	30.06.2011.
6.		6.2.		6.2.3.	Balstoties uz starptautisko praksi, izvērtēt juridiskos argumentus iespējai pāriet uz divu tiesu instanču modeli administratīvajā procesā	TM	01.08.2011.
6.		6.3.	Modernizēt tiesas, to darba organizēšanā izmantojot jaunās tehnoloģijas un modernas metodes, arī tiesas sēdes videokonferenču režīmā	6.3.1.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Administratīvā procesa likumā", lai tiesvedības procesā ieviestu un izmantotu video konferences un skaņu ierakstus	TM	01.04.2011.
6.		6.3.		6.3.2.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā" un tam pakārtotos normatīvos aktus, lai ieviestu izpildu lietu reģistru, kas nodrošinātu izpildu lietvedības datu reģistrēšanu un pilnīgas informācijas par tiesas nolēmuma izpildes stadiju uzkrāšanu, kā arī veicinātu piespiedu izpildes īstenošanai nepieciešamās informācijas ieguvi, tādējādi būtiski uzlabojot piedziņas sistēmu kopumā	TM	31.03.2012.		Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.685)
6.		6.3.		6.3.3.	Veikt tiesvedības procedūru pašizmaksu vērtējumu, lai nodrošinātu tiesu vajadzībām un faktiskajam resursu patēriņam atbilstošu un samērīgu ieņēmumu plānošanu	TM	31.12.2011.		Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.685)
6.		6.4.	Veicināt tiesas prestižu un stiprināt tās autoritāti: 1) ieviešot tiesnešu kvalifikācijas un darba rezultātu regulāru novērtēšanu; 2) pilnveidojot tiesu nolēmumu elektronisko pieejamību; 3) pilnveidojot judikatūras bāzi, iekļaujot visu instanču tiesu nolēmumus; 4) nodrošinot tiesas nolēmumu un aktuālas informācijas pieejamību valsts valodā par Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumiem lietās, kurās atbildētāja nav Latvija, bet kurām ir būtiska ietekme uz cilvēktiesību judikatūru. Nodrošināt Eiropas Cilvēktiesību judikatūras ieviešanu un respektēšanu, veicinot valsts amatpersonu apmācību cilvēktiesību un pamattiesību jautājumos	6.4.1.	Nodrošināt tiesiskā regulējuma, ar kuru pilnveidota tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas kārtība, ieviešanu, piemērojot vienotus kritērijus tiesnešu profesionālās darbības kārtējā un ārpuskārtas novērtēšanā	TM	31.12.2011.
6.		6.4.		6.4.2.	Izstrādāt Datu izplatīšanas sistēmu, kas nodrošinās iespējas reģistrēt un saglabāt elektroniski iesniegtos dokumentus, kā arī veikt tiesu nolēmumu anonimizētu importu sistēmas lietotājiem, nodrošinot visu tiesu nolēmumu pieejamību un sabiedrības informētību par tiesu darbu	TM	31.12.2012.
6.		6.4.		6.4.3.	Uzlabot tiesu informācijas un pakalpojumu pieejamību, ieviešot e-pakalpojumus, tajā skaitā nodrošināt nolēmumu pieejamību elektroniskā pakalpojuma - tiesvedības gaitas dati - ietvaros, kā arī elektronizēt tiesas dokumentu veidlapas, atvieglojot tiesu pieejamību kopumā	TM	31.12.2011.		Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.685)
6.		6.4.		6.4.4.	Nodrošināt tiesnešiem apmācību seminārus par būtiskākajiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumiem un tiesību normu piemērošanas praksi cilvēktiesību jautājumos	TM	01.09.2014.
6.		6.5.	Ieviest un īstenot mūsdienīgu administratīvo sodu politiku un sodu piemērošanu, izstrādājot un iesniedzot Ministru kabinetā jaunu Administratīvo sodu likumu	6.5.1.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijas projektu, lai paredzētu administratīvo sodu sistēmas reformu - sodu dekodifikāciju un jauna Administratīvo sodu procesa likumprojekta izstrādi	TM	01.07.2011.
6.		6.5.		6.5.2.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Administratīvo sodu procesa likumprojektu, paredzot Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijas ieviešanu	TM	01.04.2012.
6.		6.5.		6.5.3.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", lai precizētu pārsūdzības procesu iestādē un tiesā, pilnībā atdalot no Administratīvā procesa likuma regulējuma	TM	01.09.2011.
6.		6.6.	Pilnveidot un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, kas nodrošinātu cilvēktiesību un pamattiesību efektīvu ievērošanu. Nodrošināt sūdzību par apstrīdētajiem procesuālajiem lēmumiem savlaicīgu, objektīvu un neatkarīgu izskatīšanu	6.6.1.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Administratīvā procesa likumā", ieviešot šādus jauninājumus: 1) rakstveida procesa plašāka izmantošana administratīvajā procesa tiesā, kas ilgtermiņā samazinās lietu izskatīšanas laiku, tādējādi tiks veicināta privātpersonas tiesību ievērošana uz lietas savlaicīgu izskatīšanu; 2) "pilotsprieduma" procedūra, kas veicinās līdzīgu lietu ātrāku un vienveidīgāku izskatīšanu; 3) videokonferences izmantošana procesuālo darbību veikšanā, kas veicinās to lietu izskatīšanu, kurās procesa dalībnieku prombūtnes dēļ bija jāatliek tiesas sēdes; 4) efektīvākas privātpersonas tiesību aizsardzības iespējas administratīvā procesa izpildes stadijā; 5) izvērtēt nepieciešamību pilnveidot procesuālās tiesību normas (t.sk. mantas konfiskācijas tiesisko regulējumu), lai nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu visās procesuālajās stadijās atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību konvencijas piemērošanas labākajai praksei	TM	31.12.2011.
6.		6.6.		6.6.2.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Administratīvā procesa likumā" administratīvā procesa efektivizācijai	TM	01.12.2013.
6.		6.7.	Pastiprināt amatpersonu darbības kontroli un atbildību par rīcību, kas radījusi zaudējumus valstij un iedzīvotājiem saistībā ar viņu cilvēktiesību un pamattiesību pārkāpšanu	6.7.1.	Iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus efektīva mehānisma nodrošināšanai to amatpersonu iespējamo pārkāpumu noskaidrošanai un saukšanai pie atbildības, kuru vainas dēļ ir pieļauti cilvēktiesību pārkāpumi, lai šo amatpersonu prettiesiskas rīcības rezultāta Latvijas valstij saskaņā ar tiesas nolēmumiem nerastos negatīvas finansiālas sekas, kā arī nodarīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, un netiktu tērēti būtiski valsts līdzekļi kompensāciju izmaksai. Izvērtēt iespēju pastiprināt disciplināratbildību tām amatpersonām, kas, pildot savus amata pienākumus, ir ar nodomu izdarījušas vai apzināti pieļāvušas personas cilvēktiesību pārkāpumus	TM	31.12.2011.
6.		6.8.	Pilnveidot kriminālsodu izpildes sistēmu un efektivitāti, lai tuvinātu to citu ES valstu sodu sistēmām un līdzsvarotu noteikto sodu atbilstoši pārkāpuma smagumam. Plašāk piemērot brīvības atņemšanai alternatīvus sodus, arī piespiedu darbu, attīstot uz resocializāciju vērstu kriminālsodu izpildes politiku. Pakāpeniski attīstīt Valsts probācijas dienesta darbu, panākot, ka dienests nodrošina sabiedrības drošību, veicina no ieslodzījuma atbrīvoto personu ātrāku iekļaušanos sabiedrībā	6.8.1.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu koncepcijas projektu, lai Latvijas tiesību sistēmā ieviestu jaunu piespiedu līdzekļu institūtu, kura mērķis ir veikt efektīvus vardarbības prevencijas pasākumus	TM	01.12.2011.		Kriminālsodu politikas koncepcija (apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.6)
6.		6.9.	Pakāpeniski reorganizēt ieslodzījuma vietu sistēmu, lai optimizētu cietumu skaitu un infrastruktūru. Nodrošināt ieslodzīto iesaistīšanu ekonomiski jēgpilna darba veikšanā, arī izmantojot publiskās un privātās partnerības iespējas. Pilnveidot ieslodzīto veselības aprūpi, pārskatot Veselības ministrijas un Tieslietu ministrijas kompetences šajā jomā	6.9.1.	Iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas projektu, lai radītu priekšnoteikumus nepieciešamo materiālo apstākļu (infrastruktūras) izveidošanai efektīvai sodu izpildei, t.sk. notiesāto resocializācijai, kā arī kopumā palielināt sabiedrības drošību pret apdraudējumiem, ko var radīt nedroša ieslodzījuma vietu sistēma	TM	01.02.2011.
6.		6.9.		6.9.2.	Iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā jauna cietuma projekta finanšu un ekonomisko pamatojumu un citu nepieciešamo valsts un privātās partnerības dokumentāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā	TM	01.09.2011.
6.		6.9.		6.9.3.	Iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektus "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā", "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", "Grozījumi Civilprocesa likumā", lai veidotu efektīvu ieslodzīto nodarbinātības modeli	TM	01.02.2011.		Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodarbinātības koncepcija (apstiprināta ar Ministru kabineta 2010.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.443)
6.		6.9.		6.9.4.	Renovēt dzīvojamo korpusu un uzbūvēt jaunu apcietinājuma izpildes korpusu Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, nodrošinot nacionālajiem un starptautiskajiem standartiem atbilstošu soda izpildi	TM	30.04.2011.		Programma Nepilngadīgo brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam īstenošanai 2010.-2013.gadā (apstiprināta ar Ministru kabineta 2010.gada 2.marta rīkojumu Nr.128)
6.		6.10.	Sekmēt ārpustiesas strīdu izskatīšanas iespēju izmantošanu	6.10.1.	Izstrādāt koncepciju patērētāju strīdu risināšanas kārtības uzlabošanai, piedāvājot risinājuma variantus, lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku procedūru, kā arī lai palielinātu pušu uzticību lēmumam par strīdu izskatīšanu un to lietu skaitu, kurās tiek panākts izlīgums. Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus atbilstoši MK atbalstītajam koncepcijas risinājuma variantam	EM	31.12.2012.		Mērķis - nodrošināt augstu patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzības līmeni
6.		6.10.	Sekmēt ārpustiesas strīdu izskatīšanas iespēju izmantošanu	6.10.2.	Uzdevums tiks izpildīts 6.12.1. un 6.12.2. pasākumu īstenošanas ietvaros	TM	31.12.2012.
6.		6.11.	Turpināt pilnveidot maksātnespējas procesa tiesisko regulējumu	6.11.1.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" un Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos Nr.1045 "Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība"", paredzot uzlabojumus maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas procesā	TM	31.12.2011.
6.		6.12.	Sakārtot šķīrējtiesu sistēmu, komercstrīdu veiksmīgākai izskatīšanai un risināšanai izstrādājot precīzākas likuma normas un iesniedzot Ministru kabinetā Šķīrējtiesu likumu un Mediācijas likumu	6.12.1.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Mediācijas likums", veidojot tiesisku pamatu vienotu mediācijas procesa pamatprincipu noteikšanai	TM	31.12.2011.		Pasākumu plāns koncepcijas "Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā" īstenošanai (2010.-2012.gadam) (apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada 6.maija rīkojumu Nr.253)
6.		6.12.		6.12.2.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikumu projektus Mediācijas likuma ieviešanai, lai nodrošinātu vienotu mediācijas pakalpojuma kvalitātes standartu piemērošanu praksē	TM	31.12.2012.		Pasākumu plāns koncepcijas "Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā" īstenošanai (2010.-2012.gadam) (apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada 6.maija rīkojumu Nr.253)
6.		6.12.		6.12.3.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", paredzot šķīrējtiesu darbības regulējuma pilnveidošanu	TM	31.12.2011.
6.		6.13.	Ar apmācību un pieredzes apmaiņu stiprināt Ģenerālprokuratūras kapacitāti smagu un sevišķi smagu noziegumu apkarošanā. Nodrošināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības neatkarību, izstrādāt skaidru, saprotamu un pārskatāmu biroja vadītāja iecelšanas kārtību	6.13.1.	Pasākumi un atbildīgā iestāde par uzdevuma izpildi tiks precizēta, veicot grozījumus un papildinājumus Valdības rīcības plānā
6.		6.14.	Turpināt korupcijas izskaušanu valsts pārvaldē un ieviest preventīvus pasākumus korupcijas risku mazināšanai	6.14.1.	Pieņemt koncepciju "Koncepcija par korupcijas risku samazināšanu valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās" un ieviest tajā paredzētos risinājumus un pasākumus	KNAB	31.12.2012.	Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013.gadam (MK 2008.gada 3.jūnija rīkojums Nr.305 un 2009.gada 27.oktobra rīkojums Nr.738)
6.		6.14.		6.14.2.	Pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar to personu darbības kontroli, kas tiešā un netiešā veidā saņem budžeta dotācijas vai citus valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļus un kuras pilda amata pienākumus ārpus valsts vai pašvaldības institūcijām	KNAB	01.09.2012.
6.		6.14.		6.14.3.	Nodrošināt atklātumu par valsts amatpersonu darbības pārbaužu rezultātiem, kontrolējot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpildi	KNAB	30.06.2012.
6.		6.14.		6.14.4.	Papildināt kārtību, kādā novērtē valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas un darbiniekus un nosaka to darba samaksu, kvalifikācijas pakāpi, papildinot to ar korupcijas risku izvērtējumu	KNAB	30.06.2013.
6.		6.15.	Ieviest normatīvo aktu oficiālo elektronisko publikāciju, garantējot bezmaksas pieeju normatīvajiem aktiem un to konsolidētajiem tekstiem elektroniskā vidē	6.15.1.	Iesniegt Saeimā Valsts oficiālo publikāciju likumprojektu, paredzot ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju pastāvīgā tiešsaistes režīmā oficiālā elektroniskā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu	TM	01.01.2011.
6.		6.15.		6.15.2.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Oficiālo publikāciju likuma ieviešanai paredzamos Ministru kabineta noteikumu projektus	TM	01.07.2011.
6.		6.16.	Modernizēt Civillikuma tiesisko regulējumu, nodrošinot mūsdienu aktualitātēm un ES tiesību attīstībai atbilstošu regulējumu Ģimenes, Lietu, Saistību un Mantojuma tiesību daļās	6.16.1.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvo aktu paketi, lai novērstu Civillikuma Lietu tiesību daļas normatīvā regulējuma nepilnības un papildinātu to ar jauniem tiesību institūtiem	TM	01.09.2011.	Koncepcija par Civillikuma Lietu tiesību daļas modernizāciju (apstiprināta ar Ministru kabineta 2010.gada 13.septembra rīkojumu Nr.541)
6.		6.16.		6.16.2.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Civillikuma Ģimenes tiesību daļā, pilnveidojot tiesisko regulējumu ģimenes tiesību jomā, tajā skaitā arī jautājumā par personu civiltiesisko aizsardzību pret vardarbību un vajāšanu	TM	01.07.2011.
6.		6.16.		6.16.3.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvo aktu paketi, lai novērstu Civillikuma Mantojuma tiesību daļas normatīvā regulējuma nepilnības	TM	01.08.2011.	Koncepcija par Civillikuma Mantojuma tiesību daļas modernizāciju (apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 19.novembra rīkojumu Nr.797)
6.		6.17.	Izstrādāt grozījumus Pilsonības likumā, paredzot dubultpilsonības iespējas Latvijas pilsoņiem, kas ieguvuši ES un NATO dalībvalstu pilsonību, kā arī atjaunojot pilsonības iegūšanas tiesības visiem bijušajiem Latvijas pilsoņiem un viņu bērniem, kas atstāja Latviju PSRS un Vācijas okupācijas režīmu laikā	6.17.1.	Nodrošināt Tieslietu ministrijas pārstāvību Saeimas Juridiskajā komisijā, izskatot likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" (Nr.201/Lp10)	TM	31.12.2011.
6.		6.18.	Veicināt latviešu valodas pozīcijas nostiprināšanos un Valsts valodas likuma normu iedzīvināšanu. Nodrošināt nepārtrauktu un operatīvu konsultāciju sniegšanu Eiropas Savienības institūciju tulkotājiem, lai panāktu efektīvu tiesību normu pārņemšanu un ieviešanu	6.18.1.	Izstrādāt metodiskos norādījumus citvalodu personvārdu atveidei latviešu valodā	IZM	01.10.2014.	Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.-2014.gadam Mērķis - valodas situācijas izpēte un sabiedrības (t.sk. juridisko personu) konsultēšana un informēšana dažādos latviešu valodas jautājumos (pareizrakstības, gramatikas, stilistikas, īpašvārdu atveides un identifikācijas, terminoloģijasu.c. jautājumos) Rezultatīvie rādītāji: 1) portugāļu un arābu valodas personvārdu atveides norādījumu izstrāde; 2) veikts sociolingvistisks pētījums ("Valoda")
6.		6.18.		6.18.2.	Izpētīt valodas situāciju un izzināt valodas apguves kvalitātes un lietojuma attīstības tendences	IZM	01.10.2014.
7.	Izglītība, zinātne, jaunatne un sports	7.1.	Sekmēt kvalitatīvu, pieejamu un resursu efektīvu visu pakāpju izglītības un zinātnes attīstību valsts ilgtspējai un konkurētspējai, nodrošinot intelektuālo un materiālo resursu konsekventu pieaugumu	7.1.1.	Nodrošināt zinātnes materiālo resursu konsekventu pieaugumu, ik gadu palielinot valsts budžeta finansējumu zinātniskajai darbībai 0,15 % apmērā no iekšzemes kopprodukta	IZM	01.10.2014.	Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam. Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam. Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.- 2012.gadam. Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.-2015.gadam Mērķis - sekmēt kvalitatīvu, pieejamu un resursu efektīvu visu pakāpju izglītības un zinātnes attīstību, lai nodrošinātu valsts ilgtspēju un konkurētspēju, t.sk. materiālo resursu konsekventu pieaugumu. Rezultatīvie rādītāji: 1) 1% zinātnei no IKP 2013.gadā; 2) sagatavoto speciālistu skaits saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un vienošanās protokoliem starp augstskolām un ministriju; 3) OECD pētījumu rezultāti - ne mazāk kā 7 % 15-16 gadīgo skolēnu augstākajos līmeņos matemātikā, dabaszinātnēs un lasītprasmē; 4) izveidota profesionālās izglītības programmu apguvei atbilstoša, moderna un mūsdienīga materiāli tehniskā bāze, sekmējot profesionālās izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām; 5) optimizējot un diferencējot profesionālās izglītības iestādes, esošo 59 profesionālās izglītības iestāžu vietā izveidojot 29 profesionālās izglītības iestādes, no tām 14 profesionālās izglītības kompetences centrus, 14 profesionālās izglītības iestādes ar specializāciju, 2 profesionālās izglītības iestādes pamatiemaņu apguvei un nododot profesionālās izglītības iestādes pašvaldībām; 6) uzlabota izglītības kvalitātes vērtēšanas metodika un sistēma, aktualizējot normatīvo aktu (MK noteikumus) un novērtēšanas metodiku; 7) nodrošināta izglītības procesa un kvalitātes un tiesiskuma pārraudzība - 500 iestādēs gadā; 8) sabiedrības informētība par izglītības kvalitātes vērtējumu: dalība sadarbības partneru un dienesta organizētajos semināros (vismaz 12 semināros gadā), 300 - 350 iesniegumu izskatīšana gadā, informācijas ievietošana un aktualizēšana IKVD mājas lapā
7.		7.1.		7.1.2.	Nodrošināt pietiekamu finansējumu augstākajai izglītībai, ievērojot rezultatīvos un kvalitātes rādītājus, kā arī izstrādāt novadu koeficientus, veidot uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu augstākās izglītības finansēšanas kārtību, lai nodrošinātu augstākās izglītības un zinātnes resursu konsolidāciju un to efektīvu izmantošanu, nosakot, ka finansējums tiek piešķirts, balstoties uz valsts ilgtermiņa attīstības prognozi	IZM	01.10.2014.
7.		7.1.		7.1.3.	Sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem veikt strukturālas reformas profesionālajā izglītībā atbilstoši valsts un darba tirgus attīstības ilgtermiņa prognozei	IZM	01.10.2014.
7.		7.1.		7.1.4.	Plānot nepieciešamo valsts budžeta un ES struktūrfondu finansējumu vispārējās izglītības un profesionālās izglītības kvalitātes, intelektuālo un materiālo resursu paaugstināšanai, t.sk. īstenojot 1.2.1.1.2.apakšaktivitāti "Profesionālā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana", lai sniegtu atbalstu profesionālā izglītībā iesaistīto pedagogu un prakses vadītāju prasmju atjaunošanai.	IZM	01.09.2013.
7.		7.1.		7.1.5.	Nodrošināt izglītības kvalitātes vērtēšanas stratēģijas izstrādi un pilnveidi, regulāri vērtēt izglītības kvalitāti	IZM	01.10.2014.
7.		7.2.	Sadarbībā ar pašvaldībām pilnveidot principu "nauda seko skolēnam". Nosakot reālās vispārējās un profesionālās izglītības izmaksas un ievērojot valsts policentriskas attīstības nepieciešamību, nodrošināt vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai, daudzveidīgai un iekļaujošai izglītībai. Nodrošināt skolu telpu racionālu izmantošanu vispārējās, profesionālās un pirmsskolas izglītības mērķiem	7.2.1.	Sadarbībā ar pašvaldībām izvērtēt profesionālās izglītības iestādes un nodot pašvaldības padotībā, saglabājot finansējuma apjomu	IZM	01.10.2014.	Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam, Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam, Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.-2015.gadam. Mērķis - pilnveidot principu "nauda seko skolēnam", sabalansēt profesionālās un vispārējās izglītības iestāžu tīkla veidošanu attiecīgajā reģionā. Rezultatīvie rādītāji: 1) pašvaldībām nodoto profesionālās izglītības iestāžu skaits - 4 (Apguldes arodvidusskola, Bebrenes Profesionālā vidusskola, Vecbebru Profesionālā vidusskola un Zaļenieku arodvidusskola); 2) Pedagogu darba samaksas princips "nauda seko skolēnam" ieviests visās pašvaldību izglītības iestādēs; 3) Identificētas problēmas un riski 1500 izglītības iestāžu telpu racionālā izmantošanā
7.		7.2.		7.2.2.	Akreditācijas procesā novērtēt iestādes fizisko vidi, materiāltehniskos resursus (t.sk. telpas) un sniegt ieteikumus nepieciešamiem uzlabojumiem	IZM	01.10.2014.
7.		7.2.		7.2.3.	Pilnveidojot pedagogu darba samaksas principu "nauda seko skolēnam", izvērtēt vispārējās izglītības iestāžu, t. sk. pirmsskolas izglītības iestāžu un internātskolu finansēšanas kārtību, izstrādāt novadu koeficientus, pilnveidot pedagogu darba samaksu speciālās izglītības iestādēs atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām, izvērtēt pedagogu darba samaksas aprēķināšanas principu profesionās izglītības iestādēs, ievērojot izglītojamo skaitu uz vienu pedagoga darba likmi un programmu minimālos koeficientus	IZM	01.10.2014.
7.		7.3.	Veicināt novadu pamatskolu, īpaši sākumskolu, saglabāšanu pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, atbalstot skolu filiāļu un apvienoto klašu izveidi skolās ar nelielu skolēnu skaitu. Elastīgi piemērot koeficientu novadiem ar mazu bērnu skaitu, saistot to ar izglītības kvalitātes rādītājiem un novada attīstības vajadzībām	7.3.1.	Izvērtēt pašvaldību lēmumus par izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju atbilstoši Izglītības likumam un IZM noteiktajai saskaņošanas kārtībai	IZM	01.09.2012.	Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam. Mērķis -nodrošināt izglītības pieejamību visu vecumu bērniem. Rezultatīvais rādītājs - dibināto, reorganizēto un likvidēto izglītības iestāžu skaits
7.		7.4.	Metodiski atbalstīt mazo skolu izglītības piedāvājuma dažādošanu, to veidošanos par kopienas sociālā tīklojuma centriem, piedāvājot mūžizglītību, interešu izglītību, citus pakalpojumus vietējai sabiedrībai	7.4.1.	Izstrādāt metodiskos ieteikumus mazo skolu izglītības piedāvājuma dažādošanai	IZM	01.10.2012.	Mērķis - panākt mazo skolu izglītības piedāvājuma daudzveidību. Rezultatīvais rādītājs - izstrādāti metodiskie ieteikumi mazo skolu izglītības piedāvājuma dažādošanai
7.		7.5.	Īstenot izglītības ieguves un atzīšanas elastību jauniešiem un pieaugušajiem, kā arī mazināt "izkrišanu" no izglītības sistēmas bez pabeigtas vidējās izglītības un bez darba tirgus prasībām atbilstošas kvalifikācijas	7.5.1.	Izstrādāt normatīvo regulējumu, lai nepieļautu izglītības iestādes ilgstošu vai sistemātisku neapmeklēšanu bez attaisnojoša iemesla	IZM	01.06.2011.	Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam. Koncepcija "Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā". Programma Mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ieviešanai 2008.-2010.gadā. Mērķis -izglītības ieguves un atzīšanas elastības nodrošināšana jauniešiem un pieaugušajiem, "izkrišanas" mazināšana no izglītības sistēmas. Rezultatīvie rādītāji: 1) 18-24 gadus vecu jauniešu skaits, kas nav ieguvuši vidējo izglītību un nemācās - 14,3 %; 2) Izstrādātas 55 profesionālās izglītības programmas, izmantojot moduļu pieeju; 3) Izstrādāti 80 pamatprofesiju standarti un saistīto profesiju un specializāciju kvalifikācijas pamatprasības; 4) 300 nozaru pārstāvji iesaistīti kvalifikācijas eksāmenu eksaminācijas komisijās; 5) sagatavots informatīvi metodiskais materiāls par vienotajām prasībām profesionālās kompetences novērtēšanā un ar to saistītajiem dokumentiem; 6) sagatavoti priekšlikumi 2 normatīvo aktu aktualizācijai; 7) nodrošināta ārpus formālās izglītības iegūtās kompetences atzīšana līdz: 2012.gadā - 80 personām, 2013.gadā - 100 personām, 2014.gadā - 150 personām; 8) noteikta profesionālās kompetences novērtēšana profesionālās kvalifikācijas eksāmenā, nodrošinot darba tirgus prasībām atbilstošas kvalifikācijas ieguvi 30 profesijās; 9) sekmēts amatu meistardarbnīcu tīkls, amatu meistari iesaistīti kvalifikācijas prakšu vadīšanā saskaņā ar MK 15.08.2000. noteikumiem Nr.276 "Mācību prakses organizēšanas kārtība"; 10) skolu skaits, kur tika ieviests skolotāja palīga amats
7.		7.5.		7.5.2.	IZM piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros nodrošināt nepieciešamā pedagoģiskā atbalsta sniegšanu skolēniem ar mācīšanās grūtībām, paredzot no valsts budžeta mērķdotācijas apmaksātas mācību stundas skolotāju individuālajam darbam ar izglītojamiem un pedagoga palīga amata štata vietas	IZM	01.10.2013.
7.		7.5.		7.5.3.	Piesaistot sociālos un sadarbības partnerus, izveidot elastīgu moduļu pieeju profesionālās izglītības saturam, tā īstenošanai un novērtēšanai atbilstoši nozaru kvalifikāciju struktūrām, kā arī pilnveidot profesiju standartus un profesionālās izglītības programmas	IZM	31.12.2013.
7.		7.5.		7.5.4.	Izveidot vienotu un pārraugāmu ārpus formālās izglītības iegūtās profesionālās kompetences atzīšanas sistēmu	IZM	31.12.2012.
7.		7.6.	Turpināt Izglītības un zinātnes ministrijas un tās padotības iestāžu funkciju auditu un optimizāciju, mazinot birokrātisko aparātu un nodrošinot valsts budžeta līdzekļu iespējami taupīgu izlietojumu. Nodrošināt atklātuma un caurskatāmības principu ievērošanu lēmumu izstrādes procesā profesionālās un augstākās izglītības, zinātnes reformu īstenošanā	7.6.1.	Ņemot vērā Valsts kancelejas Funkciju audita darba grupas secinājumus, izvērtēt funkciju optimizācijas iespējas, kā arī veikt finanšu līdzekļu izlietošanas likumības un lietderības izvērtēšanas auditus Izglītības un zinātnes ministrijas centrālajā aparātā un padotības iestādēs, izstrādājot ieteikumus līdzekļu ekonomijai	IZM	01.10.2014.	IZM Iekšējā audita plāns 2011.gadam. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam. Koncepcija "Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā" Mērķis - uzlabot IZM kontroles sistēmu, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu likumīgu un lietderīgu izlietojumu, sekmēt IZM sociālo un sadarbības partneru līdzdalību lēmumu izstrādes procesā izglītības un zinātnes reformu īstenošanā. Rezultatīvie rādītāji: 1) izstrādāti ieteikumi ministrijas kontroles sistēmas uzlabošanai; 2) piesaistīto sadarbības partneru skaits; 3) izveidotas 10 nozaru ekspertu padomes profesionālajā izglītībā, no kurām viena - Latvijas Amatniecības kameras ekspertu padome - izveidota atbilstoši nozares profesijām; 4) Latvijas Amatniecības kamera iesaistīta formālajā un neformālajā izglītībā
7.		7.6.		7.6.2.	Turpināt iesaistīt IZM sociālos un sadarbības partnerus lēmumu izstrādes procesā izglītības un zinātnes reformu īstenošanā	IZM	01.10.2014.
7.		7.7.	Veicināt mūsdienīgu un kvalitatīvu skolotāju izglītību, īpaši akcentējot prasmes mācību procesā ieviest inovatīvas mācību metodes, diferencēti strādāt ar atšķirīgu spēju, vecumu un atšķirīgas sagatavotības bērniem vienā klasē, īstenojot iekļaujošo un starpkultūru izglītību, kā arī paaugstinot skolotāju noslodzi mazajās skolās	7.7.1.	IZM 2012.gadā piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros izstrādāt un noteikt prasības pedagoģiskajām izglītības programmām par kvalifikācijas ieguvi 2-3 priekšmetu vai izglītības pakāpju mācīšanai	IZM	01.09.2012.	Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam. Mērķis - paaugstināt skolotāju profesionālo kompetenci un paplašināt viņu darba iespējas, sekmējot pedagogu tālākizglītību un nodrošinot prasmju atjaunošanu, īpaši saistībā ar modernizēto profesionālas izglītības saturu, inovācijām un uz zināšanām balstītu ekonomiku. Rezultatīvie rādītāji: 1) 50 % skolotāju ir sagatavoti darbam divu vai vairāku mācību priekšmetu mācīšanai, 70 % pedagogu ir tālākizglītojušies inovatīvu mācību metožu izmantošanai, kā arī gatavi darbam dažādos apstākļos izglītības sistēmā; 2) izstrādātas un īstenotas 39 vispārējās un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides programmas; 3) paaugstināta sākotnējā profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā iesaistīto pedagogu un prakses vadītāju profesionālā un pedagoģiskā kompetence - 1570 skolotāji, 16 nozares; 4) 15 975 pedagogi piedalījušies profesionālās pilnveides programmās; 5) izstrādātas un īstenotas pedagogu tālākizglītības programmas, sniedzot atbalstu pedagogu stažēšanās pasākumiem uzņēmumos un organizācijās - 4 programmas; 6) pilnveidota profesionālās izglītības pedagogu sagatavošana, sniegts atbalsts pedagoģiskās izglītības ieguvei un atbalstīta inovatīva risinājumu izstrāde un ieviešana profesionālās izglītības procesā, tajā skaitā IKT, e-resursu un e-mācību vides risinājumu izmantošanai mācību procesā - 4 programmas, 64 tālākizglītības kursi
7.		7.7.		7.7.2.	IZM piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros un atbilstoši ES struktūrfondu finansējumam nodrošināt skolotājiem iespēju profesionālās pilnveides programmās iegūt papildu kvalifikāciju, paplašinot darbības jomas, t.sk. inovatīvo mācību metožu apgūšanu, iekļaujošo un starpkultūru izglītību	IZM	01.12.2013.
7.		7.7.		7.7.3.	IZM piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros izstrādāt un integrēt pedagoģijas pamatstudiju programmā moduli karjeras izglītības īstenošanas prasmju apguvei	IZM	31.12.2013.
7.		7.8.	Modernizēt un pielāgot skolēnu vajadzībām un interesēm izglītības saturu un metodisko bāzi, līdzsvaroti attīstot gan eksaktā, gan humanitārā bloka mācību programmas. Īpašu uzmanību veltīt pilsoniskās izglītības un vēstures zināšanu uzlabošanai. Piesaistīt šiem nolūkiem Eiropas Savienības finansējumu	7.8.1.	Sakārtot sociālo zinātņu mācību priekšmetu jomu, veicot mācību priekšmetu restrukturizāciju, lai radītu iespēju sekmēt skolēnu sociālās un pilsoniskās kompetences veidošanos un veicinātu vērtībizglītības attīstību	IZM	01.09.2014.	Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam. Mērķis - nodrošināt mūsdienīgas izglītības ieguves vajadzībām atbilstošu, sabalansētu un pēctecīgu izglītības saturu visās vispārējās izglītības pakāpēs un metodisku bāzi. Rezultatīvie rādītāji: 1) nodrošināta kvalitatīva atsevišķu mācību priekšmetu "Pasaules vēsture" un "Latvijas vēsture" ieviešana; 2) veikta mācību priekšmetu restrukturizācija sociālo zinātņu priekšmetu jomā
7.		7.8.		7.8.2.	Ar 2011./2012.mācību gadu uzsākt atsevišķu mācību priekšmetu "Pasaules vēsture" un "Latvijas vēsture" ieviešanu, nepalielinot noslogojumu	IZM	01.09.2011.
7.		7.9.	Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu attīstības ilgtermiņa plānošanu iespējami lielākā administratīvajā teritorijā, pakāpeniski panākot, ka skolēnu skaits vidējā profesionālajā izglītībā pieaug vismaz līdz pusei no vidējās izglītības skolēnu skaita 2014.gadā. Ievērojot Eiropas Savienības pamatnostādnes, noteikt vienotu profesionālās izglītības kvalifikācijas sistēmu. Institucionalizēt un motivēt darba devēju iesaisti vidējās profesionālās izglītības programmu un mācību standartu izstrādē. Veicināt mācību klašu izveidi uzņēmumos un pasniedzēju un studentu apmaiņu ar citām Eiropas Savienības valstīm	7.9.1.	Izveidot nozaru profesionālo kvalifikāciju sistēmu atbilstoši Eiropas ieteikumiem, ieviešot Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EKI) un kredītpunktu uzskaites un pārneses sistēmu (ECVET) profesionālajā izglītībā	IZM	31.12.2013.	Profesionālās izglītības likuma 29.¹ pants. Koncepcija "Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā". Mērķis - ievērojot Eiropas ieteikumus, atbilstoši darba devēju prasībām izveidot nozaru kvalifikāciju sistēmu un sekmēt jauniešu iesaisti profesionālajā izglītībā. Rezultatīvie rādītāji: 1) vidējās profesionālās izglītības audzēkņu skaits - vismaz puse no vidējās izglītības skolēnu skaita 2014.gadā; 2) izpētītas un strukturētas 12 nozares atbilstoši Eiropas kvalifikāciju ietvaram; 3) 12 tautsaimniecības nozaru noteiktajās profesijās ieviesta kredītpunktu uzskaites un pārneses sistēma; 4) dalība 4 starptautiskos audzēkņu un absolventu profesionālās meistarības konkursos; 5) atbalstīti 30 pasākumi
7.		7.9.		7.9.2.	Nodrošināt atbalstu darba devējiem, lai motivētu tos iesaistīties profesionālās izglītības īstenošanā un mācību prakses organizēšanā, t.sk. nodrošinot Nozaru ekspertu padomju darbību	IZM	01.10.2014.
7.		7.9.		7.9.3.	Organizēt profesionālās orientācijas pasākumus jauniešu iesaistei profesionālajā izglītībā, sekmēt un organizēt bērnu un jauniešu radošumu, mācīties spēju un gatavošanos darba dzīvei, kā arī talantīgo jauniešu prasmju sasniegumu paaugstināšanu, pasākumus īstenojot ar Eiropas Sociālā fonda finanšu līdzekļu atbalstu	IZM	01.10.2014.
7.		7.10.	Nodrošināt mūsdienīgās tehnoloģijās balstītas tālākizglītības un profesionālās pilnveides pasākumu pieejamību ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, veidojot atbilstošu valsts pasūtījumu viņu iekļaušanai darba tirgū	7.10.1.	Nodrošināt profesionālās pilnveides un tālākizglītības piedāvājumu un kvalitāti atbilstoši darba tirgus pieprasījumam sadarbībā ar nozaru asociācijām	IZM	01.10.2014.	Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam. Koncepcija "Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā". Mērķis - nodrošināt tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu profesionālās pilnveides un tālākizglītības piedāvājumu un kvalitāti. Rezultatīvais rādītājs -licencētas darba tirgus prasībām un prioritātēm atbilstošas tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas (800 programmas gadā)
7.		7.11.	Pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, ieviešot 40 stundu darba nedēļu un pārejot uz vienotu pedagogu pienākumu izpildes uzskaiti, veidojot vienotu finansēšanas sistēmu visiem pamata un vidējās izglītības veidiem, t.sk. speciālajai un iekļaujošajai izglītībai. Nodrošināt pakāpenisku pedagogu darba samaksas iekļaušanu vienotajā valsts sektora atalgojuma sistēmā	7.11.1.	IZM piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros izstrādāt pamatojumu un aprēķinus pedagogu darba samaksas sistēmas pārejai uz 40 stundu darba nedēļu. Modelis tiks ieviests, kad valsts budžetā šim nolūkam tiks paredzēts finansējums 60 000 000 LVL apmērā	IZM	01.09.2013.	Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam. Mērķis - pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu. Rezultatīvais rādītājs -izveidota vienota, pārskatāma un ar ES salīdzināma pedagogu darba samaksas sistēma
7.		7.11.		7.11.2.	IZM piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros pakāpeniski palielināt pedagogu apmaksājamo pienākumu skaitu	IZM	01.09.2014.
7.		7.12.	Nodrošināt efektīvu izglītības procesa pārvaldību, mazinot administratīvo slogu un birokrātiskos šķēršļus izglītības iestāžu darbībā. Stiprināt pašvaldību un skolu patstāvību un atbildību par izglītības kvalitāti. Veicināt skolu patstāvību mācību metožu un darba organizācijas formu izvēlē, ievērojot vienoto mācību priekšmetu standartu prasības un veicinot mācību grāmatu vairākkārtēju izmantošanu	7.12.1.	Veikt izglītības iestāžu pašnovērtējuma ziņojumu analīzi, stiprinot izglītības kvalitātes nodrošināšanas un vadības kapacitāti. Pilnveidot izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmu, lai tā balstītos nevis minimālo prasību izpildē, bet izglītības kvalitātes un izglītības iestāžu darba patstāvīgā uzlabošanā.	IZM	01.10.2014.	Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam Mērķis - stiprināt izglītības kvalitātes nodrošināšanas un vadības kapacitāti, pilnveidot vispārējās izglītības saturu atbilstoši valsts izglītības standartu prasībām, nodrošinot satura reformu ar atbilstošiem mācību līdzekļiem un metodiku. Rezultatīvie rādītāji: 1) sniegti 4 pārskati par izglītības iestāžu darbības atbilstību vienotiem kvalitātes kritērijiem; 2) nodrošināta mācību literatūras recenzentu sagatavošana (sertificēšana) un kvalifikācijas pilnveide, lai panāktu mūsdienīgu mācību metožu iekļaušanu mācību līdzekļos un mācību līdzekļu atbilstību mācību priekšmeta standarta prasībām (vismaz 2 recenzenti uz 1 mācību komplektu); 3) Nodrošināts finansējums - 7 LVL uz skolēnu skolu bibliotēku fondu atjaunošanai. Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam. Mērķis - atbalstīt zinātnisko institūtu rīcībā esošo resursu brīvprātīgu konsolidāciju jaunu, efektīvu zinātnes un uz inovācijām balstītas uzņēmējdarbības produktu un pakalpojumu radīšanai, kā arī pilnveidot augstskolu finansējuma modeli. Rezultatīvie rādītāji: 1) izvērtētas vismaz 550 studiju programmas; 2) sagatavoti priekšlikumi studiju programmu uzlabošanai, konsolidācijai, slēgšanai, turpināšanai (noteiktas kvalitatīvākās studiju programmas, kam ir pietiekama kapacitāte un atbilstoši kvantitatīvie un kvalitatīvie darbības rezultāti, kā arī sniegti priekšlikumi par studiju programmu finansēšanu no valsts budžeta); 3) izstrādāts valsts budžeta finansējuma piešķiršanas augstākajai izglītībai modelis
7.		7.12.		7.12.2.	Palielināt valsts budžeta finansējumu mācību līdzekļu iegādei atbilstoši MK 25.09.2001. noteikumos Nr.415 "Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi" paredzētajiem ne mazāk kā 7 LVL uz 1 skolēnu gadā. Uzdevums tiks īstenots, kad IZM piešķirtajā valsts budžetā šim mērķim tiks paredzēti 2,1 milj. LVL	IZM	01.09.2014.
7.		7.13.	Nodrošināt kvalitatīvas tālmācības programmas skolai kā integrētai pedagoģiskai kopienai. Izmantot e-izglītības iespējas, paātrinot informācijas apriti, samazinot izmaksas un uzlabojot skolotāju, skolēnu un vecāku komunikāciju labāku mācību rezultātu sasniegšanai	7.13.1.	Izstrādāt tālmācības izglītības programmas paraugu	IZM	01.09.2012.	Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam, Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam. Mērķis - nodrošināt kvalitatīvas tālmācības programmas izglītības iespēju paplašināšanai. Rezultatīvie rādītāji: 1) vismaz 4 skolas, kuras īsteno tālmācības programmas; 2) palielinājies licencēto tālmācības programmu skaits par 15 % vispārējā un 10 % profesionālajā izglītībā; 3) dalība 12 sadarbības partneru un IKVD organizētajos semināros; 4) sagatavota un ievietota informācija dienesta mājaslapā ar profesionālās izglītības programmu atbilstības izvērtēšanas kritērijiem; 5) sagatavoti grozījumi MK noteikumos "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība"
7.		7.13.		7.13.2.	Pilnveidot izglītības iestāžu izpratni par kvalitatīvu tālmācības izglītības programmu sagatavošanu	IZM	01.10.2014.
7.		7.14.	Izstrādāt un ieviest nacionālo izglītības kvalitātes monitoringu	7.14.1.	IZM piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros izveidot vienotu izglītības iestāžu pašnovērtēšanas un monitoringa sistēmu un nodrošināt akreditācijas ekspertu komisijas sniegto ieteikumu ieviešanas monitoringu	IZM	01.10.2014.	Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam. Mērķis - izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmas pilnveide. Rezultatīvie rādītāji: 1) izveidota vienota izglītības iestāžu pašnovērtēšanas sistēma visās akreditējamās vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs un eksaminācijas centros (100%); 2) identificētas pozitīvās vērtības, problēmas un riski, veicināta izglītības kvalitātes nepārtraukta uzlabošanās 600 izglītības iestādēm gadā; 3) izstrādāti grozījumi normatīvajā aktā par valsts pārbaudījumu norises kārtību; 4) 93 % izglītojamo 9.klases nobeigumā iegūst apliecību par pamatizglītību; 5) veiktas izmaiņas eksāmenu par pamatizglītības ieguvi vērtēšanā, centralizējot darbu vērtēšanu novadu vai novadu apvienību ietvaros; 6) radīta normatīvā bāze absolventu profesionālās darbības monitoringam un izglītības iestāžu beidzēju pētījumiem saistībā ar iegūto kvalifikāciju; 7) veikta priekšizpēte reģistra datubāzes arhitektūras izveidei, apzinot arī visas monitoringa sistēmas darbībai nepieciešamās datubāzes un reģistrus
7.		7.14.		7.14.2.	Organizēt sekundārus un padziļinātus pētījumus par izglītojamo mācību sasniegumu ietekmējošajiem faktoriem vispārējā izglītībā	IZM	01.09.2014.
7.		7.14.		7.14.3.	Izstrādāt un īstenot mācību priekšmetu standartu apguves monitoringa sistēmu, lai paaugstinātu mācību satura pilnveides efektivitāti	IZM	01.09.2014.
7.		7.14.		7.14.4.	Piesaistot ES struktūrfondu finansējumu, izstrādāt un ieviest vienotu visu pakāpju un veidu izglītības programmu beidzēju karjeras virzības monitoringa metodiku	IZM	01.10.2014.
7.		7.15.	Veicināt iekļaujošu izglītību bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām, nodrošinot turpmāku viņu iesaisti darbā un sabiedrības dzīvē	7.15.1.	Izvērtējot sasniegto, precizēt izglītības programmu atbilstību bērna īpašajām vajadzībām un izstrādāt mācību un metodiskos materiālus izglītojamo ar speciālām vajadzībām mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai	IZM	01.09.2014.	Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam. Mērķis - izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušana izglītības sistēmā. Rezultatīvie rādītāji: 1) pilnveidoti un precizēti 7 izglītības programmu paraugi; 2) palielināta jauniešu ar īpašām vajadzībām līdzdalība vidējās izglītības pakāpē (50 % no kopskaita ar speciālām vajadzībām), un nodrošināta sabalansēta kompetenču un prasmju apguve profesionālai darbībai un izglītības turpināšanai; 3) sadarbībā ar nozaru asociācijām noteiktas piedāvājamās profesijas jauniešiem ar īpašām vajadzībām un sagatavots saraksts, kas saskaņots Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē. 4) nodrošināta profesionālā pilnveide 850 pedagogiem; 5) izveidoti iekļaujošas izglītības atbalsta centri 8 republikas pilsētās; 6) ieviesta vienota pedagoģiski psiholoģiskā diagnostika pedagoģiski medicīniskajās komisijās; 7) izstrādāti 20 mācību, metodiskie un diagnostikas materiāli
7.		7.15.		7.15.2.	Nodrošināt kvalitatīvu pedagogu profesionālo pilnveidi darbam ar izglītojamiem ar speciālām vajadzībām iekļaujošas izglītības vidē, piesaistot ESF finansējumu	IZM	01.12.2013.
7.		7.15.		7.15.3.	Piesaistot ESF finansējumu, nodrošināt iekļaujošas izglītības atbalsta sistēmas darbību, veidojot iekļaujošas izglītības atbalsta centrus republikas pilsētās	IZM	01.12.2013.
7.		7.15.		7.15.4.	Izstrādāt un ieviest vienotus, zinātniski pamatotus speciālo vajadzību diagnostikas instrumentus	IZM	01.12.2013.
7.		7.16.	Atbalstīt augstskolu, zinātnisko institūtu un koledžu rīcībā esošo resursu brīvprātīgu konsolidāciju jaunu, efektīvu izglītības, zinātnes un uz inovācijām balstītas uzņēmējdarbības produktu un pakalpojumu radīšanai, kā arī racionālai valsts finansējuma un cilvēkresursu izmantošanai. Pilnveidot augstskolu finansējuma modeli, kas ir vērsts uz studiju kvalitātes un laba izglītības procesa rezultāta veicināšanu	7.16.1.	Balstoties uz valsts zinātnisko institūciju darbības efektivitātes un attīstības stratēģiju izvērtējuma rezultātiem, īstenot valsts zinātnisko institūciju brīvprātīgu konsolidāciju, izveidojot hierarhisku valsts zinātnisko institūciju sistēmu: 1) reģionāla līmeņa institūcijas; 2) nacionālas nozīmes pētniecības centri; 3) ES līmeņa institūcijas	IZM	01.10.2014.	Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam. Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam. Mērķis - atbalstīt zinātnisko institūtu rīcībā esošo resursu brīvprātīgu konsolidāciju jaunu, efektīvu zinātnes un uz inovācijām balstītas uzņēmējdarbības produktu un pakalpojumu radīšanai, kā arī pilnveidot augstskolu finansējuma modeli. Rezultatīvie rādītāji: 1) 20 reģionālas zinātniskās institūcijas; 2) 9 nacionālas nozīmes pētniecības centri; 3) 4-5 ES līmeņa zinātniskie institūti; 4) izvērtētas vismaz 550 studiju programmas; 5) sagatavoti priekšlikumi studiju programmu uzlabošanai, konsolidācijai, slēgšanai, turpināšanai (noteiktas kvalitatīvākās studiju programmas, kam ir pietiekama kapacitāte un atbilstoši kvantitatīvie un kvalitatīvie darbības rezultāti, kā arī sniegti priekšlikumi par studiju programmu finansēšanu no valsts budžeta); 6) izstrādāts valsts budžeta finansējuma piešķiršanas augstākajai izglītībai modelis
7.		7.16.		7.16.2.	Uzsākt studiju programmu kvalitātes, resursu pietiekamības un ilgtspējas starptautisku izvērtēšanu, izmantojot atbilstoši izstrādātu metodiku	IZM	31.12.2012.
7.		7.16.		7.16.3.	Lai nodrošinātu augstākās izglītības un zinātnes resursu konsolidāciju un to efektīvu izmantošanu, izstrādāt uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli, kā arī novadu koeficientus augstākajai izglītībai	IZM	01.10.2014.
7.		7.17.	Sekmēt augstākās izglītības programmu laikmetīgu izaugsmi, paredzot regulāru programmu un valsts budžeta finansēto vietu skaita pasūtījuma aktualizāciju atbilstoši valsts prioritārajām vajadzībām	7.17.1.	Izvērtēt līdzšinējo sistēmu, kādā tiek nodrošināts studiju vietu skaita sadalījums pa studiju jomām un to uzlabot, lai nodrošinātu atbilstību ekonomiskās attīstības tendencēm un valdības politikas prioritātēm	IZM	31.12.2012.	Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam. Mērķis - augstākās izglītības un zinātnes sektora integrācija ar tautsaimniecību un sabiedrības attīstību. Rezultatīvie rādītāji: 1) budžeta vietu skaits prioritārajās studiju nozarēs (dabas zinātnes, inženierzinātnes, vides zinātnes, veselības aprūpe), kā arī maģistra un doktora studiju vietu skaits akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunošanai nav mazāks par 2/3 no kopējā budžeta studiju vietu skaita; 2) novērsta budžeta līdzekļu piešķiršana dublējošām studiju programmām, līdz ar to veicināta valsts budžeta finansējuma efektīvāka izmantošana
7.		7.18.	Nepieciešamā apmērā garantēt valsts apmaksātu studiju vietas eksakto priekšmetu skolotāju sagatavošanai, kā arī veicināt to eksakto priekšmetu speciālistu pedagoģisku tālākizglītību, kuri vēlas kļūt par skolotājiem, panākot, ka eksakto priekšmetu skolotāju vidējais vecums līdz 2014.gadam samazinās par 5 gadiem	7.18.1.	Izvērtēt un nodrošināt studiju nepieciešamo vietu skaitu sadalījumā pa eksaktajiem priekšmetiem atbilstoši pieprasījumam	IZM	31.12.2012.	Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam. Mērķis - pedagogu izglītības un tālākizglītības sistēmas uzlabošana, nodrošinot eksakto mācību priekšmetu skolotāju sagatavošanu. Rezultatīvie rādītāji: 1) sagatavoti eksakto priekšmetu skolotāji 100 % atbilstoši pieprasījumam; 2) eksakto mācību priekšmetu skolotāju vidējais vecums līdz 2014.gadam samazinās par 5 gadiem
7.		7.18.		7.18.2.	IZM piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros radīt priekšnoteikumus jauno skolotāju iekļaušanai izglītības sistēmā, t.sk. sagatavot ieviešanai mentoringa sistēmas jauno skolotāju atbalstam (t.sk. eksakto mācību priekšmetu skolotāju atbalstam)	IZM	01.09.2013.
7.		7.19.	Pilnveidot studiju kvalitātes vērtēšanas procedūru (akreditāciju), paaugstinot un padarot stingrākus studiju kvalitātes, rezultātu, pētniecības un resursu kritērijus, lai uzlabotu kvalifikācijas ieguvēju sagatavotības līmeni, novērstu studiju programmu dublēšanos un augstākās izglītības fragmentāciju	7.19.1.	Pilnveidot ārējo kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, sagatavojot pāreju no programmu akreditācijas uz jaunu akreditācijas sistēmu, vērtējot studiju virzienus (jomas) vienlaicīgi ar šajos studiju virzienos ietilpstošajām programmām un samazinot birokrātiskās procedūras akreditācijas procesā	IZM	31.12.2012.	Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam. Mērķis - studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošana. Rezultatīvais rādītājs - izveidota jauna akreditācijas sistēma, vērtējot studiju virzienus (jomas) vienlaicīgi ar šajos studiju virzienos ietilpstošajām programmām
7.		7.20.	Veicināt augstskolu mācībspēku konkurenci. Pakāpeniski veicināt, ka zinātņu doktoru īpatsvars augstskolas akadēmiskajā personālā palielinās līdz divām trešdaļām un vismaz viena trešdaļa doktoru augstskolas akadēmiskajā personālā ir vecumā līdz 40 gadiem, vienlaikus nepieļaujot akadēmisko standartu pazemināšanos. Īstenot principu, ka jebkurā akadēmiskā amatā ir jānodrošina pedagoģiskā un pētnieciskā darba vienotība	7.20.1.	Izmantojot ESF 1.1.2.1.2.apakšaktivitātes "Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai" līdzekļus, turpināt jaunu zinātņu doktoru sagatavošanu, it īpaši starpdisciplinārajās jomās, nodrošinot regulāru doktora studiju efektivitātes izvērtējumu un ņemot vērā uzsācēju un beidzēju skaitu	IZM	31.12.2012.	Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam. Mērķis - augstskolu mācībspēku konkurences uzlabošana. Rezultatīvie rādītāji: 1) Latvijas augstskolās ESF atbalstu saņems 2000 maģistranti prioritārajās jomās: 2011.gadā - 700 maģistranti, 2012.gadā - 700 maģistranti; 2) Latvijas augstskolās zinātnisko grādu ieguvuši 600 jauni zinātņu doktori: 2011.gadā - 200 doktori, 2012.gadā - 250 doktori. (2010.gadā atbalstu saņēmuši 683 maģistri un doktora grādu ieguvuši 132 doktori)
7.		7.20.		7.20.2.	Izmantojot ESF 1.1.2.1.1.apakšaktivitātes "Atbalsts maģistra studiju programmu īstenošanai" līdzekļus, sagatavot augstas kvalitātes maģistrus, īpaši dabaszinātņu, matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, veselības aprūpes, vides zinātņu un radošo industriju jomā, nodrošinot regulāru maģistra studiju efektivitātes izvērtējumu, ņemot vērā uzsācēju un beidzēju skaitu, atbilstoši valsts budžeta iespējām	IZM	31.12.2012.
7.		7.21.	Veicināt augstskolu starptautisko konkurētspēju, akadēmiskā personāla un studējošo mobilitāti, paredzot, ka vismaz 10 % kredītpunktu katrā no studiju programmām jāīsteno kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, kas nav latviešu valoda, kā arī panākot, ka 2014.gadā vismaz 5 % studējošo ir ārvalstu studenti un ka vismaz 5 % akadēmiskā personāla ir ārvalstu viesprofesori un vieslektori, kas iepriekšējo 5 gadu laikā ir ievēlēti akadēmiskā amatā kādā no Eiropas Savienības augstskolām ārpus Latvijas	7.21.1.	Izmantojot ESF 1.1.2.2.1.apakšaktivitātes "Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana" līdzekļus, veicināt studiju programmu izstrādi ES valodās, kā arī kopīgu studiju programmu izstrādi un īstenošanu ar ārvalstu partnerinstitūcijām. Nodrošināt stipendijas ārvalstu studentiem, pētniekiem un mācībspēkiem starptautisko divpusējo un trīspusējo starpvaldību līgumu ietvaros, izveidot augstākās izglītības datubāzi "StudyinLatvia", popularizēt Latvijas augstāko izglītību ārvalstīs	IZM	01.10.2014.	Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam. Mērķis - augstākās izglītības internacionalizācija un eksportspējas paaugstināšana. Rezultatīvie rādītāji: 1) veicināta vismaz 10 studiju programmu izstrāde ES valodās; 2) vismaz 100 speciālisti, kas atgriezušies Latvijā; 3) piešķirto stipendiju skaits 2011. un 2012.gadā - 120 (tajā skaitā 40 vasaras skolām), 1 jaunradīta datubāze, dalība 9 starptautiskās augstākās izglītības izstādēs
7.		7.21.		7.21.2.	Šveices-Latvijas sadarbības programmas finansējuma ietvaros piesaistīt kvalificētus ārvalstu pasniedzējus darbam Latvijas augstākās izglītības iestādēs	IZM	31.12.2012.
7.		7.21.		7.21.3.	ESF aktivitātes 1.1.1.2 "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei" ietvaros nodrošināt atbalstu (atgriešanās granti) speciālistiem, kas pašlaik strādā vai studē doktorantūrā ārvalstu augstskolās un zinātniskajos institūtos	IZM	31.12.2012.
7.		7.22.	Atbalstīt doktorantu studijas un pēcdoktorantūras pētnieku zinātnisko darbību vismaz 1 semestra garumā pasaules labāko augstskolu programmās. Lai sagatavotu jaunus pasniedzējus Latvijas augstskolām, no 2012.gada doktorantūras studijas un promociju finansēt no valsts budžeta, pārstrukturējot augstākās izglītības studiju programmu izmaksu koeficientus. Līdz 2014.gadam palielināt zinātniskā grāda saņēmēju skaitu vismaz līdz 300 aizstāvētiem promocijas darbiem gadā. Turpināt atbalstīt labākos doktorantus, nodrošinot stipendijas no ES struktūrfondu līdzekļiem	7.22.1.	Ieviest stažēšanos ārvalstu augstskolās un zinātniskajos institūtos, kā arī nozares uzņēmumos	IZM	31.12.2012.	Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam. Mērķis - akadēmiskā personāla atbalsts. Rezultatīvie rādītāji: Šveices-Latvijas sadarbības programmas projekta ietvaros ir iespējamas aptuveni 12 divu mēnešu ilgas vizītes gadā
7.		7.23.	Stimulēt to zinātnes sasniegumu un inovāciju pārnesi tautsaimniecībai, kas nodrošinātu augstas pievienotās vērtības produktu piedāvājumu Veicināt zinātniskās darbības rezultativitāti un kvalitāti, kā arī konkurētspēju Eiropas zinātnes telpā. Racionalizēt valsts budžeta līdzekļu sadali zinātnei un inovāciju atbalstam, prioritāti piešķirot tematikām, kuru pētniecību pasūta privātā sektora uzņēmumi. Veicināt Latvijas dalību starptautiskajās pētniecības programmās, īpaši atbalstot patentējamus un inovatīvus risinājumus	7.23.1.	Izstrādāt likumprojektu par valsts zinātniskajām institūcijām piederošā intelektuālā īpašuma izmantošanu, paredzot valsts zinātniskajām institūcijām tiesības brīvi rīkoties ar to radīto intelektuālo īpašumu	IZM	01.01.2013.	Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam. Mērķis - stimulēt to zinātnes sasniegumu un inovāciju pārnesi tautsaimniecībai, kas nodrošinātu augstas pievienotās vērtības produktu piedāvājumu; veicināt Latvijas dalību starptautiskajās pētniecības programmās un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) programmās. Rezultatīvie rādītāji: 1) sagatavots viens likumprojekts; 2) izstrādāts MK informatīvais ziņojums par ESF 1.1.1.1.aktivitātes atjaunošanu; 3) veikta zinātniskās darbības starptautiska izvērtēšana; 4) 4-6 EUREKA projekti gadā; 5) 2-3 EUROSTARS projekti gadā; 6) noslēgts Eiropas sadarbības valsts (ECS) līgums ar Eiropas Kosmosa aģentūru; 7) noslēgta PECS (Plan for European Cooperating State) harta; 8) izstrādātas Nacionālās kosmosa nozares attīstības pamatnostādnes. 2012.-2017.gadam; 9) izsludināts EKA zinātnisko projektu pieteikumu konkurss; 10) uzsākta inovatīvu EKA zinātnes projektu realizācija
7.		7.23.		7.23.2.	Veikt valsts zinātnisko institūciju darbības efektivitātes un attīstības stratēģiju izvērtējumu, piesaistot kompetentus ārvalstu zinātniskos ekspertus	IZM	01.01.2014.
7.		7.23.		7.23.3.	Īstenot ES pētniecības programmas EUREKA projektus zinātnisko institūtu un uzņēmumu sadarbībai	IZM	01.10.2014.
7.		7.23.		7.23.4.	Uzsākt ES pētniecības programmas EUROSTARS projektu īstenošanu zinātnisko institūtu un uzņēmēju sadarbībai	IZM	30.12.2011.
7.		7.23.		7.23.5.	Nodrošināt Latvijas zinātnisko institūtu dalību Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) programmās	IZM	01.06.2013.
7.		7.23.		7.23.6.	Skatīt EM 11.14.1., 11.14.3. un 11.15.1.pasākumu. Piešķirtā budžeta ietvaros izstrādāt jaunu atbalsta instrumentu, lai sekmētu pētniecības rezultātu ieviešanu ražošanā un jaunu straujas izaugsmes uzņēmumu veidošanos un attīstību. Nodrošināt atbalstu augstskolām pētniecības rezultātu komercializācijai tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu ietvaros. Atbalstīt uzņēmumu un zinātnieku sadarbību rūpniecisko pētījumu un produktu izstrādes jomā kompetences centru ietvaros	EM	31.12.2014.
7.		7.24.	Veicināt zinātnes un pētniecības resursu koncentrāciju universitātēs un reģionālajās augstskolās kā valsts nozīmes pētniecības centros, atbalstot zinātnisko institūtu un augstākās izglītības iestāžu integrāciju un stimulējot studentu un doktorantu obligātu iesaisti veicamajos pētījumos	7.24.1.	Izveidot 9 valsts nozīmes pētniecības centrus, koncentrējot konkurētspējīgu zinātnisko institūtu un augstskolu resursus	IZM	30.12.2012.	Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam. Mērķis - veicināt zinātnes un pētniecības resursu koncentrāciju valsts nozīmes pētniecības centros. Rezultatīvais rādītājs - izveidoti 9 valsts nozīmes pētniecības centri
7.		7.25.	Paātrināt Eiropas Savienības struktūrfondu un citu starptautisko finanšu līdzekļu ieguldīšanu cilvēkresursos un infrastruktūrā gan izglītībā, gan zinātnē, lai sniegtu atbalstu zināšanu ekonomikas straujākai attīstībai, kā arī īpaši aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā pēc 2013.gada, kā galvenos uzsverot ieguldījumus augstākajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, zinātnē un inovācijās	7.25.1.	Atbalstīt Eiropas līmeņa izcilības platformas izveidi konkurētspējīgu tehnoloģiju attīstībai ES struktūrfondu plānošanas periodā pēc 2013.gada, veidojot ES līmeņa zinātniskas infrastruktūras un integrējot augstākās izglītības, pētniecības un ražojošā sektora resursus	IZM	01.10.2014.	Latvija 2030. Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam. Rezultatīvais rādītājs - viena izcilības platforma ar 4-5 Eiropas līmeņa pētniecības infrastruktūrām
7.		7.25.		7.25.2.	Nodrošināt Eiropas Savienības finanšu instrumentu, citu ārvalstu vai starptautisko finanšu instrumentu finanšu līdzekļu apguvi atbilstoši pieejamajam finansējumam, vienlaikus sadarbībā ar FM veikt nākamā plānošanas perioda (2014.-2020.) sagatavošanu	IZM	01.10.2014.
7.		7.26.	Attīstīt valsts atbalsta instrumentus jaunatnes politikai, no 2014.gada padarot pieejamus šim mērķim arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci uz valsts budžeta finansējumu interešu izglītībai un jaunatnes sportam starp pašvaldību dibinātām iestādēm un jaunatnes un sabiedrības sporta organizācijām	7.26.1.	Izstrādāt Rīcības plānu Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2009.-2018.gadam īstenošanai 2014.-2016.gadā, nodrošinot nepieciešamo finansiālo atbalstu darbam ar jaunatni, kvalitātes un infrastruktūras attīstībai, kā arī Latvijas jaunatnes konkurētspējai, tai skaitā plānojot ES struktūrfondu līdzekļus 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros	IZM	01.06.2013.	Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam. Sporta politikas pamatnostādnes 2004.-2012.gadam. Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam. Mērķis - pilnveidot atbalsta mehānismus darbā ar jaunatni iesaistītajām institūcijām, kā arī veicināt jauniešu ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju. Rezultatīvie rādītāji: 1) izstrādāts Rīcības plāns Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2009.-2018.gadam īstenošanai 2014.-2016.gadā, kas nodrošina argumentētu pamatojumu ES struktūrfondu atbalstam nākamajam plānošanas periodam; 2) izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, paredzot, ka no 2012.gada 1.janvāra uz valsts finansējumu var pretendēt arī privātpersonu dibinātās profesionālās ievirzes izglītības iestādes
7.		7.26.		7.26.2.	Sadarbībā ar sporta nozares sociālajiem partneriem un pašvaldībām izstrādāt jaunu kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas	IZM	01.09.2011.
7.		7.27.	Saglabāt un veicināt bērnu un jauniešu iespējas un iesaisti interešu un profesionālās ievirzes izglītībā mākslas, mūzikas, sporta un tehniskās jaunrades jomā, lai sekmētu personības attīstību un socializāciju, vērtību orientāciju, lietderīgu brīvā laika pavadīšanu, sagatavošanu profesionālajai dzīvei un paplašinātu jauniešu aktīvu pilsonisko līdzdalību	7.27.1.	Organizēt valsts nozīmes pasākumus interešu izglītībā un vērtībizglītībā IZM piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros	IZM	01.10.2014.	Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam. Mērķis - sekmēt interešu izglītības pieejamību un veicināt bērnu un jauniešu iesaisti interešu izglītības programmās un citās ārpusstundu aktivitātēs, kā arī pilnveidot karjeras izglītības pakalpojumus jauniešu motivētas un apzinātas tālākās izglītības iegūšanai un savas karjeras veidošanai. Rezultatīvie rādītāji: 1) ik gadu organizēti 15 valsts nozīmes pasākumi interešu izglītībā un vērtībizglītībā, 12 izglītojoši semināri pedagogiem, sagatavoti 4 metodiskie līdzekļi interešu izglītības un vērtībizglītības īstenošanai; 2) interešu izglītībā iesaistīto bērnu un jauniešu skaits - ne mazāk kā 100 000 gadā. Vadlīnijas tiek izstrādātas, lai pilnveidotu interešu izglītību vienotā izglītības sistēmā un ilgtspējīgā attīstībā, pilnveidojot normatīvos aktus un nodrošinot pasākumu kompleksu (valsts nozīmes pasākumi, metodiskais atbalsts u.c.) interešu izglītības īstenošanai; 3) izstrādāti un publicēti karjeras izglītības īstenošanai nepieciešamie informatīvie un metodiskie materiāli darbam ar dažāda vecuma bērniem un nozaru vajadzībām; 4) izveidoti 20 jauniešu karjeras konsultāciju kabineti
7.	7.27.	7.27.2.		Euroguidance programmas budžeta ietvaros paplašināt un dažādot informācijas resursus turpmākās izglītības un karjeras virziena izvēlei, tai skaitā e-formā; nodrošināt kvalitatīvas karjeras izglītības īstenošanu izglītības sistēmā; ar ESF līdzfinansējumu jaunajā plānošanas periodā izveidot individuālo karjeras konsultāciju tīklu jauniešiem	IZM	01.10.2014.
7.	7.27.	7.27.3.		Izstrādāt interešu izglītības attīstības vadlīnijas	IZM	30.12.2012.
7.	7.27.	7.27.4.		IZM piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros atbalstīt pasākumus skolēnu pašpārvalžu sadarbībai un līderu apmācībām	IZM	01.10.2014.	Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam, Jaunatnes politikas valsts pamatnostādnes 2009.-2018.gadam. Mērķis - veicināt un paplašināt jauniešu iniciatīvas, radošo un pilsonisko aktivitāti, aktivizējot skolēnu pašpārvalžu darbu, kā arī sekmēt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, jaunatnes organizācijās un jauniešu iniciatīvas grupās, kā arī iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā, fiziskās aktivitātēs, sportā un kultūras dzīvē. Rezultatīvais rādītājs - pedagogu skaits, kuri ieguvuši papildu zināšanas un prasmes, - ne mazāk kā 200
7.	7.28.	Nostiprināt valodas politikas saikni ar izglītības politiku, nodrošinot kvalitatīvu latviešu valodas kā dzimtās valodas, svešvalodas vai otrās valodas apguvi. Stiprināt latviešu valodu multilingvālās izglītības programmu ietvaros, veicināt citu Eiropas Savienības oficiālo valodu apguvi atbilstīgi Eiropas Savienības daudzvalodības veicināšanas programmām	7.28.1.	Skatīt 8.5. (8.5.3.)	KM	01.09.2012.
7.	7.28.		7.28.2.	Nodrošināt valsts valodas apguves iespējas skolēniem un viņu vecākiem (metodiskie līdzekļi, kursi)	IZM	01.10.2014.	Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam. Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.-2014.gadam. Mērķis - veicināt latviešu valodas kā valsts valodas un svešvalodas apguvi un prasmju novērtēšanu. Rezultatīvie rādītāji: 1) viens mācību līdzekļu komplekts gadā; 2) 8 latviešu valodas apguves grupas gadā; 3) 2 klātienes un tālmācības pedagoģiskās pilnveides programmas, pieejami profesionālās pilnveides resursi; 4) ieviesta pirmās svešvalodas apguve no 1.klases; 5) izstrādāti latviešu valodas kā otrās valodas un svešvalodas funkcionālo līmeņu apraksti, daudzveidīgi un moderni mācību metodiskie līdzekļi valodas prasmes apguvei un novērtēšanai; 6) ik gadu novērtēta vidēji 3000-4000 pieaugušo izglītojamo valsts valodas prasme; 7) sagatavoti 2 informatīvi un izglītojoši mācību metodiskie materiāli pedagogiem, valodas prasmes pašpārbaudes uzdevumu krājums pieaugušajiem un 3 (pamata, vidējā un augstākā) valodas prasmes līmeņu apraksti; 8) ieviests vienots eksāmens latviešu valodā mazākumtautību un latviešu mācību valodas plūsmas skolām, nosakot vienotas prasības 12.klases latviešu valodas centralizētajā eksāmenā mazākumtautību izglītības programmās un izglītības programmās ar latviešu valodu, sākot ar 2012.gadu
7.	7.28.		7.28.3.	Nodrošināt pedagogu profesionālās pilnveides programmas un metodiskos materiālus gan latviešu valodas kā dzimtās, otrās un svešvalodas apguvei, gan bilingvālajai izglītībai, kā arī ES oficiālo valodu apguvei	IZM	01.10.2014.
7.	7.28.		7.28.4.	Paplašināt starptautisku izglītības programmu īstenošanas iespējas Latvijā	IZM	01.09.2014.
7.	7.28.		7.28.5.	Īstenot atbalsta pasākumus pedagogiem un izglītojamajiem latviešu valodas prasmes novērtēšanai	IZM	01.10.2014.
7.	7.29.	Veicināt jauniešu līderību, līdzdalību, veselīgu dzīvesveidu un informētību, attīstot neformālo izglītību un brīvprātīgo darbu. Nodrošināt atbalstu nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām un turpināt jauniešu centru veidošanu pašvaldībās	7.29.1.	skat. 8.1. (8.1.2.)	KM	01.10.2014.
7.	7.29.		7.29.2.	Īstenot Latvijas Eiropas Brīvprātīgā darba gada programmu 2011.gadam ar ilgtermiņa pasākumiem turpmākajiem gadiem	IZM	30.12.2011.	Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam. Mērķis - jauniešu līderības, līdzdalības, veselīga dzīvesveida un informētības veicināšana. Rezultatīvie rādītāji: 1) īstenota Eiropas Brīvprātīgā darba gada programma 2011.gadam; 2) izstrādāts brīvprātīgā darba attīstības plāns; 3) izveidoti vai pielāgoti informācijas punkti jauniešu centros (līdz 2014.gadam - 81 centrs); 4) pašvaldības mājaslapās ir izveidotas speciālās sadaļas "Jauniešiem" (līdz 2014.gadam - 50 mājaslapas); 5) par informācijas sniegšanu jauniešiem apmācīti jaunatnes lietu speciālisti un jauniešu centru vadītāji (līdz 2014.gadam - 200 speciālisti); 6) pilnveidots jauniešu iespēju portāls www.jaunatneslietas.lv; 7) sniegts materiāltehniskais un finansiālais atbalsts 40 jaunatnes organizācijām; 8) organizēti 40 informatīvie pasākumi gadā, izdotas 5 publikācijas par neformālās izglītības projektiem gadā un jauniešiem organizētas 60 apmācības gadā, kurās ir piedalījušies 1200 dalībnieki; 9) organizētas 12 apmācības jaunatnes darbiniekiem, kurās ir piedalījušies 250 dalībnieki; 10) organizētas 2 apmācības cilvēkiem, kas strādā ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām, apmācībās ir piedalījušies 50 dalībnieki; 11) līdz 2014.gadam ir izveidots vai pilnveidots 81 jauniešu centrs
7.	7.29.		7.29.3.	IZM piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros paplašināt jauniešu centru tīklojumu pašvaldībās un attīstīt esošo jauniešu centru pakalpojumu kvalitāti un intensitāti	IZM	01.10.2014.
7.	7.29.		7.29.4.	IZM piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros sniegt informatīvo, materiāltehnisko un finansiālo atbalstu jaunatnes organizācijām, t.sk. nacionāla mēroga, un jauniešu apmācību organizēšanai	IZM	01.10.2014.
7.	7.29.		7.29.5.	Veicināt jauniešu iesaistīšanos ES programmā "Jaunatne darbībā" un Latvijas un Šveices sadarbības programmas apakšprogrammā "Atbalsts jaunatnes politikas attīstībai attālos vai mazattīstītos Latvijas reģionos"	IZM	31.12.2013.
7.	7.30.	Veicināt jaunatnes nodarbinātību un komercdarbību, attīstot esošās un veidojot jaunas atbalsta programmas, attīstot komercizglītību skolā un skolēnu mācību firmu darbību, veidojot jauniešu prakses vietas, attīstot mentoringa programmas un atbalstot jauniešu biznesa uzsākšanas projektus	7.30.1.	Nodrošināt aptuveni 1300 (vidēji gadā) bezdarbniekiem jauniešiem iespējas iegūt darba tirgum nepieciešamo praktisko pieredzi (jauniešu darba prakse vai subsidētā nodarbinātība)	LM	01.10.2014.
7.	7.30.		7.30.2.	Atbalstīt pasākumus motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai	EM	31.12.2014.	Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam. Mērķis - veicināt jauniešu uzņēmējdarbības profesionālo prasmju iegūšanu. Motivācijas celšana inovāciju ieviešanas un uzņēmējdarbības uzsākšanas pasākumiem atbilstoši piešķirtā budžeta apropriācijas finansējuma iespējām, iesaistītas 12495 personas
7.	7.30.		7.30.3.	Izstrādāt Uzņēmējdarbības kompetenču attīstības plānu	IZM	01.09.2014.	Tiks izstrādāts politikas plānošanas dokuments, lai atbilstoši stratēģijai "Eiropa 2020." veicinātu izglītību uzņēmējdarbības jomā, padarot pašiniciatīvu, spējas īstenot idejas praksē, radošumu un pašapziņas paaugstināšanu pieejamu visiem profesionālās izglītības audzēkņiem visās izglītības programmās un visās izglītības tematiskajās jomās
7.	7.30.		7.30.4.	Rekomendēt skolēnu mācību firmas kā mācību metodi un veicināt skolēnu mācību firmas izglītības procesā	IZM	01.10.2014.	Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam. Mērķis - sekmēt jauniešu integrēšanos darba tirgū, nodrošināt atbalstu tiem jauniešiem, kas vēlas uzsākt komercdarbību. Rezultatīvais rādītājs - izveidoti 300 skolēnu mācību uzņēmumi, iesaistot 1500 skolēnus
7.	7.31.	Atbalstīt veselas, fiziski un intelektuāli attīstītas personības veidošanu, precizējot un īstenojot Nacionālo sporta attīstības programmu, kā galveno izvirzot bērnu, jaunatnes, tautas un augstas klases sasniegumu sportu. Saglabāt bērnu un jauniešu sportu kā prioritāti, nodrošinot valsts un pašvaldību sporta skolu un klubu treneru darba algas valsts finansējumu	7.31.1.	Sadarbībā ar sporta nozares sociālajiem partneriem izvērtēt nepieciešamību aktualizēt Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.-2012.gadam un sagatavoto izvērtējumu iesniegt Latvijas Nacionālajā sporta padomē tālākas rīcības noteikšanai	IZM	01.09.2011.	Sporta politikas pamatnostādnes 2004.-2012.gadam. Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam. Mērķis - radīt apstākļus veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošanai. Rezultatīvie rādītāji: 1) sagatavots izvērtējums; 2) izstrādāts politikas plānošanas dokuments; 3) sniegts finansiālais atbalsts vismaz 70 sporta organizācijām; 4) paredzēts finansējums profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām; 5) izstrādāti MK noteikumi
7.	7.31.		7.31.2.	Sadarbībā ar sporta nozares sociālajiem partneriem, izvērtējot Sporta politikas pamatnostādnēs 2004.-2012.gadam un Nacionālajā sporta attīstības programmā 2006.-2012.gadam ietvertos mērķus un uzdevumus, izstrādāt Sporta politikas pamatnostādnes 2013.-2020.gadam	IZM	01.01.2013.
7.	7.31.		7.31.3.	Katru gadu piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros atbalstīt sporta organizāciju īstenotās bērnu un jauniešu sporta, tautas sporta, augstas klases sasniegumu sporta, kā arī sporta cilvēkiem ar invaliditāti programmas un pasākumus	IZM	01.10.2014.
7.	7.31.		7.31.4.	Katru gadu IZM piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros paredzēt dotāciju no valsts budžeta līdzekļiem profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām	IZM	01.10.2014.
7.	7.31.		7.31.5.	Sadarbībā ar sporta nozares sociālajiem partneriem izstrādāt jaunus MK noteikumus par kārtību, kādā tiek piešķirtas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, paaugstinot kritērijus naudas balvas saņemšanai	IZM	01.09.2011.
7.	7.32.	Pilnveidot valsts sporta pārvaldīšanas struktūru un funkcijas, palielināt pašvaldību un sabiedrisko organizāciju lomu valsts sporta politikas veidošanā un īstenošanā, paredzot valstiski nozīmīgu uzdevumu deleģēšanu sporta organizācijām; tālāk attīstīt sporta izglītības un sporta speciālistu sagatavošanas sistēmu	7.32.1.	Sadarbībā ar sporta nozares sociālajiem partneriem izstrādāt Grozījumus Sporta likumā, nosakot atzīto sporta federāciju tiesības un pienākumus, vienlaikus izvērtējot nepieciešamību palielināt arī Latvijas Nacionālās sporta padomes lomu	IZM	01.01.2012.	Sporta politikas pamatnostādnes 2004.-2012.gadam. Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam. Mērķis - valsts sporta pārvaldīšanas struktūras un funkciju pilnveide, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju lomas palielināšana valsts sporta politikas veidošanā un īstenošanā. Rezultatīvie rādītāji: 1) izstrādāts likumprojekts; 2) izstrādāti MK noteikumi; 3) 2011.gadā 30 sporta speciālistu darbības atbilstības pārbaude normatīvo aktu prasībām
7.	7.32.		7.32.2.	Sadarbībā ar sporta nozares sociālajiem partneriem pilnveidot sporta speciālistu sertifikācijas kārtību, paredzot tiesības iegūt D kategorijas sporta speciālista sertifikātu personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību un pabeigušas apmācību Murjāņu Sporta ģimnāzijā vai licencētās profesionālās ievirzes sporta izglītības programmās	IZM	01.09.2011.
7.	7.32.		7.32.3.	2011.gada darba plānā kā vienu no plānoto tematisko pārbaužu jautājumiem iekļaut sporta speciālistu darbības atbilstības kontroli N/A prasībām. Nākamajos periodos pārbaude tiks īstenota arī kā neplānota pārbaude. Minēto pārbaužu īstenošanai tiks sagatavota metodika un apmācīti UD vecākie inspektori	IZM	31.12.2011.
7.	7.33.	Izvērtēt iespējas nodrošināt mūsdienīgu sporta centru un sporta medicīnas laboratoriju attīstību Latvijas reģionos un Rīgā atbilstoši valsts budžeta iespējām	7.33.1.	Sadarbībā ar sporta nozares sociālajiem partneriem, Latvijas Pašvaldību savienību un Veselības ministriju izvērtēt esošo situāciju saistībā ar sporta infrastruktūras un sporta medicīnas laboratoriju pieejamību Latvijā un iesniegt izvērtēšanai un tālākas rīcības noteikšanai Latvijas Nacionālajā sporta padomē	IZM	01.01.2013.	Sporta politikas pamatnostādnes 2004.-2012.gadam. Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam. Mērķis - mūsdienīgu sporta centru un sporta medicīnas laboratoriju attīstība Latvijas reģionos un Rīgā. Rezultatīvais rādītājs: Sagatavots izvērtējums.
7.	7.34.	Izvērtēt iespējas turpināt zinātnes un izglītības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību, izveidojot efektīvu un novērtējamu to tehnoloģisko un funkcionālo pārvaldību	7.34.1.	Izveidot nākamās paaudzes datu pārraides tīklu, tai skaitā nodrošināt atbalstu zinātniskās literatūras un informācijas iegādei, kā arī pieejai nozaru informācijas datubāzēm, nodrošināt e-platformas izveidi par publiskajiem līdzekļiem finansētu zinātnisko projektu rezultātu, publikāciju un aparatūras uzskaitei, lai nodrošinātu zinātnisko darbību (Latvijas akadēmisko pamattīklu) ERAF 2.1.1.3.2.apakšaktivitātes "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai" ietvaros	IZM	31.12.2013.	"Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei" programma 2007.-2013.gadam. Darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājums. Darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājums. Mērķis - zinātnes un izglītības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība. Rezultatīvie rādītāji: 1) izveidots viens akadēmiskais tīkls; 2) nodrošināta pieeja starptautiskai zinātniskai informācijai; 3) izveidota un uzturēta viena e-platforma par publiskajiem līdzekļiem finansētu zinātnisko projektu rezultātu, publikāciju, aparatūras uzskaitei; 4) īstenoti trīs projekti; 5) izstrādātas Izglītības informatizācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam
7.	7.34.		7.34.2.	Attīstīt izglītības informācijas sistēmas, nodrošinot efektīvu izglītības pārvaldību un e-pakalpojumu pieejamību izglītojamiem, pedagogiem un vecākiem ERAF 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" ietvaros	IZM	31.12.2013.
7.	7.34.		7.34.3.	Izstrādāt Izglītības informatizācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, ņemot vērā programmas "Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei" rīcības plāna 2010.-2013.gadam īstenošanas rezultātus	IZM	31.12.2013.
8.	Kultūra	8.1.	Izstrādāt nacionālās identitātes un integrācijas valsts programmu, lai stiprinātu piederības izjūtu Latvijai. Sekmēt latviešu valodas saglabāšanu un izplatību - nacionālās valsts identitātes pamatu, latviskās kultūrtelpas nostiprināšanu, atbalstīt mazākumtautību kultūru savpatnību	8.1.1.	Sadarbojoties iesaistītajām ministrijām, nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām, izstrādāt un īstenot nacionālās identitātes un integrācijas pamatnostādnes, lai stiprinātu piederības izjūtu Latvijai	KM	01.10.2011.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030". Mērķis - saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi. Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts." Mērķis - stiprināt nacionālo identitāti un Latvijas pilsoniskās sabiedrības saliedētību, uzturot un no jauna radot kopējas nacionālās kultūras vērtības. Rezultāti: 1) iedzīvotāju skaita dinamika procentos, kuri pastāvīgi piedalās Latvijas kultūras dzīves norisēs; 2) Latvijā izdoto latviešu oriģinālliteratūras izdevumu nosaukumu skaits attiecībā pret kopējo literatūras izdevumu skaitu; 3) Latviešu oriģināldramaturģijas uzvedumu skaits attiecībā pret kopējo jaunuzvedumu skaitu; 4) latviešu filmu izrāžu dinamika (%) Latvijas kinoteātros attiecībā pret citu valstu filmām; 5) muzejos, arhīvos un bibliotēkās uzkrāto vienību pieaugums (%) (digitalizēto vienību pieaugums(%)); 6) Latvijas iedzīvotāju izpratnes pieaugums par citām kultūrām, attieksmes maiņa cilvēku politiskajos, etniskajos, reliģiskajos un morāles jautājumos, iedzīvotāju tolerances pieaugums
8.		8.1.		8.1.2.	Stiprināt latviešu valodas nozīmīgumu un kvalitāti publiskajā telpā, t.sk. digitalizējot institūciju kultūras mantojuma krājumu. Stiprināt latviešu valodu kā sabiedrības integrācijas līdzekli	KM	01.10.2014.
8.		8.1.		8.1.3.	Sekmēt latviešu oriģinālliteratūras attīstību, pieejamību un izplatību Latvijā un ārzemēs, kā arī veicināt lasītprasmes līmeņa celšanos latviešu valodā bērnu un jauniešu vidū	KM	01.10.2014.
8.		8.1.		8.1.4.	Nostiprināt latvisku kultūras telpu, atbalstot pasākumus, kas veicina izpratni par to un piederības izjūtu Latvijai	KM	01.10.2014.
8.		8.1.		8.1.5.	Sekmēt mazākumtautību kultūras nevalstisko organizāciju darbību kā daļu no Latvijas kultūras daudzveidības, atbalstot pasākumus (daudzveidīgi kultūras festivāli ), apzinot mazākumtautību nemateriālo kultūras mantojumu un veicinot to iekļaušanos Latvijas kultūras procesos	KM	01.10.2014.
8.		8.1.		8.1.6.	Informēt sabiedrību un iesaistīt pasākumos par latviešu valodas lietojuma nozīmību valstiskās identitātes un integrācijas aspektā un īstenot	IZM	01.10.2014.	Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam. Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.-2014.gadam. Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam. Mērķis - nacionālās identitātes attīstība, piederības sajūtas Latvijai stiprināšana. Rezultatīvie rādītāji: 1) starptautiskās dzimtās valodas dienas pasākumi (1 pasākums gadā); 2) Eiropas Valodu dienas pasākumi (ik gadu 8 pasākumi); 3) Atbalsts 2 ārvalstu augstskolu lektorātiem (katru gadu); 4) 4 pasākumi latviešu valodas popularizēšanai ārvalstīs (katru gadu); 5) Latviešu valodas kā svešvalodas docētāju 4 tālākizglītības semināri; 6) visiem (100 %) trešo valstu valstspiederīgajiem obligātajā izglītības vecumā nodrošinātas izglītības apguves iespējas
8.		8.1.		8.1.7.	Nodrošināt metodisku un finansiālu atbalstu latviešu valodas kā svešvalodas apguvei ārvalstu augstskolās	IZM	01.10.2014.
8.		8.1.		8.1.8.	ES struktūrfondu "Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007.-2013.gadam" finansējuma ietvaros izstrādāt adaptācijas programmas un materiālus trešo valstu valstspiederīgo skolēniem no 13 līdz 18 gadiem	IZM	31.12.2011.
8.		8.2.	Nodrošināt Latvijas daudzveidīgā kultūras mantojuma saglabāšanu, veicināt tā pilnvērtīgu izmantošanu, pieejamību un aktīvu apriti	8.2.1.	Nodrošināt Latvijas daudzveidīgā kultūras mantojuma saglabāšanu un pieejamību, mobilizējot un efektīvi izmantojot visus pieejamos resursus, t.sk. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzekļus	KM	01.10.2014.	Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts"" Mērķis - stiprināt nacionālo identitāti un Latvijas pilsoniskās sabiedrības saliedētību, uzturot un no jauna radot kopējas nacionālās kultūras vērtības. Rezultatīvie rādītāji: 1) restaurēto un atjaunoto kultūras pieminekļu skaits procentuālā attiecībā pret kopējo pieminekļu skaitu; 2) apskatei pieejamo kultūras pieminekļu skaits procentuālā attiecībā pret kopējo pieminekļu skaitu; 3) muzejos, arhīvos un bibliotēkās uzkrāto vienību procentuāls pieaugums (digitalizēto vienību pieaugums (%)); 4) nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes/ praktizētāju skaita procentuāls pieaugums. Rezultatīvie rādītāji: 1) muzeju, arhīvu, bibliotēku, kultūras pieminekļu un kultūrvēsturisku vietu apmeklētāju skaita dinamika procentos; 2) digitāli pieejamo vienību aprakstu un satura īpatsvars (muzeji, arhīvi, bibliotēkas)
8.		8.2.		8.2.2.	Veidot kvalitatīvu piedāvājumu sabiedrības, sevišķi jaunatnes, izglītošanai par Latvijas un Eiropas kultūras mantojumu, stiprinot nacionālo un eiropeisko identitāti, izstrādājot izglītojošas programmas kultūras atmiņu institūcijās, organizējot Eiropas kultūras mantojuma dienas pasākumus utt.	KM	01.10.2014.
8.		8.2.		8.2.3.	Pilnveidot normatīvi tiesisko bāzi kultūras mantojuma saglabāšanai, pieejamībai un aktīvai apritei	KM	01.07.2012.
8.		8.2.		8.2.4.	Nodrošināt kultūras mantojuma datubāzu attīstību un pieejamību digitālajā vidē	KM	01.10.2014.
8.		8.3.	Veicināt reģionu kultūras un valodas savdabības uzturēšanu un attīstību, stiprinot reģionu identitāti kā kopīgās nacionālās identitātes daļu. Atbalstīt latviešu valodas izlokšņu bagātību, stiprināt latgaliešu valodu kā vēsturisku latviešu valodas paveidu	8.3.1.	Ar VKKF atbalstu un sadarbībā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām īstenot reģionālās kultūras atbalsta programmas	KM	01.10.2014.	Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts."" Mērķis - stiprināt nacionālo identitāti un Latvijas pilsoniskās sabiedrības saliedētību, uzturot un no jauna radot kopējas nacionālās kultūras vērtības. Rezultatīvie rādītāji: 1) jaunu kultūrizglītības programmu un kultūrizglītojošo/metodisko materiālu skaita pieaugums, t.sk. digitālajā vidē un formātā (%), salīdzinot ar iepriekšējo gadu; 2) valsts finansējuma pieaugums procentos kultūras aktivitātēm reģionos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu; 3) latgaliešu rakstu valodā izdoto grāmatu, periodisko izdevumu skaita procentuāls pieaugums; 4) līvu (lībiešu) kultūrai veltītu izdevumu skaita pieaugums
8.		8.3.		8.3.2.	Veicināt novadu un kultūrvēsturisko reģionu tradīcijās un valodas savdabībā balstītu mācību programmu un mūžizglītības programmu veidošanu un iekļaušanu attiecīgā novada vai reģiona izglītības iestāžu programmās un kultūras institūciju piedāvājumā	KM	01.10.2014.
8.		8.3.		8.3.3.	Atbalstīt lībiešu kultūrtelpas un valodas saglabāšanu, īstenojot programmu "Lībieši Latvijā"	KM	01.10.2014.
8.		8.3.		8.3.4.	Stiprināt latgaliešu kultūru un valodu kā vēsturisku latviešu valodas paveidu, atbalstot kopienas iniciatīvas savas identitātes un kultūrtelpas uzturēšanā	KM	01.10.2014.
8.		8.3.		8.3.5.	IZM piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros, kā arī izmantojot ESF finansējumu, izstrādāt mācību un pētnieciskos materiālus par reģionu kultūru	IZM	01.10.2014.	Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.-2014.gadam. Mērķis - pilnveidot sabiedrības izpratni par latviešu valodas bagātību un daudzveidību. Rezultatīvie rādītāji: 1) 2 mācību filmas; 2) 2 materiāli par latviešu valodu novados
8.		8.4.	Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktību, atjaunojot mērķdotācijas pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai atbilstoši budžeta iespējām, veidot vienotu organizatorisko struktūru Latvijas tradicionālā kultūras mantojuma saglabāšanai un pārmantošanai	8.4.1.	Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktību, atjaunojot mērķdotācijas pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai valsts budžeta ietvaros, kas paredzēts Dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšanai	KM	01.01.2013.	Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts."" Mērķis - stiprināt nacionālo identitāti un Latvijas pilsoniskās sabiedrības saliedētību, uzturot un no jauna radot kopējas nacionālās kultūras vērtības. Rezultatīvie rādītāji: 1) iedzīvotāju skaita dinamika procentos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kuri pastāvīgi piedalās Latvijas kultūras dzīves norisēs, t.sk. amatierkustībā iesaistīto skaits, amatiermākslas un profesionālās mākslas norišu apmeklētāju skaits; 2) amatiermākslas kolektīvu skaits
8.		8.4.		8.4.2.	Nodrošināt Dziesmu un deju svētku procesa nepārtrauktību un kvalitāti starpsvētku periodā, 2013.gadā sarīkot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus	KM	01.10.2014.
8.		8.4.		8.4.3.	Stiprinot tradīcijas pārmantošanu, izvērtēt vienotu un koordinētu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku un Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku procesu. Atbildīgās institūcijas ir Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija	KM / IZM	31.12.2012.
8.		8.4.		8.4.4.	Sadarbībā ar pašvaldībām un NVO veidot vienotu organizatorisko struktūru Latvijas tradicionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, pārmantošanai un pieejamībai	KM	31.12.2012.
8.		8.4.		8.4.5.	Nodrošināt Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku procesa nepārtrauktību un pēctecību, organizējot starpsvētku pasākumus un svētku norisi reizi piecos gados	IZM	01.10.2014.	Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma 2008.- 2013.gadam. Mērķis - nodrošināt bērnu un jauniešu līdzdalību dziesmu un deju svētku procesā un svētku tradīcijas saglabāšanā un pilnveidošanā. Rezultatīvie rādītāji: 1) ik gadu organizēti 12 starpsvētku valsts nozīmes pasākumi; 2) 14 izglītojoši semināri pedagogiem; 3) sagatavoti 4 metodiskie līdzekļi, t.sk. repertuāra krājumi
8.		8.5.	Celt kultūras jomas augstākās izglītības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, profesionālās izglītības kvalitāti un sasaisti ar darba tirgu, veicināt profesionālās ievirzes izglītības pieejamību un paplašināt piedāvājumu mūžizglītībai	8.5.1.	Celt kultūras jomas augstākās izglītības kvalitāti, pilnveidojot esošās un veidojot jaunas programmas, kā arī sadarbībā ar darba devējiem un nozaru augstskolām ārvalstīs celt tās starptautisko konkurētspēju	KM	01.10.2014.	Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam; Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.2015.gadam. "Nacionāla valsts."" Mērķis - attīstīt un pilnvērtīgi izmantot kultūras potenciālu sabiedrības izglītošanai visa mūža garumā, sekmējot uz humānām vērtībām balstītas zināšanu sabiedrības veidošanos. Rezultatīvie rādītāji: 1) audzēkņu skaita izmaiņas kultūrizglītības iestādē procentos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu; 2) jaunu profesionālās un profesionālās ievirzes kultūrizglītības programmu pieaugums procentos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu; 3) kultūrizglītības programmu muzejos, bibliotēkās, kultūras centros, teātros u.c. skaita pieaugums procentos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu; 4) kvalitatīvu kultūras un kultūrizglītojošu pasākumu skaita pieaugums vispārizglītojošās mācību iestādēs; 5) ārējo investīciju pieaugums publiskajā sektorā kultūras nozarē procentos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu
8.		8.5.		8.5.2.	Īstenot profesionālās vidējās kultūrizglītības reformu, pievēršot pastiprinātu uzmanību mācību satura ievirzei uz profesionālo pamatprasmju attīstību, kā arī veidojot kompetenču centrus	KM	01.09.2012.
8.		8.5.		8.5.3.	Īstenot profesionālās ievirzes izglītības reformu mākslas un mūzikas skolās, pievēršot pastiprinātu uzmanību mācību satura ievirzei uz personības radošu attīstību	KM	01.09.2012.
8.		8.5.		8.5.4.	Nodrošināt kvalitatīvu un mūsdienīgu kultūras nozares profesionāļu tālākizglītības piedāvājumu, īstenojot muzeju, arhīvu un bibliotēku darbinieku tālākizglītības programmas, ESF projektu "Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība"	KM	01.10.2014.
8.		8.5.		8.5.5.	Veicināt iedzīvotāju mūžizglītības iespējas, nodrošinot daudzveidīgu piedāvājumu valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora kultūras institūcijās	KM	01.10.2014.
8.		8.6.	Nostiprināt kvalitatīvu demokrātisko diskusiju telpu, precizējot valsts pasūtījumu sabiedriskajai televīzijai un radio	8.6.1.	Atbilstoši ES un citiem starptautiskiem sabiedriskā pasūtījuma veidošanas ieteikumiem un vadlīnijām un sadarbībā ar Nacionālo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, nostiprināt kvalitatīvu un demokrātisku diskusiju telpu sabiedriskā pasūtījuma izstrādāšanai, īpaši attiecībā uz augstvērtīga kultūras un radoša satura atspoguļošanu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos	KM	31.12.2013.
8.		8.6.		8.6.2.	Sadarbībā ar NEPLP izveidot jaunu Latvijas Sabiedrisko elektronisko mediju, savlaicīgi sagatavojot projektu un piesaistot finansējumu no nākamā ES struktūrfondu programmēšanas perioda	KM	01.10.2014.
8.		8.6.		8.6.3.	Sekmēt kvalitatīva audiovizuāla un radoša satura veidošanu Latvijā, t.sk. nacionālo filmu kopražošanu un demonstrēšanu, un regulāru tā pieejamību sabiedriskā plašsaziņas līdzekļa lietotājam, Nacionālajam kino centram un Latvijas Televīzijai slēdzot vienošanos par nacionālo filmu kopražošanu un demonstrēšanu	KM	01.10.2014.
8.		8.7.	Izstrādāt likumu par sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem	8.7.1.	Atbilstoši ES audiovizuālās politikas un citiem starptautiskiem ieteikumiem nostiprināt sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālo un finansiālo neatkarību	KM	01.10.2014.
8.		8.8.	Nostiprināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) neatkarību	8.8.1.	Izvērtējot iespējas, nostiprināt Nacionālajai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) neatkarīgu statusu Satversmē	KM	01.01.2013.
8.		8.9.	Ar likumu noteikt pienācīgu raidlaiku elektronisko mediju skatāmākajā un klausāmākajā laikā programmām latviešu valodā	8.9.1.	Nostiprināt valsts valodas lietojumu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, izstrādājot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā	KM	31.12.2011.
8.		8.10.	Nodrošināt nevalstisko organizāciju iesaisti kultūras procesa veidošanā un realizācijā	8.10.1.	Uzturot pastāvīgu dialogu ar nevalstiskajām organizācijām, radīt labvēlīgus apstākļus nevalstiskā sektora lielākai iesaistei kultūras procesos, uzlabojot tam nepieciešamos mehānismus, funkciju deleģēšanas jomā un finansējuma piesaistes jomā	KM	01.10.2014.	Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts."" Mērķis - veidot uz zināšanām un informācijas un komunikāciju tehnoloģijām balstītu un uz rezultātiem virzītu kultūrpārvaldību, kā arī sekmēt kultūras decentralizāciju. Rezultatīvie rādītāji: 1) vietējo kultūras NVO skaita procentuālā dinamika katrā reģionā; 2) kultūras NVO skaits un to iniciatīvu/projektu skaita dinamika (VKKF u.c. atbalstīti projekti); 3) valsts pārvaldes un NVO sadarbības projektu skaita dinamika
8.		8.10.		8.10.2.	Iniciēt un Virzīt tādus grozījumus un labojumus likumos un konkursu procedūrās, kas ļauj NVO pilnvērtīgi iesaistīties kultūras procesa veidošanā, realizācijā un fondu apguvē	KM	01.10.2014.
8.		8.10.		8.10.3.	Deleģēt funkcijas nevalstiskajam sektoram un nodrošināt finansējumu to īstenošanai, kā arī konkursa kārtībā atbalstīt nevalstisko organizāciju līdzdalību kultūras procesu veidošanā	KM	01.10.2014.
8.		8.10.		8.10.4.	Nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanu konkursa kārtībā Latvijas kultūras nevalstiskajām organizācijām un institūcijām, kas saņēmušas atbalstu ES programmu "Kultūra" un "Eiropa Pilsoņiem" projektu konkursos	KM	01.10.2014.
8.		8.11.	Atbilstoši budžeta iespējām pakāpeniski atjaunot Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu, to nosakot 15 % apmērā no kultūras funkciju nodrošināšanai paredzētā finansējuma	8.11.1.	Pakāpeniski palielināt valsts budžeta ietvaros Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu, atjaunot mērķprogrammas kultūrpolitiski nozīmīgu pasākumu un iniciatīvu atbalstam	KM	31.12.2013.	Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts."" Mērķis - veidot uz zināšanām un informācijas un komunikāciju tehnoloģijām balstītu un uz rezultātiem virzītu kultūrpārvaldību, kā arī sekmēt kultūras decentralizāciju. Rezultatīvie rādītāji: 1) valsts kultūras budžets attiecībā pret IKP procentos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu; 2) valsts finansējuma īpatsvars kultūras kopējā finansējumā; 3) VKKF finansējuma ikgadējs procentuālais pieaugums; 4) kultūras NVO skaits un to iniciatīvu/ projektu skaita dinamika (VKKF u.c. atbalstīti projekti)
8.		8.11.		8.11.2.	Veikt fiskālās ietekmes analīzi par iespēju atjaunot VKKF sākotnējo finansēšanas sistēmu	KM	31.12.2012.
8.		8.11.		8.11.3.	Īstenot VKKF projektu pieteikumu informācijas sistēmas izstrādi un e-pakalpojumu nodrošināšanu mūsdienīgai VKKF funkcionēšanai, īstenojot ERAF projektu "Kultūras un atmiņas institūciju vienotā informācijas pārvaldības sistēma"	KM	01.07.2011.
8.		8.12.	Nodrošināt efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu bibliotēku sistēmas darbību. Īstenojot projekta realizācijas ekonomisko scenāriju, līdz 2012.gadam pabeigt Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību, veidot to par modernu pasaules līmeņa zināšanu centru	8.12.1.	Īstenojot projekta realizācijas ekonomisko scenāriju, līdz 2012.gadam pabeigt Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību	KM	18.11.2012.	Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts."" Mērķis - stiprināt nacionālo identitāti un Latvijas pilsoniskās sabiedrības saliedētību, uzturot un no jauna radot kopējas nacionālās kultūras vērtības. Rezultatīvie rādītāji: 1) muzeju, arhīvu, bibliotēku, kultūras pieminekļu un kultūrvēsturisku vietu apmeklētāju skaita procentuālā dinamika; 2) digitāli pieejamo vienību aprakstu un satura īpatsvars (muzeji, arhīvi, bibliotēkas)
8.		8.12.		8.12.2.	Sadarbībā ar visu kultūras jomu pārstāvjiem un plaši iesaistot sabiedrību, gatavojoties jaunās LNB ēkas atklāšanai, veidot un īstenot vīziju par Latvijas Nacionālo bibliotēku kā modernu pasaules līmeņa zināšanu un kultūras centru	KM	18.11.2013.
8.		8.12.		8.12.3.	Stiprinot bibliotēkas kā kopienu centrus, nodrošināt sabiedrības vajadzībām atbilstošu bibliotēku sistēmas darbību, turpināt attīstīt un modernizēt bibliotēku vienoto informācijas sistēmu, izstrādājot Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas attīstības koncepciju un uzsākot tās īstenošanu budžeta ietvaros, kā arī piesaistot ES finansējumu	KM	01.10.2014.
8.		8.12.		8.12.4.	Attīstīt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas (LNerB) pakalpojumus, lai nodrošinātu informācijas pieejamību neredzīgiem, vājredzīgiem iedzīvotājiem un lasītāju apmācību bibliotēku pakalpojumu izmantošanā	KM	01.10.2014.
8.		8.13.	Sekmēt Latvijas kultūras iestāžu, t.sk. reģionālo daudzfunkcionālo centru un kultūrizglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu, īpaši reģionos, šim nolūkam piesaistot finansējumu no Eiropas Savienības fondiem, citām ārvalstu finanšu programmām un iespēju robežās - no valsts budžeta	8.13.1.	Sekmēt Latvijas kultūras iestāžu, t.sk. reģionālo daudzfunkcionālo centru un kultūrizglītības iestāžu, infrastruktūras uzlabošanu, īpaši reģionos, piesaistot finansējumu no Eiropas Savienības fondiem un nodrošinot to efektīvu apguvi, īstenojot ERAF 3.4.3.pasākuma "Kultūrvides sociālekonomiskā ietekme" 3.4.3.1., 3.4.3.2. un 3.4.3.3.aktivitātes, kā arī izvērtēt iespēju īstenot programmu "Nacionālās un reģionālās nozīmes koncertzāļu tīkla izveide 2007.- 2013." budžeta resursu ietvaros	KM	31.12.2013.	Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts."" Mērķis - sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību visā Latvijas teritorijā, nodrošinot tiesības uz kvalitatīvu dzīves telpu visiem valsts iedzīvotājiem. Rezultatīvie rādītāji: 1) "kultūras pakalpojumu groza" pieejamība, t.i., attiecīgajam administratīvi teritoriālajam līmenim atbilstošs kultūras iestāžu pārklājums visā Latvijas teritorijā (procentos no visas teritorijas); 2) modernizēto un rekonstruēto pašvaldību kultūras iestāžu skaits pret kopējo pašvaldības kultūras iestāžu skaitu procentuāli pa reģioniem; 3) interneta pieslēgumu skaita procentuālais pieaugums kultūras namos, centros, bibliotēkās, muzejos un kultūrizglītības iestādēs
8.		8.13.		8.13.2.	Uzlabot un modernizēt kultūras iestāžu tehnisko un IT infrastruktūru, īstenojot ERAF projektu "Kultūrizglītības iestāžu datorklašu modernizācija" 3.2.2.1.2.apakšaktivitātes ietvaros	KM	01.10.2014.
8.		8.13.		8.13.3.	Piesaistīt ārvalstu finanšu instrumentus (EEZ/NFI), lai uzsāktu mūsdienīga muzeju krātuvju kompleksa izveidi Rīgā, Pulka ielā	KM	01.10.2014.
8.		8.13.		8.13.4.	Sadarbībā ar Rīgas domi turpināt veidot Latvijas okupācijas muzeja un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla ansambli valsts budžeta resursu ietvaros	KM	01.10.2014.
8.		8.14.	Radīt labvēlīgus apstākļus profesionālās mākslas izaugsmei un attīstībai, veicināt profesionālās mākslas pieejamību Latvijas reģionos	8.14.1.	Veicināt daudzveidīgu profesionālās mākslas attīstību, izmantojot un piesaistot dažādus finansēšanas instrumentus	KM	01.10.2014.	Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts."" Mērķis - veidot labvēlīgu vidi radošā procesa daudzveidībai un stimulēt tiekšanos pēc izcilības. Rezultatīvie rādītāji: 1) profesionālās skatuves mākslas jauniestudējumu skaita dinamika procentos, t.sk. Latvijas oriģināldramaturģijas jaundarbu iestudējumi; 2) atskaņoto mūzikas jaundarbu skaita procentuālā dinamika, t.sk. Latvijas komponistu jaundarbi; 3) vizuālās mākslas izstāžu skaita procentuālā dinamika, t.sk. Latvijas mākslinieku izstādes; 4) jaunuzņemto Latvijas filmu skaita procentuālais pieaugums; 5) profesionālās mākslas pasākumu skaita pieaugums procentuāli katrā reģionā un to procentuālā attiecība pa reģioniem
8.		8.14.		8.14.2.	Pilnveidot normatīvo un tiesību aktu bāzi, lai stimulētu un atvieglotu profesionālās mākslas izaugsmi, pilnveidot kritērijus, lai finansiāli atbalstītu augstvērtīgu un kvalitatīvu profesionālo mākslu visās nozarēs	KM	01.10.2014.
8.		8.14.		8.14.3.	Sadarbojoties ar pašvaldībām un NVO, sekmēt profesionālās mākslas pieejamību Latvijas reģionos	KM	01.10.2014.
8.		8.14.		8.14.4.	Pakāpeniski palielināt finansējumu filmu nozarei, lai nodrošinātu tās izaugsmi un spēju piesaistīt papildu finansējumu, piesaistot ES fondu līdzekļus	KM	01.10.2014.
8.		8.15.	Sekmēt profesionālās mākslas konkurētspēju starptautiskā līmenī, stiprinot Latvijas pozitīvu atpazīstamību Eiropā un pasaulē. Gatavoties pasākumiem, kas paredzēti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā 2014.gadā	8.15.1.	Nodrošināt Latvijas dalību stratēģiski svarīgos starptautiskos pasākumos - literatūras, mūzikas, teātra, vizuālās mākslas, arhitektūras un kino nozarēs	KM	01.10.2014.	Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts."" Mērķis - sekmēt dialogu un saprašanos starp kultūrām un nācijām, bagātināt Latvijas kultūras dzīvi, aktīvi līdzdarbojoties starptautiskajos kultūras procesos un sadarbības tīklos. Rezultatīvie rādītāji: 1) Latvijas kultūras mantojuma un kultūras produktu atpazīstamības palielināšana ārpus valsts robežām; 2) starptautisko atzinību guvušo Latvijas kultūras izpausmju, kultūras institūciju, radošo profesiju pārstāvju un kultūras projektu skaita procentuālais pieaugums; 3) starptautisku un ārvalstu kultūras iniciatīvu skaita procentuālā dinamika, kurās piedalās Latvija (atbalstītie projekti); 4) Latvijas mākslinieku un māksliniecisko kolektīvu aktivitāšu procentuālā dinamika ārvalstīs; 5) starptautisko kopražojumu un kopprodukciju skaita procentuālā dinamika
8.		8.15.		8.15.2.	Nodrošināt līdzšinējo starptautisko vienošanos izpildi un iespēju robežās paplašināt starptautisko līgumtiesisko bāzi	KM	01.10.2014.
8.		8.15.		8.15.3.	Sadarbībā ar Rīgas domi nodrošināt blīvu kultūras pasākumu piedāvājumu Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā 2014.gadā	KM	01.10.2014.
8.		8.15.		8.15.4.	Sadarboties ar Rīgas domi pilsētas kultūras infrastruktūras uzlabošanā, lai nodrošinātu sekmīgu Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas īstenošanu 2014.gadā	KM	01.10.2014.
8.		8.16.	Veicināt kultūras jomas radošā potenciāla pārnesi tautsaimniecībā, radošās industrijas attīstību, veicināt kultūras un tūrisma nozaru sadarbību, nodrošinot jaunu kultūras tūrisma produktu radīšanu, attīstīt mecenātisma un sponsorēšanas tradīcijas Latvijā	8.16.1.	Veicināt kultūras jomas radošā potenciāla pārnesi tautsaimniecībā, radošās industrijas attīstību, veidojot sadarbību un veicinot sinerģiju starp ekonomikas, kultūras un izglītības jomām. Sekmēt jaunu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu pārrobežu sadarbības projektu ietvaros kultūras nozarē, uzsākot sadarbību ar Ekonomikas ministriju par radošo industriju atbalsta mehānismu apzināšanu un īstenošanu, izveidojot kultūras nozares un uzņēmējdarbības pārstāvju sadarbības platformu	KM	01.10.2014.	Ilgtermiņa politikas "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.- 2015.gadam. "Nacionālā valsts."" Mērķis - pilnveidot kultūras un tautsaimniecības nozaru sadarbību Latvijas kultūras daudzveidības veicināšanai un radošās ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai. Rezultatīvie rādītāji: 1) procentuāls pieaugums radošās industrijas ieguldījumam IKP; 2) kultūras sektorā nodarbināto skaita pieaugums procentos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu; 3) patērētāju skaita pieaugums Latvijas radošās/kultūras industriju produktiem procentos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu; 4) ārējo investīciju pieaugums publiskajā sektorā kultūras nozarē procentos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu; 5) kultūras tūrisma produktu skaita pieaugums procentos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu; 6) privātā kapitāla ieguldījuma/ investīciju pieaugums publiskajā sektorā kultūras nozarē procentos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Informatīvais ziņojums par radošo industriju un tās politiku Latvijā [12.08.2008; MK 58§19] Zaļā grāmata "Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana" [27.4.2010.COM(2010.) 183] Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības Rīcības plāns 2011.-2013. [26.10.2010.] Saprašanās memorands par NDPC izveidošanas modalitātēm (MK prot. Nr.25, 47.§, 18.05.2010.]
8.		8.16.		8.16.2.	Veidot vienotu Baltijas valstu platformu tūrisma un radošo industriju jomā, kā arī līdzdarboties Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerībā	KM	01.10.2014.
8.		8.16.		8.16.3.	Apkopot, izvērtēt un izplatīt datus radošās industrijas jomā, kā arī nodrošināt informatīvas un izglītojošas kampaņas un citus pasākumus radošās industrijas profesionāļiem	KM	01.10.2014.
8.		8.16.		8.16.4.	Attīstīt atbalsta instrumentus un īstenot atbalsta pasākumus komercdarbības attīstībai radošās industrijas nozarēs, t.sk. izvērtēt starptautisku kopražojumu filmu fonda izveides iespējas	KM	01.10.2014.
8.		8.16.		8.16.5.	Veicināt mecenātisma un sponsorēšanas tradīcijas, uzlabojot esošos un ieviešot jaunus mehānismus	KM	01.10.2014.
8.		8.16.		8.16.6.	Sekmēt jaunu radošās industrijas nozaru mikro, mazo un vidējo komersantu veidošanos un strauju to attīstību Latvijā, nodrošinot radošā biznesa inkubatora darbību	EM	31.12.2014.	Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam
8.		8.17.	Izveidot Latvijas Nacionālo arhīvu un nodrošināt tajā uzkrāto dokumentu saglabāšanu un papildināšanu (t.sk. ar e-pārvaldes dokumentiem), uzturēt un pilnveidot Vienoto valsts arhīvu informācijas sistēmu. Piesaistot ES finansējumu, nodrošināt nacionālā dokumentārā mantojuma, kino, muzeju, bibliotēku un citu kultūras resursu (t.sk. digitālo) papildināšanu, uzkrāšanu, izvērtēšanu, saglabāšanu un izmantošanu	8.17.1.	Izveidot Latvijas Nacionālo arhīvu (LNA), nodrošināt nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanu un saglabāšanu, uzturēt un pilnveidot Vienoto valsts arhīvu informācijas sistēmu, kā arī uzlabot arhīvu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, ieviešot vienas pieturas aģentūras principu	KM	31.12.2013.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam; Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.- 2015.gadam. "Nacionālā valsts."" Mērķis - stiprināt nacionālo identitāti un Latvijas pilsoniskās sabiedrības saliedētību, uzturot un no jauna radot kopējas nacionālās kultūras vērtības. Rezultatīvie rādītāji: 1) muzeju, arhīvu, bibliotēku, kultūras pieminekļu un kultūrvēsturisku vietu apmeklētāju skaita procentuālā dinamika; 2) digitāli pieejamo vienību aprakstu un satura īpatsvars (muzeji, arhīvi, bibliotēkas)
8.		8.17.		8.17.2.	Piesaistot ES finansējumu, nodrošināt nacionālā dokumentārā mantojuma, kino, muzeju, bibliotēku un citu kultūras resursu (t.sk. digitālo) papildināšanu, uzkrāšanu, izvērtēšanu, saglabāšanu un izmantošanu. Skatīt 8.2.3.	KM	01.10.2014.
9.	Labklājība un sociālā aizsardzība	9.1.	Pārskatīt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, t.sk. vidējā termiņā pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas stāžu, atslogot sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu no tam neraksturīgiem izdevumiem	9.1.1.	Īstenot Koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā: 1) ar 01.01.2011. pāriet uz 1. un 2.līmeņa pensiju kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu, vadoties no faktiski veiktajām iemaksām; 2) ar 01.01.2012. jaunpiešķirtajām pensijām pārtraukt piemaksu piešķiršanu pie vecuma un invaliditātes pensijām; 3) ar 01.01.2012. atteikties no pensijām ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos (jaunpiešķirtajām pensijām); 4) 2011.-2013.gadā iesaldēt pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu indeksāciju. Atbalstīt MK grozījumus likumos a) "Par valsts pensijām", b) "Par valsts sociālo apdrošināšanu", c) Valsts fondēto pensiju likumā, d) "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"	LM	07.12.2010.	Koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā (MK 17.11.2010. rīk. Nr.674) Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas (LESIAP, Saeimas 12.12.2008. lēmums) rīcības virziens: sociālās aizsardzības pasākumu saglabāšana sociālās spriedzes mazināšanai Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna (LSAP, MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) 1.prioritāte - ekonomikas izaugsme. Rīcības virziens - veicināt makroekonomisko stabilitāti un uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, pasākums Nr.1.1.1.5.		IZPILDĪTS Grozījumi likumā "Par valsts pensijām", "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts fondēto pensiju likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" atbalstīti MK 25.11.2010. un Saeimā 20.12.2010.
9.		9.1.		9.1.2.	Noteikt, ka ar 2011.gadu viena speciālā budžeta deficīta finansēšanai izmanto aizņēmumu no cita sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta brīvo līdzekļu atlikuma. Atbalstīt MK grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību	FM	07.12.2010.	1. Koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā (MK 17.11.2010. rīk. Nr.674). 2. LSAP (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) 1.prioritāte -ekonomikas izaugsme. Rīcības virziens - veicināt makroekonomisko stabilitāti un uzņēmējdarbības vides konkurētspēju		IZPILDĪTS Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību atbalstīti MK 30.11.2010. un Saeimā 20.12.2010., nosakot, ka speciālais budžets ir budžeta daļa, kas ietver viena sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta deficīta finansēšanai izmantoto bezprocentu aizņēmumu no cita sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļu atlikuma un, ka minētā norma stājas spēkā ar 2012.gada 1.janvāri (pārejas noteikumu 55.punkts)
9.		9.1.		9.1.3.	Ar 2016.gadu no 10 uz 15 gadiem palielināt minimālo sociālās apdrošināšanas stāžu un ar 2021.gadu palielināt to uz 20 gadiem. Ar 2016.gadu pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu. Atbalstīt MK grozījumus likumā "Par valsts pensijām"	LM	30.06.2011.	Koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā (MK 17.11.2010. rīk. Nr.674) Latvijas nacionālās reformu programmas "ES 2020." stratēģijas īstenošanai projekts (MK 16.11.2010. prot. Nr.64 57.§) Politikas virzieni un pasākumi, lai nodrošinātu budžeta ilgtspējīgumu: sabiedrisko finanšu ilgtspējas nodrošināšana - pensionēšanās vecuma paaugstināšana (pakāpeniski, sākot no 2016.gada, ik gadu to paaugstinot par pusgadu un 2021.gadā sasniedzot 65 gadus). LSAP (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) 1.prioritāte - ekonomikas izaugsme. Rīcības virziens - veicināt makroekonomisko stabilitāti un uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, pasākums Nr.1.1.1.5.
9.		9.1.		9.1.4.	Pēc 2012.gada turpināt maternitātes un paternitātes pabalstu piešķirt 80 % apmērā. Atbalstīt MK grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"	LM	30.06.2011.	Koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā (MK 17.11.2010. rīk. Nr.674) LSAP (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) 1.prioritāte -ekonomikas izaugsme. Rīcības virziens - veicināt makroekonomisko stabilitāti un uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, pasākums Nr.1.1.1.5.
9.		9.1.		9.1.5.	No 01.01.2014. mainīt piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksas avotu uz pamatbudžetu. Atbalstīt MK nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos	LM	30.12.2013.	Koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā (MK 17.11.2010. rīk. Nr.674) MK 19.11.2010. prot. Nr.65 1.§ 2.p. Piemaksas pie valsts vecuma un invaliditātes pensijām ar 2014.gada 1.janvāri segt no valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Latvijas nacionālās reformu programmas "ES 2020." stratēģijas īstenošanai projekts (MK 16.11.2010. prot. Nr.64 57.§) Politikas virzieni un pasākumi, lai nodrošinātu budžeta ilgtspējīgumu: sabiedrisko finanšu ilgtspējas nodrošināšana - valsts speciālā (sociālā) budžeta atbrīvošana no izmaksām (pabalstiem), kas nav nosegti ar sociālajām iemaksām, turpmāk tos maksājot no valsts pamatbudžeta. LSAP (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) 1.prioritāte -ekonomikas izaugsme. Rīcības virziens - veicināt makroekonomisko stabilitāti un uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, pasākums Nr.1.1.1.5.
9		9.2.	Vienmērīgi pāriet no ārkārtas pasākumiem krīzes seku mazināšanai uz stabilu valsts sociālo atbalstu un nodarbinātības veicināšanu, sadarbojoties valstij, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un privātajiem uzņēmējiem kā līdzvērtīgiem partneriem. Ieviest jaunas apmācību un profesionālās pilnveides programmas bezdarbniekiem (piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšanai) un atbilstoši bezdarba līmenim pašvaldībās atjaunot algotos pagaidu sabiedriskos darbus	9.2.1.	Izlemt par Sociālās drošības tīkla stratēģijas darbības turpināšanu pēc 2011.gada, pieņemot MK attiecīgu rīkojumu	LM	31.08.2011.	LESIAP rīcības virziens - sociālās aizsardzības pasākumu saglabāšana sociālās spriedzes mazināšanai MK 22.02.2010. rīk. Nr.91 par vidēja termiņa budžeta mērķi nosaka sociālās drošības un atbalsta nodrošināšanu, t.sk. konsekventi turpinot Sociālās drošības tīkla stratēģijā iekļauto pasākumu īstenošanu, kā arī izvērtējot uz mērķgrupām vērstu sociālo pabalstu un atbalsta īstenošanu cilvēkdrošības stiprināšanai Sociālās drošības tīkla stratēģija (18.08.2010. MK rīkojums Nr.490)
9		9.2.		9.2.2.	Pārskatīt valsts līdzfinansējuma piešķiršanas kārtību un apmēru obligātajiem pašvaldību sociālās palīdzības pabalstiem (ik gadu - attiecīgi līdz 30.12.2011.,30.12.2012. un 30.12.2013.). Atbalstīt MK grozījumus Sociālās drošības tīkla stratēģijā un MK 03.11.2009. noteikumos Nr.1251 "Noteikumi par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta un dzīvokļu pabalsta izmaksām"	LM	30.12.2013.
9		9.2.		9.2.3.	Izstrādāt jaunu vidēja termiņa plānošanas dokumentu valsts atbalstam un starpinstitūciju sadarbībai, lai veicinātu profesionāla sociālā darba attīstību un profesionālu sociālā darba speciālistu pieejamību iedzīvotājiem un viņu vajadzībām atbilstošas sociālās palīdzības un pakalpojumu saņemšanu krīzes un citu problēmsituāciju risināšanā. Atbalstīt MK "Pamatnostādnes profesionāla sociālā darba attīstībai 2012.-2017.gadam"	LM	30.12.2011.
9		9.2.		9.2.4.	Reglamentēt jaunus sociālos pakalpojumus - no vardarbības cietušo pieaugušo personu un vardarbību veikušo personu (varmāku) sociālo rehabilitāciju. Pieņemt MK attiecīgus noteikumus	LM	30.12.2012.	Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta pirmās daļas 3.¹punkts un šī panta 11.daļa
9		9.2.		9.2.5.	Precizēt tiesisko regulējumu attiecībā uz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu pagaidu darba aģentūrās. Atbalstīt MK grozījumus Darba likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā	LM	28.02.2011.	LESIAP rīcības virziens - darba tirgus elastības palielināšana, veicinot bezdarbnieku pārkvalificēšanos un atgriešanos darbā LSAP (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) 2.prioritāte Sociālā drošība, rīcības virziens - nodrošināt ekonomiskās krīzes seku ietekmes uz darba tirgu mazinošus preventīvus pasākumus, pasākums Nr.2.1.1.2. Latvijas nacionālās reformu programmas "ES 2020." stratēģijas īstenošanai projekts (MK 16.11.2010. prot. Nr.64 57.§) Sociālās drošības tīkla stratēģija (18.08.2010. MK rīk. Nr.490) Stratēģija pārejai no īstermiņa krīzes sekas mazinošiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem uz tradicionālajiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem (LM 05.01.2011. rīk. Nr.5) Informatīvais ziņojums "Par 2011.gadā aktīvo darba tirgus politikas pasākumu ieviešanai nepieciešamo finansējumu" (MK 12.10.2010. prot. Nr.52 50.§)		Grozījumi Darba likumā iesniegti Valsts kancelejā 29.12.2010.; grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā - 11.01.2011.
9		9.2.		9.2.6.	Pilnveidot aktīvās darba tirgus politikas pasākumus, t.sk., pakāpeniski pāriet uz bezdarbnieku apmācību apmaksu ar kuponu metodi un izstrādāt jaunus pasākumus jauniešu atbalstam darba tirgū ("Darbnīcas jauniešiem", "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam", pasākuma "Jauniešu darba prakse" pārveide par "Darba vieta jaunietim"). Pieņemt MK grozījumus MK 10.03.2008. noteikumos Nr.166 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"	LM	31.03.2011.			IZPILDĪTS. MK 28.12.2010. noteikumi Nr.1223
9		9.2.		9.2.7.	Sagatavot konceptuālo risinājumu algotiem pagaidu sabiedriskiem darbiem un uzsākt (atjaunot) to īstenošanu ar 2012.gadu, gadā iesaistot vismaz 7000 bezdarbnieku - izskatīt MK Informatīvo ziņojumu "Par algoto pagaidu sabiedrisko darbu atjaunošanu 2012.gadā"	LM	30.06.2011.
9		9.2.		9.2.8.	Precizēt tiesisko regulējumu komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju - licencēšanas un uzraudzības jomā, reglamentējot pagaidu darba aģentūru reģistrēšanas kārtību un minimizējot pakalpojumu sniedzēju negodprātīgas rīcības risku. Pieņemt MK grozījumus MK 03.07.2007. noteikumos Nr.458 "Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju - licencēšanas un uzraudzības kārtība"	LM	30.06.2011.
9		9.2.		9.2.9.	Sagatavot priekšlikumus elastdrošības principu stiprināšanai darba tiesiskajās attiecībās tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanai, labvēlīgas investīciju vides attīstīšanai un turpmākai nodarbinātības veicināšanai. Izskatīt MK attiecīgu informatīvo ziņojumu	LM	30.09.2011.
9		9.2.		9.2.10.	Nodrošināt bezdarbniekiem profesionālās apmācības, pilnveides un neformālās izglītības iespējas uzņēmējdarbības (īpaši mikrouzņēmējdarbības) un pašnodarbinātības uzsākšanai, gadā iesaistot vismaz 2800 bezdarbniekus	LM	01.10.2014.
9.		9.3.	Atbalstīt ekonomiski aktīvas ģimenes, pārskatot finansiālā atbalsta instrumentus, piemēram, neapliekamā minimuma apmēru un valsts atbalstu mājokļa problēmu risināšanai	9.3.1.	Uzdevums tiks pildīts ar LM pasākumiem (Ģimenes valsts pamatnostādņu 2011.-2017.gadam un to ieviešanai paredzēto Rīcības plānu pieņemšana un īstenošana) uzdevumam 9.7.	LM	01.10.2014.
9.		9.4.	Izstrādājot un ieviešot Koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem, paredzēt jaunus minimālās mēneša darba algas apmēra noteikšanas principus, kas ļauj elastīgi reaģēt uz valsts ekonomisko situāciju	9.4.1.	Izvēlēties minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas pamatprincipus, atbilstoši kuriem normāla darba laika ietvaros tiktu garantēta tāda minimālā mēneša darba alga, kura ir samērīga Latvijas materiālās labklājības līmenim un ekonomiskajai situācijai (vidējais darba algu līmenis, sociālās garantijas, dzīvošanas izmaksas, u.c.), kā arī būtu sociāli taisnīga un nodrošinātu pēc iespējas augstu nodarbinātības līmeni. Atbalstīt MK kādu no Koncepcijā par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem piedāvātajiem variantiem	LM	31.12.2011.	MK 08.06.2010. prot.Nr.30 30.§ - uzdevums izstrādāt koncepciju Plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam (MK 26.08.2010. rīk. Nr.513) 13.pasākums. Plāna mērķis - ēnu ekonomikas apjoma samazināšana un godīgas konkurences nodrošināšana. Pasākuma rezultāts - minimālās darba algas noteikšana atbilstoši situācijai tautsaimniecībā, ņemot vērā arī darba ražīguma izmaiņas (īpaši mazāk kvalificēto vidū), ir būtiska gan tautsaimniecības ilgtspējai, gan godīgas konkurences principiem		"Koncepcija par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem" iesniegta Valsts kancelejā 23.11.2010.
9.		9.4.		9.4.2.	Noteikt jaunu minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību. Pieņemt MK attiecīgus noteikumus	LM	31.12.2011.
9.		9.5.	Mazināt nereģistrēto nodarbinātību, izvērtējot nepieciešamību ieviest nodarbināto apliecības nozarēs, piedzenot no darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas par nelegāli nodarbinātajiem, tās personificējot un veicot citus pasākumus	9.5.1.	Noteikt prezumpciju, ka tad, ja darba devējs nenodrošina darba līguma noslēgšanu rakstiski un nav iespējams pierādīt darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu un darba samaksu, tiek uzskatīts, ka darbinieks nodarbināts 3 mēnešus un viņam ir nolīgta minimālā mēneša darba alga. Atbalstīt MK grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"	LM	07.12.2010.	Pasākumu plāna nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai 2010.-2013.gadam (MK 07.04.2010. rīk. Nr.197) 15.pasākums Plāna mērķis - nereģistrētās nodarbinātības mazināšana. Pasākuma rezultāts: Pastiprināta darba devēja atbildība par nereģistrēto nodarbinātību un mazināta viņa ekonomiskā ieinteresētība šādas nodarbinātības formas uzturēšanā savā uzņēmumā. Pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam (MK 26.08.2010. rīk. Nr.513) 33.pasākums. Plāna mērķis - ēnu ekonomikas apjoma samazināšana un godīgas konkurences nodrošināšana. Pasākuma rezultāts - radīta situācija, ka darba devējs un darbinieks vairs nav vienlīdz ieinteresēti nereģistrētas nodarbinātības slēpšanā, jo darba devējam tā draud ar būtiskām sankcijām, bet darbiniekam - nē		IZPILDĪTS Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" atbalstīti MK 25.11.2010. un Saeimā 20.12.2010.
9.		9.5.		9.5.2.	Noteikt aizliegumu darba devējam nodarbināt personu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, vienlaikus nosakot konkrētas prasības darba devējiem, kas jāievēro, pirms ārzemnieks uzsāk darbu, kā arī paredzēt administratīvo un kriminālo atbildību darba devējiem par tādu personu nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā. Atbalstīt MK grozījumus Darba likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Krimināllikumā un Biedrību un nodibinājumu likumā	LM	28.02.2011.			Grozījumi Darba likumā iesniegti Valsts kancelejā 29.12.2010.; grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Krimināllikumā un Biedrību un nodibinājumu likumā - 11.01.2011.
9.		9.5.		9.5.3.	Noteikt prasības darbinieku identificēšanas atvieglošanai augsta nereģistrētās nodarbinātības riska nozarēs. Atbalstīt MK grozījumus Darba likumā un/vai nozari reglamentējošos normatīvajos aktos	LM	31.03.2011.	Pasākumu plāna nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai 2010.-2013.gadam (MK 07.04.2010. rīk. Nr.197) 7.pasākums Plāna mērķis - nereģistrētās nodarbinātības mazināšana. Pasākuma rezultāts - kontrolējošām institūcijām, lai operatīvi pārbaudītu iespējamo nereģistrētās nodarbinātības faktu, jātērē mazāk laika personas identificēšanai un dokumentētās informācijas pārbaudei
9.		9.6.	Uzlabot darba drošību, panākt, ka letālo nelaimes gadījumu skaits nepārsniedz vidējo rādītāju Eiropas Savienībā, izstrādājot jaunu politikas plānošanas dokumentu "Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2011.-2013.gadam"	9.6.1.	Izstrādāt jaunu īstermiņa plānošanas dokumentu, lai konsekventi īstenotu Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013.gadam. Apstiprināt MK Darba aizsardzības jomas attīstības plānu 2011.-2013.gadam	LM	30.06.2011.	Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013.gadam (MK 17.04.2008. rīk. Nr.213). Politikas pamatmērķis - droša un veselībai nekaitīga darba vide, kas veicinātu darba mūža pagarināšanos, valsts un uzņēmumu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos un visas sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšanos. Politikas rezultāts 2013.gadā: uzlabojušies darba apstākļi Latvijas uzņēmumos, par 30% (salīdzinot ar 2007.gadu) samazinājies nelaimes gadījumos darbā bojā gājušo skaits (uz 100 000 nodarbinātajiem)		"Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2011.-2013.gadam" izsludināts 02.12.2010. VSS
9.		9.6.		9.6.2.	Īstenot Darba aizsardzības jomas attīstības plānā 2011.-2013.gadam noteiktos pasākumus	LM	30.12.2013.
9.		9.7.	Veicināt sociāli iekļaujošas sabiedrības attīstību, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visām sabiedrības grupām, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību un tādējādi mazinātu nabadzības un sociālās atstumtības riskus, novēršot diskrimināciju, stereotipus un aizspriedumus. Ieviest dzīvē Invaliditātes likumu, attīstīt un ieviest vides pieejamības universālo dizainu, nodrošinot vides pieejamību ne tikai cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, bet arī bērniem, vecākiem ar bērnu ratiņiem un veciem cilvēkiem	9.7.1.	Izvēlēties nosacījumus, pēc kādiem no 01.07.2011. tiks piešķirts un maksāts ģimenes valsts pabalsts. Atbalstīt MK kādu no Koncepcijā par ģimenes valsts pabalsta sistēmu laika periodā no 2011.gada līdz 2012.gadam piedāvātajiem variantiem	LM	31.12.2011.	MK 22.02.2010. rīk. Nr.91 par vidēja termiņa budžeta mērķi nosaka sociālās drošības un atbalsta nodrošināšanu, t.sk. konsekventi turpinot Sociālās drošības tīkla stratēģijā iekļauto pasākumu īstenošanu, kā arī izvērtējot uz mērķgrupām vērstu sociālo pabalstu un atbalsta īstenošanu cilvēkdrošības stiprināšanai LSAP (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) 2.prioritāte - sociālā drošība. Rīcības virziens - nodrošināt sociālo atbalstu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. MK 19.11.2010. prot. Nr.65 2.§ 18.p. Noteikt, ka ar 2011.gada 1.jūliju ģimenes valsts pabalstu izmaksā pašvaldības
9.		9.7.		9.7.2.	Izstrādāt jaunu vidēja termiņa plānošanas dokumentu ģimenes valsts politikas attīstībai. Atbalstīt MK "Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam"	LM	28.02.2011.			Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes atbalstītas MKK 10.01.2011. (prot.Nr.2 1.§)
9.		9.7.		9.7.3.	Izstrādāt un īstenot īstermiņa plānošanas dokumentu Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu ieviešanai. Apstiprināt MK "Rīcības plānu Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu īstenošanai 2011.- 2013.gadam"	LM	30.06.2011.
9.		9.7.		9.7.4.	Izstrādāt un īstenot īstermiņa plānošanas dokumentu Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu ieviešanai. Apstiprināt MK "Rīcības plānu Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu īstenošanai 2014.- 2017.gadam"	LM	30.06.2014.
9.		9.7.		9.7.5.	Izstrādāt un īstenot jaunu plānošanas dokumentu dzimumu līdztiesības politikas attīstībai pēc 2011.gada. Apstiprināt MK plānu dzimumu līdztiesības politikas attīstībai 2012.-2014.gadam	LM	30.12.2011.	Koncepcija dzimumu līdztiesības īstenošanai (MK 16.10.2001. prot. Nr.50.21.§)
9.		9.7.		9.7.6.	Pilnveidot tiesisko regulējumu diskriminācijas uz invaliditātes pamata novēršanai. Atbalstīt MK grozījumus attiecīgos likumos	LM	30.12.2012.	ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas plāns 2010.-2012.gadam (MK 12.10.2009. rīk. Nr.693)
9.		9.7.		9.7.7.	Ieviest Eiropas gadu (2012.) par aktīvu novecošanos un paaudžu solidaritāti	LM	30.12.2012.
9.		9.7.		9.7.8.	Īstenot pasākumus ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanai: a) īstenot ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas plānu 2010.-2012.gadam (MK 12.10.2009. rīk. Nr.693); b) atbalstīt MK "ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam"	LM	30.12.2012.	Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (35.pants) Likums "Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām"
9.		9.7.		9.7.9.	Ieviest Invaliditātes likumu. Pieņemt MK noteikumus par Invaliditātes likumā noteiktajiem jaunajiem pakalpojumiem un jaunajiem invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem	LM	30.12.2012.	Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnes 2005.-2015.gadam (MK 10.08.2005. rīk. Nr.544) Rīcības plāns Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu 2005.-2015.gadam īstenošanai (MK 19.07.2006. rīk. Nr.541)		Pieņemti šādi MK noteikumi: 1) "Invaliditāti apliecinoša dokumenta paraugs, tā izsniegšanas un uzskaites kārtība" (MK 21.12.2010. not. Nr.1169); 2) "Atbalsta mājokļa pielāgošanai personām ar invaliditāti saņemšanas nosacījumi un saņemšanas kārtība" (MK 21.12.2010. not. Nr.1170); 3) "Noteikumi par personai ar prognozējamu invaliditāti prioritāri sniedzamo invaliditātes riska mazināšanai paredzēto pakalpojumu veidiem, apjomu, saņemšanas nosacījumiem un saņemšanas kārtību" (MK 28.12.2010. not. Nr.1207); 4) "Psihologa pakalpojuma personai līdz 18 gadiem, kurai pirmreizēji noteikta invaliditāte un kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim apjoms un pakalpojuma saņemšanas kārtība" (MK 28.12.2010. not. Nr.1208); 5) "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritēriji, termiņi un kārtība"(MK 28.12.2010. not. Nr.1209); 6) "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 10.marta noteikumos Nr.166 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" (MK 28.12.2010. not. Nr.1223); 7) "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumos Nr.1066 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.4.1.1.1.apakšaktivitāti "Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai darba tirgū""" (MK 28.12.2010. not. Nr.1224); 8) "Noteikumi par individuālo rehabilitācijas plānu personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti" (MK 04.01.2011. not. Nr.9) 20.01.2011. VSS izsludināts jauns "Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums" (prot. Nr.3 16.§). Vēl plānoti MK noteikumi par dažādām mērķa grupām domātiem asistentu un surdotulku pakalpojumiem un grozījumi citos esošajos noteikumos, lai tie tehniski saskanētu ar Invaliditātes likumu
9.		9.7.		9.7.10.	Integrēt vides pieejamības prasības plānošanā un būvniecībā, izstrādājot attiecīgu tiesisko regulējumu (MK noteikumu projekts "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi")	VARAM	31.12.2012.	Invaliditātes likums, Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcija
10.	Veselība	10.1.	Pārorientēt veselības aprūpes sistēmu prioritāri uz pacientu interesēm. Nodrošināt vienmērīgu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu visā valsts teritorijā, stiprinot primāro veselības aprūpi, nodrošinot, lai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai būtu pieejami valsts finansēti ārstu vai ārstu palīgu pakalpojumi. Pilnveidot valsts pasūtījumu ģimenes ārstiem, paplašinot profilaktiskā darba apjomu. Palielināt primārās aprūpes ārstu (tai skaitā ģimenes ārstu) atbildību par pacientu veselību. Nodrošināt kvalitatīvas stacionārās medicīniskās palīdzības pieejamību reģionos un pilnveidot terciārā līmeņa medicīniskās palīdzības sniegšanu daudzprofilu reģionālajās slimnīcās	10.1.1.	Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Veselības aprūpes sistēmas attīstības plānu 2012.- 2014.gadam	VM	01.10.2011.	Ierobežota finansējuma apstākļos nodrošināt efektīvu veselības aprūpes sistēmas resursu izmantošanu, nodrošināt izdevumu optimizāciju un veselības aprūpes sistēmas darbības ilgtspējību, kā arī vienlīdzīgu pieeju visiem Latvijas iedzīvotājiem tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, par kuriem tiek maksāts no valsts budžeta līdzekļiem
10.		10.1.		10.1.2.	Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", lai ģimenes ārsta praksei piesaistītu otru ārstu, pasākumu nodrošināt, ievērojot Deklarācijas 10.8.punktā doto uzdevumu	VM	01.06.2012.	Otra ģimenes ārsta piesaiste tām praksēm, kur reģistrēto pacientu skaits pārsniedz 2000, lai palielinātu primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību
10.		10.1.		10.1.3.	Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", pilnveidojot ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijus, tai skaitā prasības par profilaktiskā darba un veselību veicinošo izglītojošo pasākumu veikšanu, un tam paredzētos finanšu resursus, pasākumu nodrošināt, ievērojot Deklarācijas 10.8.punktā doto uzdevumu	VM	01.06.2011.	Ģimenes ārsta darbu raksturojošo papildus brīvprātīgo kvalitātes kritēriju izstrāde un ieviešana, lai palielinātu primārās veselības aprūpes kvalitāti
10.		10.1.		10.1.4.	Pašvaldību iesaistīšana primārās veselības aprūpes organizēšanā, izstrādājot un iesniedzot Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība"	VM	01.01.2012.	Primārās veselības aprūpes organizēšanā iesaistīt pašvaldības, lai noteiktu vai precizētu ģimenes ārstu darbības pamatteritorijas, vienotos par ģimenes ārsta darba laiku, nodrošinātu ģimenes ārstu dežūras ārpus ģimenes ārsta darba laika
10.		10.1.		10.1.5.	Nodrošināt darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.5.3.1.apakšaktivitātes"Stacionārās veselības aprūpes attīstība" un darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.5.1.1.apakšaktivitātes"Ģimenes ārstu tīkla attīstība" ieviešanu	VM	01.10.2014.	Primārās veselības aprūpes un stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana un attīstība
10.		10.2.	Izstrādāt un ieviest vadlīnijas gan izmeklēšanas, gan ārstēšanas procesā, tādējādi beidzot nelietderīgu valsts budžeta līdzekļu tērēšanu nevajadzīgiem tehnoloģiju iepirkumiem. Izstrādāt un ieviest kvalitātes kritērijus ārstniecības iestādēm, tai skaitā ģimenes ārsta praksēm ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības uzlabošanai. Stiprināt pacientu iespēju brīvi izvēlēties pakalpojumu saņemšanu	10.2.1.	Izstrādāt un ieviest kvalitātes kritērijus stacionārajām ārstniecības iestādēm, veicot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos	VM	01.06.2012.	Nodrošināt no valsts budžeta apmaksātus pakalpojumus tikai tajos stacionāros, kur noteiktu gadījumu (diagnožu grupās) ārstēšana sasniedz minimāli noteikto līmeni pietiekami augstas personāla kvalifikācijas saglabāšanai
10.		10.2.		10.2.2.	Medicīnisko tehnoloģiju iepirkumu regulēšana, izstrādājot un iesniedzot grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumos Nr.60 "Noteikumi par obligātajām prasībā ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām"	VM	01.06.2011.	Noteikt, ka no valsts budžeta līdzekļiem tiek iegādātas tādas medicīniskās tehnoloģijas, kurām ir nodrošināta izmaksu efektivitāte
10.		10.2.		10.2.3.	Izveidot sistēmu, kur tiek ievietota informācija par ārstniecības iestādēm noteikto kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju izpildi	VM	01.10.2014.	Publiskot slimnīcu darbību raksturojošos rādītājus, to izpildi, lai nodrošinātu slimnīcu sniegto pakalpojumu salīdzināšanu, veicinātu vienādas samaksas par vienādu darbu principa ieviešanu un nodrošinātu pacientiem iespēju izvēlēties kvalitatīvāko pakalpojumu sniedzēju
10.		10.2.		10.2.4.	Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", lai pilnveidotu diagnostisko izmeklējumu finansēšanas modeli	VM	01.02.2011.	Laboratorisko izmeklējumu finansēšanas modeļa pilnveidošana un kritēriju izstrāde kvalitatīvāko un efektīvāko pakalpojumu sniedzēju atlasei, lai stiprinātu pacienta iespēju izvēlēties pakalpojumu sniedzēju
10.		10.2.		10.2.5.	Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", lai pilnveidotu diagnostisko izmeklējumu finansēšanas modeli	VM	01.01.2012.	Vizuālās diagnostikas izmeklējumu finansēšanas modeļa pilnveidošana un kritēriju izstrāde kvalitatīvāko un efektīvāko pakalpojumu sniedzēju atlasei, lai stiprinātu pacienta iespēju izvēlēties pakalpojumu sniedzēju
10.		10.2.		10.2.6.	Skatīt 10.1.3. (pilnveidot ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijus)	VM	01.06.2011.
10.		10.3.	Sadarbībā ar sociālajiem partneriem aktualizēt un realizēt cilvēkresursu attīstības programmu veselības aprūpē	10.3.1.	Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Veselības aprūpes sistēmas cilvēkresursu attīstības plānu 2012.- 2014.gadam	VM	01.10.2011.	Finanšu un cilvēkresursu piesaiste veselības aprūpes sistēmai, izvērtējot esošos cilvēkresursus, to vecumu, struktūru, iekļaujot rezidentūras jautājumus un jautājuma par veselības nozares speciālistu atalgojuma palielināšanu risināšana
10.		10.4.	Pabeigt veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēju tīkla reorganizāciju, pārprofilējot daļu stacionāru gultu par dienas stacionāru un sociālās aprūpes gultām, tādējādi palielinot finansējuma izlietošanas efektivitāti	10.4.1.	Skatīt 10.1.1. (Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Veselības aprūpes sistēmas attīstības plānu 2012.- 2014.gadam)	VM	01.10.2011.
10.		10.4.		10.4.2.	Nodrošināt darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.5.1.2.apakšaktivitāti "Veselības aprūpes centru attīstība" ieviešanu	VM	01.01.2013.	Ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana un attīstība, kā arī priekšlikumu izstrāde nākamajam ES fondu plānošanas periodam
10.		10.5.	Turpināt birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu, pārejot uz e-pārvaldi un e-pacienta kartes ieviešanu, vienkāršojot veselības aprūpes plānošanu, koordināciju un informācijas apriti, uzlabojot pacientu apkalpošanas kvalitāti un efektivitāti, nodrošinot augstu datu aizsardzību	10.5.1.	Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā noteikumus par veselības informācijas sistēmā glabājamajiem datiem, to apstrādes un izsniegšanas kārtību	VM	01.07.2011.	Tiks noteikts veselības informācijas sistēmā glabājamo datu apjoms, to apstrādes un izsniegšanas kārtība, veselības informācijas sistēmas pārzinis, veselības nozares speciālistu pienākumi un tiesības strādāt ar e- veselības sistēmām, lai nodrošinātu augstu datu aizsardzību, pacientu tiesības un pienākumi
10.		10.5.		10.5.2.	Nodrošināt darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" ieviešanu e-veselības jomā: 1) nozares vienotās uzraudzības informācijas sistēmas izstrāde; 2) elektroniska apmeklējumu rezervēšanas izveide (e-booking), veselības aprūpes darba plūsmu elektronizēšana (e-refferals), sabiedrības veselības portāla izveide, informācijas drošības un personas datu aizsardzības nodrošināšana; 3) elektroniskās veselības kartes (EVK) un integrācijas platformas informācijas sistēmas izveide; 4) elektronisko recepšu informācijas sistēmas izveide; 5) nozares statistikas informācijas sistēmas attīstība, atbalsta nodrošināšana ar ārstniecību saistītajiem lēmumiem; 6) datu apmaiņas elektronizācija darbam ar apdrošināšanas sabiedrībām; 7) veselības aprūpes sniedzēju informācijas sistēmas izveide, tās veicināšana, citu iestāžu informācijas sistēmu attīstība	VM	01.10.2014.	Tiks uzsākta elektroniskās veselības kartes informācijas sistēmas, e-receptes informācijas sistēmas, pierakstīšanās un nosūtīšanas pie ārsta informācijas sistēmas ieviešana, nodrošinot medicīnisko ierakstu un citu datu par pacienta veselību apstrādi, izmantojot elektroniskās datu apmaiņas iespējas, pēc iespējas nodrošinot minimāli nepieciešamās datorprasmes veselības aprūpes speciālistiem
10.		10.6.	Izstrādāt veselības aprūpes organizācijas normatīvos aktus, kuri noteiks valsts un privāto veselības aprūpes iestāžu un pakalpojumu sniedzēju, pašvaldību, kā arī medicīnas darbinieku un pacientu pienākumus, tiesības un atbildību	10.6.1.	Pilnveidot normatīvo aktu sistēmu un, ja nepieciešams, virzīt apstiprināšanai normatīvos aktus, lai definētu veselības pamatterminus, noteiktu veselības aprūpes līmeņus, veselības aizsardzības sistēmas dalībniekus, to tiesības un pienākumus, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus, to formas un darbības galvenos principus, veselības aizsardzības institūciju kompetences sfēras, veselības sistēmas finansēšanas pamatprincipus	VM	01.06.2013.	Noteikt pasākumu kopumu, kas vērsts uz cilvēka veselības veicināšanu, saglabāšanu, uzlabošanu un atjaunošanu, kā arī riska faktoru iedarbības uz cilvēka organismu novēršanu vai ierobežošanu, lai samazinātu slimību rašanās iespēju, kurus īsteno valsts, pašvaldības, juridisko un fizisko personu mērķtiecīgas darbības rezultātā, nodrošinot pēc iespējas ilgāku un kvalitatīvāku cilvēka dzīvi
10.		10.7.	Pilnveidot veselības aprūpes organizatorisko modeli un finansēšanas sistēmu. Maktāli informēt iedzīvotājus par iespēju izmantot sociālās palīdzības finansējumu trūcīgām un maznodrošinātām personām	10.7.1.	Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", lai noteiktu kritērijus dienas stacionāro pakalpojumu samaksai	VM	01.06.2011.	Noteikt dienas stacionārā sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstu (sarakstu), precīzākas klīniskās indikācijas ārstēšanai dienas stacionārā un ārstēšanās ilguma ierobežojumus
10.		10.7.		10.7.2.	Izstrādāt un uzsākt lietot stacionārajā veselības aprūpē ar diagnozēm saistītu grupu (DRG- Diagnosis-related group) apmaksas modeli	VM	01.02.2014.	Slimnīcu darba samaksā pielietojot DRG sistēmu, tiks nodrošināta slimnīcu labāka pārvaldība un pilnveidots slimnīcu finansēšanas modelis
10.		10.8.	Sākot ar 2011.gadu, nodrošināt veselības aprūpes jomas pamatfunkciju budžetu, ne mazāku kā iepriekšējā gada faktiskā finansējuma līmenī, neieskaitot ES finansējumu investīciju projektiem un tam paredzēto līdzfinansējumu. Pakāpeniski palielināt veselības aprūpes jomas pamatfunkciju finansējumu atbilstoši valsts budžeta iespējām	10.8.1.	Nodrošināt veselības aprūpes jomas pamatfunkciju budžetu ne mazāku kā iepriekšējā gada faktiskā finansējuma līmenī, neieskaitot ES finansējumu investīciju projektiem un tam paredzēto līdzfinansējumu. Pakāpeniski palielināt veselības aprūpes jomas pamatfunkciju finansējumu atbilstoši valsts budžeta iespējām	VM	01.01.2014.	Veselības aprūpes valsts budžets 2014.gadā sasniedz vismaz 4,5 % no IKP
10.		10.9.	Saglabāt samazināto PVN likmi medikamentiem un medicīnas precēm	10.9.1.	Saglabāt samazināto PVN likmi medikamentiem un medicīnas precēm	VM	01.01.2014.
10.		10.10.	Veikt pasākumus veselīgas vides nodrošināšanai, iesaistot sabiedrības veselības uzlabošanā citu nozaru ministrijas, kā arī pašvaldības un nevalstiskās organizācijas	10.10.1.	Skatīt 10.6.1.punktu	VM	01.06.2013.
10.		10.10.		10.10.2.	Metodikas izstrāde stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumam, iekļaujot jautājumus par ietekmes uz vides veselību novērtējumu Divgades sadarbības līguma ar Pasaules Veselības organizāciju ietvaros	VM	01.12.2011.	Metodiskie ieteikumi, kā vērtēt projektu, iniciatīvu ietekmi uz vides veselību
10.		10.10.		10.10.3.	Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.341 "Peldvietu izveidošanas un uzturēšanas kārtība"	VM	01.12.2011.	Precīzi definēts jēdziens "peldvieta" un kārtība, kā izveidojama peldvieta
10.		10.10.		10.10.4.	Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumos Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai"	VM	01.12.2011.	Precīzi definētas prasības peldvietas apsaimniekošanai un sabiedrības iesaistīšanai peldvietu izveidē
10.		10.11.	Ierobežot medikamentu cenu kāpumu. Pilnveidot kompensējamo medikamentu sarakstu, atlaižu apjomus, ierobežot farmācijas industrijas ietekmi, ārstiem, pārskatīt zāļu reklāmu noteikumus, mazināt aptieku ķēžu veidošanas iespējas	10.11.1.	Izstrādāt priekšlikumus par aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritērijiem, lai racionalizētu aptieku izvietojumu	VM	01.01.2012.	Racionalizēt aptieku izvietojumu un uzlabot farmaceitiskās aprūpes pieejamību iedzīvotājiem
10.		10.11.		10.11.2.	Izstrādāt priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, lai nodrošinātu, ka ārstniecības iestādēs veiktie klīniskie pētījumi ir pieļaujami noslēdzot līgumu starp ārstniecības iestādi un pētījuma sponsoru	VM	01.01.2012.	Noteikt ārstniecības iestādes atbildību klīniska pētījuma veikšanas gadījumā un efektīvi izmantot ārstniecības iestādes cilvēkresursus un infrastruktūru
10.		10.11.		10.11.3.	Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 8.marta noteikumos Nr.175 "Recepšu veidlapas izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas noteikumi", lai ieviestu pacienta līdzmaksājumu par recepti	VM	01.02.2011.	Ieviešot pacienta līdzmaksājumu par recepti, ja medikamenti tiek kompensēti 100 % apmērā, tiks racionalizēta zāļu lietošana un mazināta nepamatota kompensējamo medikamentu uzkrāšana
10.		10.11.		10.11.4.	Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā normatīvā akta projektu par "claw back" (finanšu līdzekļu atgūšana) sistēmas ieviešanu attiecībā uz kompensējamiem medikamentiem	VM	01.06.2011.	"Claw back" principa ieviešana palielinās ražotāju finansiālo atbildību, paredzot, ka ražotāji kompensējamo zāļu sistēmā atmaksā tos izdevumus, kas par viņu ražotajiem medikamentiem pārsnieguši plānoto apjomu
10.		10.11.		10.11.5.	Zāļu kompensācijas sistēmas attīstība, iekļaujot jaunas diagnozes un zāles, pasākumu nodrošināt, ievērojot Deklarācijas 10.8.punktā doto uzdevumu	VM	01.10.2014.	Paplašināt kompensējamo medikamentu pieejamību un nodrošināt, ka pacientiem tiek nodrošināti medikamenti. Kompensējamās zāles saņem pacienti, kuriem slimība diagnosticēta no jauna, kompensācijas sistēmā tiek iekļautas jaunas diagnozes un zāles
10.		10.12.	Nodrošināt vienādu pakalpojumu kvalitāti un vienlīdzīgu darba samaksu par vienādu pakalpojumu neatkarīgi no tā, kas ir pakalpojuma sniedzējs. Precīzi definēt valsts apmaksātos medicīniskos pakalpojumus un maksas pakalpojumus, skaidri nodalot valsts un privāto institūciju darbu, novēršot interešu konfliktu. Sniegt iedzīvotājiem skaidru un nepārprotamu informāciju par pakalpojumu saņemšanas kārtību un samaksu	10.12.1.	Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", lai noteiktās slimību grupās noteiktu visiem pakalpojumu sniedzējiem vienādu tarifu	VM	01.02.2011.	Pasākuma ietvaros tiek izvērtētas vidējās ārstēšanas izmaksas slimnīcās un noteikts, ka visiem pakalpojumu sniedzējiem vienādi pakalpojumi tiek finansēti pēc vienota (vienāda) samaksas principa
10.		10.12.		10.12.2.	Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", lai noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju pienākumu informēt pacientus par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas un apmaksas kārtību	VM	01.02.2013.	Noteikt pienākumu ārstniecības iestādēm skaidri un nepārprotami informēt pacientus par tiem pakalpojumiem, par kuriem tiek maksāts no valsts budžeta, par šo pakalpojumu saņemšanas laikiem un vietu
10.		10.12.		10.12.3.	Komunikāciju plāna izstrāde un realizēšana	VM	01.02.2011.	Definēt jautājumus, kuros sabiedrībai nepieciešama plašāka informācija attiecībā uz veselības aprūpi un veselības veicināšanu, noteikt pasākumus informācijas nodrošināšanai
10.		10.13.	Veicināt ģimenes ārstu pieejamību akūtās palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem, nodrošinot telefonpalīdzību un ārstu prakšu sadarbību ārpus veselības aprūpes iestāžu darba laika	10.13.1.	Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa ieviešana konsultāciju sniegšanai ārpus ģimenes ārsta darba laika	VM	01.01.2012.	Nodrošināt iespēju pēc ģimenes ārsta darba laika saņemt telefonisku konsultāciju akūtu saslimšanu un hronisku slimību saasinājuma gadījumos
10.		10.13.		10.13.2.	Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", lai nodrošinātu ģimenes ārstu pakalpojuma pieejamību akūtos gadījumos darba dienu vakaros un brīvdienās teritorijās ar lielāku iedzīvotāju blīvumu, pasākumu nodrošināt, ievērojot Deklarācijas 10.8.punktā doto uzdevumu	VM	01.01.2012.	Nodrošināt iespēju pilsētās pēc ģimenes ārsta darba laika saņemt primārās veselības aprūpes pakalpojumu akūtu saslimšanu un hronisku slimību saasinājuma gadījumos
10.		10.14.	Nodrošināt efektīvu finanšu un cilvēkresursu izmantošanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā	10.14.1.	Izvērtēt iespēju noteikt optimālu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā iesaistāmo ārstniecības personu apmācību laiku, lai racionālāk nodarbinātu esošos cilvēkresursus un nodrošinātu paaudžu maiņu	VM	01.10.2014.	Nodrošināt efektīvāku nepieciešamo cilvēkresursu piesaisti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam
10.		10.14.		10.14.2.	Nodrošināt darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.5.2.aktivitātes "Neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstība" ieviešanu	VM	01.01.2013.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta infrastruktūras, tai skaitā informāciju tehnoloģiju, uzlabošana un attīstība
10.		10.15.	Veidot ciešu un efektīvu Baltijas valstu sadarbību medicīnas jomā attiecībā uz kopīgu kompensējamo zāļu iepirkumu, pierobežu NMP dienestu sadarbību, transplantāciju, retu slimību diagnostiku un ārstēšanu u.c.	10.15.1.	Sadarbības līgumu noslēgšana starp Baltijas valstīm par kompensējamo zāļu iepirkumu, pierobežu NMP dienestu sadarbību un aprūpes specializāciju	VM	01.01.2012.	Palielināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, īpaši pierobežas rajonos
10.		10.15.		10.15.2.	Kopējā vienotā iepirkuma priekšmeta definēšana un vienota iepirkuma organizēšana un veikšana	VM	01.01.2013.	Pazemināt zāļu iepirkuma cenu, veicot vienotu iepirkumu Baltijas valstīs
10.		10.16.	Veicināt veselības pakalpojumu un medicīnas izglītības eksportu.	10.16.1.	Stacionāro ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošana darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.5.3.1.apakšaktivitātes"Stacionārās veselības aprūpes attīstība" ietvaros	VM	01.10.2014.	Palielināt veselības aprūpes pakalpojumu eksportu
10.		10.16.		10.16.2.	Nodrošināt informācijas pieejamību par ārstniecības iestāžu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem	VM	01.01.2014.	Nodrošināt potenciālajiem veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējiem pieejamu informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām
10.		10.17.	Uzlabot ES līdzekļu apguvi veselības aprūpē mediķu kvalifikācijas paaugstināšanai un infrastruktūras uzlabošanai	10.17.1.	Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta "Veselības aprūpes un veselības veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla tālākizglītība nozares ilgtspējīgai attīstībai" ietvaros izstrādāt apmācību programmas un apmācīt ģimenes ārsta māsas veselības veicināšanas jautājumos, traumu un slimību profilakses, hronisko pacientu aprūpes jautājumos un pacientu ar garīgās veselības problēmām aprūpes jautājumos, kā arī pilnveidot atbildīgās un sadarbības iestādes sadarbību ES struktūrfondu finanšu līdzekļu apguves nodrošināšanai	VM	01.10.2014.	Paplašināt māsas kompetenci hronisko pacientu veselības aprūpes jautājumos un veselības veicināšanas jautājumos, lai pilnveidotu ģimenes ārsta pacientu aprūpi
10.		10.18.	Veicināt sabiedrības informētību, veselīgu dzīvesveidu, traumu un slimību profilaksi, lai samazinātu priekšlaicīgu mirstību. Veicināt veselīgu dzīvesveidu kā prioritāti, veselīga uztura lietošanu, sportu un fiziskās aktivitātes, samazināt smēķēšanas un alkohola kaitējumu sabiedrības veselībai. Atjaunot veselības mācību skolās kā atsevišķu priekšmetu	10.18.1.	Atbalstīt mikroprojektus brīvpieejas sporta laukumu izveidei pašvaldībās, kuri paredzēti jauniešu fiziskām aktivitātēm	IZM	01.10.2014.	Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam, Jaunatnes politikas valsts programmas 2009.-2013.gadam. Mērķis - veicināt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, jaunatnes organizācijās un jauniešu iniciatīvu grupās, kā arī iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā, fiziskās aktivitātēs un kultūras dzīvē. Rezultatīvais rādītājs - atbalstīti vismaz 47 pašvaldību projekti vides pielāgošanai, lai nodrošinātu jauniešu fiziskās aktivitātes
10.		10.18.		10.18.2.	Katru gadu piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros atbalstīt sporta organizāciju īstenotās programmas un pasākumus iedzīvotāju iesaistīšanai veselīgu un aktīvu dzīvesveidu veicinošās aktivitātēs	IZM	01.10.2014.	Sporta politikas pamatnostādnes 2004.-2012.gadam. Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam. Mērķis - iedzīvotāju iesaistīšana veselīgu un aktīvu dzīvesveidu veicinošās aktivitātēs, skolēnu izglītošana par veselīgu uzturu, reproduktīvo veselību un dažāda veida atkarībām (datoratkarība, azartspēļu atkarība). Rezultatīvie rādītāji: 1) atbalstīto programmu un pasākumu skaits; 2) izglītoti 1000 vispārējās izglītības sistēmā strādājošie pedagogi
10.		10.18.		10.18.3.	Nodrošināt pedagogu profesionālo pilnveidi, lai veicinātu pilnvērtīgu veselīga dzīvesveida aktualizāciju mācību procesā	IZM	01.09.2014.
10.		10.18.		10.18.4.	Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam, lai turpinātu 2001.gadā Ministru kabinetā apstiprinātās Sabiedrības veselības stratēģijas un tās rīcības programmā 2004.-2010.gadam uzsāktās sabiedrības veselības politikas īstenošanu, izvirzītu jaunus attīstības mērķus, kā arī norādītu rīcības virzienus to sasniegšanai, un panāktu Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāju uzlabošanu nākamajos septiņos gados	VM	01.10.2011.	Saglabāt, uzlabot un atjaunot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarināt paredzamo mūža ilgumu, mazinot atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, un padarīt pēc iespējas veselīgākus nodzīvotās dzīves gadus. Rezultatīvais rādītājs - jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums 2017.gadā vīriešiem - 71,1 gads, sievietēm - 79,6 gadi
11.	Tautsaimniecība	11.1.	Turpmākajos četros gados panākt starptautiskās konkurētspējas un eksporta būtisku pieaugumu, kas nodrošinās tautsaimniecības attīstību un jaunu darba vietu radīšanu	11.1.1.	Nodrošināt Eiropas Komisijas organizēto IS politikas sasniegumu novērtēšanas procesu Latvijā.	VARAM	31.03.2013.
11.		11.1.		11.1.2.	Nodrošināt regulāru valsts iesaisti digitālo prasmju attīstības pasākumos (organizējot ikgadēju e-prasmju nedēļu, īstenojot e-prasmju attīstības plāna pasākumus u.c.), tādējādi veicinot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un pakalpojumu sasniedzamību	VARAM	30.09.2014.
11.		11.1.		11.1.3.	Īstenot atbalsta pasākumus ārējo tirgu apgūšanai - nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. 2011.gadā atvērt 4 jaunas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības komersantiem prioritāros mērķa tirgos	EM	31.12.2013.	Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010.-2016.gadam; Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam
11.		11.1.		11.1.4.	Skatīt EM 11.28.1.pasākumu. Nodrošināt eksporta kredītu garantiju pieejamību uz ES un OECD valstīm, lai sekmētu Latvijas komersantu konkurētspēju eksporta tirgos	EM	31.12.2011.
11.		11.1.		11.1.5.	Nodrošināt eksporta kredītu garantiju pieejamību uz trešajām valstīm (ārpus ES un OECD valstīm), lai sekmētu Latvijas komersantu konkurētspēju eksporta tirgos	EM	31.12.2014.
11.		11.1.		11.1.6.	Sniegt atbalstu komersantu konkurētspējas veicināšanai, īstenojot atbalsta aktivitāti "Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai - atbalsts partnerībās organizētām apmācībām"	EM	31.12.2013.
11.		11.2.	Īstenot pasākumu kopumu esošo darba vietu saglabāšanai un jaunu radīšanai nākamajiem četriem gadiem	11.2.1.	Nodrošināt ES struktūrfondu 1.5.3.1.aktivitātes "Speciālistu piesaiste plānošanas reģioniem, pilsētām un novadiem" īstenošanu	VARAM	31.12.2013.
11.		11.2.		11.2.2.	Skatīt EM 11.9.1. un 11.9.2.pasākumu. Veicināt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu veidošanos un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot Biznesa inkubatoru darbību. Nodrošināt atbalstu pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai, izmantojot programmu "Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai", ja nepieciešams, pārskatot un modificējot programmu, lai nodrošinātu mērķtiecīgu valsts atbalstu	EM	31.12.2013.
11.		11.2.		11.2.3.	Nodrošināt mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu koncepcijas īstenošanu, nodrošinot mikrokredītu pieejamību, vienkāršojot administratīvās prasības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Īstenot atbalsta aktivitātes finanšu pieejamības sekmēšanai komersantiem, darbinieku apmācībām. Skatīt arī EM 11.1.4., 11.9.4., 11.10.1., 11.11.2., 11.13.1. un 11.14.1.pasākumu	EM	31.12.2014.	Koncepcija par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem, Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam
11.		11.2.		11.2.4.	Sadarbībā ar LM un IZM sekmēt darbaspēka piedāvājuma atbilstību tautsaimniecības pieprasījumam un attīstīt efektīvu darba tirgus pieprasījuma vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēšanas sistēmu, izstrādāt un aktualizēt vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, sagatavojot ikgadējo ziņojumu MK	EM	15.05.2014.	MK 03.06.2008. protokollēmums Nr.37 24.§ ("Informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā"); MK 14.07.2009. protokollēmums Nr.48 24.§ ("Informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā"); Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam; Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam
11.		11.3.	Rūpēties par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi. Izstrādāt īstermiņa, vidējā un ilgtermiņa demogrāfiskās krīzes pārvarēšanas programmu	11.3.1.	Mainīt demogrāfijas jautājumu pārraudzības institucionālo mehānismu, izveidojot Demogrāfijas lietu padomi tiešā Ministru prezidenta padotībā. Pieņemt attiecīgu MK rīkojumu	LM	31.03.2011.
11.		11.3.		11.3.2.	Uzdevums tiks pildīts ar LM pasākumiem (Ģimenes valsts pamatnostādņu 2011.-2017.gadam un to ieviešanai paredzēto Rīcības plānu pieņemšana un īstenošana) uzdevumam 9.7.	LM	01.10.2014.
11.		11.3.		11.3.3.	Izstrādāt un iesniegt MK izskatīšanai un politikas formulēšanai informatīvo ziņojumu, ietverot demogrāfiskās attīstības projekcijas, pasākumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un priekšlikumus migrācijas politikas pasākumiem	VARAM	30.09.2012.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (99) (100)
11.		11.4.	Izstrādāt Latvijas nacionālo reformu programmu "ES 2020." stratēģijas īstenošanai, veicinot Latvijas policentrisku attīstību	11.4.1.	Sagatavot Latvijas nacionālo reformu programmu "ES 2020." stratēģijas īstenošanai, veicinot Latvijas policentrisku attīstību	EM	30.04.2011.	Informatīvais ziņojums par "ES 2020." stratēģijas tālāko virzību un Latvijas gatavošanos divpusējam dialogam ar Eiropas Komisiju (MK 24.08.2010. sēdes protokols Nr.43, 26.§); MK 30.09.2010. ārkārtas sēdes protokollēmums Nr.50 11.§.
11.		11.4.		11.4.2.	Īstenot Latvijas nacionālo reformu programmu "ES 2020." stratēģijas ieviešanai Latvijā, sagatavot un iesniegt Eiropas Komisijā progresa ziņojumu par Latvijas nacionālās reformu programmas īstenošanu	EM	30.04.2012.	Mērķis - veicināt izaugsmi un nodarbinātību Latvijā, līdz 2020.gadam sasniedzot 73 % nodarbinātības līmeni personām 20-64 gadu vecumā, 1,5 % no IKP ieguldīt pētniecībā un attīstībā, palielinot augstāko izglītību ieguvušo personu (30-34 gadu vecumā) īpatsvaru līdz 34-36 %, sasniegt enerģijas ietaupījumu primāro energoresursu patēriņā 0,668Mtoe apmērā, palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā līdz 40 % u.c.
11.		11.5.	Nodrošināt labvēlīgu vidi investīciju piesaistei. Izstrādāt valsts nozīmes investīciju projektu portfeli, piesaistot ES finansējumu prioritāro projektu īstenošanai	11.5.1.	Stiprināt pašvaldību lomu uzņēmējdarbības attīstībā, atbalstot uzņēmējdarbību veicinošos pasākumus un paaugstinot pašvaldību kapacitāti investīciju piesaistē, izmantojot VARAM pieejamo ES finansējumu	VARAM	30.09.2014.
11.		11.5.		11.5.2.	Izstrādāt ārvalstu investīciju piesaistes stratēģiju, ietverot ārvalstu investīciju piesaistes mērķa valstis un perspektīvās nozares, nepieciešamos investīciju stimulus. Sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm identificēt stratēģiski nozīmīgos investīciju projektus iekļaušanai investīciju projektu portfelī	EM	31.12.2011.	Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010.-2016.gadam
11.		11.5.		11.5.3.	Skatīt EM 11.15.1.pasākumu. Atbalstīt uzņēmumu un zinātnieku sadarbību rūpniecisko pētījumu un produktu izstrādes jomā kompetences centru ietvaros	EM	31.12.2014.
11.		11.6.	Aizstāvēt Eiropas Komisijā speciālo ekonomisko zonu un brīvostu darbības termiņa pagarināšanu pēc 2017.gada	11.6.1.	Kopīgi ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju aizstāvēt Eiropas Komisijā speciālo ekonomisko zonu un brīvostu darbības termiņa pagarināšanu pēc 2017.gada	SM	30.09.2014.
11.		11.7.	Sniegt atbalstu industriālo teritoriju un uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izveidei, sekmēt industriālo, tehnoloģisko un biznesa parku attīstību un darbību	11.7.1.	Sniegt atbalstu pašvaldībām uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izveidei ES struktūrfondu prioritātes "Policentriska attīstība" ietvaros	VARAM	30.12.2013.
11.		11.7.		11.7.2.	Izstrādāt un īstenot ārvalstu investīciju piesaistes stratēģiju, sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm identificēt stratēģiski nozīmīgos investīciju projektus iekļaušanai investīciju projektu portfelī, nodrošināt Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes darbību	EM	31.12.2014.
11.		11.7.		11.7.3.	Izstrādājot normatīvo aktu projektus 2014.-2020.gada plānošanas periodam, paredzēt iespēju atbalstīt zinātnes tehnoloģiju parkus	EM	31.12.2014.
11.		11.8.	Izstrādāt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kompetentas un profesionālas pārvaldības modeli, kas balstīts uz starptautiskiem standartiem un kura mērķis ir valsts un pašvaldību uzņēmumu kapitāla daļu efektīva pārvalde	11.8.1.	Izstrādāt Publisko personu komercdarbības koncepciju, lai pārvērtētu publiskās personas nepieciešamību turpmāk darboties kā komersantam, deformējot tirgu jomās, kur pastāv konkurence. Izstrādāt un iesniegt MK normatīvo aktu projektus atbilstoši MK atbalstītajam koncepcijas risinājuma variantam	EM	31.07.2011.	Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam. Mērķis - īstenot valsts kapitāla daļu pārvaldes reformu, paredzot centralizēt un profesionalizēt pārvaldi, kas balstīta uz starptautiskiem standartiem, nodrošinot valsts kapitāla daļu efektīvu pārvaldi
11.		11.8.		11.8.2.	Sadarbībā ar Valsts kanceleju un SM izstrādāt Publisko personu īpašumā esošu kapitāla daļu pārvaldības koncepciju, lai centralizētu un pilnveidotu kapitālsabiedrību pārvaldi, kas tiktu balstīta uz komercdarbības principiem. Izstrādāt un iesniegt MK normatīvo aktu projektus atbilstoši MK atbalstītajam koncepcijas risinājuma variantam	EM	31.12.2011.
11.		11.9.	Turpināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalsta programmas īstenošanu, ievērojot ES MVU hartas pamatprincipus par finansējuma pieejamību un nodokļu nomaksas procedūru vienkāršošanu	11.9.1.	Veicināt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu veidošanos un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot Biznesa inkubatoru darbību. Skatīt arī 11.2.2. pasākumu	EM	31.12.2013.	Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam, nodrošināta Biznesa inkubatoru darbība un biznesa inkubatoru pakalpojumi 27 pilsētās
11.		11.9.		11.9.2.	Nodrošināt atbalstu pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai, izmantojot programmu "Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai", ja nepieciešams, pārskatot un modificējot programmu, lai nodrošinātu mērķtiecīgu valsts atbalstu. Skatīt arī EM 11.2.2.pasākumu	EM	31.12.2013.	Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam, apmācības saņēmušas 900 personas, atbalstīti 800 komercdarbību uzsācēji
11.		11.9.		11.9.3.	Turpināt ieviest Koncepciju par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem, nodrošinot mikrokredītu pieejamību, uzraugot ieviesto pasākumu efektivitāti (mikrouzņēmumu nodoklis, patentmaksas u.c.).	EM	31.12.2013.	Koncepcija par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem.
11.		11.9.		11.9.4.	Nodrošināt aizdevumu pieejamību komersantu konkurētspējas uzlabošanai	EM	31.12.2011.	Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam. Finansējuma saņēmēju skaits - 300, kopējie investīciju apjomi - 200 milj. latu apmērā
11.		11.9.		11.9.5.	Sagatavot argumentētu Latvijas pozīciju par Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu aktā papildus iekļaujamiem rīcības virzieniem un pasākumiem	EM	31.12.2011.
11.		11.10.	Veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanas un sēklas kapitāla fondu izaugsmi, pilnveidot biznesa inkubatoros pieejamo pakalpojumu klāstu un stimulēt uzņēmēju kooperāciju	11.10.1.	Turpināt nodrošināt uzņēmējdarbības uzsākšanas un sēklas kapitāla fondu darbību	EM	31.12.2013.	Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam. Mērķis - sekmēt jaunu komersantu pieeju agrīnās fāzes finansējumam. Veiktas investīcijas 6,3 milj. latu apmērā
11.		11.10.		11.10.2.	Skatīt EM 11.9.1.pasākumu. Turpināt veicināt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu veidošanos un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot biznesa inkubatoru darbību	EM	31.12.2013.
11.		11.11.	Turpināt novērst uzņēmējdarbības attīstību ierobežojošos birokrātiskos šķēršļus	11.11.1.	Sagatavot un iesniegt MK priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, paplašinot pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbības veicināšanā un mazinot pašvaldību radītos administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbībai	VARAM	30.12.2011.
11.		11.11.		11.11.2.	Izstrādāt un īstenot pasākumu plānu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Skatīt arī EM 11.19.5.pasākumu	EM	15.02.2014.	Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programma 2007.-2013.gadam, Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam. Mērķis - samazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbības veicējiem
11.		11.12.	Vienkāršot uzņēmumu likvidācijas procedūru	11.12.1.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektus "Grozījumi Komerclikumā", "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" un "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"", lai ieviestu vienkāršotu procedūru "tukšo", ekonomiski neaktīvo komersantu darbības piespiedu izbeigšanai un likvidācijai	TM	01.06.2011.
11.		11.13.	Par prioritāru noteikt valsts atbalstu konkurētspējīgiem, inovatīviem uzņēmumiem ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu un nozīmīgu ieguldījumu pievienotās vērtības pieaugumā	11.13.1.	Sniegt atbalstu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā	EM	31.12.2013.	Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam Mērķis - sekmēt jaunu konkurētspējīgu produktu ieviešanu ražošanā. Atbalstīti vismaz 68 komersantu projekti
11.		11.14.	Veicināt izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības sinerģiju un tehnoloģiju pārnesi inovatīvu produktu izstrādē un ieviešanā	11.14.1.	Izstrādāt jaunu atbalsta instrumentu, lai sekmētu pētniecības rezultātu ieviešanu ražošanā un jaunu straujas izaugsmes uzņēmumu veidošanos un attīstību, piešķirtā budžeta ietvaros, izmantojot Norvēģijas finanšu instrumentu	EM	01.12.2011.	Mērķis - sekmēt jaunu straujas izaugsmes un zināšanu ietilpīgu uzņēmumu veidošanos un attīstību
11.		11.14.		11.14.2.	Izstrādājot normatīvo aktu projektus 2014.-2020.gada plānošanas periodam, piedāvāt iespēju atbalstīt zinātnes tehnoloģiju parkus	EM	31.12.2014.
11.		11.14.		11.14.3.	Nodrošināt no piešķirtā budžeta finansējuma valsts atbalstu augstskolām pētniecības rezultātu komercializācijai tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu ietvaros	EM	31.12.2013.	Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam. Mērķis - sekmēt valsts finansētu pētījumu rezultātu ieviešanu tautsaimniecībā. Atbalstīta 8-9 tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu darbība
11.		11.14.		11.14.4.	Pilnveidot zinātnisko un pētniecības aprīkojumu un infrastruktūru, lai nodrošinātu augstākās izglītības, zinātnes un ražojošā sektora sinerģiju inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē ERAF 2.1.1.3.1.apakšaktivitātes "Zinātnes un pētniecības infrastruktūras attīstība" ietvaros	IZM	30.12.2013.	Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam. Mērķis - pilnveidot zinātnisko un pētniecības aprīkojumu, sekmējot augstākās izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības sinerģiju un tehnoloģiju pārnesi. Rezultatīvais rādītājs - pilnveidota infrastruktūra 9 valsts nozīmes pētniecības centros
11.		11.15.	Nostiprināt kompetences centrus, tā nodrošinot uzņēmumu, pētniecības, izglītības un citu saistīto institūciju sadarbību rūpniecisko pētījumu veikšanā, jaunu produktu un tehnoloģiju radīšanā un ieviešanā	11.15.1.	Atbalstīt uzņēmumu un zinātnieku sadarbību rūpniecisko pētījumu un produktu izstrādes jomā kompetences centru ietvaros	EM	01.07.2015.	Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam. Mērķis - izveidot komersantu un zinātnisko institūtu ilgtermiņa sadarbības platformu jaunu produktu izstrādei. Atbalstīta vismaz 5 kompetences centru darbība
11.		11.16.	Palielināt tirgus orientēto pētījumu finansējuma īpatsvaru kopējā zinātnes finansējumā	11.16.1.	Palielināt atbalstīto projektu skaitu praktiskas ievirzes pētniecības projektu īstenošanai ERAF 2.1.1.1.aktivitātē "Atbalsts zinātnei un pētniecībai"	IZM	01.10.2014.	Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam. Mērķis - palielināt atbalstīto projektu skaitu praktiskas ievirzes pētniecības projektu īstenošanai. Rezultatīvais rādītājs - īstenoti 30-40 pētījumu projekti gadā
11.		11.17.	Izstrādāt jaunu Tirdzniecības likumu, īpašu uzmanību pievēršot vienlīdzīgas konkurences apstākļu radīšanai pakalpojumu sniedzējiem un vietējiem preču ražotājiem. Pastiprināti vērsties pret dominējošā stāvokļa, monopolu, karteļu veidošanos preču un pakalpojumu tirgū	11.17.1.	Izstrādāt Tirdzniecības likumprojektu, nodrošinot tirgus dalībniekiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus visos piegādes ķēdes posmos	EM	30.06.2013.	Mērķis - vienlīdzīga un godīga konkurence mazumtirdzniecībā visos piegādes posmos
11.		11.17.		11.17.2.	Attīstīt darbinieku prasmes un kompetenci, lai efektīvi nodrošinātu vienlīdzīgus un godīgus tirgus apstākļus Latvijā	EM	31.12.2012.	Mērķis - nodrošināt konkurences aizsardzību, samazinot aizliegto vienošanos ietekmi uz patērētāju pirktspēju (aizliegtas vienošanās izraisīts sadārdzinājums ir vismaz 10 %) un veicinot administratīvo šķēršļu samazināšanu, tirgus liberalizāciju un uzņēmēju darbību spēcīgas konkurences apstākļos; nodrošināt patērētājiem daudzveidīgu, labas kvalitātes preču un pakalpojumu izvēli (18 izmeklēšanas par smagākajiem konkurences likuma pārkāpumiem, 12 tirgus uzraudzības, 60 konkurenci regulējošo normatīvo aktu skaidrojumi un atzinumi par tiesību aktiem, 45 pārstāvības tiesā)
11.		11.18.	Iesaistīt privāto sektoru tādu valsts un pašvaldību funkciju īstenošanā, kas nav saistītas ar valsts drošību un kur tam ir ekonomisks pamatojums	11.18.1.	Sadarbībā ar Valsts kanceleju, visām ministrijām un privāto sektoru sagatavot priekšlikumus valsts un pašvaldību funkciju vai uzdevumu decentralizēšanas vai deleģēšanas nodrošināšanai, kas saistīts ar valsts pārvaldes strukturālajām reformām	VARAM	30.12.2013.
11.		11.19.	Ieviest dzīvē principu, ka valsts un pašvaldību institūcijas un kapitālsabiedrības no uzņēmējiem un iedzīvotājiem nepieprasa informāciju, kas ir pieejama valsts publiskajos reģistros	11.19.1.	MK atbalstīt grozījumus Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (16.panta otrā daļa), svītrojot no tā pienākumu juridiskajām personām par attiecīgo juridisko personu iesniegt izziņu, kas ir pieejama Uzņēmumu reģistra datu bāzē	FM	20.09.2011.
11.		11.19.		11.19.2.	Nodrošināt, lai Finanšu ministrijas padotības iestādēs pilnībā tiktu ieviestas Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta astotās daļas prasības	FM	30.12.2011.
11.		11.19.		11.19.3.	Nodrošināt, ka nodokļu maksātājiem 2012.gadā, deklarējot 2011.gada ienākumus VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, ir pieejama deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamā valsts informācijas sistēmās esošā informācija. Maksātājam, kurš deklarāciju aizpilda papīra formā, nodrošināt deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamās informācijas saņemšanu no VID MK noteiktajā kārtībā	FM	01.03.2012.
11.		11.19.		11.19.4.	Nodrošināt, ka valsts amatpersonai, aizpildot valsts amatpersonas deklarāciju VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, ir pieejama valsts informācijas sistēmās esošā konkrētās deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamā informācija	FM	01.01.2012.
11.		11.19.		11.19.5.	Īstenot Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2011.gadam	EM	31.12.2011.
11.		11.20.	Veicināt ekonomiski pamatotu tautsaimniecības klasteru veidošanos	11.20.1.	Sniegt atbalstu esošo klasteru un jaunu klastera iniciatīvu attīstībai piešķirtā budžeta ietvaros	EM	31.12.2011.	Mērķis - saistītu nozaru komersantu un saistīto institūciju sadarbības veicināšana, atbalstot kopīgu projektu īstenošanu, sekmējot nozaru un komersantu konkurētspējas celšanu, eksporta apjomu palielināšanu, inovācijas un jaunu produktu ražošanu. Atbalstīta vismaz 7-9 klastera iniciatīvu īstenošana katru gadu
11.		11.21.	Izmantot visas Eiropas Savienībā pieļautās iespējas vietējo ražotāju un vietējā tirgus aizsardzībai, stiprinot Latvijas ražotāju konkurētspēju	11.21.1.	Sekmēt komersantu informētību par savām tiesībām un iespējām ES vienotajā tirgū, kā arī veicināt komersantu ciešāku sadarbību ar izveidoto atbalsta infrastruktūru komersantu interešu aizstāvībai ES iekšējā tirgū	EM	31.12.2014.	Mērķis - Latvijas ražotāju konkurētspējas veicināšana
11.		11.21.		11.21.2.	Sadarbībā ar nozaru profesionālajām asociācijām identificēt nepieciešamās izmaiņas EM kompetencē esošajos normatīvajos aktos, lai novērstu ES tiesību aktu pārņemšanu pārspīlētā veidā, vienkāršot likumdošanas ietvaru un tādējādi stiprināt Latvijas uzņēmēju pozīcijas ES vienotajā tirgū. Sagatavot un rosināt attiecīgos grozījumus normatīvajos aktos	EM	31.12.2012.
11.		11.22.		11.22.1.	Pilnveidot administratīvo atbildību par pārkāpumiem iepirkumos un noteikt atbildīgo iepirkumu uzraudzības institūciju	KNAB	31.12.2011.
11.		11.22.		11.22.2.	Precizēt iepirkumu veikšanas kārtību t.s. mazajiem iepirkumiem (Publisko iepirkumu likuma 8.¹ pants), kuriem pašlaik nepiemēro Publisko iepirkumu likumā regulētās iepirkuma procedūras	KNAB	31.12.2011.
11.		11.23.	Attīstīt vietējo tūrismu ciešākā sadarbībā ar pārējām Baltijas valstīm. Virzīt kopēja Baltijas tūrisma zīmola projektu	11.23.1.	Skatīt 8.16. (8.16.2.)	KM	01.10.2014.
11.		11.23.		11.23.2.	Organizēt kopējus Baltijas valstu sadarbības veicināšanas pasākumus vietējā tūrisma veicināšanai un Baltijas kā vienota tūrisma galamērķa popularizēšanai	EM	31.12.2014.
11.		11.24.	Ar spēcīgu valsts mārketingu veicināt Latvijas kā tūrisma valsts atpazīstamību pasaulē, sekmējot tūristu vairākkārtēju atgriešanos Latvijā. Šim mērķim investēt ne mazāk kā 2 miljonus latu no ES struktūrfondu līdzekļiem	11.24.1.	Skatīt EM 11.29.3.pasākumu Sniegt atbalstu komersantiem ārējo tirgu apgūšanā un ārējā mārketinga pasākumu īstenošanā piešķirtā budžeta ietvaros.	EM	31.12.2013.
11.		11.24.		11.24.2.	Īstenot Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģiju, veicinot Latvijas kā tūrisma galamērķa starptautisko konkurētspēju	EM	31.12.2014.
11.		11.25.	Vienkāršot vīzu izsniegšanas procedūru atbilstoši labās prakses piemēriem Šengenas dalībvalstu vidū	11.25.1.	Turpināt paplašināt Latvijas pārstāvības tīklu pasaulē Šengenas vīzu izsniegšanā	ĀrlM	31.12.2014.
11.		11.25.		11.25.2.	Efektīvi piemērot Eiropas Kopienas noslēgtos nolīgumus par vīzu atvieglinātu izsniegšanu	ĀrlM	31.12.2014.
11.		11.26.	Tūrisma informācijas apritē izmantot mūsdienīgas tehnoloģijas un atbalstīt pašvaldību tūrisma informācijas centru attīstību	11.26.1.	Skatīt 8.2. (8.2.4.)	KM	01.10.2014.
11.		11.27.	Atbalstīt kūrortu un medicīnas tūrisma nozares. Veicināt jaunu un oriģinālu tūrisma piedāvājumu attīstību	11.27.1.	Atbalstīt kūrortu ārstniecības iestāžu rekonstrukciju, paaugstinot piedāvāto veselības tūrisma produktu konkurētspēju, piešķirtā budžeta ietvaros	EM	31.12.2014.
11.		11.28.	Nostiprināt eksporta garantiju shēmu eksportējošo uzņēmumu atbalstam, paplašināt eksporta darījumu debitoru apdrošināšanas sistēmas darbību, attiecinot to arī uz OECD dalībvalstīm	11.28.1.	Nodrošināt eksporta kredītu garantiju pieejamību uz ES un OECD valstīm, lai sekmētu Latvijas komersantu konkurētspēju eksporta tirgos	EM	31.12.2011.	Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam
11.		11.29.	Nodrošināt Latvijas uzņēmumu plašu aizstāvību un to interešu pārstāvību Latvijai prioritārajos eksporta tirgos. 2011.gada laikā atvērt 4 jaunas ekonomiskās pārstāvniecības prioritārajos eksporta tirgos	11.29.1.	Nodrošināt tiešos eksporta atbalsta pakalpojumus komersantiem (atbalstu sadarbības partneru meklēšanā, individuālo biznesa vizīšu organizēšanā, kontaktbiržas, konsultācijas, informatīvo atbalstu) piešķirtā budžeta ietvaros. Skatīt arī 11.1.uzdevumu	EM	31.12.2014.	Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010.-2016.gadam
11.		11.29.		11.29.2.	Nodrošināt Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla darbību un 4 jaunu pārstāvniecību atvēršanu Latvijas uzņēmējiem prioritārajos eksporta tirgos piešķirtā budžeta ietvaros	EM	31.12.2014.	Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010.-2016.gadam
11.		11.29.		11.29.3.	Sniegt atbalstu komersantiem ārējo tirgu apgūšanā un ārējā mārketinga pasākumu īstenošanā piešķirtā budžeta ietvaros. Skatīt arī 11.24.uzdevumu	EM	31.12.2013.	Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam. Atbalstīti 330 uz ārējo tirgu apgūšanu vērsti projekti
11.		11.29.		11.29.4.	Izveidot vienas pieturas principa kontaktpunktu, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmējiem atbalsta mehānismu informācijas sniegšanā/saņemšanā par tirdzniecības problēmjautājumiem ārējos tirgos, piešķirtā budžeta ietvaros	EM	31.12.2013.
11.		11.30.	Turpināt darbu pie starpvalstu līgumu tiesiskās bāzes pilnveidošanas, jaunu un esošu eksporta tirgu paplašināšanai.	11.30.1.	Aktivizēt Latvijai stratēģiski nozīmīgāko tirdzniecības partneru, tai skaitā Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas ūnijas, kā arī Azerbaidžānas iestāšanās procesus Pasaules Tirdzniecības organizācijā	EM	31.12.2014.	Informatīvais ziņojums par Latvijas ārējās tirdzniecības politikas stratēģiskajām vadlīnijām (MK 11.06.2009. protokollēmums Nr.40 34.§); Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010.-2016.gadam. Mērķis - palielināt un diversificēt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu
11.		11.30.		11.30.2.	Noslēgt ES brīvās tirdzniecības līgumu sarunas ar Indiju, Ukrainu, Kanādu	EM	31.12.2014.
11.		11.30.		11.30.3.	Noslēgt Latvijas divpusējos ekonomiskās sadarbības līgumus ar Krievijas reģioniem - Kirovas un Jaroslavļas apgabalu - un Baškortostānas Republiku	EM	31.12.2014.
11.		11.30.		11.30.4.	Īstenot Latvijas ekonomiskās intereses Starpvaldību komisijās un Apvienotajās komisijās noslēgto divpusējo ekonomiskās sadarbības līgumu ietvaros ar Baltkrieviju, Ukrainu, Kazahstānu, Ķīnu, Uzbekistānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Armēniju, Turkmenistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu un Moldovu	EM	31.12.2014.
11.		11.30.		11.30.5.	Veicināt Pasaules Tirdzniecības organizācijas Dohas sarunu raunda pabeigšanu	EM	31.12.2014.	Informatīvais ziņojums par Latvijas ārējās tirdzniecības politikas stratēģiskajām vadlīnijām (MK 11.06.2009. protokollēmums Nr.40 34.§); Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010.-2016.gadam
11.		11.31.	Ieviest skaidrus eksportspējīgu uzņēmumu atlases kritērijus, kas uzņēmumiem ar lielāko eksporta potenciālu radīs priekšrocības valsts atbalsta saņemšanā	11.31.1.	Ieviest eksportspējīgu uzņēmumu atlases kritērijus, īstenojot aktivitātes jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā otrās atlases kārtu. Uzsākt projektu vērtēšanu. Skatīt arī EM 11.13.1.pasākumu	EM	01.02.2011.	Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam
11.		11.32.	Veicināt sabiedrībai drošu, videi un cilvēka veselībai draudzīgu, energoefektīvu būvniecību, pilnveidojot normatīvo aktu sistēmu būvniecībā	11.32.1.	Tuvināt plānošanas un būvniecības procesu, pilnveidojot teritorijas attīstības plānošanas procesu un tā tiesisko regulējumu, tādējādi veicinot uzņēmējdarbību un mazinot birokrātiskos šķēršļus un būvniecības ieceres īstenošanas laiku	VARAM	31.12.2012.	Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcija
11.		11.32.		11.32.2.	Pilnveidot regulējumu būvniecības publisko iepirkumu jomā, t.sk. izstrādājot metodiku būvniecības publisko iepirkumu organizēšanai un iepirkumu standartdokumentāciju	EM	31.12.2013.
11.		11.32.		11.32.3.	Izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par dzīvojamai mājai izvirzāmajām minimālajām energoefektivitātes prasībām. Izstrādāt būvnormatīvu "Ēku energoefektivitāte", t.sk. ietverot prasības zemas enerģijas patēriņa ēkām. Sagatavot grozījumus būvnormatīvā LBN211-08 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami" un LBN208-08 "Publiskas ēkas un būves"	EM	31.12.2011.
11.		11.33.	Pieņemt jauno Būvniecības likumu un tam pakārtotos normatīvos aktus, samazinot birokrātiskās procedūras un nodrošinot kompetentu būvuzraudzību. Ieviest Būvniecības informācijas sistēmu	11.33.1.	Nodrošināt efektīvu Būvniecības likuma ieviešanu, izstrādājot vispārējos būvnoteikumus, būvnormatīvus tehnisko un vides pieejamības prasību nodrošināšanai, reglamentētās sfēras būvizstrādājumu novērtēšanai un apritei, būvspeciālistu un būvinspektoru reģistrācijai	EM	31.12.2012.	Mērķis - nodrošināt efektīvu būvniecības vidi, sadalot pienākumus un atbildību starp tirgus dalībniekiem
11.	11.33.	11.33.2.		Īstenot projektu "Būvniecības informācijas sistēmas izveide"	EM	30.09.2012.	ERAF darbības programmas 2007.- 2013.gadam "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.2.2.pasākuma "IKT infrastruktūra un pakalpojumi" 3.2.2.1.aktivitātes "Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība" 3.2.2.1.1.apakšaktivitāte "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" Izstrādāta būvniecības informācijas sistēma, izveidoti 4 e-pakalpojumi (būvniecības ieceres izskatīšana; būvatļaujas izsniegšana; vienkāršotas rekonstrukcijas vai renovācijas saskaņošana; būves nodošana ekspluatācijā)
11.	11.33.	11.33.3.		Sadarbībā ar EM nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) datu pieejamību vienotā valsts ģeoportālā (ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra ģeotelpiskās informācijas kopīgai izmantošanai/ atkalizmantošanai starp iestādēm elektroniskā formā) BIS sadarbspēja ar TAPIS (Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma)	VARAM	30.09.2014.	Ģeotelpiskās informācijas likums; Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcija
11.	11.33.	11.33.4.		Pamatojoties uz jauno Būvniecības likumu, pilnveidot normatīvo aktu bāzi melioratīvās būvniecības jomā	ZM	31.12.2012.
11.	11.34.	Stimulēt Latvijas būvizstrādājumu ražotāju konkurētspēju reģionā, ieviešot Eirokodeksa standartus	11.34.1.	Sagatavot nacionālos pielikumus, pilnībā ieviešot Eirokodeksa standartus, t.sk. sagatavot grozījumus MK 2001.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.181 "Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā"	EM	31.12.2013.	Mērķis - paaugstināt Latvijas būvizstrādājumu ražotāju konkurētspēju. Sagatavoti 2 nacionālie pielikumi gadā
11.	11.35.	Uzlabot būvizstrādājumu tirgus uzraudzību	11.35.1.	Izveidot efektīvu sistēmu būvniecības tirgus uzraudzībai, sadalot kompetences starp Patērētāju tiesību aizsardzības centru un pašvaldību būvinspektoriem	EM	31.12.2012.
11.	11.36.	Uzlabot normatīvo regulējumu dzīvokļu īpašnieku iesaistei mājokļu ilgtspējas nodrošināšanā un energoefektivitātē	11.36.1.	Nodrošināt vispusīgu un pieejamu informāciju, mazinot birokrātiskos šķēršļus un procedūru ilgumu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai	EM	01.10.2011.
11.	11.36.		11.36.2.	Pilnveidot regulējumu, atvieglojot lēmumu pieņemšanas procedūras	EM	31.12.2014.
11.	11.36.		11.36.3.	Sniegt atbalstu daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem	EM	31.12.2014.	Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam. Ieviesti energoefektivitātes pasākumi 300 daudzdzīvokļu mājās
11.	11.37.	Izstrādāt būvindustrijas attīstības stratēģisko programmu laikposmam līdz 2015.gadam	11.37.1.	Noteikt būvniecības nozares attīstības prioritātes 2011.-2015.gadam, izstrādājot būvniecības politikas pamatnostādnes	EM	01.06.2011.
11.	11.38.	Izveidot normatīvo bāzi atbilstoši zema enerģijas patēriņa (pasīvo māju) būvniecības veicināšanai	11.38.1.	Nodrošināt normatīvo aktu pilnveidošanu, paredzot prasības zemas enerģijas patēriņa ēku būvniecībai	EM	01.05.2012.
11.	11.39.	Izstrādāt Latvijas valsts enerģētiskās drošības politiku un rīcības plānu. Veicināt ilgtspējīgi pamatotu energoresursu dažādošanu, strauji un būtiski palielinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru Latvijas energobilancē, saglabājot energoresursu cenu konkurētspēju. Īstenot vietējiem atjaunojamiem energoresursiem labvēlīgu nodokļu politiku	11.39.1.	Ar Atjaunojamās enerģijas likuma projektu un tam pakārtotajiem MK noteikumu projektiem ieviest atjaunojamo energoresursu atbalsta mehānismu, kas vērsts uz energoapgādes komersantu darbību elektroenerģijas tirgū, vienlaikus sniedzot samērīgu valsts atbalstu	EM	01.12.2011.	Mērķis - panākt, lai 2014.gadā atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā bruto enerģijas gala patēriņā veido ne mazāk kā 34,82 %
11.	11.39.		11.39.2.	Veicināt Latvijā ražotu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstību	EM	31.12.2014.
11.	11.39.		11.39.3.	Izstrādāt priekšlikumus par atjaunojamo energoresursu izmantošanai labvēlīgām nodokļu politikas izmaiņām	EM	31.12.2012.
11.	11.39.		11.39.4.	Izstrādāt Enerģētikas attīstības pamatnostādnes līdz 2030.gadam, ietverot tajās enerģētikas drošības politikas jautājumus, vietējo un atjaunojamo energoresursu pamatotas un ilgtspējīgas izmantošanas jautājumus, nepieciešamo rīcību enerģijas avotu un piegādes ceļu dažādošanai un infrastruktūras attīstībai	EM	31.12.2011.	Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam
11.	11.39.		11.39.5.	Izstrādāt priekšlikumus dabasgāzes tirgus liberalizācijai Latvijā	EM	31.12.2011.
11.	11.40.	Lai 2020.gadā sasniegtu 40 % atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, pieņemt Atjaunojamo energoresursu likumu, likvidējot kvotu sistēmu, un izveidot ekonomiski pamatotu un elastīgu sistēmu vietējo enerģijas ražotāju un patērētāju atbalstam	11.40.1.	Izstrādāt likumprojektu "Atjaunojamās enerģijas likums" (VSS-1111) un likumprojektam pakārtotus Ministru kabineta noteikumus	EM	31.12.2011.	Mērķis - panākt, lai 2014.gadā atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā bruto enerģijas gala patēriņā veido ne mazāk kā 34,82 %
11.	11.41.	Pakāpeniski liberalizēt energoresursu tirgu, panākot augstāku efektivitāti, lielāku konkurenci un zemākus energoresursu tarifus patērētājam. Virzīties uz vienota Baltijas pārvades sistēmu operatora izveidi	11.41.1.	Turpināt liberalizēt elektroenerģijas tirgu, veicot grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, nosakot un definējot elektroenerģijas biržas darbību un precizējot elektroenerģijas saistīto lietotāju loku	EM	01.03.2011.	Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam. Mērķis - novērst Baltijas enerģijas tirgus izolāciju
11.	11.42.	Atbalstīt Baltijas energosistēmu integrējošu starpsavienojumu izbūvi ar pārējām ES valstīm	11.42.1.	Atbalstīt elektroenerģijas un gāzes starpsavienojumu izbūvi Baltijas enerģijas starpsavienojumu plāna ietvaros	EM	31.12.2014.	Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam. Mērķis - novērst Baltijas enerģijas tirgus izolāciju
11.	11.43.	Atbalstīt lieljaudas elektrostacijas celtniecību Liepājā	11.43.1.	Izvērtēt jaunas bāzes jaudas elektrostacijas būvniecību valsts energoapgādes drošuma vajadzībām, balstoties uz iesniegto intereses apliecinājumu analīzes rezultātiem un pārvades sistēmas operatora novērtējumu par reģiona nodrošinājumu ar elektroģenerējošām jaudām un elektroapgādes drošības līmeni, kā arī Visaginas AES projekta attīstību	EM	31.12.2011.	Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam. Mērķis - radīt apstākļus elektroenerģijas ģenerēšanas pašnodrošinājuma pieaugumam. Nepieciešamo jaudu pašnodrošinājums
11.	11.44.	Līdz 2014.gadam kopā ar pārējām Baltijas valstīm uzsākt gāzes piegāžu diversifikācijas projektus	11.44.1.	Atbalstīt reģionālā sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izbūvi Latvijā saskaņā ar Baltijas enerģijas starpsavienojumu plānu, piesaistot ES finansējumu	EM	31.12.2014.	Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam. Mērķis - novērst Baltijas enerģijas tirgus izolāciju
11.	11.45.	Konsekventi palielināt Latvijā pieejamo energoresursu izmantošanas īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā	11.45.1.	Izvērtēt, apstiprināt un realizēt projektus, kuru ietvaros tiks sniegts atbalsts pasākumiem centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai, sekmēt plašāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu siltumenerģijas ražošanā	EM	31.12.2014.	Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam
11.	11.46.	Atbalstīt atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostaciju attīstību un stimulēt investīcijas modernu tehnoloģiju ieviešanā enerģētikā, attīstīt zaļās degvielas nozari	11.46.1.	Sniegt atbalstu atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostaciju izveidei	EM	31.12.2014.	Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam. Uzstādītas atjaunojamo energoresursu izmantojušu koģenerācijas elektrostacijas - 16 MWel
11.	11.46.		11.46.2.	Izstrādājot normatīvo aktu projektus 2014.-2020.gada plānošanas periodam, atbalstīt Latvijā ražotu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstību. Piesaistīt investīcijas modernajām tehnoloģijām	EM	31.12.2014.
11.	11.46.		11.46.3.	Izstrādāt likumprojektu "Grozījumi biodegvielas likumā" (VSS-1146) un likumprojektam pakārtotus Ministru kabineta noteikumus	EM	31.12.2011.	Mērķis - panākt, ka no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars visā transportā 2014.gadā ir vismaz 4,5 % no enerģijas galapatēriņa transportā
11.	11.46.		11.46.4.	Skatīt Deklarācijas 15.2. un 15.4. uzdevumu izpildei plānotos VARAM pasākumus	VARAM	01.11.2014.
11.	11.47.	Izmantojot ES struktūrfondu, klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un valsts budžeta resursus, īpašu atbalstu sniegt mājokļu, valsts un pašvaldības ēku energoefektivitātes paaugstināšanai	11.47.1.	Skatīt Deklarācijas 15.2. un 15.3. uzdevumu izpildei plānotos VARAM pasākumus	VARAM	31.12.2013.
11.	11.47.		11.47.2.	Izstrādāt Latvijas Republikas otro energoefektivitātes rīcības plānu, lai paaugstinātu energoefektivitāti	EM	30.06.2011.	Mērķis - sasniegt 2477 GWh enerģijas ietaupījumu enerģijas galapatēriņā saskaņā ar Latvijas Republikas pirmajā energoefektivitātes rīcības plānā aprēķināto ietaupījuma mērķi 2014.gadam
11.	11.47.		11.47.3.	Ieviest Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likuma 12.pantā paredzēto vienošanos par energoefektivitātes paaugstināšanu sistēmu, lai veicinātu energoefektivitātes paaugstināšanu rūpniecībā, pakalpojumu sektorā un pašvaldībās	EM	31.12.2013.
11.	11.48.	Panākt, lai VAS ''Latvenergo" kļūtu par nozīmīgāko Baltijas valstu energokompāniju	11.48.1.	Panākt, lai AS ''Latvenergo" kļūtu par nozīmīgāko Baltijas valstu energokompāniju, 2011.gadā dubultojot Igaunijā un Lietuvā realizēto elektroenerģijas apjomu, salīdzinot ar 2010.gadu, un iegūstot šajās valstīs tirgus daļu 10 % līmenī, kā arī nākamajos gados sasniedzot kopējo tirgus daļu visās Baltijas valstīs 33 % robežās	EM	31.12.2014.
11.	11.49.	Vienkāršot elektroenerģijas piegādes pieslēgumu noformēšanu un samazināt birokrātiju sadales tīklos. Nodrošināt pieejamus pakalpojumus uzņēmējiem un mazināt elektroenerģijas piegāžu pārrāvumus	11.49.1.	Sagatavot ziņojumu par nepieciešamajām izmaiņām pieslēgumu noformēšanai un birokrātijas samazināšanai sadales tīklos	EM	01.08.2011.	Mērķis - pieslēguma procesa vienkāršošana un lietotāju saņemto pakalpojumu kvalitātes uzlabošana
11.	11.49.		11.49.2.	Atbalstīt investīcijas sadales tīklos, lai novērstu elektroenerģijas piegāžu pārrāvumus, panākot, ka kapitālieguldījumi sadales sistēmas elektrolīnijās un transformatoru punktos 2011.gadā pieaug par 85 % un palielinās nākamajos gados, pietiekamā apjomā nodrošinot nokalpojušās infrastruktūras nomaiņu un atjaunošanu	EM	31.12.2014.
11.	11.50.	Izmantojot klimata pārmaiņu finanšu instrumentu, stimulēt mājsaimniecības radīt jaunas elektroenerģiju ģenerējošās jaudas pašpatēriņam	11.50.1.	Skatīt Deklarācijas 15.4.uzdevuma izpildei plānotos VARAM pasākumus	VARAM	01.11.2014.
12.	Finanses	12.1.	Turpināt īstenot Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu, jo tā ir novērsusi valsts maksātnespēju un stabili ved valsti ārā no krīzes. Nodrošināt lata kursa stabilitāti, stingru valsts budžeta disciplīnu, pakāpenisku budžeta deficīta samazināšanu līdz Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3 % no IKP un priekšnoteikumu izpildi Latvijas iekļaušanai eiro zonā 2014.gadā	12.1.1.	Īstenot Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu, realizējot Latvijas Stratēģiskās attīstības plānu 2010.-2013.gadam	FM	31.12.2013.	Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīkojums Nr.203)
12.		12.1.		12.1.2.	MK atbalstīt Fiskālās disciplīnas likumprojektu, nodrošinot stingru valsts budžeta disciplīnu, pakāpenisku budžeta deficīta samazināšanu līdz Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3 % no IKP 2012.gadā	FM	01.10.2011.	1. Fiskālās disciplīnas likumprojekta koncepcija (MK 29.06.2010. rīkojums Nr.362.). 2. Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīkojums Nr.203)
12.		12.1.		12.1.3.	Nodrošināt eiro ieviešanas projekta realizēšanu, lai ar 01.01.2014. ieviestu eiro, MK pieņemt pusgada informatīvo ziņojumu par aizvadītajā periodā paveiktajiem un nākamajā pārskata periodā plānotajiem uzdevumiem Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā	FM	30.08.2014.	Latvijas Nacionālais eiro ieviešanas plāns (MK 24.03.2010. rīkojums Nr.165)
12.		12.1.		12.1.4.	Izstrādāt un iesniegt MK informatīvo ziņojumu par Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.-2013.gadam īstenošanu un aktualizēšanu, nodrošinot Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanu	VARAM	01.04.2014.
12.		12.2.	Pakāpeniski samazināt budžeta deficītu, par pamatscenāriju ņemot: 2011.gadā - 6 % no IKP, 2012.gadā - 3 % no IKP	12.2.1.	MK atbalstīt aktualizētu Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2011.-2013.gadam	FM	06.12.2011.	Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīkojums Nr.203)
12.		12.3.	Uzlabojoties valsts kredītreitingam, uzsākt pakāpenisku starptautiskā aizdevuma pārfinansēšanu	12.3.1.	Atbilstoši Resursu piesaistīšanas pasākumu plānam 2010.-2014.gadam nodrošināt finanšu resursus starptautiskā aizdevuma pārfinansēšanai ar aizņēmumiem gan iekšējā, gan ārējā kapitāla tirgū	FM	20.12.2014.	Resursu piesaistīšanas pasākumu plāns 2010.-2014.gadam atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 36.pantā noteiktajam pilnvarojumam (finanšu ministrs apstiprina 16.11.2010. - ip dokuments)
12.		12.4.	Ievērojot valsts budžeta izpildes rādītājus, izvērtēt iespēju pārstrukturizēt starptautiskā aizdevuma atmaksas termiņus	12.4.1.	Skatīt pasākumu 12.3.1.	FM	20.12.2014.
12.		12.5.	Nodrošināt pretciklisku un ilgtspējīgu fiskālo politiku. Pieņemt fiskālās disciplīnas likumu, paredzot sabalansētu budžetu un budžeta pārpalikumu ekonomiskās izaugsmes laikā, kā arī izmantojot mērenu budžeta deficītu kā ekonomikas stimulācijas līdzekli stagnācijas vai recesijas laikā	12.5.1.	MK atbalstīt Fiskālās disciplīnas likumprojektu, kurā ietverti fiskālie nosacījumi, kuru mērķis - sabalansēt budžetu atbilstoši ekonomikas cikliskajām svārstībām un vienlaikus nodrošināt atbilstību ES Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajām prasībām	FM	01.10.2011.	1. Fiskālās disciplīnas likumprojekta koncepcija (MK 29.06.2010. rīkojums Nr.362.). 2. Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīkojums Nr.203)
12.		12.6.	Ekonomikas attīstības veicināšanai saglabāt relatīvi zemu nodokļu slogu apmēram 1/3 apmērā no IKP	12.6.1.	Nodrošināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmju un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju nepaaugstināšanu virs 2011.gadā noteiktā līmeņa	FM	01.01.2014.
12.		12.6.		12.6.2.	Izstrādāt priekšlikumus, lai meža īpašniekiem piemērotu vienu fiksētu maksājumu par pārdoto koksnes apjomu līdzšinējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa vietā	ZM	30.06.2014.
12.		12.7.	Pakāpeniski pārnesīt nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu	12.7.1.	Pakāpeniski katru gadu paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, veicot grozījumus attiecīgajā normatīvajā aktā	FM	01.01.2014.
12.		12.7.		12.7.2.	MK atbalstīt grozījumus nekustamā īpašuma nodoklī, nodrošinot lielāku pašvaldību līdzdalību nodokļa likmju noteikšanā, nodokļa sloga precīzāku atbilstību īpašuma vērtībai un papildus ieņēmumus	FM	01.09.2011.
12.		12.8.	Valsts finanšu stabilitātes nodrošināšanai pārskatīt iemaksas 2.pensiju līmenī, kompensējot to ar straujāku iemaksu 2.pensiju līmenī likmes palielināšanu, valstij sasniedzot budžeta pārpalikumu	12.8.1.	2011. un 2012.gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts fondēto pensiju shēmā noteikt 2 % apmērā un paredzēt uzdevumu Ministru kabinetam 6 mēnešu laikā no dienas, kad sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi pārsniedz izdevumus, izvērtēt un iesniegt Saeimā ziņojumu par sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājuma valsts fondēto pensiju shēmā 2011. un 2012.gadā ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka vecuma pensijas kapitālu. Atbalstīt MK grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā	LM	07.12.2010.	MK 19.11.2010. prot. Nr.65 2.§ 33.p.: Noteikt, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes fondēto pensiju shēmā saglabājas 2010.gada līmenī - 2 % apmērā		IZPILDĪTS Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā atbalstīti MK 25.11.2010. un Saeimā 20.12.2010.
12.		12.9.	Sagatavot vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, lai ieviestu reālu vidēja termiņa budžeta plānošanu, sākot ar 2012.gadu, sasaistot to ar ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes programmā noteiktajām valsts attīstības prioritātēm	12.9.1.	MK atbalstīt Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma 2013.-2015.gadam projektu vienlaicīgi ar 2013.gada valsts budžeta likuma projektu	FM	30.09.2012.	Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīkojums Nr.203)
12.		12.9.		12.9.2.	Pēc Fiskālās disciplīnas likuma pieņemšanas Saeimā MK atbalstīt grozījumus Likumā par budžeta un finanšu vadību	FM	31.12.2011.
12.		12.9.		12.9.3.	Finanšu ministrijai iesniegt MK grozījumus normatīvajos aktos, paredzot, ka iestāžu ieņēmumu un izdevumu tāmes tiek publiskotas ministriju un citu centrālo valsts iestāžu mājaslapās internetā	FM	01.07.2011.
12.		12.10.	Pilnveidot Valsts budžeta sagatavošanas un plānošanas procesu pēc vienotiem valsts budžeta programmu veidošanas principiem, nodrošinot to pilnvērtīgāku sasaisti ar sasniedzamiem darbības rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem. Pilnveidot no valsts budžeta finansēto institūciju plānošanas procesus, lai nodrošinātu valsts finanšu līdzekļu racionālu un efektīvu izlietošanu, izvērtējot publiskā sektora finanšu pakalpojumu sniedzēju turpmāko attīstību	12.10.1.	Pirmajā un trešajā gadā pēc Saeimas vēlēšanām sagatavot un iesniegt Saeimā ziņojumu par valsts ilgtspējīgu attīstību un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam īstenošanu attiecīgajā laikposmā, novērtējot valsts finanšu līdzekļu ieguldījumu efektivitāti ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā	VARAM	30.10.2013.
12.		12.10.		12.10.2.	Pieņemt grozījumus MK 03.10.2009. noteikumos Nr.1127 "Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem", lai no 2013.gada ieviestu budžeta programmu plānošanu pēc vienotiem valsts budžeta programmu veidošanas principiem, nodrošinot to sasaisti ar politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem	FM	30.12.2012.
12.		12.10.		12.10.3.	Izstrādāt grozījumus Likumā par budžeta un finanšu vadību	FM	30.12.2011.
12.		12.11.	Sniegt plašu, vispusīgu informāciju iedzīvotājiem par valsts budžetu, tā izpildi un pašvaldību finansiālās darbības analīzi. Veicināt iedzīvotāju izpratni par valdības pieņemto lēmumu ietekmi uz katras ģimenes personīgo budžetu. Veicināt iedzīvotāju finanšu prasmju un zināšanu līmeņa paaugstināšanos	12.11.1.	Pieņemt grozījumus MK 03.04.2007. instrukcijā Nr.5 "Instrukcija par kārtējā gada valsts budžeta izpildes analīzi", lai noteiktu kārtību, kādā iekļauj informāciju par valsts budžeta programmu rezultātu un to rezultatīvo rādītāju izpildi pārskatā par kārtējā gada valsts budžeta izpildi	FM	31.07.2011.
12.		12.11.		12.11.2.	Īstenot un koordinēt komunikācijas aktivitātes sabiedrības informēšanā un izglītošanā par valsts budžeta veidošanu un izlietojumu, nodokļiem un citiem finanšu jautājumiem	FM	01.10.2014.
12.		12.12.	Pilnveidot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu	12.12.1.	Pilnveidot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu	VARAM	30.12.2011.	Likums "Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu" (pārejas noteikumu 13.punkts); MP 16.12.2009. rezolūcija Nr.12/JUR-738
12.		12.13.	Nodrošināt labāku nodokļu iekasēšanu, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru un veicinot godīgu konkurenci. Aktīvi vērsties pret nodokļu nemaksāšanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot "aplokšņu" algu, PVN krāpšanas un kontrabandas apkarošanai. Vienlaikus ievērot samērīguma principu attiecībā uz piemērojamajiem sodiem	12.13.1.	Īstenot Pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam	FM	01.01.2013.	Pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam (MK 26.08.2010. rīkojums Nr.513)
12.		12.13.		12.13.2.	Īstenot Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu saistību izpildes stratēģiju 2010.-2013.gadam	FM	31.12.2013.	1. SVF Fiskālo lietu departamenta 2010.gada septembra tehniskās palīdzības ziņojuma ieteikumi. 2. OECD vadlīnijas "Nodokļu saistību izpildes pārvaldība: Nodokļu saistību izpildes vadība un pilnveidošana" (2009.gada jūlijs)
12.		12.13.		12.13.3.	MK pieņemt tiesību aktu projektus, kas noteiktu apgriezto ("reverso") pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtību būvniecības pakalpojumiem	FM	30.06.2011.
12.		12.14.	Noteikt vienotus valstij un pašvaldībām piederošā nekustamā īpašuma objektu iznomāšanas un nomāšanas pamatnoteikumus	12.14.1.	Pieņemt grozījumus 08.06.2010. MK noteikumos Nr.515 "Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem", paredzot, ka valsts mantas iznomātājs likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" noteikto informācijas publiskošanas pienākumu par iznomāšanai paredzētajiem un iznomātajiem valsts nekustamajiem īpašumiem nodrošina, informāciju publicējot valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" mājaslapā	FM	01.06.2011.	Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (3.1.1.2.apakšpunkts) (MK 09.04.2010. rīkojums Nr.203)
12.		12.14.		12.14.2.	Pieņemt grozījumus MK 06.03.2007. noteikumos Nr.171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā", paredzot iestāžu pienākumu nodrošināt, ka informācija par nomas objektiem, ko tās nomā gan no publiskas personas un tās iestādes, gan no privātpersonas, un ar tiem saistītās izmaksas tiek publicētas un aktualizētas valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" mājaslapā	FM	01.02.2012.	Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam 3.1.1.2.apakšpunkts (MK 09.04.2010. rīkojums Nr.203)
12.		12.15.	Veikt sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu īstenošanas iespējamību, lai sekmētu privātā kapitāla un cilvēkresursu iesaisti valsts infrastruktūras attīstībā, kā arī publisko pakalpojumu nodrošināšanā	12.15.1.	Sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem vienoties neuzsākt jaunus PPP projektus, kas ietekmētu budžeta deficītu un valsts parādu atbilstoši ESA-95 metodoloģijai, izņemot ja šo projektu īstenošanas izmaksu ilgtermiņa saistību palielinājums tiek kompensēts ar attiecīgo kārtējo izdevumu samazinājumu	FM	30.12.2011.
12.		12.15.		12.15.2.	Sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem vienoties par visu PPP veidu īstenošanas iespējamību	FM	30.12.2012.
12.		12.16.	Izvērtējot iespējamo izmaksu ietekmi uz budžetu, ieviest vispārēju iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu ar 2012.gadu.	12.16.1.	MK atbalstīt precizēto Fizisko personu ienākumu deklarēšanas likumu un ar to saistītos normatīvo aktu projektus, izvērtējot iespējamo izmaksu ietekmi	FM	01.07.2011.	Pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam (MK 26.08.2010. rīkojums Nr.513)
12.		12.17.	Lai veicinātu tautsaimniecības atveseļošanos, paātrināt ES fondu apguvi un nodrošināt pietiekamus budžeta resursus projektu līdzfinansēšanai un priekšfinansēšanai 2007.-2013.gada ES fondu finansējuma apguvei pilnā apmērā	12.17.1.	Piešķirt valsts budžeta finansējumu 1.mērķa 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai 2011.gadā 648,6 miljonu latu apmērā un nodrošināt pilnvērtīgu šī finansējuma apguvi	FM	31.12.2011.
12.		12.17.		12.17.2.	Piešķirt valsts budžeta finansējumu ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai 2012.-2014.gadā kopumā 1650 miljonu latu apmērā un nodrošināt pilnvērtīgu šī finansējuma apguvi, lai nezaudētu pieejamos ES līdzekļus	FM	31.12.2014.
12.		12.18.	Aktīvi aizstāvēt Latvijas finanšu intereses sarunās par daudzgadu Eiropas Savienības finanšu ietvaru, panākot Latvijai izdevīgu kohēzijas politikas finanšu piedāvājumu nākamajā plānošanas periodā pēc 2013.gada	12.18.1.	Aktualizēt Latvijas pozīciju par Kohēzijas politikas nākotni	FM	31.01.2011.
12.		12.18.		12.18.2.	Sagatavot sākotnējās Latvijas pozīcijas par Eiropas Komisijas priekšlikumiem par nākamā ES daudzgadu finanšu ietvara regulu un pašu resursiem	FM	01.09.2011.
12.		12.18.		12.18.3.	Sagatavot priekšlikumus Latvijas pozīcijai ES struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu sagatavošanai 2014.-2020.gadam	VARAM	31.12.2013.
12.		12.18.		12.18.4.	Formulēt Latvijas pozīciju par EK ziņojumu priekšlikumam par Finanšu ietvaru 2014.-2020.gadam, koordinēt un vadīt Finanšu ietvara 2014.-2020. sarunu grupu	ĀrlM	01.09.2011.
12.		12.18.		12.18.5.	Līdzdarbojoties ES finanšu ietvara izstrādes procesā, uzsvērt Kohēzijas politiku kā Latvijas prioritāti	FM	31.12.2011.
12.		12.19.	Savlaicīgi sagatavot normatīvo bāzi un plānošanas dokumentus nākamajā plānošanas perioda ES fondu apguves uzsākšanai, lai pieejamos naudas līdzekļus sāktu apgūt jau 2014.gadā	12.19.1.	Sagatavot un iesniegt MK Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam Rīcības plānu, stratēģijā noteiktā īstenošanas un uzraudzības procesa ieviešanai, nosakot arī atbildīgās institūcijas, veicamos pasākumus un norādot nepieciešamos grozījumus tiesību aktos un attīstības plānošanas dokumentos	VARAM	01.04.2011.
12.		12.19.		12.19.2.	Sadarbībā ar visām ieinteresētajām nozaru institūcijām izstrādāt un apstiprināt MK Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam	VARAM	30.03.2013.
12.		12.19.		12.19.3.	Nodrošināt ES struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu normatīvās bāzes, vadības un kontroles sistēmas sagatavošanu 2014.-2020.gada plānošanas periodam	VARAM	31.12.2013.
12.		12.19.		12.19.4.	MK pieņemt ES fondu plānošanas dokumentus 2014.-2020.gada plānošanas periodam sarunu uzsākšanai ar EK	FM	30.03.2013.
12.		12.19.		12.19.5.	Aizstāvēt Latvijas intereses sarunās ar EK par ES fondu plānošanas dokumentiem 2014.-2020.gada periodam	FM	31.12.2013.
12.		12.19.		12.19.6.	MK atbalstīt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumprojektu 2014.-2020.gada plānošanas periodam un vispārējos normatīvos aktus ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībai 2014.-2020.gada plānošanas periodā	FM	31.12.2013.
12.		12.20.	Samazināt ES fondu apguvē iesaistīto iestāžu skaitu nākamajā plānošanas periodā pēc 2013.gada	12.20.1.	Samazināt starpniekinstitūciju skaitu, lai nodrošinātu "vienas pieturas aģentūras" principu ES fondu finansējuma saņēmēju apkalpošanā	FM	31.12.2013.
12.		12.21.	Sakārtot publisko zemju īpašuma tiesības, kā arī nodrošināt papildu budžeta ieņēmumus no valsts zemju iznomāšanas.	12.21.1.	Veikt valstij Finanšu ministrijas personā piekrītošo nekustamo īpašumu apzināšanu un pieņemt MK rīkojumus par zemes vienību piederību vai piekritību valstij un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā	FM	31.12.2014.
12.		12.22.	Pilnveidot nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību noteikšanu un paplašināt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanas iespējas pašvaldībām, t.sk. saimnieciskajā darbībā izmantotam nekustamajam īpašumam	12.22.1.	Skatīt pasākumu 12.7.2.	FM	30.09.2011.
12.		12.22.		12.22.2.	Sagatavot nekustamo īpašumu lietošanas mērķu (NĪLM) sasaisti ar teritorijas plānojumā noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu normatīvo regulējumu, lai pilnveidotu nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību noteikšanas procedūru	VARAM	31.05.2013.	Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums
12.		12.22.		12.22.3.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu kadastrālās vērtēšanas aprēķināšanas metodikas pilnveidošanai	TM	01.07.2011.
12.		12.23.	2011.gada laikā uzlabot publisko iepirkumu veikšanu, pēc iespējas centralizējot iepirkumus; efektivizējot iepirkumu pirmskontroli un pēckontroli lieliem un liela riska publiskajiem iepirkumiem, paātrinot iepirkumu procesu, samazinot laiku izziņu iegūšanai	12.23.1.	MK atbalstīt priekšlikumus grozījumiem publiskos iepirkumus regulējošajos normatīvajos aktos pašvaldību iepirkumu centralizācijai	FM	30.04.2011.	1. Supplemental Memorandum of Understanding 3, D 4. punkts. 2. Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam 3.1.1.7.p. (MK 09.04.2010. rīkojums Nr.203)
12.		12.23.		12.23.2.	Paaugstināt IUB kapacitāti, izmantojot Tehniskās palīdzības finanšu līdzekļus, t.sk. palielinot darbinieku resursus kontroles funkcijas nodrošināšanai, lai nodrošinātu kontroli vismaz pār 5 % iepirkumu, kas līdzfinansēti no ES Struktūrfondu līdzekļiem atbilstoši iepirkuma projektu risku izvērtējumam	FM	01.03.2011.	1. Supplemental Memorandum of Understanding 3, D 4. punkts. 2. Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam 3.1.1.11.p. (MK 09.04.2010. rīkojums Nr.203)
12.		12.23.		12.23.3.	Pieņemt grozījumus MK 05.02.2008. noteikumos Nr.65 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem", ar kuriem tiek ieviesta iespēja apstrīdēt finansējuma saņēmēju pieņemtos lēmumus par iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ES fondu administrējošajās institūcijās	FM	01.04.2011.
12.		12.23.		12.23.4.	Pieņemt grozījumus MK 26.06.2007. noteikumos Nr.419 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu", ar kuriem tiek paplašināts institūciju loks, kam ir tiesības veikt iepirkumu pirmspārbaudes, kā arī tiek noteikta Iepirkumu uzraudzības biroja "virsuzraudzība"	FM	30.05.2011.
12.		12.23.		12.23.5.	MK atbalstīt grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz saīsināt laiku izziņu iegūšanai, tādējādi paātrinot iepirkumu procesu	FM	30.03.2011.
12.		12.24.	Veidot uzņēmumu "balto sarakstu", t.i., sarakstu ar uzņēmumiem, kas godīgi maksā nodokļus, sniedzot tiem priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos, ES fondu programmās, muitas procedūru īstenošanā u.c.	12.24.1.	MK pieņemt koncepciju par uzticamo uzņēmēju sarakstu veidošanas principiem, paredzot konceptuālas izmaiņas valsts sadarbībā un dialogā ar uzņēmējiem, kas darbojas vai ir gatavi sakārtot savu darbību, novēršot vai līdz minimumam samazinot visus nodokļu nemaksāšanas riskus	FM	01.04.2011.	Pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam 8.uzdevums (MK 26.08.2010. rīkojums Nr.513)
12.		12.25.	Atbalstīt ES iniciatīvas un izstrādāt normatīvo bāzi banku sektora stabilitātes nodrošināšanā, nosakot obligātus finanšu līdzekļu uzkrājumus krīzes situāciju risināšanai	12.25.1.	Izvērtēt iespēju turpmākajos gados finanšu stabilitātes nodevas maksājumus novirzīt speciāli izveidotā stabilitātes fondā	FM	01.12.2013.
12.		12.26.	Atbildīgi vadīt valsts finanšu riskus, konsekventi un caurredzamā veidā īstenojot AS "Parex banka" (arī AS "Citadele") restrukturizācijas plānu un pārdošanas stratēģiju	12.26.1.	Sagatavot sadarbībā ar Finanšu ministriju un iesniegt MK apstiprināšanai akciju sabiedrības "Parex banka" un tās restrukturizācijas rezultātā izveidoto kapitālsabiedrību akciju pārdošanas stratēģiju, kas nodrošinātu maktāli iespējamo valsts ieguvumu un valsts atbalsta atgūšanu	EM	25.02.2011.	Ministru kabineta 24.08.2010. sēdes protokollēmuma Nr.43 53.§ 3.2.apakšpunkts. Norādām, ka atbilstoši MK 24.08.2010. sēdē nolemtajam (protokols Nr.43 53.§ 3.punkts) Finanšu ministrija ir atbildīga par MK iesniedzamajiem dokumentiem, kas saistīti ar akciju sabiedrības "Parex banka" un tās restrukturizācijas rezultātā izveidoto kapitālsabiedrību komercdarbības atbalstu un finansējuma pietiekamību. Ņemot vērā, ka Finanšu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē, kas ietver īstermiņa un ilgtermiņa finanšu politiku, Finanšu ministrija ir līdzatbildīga šī pasākuma izpildē, kā arī dotā uzdevuma īstenošanā
12.		12.27.	Koordinēt un koncentrēt esošo attīstības finanšu institūciju resursus, lai apvienotu un optimizētu finanšu tirgus instrumentus ekonomikas stimulēšanai	12.27.1.	MK pieņemt valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveides plānu iesniegšanai Eiropas Komisijā	FM	01.03.2011.	1. Koncepcija "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveidi par attīstības banku" (MK 03.12.2009. rīkojums Nr.820). 2. Ziņojums "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" pārveides plāns 2010.-2013." (MK 25.05.2010. protokols Nr.27 64.§ - protokolam ir dienesta vajadzībām statuss)
12.		12.27.		12.27.2.	MK pieņemt attīstības finanšu institūcijas darbības koncepciju, kas noteiks turpmāko attīstības finanšu institūcijas darbības modeli pēc valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveides procesa beigām, tai skaitā izvērtējot attīstības finanšu institūciju sistēmas Latvijā optimizācijas iespējas	FM	31.12.2011.
12.		12.28.	Izveidot visaptverošu un stingri regulētu valsts kredītreģistru, savienojot datu bāzes, kas apkopos dažādu institūciju datus, tai skaitā datus par valsts un privātajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, lai nodrošinātu efektīvāku datu apmaiņu par saistību izpildi un nodokļu nomaksu	12.28.1.	MK pieņemt informatīvo ziņojumu par iespējām veidot un uzturēt visaptverošu un stingri regulētu valsts kredītreģistru	FM	01.07.2012.
12.		12.29.	Izvērtēt līdzšinējo valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas praksi un ieviešanas rezultātus un izstrādāt priekšlikumus efektīvākai to pārvaldīšanai	12.29.1.	Izstrādāt normatīvo regulējumu, kas noteiks valsts un vietējo pašvaldību zemju pārvaldību un to efektīvu izmantošanu	VARAM	31.12.2011.	Zemes pārvaldības likuma koncepcija
12.		12.29.		12.29.2.	MK pieņemt noteikumus par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem, pārvaldīšanas kārtību un kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu	FM	01.01.2011.	Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcija (MK 09.05.2006. rīkojums Nr.319)
12.		12.29.		12.29.3.	Izvērtēt Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas ieviešanas rezultātus un pieņemt MK priekšlikumus turpmākai koncepcijas īstenošanai, paredzot pabeigt pāreju uz maktāli centralizētu valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, atbrīvojot valsts iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas, kā arī nosakot virzību uz nekustamo īpašumu portfeļa optimizāciju, t.i., katra valsts nekustamā īpašuma izmantošanas perspektīvas izvērtējuma nodrošināšanu un maktālu valsts pārvaldes funkciju veikšanai nevajadzīgu un nerentablu valsts īpašumu atsavināšanu	FM	01.07.2011.
12.		12.30.	Lai ekonomētu valsts budžeta līdzekļus, paplašināt centralizēto iepirkumu iespējas no valsts un pašvaldības budžeta finansētajās institūcijās	12.30.1.	MK atbalstīt priekšlikumus grozījumiem publiskos iepirkumus regulējošajos normatīvajos aktos pašvaldību iepirkumu centralizācijai	FM	30.04.2011.	1. Supplemental Memorandum of Understanding 3, D 4. punkts. 2. Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam 3.1.1.7.p. (MK 09.04.2010. rīkojums Nr.203)
13.	Reģionālā attīstība un pašvaldības	13.1.	Atbalstīt policentrisku attīstību, veicinot nacionālās un reģionālās nozīmes centru izaugsmi ar attīstītu rūpniecību, daudzveidīgiem pakalpojumiem, labu sasniedzamību, ļaujot apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem izmantot attīstības centros piedāvātās darba vietas un sabiedriskos pakalpojumus	13.1.1.	Pilnveidot tiesību aktu kopumu, kas paplašinās pieejamās statistikas bāzi teritoriālā iedalījumā, pilnveidos teritoriālās ietekmes novērtēšanas metodes un izmantošanu attīstības plānošanas dokumentu sagatavošanas procesā	VARAM	30.12.2012.
13.		13.1.		13.1.2.	Nodrošināt papildus finansējuma piesaisti Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētās 3.6.prioritātes "Policentriska attīstība" 3.6.2.pasākuma "Komplekss atbalsts novadu pašvaldību izaugsmes sekmēšanai" 3.6.2.1.aktivitātei "Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai"	VARAM	01.04.2011.
13.		13.1.		13.1.3.	Izstrādāt jaunu reģionālās politikas atbalsta pasākumu policentriskas attīstības veicināšanai Latvijā 2014.-2020.gadu plānošanas periodā	VARAM	30.12.2013.
13.		13.1.		13.1.4.	Noteikt un apstiprināt MK pakalpojumu klāstu ("grozu") atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteiktajai apdzīvojuma struktūrai un nodrošināt pakalpojumu groza pielietošanu investīciju plānošanai 2014.-2020.gadu plānošanas periodā	VARAM	30.12.2013.
13.		13.1.		13.1.5.	Atbalstīt policentrisku attīstību, veicinot nacionālās un reģionālās nozīmes centru izaugsmi, īstenojot RAPLM pārziņā esošās ES aktivitātes	VARAM	30.09.2014.
13.		13.1.		13.1.6.	Skatīt 8.13. (8.13.1.)	KM	31.12.2013.
13.		13.1.		13.1.7.	Paaugstināt pakalpojumu pieejamību, izstrādājot universālā pakalpojuma finansēšanas modeli iedzīvotājiem būtiskākajām regulējamām sabiedrisko pakalpojumu nozarēm, nodrošinot iedzīvotājus ar sabiedriskajiem pakalpojumiem neatkarīgi no iedzīvotāju ienākumu līmeņa (atbalstot mazturīgos), ģeogrāfiskās atrašanās vietas (atbalstot iedzīvotājus, kas dzīvo komersantiem neizdevīgos reģionos) vai fiziskām spējām (invaliditāte)	EM	01.09.2012.
13.		13.2.	Turpināt valsts administratīvi teritoriālās struktūras sakārtošanu un pilnveidošanu, lai pabeigtu administratīvi teritoriālo reformu. Izveidot efektīvu sistēmu pašvaldību nostiprināšanai, kompetences un kapacitātes paaugstināšanai, atbalstot spēcīgu reģionu centru attīstību. Izvērtēt iespēju paplašināt pašvaldību tiesības ES pašvaldību Hartas ratifikācijas kontekstā	13.2.1.	Nodrošināt normatīvo aktu projektu izstrādi, radot priekšnosacījumus administratīvi teritoriālās struktūras sakārtošanai un administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai	VARAM	01.09.2011.
13.		13.2.		13.2.2.	Sagatavot un iesniegt MK priekšlikumus par pašvaldības kompetences un kapacitātes paaugstināšanu, atbalstot spēcīgu reģionu centru attīstību	VARAM	31.12.2011.
13.		13.2.		13.2.3.	Izvērtēt iespējas, sagatavot un iesniegt MK priekšlikumus Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 9.panta 8.punkta ratifikācijai un tās Papildprotokola par tiesībām piedalīties vietējo pašvaldību darbā pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā	VARAM	31.12.2011.
13.		13.3.	Samazināt pārvaldes administratīvo līmeņu skaitu, likvidējot plānošanas reģionus un to funkcijas sadalot starp novadu pašvaldībām un attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm	13.3.1.	Nodrošināt normatīvo aktu projektu izstrādi un iesniegšanu MK plānošanas reģionu likvidācijai, sadalot plānošanas reģionu kompetenci starp valsts institūcijām un pašvaldībām	VARAM	01.09.2014.
13.		13.4.	Izvērtēt un nodot pašvaldībām valsts pārvaldes funkcijas, kuras tās spēj īstenot efektīvāk un finansiāli racionālāk, kā arī veicināt pašvaldību sadarbību pārvaldes funkciju īstenošanā, šim nolūkam izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus	13.4.1.	Lai ieviestu vienas pieturas aģentūras principu, sadarbībā ar Valsts kanceleju, visām ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm, sagatavot priekšlikumus par iespējām nodot pašvaldībām valsts pārvaldes funkcijas, kuras tās spēj īstenot efektīvāk un finansiāli racionālāk	VARAM	30.12.2012.
13.		13.5.	Savietot valsts un pašvaldību rīcībā esošas datubāzes, lai nodrošinātu tiešsaistes piekļuvi informācijai valsts, pašvaldību, uzņēmēju un iedzīvotāju vajadzībām, vienlaikus gādājot par informācijas drošību	13.5.1.	Izstrādāt un iesniegt MK priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, kas nepieciešami, lai noteiktu kārtību, kādā ieviešama un darbojas centralizētā datu apmaiņa starp pašvaldībām un valsts iestādēm, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju	VARAM	30.12.2010.	Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas attīstības koncepcija 2010.-2013.gadam, (apstiprināta ar MK 06.05.2010. rīkojuma Nr.248 3.punktu)
13.		13.5.		13.5.2.	Uzlabot Valsts informācijas sistēmu sadarbspēju, izstrādājot normatīvo regulējumu vienotai autentifikācijai, sadarbspējai un VIS reģistram, kā arī organizēt valsts informācijas sistēmu pievienošanu valsts informācijas sistēmu savietotājam	VARAM	30.09.2012.
13.		13.5.		13.5.3.	Paaugstināt VIS drošību kā arī veikt valsts iestāžu tīmekļa lapu drošības pārbaudes un iesniegt MK priekšlikumus to drošības uzlabošanai	VARAM	30.05.2011.
13.		13.5.		13.5.4.	Skatīt 11.33.2.pasākumu. Īstenot projektu "Būvniecības informācijas sistēmas izveide"	EM	30.09.2012.
13.		13.6.	Izveidot elektronisko profilu katram iedzīvotājam un valsts un pašvaldību struktūrvienībām. Dot iespēju katram iedzīvotājam norādīt savu deklarēto e-pasta adresi komunikācijai ar valsti un pašvaldībām un izveidot drošu vidi apmaiņai ar elektroniskiem dokumentiem	13.6.1.	Izveidot drošu vidi personas elektroniskās deklarētās adreses funkcionalitātes nodrošināšanai, kā arī darba vietu (profilu) iedzīvotājam	VARAM	31.08.2012.	MK protokollēmums (26.05.2009.gprot. Nr.33, 51.§ "Par personas deklarētās elektroniskās adreses tiesiskā regulējuma nepieciešamību" TA-623)
13.		13.7.	Garantēt iedzīvotājiem un viņu pilnvarotajām personām piekļuvi informācijai, kas par viņiem ir uzkrāta valsts un pašvaldību datubāzēs	13.7.1.	ERAF projekta "Biometrijas datu apstrādes sistēmas izveide" ietvaros izstrādāt e-pakalpojumu, lai persona par sevi varētu saņemt datubāzē uzkrātos datus	IeM	30.11.2011.
13.		13.7.		13.7.2.	Izveidot e-pakalpojumu "Ieroču reģistrēšana, izsniegtās atļaujas un sertifikāti"	IeM	31.12.2014.
13.		13.7.		13.7.3.	Izveidot e-pakalpojumu "Administratīvo naudas sodu nomaksas pārbaude"	IeM	31.12.2014.
13.		13.8.	Konsolidēt un pilnveidot valsts pārvaldē izmantojamo informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru un tehnoloģisko pārvaldību, lai radītu priekšnoteikumus efektīvai ārpakalpojumu izmantošanai valsts pārvaldē, tajās nozarēs, kurās pastāv efektīva konkurence	13.8.1.	Vadīt Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas procesu, izstrādājot un iesniedzot MK IKT resursu kataloga normatīvo regulējumu un nosakot turpmāko IKT optimizācijas un attīstības politiku valsts pārvaldē	VARAM	30.08.2011.	MK protokollēmums (06.04.2010. prot Nr.17 32.§,7.2. punkts)
13.		13.8.		13.8.2.	Izveidot IKT resursu katalogu	VARAM	15.05.2014.
13.		13.9.	Definēt zemes politikas kā valsts attīstības plānošanas sastāvdaļas saskaņotas darbības principus	13.9.1.	Izstrādāt Zemes pārvaldības likumprojektu	VARAM	30.12.2011.	Zemes pārvaldības likuma koncepcija, Zemes politikas pamatnostādnes
13.		13.9.		13.9.2.	Izstrādāt zemes politikas īstenošanai nepieciešamos normatīvos aktus	VARAM	30.12.2013.	Zemes pārvaldības likuma koncepcija, Zemes politikas pamatnostādnes, Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcija, LIAS
13.		13.9.		13.9.3.	Izstrādāt Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādņu projektu un uzsākt to īstenošanu	VARAM	30.12.2012.	LIAS; MK sēdes protokollēmums (12.08.2008. protokols Nr.58, 4.§) "Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā konstatētajām problēmām, kas kavē pašvaldību attīstību un teritorijas plānošanu"
13.		13.9.		13.9.4.	Sagatavot Eiropas ainavu konvencijas ieviešanai nepieciešamo politikas plānošanas dokumentu.	VARAM	30.12.2011.	Zemes politikas pamatnostādnes, Likums "Par Eiropas ainavu konvenciju"; MK protokollēmuma uzdevums (10.08.2010. protokols Nr.41, 32.§)
13.		13.9.		13.9.5.	Aizstāvēt Latvijas pozīciju par Eiropas Savienības pārejas perioda pagarināšanu ierobežojumiem ārvalstniekiem iegādāties lauksaimniecības zemi un mežus Latvijā	ZM	01.05.2011.
13.		13.10.	Pilnveidot pašvaldību finansēšanas sistēmu. Veidot tādu pašvaldību ieņēmumu bāzi, kas motivētu pašvaldības atbalstīt uzņēmējdarbību un radīt jaunas darba vietas	13.10.1.	Sagatavot, izvērtējot finansiālo ietekmi uz valsts budžetu, un iesniegt MK koncepciju par iespēju pašvaldībām vidējā termiņā pašām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi valdības noteiktās likmes intervālā un iespēju noteikt daļu uzņēmumu ienākuma nodokļa kā pašvaldību ieņēmumu avotu	VARAM	30.11.2011.
13.		13.11.	Pakāpeniski palielinot neapliekamo minimumu, palielināt pašvaldībām ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjomu. Atvieglot pašvaldību kreditēšanas nosacījumus	13.11.1.	Izstrādāt un iesniegt MK priekšlikumus grozījumiem tiesību aktos pašvaldību kreditēšanas nosacījumu maiņai, lai pašvaldībām uzlabotu aizņēmumu noteikumus	VARAM	01.06.2012.
13.		13.12.	Attīstīt Rīgu par Baltijas jūras reģiona pievilcīgu un konkurētspējīgu metropoli, biznesa, zinātnes un kultūras centru, tūrisma magnētu	13.12.1.	Izstrādāt un apstiprināt MK reģionālās attīstības atbalsta pasākumu, kas vērsts uz Rīgas starptautiskās konkurētspējas veicināšanu 2014.-2020.gadu plānošanas periodā	VARAM	30.12.2013.
13.		13.12.		13.12.2.	Nodrošināt ES struktūrfondu 3.6.1.2.aktivitātes "Rīgas pilsētas ilgtspējīga attīstība" īstenošanu	VARAM	30.09.2014.
13.		13.12.		13.12.3.	Nodrošināt ES struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas, Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas, Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas un Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas un projektu finansējuma pieejamību Rīgas attīstībai	VARAM	30.09.2014.
13.		13.12.		13.12.4.	Skatīt 8.15. (8.15.3.; 8.15.4.)	KM	01.10.2014.
13.		13.13.	Atbalstīt Latvijas pierobežas novadu sadarbību ar kaimiņvalstu pierobežas teritorijām, veicinot labas kaimiņattiecības, informācijas apmaiņu un vietējo uzņēmēju sadarbību	13.13.1.	Atbalstīt Latvijas pierobežas novadu sadarbību ar kaimiņvalstu pierobežas teritorijām, nodrošinot ES struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Igaunijas-Latvijas-Krievijas, Latvijas- Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmu Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros ieviešanu un uzraudzību, kā arī piedalīties starpvaldību komisiju darbā ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, tādējādi veicinot labas kaimiņattiecības, informācijas apmaiņu un vietējo uzņēmēju sadarbību	VARAM	30.09.2014.
13.		13.13.		13.13.2.	Veicināt labas kaimiņattiecības, informācijas apmaiņu, nodrošinot Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas pārrobežu sadarbības veicināšanas starpvaldību komisijas darbu	VARAM	30.09.2014.
14.	Satiksme, transports un komunikācijas	14.1.	Veidot ilgtspējīgu, modernu, multimodālu un integrētu transporta sistēmu, izmantojot mūsdienīgus risinājumus un īstenojot vides aizsardzības mērķus	14.1.1.	Nodrošināt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu efektīvu integrēšanu Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmā saskaņā ar Mobilitātes plāna vadlīnijām	SM	30.12.2012.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam.
14.		14.1.		14.1.2.	Pilnveidot sabiedriskā transporta sistēmu, pārskatot reģionālo un starppilsētu paralēlu dzelzceļa un autobusu maršrutu dotēšanu, pārorientējot šādus autobusa maršrutus pasažieru nogādāšanai līdz dzelzceļa stacijām, attiecīgi pieskaņojot kustību grafikus	SM	30.09.2014.
14.		14.2.	Izskatīt iespēju elektrificēt dzelzceļu un palielināt maza degvielas patēriņa un mazu izmešu transportlīdzekļu īpatsvaru	14.2.1.	Pabeigt izpēti "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas tehniski ekonomiskais pamatojums"	SM	31.07.2011.
14.		14.2.		14.2.2.	Uzsākt dzelzceļa tīkla elektrifikāciju atbilstoši izpētes rezultātiem. Atbilstoši izpētes rezultātiem gatavot pieteikumu 2014.-2020.gada KF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma saņemšanai	SM	30.06.2014.
14.		14.3.	Izstrādāt autoceļu kvalitātes uzlabošanas pasākumu kompleksu un tā īstenošanu atbilstoši pieejamajiem finanšu resursiem un izmantojot ES fondu līdzekļus, tai skaitā: 1) pilnveidot ceļu būvniecības standartus; 2) pilnveidot ceļu būvniecības uzraudzības sistēmu; 3) uzlabot Ceļu laboratorijas kapacitāti	14.3.1.	Pilnveidot "Ceļu specifikācijas 2010." un autoceļu būvniecības standartus, lai paaugstinātu būvniecības kvalitāti: 1) "Ceļu specifikāciju 2010." pilnveidošana 2 etapos - 30.12.2011. un 30.12.2013.; 2) LVS 190-5 "Ceļu projektēšanas noteikumi. Zemes klātne." jaunās redakcijas pabeigšana - 30.06.2011.; 3) Ceļu segu tipveida konstrukciju kataloga pabeigšana - 30.12.2011.	SM	30.12.2013.
14.		14.3.		14.3.2.	Pilnveidot autoceļu būvuzraudzības iepirkumu dokumentāciju, lai palielinātu būvuzraudzības atbildību par būvdarbu kvalitāti	SM	30.06.2011.
14.		14.3.		14.3.3.	Paplašināt Ceļu laboratorijas darba telpas (300 m²) un iegādāties modernas ceļu būvizstrādājumu testēšanas iekārtas (12.gb.), papildus veicot: 1) polimermodificētā bitumena (PMB) viskozitātes testēšanu; 2) bitumena kohēzijas īpašību noteikšanu; 3) PMB tiešās stiepes noteikšanu; 4) bitumena dinamiskās bīdes noteikšanu; 5) asfaltbetona noguruma testēšanu; 6) asfaltbetona šļūdes īpašību noteikšanu; 7) hidrauliski saistīto grunšu elastības moduļa noteikšanu; 8) asfaltbetona paraugu sagatavošanu ar paralēlo zāģi; 9) rupjo minerālmateriālu šķautņainības īpašību noteikšanu. Pasākums tiks finansēts no VAS "Latvijas Valsts ceļi" pašu ieņēmumiem	SM	30.12.2012.
14.		14.4.	Piesaistot līdzekļus no ES, turpināt darbu pie valsts galveno automaģistrāļu izbūves (A2 (Rīga- Krievijas robeža), t.sk. izbūvējot 4 joslu maģistrāles posmus; A10 (Rīga-Ventspils); A9 (Rīga-Liepāja); A6 (Jēkabpils-Daugavpils- Krāslava-Baltkrievijas robeža); A12 (Jēkabpils- Rēzekne-Krievijas robeža); A1 (Rīga- Igaunijas robeža) un A7 (Rīga-Bauska-Lietuvas robeža))	14.4.1.	Veikt sagatavošanās darbus, lai izbūvētu 4 joslu automaģistrāles Rīga-Liepāja, Rīga-Ventspils, Rīga-Krievijas robeža, piesaistot papildus līdzekļus no Eiropas Savienības līdzekļiem	SM	30.12.2013.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, Latvijas stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam, Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam
14.		14.4.		14.4.2.	Maršrutā Rīga-Maskava (E22) izbūvēt posmus: 1) Krape-Koknese 23 km; 2) Ludza-Nirza 17,8 km un rekonstruēt posmus; 3) Tīnūži-Krape 35,5 km; 4) Ploski-Zilupes tilts 5,16 km. Projekti tiks finansēti no 2007.-2013.gada programmēšanas perioda KF līdzekļiem un SM piešķirtā valsts budžeta ietvaros	SM	30.09.2014.
14.		14.4.		14.4.3.	Pastiprināt valsts galveno autoceļu segu posmus: A10 Rīga-Ventspils 96 km; A9 Rīga (Skulte)-Liepāja 77,84 km; A12 Jēkabpils-Rēzekne-Krievijas robeža 24,1 km; A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža 17,38 km. Projekti tiks finansēti no 2007.-2013.gada programmēšanas perioda KF līdzekļiem un SM piešķirtā valsts budžeta ietvaros	SM	30.11.2012.
14.		14.4.		14.4.4.	Sagatavot projektus būvdarbu uzsākšanai, kad būs pieejami finanšu resursi: 1) izstrādāt A10 posma Priedaine - Ķemeru pagrieziens skiču projektu; 2) veikt A9 iespējamās rekonstrukcijas izpēti km 0,0 - 38,2	SM	30.11.2012.
14.		14.4.		14.4.5.	Izstrādājot Latvijas pozīciju Eiropas Savienības finanšu perspektīvai 2014.-2010.gada plānošanas periodam, iekļaut valsts galveno automaģistrāļu projektu Eiropas Savienības TEN-T plānošanas dokumentos, Latvijas stratēģisko investīciju projektu sarakstā un, sadarbojoties ar SM un FM, aizstāvēt projekta nepieciešamību, piesaistot ES finansējumu tā īstenošanai	ĀrlM/SM	31.12.2011.
14.		14.5.	Sekmēt Latvijā pieejamu dabas resursu, t.sk. dolomīta, un Latvijā ražotu izejmateriālu izmantošanu ceļu būvē	14.5.1.	Veikt izpēti, lai paplašinātu vietējo autoceļu būvmateriālu lietošanu atbilstoši pilnveidotajām ceļu specifikācijām	SM	30.11.2013.
14.		14.6.	Attīstīt inteliģento transporta sistēmu, turpināt paplašināt ceļa uzraudzības sistēmas teritoriālo pārklājumu, t.sk. kravas automašīnām piemērotu stāvvietu un kravu kontroles (svaru) punktu izbūvi	14.6.1.	Ieviest adaptīvās satiksmes vadības risinājumu pirmo etapu Pierīgā - luksoforu adaptīvās darbības režīma ieviešana [satiksmes videosensori pie krustojumiem, saistītie ar programmējamiem luksoforu vadības blokiem, to signālplānu dinamiskajai maiņai; automātiskās sistēmas dublēšana ar luksoforu attālinātās vadības iespējām], realizējot projektus satiksmes mezglu lokālai un lineāri koordinētai adaptīvās satiksmes regulēšanai SM piešķirtā valsts budžeta ietvaros	SM	30.09.2014.
14.		14.6.		14.6.2.	Izbūvēt 5 kravas kontroles punktus uz valsts autoceļiem: 1) 1 kontroles punkts - 30.12.2012.; 2) 2 kontroles punkti - 31.12.2013.; 3) 2 kontroles punkti - 30.09.2014. SM piešķirtā valsts budžeta ietvaros	SM	30.09.2014.
14.		14.6.		14.6.3.	Nodrošināt pietiekamu kravas automašīnu stāvlaukumu (atpūtas laika nodrošināšanai) skaitu: 1) plānojot nepieciešamo stāvlaukumu izvietojumu; 2) piesaistot privāto sektoru stāvlaukumu izveidē	SM	30.11.2014.
14.		14.7.	Nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvus, stabilus un pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus, organizējot saskaņotus transporta kustības grafikus jaunajās pašvaldību administratīvi teritoriālajās robežās. Centralizēt sabiedriskā transporta maršrutu plānošanas sistēmu	14.7.1.	Pārņemt plānošanas reģionu funkciju - sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu reģionālos vietējās nozīmes maršrutos - un veikt reģionālā vietējās nozīmes maršrutu tīkla efektivitātes analīzi	SM	30.06.2011.
14.		14.7.		14.7.2.	Izveidot vienotu sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, kurā būs saskaņoti dažādas nozīmes un pārvadājumu veidu transporta kustības grafiki	SM	30.09.2014.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, Latvijas stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam, Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam
14.		14.7.		14.7.3.	Pilnveidot līdzšinējo autoostu darbības sistēmu, lai veicinātu sabiedriskā transporta pakalpojumiem kompensējamo zaudējumu samazināšanu un sistēmas efektivitātes uzlabošanu	SM	15.07.2011.	Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam
14.		14.7.		14.7.4.	Ieviest vienotās biļešu tirdzniecības sistēmu sabiedriskā transporta pārvadājumos ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklos SM piešķirtā valsts budžeta ietvaros	SM	30.06.2011.
14.		14.7.		14.7.5.	Izstrādāt zaudējumu kompensēšanas kārtību pārvadātājiem, veicot grozījumus normatīvajos aktos un līgumos ar pārvadātājiem, lai efektīvāk izmantotu valsts dotācijas sabiedriskajam transportam	SM	30.04.2011.
14.		14.8.	Veicot transporta infrastruktūras uzlabošanas un satiksmes organizācijas pasākumus, uzlabot ceļu satiksmes dalībnieku drošību, likvidējot "melnos punktus" un samazinot ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu	14.8.1.	Izstrādāt MK noteikumus, lai noteiktu valsts autoceļu satiksmei bīstamo posmu klasifikācijas kartību	SM	31.05.2011.	Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam
14.		14.8.		14.8.2.	Likvidēt satiksmei 5 bīstamākos "melnos punktus" valsts autoceļu tīklā : 1 "melno punktu līdz 30.12.2012.; 2 "melnos punktus" līdz 30.12.2013.; 2 "melnos punktus" līdz 30.09.2014., lai veicinātu bojā gājušo skaita samazināšanu uz ielām un ceļiem - līdz 2013.gadam ne vairāk kā 160 cilvēki, t.i. par 70 % mazāk, salīdzinot ar 2001.gadu, - un arī turpmāk SM piešķirtā valsts budžeta ietvaros	SM	30.09.2014.
14.		14.8.		14.8.3.	Īstenot 83 pilsētu satiksmes drošības uzlabošanas projektus dažādās apdzīvotās vietās ārpus Rīgas, lai veicinātu bojā gājušo skaita samazināšanu uz ielām un ceļiem - līdz 2013.gadam ne vairāk kā 160 cilvēki, t.i. par 70 % mazāk, salīdzinot ar 2001.gadu, - un arī turpmāk. Projekti tiks finansēti no 2007.-2013.gada programmēšanas perioda ERAF līdzekļiem, SM piešķirtā valsts budžeta ietvaros, kā arī no pašvaldību līdzekļiem	SM	30.12.2013.
14.		14.9.	Pilnveidot transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru, palielinot tā pieejamību transportlīdzekļu īpašniekiem un vadītājiem, samazinot birokrātiskās procedūras un paplašinot e-pakalpojumu klāstu	14.9.1.	Izstrādāt projektu par nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas elektronisku datu apmaiņu, lai izslēgtu birokrātiskās procedūras papīra formā	SM	15.12.2011.
14.		14.9.		14.9.2.	Paplašināt e-pakalpojumu klāstu: 1) nodrošināt iespēju veikt CSDD sniegto pakalpojumu samaksu elektroniskā veidā; 2) rast iespēju pašvaldībām izdarīt atzīmi transportlīdzekļu reģistrā par taksometru statusa piešķiršanu un anulēšanu; 3) nodrošināt iespēju transportlīdzekļa īpašniekam veikt nolietota transportlīdzekļa norakstīšanu; 4) nodrošināt iespēju reģistrēt transportlīdzekļa īpašnieka atsavināšanas, reģistrācijas un citus aizliegumus; 5) rast iespēju ministrijām transportlīdzekļu reģistrā izdarīt atzīmi par operatīvā transportlīdzekļa statusa piešķiršanu un anulēšanu; 6) rast iespēju atsevišķus transportlīdzekļu reģistrācijas pakalpojumus saņemt elektroniskā veidā	SM	30.09.2014.
14.		14.9.		14.9.3.	Izveidot vietnes CSDD interneta mājas lapā, lai nodrošinātu: 1) publiski pieejamas informācijas iegūšanu par transportlīdzekļu vadītāju un pārkāpumu uzskaites punktiem noteiktā formātā elektroniskā veidā; 2) publiski pieejamas informācijas iegūšanu par transportlīdzekļiem un to tehniskajiem datiem noteiktā formātā elektroniskā veidā; 3) nepieciešamo dokumentu nosūtīšanu un atļauju saņemšanu elektroniskā veidā	SM	15.12.2013.
14.		14.9.		14.9.4.	Ieviest velosipēdu reģistrāciju, tai skaitā iespēju reģistrēt velosipēdus, izmantojot e-pakalpojumus	SM	30.06.2011.
14.		14.9.		14.9.5.	Ieviest Šengenas informatīvās sistēmas (SIS) transportlīdzekļu datu pārbaudi Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā, realizējot automātisku informācijas pārbaudi, veicot transportlīdzekļu īpašnieka maiņas reģistrāciju vai noņemšanu no uzskaites	SM	30.09.2011.
14.		14.10.	Lai nodrošinātu sodu neizbēgamību par pārkāpumiem ceļu satiksmē, pilnveidot informācijas apmaiņu ar ārvalstu reģistriem, savstarpēji atzīstot būtiskākos pārkāpumus ceļu satiksmē, ko izdarījuši Latvijas vadītāji ārvalstīs un ārvalstu vadītāji Latvijā	14.10.1.	Izveidot programmnodrošinājumu datu apmaiņai nacionālā kontaktpunkta darbības nodrošināšanai Direktīvas par pārrobežu sodu piemērošanu prasību izpildei	SM	30.12.2013.
14.		14.11.	Nodrošināt tranzīta un loģistikas nozares attīstību un izaugsmes potenciālu, modernizējot ostu infrastruktūru un kāpinot tranzīta kravu apgrozījumu Latvijas ostās straujāk nekā pārējo Baltijas valstu ostās	14.11.1.	Ieviest Vienoto navigācijas līdzekļu informācijas sistēmas (VNLIS) platformu, lai nodrošinātu vienotu informatīvo sistēmu visām ostām, atvieglotu navigācijas līdzekļu apsaimniekošanu un darbības nodrošināšanu. Nākotnē sistēmu paredzēts pastāvīgi pilnveidot un papildināt ar jaunām aplikācijām un funkcijām. Pasākums tiek finansēts no VAS "Latvijas Jūras administrācija" līdzekļiem	SM	30.04.2011.	Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam
14.		14.11.		14.11.2.	Realizēt Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas izstrādes projektu, lai sekmētu elektroniskās informācijas un elektronisko dokumentu aprites ieviešanu ar kravu transportēšanu saistītos procesos. Projekts tiek realizēts par ERAF līdzekļiem	SM	30.12.2013.	Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam
14.		14.11.		14.11.3.	Realizēt Liepājas ostas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas infrastruktūras uzlabošanas projektus. Projekti tiks finansēti no Kohēzijas fonda 2007.- 2013.gada programmēšanas perioda un ostu pārvalžu līdzekļiem	SM	30.09.2014.	Latvijas stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam, Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam
14.		14.12.	Veikt dzelzceļa maršruta Rail Baltica detalizētu tehnisko un ekonomisko izpēti	14.12.1.	Izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu par Eiropas standarta dzelzceļa līnijas izbūvi Rail Baltica maršrutā	SM	31.03.2011.
14.		14.12.		14.12.2.	Atbilstoši tehniski ekonomiskajam pamatojumam kopīgi ar Igaunijas un Lietuvas atbildīgajām institūcijām pieņemt lēmums par detalizētas tehniskās izpētes veikšanu	SM	30.12.2011.	Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam
14.		14.13.	Pilnvērtīgāk izmantot dzelzceļa stratēģiskās priekšrocības, veicinot dzelzceļa kravu un pasažieru pārvadājumu pieaugumu, transporta rentabilitāti un kustības drošumu. Veidot pārskatāmu dzelzceļa infrastruktūras maksājumu un finansiālā atbalsta sistēmu	14.13.1.	Iesniegt MK likumprojektu par grozījumiem Dzelzceļa likumā, ar kuru paredzēts pilnveidot dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas modeli, t.sk. paredzot daļu degvielas akcīzes nodokļa novirzīt infrastruktūras pārvaldīšanai, tādējādi veicinot dzelzceļa pārvadājumu starptautisko konkurētspēju	SM	30.09.2011.
14.		14.13.		14.13.2.	Izvērtēt iespēju publisko dzelzceļa infrastruktūru nodot valsts īpašumā, to uzturot un finansējot analoģiski valsts autoceļiem	SM	30.09.2014.
14.		14.13.		14.13.3.	Pabeigt Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora vilcienu kustības vadības sistēmas modernizāciju	SM	30.12.2011.	Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam
14.		14.13.		14.13.4.	Efektīvi izmantojot ES fondu finansējumu pilnībā atjaunot elektrovilcienu parku un daļēji arī dīzeļvilcienu parku, nodrošinot pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu konkurētspējīgā līmenī: 1) nodot testēšanā 1 vilcienu 2012.g. 2) nodot ekspluatācijā 13 vilcienus 2013.g.; 3) nodot ekspluatācijā 8 vilcienus 2014.g. Projekts tiks finansēts no Kohēzijas fonda 2007.- 2013.gada programmēšanas perioda un AS "Pasažieru vilciens" piesaistītajiem līdzekļiem	SM	30.09.2014.
14.		14.13.		14.13.5.	Sagatavot informāciju sarunām starp Latvijas Republikas satiksmes ministru un Krievijas Federācijas transporta ministru š.g. martā par iespējamo Rīgas-Maskavas ātrvilcienu, lai projektu pārrunātu un vienotos par turpmākajiem soļiem tā realizēšanai	SM	28.02.2011.
14.		14.14.	Lai Latvijas dzelzceļa transports kopā ar ostām saglabātu tirgus pozīcijas starptautiskajos kravu pārvadājumos Baltijas reģionā, attīstīt dzelzceļa infrastruktūras projektus: Austrumu-Rietumu tranzīta koridors, Latvijas-Lietuvas un pierobežas dzelzceļa mezgli	14.14.1.	Kopīgi ar Lietuvas atbildīgajām institūcijām, nodrošināt infrastruktūras saskaņotu pārrobežu attīstību un darbību (Mažeiķu līnijas atjaunošana)	SM	30.12.2011.
14.		14.14.		14.14.2.	Izbūvēt 52 km TEN-T dzelzceļa sliežu ceļus iecirknī Skrīveri-Krustpils. Projekts tiks finansēts no Kohēzijas fonda 2007.-2013.gada programmēšanas perioda un VAS "Latvijas Dzelzceļš" līdzekļiem	SM	30.12.2013.	Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam
14.		14.14.		14.14.3.	Lai pārceltu ostas darbību uz Daugavas kreiso krastu, modernizēt signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmas iecirkni Bolderāja 1 - Zasulauks, izbūvēt staciju Bolderāja 2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem. Projekts tiks finansēts no Kohēzijas fonda 2007.-2013.gada programmēšanas perioda un VAS "Latvijas Dzelzceļš" līdzekļiem	SM	30.09.2014.	Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam
14.		14.14.		14.14.4.	Īstenot Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna rekonstrukcijas projektu. Projekts tiks finansēta no Kohēzijas fonda 2007.-2013.gada programmēšanas perioda un VAS "Latvijas Dzelzceļš" līdzekļiem	SM	30.09.2014.
14.		14.14.		14.14.5.	Noslēgt nolīgumu par tiešo starptautisko dzelzceļa satiksmi, kurā būs paredzētas vienlīdzīgas pārvadātāja tiesības dzelzceļa pārvadājumos ar Krieviju	SM	30.12.2011.
14.		14.15.	Balstoties uz vienotu metodiku, izvērtēt iespēju sabalansēt maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu uz Latvijas lielajām ostām	14.15.1.	Iesniegt SPRK priekšlikumus metodikas pilnveidošanai, lai sabalansētu maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu uz Latvijas lielajām ostām	SM	31.03.2011.
14.		14.16.	Palielināt sauszemes robežšķērsošanas punktu caurlaides jaudu	14.16.1.	Atbilstoši robežkontroles punktu rekonstrukcijas plāniem nodrošināt attiecīgo autoceļu un tiltu sakārtošanu	SM	30.12.2012.
14.		14.16.		14.16.2.	Sadarbībā ar IeM ieviest elektronisko pieteikšanos rindā kravas autotransportam, lai šķērsotu Latvijas- Krievijas robežu	SM	30.09.2011.
14.		14.17.	Attīstīt Latvijas lielās ostas kā savstarpēji nekonkurējošus loģistikas centrus un neatņemamu Eiropas un Āzijas tranzītceļu sastāvdaļu, t.sk. izstrādājot jauno TEN-T politiku un panākot Liepājas, Rīgas un Ventspils ostas un ceļu uz austrumu robežu iekļaušanu TEN-T pamattīklā	14.17.1.	Panākt autoceļu un dzelzceļu savienojumu starp Liepājas, Rīgas un Ventspils ostām un Krieviju un Baltkrieviju iekļaušanu TEN-T pamattīklā	SM	31.05.2011.	Latvijas stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam
14.		14.17.		14.17.2.	Īstenot Liepājas ostas padziļināšanas projektu un pievadceļa izbūvi. Projekti tiks finansēti no 2007.-2013.gada programmēšanas perioda Kohēzijas fonda līdzekļiem, Liepājas SEZ, Liepājas pašvaldības līdzekļiem un SM piešķirtā valsts budžeta ietvaros	SM	30.12.2012.	Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam
14.		14.17.		14.17.3.	Īstenot Ventspils ostas infrastruktūras attīstības projektu, sauskravas termināļa un pievedceļu izbūvi. Projekti tiks finansēti no 2007.-2013.gada programmēšanas perioda Kohēzijas fonda līdzekļiem, un Ventspils brīvostas līdzekļiem	SM	30.09.2014.	Latvijas stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam, Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam
14.		14.17.		14.17.4.	Attīstīt Rīgas ostas infrastruktūru. Projekti tiks finansēti no 2007.-2013.gada programmēšanas perioda Kohēzijas fonda līdzekļiem, un Rīgas brīvostas pārvaldes līdzekļiem	SM	30.12.2013.	Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam
14.		14.18.	Mazās reģionālās ostas attīstīt kā reģionālo kravu, zvejas un jahtu ostas	14.18.1.	Sagatavot un izdot Skultes ostas karti, jo Skultes osta līdz šim ir vienīgā, kurai nav savas jūras navigācijas kartes	SM	31.05.2011.
14.		14.18.		14.18.2.	Īstenot projektu "Mērsraga ostas kanāla un akvatorija padziļināšana". Projekts tiks finansēts no ERAF un Mērsraga ostas līdzekļiem	SM	30.12.2013.	Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam
14.		14.18.		14.18.3.	Īstenot projektu "Skultes ostas akvatorijas un kanāla padziļināšana". Projekts tiks finansēts no ERAF un Skultes ostas līdzekļiem	SM	30.12.2013.	Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam
14.		14.19.	Veicināt veloceliņu attīstību, izstrādāt vienotus nosacījumus un kritērijus veloceliņu izbūvei	14.19.1.	Izstrādāt Latvijas Valsts standartu veloceļu projektēšanai, lai noteiktu vienotus principus veloceļu izveidošanai	SM	30.12.2011.
14.		14.20.	Atbalstīt un veicināt regulāro pasažieru prāmju līniju darbību	14.20.1.	Sagatavot priekšlikumus par regulārās pasažieru un kravas prāmju satiksmes veicināšanu un iesniegt Ministru kabinetā	SM	30.12.2011.
14.		14.20.		14.20.2.	Izvērtēt ostu maksas pilnveidošanas iespējas, lai stimulētu prāmju satiksmi	SM	31.10.2011.
14.		14.21.	Attīstīt lidostu "Rīga" kā rentablu nozīmīgu Eirāzijas nozīmes lidojumu centru, veicinot gan pasažieru, gan kravu plūsmas kapacitātes palielināšanu, tai skaitā lielākas ietilpības gaisa kuģu servisu. Sekmīgāk izmantojot Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, paplašināt tranzītpakalpojumu piedāvājumu	14.21.1.	Sniegt institucionālu atbalstu nacionālai aviokompānijai nodrošinot nepieciešamo lidojumu atļauju uz trešajām valstīm piešķiršanu, kā arī atbalstu lidojumu tiesību realizācijā	SM	30.09.2014.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, Latvijas stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam, Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam
14.		14.21.		14.21.2.	Izstrādāt un ieviest optimālus un konkurētspējīgus lidostas pakalpojumu tarifus	SM	30.06.2011.
14.		14.21.		14.21.3.	Sagatavot parakstīšanai jaunus nolīgumus ar Pakistānu, Mongoliju, Kubu, Dienvidkoreju, Saūda Arābiju, Alžīriju, Lībiju, Kostariku, Dominikas Republiku, Meksiku, lai nodrošinātu tranzīta plūsmu caur Starptautisko lidostu "Rīga"	SM	30.08.2011.
14.		14.22.	Atbalstīt jauna pasažieru termināļa būvniecību, nodrošinot labvēlīgus un konkurētspējīgus nosacījumus jaunu aviokompāniju un maršrutu ienākšanai lidostā "Rīga", veicināt biznesa darījumu, tūrisma un citu pakalpojumu infrastruktūras veidošanos ap lidostu	14.22.1.	Iesniegt MK izvērtējumu par lidostas Rīga attīstības perspektīvām un jauna termināļa būvniecības iespējām	SM	30.04.2011.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, Latvijas stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam, Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam
14.		14.22.		14.22.2.	Veikt lidostas "Rīga" skrejceļa piebraucamo ceļu rekonstrukciju un perona paplašināšanu un modernizāciju, lai nodrošinātu plānotās pasažieru plūsmas apkalpošanu. Projekts tiks realizēts no Kohēzijas fonda un lidostas līdzekļiem	SM	30.12.2013.
14.		14.23.	Atbalstīt un veicināt reģionālo lidostu attīstību un darbību	14.23.1.	Īstenot ES fondu aktivitāti "Lidostu infrastruktūras attīstība", modernizējot reģionālo lidostu infrastruktūru, lai nodrošinātu vietējo un starptautisko lidojumu uzsākšanu. Projekts tiks realizēts no Kohēzijas fonda un lidostas līdzekļiem	SM	30.12.2013.	Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam
14.	14.24.	Nodrošināt elektronisko sakaru nozares attīstību un platjoslas telekomunikāciju infrastruktūras pieejamību visā Latvijas teritorijā - veicinot konkurenci, piesaistot ES struktūrfondus, nodrošinot jaunu radiofrekvenču diapazonu pieejamību un vienkāršojot elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras ierīkošanas un būvniecības procesus, vienlaikus rūpējoties par pilsētvides kvalitātes uzlabošanu	14.24.1.	Izstrādāt MK noteikumu projektu par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.3. aktivitātes "Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā (platjoslu tīkla attīstība)" īstenošanu	SM	01.06.2011.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, Latvijas stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam
14.	14.24.		14.24.2.	Īstenot darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.3. aktivitāti "Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā (platjoslu tīkla attīstība)", kas nodrošinās platjoslas infrastruktūras pieejamību visā Latvijas teritorijā ar ātrumu līdz 10 Mb/s. Projekts tiks finansēts no privātiem līdzekļiem ar ERAF līdzfinansējumu	SM	31.10.2013.
14.	14.24.		14.24.3.	Izstrādāt grozījumus Latvijas būvnormatīvā LBN nr.262-05 "Elektroniskie sakaru tīkli" pilsētvides kvalitātes uzlabošanai	SM	30.04.2011.
14.	14.25.	Izstrādāt valsts privātā elektroniskā sakaru tīkla regulējumu un īstenošanu, nodrošinot valsts telekomunikāciju resursu pieejamību un drošību operatīvajiem dienestiem konfidenciālas informācijas pārraidīšanai un valsts nozīmes informācijas nepārtrauktai pieejamībai, t.sk. kiberuzbrukumu vai citu krīzes situāciju laikā	14.25.1.	Nodrošināt vienotu valsts Ārkārtas situāciju elektronisko sakaru tīkla (ĀSEST) un Elektronisko sakaru pakalpojumu centru (ESPC) darbības uzsākšanu ar 2012.gada 1.janvāri	SM	30.12.2011.
14.	14.25.		14.25.2.	Izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par ĀSEST pieslēdzamajām valsts institūcijām un ĀSEST izmantošanas un uzturēšanas kārtību	SM	31.05.2011.
14.	14.25.		14.25.3.	Izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par valsts informācijas sistēmu izvietošanu un uzturēšanu ESPC	SM	31.05.2011.
15.	Vides aizsardzība	15.1.	Virzīties uz zaļās ekonomikas principu ieviešanu, nodrošinot efektīvu Latvijas dabas resursu izmantošanu, ieviešot piesārņojumu samazinošas tehnoloģijas un principa "piesārņotājs maksā" adekvātu realizāciju	15.1.1.	Izstrādāt normatīvos aktus, kas skar valsts nodevas piemērošanu attiecībā uz piesārņojošo darbību veikšanu un dabas resursu, t.sk. zemes dzīļu, izmantošanu	VARAM	31.12.2011.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Mērķis - palielināt valsts budžeta ieņēmumus no piesārņojošo darbību veikšanas un dabas resursu izmantošanas
15.		15.1.		15.1.2.	Veicināt papīra, plastmasas, metāla, stikla un koksnes reģenerācijas mērķu sasniegšanu un veicināt bioloģiski degradējamo atkritumu apglabāšanas apjoma samazināšanu	VARAM	31.12.2015.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.1.		15.1.3.	Izstrādāt un ieviest depozīta sistēmu iepakojumam	VARAM	31.12.2015.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.1.		15.1.4.	Pilnveidot normatīvo aktu sistēmu zemes resursu un zemes dzīļu izmantošanas jomā, nodrošinot pārdomātu un racionālu zemes dzīļu resursu izmantošanu	VARAM	01.10.2011.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.1.		15.1.5.	Stiprināt horizontālo politiku "Ilgtspējīga attīstība - vides aizsardzība" Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajās aktivitātēs	VARAM	01.11.2014.	Valsts stratēģiskais ietvardokuments, darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi"; "Uzņēmējdarbība un inovācijas; "Cilvēkresursi un nodarbinātība"
15.		15.2.	Sniegt atbalstu Latvijas uzņēmējiem, videi un klimatam draudzīgu tehnoloģiju un risinājumu ieviešanā, lai palielinātu tautsaimniecības konkurētspēju	15.2.1.	Sadarbībā ar EM informēt Latvijas komersantus, lai sagatavotos Eiropas Savienības Rūpniecisko emisiju direktīvas prasību izpildei	VARAM	31.12.2013.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.2.		15.2.2.	Sadarboties ar iesaistītajām institūcijām vides aspektu ievērošanā saistībā ar jauno kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), tai skaitā mēslu krātuvju būve, cūkkopības kompleksu ietekmes uz vidi samazināšana	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam; Latvijas Lauku attīstības programma 2007.-2013.gadam
15.		15.2.		15.2.3.	Nodrošināt Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļu pieejamību projektiem, kas dažādās nozarēs, t.sk. enerģētikā un transportā, īsteno tehnoloģiju maiņu no fosilos energoresursus izmantojošām uz atjaunojamos energoresursus izmantojošām, kā arī uzlabo energoefektivitāti un samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, t.sk. ielu apgaismojumā	VARAM	31.12.2013.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.3.	Visās nozarēs veicināt energoefektivitāti un ilgtspējīgu būvniecību	15.3.1.	Nodrošināt Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļu izmantošanu energoefektivitātes uzlabošanai	VARAM	31.12.2013.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.3.		15.3.2.	Skatīt EM 11.36.1., 11.36.3. un 11.38.1.pasākumu. Nodrošināt vispusīgu un pieejamu informāciju, mazinot birokrātiskos šķēršļus un procedūru ilgumu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Sniegt atbalstu daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem	EM	30.12.2013.
15.		15.4.	Veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, palielinot Latvijas enerģētisko neatkarību	15.4.1.	Skatīt EM 11.45.2.pasākumu. Izvērtēt, apstiprināt un īstenot projektus, kuru ietvaros tiks sniegts atbalsts centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai, sekmēt plašāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu siltumenerģijas ražošanā	EM	31.12.2013.	Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam. Rekonstruētas siltumenerģijas ražošanas jaudas 500 MW
15.		15.4.		15.4.2.	Veicināt ilgtspējīgu biomasas un tās produktu ražošanas attīstību, nodrošinot atbalstu Lauku attīstības programmas pasākumiem "Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas", "Atbalsts mikrouzņēmumu radīšanai un attīstībai" un "Ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošana"	ZM	01.11.2014.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.4.		15.4.3.	Sadarbībā ar EM, ZM veicināt vietējo atjaunojamo resursu izmantošanu ražošanas procesos un energoapgādē	VARAM	01.11.2014.
15.		15.4.		15.4.4.	Sadarbībā ar EM, ZM veicināt vietējo atjaunojamo resursu izmantošanu mājsaimniecībās	VARAM	01.11.2014.
15.		15.4.		15.4.5.	Sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām veicināt vides zinātnes attīstību atjaunojamo energoresursu efektīvai izmantošanai un veicināt daudzveidīgu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izstrādi	VARAM	01.11.2014.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; ANO Stratēģija Izglītība ilgtspējīgai attīstībai; ES Septītā pamatprogramma 2007-2013.; Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.- 2013.gadam
15.		15.5.	Atbalstīt ES un starptautiskās emisiju tirdzniecības ienākumu novirzīšanu energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu investīciju projektu atbalstam	15.5.1.	Nodrošināt finansējuma piesaisti Klimata pārmaiņu finanšu instrumentam un tā līdzekļu izmantošanu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai transporta, mājsaimniecību, rūpniecības, enerģētikā un ēku sektorā	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.- 2015.gadam
15.		15.5.		15.5.2.	Nodrošināt Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanu Eiropas Savienības Emisiju tirdzniecības sistēmas emisijas kvotu izsoļu ietvaros un šādi iegūto finansējumu izmantot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un pielāgošanās (adaptācijas) pasākumiem	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.- 2015.gadam
15.		15.6.	Veicināt ilgtspējīgu patēriņu, samazinot neatjaunojamo dabas resursu izmantošanu	15.6.1.	Sadarbībā ar FM veicināt zaļā iepirkuma kritēriju izmantošanu iepirkuma procedūrās, stimulējot ilgtspējīgu un atbildīgu patēriņu publiskajā sektorā	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.- 2015.gadam; Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam
15.		15.6.		15.6.2.	Veicināt patērētāju informētību par ilgtspējīgu patēriņu, izstrādājot normatīvos aktus par informācijas sniegšanu nepārtikas preču marķējumā	EM	31.12.2012.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam. Mērķis - veicināt ilgtspējīgu patēriņu
15.		15.6.		15.6.3.	Veicināt zemas oglekļa emisijas ekonomikas attīstību, izmantojot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļus	VARAM	01.11.2014.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Vides politikas pamatnostādnes 2009.- 2015.gadam
15.		15.7.	Nodrošināt kvalitatīvus ūdenssaimniecības pakalpojumus vismaz 68 % Latvijas iedzīvotāju, pakāpeniski uzlabojot iekšējo ūdeņu un Baltijas jūras vides stāvokli	15.7.1.	Sadarbībā ar pašvaldībām nodrošināt kvalitatīvus centralizētus ūdenssaimniecības pakalpojumus vismaz 68 % Latvijas iedzīvotāju: 1) turpināt ūdenssaimniecības infrastruktūras projektus apdzīvotās vietās virs 10000 c.e.; 2) turpināt ūdenssaimniecības infrastruktūras projektus apdzīvotās vietās zem 10000 c.e., kā arī apdzīvotās vietās zem 2000 c.e.	VARAM	31.12.2015.	Valsts stratēģiskais ietvardokuments, darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi"; Vides politikas pamatnostādnes 2009.- 2015.gadam
15.		15.7.		15.7.2.	Sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām īstenot HELCOM Baltijas jūras rīcības plānu, uzlabojot Baltijas jūras vides stāvokli, izvērtēt nepieciešamos pasākumus piesārņojošo vielu, tai skaitā barības vielu N un P ieplūdes samazināšanai kā iekšējos ūdens objektos, tā Baltijas jūrā	VARAM	31.12.2021.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.- 2015.gadam
15.		15.7.		15.7.3.	Realizēt Upju baseinu apsaimniekošanas plānos noteiktos pasākumus, aktīvi iesaistot lielās pilsētas, tai skaitā nodrošinot aglomerāciju robežu precizēšanu, pilnveidojot sadarbību ar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem tarifu jomā, iesaistot pasākumu īstenošanā sabiedrību	VARAM	22.12.2015.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam; Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni
15.		15.7.		15.7.4.	Saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu izstrādāt pasākumus laba jūras vides stāvokļa sasniegšanai, ietverot jūras telpisko plānojumu	VARAM	15.12.2015.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam; Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam
15.		15.8.	Mazināt klimata pārmaiņu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, īstenojot pasākumus Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros un iespēju robežās samazinot plūdu riskus	15.8.1.	Īstenot Plūdu risku novērtēšanas un pārvaldības nacionālajā programmā 2008.-2015.gadam paredzētos pasākumus, pabeidzot plūdu risku kartēšanu upju baseinu apgabalos, turpināt piesaistīt ERAF finansējumu pretplūdu aizsargbūvju būvniecībai un rekonstrukcijai	VARAM	31.12.2015.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Valsts stratēģiskais ietvardokuments, darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi"; Vides politikas pamatnostādnes 2009.- 2015.gadam; Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma 2008.-2015.gadam
15.		15.8.		15.8.2.	Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai MK koncepcijas projektu par piemērošanos (adaptāciju) klimata pārmaiņām, kas noteiks turpmākos rīcības virzienus un pasākumus Latvijā piemērošanās klimata pārmaiņām jomā	VARAM	31.12.2011.	MK 05.08.2008. protokols Nr.56 7.§ 3.punkts; Vides politikas pamatnostādnes 2009.- 2015.gadam
15.		15.8.		15.8.3.	Uzlabot sabiedrības informētību un izpratni par klimata pārmaiņām, to cēloņiem un sekām, t.sk. sabiedrības iespējām līdzdarboties klimata pārmaiņu novēršanā, kā arī pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanā	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.- 2015.gadam
15.		15.9.	Samazināt riskus cilvēku veselībai un videi, likvidējot bīstamākos vēsturiskā piesārņojuma avotus un nodrošinot drošu ķīmisko vielu apriti	15.9.1.	Veikt piesārņojuma tālākas izplatības ierobežošanu un piesārņoto vietu sanācijas pasākumus Inčukalna gudrona dīķos, Jelgavas "Kosmoss" izgāztuvē, Liepājas karaostā un Olaines šķidro atkritumu novietnē, turpināt piesārņoto vietu sanācijas projektu realizāciju citās vēsturiski piesārņotajās vietās	VARAM	31.12.2015.	Valsts stratēģiskais ietvardokuments, darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi"; Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.9.		15.9.2.	Sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām koordinēt un kontrolēt kvalitatīvu rūpniecisko avāriju novēršanas dokumentu izstrādi uzņēmumos. Sadarbībā ar Krieviju un Baltkrieviju mazināt pārrobežu piesārņojumu un avāriju risku	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.9.		15.9.3.	Pabeigt normatīvo aktu prasībām neatbilstošo atkritumu izgāztuvju rekultivāciju, nodrošinot atkritumu apglabāšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām	VARAM	01.11.2014.	Valsts stratēģiskais ietvardokuments, darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi"; Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.-2012.gadam
15.		15.9.		15.9.4.	Sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām, uzlabot Latvijas ķīmiskās rūpniecības konkurētspēju, t.sk. vienkāršojot ķīmisko vielu un biocīdu atļauju izsniegšanas sistēmu atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktam regulējumam	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.9.		15.9.5.	Pilnveidot normatīvo regulējumu attiecībā uz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu	VARAM	01.11.2014.
15.		15.9.		15.9.6.	Saskaņā ar starptautiskām prasībām un atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajam regulējumam pakāpeniski izņemt no saimnieciskās aprites ozona slāni noārdošās vielas un fluorētās siltumnīcefekta gāzes	VARAM	01.11.2014.
15.		15.9.		15.9.7.	Sadarbībā ar SM un citām iesaistītajām institūcijām radīt priekšnoteikumus galveno gaisa piesārņotājvielu koncentrāciju (daļiņas (PM10 & PM2,5), SO2, NO2, O3, benzolu, CO) un trokšņa līmeņa samazināšanai, tādējādi panākot augstāku dzīves kvalitāti, īpaši lielākajās pilsētās.	VARAM	01.11.2014.
15.		15.10.	Nodrošināt vides monitoringa sistēmas darbību, lai sagatavotu kvalitatīvus datus lēmumu pieņemšanai un Latvijas nacionālo interešu aizstāvībai Eiropas Savienībā	15.10.1.	Sadarbībā ar VM, ZM aktualizēt Vides monitoringa programmas pamatnostādnes, atbilstoši kurām izstrādāt Vides monitoringa programmu, kas būtu vērsta uz vides kvalitātes mērķu sasniegšanu	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam; Vides monitoringa programmas pamatnostādnes 2009.-2012.gadam
15.		15.10.		15.10.2.	Veicināt sadarbību ar Baltkrieviju un Krieviju vides stāvokļa novērtējumā un pārrobežu monitoringā, lai uzlabotu pārrobežu monitoringa kvalitāti un samazinātu izmaksas	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.10.		15.10.3.	Sadarboties ar HELCOM dalībvalstīm pārrobežu piesārņojuma novērtējuma un jūras vides stāvokļa novērtējuma jautājumos	VARAM	15.07.2012.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.10.		15.10.4.	ES Kohēzijas fonda aktivitātes 3.5.1.4.apakšaktivitātes "Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība" ietvaros pilnveidot vides monitoringa tehnisko nodrošinājumu	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam; Vides monitoringa programmas pamatnostādnes 2009.-2012.gadam
15.		15.11.	Stiprināt vides institūciju veiktspēju, lai atbalstītu Latvijas uzņēmējdarbības vidi un nodrošinātu konkurētspēju ES tirgū	15.11.1.	Stiprināt vides institūciju veiktspēju, lai atbalstītu Latvijas uzņēmējdarbības vidi un nodrošinātu konkurētspēju ES tirgū, veicinot vienotu pieeju un nostiprināt vienotu praksi vides institūcijās vides aizsardzības normatīvo aktu piemērošanā	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam; Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam
15.		15.11.		15.11.2.	Paaugstināt dabas aizsardzības institūciju veiktspēju sugu un biotopu aizsardzībā	VARAM	01.11.2014.
15.		15.11.		15.11.3.	Pilnveidot piesārņojošo darbību atļauju datubāzes	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.12.	Uzlabot sabiedrības līdzdalību un izpratni, atbalstīt un sadarboties ar sabiedriskajām vides organizācijām vides aizsardzības, dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jautājumos	15.12.1.	Īstenot un iesaistīties plašu publicitāti ieguvušos sabiedrības vides apziņu veicinošos pasākumos (piemēram, Lielā Latvijas talka, akcija "Nemēslo mežā" (Cūkmens)), piesaistot arī kaimiņvalstis, lai panāktu, ka Baltijas reģions kļūtu par tīrāko vietu Eiropā, tādējādi dodot iespēju iedzīvotājiem dzīvot tīrā un sakoptā vidē un uzlabot dzīves kvalitāti un veselību, iesaistīt maktāli daudz iedzīvotāju vides sakopšanā un veikt neformālu izglītību veselai paaudzei	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.12.		15.12.2.	Attīstīt vidi un dabas resursus saudzējošu tūrismu, turpinot īstenot "Zaļā sertifikāta" programmu, piešķirot atbilstības sertifikātus lauku tūrisma mītnēm	VARAM	01.11.2014.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam
15.		15.12.		15.12.3.	Nodrošināt Latvijas valsts līdzdalību Globālajā vides izglītības fonda (Foundation for Environmental Education (FEE)) programmās: Zilie karogi; Jaunie vides reportieri; Ekoskolu programma; Zaļā atslēga.	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.12.		15.12.4.	Veicināt vides nevalstisko organizāciju - biedrību un nodibinājumu - aktīvu iesaistīšanos vides izglītības, izglītības ilgtspējīgai attīstībai un vides apziņas aktivitāšu realizācijā	VARAM	01.11.2014.	ANO Stratēģija Izglītība ilgtspējīgai attīstībai; UNESCO Dekāde Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 2005 -2014.; Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.- 2013.gadam
15.		15.12.		15.12.5.	Nodrošināt konsultatīvo padomju darbu un vides nevalstisko organizāciju līdzdalību, iesaistīt sabiedriskās vides organizācijas vides aizsardzības, dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jautājumu risināšanā	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.13.	Pilnveidot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā, veicinot atkritumu dalītu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi. Ieviest depozīta sistēmu un atkritumu izmantošanu enerģijas ražošanā, kā arī izstrādāt atkritumu rašanās novēršanas politiku	15.13.1.	Izstrādāt Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013.-2020.gadam, iekļaujot atkritumu rašanās novēršanas programmu	VARAM	31.12.2012.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam; Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.-2012.gadam
15.		15.13.		15.13.2.	Pabeigt reģionālo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas poligonu būvniecību Vidusdaugavas SAA reģionā, turpināt infrastruktūras attīstības pasākumus	VARAM	01.11.2014.	Valsts stratēģiskais ietvardokuments, darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi"; Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam; Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.-2012.gadam
15.		15.13.		15.13.3.	Veicināt atkritumu savākšanas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem gan pilsētās, gan lauku teritorijās, ieviest atkritumu šķirošanas sistēmu, izveidojot sadzīves atkritumu šķirošanas un dalītas savākšanas sistēmas atkritumu apsaimniekošanas reģionos	VARAM	01.11.2014.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam; Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.-2012.gadam
15.		15.13.		15.13.4.	Veicināt atkritumu pārstrādes attīstību, piesaistot ES fondu līdzekļus	VARAM	01.11.2014.
15.		15.13.		15.13.5.	Izstrādāt un ieviest depozīta sistēmu iepakojumam	VARAM	31.12.2015.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.- 2015.gadam
15.		15.13.		15.13.6.	Nodrošināt bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas efektīvu darbību	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam; Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.-2012.gadam
15.		15.13.		15.13.7.	Veicināt izlietotā iepakojuma, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, bateriju un akumulatoru apsaimniekošanas mērķu sasniegšanu	VARAM	01.11.2014.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.13.		15.13.8.	Sadarboties ar citu valstu kompetentajām iestādēm, nodrošinot atkritumu, t.sk. bīstamo atkritumu, pārrobežu sūtījumu saskaņošanu	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.14.	Nodrošināt dabas aizsardzības un saimniecisko interešu līdzsvarotību, pilnveidojot normatīvo aktu sistēmu un veidojot sasaisti ar pašvaldību teritoriju attīstības plāniem	15.14.1.	Pilnveidot informācijas bāzi dabas aizsardzības jomā, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, kas ļautu vienkāršot administratīvās procedūras	VARAM	01.11.2014.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.14.		15.14.2.	Veikt Latvijas īpaši aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu kartēšanu un informācijas reģistrēšanu datubāzē, kā arī izmantot šos datus teritorijas plānojumos	VARAM	01.11.2014.
15.		15.14.		15.14.3.	Izstrādāt Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pamatnostādnes	VARAM	31.12.2012.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.14.		15.14.4.	Izstrādāt Dabas aizsardzības likumu	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.15.	Atbilstoši budžeta iespējām atjaunot kompensāciju izmaksu zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās	15.15.1.	Atbilstoši budžeta iespējām atjaunot kompensāciju izmaksu zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un nodrošināt kompensāciju izmaksu administrēšanu	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.16.	Uzlabot apsaimniekošanas pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu sugu un biotopu aizsardzību	15.16.1.	Nodrošināt infrastruktūras izveidi un tās apsaimniekošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.16.		15.16.2.	Sadarbībā ar VARAM veicināt konkurētspējīgu atbalsta maksājumu saņemšanu Eiropas Savienības Lauku attīstības programmas ietvaros par bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu, bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, meža un lauksaimniecībā izmantojamo zemju apsaimniekošanu Natura 2000 teritorijās, veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķu sasniegšanu	ZM	01.11.2014.	Lauku attīstības programma 2007.-2013.gadam; Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.16.		15.16.3.	Pārskatīt apsaimniekošanas pasākumu kopumu, vienlaikus nosakot apsaimniekošanas pasākumu prioritātes sugu un biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa sasniegšanai	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.		15.17.	Saglabāt Latvijas teritoriju brīvu no ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas	15.17.1.	Sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām veicināt lēmumu pieņemšanu pašvaldībās ĢMO brīvu teritoriju paplašināšanā	VARAM	01.11.2014.	Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.- 2013.gadam; Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam
15.		15.17.		15.17.2.	Sadarbībā ar ZM, IZM veicināt diskusijas sabiedrībā par bioloģisko drošību un zinātnes lomu ĢMO problemātikas pētījumos	VARAM	01.11.2014.
15.	15.18.	Attīstīt bioloģisko lauksaimniecību un ekotūrismu	15.18.1.	Sadarbībā ar VARAM veicināt bioloģiskās lauksaimniecības popularizēšanu un tās ražotās produkcijas realizāciju	ZM	01.11.2014.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.- 2013.gadam
15.	15.18.	Attīstīt bioloģisko lauksaimniecību un ekotūrismu	15.18.2.	Izstrādāt Bioloģiskās daudzveidības pamatnostādnes, t.sk. iekļaujot sadaļu par tūrisma attīstību īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un veicināt ekotūrisma attīstību, pilnveidojot infrastruktūru un pakalpojumus	VARAM	31.12.2012.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam
15.	15.19.	Uzlabot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju sadarbību dabas un vides aizsardzības prasību integrēšanā lauku attīstībā, meža zemju apsaimniekošanā, ūdens objektu apsaimniekošanā un zivsaimniecībā	15.19.1.	Noteikt labvēlīgas aizsardzības mērķus visām ES nozīmes sugām un biotopiem	VARAM	01.11.2014.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.	15.19.		15.19.2.	Pilnveidot normatīvos aktus ūdens objektu un mazo hidrotehnisko būvju apsaimniekošanai	VARAM	01.11.2014.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam; Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma 2008.-2015.gadam; Koncepcija "Par 2010.gada veiktajiem plūdu novēršanas pasākumu rezultātiem"
15.	15.20.	Pastiprināt zivju resursu atjaunošanas un kontroles pasākumus	15.20.1.	Sadarbībā ar ZM pastiprināt zivju resursu atjaunošanas un kontroles pasākumus	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.	15.20.		15.20.2.	Sadarbībā ar ZM palielināt sabiedrības iesaisti un pašvaldību lomu zivju resursu aizsardzībā	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.	15.21.	Attīstīt Latvijas Dabas muzeju, Nacionālo botānisko dārzu un Nacionālo zooloģisko dārzu kā vides izpētes un izglītības centrus	15.21.1.	Nodrošināt dabas zinātnisko kolekciju saglabāšanu, izpēti un pieejamību sabiedrībai	VARAM	01.11.2014.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.	15.21.		15.21.2.	Līdz Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam (2014.gadā), pilnībā pabeigt Dabas muzeja ekspozīciju pārveidošanu, izveidojot jaunu Latvijas ģeoloģijas un mineraloģijas ekspozīciju, tādējādi nodrošinot muzeja ekspozīcijas daudzveidības un kvalitātes paaugstināšanu	VARAM	01.11.2013.
15.	15.21.		15.21.3.	Nodrošināt dzīvo augu kolekciju un Latvijas augu gēnu banku uzturēšanu	VARAM	01.11.2014.
15.	15.21.		15.21.4.	Nodrošināt vides izglītības aktivitāšu kopumu, palielinot sabiedrības izpratni par dabas vērtībām, kā arī konkrētām Latvijas starptautiskajām saistībām vides aizsardzībā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, Latvijas Dabas muzejā, Nacionālajā botāniskajā dārzā un Nacionālajā zooloģiskajā dārzā	VARAM	01.11.2014.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Vides politikas pamatnostādnes 2009.- 2015.gadam; Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza attīstības stratēģija 2007.-2016.gadam
15.	15.21.		15.21.5.	Nodrošināt Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza līdzdalību 70 apdraudēto dzīvnieku sugu starptautiskajās vairošanas un nebrīves populāciju uzraudzības programmās, nodrošinot pilnvērtīgu šo sugu saglabāšanu ex situ	VARAM	01.11.2014.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza attīstības stratēģija 2007.-2016.gadam
15.	15.22.	Nodrošināt finansējuma piesaisti Klimata pārmaiņu finanšu instrumentam	15.22.1.	Nodrošināt jaunu līgumu projektu par noteiktā daudzuma vienību pārdošanu starptautiskās emisiju tirdzniecības ietvaros sagatavošanu un noslēgšanu	VARAM	31.12.2012.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.	15.22.		15.22.2.	Nodrošināt Latvijas valdības līdz šim noslēgto līgumu par noteiktā daudzuma vienību pārdošanu starptautiskās emisiju tirdzniecības ietvaros saistību izpildi	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.	15.23.	Piesaistīt alternatīvus finanšu resursus vides un dabas aizsardzības pasākumu īstenošanai	15.23.1.	Sadarbībā ar FM veicināt finanšu instrumentu piesaisti un labvēlīgu līdzfinansēšanas nosacījumu nodrošināšanu vides un dabas aizsardzības pasākumiem (ārpus pamata kohēzijas politikas finanšu instrumentiem - ERAF, KF un SF)	VARAM	01.11.2014.	Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam
15.	15.23.		15.23.2.	Uzlabot informācijas pieejamību potenciāliem projektu saņēmējiem par šiem finanšu resursiem	VARAM	01.11.2014.
15.	15.23.		15.23.3.	Veicināt nevalstisko organizāciju un nozares profesionālo asociāciju sadarbību šādu finanšu instrumentu projektu īstenošanā, sniedzot atbalstu potenciālajiem projektu iesniedzējiem potenciālo projektu partneru piesaistē	VARAM	01.11.2014.
15.	15.23.		15.23.4.	Organizēt un rīkot informatīvus pasākumus, veidojot projektu ideju bāzi, īpaši inovāciju un sabiedrības izpratnes pilnveidošanas jomā	VARAM	01.11.2014.
15.	15.23.		15.23.5.	Izmantojot papildus piesaistītus finanšu resursus, attīstīt sadarbību ar valstīm, ar kurām ir noslēgti līgumi vides un dabas aizsardzības jomā	VARAM	01.11.2014.
16.	Lauksaimniecība, pārtikas nozare, meža nozare, zivsaimniecība	16.1.	Panākt, lai Latvijas zemnieki pēc 2013.gada saņemtu izdevīgākus un ar citām ES dalībvalstīm vienlīdzīgākus lauksaimniecības un mežsaimniecības atbalsta maksājumus	16.1.1.	Visās ES lēmumu pieņemšanas institūciju diskusijās, kā arī dažādos dalībvalstu forumos par kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada, īpaši par tiešo maksājumu sistēmu (neietver mežsaimniecības atbalsta maksājumus), aizstāvēt un pamatot Latvijas pozīciju par godīgiem un taisnīgiem tiešo maksājumu apjomiem	ZM	31.12.2013.
16.		16.1.		16.1.2.	Izplatīt Latvijā izstrādāto tiešo maksājumu aploksnes aprēķināšanas kritērijus un formulu (neietver mežsaimniecības atbalsta maksājumus) ES dalībvalstu diskusiju laikā par KLP nākotni pēc 2013.gada gan Lauksaimniecības Ministru padomes sanāksmēs, gan Īpašajā lauksaimniecības komitejā, Padomes Horizontālo lauksaimniecības jautājumu darba grupā, divpusēju un citu formātu tikšanās laikā, kad tiks apspriesti KLP nākotnes pēc 2013.gada jautājumi	ZM	31.12.2013.
16.		16.2.	Turpināt sekmēt Latvijas lauksaimniecības, pārtikas, meža un zivju produktu eksportu	16.2.1.	Nodrošināt ES eksporta kompensāciju pieejamību komersantiem par noteiktu lauksaimniecības un tās pārstrādes produktu eksportu un lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantiju izsniegšanu komersantiem, kuri pieteikušies eksporta kompensāciju saņemšanai avansā	ZM	30.06.2014.	Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plāns 2010.-2011.gadam (apstiprināts ar MK 31.03.2010. rīkojumu Nr.181)
16.		16.2.		16.2.2.	Nodrošināt Latvijas komersantu un valsts interešu lauksaimniecības jomā pārstāvniecību NVS valstīs	ZM	30.06.2014.
16.		16.2.		16.2.3.	Nodrošināt atbalstu zivsaimniecības produktu ražotāju dalībai starptautiskajās izstādēs Rīcības programmas "Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešana Latvijā 2007.-2013.gadam" pasākuma "Jaunu noieta tirgu sekmēšana un reklāmas kampaņas" ietvaros. Atbalstu lauksaimniecības un pārtikas ražotāju dalībai starptautiskajās izstādēs nodrošināt valsts atbalsta lauksaimniecībai ietvaros	ZM	30.06.2014.
16.		16.3.	Veicināt Latvijā ražotu pārtikas produktu patēriņu, īpašu uzmanību pievēršot bioloģisko un nišas produktu kā arī importu aizstājošu produktu ražošanai	16.3.1.	Turpināt īstenot ES atbalsta programmas "Augļi skolai" un "Skolas piens", paredzot iespēju bērniem saņemt augļus un dārzeņu un piena produktus ES atbalsta programmu ietvaros un ar Eiropas Komisijas programmas palīdzību nodrošināt vistrūcīgākās personas ar pārtikas produktiem no intervences noliktavām	ZM	31.12.2011.	MK 24.02.2010. rīkojums Nr.115 "Pasākumu ieviešanas plāns skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem (2010.-2013.)". Programmu mērķis ir saistīts ar veselīga uztura, augļu, dārzeņu un piena patēriņa veicināšanu skolās
16.		16.3.		16.3.2.	Izstrādāt nosacījumus atbalsta saņemšanai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas dalībniekiem Latvijas Lauku attīstības programmas ietvaros	ZM	31.12.2011.	Latvijas Lauku attīstības programma 2007.-2013.gadam
16.		16.3.		16.3.3.	Pilnveidot atbalsta saņemšanas nosacījumus mājražotājiem Latvijas Lauku attīstības programmas pasākumā "Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana"	ZM	31.12.2011.	Latvijas Lauku attīstības programma 2007.-2013.gadam
16.		16.4.	Pilnībā izmantot pieejamo ES finansējumu un valsts atbalsta programmas, lai veicinātu lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības produktu ražošanu un konkurētspēju un stimulētu ekonomisko aktivitāti un inovācijas	16.4.1.	Veikt grozījumus Rīcības programmā Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.- 2013.gadam, veicot finansējuma pārdali starp pasākumiem, lai nodrošinātu nozares ekonomisko atveseļošanos	ZM	31.12.2013.
16.		16.4.		16.4.2.	Veikt grozījumus Lauku attīstības programmā 2007.-2013.gadam un pakārtotajos normatīvajos aktos, lai veicinātu nozaru konkurētspēju un stimulētu ekonomisko aktivitāti un inovācijas	ZM	31.12.2011.
16.		16.4.		16.4.3.	Sagatavot un iesniegt MK noteikumu projektu par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību, pasākumu nosacījumus un finansējuma sadalījumu	ZM	01.06.2011.
16.		16.5.	Aizstāvēt lauksaimniecības, meža, zivsaimniecības un pārtikas nozaru intereses ES fondu (ESF, ERAF u.c.) atbalsta programmās, nodrošinot šo nozaru attīstību un mazās infrastruktūras, īpaši lauku ceļu, sakārtošanu lauku teritorijās	16.5.1.	Sagatavot un sniegt priekšlikumus ES fondu (ESF, ERAF u.c.) ieviešanā atbildīgajām ministrijām par lauksaimniecības, meža, zivsaimniecības un pārtikas nozari atbalsta pasākumiem	ZM	31.12.2011.
16.		16.6.	Veicināt kredītresursu un valsts garantiju pieejamību lauksaimniecības sektoram ES finansēto projektu īstenošanai	16.6.1.	Veicināt Lauku attīstības programmas kredītu fonda ieviešanu, veicot grozījumus un aktualizējot MK noteikumus par kredītu fonda ieviešanu	ZM	31.12.2011.
16.		16.6.		16.6.2.	Pārskatīt pieejamos garantiju apjomus, lai veicinātu investīciju projektu realizāciju un nodrošinātu kredītresursu pieejamību apgrozāmiem līdzekļiem lauksaimniecības zemes iegādei un investīcijām projektu ietvaros neattiecināmajām izmaksām	ZM	31.12.2011.
16.		16.7.	Pārskatīt nacionālo subsīdiju programmas, izvērtējot līdzšinējo programmu efektivitāti un pārdalot līdzekļus jaunām programmām, kuru pamatā būtu ekonomiskās efektivitātes un produktivitātes paaugstināšana	16.7.1.	Nodrošināt, īstenojot Zemkopības ministrijas 16.4.3.pasākumu, lai izpildītu Deklarācijas 16.4.uzdevumu	ZM	01.06.2011.
16.		16.8.	Skaidri nodalīt atbalstu ražojošām saimniecībām no neražojošiem zemes apsaimniekotājiem, kuri veic darbības, lai apmierinātu sabiedrības vēlmes pēc sakārtotas un saglabātas apkārtējās vides	16.8.1.	ES tiešo maksājumu sistēmas pēc 2013.gada izveides sarunās sagatavot priekšlikumus izmaiņām un panākt, ka tiešie maksājumi tiek piešķirti tikai lauksaimniekiem, kuri veic lauksaimniecisko darbību	ZM	31.12.2012.
16.		16.8.		16.8.2.	Veikt grozījumus Lauku attīstības programmā 2007.-2013.gadam un pakārtotajos normatīvajos aktos, aktualizējot un precizējot Lauku attīstības programmas pasākumu nosacījumus un finansējuma sadalījumu	ZM	31.12.2011.
16.		16.8.		16.8.3.	Iesniegt MK likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli""	ZM	31.12.2012.	Paredzot, ka no nodokļa atbrīvotu dīzeļdegvielu (gāzeļļa) piešķir par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas ir deklarēta un apstiprināta vienotā platību maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmas ietvaros un patstāvīgām pļavām, ganībām vai aramzemē sētiem ilggadīgajiem zālājiem, ja ir nodrošināts normatīvajos aktos noteiktais īpašumā esošo lauksaimniecības dzīvnieku minimālais liellopu blīvums vai minimālie ieņēmumi uz vienu atbalstam deklarēto un apstiprināto hektāru
16.		16.9.	Atbalstīt mazo un vidējo uzņēmumu kooperāciju lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarēs, veicinot efektīvu ražošanu, pārstrādes uzņēmumu dibināšanu un produkcijas realizāciju	16.9.1.	Izstrādāt jaunus atbalsta saņemšanas nosacījumus augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju atbalstam	ZM	01.02.2012.	RO darbības mērķis ir apvienot augļu un dārzeņu ražotājus, lai plānotu ražošanu un veicinātu piedāvājuma koncentrēšanu, uzlabot tirdzniecību un veicināt labas audzēšanas un atkritumu apsaimniekošanas praksi. Tiks izstrādāti MK noteikumi par ražotāju organizāciju atzīšanas kritērijiem un atzīšanas kārtību un darbības nosacījumiem
16.		16.9.		16.9.2.	Nodrošināt, īstenojot Zemkopības ministrijas 16.8.2.pasākumu, lai izpildītu Deklarācijas 16.8.uzdevumu	ZM	01.06.2011.
16.		16.9.		16.9.3.	Pārstrukturēt meža nozarei Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pieejamo finansējumu, lai atbalstītu privāto meža īpašnieku biedrību un kooperatīvu darbību un attīstību	ZM	30.06.2014.
16.		16.10.	Atbalstīt mazo un nerentablo saimniecību pārprofilēšanos uz citiem saimnieciskās darbības veidiem, lai saglabātu ekonomisko aktivitāti un apdzīvotību lauku teritorijās	16.10.1.	Lauku attīstības programmā paredzēt atbalstu mazo un nerentablo saimniecību pārstrukturēšanai	ZM	31.12.2011.
16.		16.11.	Veicināt nodarbinātības daudzveidību laukos - meža resursu un zemes dzīļu izmantošanu, "zaļās" enerģijas ražošanu, e-darba un lauku kultūrvides tūrismu utt.	16.11.1.	Veikt grozījumus Lauku attīstības programmā 2007.-2013.gadam un pakārtotajos normatīvajos aktos, aktualizējot un precizējot Lauku attīstības programmas pasākumu nosacījumus un finansējuma sadalījumu	ZM	31.12.2011.
16.		16.12.	Veicināt lauksaimniecības, meža, zivsaimniecības un citu saistīto nozaru nevalstisko organizāciju līdzdalību pozīcijas aizstāvēšanā par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni un citu nozarēm būtisku jautājumu apspriešanā, kā arī pilnvērtīgu iesaisti lēmumu pieņemšanā	16.12.1.	Pozīciju, viedokļu saskaņošanā veicināt nozares pārstāvošo nevalstisko organizāciju iesaisti, nodrošinot regulāru informācijas apmaiņu	ZM	30.06.2014.
16.		16.12.		16.12.2.	Valsts lauku tīkla un Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla ietvaros paredzēt atbalstu lauksaimniecības, meža, zivsaimniecības un citu saistīto nozaru nevalstisko organizāciju ekspertu dalībai Eiropas Komisijas un Padomes darba grupās pozīcijas aizstāvēšanai par KLP un KZP nākotni	ZM	31.12.2011.
16.		16.13.	Nepieļaut valstij piederošo mežu un to apsaimniekotāju privatizāciju	16.13.1.	Sekot līdzi likumu grozījumiem, neatbalstot valstij piederošo mežu un to apsaimniekotāju privatizāciju	ZM	30.06.2014.
16.		16.14.	Saglabāt AS "Latvijas valsts meži" stabilizējošo lomu koksnes resursu pieejamībā, t.sk. mazajiem uzņēmumiem	16.14.1.	Izstrādāt pamatprincipus maktāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu noteikšanai valsts mežos, kuros ietverti ekonomiskie, dabas un sociālie aspekti	ZM	01.11.2011.
16.		16.14.		16.14.2.	Vienkāršot nekustamā īpašuma (t.sk. mežu) iegādi akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži", izdarot grozījumus Meža likumā	ZM	30.06.2013.
16.		16.15.	Nodrošināt meža nozares nacionālo konkurētspēju un meža kapitāla vērtības saglabāšanu, veicināt koksnes plašāku izmantošanu un tās dziļāku pārstrādi, izveidojot ilgtermiņa investīcijām labvēlīgu normatīvo vidi un attīstot izaugsmi atbalstošus zinātniskos resursus	16.15.1.	Aktualizēt Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes	ZM	31.12.2011.
16.		16.15.		16.15.2.	Veikt meža nozares (mežsaimniecības un kokrūpniecības) attīstības vispusēju izvērtējumu (1990.-2010.), ietverot vides, sociālos un tautsaimniecības aspektus	ZM	30.06.2011.
16.		16.15.		16.15.3.	Izveidot Nacionālā meža monitoringa sistēmu, nodrošinot zinātniski pamatotas informācijas ieguvi par meža resursu un vides stāvokli	ZM	31.12.2011.
16.		16.16.	Veicināt tādu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kas palielina oglekļa dioksīda piesaisti Latvijas saistību izpildei klimata pārmaiņu samazināšanai.	16.16.1.	Izstrādāt rīcības plānu CO₂ izmešu samazināšanai mežsaimniecībā un koksnes pārstrādē	ZM	30.06.2013.
16.		16.16.		16.16.2.	Sadarbībā ar VARAM un interešu grupām jaunās klimata politikas ietvaros definēt konkrētus meža apsaimniekošanas pasākumus un atbalsta pasākumus, lai palielinātu oglekļa dioksīda piesaisti un sekmētu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu	ZM	31.12.2013.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam.
16.		16.17.	Veicināt ilgtspējīgu medību resursu apsaimniekošanu, sakārtot medību uzraudzības un kontroles sistēmu	16.17.1.	Izstrādāt grozījumus Medību normatīvajos aktos, kas samazina medījamo dzīvnieku lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarīto zaudējumu risku	ZM	31.12.2012.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes
16.		16.18.	Pārorientēt ES un valsts atbalsta līdzekļus akvakultūras attīstībai, zivsaimniecības nozares modernizācijai un tās konkurētspējas veicināšanai gan iekšējā, gan ārējā tirgū	16.18.1.	Veikt grozījumus Rīcības programmā Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.- 2013.gadam un pakārtotajos normatīvajos aktos, nodrošinot zivsaimniecības nozares modernizāciju un konkurētspējas veicināšanu	ZM	31.12.2013.
16.		16.19.	Turpināt zvejas flotes sabalansēšanu ar pieejamajiem zivju resursiem, nodrošinot zvejas efektivitātes un zvejas iespēju paaugstināšanos Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī zvejojošiem kuģiem	16.19.1.	Veikt grozījumus Rīcības programmā Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.- 2013.gadam, pārdalot finansējuma starp pasākumiem, lai nodrošinātu finansējumu zvejas flotes sabalansēšanas pasākumu veikšanai	ZM	30.06.2011.	Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plāns 2008.-2013.gadam
16.		16.20.	Sniegt atbalstu zivsaimniecības dabisko resursu atjaunošanai, izpētei un kvalitatīvai pārvaldībai, ievērojot resursu izmantotāju (zvejnieku, makšķernieku) vajadzības un intereses, tai skaitā starptautisko zvejas iespēju novērtējuma un sadales jomā	16.20.1.	Nodrošināt ikgadējo zinātnisko pamatojumu un rekomendāciju izstrādi iekšējo ūdeņu un jūras zivju resursu ilgtspējīgas izmantošanas vajadzībām un Latvijas zvejas iespēju pamatošanai	ZM	30.06.2014.
16.		16.20.		16.20.2.	Pieejamā finansējuma robežās realizēt maktāli efektīvus un prioritātēm atbilstošus Zivju resursu atražošanas valsts programmas 2011.-2016.gadam, Latvijas Nacionālās zivsaimniecības datu vākšanas programmas 2011.-2013.gadam un Latvijas zušu krājumu pārvaldības plāna 2009.-2013.gadam pasākumus	ZM	30.06.2014.	Zivju resursu atražošanas valsts programma 2011.-2016.gadam, Latvijas Nacionālās zivsaimniecības datu vākšanas programma 2011.-2013.gadam, Latvijas zušu krājumu pārvaldības plāns 2009.-2013.gadam
16.		16.21.	Īstenot drošas un kvalitatīvas pārtikas aprites politiku, veicinot augstu sabiedrības veselības līmeni un patērētāju tiesību aizsardzību atbilstoši valsts ekonomiskajai attīstībai, t.sk. eksporta veicināšanas interesēm	16.21.1.	Lai sekmētu pārtikas aprites procesus un veicinātu augstu sabiedrības veselības līmeni un patērētāju tiesību aizsardzību, izstrādāt un iesniegt MK jaunu Pārtikas likumu	ZM	31.12.2011.
16.		16.21.		16.21.2.	Lai saglabātu Latvijā tradicionālo šprotu ražošanas metodi, sagatavot un iesniegt priekšlikumus Eiropas Komisijā grozījumiem Komisijas 19.12.2006. Regulā (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maktāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos	ZM	31.12.2011.
16.		16.21.		16.21.3.	Saskaņot dzīvnieku un produktu eksportam nepieciešamos veterināros veselības sertifikātus ar trešajām valstīm	ZM	31.12.2011.
16.		16.22.	Īstenot vienotu dzīvnieku veselības un labturības politiku saskaņā ar principu "atbildīgs dzīvnieka īpašnieks" un "profilakse ir labāka nekā ārstēšana", nodrošinot augstu dzīvnieku veselības un aizsardzības līmeni valstī	16.22.1.	Nodrošināt vienotu mājas (istabas) dzīvnieku reģistra izveidi, piesaistot Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļus	ZM	31.12.2011.
16.		16.22.		16.22.2.	Pārskatīt un pilnveidot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, aprites sistēmu atbilstoši valstī esošai situācijai, lai nodrošinātu sabiedrības un dzīvnieku veselības un vides drošības aizsardzību	ZM	31.12.2011.
16.		16.22.		16.22.3.	Virzīt izmaiņas dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un kontroles sistēmā, nosakot dzīvnieka īpašnieku un valsts atbildību, vienlaicīgi nodrošinot augstu dzīvnieku veselības līmenī valstī	ZM	30.06.2012.
16.		16.22.		16.22.4.	Pilnveidot veterināro zāļu aprites sistēmu, paaugstinot veterināro zāļu pieejamību un uzlabojot veterināro zāļu aprites kontroli un uzraudzību, lai nodrošinātu dzīvnieku un sabiedrības veselības aizsardzības līmeni	ZM	30.06.2012.
16.		16.23.	Veicināt visu līmeņu izglītības attīstību, īpašu uzmanību pievēršot profesionālajai izglītībai, kas atbilst mūsdienīgas, efektīvas un ilgtspējīgas lauksaimniecības, meža, zivsaimniecības un pārtikas nozaru ražošanas vajadzībām	16.23.1.	Nodrošināt, ka LLU mācību pētījumu saimniecība "Vecauce" ir prakses vieta profesionālās vidējās izglītības iestāžu izglītojamiem, pasākumu veicot esošā finansējuma ietvaros	ZM	31.12.2011.
16.		16.23.		16.23.2.	Nodrošināt Valsts lauku tīkla un Valsts zivsaimniecības sadarbības tīkla Rīcības programmu ietvaros apmācību aktivitātes, lai celtu nozares darbības efektivitāti	ZM	31.12.2011.
16.		16.23.		16.23.3.	Sadarbībā ar IZM izveidot Ogres Meža tehnikumā profesionāla augsta līmeņa meža mašīnu operatoru (harvesteru un forvarderu operatoru) un meža mašīnu mehāniķu programmas un tai atbilstošu tehnisko bāzi	ZM	01.09.2011.
16.		16.23.		16.23.4.	Sadarbībā ar ZM pārskatīt lauksaimniecības, meža, zivsaimniecības un pārtikas nozaru ražošanas vajadzībām atbilstošas specializāciju pamatprasības, kā arī sekmēt audzēkņu un pedagogu stažēšanos Latvijas un Eiropas lauksaimniecības uzņēmumos	IZM	01.10.2014.	Koncepcija "Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā". Mērķis - sekmēta lauksaimniecības, meža, zivsaimniecības un pārtikas nozaru ražošanas jomu attīstību. Rezultatīvie rādītāji: 1) aktualizēts saturs (programmu skaits); 2) kvalifikācijas prakse nozares saimniecībās (80 %); 3) stažēšanās Eiropas lauksaimniecības uzņēmumos (audzēkņi - 100, skolotāji - 50)