Darbības ar dokumentu
Rīgā 2011.gada 25.janvārī (prot. Nr.6 42.§)
4.panta otro, trešo, piekto, vienpadsmito, divpadsmito un piecpadsmito daļu
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr. 1413 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180; MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī šo pasākumu īstenotāju izvēles principus;
1.2. kārtību, kādā izveidojamas (pielāgojamas) darba vietas personām ar invaliditāti;
1.3. piemērota darba noteikšanas kārtību un kritērijus;
1.4. bezdarbnieka stipendijas apmēru profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā, kā arī stipendijas piešķiršanas, atlīdzināšanas un piedziņas kārtību.
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr. 1413; MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180)
2. Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī fiziskām un juridiskām personām un šādu personu apvienībām organizē un īsteno aktīvos nodarbinātības pasākumus un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus (turpmāk – pasākumi). Pasākumus organizē, ievērojot šo noteikumu 2.nodaļā noteikto pasākumu īstenotāju izvēles kārtību un paredzēto valsts budžeta, Eiropas Savienības struktūrfondu vai citu finanšu avotu finansējumu, kā arī situāciju darba tirgū, kas izveidojusies attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
3. Pasākumu organizēšanai un īstenošanai paredzētos valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus aģentūra sadarbības ietvaros var piešķirt arī citām valsts un pašvaldības iestādēm.
4. Aģentūra bezdarbniekus pasākumos iesaista saskaņā ar individuālo darba meklēšanas plānu. Plānu izstrādā aģentūra, ņemot vērā situāciju darba tirgū, kā arī bezdarbnieka priekšlikumus un vajadzības. Individuālajā darba meklēšanas plānā nosaka pasākumus, kuros paredzēts iesaistīt bezdarbnieku, un pasākumu īstenošanas laiku.
5. Bezdarbniekus, darba meklētājus un bezdarba riskam pakļautās personas iesaista tiem paredzētajos pasākumos rindas kārtībā atbilstoši šiem noteikumiem (ja šajos noteikumos par attiecīgā pasākuma īstenošanu nav noteikta cita iesaistes kārtība), pieejamajam finansējumam, situācijai darba tirgū un attiecīgās personas un darba devēja interesēm.
(MK 20.05.2014. noteikumu Nr.259 redakcijā)
6. Ja nepieciešams, bezdarbniekus, darba meklētājus un bezdarba riskam pakļautās personas aģentūra var iesaistīt vienlaikus vairākos pasākumos, kā arī atkārtoti iesaistīt tos vienā un tajā pašā pasākumā saskaņā ar šiem noteikumiem. Ja par dalību pasākumā bezdarbniekam ir paredzēts finansiāls atbalsts (ikmēneša stipendija, darba algas dotācija, ikmēneša dotācija biznesa plāna īstenošanas sākumposmā, ikmēneša atlīdzība, finanšu atlīdzība reģionālās mobilitātes veicināšanai), to piešķir par dalību tikai vienā pasākumā – tajā, kurā bezdarbnieks tiek iesaistīts vispirms, ievērojot nosacījumu, ka finansiālais atbalsts, tai skaitā komercdarbības dotācija tam pašam mērķim vai tām pašām darbībām nav piešķirta ar citu finanšu atbalsta instrumentu starpniecību. Pabeidzot dalību pasākumā, kurā bezdarbnieks ir ticis iesaistīts vispirms un kurā ir saņēmis finansiālu atbalstu, bezdarbniekam ar nākamo dienu pēc dalības šajā pasākumā pabeigšanas piešķir finansiālu atbalstu par dalību nākamajā pasākumā, kurā bezdarbnieks ir iesaistīts un turpina dalību, ja arī tur paredzēts finansiāls atbalsts.
(MK 24.07.2012. noteikumu Nr. 511 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.02.2013. noteikumiem Nr.106)
6.1 Ja bezdarbnieks paralēli iesaistei algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistās motivācijas programmā atbilstoši šo noteikumu 163.6 punktam, bezdarbnieks vienlaikus var saņemt abu šo pasākumu ietvaros paredzēto finanšu atbalstu (stipendiju un ikmēneša atlīdzību), ko aprēķina proporcionāli iesaistes laikam katrā no pasākumiem. Ja bezdarbnieks paralēli iesaistei kādā no nodarbinātības pasākumiem iesaistās neformālās izglītības programmā valsts valodas apguvei, bezdarbnieks vienlaikus var saņemt finanšu atbalstu abu pasākumu ietvaros.
(MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 115 redakcijā)
7. Aģentūra nodrošina pasākumu īstenošanas norises un piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstības kontroli un izlases veidā veic pārbaudes pasākumu īstenošanas vietās.
8. Pasākumu īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai aģentūra izvēlas pasākumu īstenotājus – izglītības iestādes, eksaminācijas centrus, darba devējus, sociālo pakalpojumu sniedzējus, amata meistarus, konsultantus, ekspertus, speciālistus, ergoterapeitus un citus pakalpojumu sniedzējus. Pasākumu īstenotājus aģentūra izvēlas atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par publiskajiem iepirkumiem, ievērojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci veicinošu procedūru.
(Grozīts ar MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180; MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 251)
9. Bezdarba riskam pakļautās personas un bezdarbnieki izvēlas šo noteikumu 6.1. un 6.2.apakšnodaļā minēto pasākumu īstenošanai izglītības iestādes individuāli vai no aģentūras piedāvātajām izglītības iestādēm, kas atbilst šo noteikumu 15.punktā minētajām prasībām, kā arī šo noteikumu 6.1.apakšnodaļā minētā pasākuma ietvaros īsteno izglītības programmas, kas atbilst sarakstam, ko apstiprinājusi šo noteikumu 22.punktā minētā komisija. Apmācību kuponu metode ietver izglītības programmas apguvi pēc bezdarbnieka vai bezdarba riskam pakļautas personas izvēles, un ar to saistītās izmaksas sedz aģentūra.
(Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr. 511; MK 26.05.2015. noteikumiem Nr. 264; MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115 )
9.1 Bezdarbnieki ar invaliditāti izvēlas šo noteikumu 163.3 6. apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai pakalpojuma sniedzējus no aģentūras piedāvātajiem pakalpojuma sniedzējiem, kas atbilst šo noteikumu 15.2 punktā minētajām prasībām, atbilstoši pakalpojumu sniedzēju piedāvātajam atbalstam personām ar invaliditāti sadalījumā pa dažādiem funkcionālo traucējumu veidiem. Aģentūra sedz motivācijas programmas un mentora pakalpojuma izmaksas atbilstoši šo noteikumu 163.13 punktā noteiktajam.
(MK 05.09.2017. noteikumu Nr. 527 redakcijā)
10. Šo noteikumu 21. punktā minēto pasākumu īstenošanai izmanto apmācību kuponu metodi, kuras ietvaros bezdarbnieki un darba meklētāji no aģentūras piedāvājuma vai individuāli, ja izvēlētajā administratīvajā teritorijā nav attiecīga piedāvājuma, izvēlas pasākuma īstenotājus – izglītības iestādes –, kuras atbilst šo noteikumu 15. punktā minētajām prasībām un īsteno izglītības programmas, kas atbilst sarakstam, ko apstiprinājusi šo noteikumu 22. punktā minētā komisija. Aģentūra sedz apmācību kuponu izmaksas saskaņā ar šo noteikumu 45., 46., 46.1 un 46.2 punktu.
(MK 26.05.2015. noteikumu Nr. 264 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115; MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 812; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
10.1 Apmācību kupona derīguma termiņu, kupona izmantošanas un anulēšanas nosacījumus, kā arī apmācību kuponu metodes īstenošanas kārtību nosaka aģentūra. Apmācību kuponu izsniegšanas kārtību un secību aģentūra nosaka atbilstoši bezdarbnieku izteiktajām vēlmēm apgūt konkrētas izglītības programmas konkrētā laika periodā.
(MK 24.07.2012. noteikumu Nr. 511 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 134)
10.2 Šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minēto profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanu atbilstoši šo noteikumu 22. punktā minētās komisijas apstiprinātajam sarakstam, noslēdzot līgumus par pasākumu īstenošanu vai pakalpojumu sniegšanu, nodrošina profesionālās izglītības iestādes, kurām piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss, un valsts un pašvaldību dibinātās profesionālās izglītības iestādes, prioritāri tās, kuru infrastruktūras uzlabošana ir veikta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem. Šajā gadījumā aģentūra sedz apmācību kuponu izmaksas saskaņā ar šo noteikumu 45. punktu.
(MK 26.05.2015. noteikumu Nr. 264 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180; sk. 202. punktu)
10.3 Šo noteikumu 10.2 punktā minētajā gadījumā netiek piemērota apmācību kuponu metode un bezdarbnieku komplektēšanu apmācību grupās veic aģentūra sadarbībā ar izglītības iestādēm.
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1413 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2014., sk. 202.punktu)
10.4 Šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētajās tālākizglītības programmās, ko īsteno šo noteikumu 10.2 punktā minētās izglītības iestādes, iesaista bezdarbniekus, kuri bijuši bez darba vismaz 12 mēnešus vai ir vecāki par 45 gadiem.
(MK 26.05.2015. noteikumu Nr.264 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.09.2015., sk. 202. un 213.punktu)
10.5 Īstenojot šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minēto ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu, apmācību kuponu metode netiek piemērota.
(MK 05.09.2017. noteikumu Nr. 527 redakcijā)
10.6 Īstenojot neformālās izglītības programmu "Latviešu valoda bez starpniekvalodas" bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, apmācību kuponu metode netiek piemērota. Pakalpojuma sniedzējus aģentūra izvēlas atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
10.7 Atsevišķu šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minēto profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un profesionālās izglītības modulāro programmu īstenošanu atbilstoši šo noteikumu 22. punktā minētās komisijas apstiprinātajam sarakstam, noslēdzot līgumus par pasākumu īstenošanu vai pakalpojumu sniegšanu, nodrošina arī Sociālās integrācijas valsts aģentūra un izglītības iestādes, kurām piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss, un valsts un pašvaldību dibinātās profesionālās izglītības iestādes, prioritāri tās, kuru infrastruktūra uzlabota no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem. Šajās programmās iesaista bezdarbniekus ar invaliditāti, un bezdarbnieku komplektēšanu apmācību grupās veic aģentūra sadarbībā ar izglītības iestādēm.
(MK 05.05.2020. noteikumu Nr. 262 redakcijā)
11. Ja pasākumu īstenotāju izvēlei nav piemērojamas normatīvajos aktos par publiskajiem iepirkumiem noteiktās prasības vai normatīvie akti par publiskajiem iepirkumiem neparedz iepirkuma procedūru piemērošanu, aģentūra izveido pasākumu īstenotāju izvēles komisiju (turpmāk – komisija), izņemot šo noteikumu 109.19 punktā, 163.3 5.1. un 163.3 6. apakšpunktā minēto pasākumu, un saskaņā ar šo noteikumu 13., 14., 15., 16. un 17. punktu izvēlas pasākumu īstenotājus. Komisijas sastāvā atbilstoši pasākuma veidam iekļauj aģentūras pārstāvjus. Aģentūrai ir tiesības iekļaut komisijas sastāvā citu institūciju pārstāvjus.
(MK 16.06.2020. noteikumu Nr. 397 redakcijā)
12. Šo noteikumu 3.8.apakšnodaļā minēto pasākumu īstenošanai aģentūra apzina pašvaldības, kuras vēlas un ir gatavas organizēt algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanu savā administratīvajā teritorijā.
(MK 13.12.2011. noteikumu Nr.952 redakcijā)
13. Lai izvēlētos pasākumu īstenotājus, aģentūra publicē savā mājaslapā internetā un valsts mēroga vai reģionālajos plašsaziņas līdzekļos paziņojumu pretendentiem par pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanu pasākumu organizēšanai.
(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.482 redakcijā)
14. Paziņojumā norāda organizējamā pasākuma veidu, pieteikumā vai piedāvājumā ietveramo informāciju, pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņu, pretendentu vērtēšanas kritērijus, kā arī citu ar pretendentu atlasi un paredzamā līguma slēgšanu saistītu informāciju, kas nepieciešama, lai izvēlētos pasākuma īstenotāju.
15. Izvērtējot pretendentus pasākumu īstenošanai, izņemot šo noteikumu 109.19 un 174.8 punktā, 21.7. un 163.3 6. apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanu, komisija par pasākumu īstenotāju izvēlas pretendentu, kas atbilst šādām prasībām:
15.1. pretendents ir reģistrēts saskaņā ar attiecīgo saimniecisko darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Ja šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.3. apakšpunktā minētos pasākumus īsteno izglītības iestāde, tai jābūt reģistrētai Izglītības iestāžu reģistrā;
15.2. pretendentam ir licencēta atbilstošā izglītības programma, ir izglītības iestādes un atbilstošās izglītības programmas akreditācija vai izglītības iestāde akreditēta atbilstošās profesionālās ievirzes izglītības vai profesionālās pilnveides izglītības programmas īstenošanā, sertifikāts attiecīgo pakalpojumu sniegšanai, valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" izsniegta mācību karte vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras izsniegta mācību karte, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti. Ja tiek īstenoti šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētie pasākumi, pretendenta profesionālās izglītības programmām jābūt akreditētām uz sešiem gadiem;
15.3. pretendentam vai tā personālam ir konkrētā pasākuma īstenošanai atbilstoša izglītība un profesionālā pieredze, kā arī pasākuma īstenošanai atbilstoša materiāltehniskā bāze, kas izveidota jau pirms pasākuma īstenošanas uzsākšanas, ja šāda materiāltehniskā bāze ir nepieciešama šajos noteikumos minēto pasākumu īstenošanai. Ja tiek īstenoti šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minētie pasākumi, pretendenta vai tā personāla izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai jāatbilst normatīvajos aktos par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību noteiktajām prasībām;
15.4. pretendents pēdējo divu gadu laikā nav būtiski pārkāpis pasākumu īstenošanas nosacījumus. Pasākumu īstenošanas nosacījumu pārkāpums uzskatāms par būtisku, ja:
15.4.1. netiek ievērota pasākumu īstenošanas nosacījumos noteiktā norēķinu kārtība;
15.4.2. netiek ievērotas normatīvajos aktos un pasākumu īstenošanas nosacījumos noteiktās prasības (atbilstošas materiālās bāzes esība, drošu un veselībai nekaitīgu mācību apstākļu nodrošināšana), un tas apdraud mācību procesa norisi;
15.4.3. netiek ievērota kārtība, kādā bezdarbnieki un darba meklētāji ieskaitāmi apmācības dalībnieku skaitā un atskaitāmi no tā;
15.4.4. izglītības iestāde noteikusi bezdarbniekam vai darba meklētājam jebkāda veida papildu maksu par dalību apmācībā vai noteikusi citas finansiāla rakstura saistības;
15.4.5. aģentūrai apzināti sniegta nepatiesa informācija vai sadarbība noslēgta uz nepatiesas informācijas pamata;
15.4.6. veicot pārbaudi izglītības iestādē, atkārtoti ir konstatēti pasākumu īstenošanas nosacījumu pārkāpumi vai, veicot atkārtotu pārbaudi izglītības iestādē, ir konstatēts, ka iepriekš konstatētie pārkāpumi nav novērsti;
15.5. uz pretendentu neattiecas neviens no Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 4., 6. un 14. punktā minētajiem izslēgšanas noteikumiem un ir ievērots minētā likuma 42. panta ceturtās daļas 2. punktā noteiktais termiņš, un pretendentam dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, nav nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 euro;
15.6. pēc pretendenta īstenotās neformālās izglītības programmas valsts valodas apguvei pabeigšanas noslēguma pārbaudījumus Valsts izglītības satura centrā pēdējā gada laikā sekmīgi nokārtojuši ne mazāk kā 60 % no pretendenta apmācīto personu skaita, ja pretendents atkārtoti plāno īstenot neformālo izglītības programmu valsts valodas apguvei;
15.7. ja tiek īstenoti šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minētie pasākumi, pretendents apmācības laikā nodrošina atbilstošus vides, piekļuves, materiāltehniskās bāzes, izdales materiālu un darbarīku pielāgojumus personām ar invaliditāti;
15.8. ja tiek īstenoti šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minētie pasākumi, apmācībām nepieciešamo materiāltehnisko bāzi sagatavo un uzstāda licencēšanas dokumentos norādītajā pasākumu īstenošanas vietā, un tā ir pieejama vismaz tādā apjomā, kā norādīts licencētajā izglītības programmā;
15.9. transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanas eksāmenu pēdējā gada laikā sekmīgi nokārtojuši ne mazāk kā 60 % no pretendenta apmācīto personu skaita, un pretendentam ir ne mazāk kā gadu ilga pieredze transportlīdzekļu un traktortehnikas apmācību programmu īstenošanā.
(MK 26.05.2015. noteikumu Nr. 264 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115; MK 05.09.2017. noteikumiem Nr. 527; MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 134; MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 839; MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262; MK 16.06.2020. noteikumiem Nr. 397; MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 812; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
15.2 Izvērtējot pretendentus šo noteikumu 163.3 6. apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai, aģentūra par pasākumu īstenotāju izvēlas pretendentu, kas atbilst šādām prasībām:
15.2 1. pretendents ir reģistrēts saskaņā ar attiecīgo saimniecisko darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām;
15.2 2. pretendenta statūti paredz atbalsta sniegšanu personām ar invaliditāti;
15.2 3. uz pretendentu neattiecas neviens no Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 4., 6. un 14. punktā minētajiem izslēgšanas noteikumiem un ir ievērots minētā likuma 42. panta ceturtās daļas 2. punktā noteiktais termiņš, un pretendentam dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, nav nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 euro;
15.2 4. pretendentam ir pasākuma īstenošanai atbilstoša materiāltehniskā bāze;
15.2 5. pretendenta personālam ir konkrētā pasākuma īstenošanai atbilstoša izglītība un profesionālā pieredze, un pretendents trijos iepriekšējos gados no šo noteikumu 14. punktā minētā pieteikuma iesniegšanas dienas ir sniedzis grupu nodarbību pakalpojumus vismaz 20 personām ar invaliditāti (grupā ne mazāk par sešām personām) un individuālās konsultācijas vismaz 10 personām ar invaliditāti;
15.2 6. pretendents nodrošina sociālo mentoru apmācību darbam ar personām ar invaliditāti;
15.2 7. pretendenta piesaistītā sociālā mentora pieredze un izglītība atbilst šādām prasībām:
15.2 7.1. iepriekšējo triju gadu laikā no šo noteikumu 14. punktā minētā pieteikuma iesniegšanas dienas ir sniedzis vismaz piecas individuālās konsultācijas, nodrošinot personām ar invaliditāti psiholoģisko un sociālo atbalstu;
15.2 7.2. vismaz vidējā izglītība.
(MK 05.09.2017. noteikumu Nr. 527 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
15.3 Izvērtējot pretendentus šo noteikumu 21.7. apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai, aģentūra par pasākumu īstenotāju izvēlas atvērto tiešsaistes kursu platformu, kas atbilst šādām prasībām:
15.3 1. vismaz divas no augstākās izglītības iestādēm piedāvā mācību programmas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām;
15.3 2. vismaz 10 augstākās izglītības iestādes ir iekļautas pasaules universitāšu reitingā "Times Higher Education". Ja atvērto tiešsaistes kursu platformā mācību programmu apgūšanu piedāvā mazāk nekā 10 augstākās izglītības iestādes, tām visām jābūt iekļautām minētajā pasaules universitāšu reitingā.
(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 812 redakcijā)
16. Nepieciešamo informāciju pretendentu atlasei aģentūra iegūst un pretendentu sniegto ziņu patiesumu pārbauda, izmantojot publiski pieejamās datubāzes, citu institūciju datubāzes, kā arī pieprasot informāciju no kompetentajām valsts institūcijām. Ja aģentūras rīcībā esošā informācija neatbilst faktiskajai situācijai, attiecīgais pretendents ir tiesīgs iesniegt izziņu vai citu dokumentu, precizējot informāciju.
17. Aģentūra, ja nepieciešams, papildus šo noteikumu 15. un 15.2 punktā minētajām prasībām nosaka pretendentu vērtēšanas kritērijus, kritēriju īpatsvaru un minētajiem kritērijiem atbilstošo piedāvājumu izvēles algoritmu, kā arī izvēlas pasākumu īstenotājus saskaņā ar šiem kritērijiem.
(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr. 482; MK 05.09.2017. noteikumiem Nr. 527)
18. Aģentūra ar izvēlētajiem pasākumu īstenotājiem (izņemot izglītības iestādes, kas īsteno šo noteikumu 21. punktā minētos pasākumus) noslēdz līgumu par pasākumu īstenošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Līgumā nosaka līguma priekšmetu, pasākumu īstenošanas vai pakalpojumu sniegšanas noteikumus, līgumslēdzēju pušu pienākumus, tiesības, saistības, atbildību, finansēšanas un savstarpējo norēķinu kārtību, līguma izpildes termiņu un vietu. Šo noteikumu 21. punktā minēto pasākumu īstenošanai izvēlētos pretendentus aģentūra iekļauj izglītības piedāvājumu sarakstā.
(Grozīts ar MK 26.05.2015. noteikumiem Nr. 264; MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115)
19. Pasākumu īstenotājs atbilstoši noslēgtajam līgumam un šajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem ir atbildīgs par pasākumu mērķu sasniegšanu, pasākumu īstenošanas kvalitāti un finanšu izlietojumu. Pasākumu nekvalitatīva īstenošana vai nepatiesu informāciju saturošu dokumentu iesniegšana aģentūrā ir pamats ar pasākumu īstenotāju noslēgtā līguma vai pakalpojuma sniegšanas izbeigšanai.
(MK 26.05.2015. noteikumu Nr.264 redakcijā)
19.1 Izvērtējot pasākumu īstenošanas kvalitāti, aģentūra ir tiesīga:
19.1 1. svītrot izglītības iestādi no izglītības piedāvājumu saraksta šādos gadījumos:
19.1 1.1. aģentūrai apzināti sniegta nepatiesa informācija vai sadarbība noslēgta uz nepatiesas informācijas pamata;
19.1 1.2. ierosināts izglītības iestādes maksātnespējas process;
19.1 1.3. izglītības iestāde neievēro pasākumu īstenošanas nosacījumos noteikto norēķinu kārtību, tai skaitā dokumentu iesniegšanas termiņus;
19.1 1.4. izglītības iestāde neievēro kārtību, kādā bezdarbnieki un darba meklētāji ieskaitāmi izglītojamo skaitā un atskaitāmi no tā;
19.1 1.5. izglītības iestāde noteikusi bezdarbniekam vai darba meklētājam papildu maksu par dalību apmācībā vai noteikusi citas finansiāla rakstura saistības;
19.1 1.6. veicot pārbaudi izglītības iestādē, atkārtoti ir konstatēti pasākumu īstenošanas nosacījumu pārkāpumi vai, veicot atkārtotu pārbaudi izglītības iestādē, ir konstatēts, ka iepriekš konstatētie pārkāpumi nav novērsti;
19.1 1.7. izglītības iestāde, piedāvājot apmācību pakalpojumus bezdarbniekiem, īsteno negodīgu komercpraksi;
19.1 1.8. konstatēta izglītības iestādes neatbilstība šo noteikumu 15.6. vai 15.9. apakšpunktā minētajām prasībām;
19.1 2. svītrot izglītības iestādes piedāvājumu īstenot konkrētu izglītības programmu konkrētā apmācības īstenošanas vietā no izglītības piedāvājumu saraksta šādos gadījumos:
19.1 2.1. izglītības iestāde gada laikā atkārtoti atsakās īstenot šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.3. apakšpunktā minētās apmācības grupā no sešām līdz 12 personām;
19.1 2.2. (svītrots ar MK 20.08.2024. noteikumiem Nr. 565);
19.1 2.3. konstatēta izglītības iestādes neatbilstība šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētajām prasībām.
(MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 115 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 134; MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 839; MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 251)
19.2 Ja izglītības iestāde vai izglītības iestādes piedāvājums atbilstoši šo noteikumu 19.1 punktam ir svītrots no izglītības piedāvājumu saraksta, izglītības iestāde atkārtoti pieteikties pasākumu īstenošanai var ne agrāk kā divus gadus pēc dienas, kad izglītības iestāde vai tās piedāvājums ir svītrots no izglītības piedāvājumu saraksta. Izglītības iestādei ir pienākums atlīdzināt šo noteikumu 43.1. apakšpunktā minētos izdevumus, kas izlietoti apmācībai, ja konstatēto pārkāpumu dēļ nav pieļaujama turpmāka saistību izpilde un jāpārtrauc uzsākto apmācību grupu mācību process. Ja izglītības iestāde minētos apmācību izdevumus neatlīdzina labprātīgi, aģentūrai attiecīgo summu ir tiesības piedzīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 115 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 134; MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 839; MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
20. Īstenojot pasākumus Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitāšu ietvaros, pasākumu organizēšanai un finansēšanai piemēro šajos noteikumos noteikto kārtību, ciktāl tā atbilst kārtībai, kādā īsteno darbības programmas papildinājumā norādītās Eiropas Savienības fonda aktivitātes, nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.
20.1 Aģentūra, uzsākot īstenot bezdarbnieku iesaisti aktīvajos nodarbinātības pasākumos, izvērtē katra bezdarbnieka atbilstību iesaistes kritērijiem. Atbilstību vērtē arī visā pasākuma īstenošanas laikā (attiecas uz kritērijiem, kurus iespējams iepriekš paredzēt). Ja iesaistes laikā bezdarbnieks zaudē atbilstību kādam no iesaistes kritērijiem (attiecas uz kritērijiem, kurus nav iespējams iepriekš paredzēt), bezdarbniekam ir tiesības pabeigt iesaisti attiecīgajā pasākumā. Šis nosacījums neattiecas uz personas ar invaliditāti iesaisti šo noteikumu 3.4.2.apakšnodaļā minētajā pasākumā, ja bezdarbniekam invaliditāte atkārtoti netiek noteikta. Šajā gadījumā bezdarbnieka iesaiste pasākumā tiek izbeigta ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc invaliditātes termiņa beigām. Ja bezdarbnieks iegūst darba ņēmēja statusu uz laiku, kas nepārsniedz divus mēnešus, bezdarbniekam ir tiesības turpināt dalību pasākumā, darba attiecību periodā nesaņemot pasākumā paredzēto finanšu atbalstu (ikmēneša stipendija, ikmēneša dotācija biznesa plāna īstenošanas sākumposmā, finanšu atlīdzība reģionālās mobilitātes veicināšanai).
(MK 24.07.2012. noteikumu Nr. 511 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115)
20.2 Aģentūrai ir tiesības neiesaistīt aktīvajos nodarbinātības pasākumos tos bezdarbniekus un darba meklētājus, kuri nav atlīdzinājuši aģentūrai:
20.2 1. apmācību izdevumus šo noteikumu 35.1 un 35.2 punktā minētajā gadījumā;
20.2 2. finanšu atbalstu komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai šo noteikumu 122.punktā minētajā gadījumā;
20.2 3. profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā saņemto stipendiju šo noteikumu 35.3 punktā minētajos gadījumos;
20.2 4. finanšu atbalstu reģionālajai mobilitātei vai jauniešu reģionālajai mobilitātei šo noteikumu 174.2 punktā un 174.6 6. apakšpunktā minētajā gadījumā.
(MK 30.07.2013. noteikumu Nr. 440 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr. 1413; MK 12.08.2014. noteikumiem Nr. 452; MK 26.05.2015. noteikumiem Nr. 264; MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180; MK 06.12.2022. noteikumiem Nr. 758)
20.3 Asistenta pakalpojumus bezdarbniekiem ar invaliditāti aktīvo nodarbinātības pasākumu laikā nodrošina pašvaldība atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumus pašvaldībā.
(MK 29.03.2016. noteikumu Nr. 180 redakcijā)
20.4 Aģentūra Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros" (turpmāk – Jauniešu garantijas programma) ietvaros iesaista jauniešus bezdarbniekus atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem iesaistes kritērijiem. Jauniešu garantijas programmas ietvaros neiesaista jauniešus bezdarbniekus, kuri apgūst pilna laika studiju programmas Augstskolu likuma izpratnē.
(MK 12.08.2014. noteikumu Nr.452 redakcijā)
20.5 Ja jaunietis bezdarbnieks Jauniešu garantijas programmas ietvaros, iesaistoties šo noteikumu 21., 114. punktā, 131.5. apakšpunktā vai 174.4 punktā minētajā pasākumā, dalības laikā zaudē atbilstību vecuma ierobežojuma kritērijam vai kritērijiem, kurus nav iespējams iepriekš paredzēt, jaunietim bezdarbniekam ir tiesības pabeigt dalību attiecīgajā pasākumā, saglabājot tiesības saņemt aģentūras sniegto finansiālo atbalstu.
(MK 29.03.2016. noteikumu Nr. 180 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115)
20.6 Ja jaunietis bezdarbnieks Jauniešu garantijas programmas ietvaros, iesaistoties šo noteikumu 79. punktā, 131.3. vai 131.4. apakšpunktā minētajā pasākumā, dalības laikā zaudē atbilstību kādam no iesaistes kritērijiem (attiecas uz kritērijiem, kurus nav iespējams iepriekš paredzēt), finansiālais atbalsts, kuru aģentūra izmaksājusi līdz fakta konstatācijas brīdim, uzskatāms par izmaksātu pamatoti.
(MK 29.03.2016. noteikumu Nr. 180 redakcijā)
20.7 Aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu ietvaros personām ar invaliditāti izglītības programmu apguvei un saskarsmes nodrošināšanai ar citām fiziskajām un juridiskajām personām nodrošina surdotulka pakalpojumus. Surdotulka pakalpojumu izmaksas ir ne vairāk kā 15,16 euro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu, nepārsniedzot 40 tiešā tulkojuma darba stundas nedēļā, proporcionāli stundu skaitam, kurās bezdarbnieks, darba meklētājs vai bezdarba riskam pakļautā persona iesaistījusies pasākumā. Transporta izmaksas surdotulka nokļūšanai pakalpojuma sniegšanas vietā aģentūra sedz atbilstoši transporta izdevumus apliecinošajiem dokumentiem (sabiedriskā transporta braukšanas biļetes vai degvielas izdevumus apliecinoši dokumenti). Ceļā pavadītais laiks līdz pakalpojuma sniegšanas vietai un atpakaļ tiek uzskatīts par pakalpojuma sniegšanas laiku.
(MK 05.09.2017. noteikumu Nr. 527 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 839; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
21. Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana un neformālās izglītības ieguve (turpmāk – bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība) ietver:
21.1. profesionālās tālākizglītības programmu apguvi, kas dod iespēju bezdarbniekiem iegūt profesionālo kvalifikāciju, tai skaitā atbilstoši profesiju standartu sarakstam, kas ietverts normatīvajā aktā par obligāti piemērojamo profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību sarakstu un tajā iekļauto profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību publiskošanas kārtību. Pēc attiecīgās programmas apguves bezdarbnieks kārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu. Bezdarbniekam, kurš nokārtojis profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, saskaņā ar profesionālās izglītības ieguvi regulējošajiem normatīvajiem aktiem izsniedz profesionālās kvalifikācijas apliecību. Ja profesionālā kompetence, kas atbilst otrajam, trešajam vai ceturtajam kvalifikācijas līmenim, apgūta ārpus formālās izglītības sistēmas, tās novērtēšanu (ietverot profesionālās kvalifikācijas eksāmena organizēšanu) nodrošina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenci;
21.2. profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvi, kas bezdarbniekiem dod iespēju pilnveidot profesionālo kompetenci atbilstoši nozares kvalifikāciju struktūrā iekļautajai kvalifikācijai. Bezdarbniekam saskaņā ar profesionālās izglītības ieguvi regulējošajiem normatīvajiem aktiem izsniedz apliecību par profesionālās pilnveides izglītību;
21.3. neformālās izglītības programmu apguvi, kas ietver mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošu sistematizētu sociālo un profesionālo pamatprasmju apguvi, noslēguma pārbaudījumu organizēšanu, tai skaitā valsts valodas prasmes pārbaudes eksāmenu. Bezdarbniekam un darba meklētājam pēc neformālās izglītības programmu apguves izsniedz iegūtās zināšanas apliecinošu dokumentu. Bezdarbniekam vai darba meklētājam, kurš nokārtojis valsts valodas prasmes pārbaudes eksāmenu, izsniedz lēmumu par personas valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātu;
21.4. (svītrots ar MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115);
21.5. transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju apmācību, kas ietver noslēguma pārbaudījumu organizēšanu, transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāja kvalifikācijas iegūšanas eksāmenu kārtošanu un vadītāja apliecības saņemšanu. Bezdarbniekam un darba meklētājam saskaņā ar transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju tiesību ieguvi regulējošajiem normatīvajiem aktiem izsniedz vadītāja apliecību;
21.6. augstākās izglītības iestādes piedāvātu studiju moduli vai studiju kursu, kuru īsteno akreditēta studiju virziena licencētas studiju programmas ietvaros, lai nodrošinātu nepieciešamās mūžizglītības prasmes sekmīgai iesaistei darba tirgū. Pēc programmas apguves bezdarbniekam un darba meklētājam izsniedz iegūtās zināšanas apliecinošu dokumentu;
21.7. atvērto tiešsaistes kursu platformā piedāvātu augstākās izglītības iestādes vai nozaru uzņēmuma izstrādātu mācību programmu, kas bezdarbniekam, darba meklētājam vai bezdarba riskam pakļautai personai dod iespēju pilnveidot vai apgūt mūsdienīgas un nākotnes darba tirgum nepieciešamas prasmes, zināšanas un specializāciju kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Atvērto tiešsaistes kursu platformās bezdarbnieks, darba meklētājs vai bezdarba riskam pakļautā persona saņem apliecinājuma dokumentu par mācību programmas apguvi.
(Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr. 511; MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115; MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 134; MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262; MK 16.06.2020. noteikumiem Nr. 397; MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 812; MK 17.08.2021. noteikumiem Nr. 556; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764; MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 368; MK 06.12.2022. noteikumiem Nr. 758; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
21.1 Šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētās modulārās profesionālās izglītības programmas īsteno profesionālās izglītības iestādes, nodrošinot vienu vai vairāku profesionālās tālākizglītības programmu moduļu apguvi atbilstoši profesionālās kvalifikācijas pamatprasībās noteiktajām profesionālajām kompetencēm, prasmēm un zināšanām. Pēc šajā punktā minēto programmu apguves bezdarbniekam izsniedz izglītību apliecinošu dokumentu (apliecību par attiecīgā moduļa vai attiecīgo moduļu apguvi). Modulāro profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksas viena moduļa apguvei sedz, izmantojot likmi 4,50 euro par mācību stundu, kopā nepārsniedzot 360 euro.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262)
22. Ekonomikas ministrijas izveidota komisija, kuras sastāvā iekļauj Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un citu kompetento institūciju vai biedrību un nodibinājumu pārstāvjus un ekspertus, saskaņā ar cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskajiem mērķiem un atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm nosaka, izskata, apstiprina un aktualizē mācību piedāvājumu, tādējādi nodrošinot mācību savstarpēju papildinātību starp dažādām mērķa grupām, kā arī veic regulāru pieaugušo izglītības pasākumu īstenošanas rezultātu novērtējumu. Komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina ekonomikas ministrs.
(MK 05.12.2023. noteikumu Nr. 725 redakcijā)
23. Pirms iesaistes bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībā bezdarbniekam un darba meklētājam ir tiesības saņemt karjeras konsultāciju.
(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.482 redakcijā)
24. Profesionālās tālākizglītības programmas, profesionālās pilnveides izglītības programmas (turpmāk – profesionālās izglītības programmas) un neformālās izglītības programmas izstrādā izglītības iestādes atbilstoši prasībām, kas noteiktas izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos.
(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā)
24.1 Transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju apmācības programmas izstrādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju apmācību organizēšanu.
(MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 115 redakcijā)
25. Aģentūra organizē bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību:
25.1. šo noteikumu 22.punktā minētās komisijas noteiktajās jomās, izglītības programmās, profesijās un komisijas noteikto sociālo un profesionālo pamatprasmju apguvei;
25.2. pēc darba devēja rakstiska pieprasījuma.
(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.482 redakcijā)
26. Profesionālās izglītības programmu apguvē, izņemot gadījumus, kad apmācības organizē pēc darba devēja pieprasījuma, bezdarbnieku iesaista, ja:
26.1. bezdarbnieka iepriekš iegūtā profesionālā kvalifikācija vai profesionālā pieredze nav pieprasīta darba tirgū vai tā neatbilst attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām un tāpēc nav iespējams atrast piemērotu darbu;
26.2. bezdarbnieks ir zaudējis profesionālās prasmes, jo pēdējo triju gadu laikā nav strādājis iegūtajā profesijā;
26.3. bezdarbniekam nav iepriekš iegūtas profesionālās kvalifikācijas.
(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 839; MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262)
31. Šo noteikumu 21.3., 21.5. un 21.6. apakšpunktā minēto izglītības programmu apguvē bezdarbnieku un darba meklētāju iesaista, ja viņa prasmes neatbilst mainīgajām darba tirgus prasībām (vai šīs prasmes ir nepietiekamas) un šā iemesla dēļ ir grūti atrast darbu, izņemot gadījumus, kad apmācības organizē pēc darba devēja pieprasījuma.
(MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 115 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 839; MK 16.06.2020. noteikumiem Nr. 397)
31.1 Ja šo noteikumu 21. punktā minētos pasākumus īsteno Jauniešu garantijas programmas ietvaros, tajos iesaista jauniešus bezdarbniekus vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot).
(MK 12.08.2014. noteikumu Nr. 452 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2015. noteikumiem Nr. 264; MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115)
31.2 Šo noteikumu 21.1. un 21.5. apakšpunktā minēto izglītības programmu apguvē bezdarbnieku un darba meklētāju var iesaistīt atkārtoti, ja bezdarbnieks vai darba meklētājs pēc iepriekšējās šo izglītības programmu apguves ir saņēmis profesionālās kvalifikācijas apliecību vai transportlīdzekļa vai traktortehnikas vadītāja apliecību, bet zaudējis profesionālās prasmes, izņemot gadījumus, kad apmācības organizē pēc darba devēja pieprasījuma.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā)
31.3 Šo noteikumu 21.7. apakšpunktā minēto mācību programmu apguvē bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu iesaista, ja tas ir nepieciešams bezdarbnieka, darba meklētāja vai bezdarba riskam pakļautās personas veiksmīgai iesaistei darba tirgū.
(MK 17.08.2021. noteikumu Nr. 556 redakcijā)
32. Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt profesionālās tālākizglītības programmu apguvē ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējās profesionālās tālākizglītības programmas pabeigšanas, ja bezdarbnieks šajā periodā ir bijis nodarbināts vismaz divus mēnešus, izņemot gadījumus, kad apmācības organizē pēc darba devēja pieprasījuma.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
33. Bezdarbnieku un darba meklētāju viena gada laikā var iesaistīt ne vairāk kā triju šo noteikumu 21.2., 21.3., 21.5., 21.6. apakšpunktā un 21.1 punktā minēto izglītības programmu apguvē, izņemot gadījumus, kad apmācības organizē pēc darba devēja pieprasījuma. Bezdarbnieku un darba meklētāju reizi gadā var atkārtoti iesaistīt neformālās izglītības programmā valsts valodas apguvei vienā līmenī, ja bezdarbnieks nenokārto konkrētā līmeņa valsts valodas prasmes pārbaudes eksāmenu.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
33.1 Ja aģentūra piemēro apmācību kupona metodi (izņemot šo noteikumu 21.7. apakšpunktā minēto gadījumu), bezdarbniekam vai darba meklētājam piešķirtajā apmācību kuponā norāda kupona derīguma termiņu, izglītības programmas (vai izglītības programmu kopas) nosaukumu, stundu skaitu, paredzētās apmācību izmaksas. Apmācību kupons apliecina, ka aģentūra segs izglītības iestādei izdevumus par apmācībām, nepārsniedzot kuponā norādītās apmācību izmaksas.
(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 812 redakcijā)
33.3 Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu divu gadu laikā var iesaistīt šo noteikumu 21.7. apakšpunktā minēto mācību programmu apguvē, par mācību programmu apguvi kopā nepārsniedzot 500 euro.
(MK 17.08.2021. noteikumu Nr. 556 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.12.2022. noteikumiem Nr. 758)
34. Izglītības iestāde reģistrē informāciju par mācību grupām un, saņemot apmācību kuponu, nosaka bezdarbnieka vai darba meklētāja piemērotību konkrētās izglītības programmas apguvei.
(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 251 redakcijā; sk. 227. punktu)
34.1 Ja bezdarbnieks, darba meklētājs vai darba devējs izvēlas izglītības iestādi vai atvērto tiešsaistes kursu platformu, kas nav iekļauta aģentūras izglītības piedāvājuma sarakstā, aģentūra izvērtē izglītības iestādes atbilstību šo noteikumu 15. punktā minētajām prasībām, bet atvērto tiešsaistes kursu platformas atbilstību šo noteikumu 15.3 punktā minētajām prasībām un par rezultātu paziņo izglītības iestādei un bezdarbniekam vai darba meklētājam.
(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 812 redakcijā)
34.2 Norēķinus ar izglītības iestādi par apmācību izdevumiem aģentūra veic, ja bezdarbnieks vai darba meklētājs 90 dienu laikā pēc apmācības pabeigšanas ir saņēmis šo noteikumu 21. punktā minēto zināšanas apliecinošo dokumentu. Norēķinu veic 30 dienu laikā no dienas, kad izglītības iestāde ir iesniegusi rēķinu un pārskatu par apmācību norisi. Aģentūra veic avansa maksājumu līdz 20 % apmērā no apmācību kupona vērtības, ja izglītības iestāde ir iesniegusi avansa rēķinu.
(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 251 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 368; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
34.4 Aģentūra šo noteikumu 21. punktā (izņemot šo noteikumu 21.7. apakšpunktu) minēto apmācību laikā līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam aprēķina un izmaksā bezdarbnieka stipendiju par iepriekšējo mēnesi, bet pēdējā apmācību mēnesī stipendiju izmaksā 10 darbdienu laikā pēc apmācību pabeigšanas.
(MK 17.08.2021. noteikumu Nr. 556 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
34.5 Lai nodrošinātu šo noteikumu 21. punktā minēto apmācību kvalitātes uzraudzību, aģentūra un citas kompetentās iestādes ir tiesīgas pārbaudīt apmācību norisi apmācību īstenošanas vietās un pieprasīt izglītības iestādei jebkurus ar apmācību īstenošanu saistītus dokumentus. Aģentūra sadarbojas ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu, lai uzraudzītu un izvērtētu apmācību kvalitāti atbilstoši izglītības kvalitāti reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī lai veiktu attālināti īstenoto mācību programmu ekspertīzi, metodoloģisko vadību un ieviešanas uzraudzību.
(MK 26.05.2015. noteikumu Nr. 264 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115; MK 16.06.2020. noteikumiem Nr. 397)
34.6 Šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.3. apakšpunktā minētās apmācības īsteno grupā no sešām līdz 12 personām vai, ja paredzēts, arī individuāli vai nelielās grupās līdz piecām personām. Šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minētās apmācības īsteno saskaņā ar transportlīdzekļu un traktortehnikas apmācību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā)
34.7 Īstenojot bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu apmācības, attiecīgi ievēro šādus nosacījumus:
34.7 1. izglītības iestādes šo noteikumu 21.1., 21.2., 21.3. un 21.6. apakšpunktā minētās apmācības (izņemot šo noteikumu 34.7 2. apakšpunktā minētās programmas) īsteno katru darbdienu no pulksten 8.00 līdz 18.00 ne mazāk par astoņām mācību stundām dienā, izņemot gadījumus, ja apmācības notiek elektroniskas vai elastīgas apmācības formātā;
34.7 2. neformālās izglītības programmas valsts valodas, svešvalodu un datorzinību apguvei īsteno katru darbdienu no pulksten 8.00 līdz 18.00 četras mācību stundas dienā;
34.7 3. šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minētās apmācības un šo noteikumu 21.1., 21.2., 21.3. un 21.6. apakšpunktā minētās apmācības, kuras aģentūra organizē pēc darba devēja pieprasījuma, īsteno katru darbdienu no pulksten 8.00 līdz 22.00, nepārsniedzot astoņas mācību stundas dienā. Ņemot vērā apgūstamās izglītības programmas specifiku, aģentūrai, darba devējam un izglītības iestādei savstarpēji rakstiski vienojoties, var tikt mainīts apmācības īstenošanas laiks;
34.7 4. aģentūrai, izglītības iestādei, prakses vietai un bezdarbniekam savstarpēji rakstiski vienojoties, var tikt mainīts prakses organizēšanas laiks, nodrošinot pilnu prakses programmas apguvi noteiktajos termiņos, ņemot vērā prakses vietas un apgūstamās izglītības programmas specifiku;
34.7 5. šo noteikumu 21.7. apakšpunktā minētās mācību programmas bezdarbnieks un darba meklētājs apgūst katru darbdienu četras mācību stundas dienā, kopā nepārsniedzot četrus mēnešus, bet bezdarba riskam pakļautā persona – vismaz piecas mācību stundas nedēļā, kopā nepārsniedzot sešus mēnešus;
34.7 6. šo noteikumu 6.1. un 6.2. apakšnodaļā minētās apmācības īsteno katru dienu no pulksten 8.00 līdz 22.00, nepārsniedzot astoņas stundas dienā.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.12.2022. noteikumiem Nr. 758; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725; MK 18.06.2024. noteikumiem Nr. 375; MK 20.08.2024. noteikumiem Nr. 565)
34.8 Stipendijas apmērs šo noteikumu 21. punktā (izņemot šo noteikumu 21.7. apakšpunktu) minēto pasākumu laikā ir 5 euro par vienu apmācību dienu.
(MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 115 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 812; MK 17.08.2021. noteikumiem Nr. 556; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
34.9 Stipendiju izmaksā arī par laiku, ja apmācības kavētas attaisnojoša iemesla dēļ un bezdarbnieks nākamajā apmācību dienā pēc šā iemesla izbeigšanās iesniedz izglītības iestādē dokumentu, kas apstiprina attaisnojošo iemeslu. Apmācību kavēšana uzskatāma par attaisnotu, ja:
34.9 1. bezdarbniekam iestājas pārejoša darbnespēja;
34.9 2. bezdarbnieks kopj slimu bērnu;
34.9 3. bezdarbnieks, pamatojoties uz izsaukumu, ierodas izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā;
34.9 4. apmācību kavēšana (līdz divām dienām) ir saistīta ar pirmās pakāpes radinieka vai laulātā nāvi;
34.9 5. ir citi objektīvi apstākļi, kas nav atkarīgi no bezdarbnieka gribas.
(MK 29.03.2016. noteikumu Nr. 180 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
34.10 Ja apmācības kavētas neattaisnoti, bezdarbniekam nemaksā stipendiju par laikposmu, kurā apmācības kavētas.
(MK 29.03.2016. noteikumu Nr. 180 redakcijā)
34.11 Ja bezdarbnieks apmācības kavē 10 dienas pēc kārtas, stipendijas izmaksu pārtrauc līdz brīdim, kad bezdarbnieks iesniedz izglītības iestādē dokumentu, kas apstiprina kavējumu attaisnojošo iemeslu.
(MK 29.03.2016. noteikumu Nr. 180 redakcijā)
34.12 Ja bezdarbnieks ar izglītības iestādes rīkojumu ir svītrots no izglītojamo skaita vai ir zaudējis bezdarbnieka statusu, bezdarbniekam stipendijas izmaksu izbeidz.
(MK 29.03.2016. noteikumu Nr. 180 redakcijā)
34.13 Ja bezdarbnieks zaudē bezdarbnieka statusu neattaisnojošu iemeslu dēļ, viņam neizmaksā stipendiju par apmācību periodu, par kuru stipendijas izmaksa vēl nav veikta.
(MK 29.03.2016. noteikumu Nr. 180 redakcijā)
35. Aģentūra, iesaistot bezdarbniekus, darba meklētājus un bezdarba riskam pakļautās personas apmācībā (izņemot šo noteikumu 21.7. apakšpunktā un 6.1. apakšnodaļā minētās apmācības programmas), ar katru personu noslēdz līgumu par bezdarbnieka, darba meklētāja vai bezdarba riskam pakļautās personas apmācību. Līgumā nosaka apmācības noteikumus un laiku, aģentūras un bezdarbnieka, darba meklētāja vai bezdarba riskam pakļautās personas savstarpējos pienākumus un tiesības apmācības laikā, kā arī apmācības pārtraukšanas un izbeigšanas noteikumus, tai skaitā gadījumus, kad apmācību pārtraukšana nav uzskatāma par attaisnojošu. Iesaistot apmācībā bezdarbnieku, līgumā papildus nosaka stipendijas saņemšanas kārtību.
(MK 17.08.2021. noteikumu Nr. 556 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.12.2022. noteikumiem Nr. 758; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
35.1 Ja bezdarbnieks vai darba meklētājs bez attaisnojošiem iemesliem pārtrauc dalību šo noteikumu 10.6 punktā minētajā apmācībā, tādējādi nepildot šo noteikumu 35.punktā minēto līgumu, bezdarbniekam un darba meklētājam ir pienākums atlīdzināt aģentūrai šo noteikumu 43.1.apakšpunktā minētos izdevumus, kas izlietoti apmācībai. Ja bezdarbnieks vai darba meklētājs minētos apmācību izdevumus neatlīdzina labprātīgi, aģentūrai attiecīgo summu ir tiesības piedzīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Prasību atmaksas, kas veidojušās iepriekšējos saimnieciskajos gados, aģentūra ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.
(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1413; MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 368; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
35.2 Ja jaunietis bezdarbnieks Jauniešu garantijas programmas ietvaros, piesakoties šo noteikumu 21. punktā minētajos pasākumos, ir sniedzis nepatiesas ziņas par tā atbilstību mērķa grupai, ievērojot šo noteikumu 20.4 punktā minēto ierobežojumu, jaunietim bezdarbniekam ir pienākums atlīdzināt aģentūrai šo noteikumu 43.1. apakšpunktā minētos izdevumus, kas izlietoti apmācībai.
(MK 12.08.2014. noteikumu Nr. 452 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115)
35.3 Ja bezdarbnieks vai jaunietis bezdarbnieks Jauniešu garantijas programmas ietvaros ar izglītības iestādes rīkojumu ir svītrots no izglītojamo skaita un tādēļ zaudējis bezdarbnieka statusu vai ja aģentūra konstatē, ka bezdarbnieks ir sniedzis nepatiesas ziņas, lai iegūtu vai saglabātu bezdarbnieka statusu, vai sniedzis nepatiesas ziņas par atbilstību pasākuma mērķa grupai, viņš atlīdzina aģentūrai visu apmācību laikā saņemtās stipendijas summu. Ja bezdarbnieks vai jaunietis bezdarbnieks Jauniešu garantijas programmas ietvaros saņemtās stipendijas summu neatlīdzina labprātīgi, aģentūrai attiecīgo summu ir tiesības piedzīt tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Atlīdzinātās stipendiju summas, kas izveidojušās iepriekšējos saimnieciskajos gados, aģentūra ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.
(MK 29.03.2016. noteikumu Nr. 180 redakcijā)
35.4 Ja bezdarbnieks 90 dienu laikā pēc apmācības pabeigšanas bez attaisnojošiem iemesliem nekārto eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, viņš atlīdzina aģentūrai apmācības laikā saņemto stipendiju un mobilitātes atbalstu. Ja darba meklētājs 90 dienu laikā pēc apmācības pabeigšanas bez attaisnojošiem iemesliem nekārto eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, aģentūra turpmāko 24 mēnešu laikā vai līdz minētā eksāmena vai noslēguma pārbaudījuma nokārtošanai neiesaista darba meklētāju citos apmācību pasākumos. Ja bezdarbnieks saņemto stipendiju un mobilitātes atbalstu neatlīdzina labprātīgi, aģentūrai ir tiesības to piedzīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Prasību atmaksas, kas veidojušās iepriekšējos saimnieciskajos gados, aģentūra ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.
(MK 05.12.2023. noteikumu Nr. 725 redakcijā)
36. Ja aģentūra pēc darba devēja vai darba devēju organizācijas pieprasījuma organizē profesionālās vai neformālās izglītības programmu apguvi šo noteikumu 21. punktā minētajās apmācību programmās, bezdarbniekus vai darba meklētājus iesaistei apmācībā izvēlas darba devējs vai darba devēju organizācija, kas sadarbībā ar aģentūru patstāvīgi izvēlas izglītības iestādi vai apmācību veicēju, kurš atbilst šo noteikumu 15. punktā minētajām prasībām, izņemot gadījumus, kad apmācības nepieciešams īstenot nozaru asociāciju atzītās apmācību programmās. Aģentūra ar darba devēju un bezdarbnieku vai darba meklētāju slēdz atsevišķus divpusējus līgumus par profesionālās vai neformālās izglītības programmu īstenošanu, tai skaitā par to izglītības programmu apguves organizēšanu pēc darba devēja vai darba devēju organizācijas pieprasījuma, kuras nav ietvertas šo noteikumu 22. punktā minētās komisijas apstiprinātajā sarakstā. Līgumā nosaka pušu pienākumus, tiesības, atbildību un līguma izpildes kārtību. Aģentūra viena bezdarbnieka apmācību izmaksas sedz, nepārsniedzot šo noteikumu 21.1, 45., 46. un 46.1 punktā minēto apmēru. Darba devējam divu nedēļu laikā pēc apmācības pabeigšanas ir pienākums pieņemt bezdarbnieku darbā, noslēdzot darba līgumu, un nodarbināt to attiecīgajā profesijā vismaz trīs mēnešus, mēnesī izmaksājot darba algu vismaz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
37. Ja darba devējs bez attaisnojošiem iemesliem, kas noteikti līgumā par bezdarbnieku profesionālās, neformālās izglītības vai transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju apmācības programmu apguves organizēšanu, nav pieņēmis bezdarbnieku darbā vai bez attaisnojoša iemesla pirms šo noteikumu 36. punktā minētā termiņa beigām izbeidzis darba līgumu, vai nodarbina bezdarbnieku neatbilstoši apmācībās iegūtajai kvalifikācijai vai profesionālajām iemaņām un prasmēm, darba devējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai šo noteikumu 43.1. apakšpunktā minētos izdevumus (mācību vai studiju maksa), kas izlietoti bezdarbnieku apmācībai. Atmaksātos finanšu līdzekļus, kas veidojušies iepriekšējos saimnieciskajos gados, aģentūra ieskaita valsts budžeta ieņēmumos. Darba devējam un bezdarbniekam, to iepriekš saskaņojot ar aģentūru, ir tiesības vienpusēji pārtraukt darba tiesiskās attiecības pirms šo noteikumu 36. punktā minētā termiņa beigām atbilstoši Darba likuma 100. un 101. pantam.
(MK 06.03.2018. noteikumu Nr. 134 redakcijā)
38. Uzsākot bezdarbnieku apmācību (izņemot šo noteikumu 21.7. apakšpunktā minēto apmācību), izglītības iestāde bezdarbniekam izsniedz profesionālās vai neformālās izglītības programmas īstenošanas plānu, tai skaitā prakses norises kārtību un stundu (nodarbību) sarakstu, kā arī ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu iekļauj viņu izglītojamo sarakstā. Apmācību laikā bezdarbnieki un darba meklētāji par izglītības iestādes līdzekļiem tiek nodrošināti ar nepieciešamajiem mācību materiāliem.
(MK 26.05.2015. noteikumu Nr. 264 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 812)
38.1 Lai bezdarbnieks varētu kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, tam nepieciešams apmeklēt vismaz 80 % no visa izglītības programmā paredzētā nodarbību stundu skaita.
(MK 06.03.2018. noteikumu Nr. 134 redakcijā)
39. Aģentūrai ir tiesības, ja nepieciešams, profesionālo izglītības programmu kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu organizēšanai piesaistīt akreditētus eksaminācijas centrus.
40. Ja bezdarbnieks vai darba meklētājs pārtrauc mācības, viņu ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu svītro no izglītojamo saraksta.
(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 368 redakcijā; sk. 238. punktu)
41. Ja bezdarbnieks vai darba meklētājs, ievērojot visas izglītības iestādes noteiktās un profesionālās izglītības vai neformālās izglītības programmā ietvertās prasības, pēc apmācības pabeigšanas nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, viņš par saviem līdzekļiem un saskaņā ar izglītības iestādes darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka termiņu atkārtota kvalifikācijas eksāmena vai noslēguma pārbaudījuma kārtošanai, kārto kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, kā arī samaksā par papildu apmācību, ja tāda nepieciešama.
42. Triju darbdienu laikā pēc profesionālo kvalifikāciju apliecinošā dokumenta (vai apliecības par citas profesionālās izglītības programmas vai neformālās izglītības programmas apguvi) saņemšanas bezdarbnieks vai darba meklētājs informē par to aģentūru.
43. Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:
43.1. bezdarbnieku un darba meklētāju apmācības ietvaros īstenoto izglītības programmu izmaksu segšanai (mācību vai studiju maksa), piemērojot Labklājības ministrijas izstrādāto metodiku "Vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika profesionālās un neformālās izglītības mācību programmas apguves un stipendijas izmaksām". Minētos nosacījumus piemēro arī izglītības programmu izmaksu segšanai, kas rodas, pamatojoties uz Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 12. panta piekto daļu un 15. panta septīto daļu, un šādā gadījumā stipendijas izmaksu pārtrauc. Īstenojot šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minētos pasākumus, izglītības iestāde sedz ar kvalifikācijas prakses organizēšanu saistītās izmaksas un kvalifikācijas prakse netiek organizēta izglītības iestādē, kurā bezdarbnieks apgūst konkrēto izglītības programmu;
43.2. lai pielāgotu mācību un prakses vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti atbilstoši ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 1000 euro vienai mācību vai prakses vietai (tai skaitā iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei) saskaņā ar šo noteikumu 6.2 nodaļu;
43.3. izdevumu segšanai par surdotulku, ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumiem pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuri atbilst kādai no Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajām mērķa grupām;
43.4. izglītības programmu kvalifikācijas eksāmenu, noslēguma pārbaudījumu un sertifikātu ieguves izdevumu segšanai;
43.5. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm;
43.6. specializētā transporta izdevumu segšanai jaunietim bezdarbniekam ar invaliditāti;
43.7. izdevumu segšanai par pasākumos iesaistīto bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībām pirmās palīdzības sniegšanā, kas paredzētas transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju un apsardzes darbinieku apmācību ietvaros saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā;
43.8. izmaksu segšanai par valsts valodas prasmes noslēguma pārbaudes organizēšanu;
43.9. stipendijām bezdarbniekiem šo noteikumu 34.8 punktā minētajā apmērā, iesaistoties šo noteikumu 21. punktā minētajos pasākumos;
43.10. izdevumu segšanai vai kompensācijai par atvērto tiešsaistes kursu platformu piedāvāto mācību programmu apguvi un apliecinājuma dokumenta saņemšanu.
(Grozīts ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr. 440; MK 01.10.2013. noteikumiem Nr. 1017; MK 12.08.2014. noteikumiem Nr. 452; MK 26.05.2015. noteikumiem Nr. 264; MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 7; MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180; MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115; MK 05.09.2017. noteikumiem Nr. 527; MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 839; MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262; MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 812; MK 17.08.2021. noteikumiem Nr. 556; MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 368; sk. 240. punktu)
43.1 Ja šo noteikumu 21. punktā minēto pasākumu īstenošanai izmanto apmācību kupona metodi, šo noteikumu 45., 46. un 46.1 punktā minēto apmācību kupona vērtību veido šo noteikumu 43.1., 43.4., 43.5. un 43.7. apakšpunktā minētās izmaksas (izņemot gadījumus, ja izglītības iestāde tās ir iekļāvusi šo noteikumu 43.1. apakšpunktā minētajā mācību vai studiju maksā).
(MK 26.05.2015. noteikumu Nr. 264 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115)
45. Šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai aģentūra viena bezdarbnieka apmācības izmaksas sedz, reizinot Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo" 3. pielikumā minēto koeficientu ar šādām apmācību kupona bāzes vērtībām:
45.1. otrā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām ar mācību ilgumu 480 mācību stundas – 660 euro;
45.2. trešā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām ar mācību ilgumu 480 mācību stundas – 660 euro, ar mācību ilgumu 640 mācību stundas – 880 euro, ar mācību ilgumu 960 stundas – 1340 euro;
45.3. ceturtā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām ar mācību ilgumu no 960 līdz 1280 mācību stundām – 1340 euro;
45.4. profesionālās pilnveides izglītības programmām ar mācību ilgumu no 80 līdz 320 mācību stundām – 440 euro.
(MK 26.05.2015. noteikumu Nr. 264 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 839; MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 368; MK 06.12.2022. noteikumiem Nr. 758)
45.1 Šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētās ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas aģentūra sedz atbilstoši profesionālās izglītības iestāžu un eksaminācijas centru maksas pakalpojumu cenrādim. Aģentūra atlīdzina bezdarbniekam šajā punktā minētās izmaksas viena mēneša laikā pēc tam, kad saņemts bezdarbnieka iesniegums par profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksu atlīdzināšanu. Iesniegumā norādīto ziņu patiesumu aģentūra pārbauda, izmantojot Izglītības kvalitātes valsts dienesta rīcībā esošās ziņas.
(MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 115 redakcijā)
46. Šo noteikumu 21.3. un 21.6. apakšpunktā minētā pasākuma īstenošanai aģentūra izglītības programmām, kuru mācību ilgums ir no 60 līdz 159 mācību stundām, apmācību kupona vērtības noteikšanai viena bezdarbnieka apmācībai izmanto likmi 4,50 euro par mācību stundu, kopā nepārsniedzot 360 euro.
(MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 115 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.06.2020. noteikumiem Nr. 397)
46.1 Šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minēto pasākumu īsteno saskaņā ar transportlīdzekļu un traktortehnikas apmācību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un aģentūra viena bezdarbnieka apmācības izmaksas sedz šādā kārtībā:
46.1 1. organizējot transportlīdzekļu vadītāju apmācību, kupona vērtības noteikšanai viena bezdarbnieka apmācībai izmanto likmi 12 euro par mācību stundu, kopā nepārsniedzot 920 euro;
46.1 2. organizējot TR1 un TR2 kategorijas traktortehnikas vadītāju apmācību, kupona vērtības noteikšanai viena bezdarbnieka apmācībai izmanto likmi 6 euro par mācību stundu, kopā nepārsniedzot 640 euro;
46.1 3. organizējot TR3 kategorijas traktortehnikas vadītāju apmācību, kupona vērtības noteikšanai viena bezdarbnieka apmācībai izmanto likmi 10 euro par mācību stundu, kopā nepārsniedzot 750 euro;
46.1 4. organizējot TR4 kategorijas traktortehnikas vadītāju apmācību, kupona vērtības noteikšanai viena bezdarbnieka apmācībai izmanto likmi 10 euro par mācību stundu, kopā nepārsniedzot 750 euro.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725; sk. 242. punktu)
46.2 Ja bezdarbnieks, darba meklētājs vai bezdarba riskam pakļautā persona apgūst mācību programmu šo noteikumu 21.7. apakšpunktā minētajā atvērto tiešsaistes kursu platformā, aģentūra 15 dienu laikā pēc kursa apguvi apliecinoša dokumenta un maksājumu apliecinoša dokumenta saņemšanas izmaksā kompensāciju par mācību programmas apguvi un apliecinājuma dokumenta saņemšanu (ja attiecināms). Ja bezdarbnieks, darba meklētājs vai bezdarba riskam pakļautā persona pēc šo noteikumu 21.7. apakšpunktā minētās mācību programmas apguves bez attaisnojošiem iemesliem nekārto un nesaņem programmas apguvi apliecinošo dokumentu, aģentūra turpmāko 12 mēnešu laikā vai līdz minētā eksāmena vai noslēguma pārbaudījuma nokārtošanai neiesaista viņu šo noteikumu 21.7. apakšpunktā minētajā pasākumā.
(MK 05.12.2023. noteikumu Nr. 725 redakcijā)
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1413)
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.952)
69. Darba devējs saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības, slēdz darba līgumu ar bezdarbnieku, kurš iesaistīts šādos pasākumos – pasākumos noteiktām personu grupām, apmācībā pie darba devēja, komplekso atbalsta pasākumu ietvaros īstenotajā pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim" –, kā arī ar personu, kura iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādē un kuru iesaista nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā (turpmāk – izglītojamais). Aģentūra neveic bezdarbnieku atlasi šo noteikumu 5. punktā noteiktajā kārtībā, ja darba devējs un bezdarbnieks ir vienojušies par darba tiesisko attiecību nodibināšanu un bezdarbnieks atbilst konkrētā pasākuma iesaistes nosacījumiem.
(MK 24.07.2012. noteikumu Nr. 511 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.05.2014. noteikumiem Nr. 259; MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180; MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 839)
70. Darba devējam, kas noslēdzis līgumu par pasākuma īstenošanu, jāpiedalās attiecīgā pasākuma līdzfinansēšanā (arī veicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem vai izglītojamiem). Darba devēja līdzfinansēto daļu sedz no līdzekļiem, kas nav komercdarbības atbalsts.
(Grozīts ar MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 134; MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 839)
72. Pasākumos, kuri paredz darba līguma slēgšanu, bezdarbniekus un izglītojamos iesaista ar aģentūras norīkojumu.
73. Darba devējam, izbeidzot darba līgumu ar bezdarbnieku, ir pienākums triju darbdienu laikā pēc uzteikuma par to paziņot aģentūrai, norādot darba līguma uzteikuma pamatu.
74. Pasākumi, kas paredz darba līguma slēgšanu, izņemot nodarbinātības pasākumus vasaras brīvlaikā, var tikt īstenoti tikai no jauna izveidotās darba vietās un darba vietās, kas ir vakantas sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu uz darbinieka uzteikuma pamata, uz darba devēja un darbinieka vienošanās pamata vai uz darba devēja uzteikuma pamata Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 11. punktā noteiktajos gadījumos, kā arī darba vietās ar nepilnu darba laiku, ja šāds darba laiks noteikts, pamatojoties uz darbinieka lūgumu, un ja attiecīgais bezdarbnieks nav ticis nodarbināts pie attiecīgā darba devēja vismaz 12 mēnešus pirms iesaistes pasākumā.
(MK 05.05.2020. noteikumu Nr. 262 redakcijā)
74.1 Sociālā mentora pakalpojumu personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu pēc bezdarbnieka vai darba devēja pieprasījuma pasākumos, kuri paredz darba līguma slēgšanu, līdz 2021. gada 31. decembrim nodrošina Sociālās integrācijas fonda piesaistīti sociālie mentori darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.4. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" 9.1.4.4. pasākuma "Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)" ietvaros, palīdzot apgūt darba dzīves uzsākšanai nepieciešamās prasmes pirmās trīs darba dienas pēc dalības uzsākšanas pasākumā.
(MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 115 redakcijā)
74.2 Atbalsta persona darbā (turpmāk – atbalsta persona) bezdarbniekiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri iesaistās šo noteikumu 79. un 109.1 punktā un 131.3. apakšpunktā minētajos pasākumos, palīdz, piemēram, integrēties darba vietā (līdzdalība pārrunās ar darba devēju, atbalsta sniegšana darba vadītāja norādīto darba uzdevumu apguvē un izpildē, komunikācijas un saskarsmes veidošana ar darba devēju, darba vadītāju un kolēģiem, psiholoģiska un motivējoša atbalsta sniegšana), ievērot darba kārtības noteikumus un darba pienākumus. Atbalsta persona pakalpojumu personai ar garīga rakstura traucējumiem sniedz 12 mēnešus šādā apmērā:
74.2 1. pirmajā darba tiesisko attiecību nedēļā – katru bezdarbniekam noteikto darba dienu visu bezdarbniekam nolīgto darba laiku;
74.2 2. no otrās līdz piektajai darba tiesisko attiecību nedēļai – katru bezdarbniekam noteikto darba dienu, bet ne vairāk kā trīs stundas dienā;
74.2 3. no sestās līdz devītajai darba tiesisko attiecību nedēļai – divas reizes nedēļā, bet ne vairāk kā vienu stundu katru pakalpojuma sniegšanas reizi bezdarbniekam noteiktajā darba dienā;
74.2 4. no desmitās darba tiesisko attiecību nedēļas – vienu reizi nedēļā, bet ne vairāk kā vienu stundu katru pakalpojuma sniegšanas reizi.
(MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 115 redakcijā)
74.3 Pēc 12 mēnešu perioda, bet ne vēlāk kā līdz pasākuma beigu termiņam darba devējam un personai ar garīga rakstura traucējumiem, ja nepieciešams, ir tiesības bez maksas vērsties pie šo noteikumu 74.2 punktā minētā pakalpojumu sniedzēja, lai konsultāciju veidā saņemtu nepieciešamo atbalstu darba tiesisko attiecību veiksmīgai turpināšanai.
(MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 115 redakcijā)
74.4 Šo noteikumu 74.2 un 74.3 punktā minētajos termiņos neieskaita pārejošas darbnespējas laiku un citu laiku, kad bezdarbnieks darbu nav veicis attaisnojošu iemeslu dēļ.
(MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 115 redakcijā)
74.5 Atbalsta personas pakalpojumus var sniegt persona ar atbilstošu izglītību veselības aprūpes, sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas, sociālā darba vai karitatīvā sociālā darba, pedagoģijas vai psiholoģijas jomā un šai jomai atbilstošās profesijās, kas iekļautas Profesiju klasifikatorā.
(MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 115 redakcijā)
74.6 Lai personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošinātu atbalsta personas pakalpojumu, aģentūra atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem izvēlas pakalpojuma sniedzējus − biedrības, nodibinājumus vai citas juridiskas vai fiziskas personas, kuru darbības mērķis ir saistīts ar atbalsta sniegšanu personām ar invaliditāti. Atbalsta personas izmaksas ir ne vairāk kā 7 euro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu, nepārsniedzot 40 darba stundas nedēļā, proporcionāli stundu skaitam, ko nostrādājis bezdarbnieks ar invaliditāti.
(MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 115 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 134)
74.7 Latviešu valodas mentors bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu (turpmāk – valodas mentors), kas uzsākuši darba tiesiskās attiecības vai iesaistās šo noteikumu 79., 109.1 punktā, 131.3. apakšpunktā un 141.1 punktā minētajos pasākumos, pirmajos četros darba tiesisko attiecību mēnešos palīdz pilnveidot darbam nepieciešamās latviešu valodas zināšanas, apgūt darba profesionālo leksiku un patstāvīgi iekļauties darba vidē.
(MK 06.03.2018. noteikumu Nr. 134 redakcijā)
74.8 Valodas mentora pakalpojumu nodrošina personai, kura atbilst visām šīm prasībām:
74.8 1. persona ir ieguvusi bēgļa vai alternatīvās personas statusu;
74.8 2. valodas mentora pakalpojums pieprasīts 10 darbdienu laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas;
74.8 3. personai ir priekšzināšanas latviešu valodā.
(MK 06.03.2018. noteikumu Nr. 134 redakcijā)
74.9 Valodas mentora pakalpojumu nodrošina pirmos četrus mēnešus pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas ne vairāk kā 20 akadēmiskās stundas mēnesī atbilstoši individuālajam valsts valodas apguves plānam. Viens valodas mentors vienlaikus nodrošina pakalpojumu ne vairāk kā četrām personām.
(MK 06.03.2018. noteikumu Nr. 134 redakcijā)
74.10 Valodas mentora pakalpojumus var sniegt persona ar atbilstošu izglītību pedagoģijā vai filoloģijā.
(MK 06.03.2018. noteikumu Nr. 134 redakcijā)
74.11 Šo noteikumu 74.9 punktā minētajā termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku un citu laiku, kad bezdarbnieks darbu nav veicis un valodas mentora pakalpojumus nav varējis saņemt attaisnojošu iemeslu dēļ.
(MK 06.03.2018. noteikumu Nr. 134 redakcijā)
74.12 Šo noteikumu 74.7 punktā minētā pakalpojuma sniedzējus aģentūra izvēlas atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem.
(MK 06.03.2018. noteikumu Nr. 134 redakcijā)
74.13 Personu var atkārtoti iesaistīt šo noteikumu 74.7 punktā minētajā pasākumā ne agrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad beigusies iepriekšējā dalība šajā pasākumā. Šis ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kad dalība pasākumā ir pārtraukta no bezdarbnieka neatkarīgu iemeslu dēļ un tā ilgusi mazāk par pusi no paredzētā dalības laika.
(MK 06.03.2018. noteikumu Nr. 134 redakcijā)
79. Pasākumi noteiktām personu grupām paredz bezdarbnieku nodarbināšanu valsts līdzfinansētās darba vietās, lai palīdzētu bezdarbniekiem izprast darba tirgus prasības, veicinātu mērķa grupu bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā.
80. Pasākumos noteiktām personu grupām iesaista bezdarbniekus, kuri nav iesaistīti apmācībā pie darba devēja un aktīvajos nodarbinātības pasākumos, kas paredz darba līguma slēgšanu, un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
80.1. persona ar invaliditāti;
80.2. nelabvēlīgākā situācijā esoši bezdarbnieki:
80.2.1. persona ir bijusi bez darba vismaz 12 mēnešus un šajā periodā nav bijusi uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ilgāk par diviem mēnešiem bez pārtraukuma;
80.2.2. persona ir vecāka par 55 gadiem, bet līdz tāda vecuma sasniegšanai, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, tai ir atlikuši vairāk nekā divi gadi;
80.2.3. persona, kura ieguvusi bēgļa vai alternatīvās personas statusu;
80.2.4. personai līdz tāda vecuma sasniegšanai, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, atlikuši ne vairāk kā divi gadi;
80.2.5. persona vecumā līdz 29 gadiem (ieskaitot), kura ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes vai ir probācijas klients;
80.3. bezdarbnieks vecumā līdz 29 gadiem (ieskaitot), kurš ir absolvējis speciālo izglītības programmu.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764; MK 23.05.2023. noteikumiem Nr. 258)
81. Ja pasākumus noteiktām personu grupām īsteno Jauniešu garantijas programmas ietvaros, tajos iesaista jauniešus bezdarbniekus vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ja pasākumos iesaista šo noteikumu 81.2., 81.3. un 81.4. apakšpunktā minētos jauniešus bezdarbniekus) vai no 15 līdz 29 gadiem (ja pasākumos iesaista šo noteikumu 81.1. apakšpunktā minētos jauniešus bezdarbniekus), kuri nav iesaistīti apmācībā pie darba devēja un aktīvajos nodarbinātības pasākumos, kas paredz darba līguma slēgšanu, un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
81.1. persona ar invaliditāti;
81.2. persona ir bijusi bez darba vismaz sešus mēnešus un šajā periodā nav bijusi uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ilgāk par diviem mēnešiem bez pārtraukuma;
81.3. persona nav ieguvusi vispārējo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju (Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija) vai ir beigusi pilna laika izglītības programmu pirms diviem gadiem vai agrāk (ieguvusi vidējo profesionālo vai augstāko izglītību) un vēl nav ieguvusi pirmo pastāvīgo algoto darbu (nav bijusi uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ilgāk par diviem mēnešiem bez pārtraukuma);
81.4. persona, kura ieguvusi bēgļa vai alternatīvās personas statusu.
(Grozīts ar MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115; MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 134)
82. Lai īstenotu pasākumus noteiktām personu grupām, aģentūra, ņemot vērā tās izstrādāto darba devēju un bezdarbnieku atlases kārtību, izvēlas darba devējus – komersantus (izņemot izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātas personas, individuālos uzņēmumus, biedrības (izņemot politiskās partijas) vai nodibinājumus, kooperatīvās sabiedrības –, kuri saskaņā ar noslēgto līgumu par pasākumu īstenošanu nodrošina:
82.1. darba tiesisko attiecību nodibināšanu ar pasākumos iesaistītajiem nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem, nelabvēlīgākā situācijā esošiem jauniešiem bezdarbniekiem un bezdarbniekiem ar invaliditāti;
82.2. kvalificētu darba vadītāju, kurš palīdz pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas. Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kura ir ieguvusi izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā nodarbina bezdarbnieku. Darba vadītājam nav nepieciešama izglītība vai darba pieredze profesijā, kurā nodarbina bezdarbnieku, ja bezdarbnieku plānots nodarbināt mazkvalificētos darbos (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai). Viens darba vadītājs darbu vienlaikus vada ne vairāk kā diviem bezdarbniekiem. Kvalificētu darba vadītāju nodrošina:
82.2.1. ja bezdarbniekam ir mazāk nekā trīs mēnešu darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā un nav izglītības attiecīgajā profesijā, – pirmos divus mēnešus no dienas, kad bezdarbnieks iesaistīts pasākumā;
82.2.2. ja bezdarbniekam ir ne mazāk kā trīs mēnešu darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā vai izglītība attiecīgajā profesijā vai ja bezdarbnieku plānots nodarbināt mazkvalificētos darbos (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai), – vienu mēnesi no dienas, kad bezdarbnieks iesaistīts pasākumā;
82.2.3. ja pasākumus noteiktām personu grupām īsteno Jauniešu garantijas programmas ietvaros, – pirmos trīs mēnešus no dienas, kad bezdarbnieks iesaistīts pasākumā, nodarbinot šo noteikumu 81.2., 81.3. un 81.4. apakšpunktā minētos jauniešus bezdarbniekus, vai visu laiku, kad bezdarbnieks iesaistīts pasākumā, nodarbinot šo noteikumu 81.1. apakšpunktā minētos jauniešus bezdarbniekus;
82.2.4. ja bezdarbnieka invaliditātes funkcionālais veids ir garīga rakstura traucējumi, – sešus mēnešus no dienas, kad bezdarbnieks iesaistīts pasākumā;
82.3. bezdarbniekiem ar invaliditāti piedāvāto darba vietu pielāgošanu atbilstoši ergoterapeita sniegtajam atzinumam;
82.4. (svītrots ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262);
82.5. darba tiesisko attiecību turpināšanu attiecīgajā profesijā ar pasākumā iesaistīto bezdarbnieku vēl vismaz trīs mēnešus pēc pasākuma pabeigšanas (izņemot biedrības un nodibinājumus), mēnesī izmaksājot pasākuma laikā noteikto mēneša darba algu.
(Grozīts ar MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180; MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115; MK 05.09.2017. noteikumiem Nr. 527; MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 134; MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 839; MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262; MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 251; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764; MK 20.08.2024. noteikumiem Nr. 565)
82.1 Pasākumos noteiktām personu grupām un pasākumos noteiktām personu grupām ārkārtējās situācijas izraisīto seku mazināšanai vienlaikus iesaistīto bezdarbnieku skaits pie viena darba devēja nepārsniedz 50 % no darba devēja kopējā nodarbināto skaita un nepārsniedz 20 personas.
(MK 06.12.2022. noteikumu Nr. 758 redakcijā)
83. Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt pasākumos noteiktām personu grupām ne agrāk kā 12 mēnešus pēc tam, kad bezdarbnieks ir beidzis dalību iepriekšējā pasākumā. Šis ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, ja dalība pasākumā ir pārtraukta no bezdarbnieka neatkarīgu iemeslu dēļ un tā ilgusi mazāk par pusi no paredzētā dalības laika. Bezdarbnieku nevar atkārtoti iesaistīt pasākumos noteiktām personu grupām pie tā paša darba devēja.
(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 251 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764)
83.1 Ja darba devējs bez attaisnojošiem iemesliem, kas noteikti līgumā par pasākuma īstenošanu, pēc šo noteikumu 86. punktā minētā iesaistes termiņa beigām atsakās turpināt darba tiesiskās attiecības ar šo noteikumu 80. punktā minēto bezdarbnieku trīs mēnešus, darba devējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai dotāciju mēneša darba algai par trim mēnešiem un tas nav tiesīgs atkārtoti iesaistīties pasākumu noteiktām personu grupām īstenošanā divus gadus no šo noteikumu 86. punktā minētā iesaistes termiņa beigām. Darba devējam un bezdarbniekam, to iepriekš saskaņojot ar aģentūru, ir tiesības vienpusēji pārtraukt darba tiesiskās attiecības pirms šo noteikumu 86. punktā minētā termiņa beigām atbilstoši Darba likuma 100. un 101. pantam.
(MK 05.05.2020. noteikumu Nr. 262 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 251)
84. Darba devējiem aģentūra pasākumu īstenošanas laikā nodrošina finanšu atbalstu darbinieku ikmēneša darba algām. Ikmēneša dotācija nedrīkst pārsniegt valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Finanšu atbalstu ikmēneša dotācijas veidā piešķir proporcionāli nostrādātajām stundām mēnesī:
84.1. 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, nodarbinot šo noteikumu 80.2.1., 80.2.2., 80.2.3. un 80.2.5. apakšpunktā minētos nelabvēlīgākā situācijā esošus bezdarbniekus;
84.2. 80 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, nodarbinot šo noteikumu 80.2.4. apakšpunktā minētos nelabvēlīgākā situācijā esošus bezdarbniekus;
84.3. valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, nodarbinot šo noteikumu 80.3. apakšpunktā minētos bezdarbniekus.
(MK 05.05.2020. noteikumu Nr. 262 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764; MK 23.05.2023. noteikumiem Nr. 258; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725; MK 20.08.2024. noteikumiem Nr. 565)
85. Jauniešu garantijas programmas ietvaros finanšu atbalsta sniegšanas laiks viena nelabvēlīgākā situācijā esoša jaunieša bezdarbnieka nodarbināšanai nepārsniedz:
85.1. 12 mēnešus, nodarbinot šo noteikumu 81.2., 81.3. un 81.4. apakšpunktā minētos jauniešus bezdarbniekus;
85.2. 24 mēnešus, nodarbinot šo noteikumu 81.1. apakšpunktā minētos jauniešus bezdarbniekus.
(Grozīts ar MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115)
86. Finanšu atbalsta sniegšanas laiks viena nelabvēlīgākā situācijā esoša bezdarbnieka nodarbināšanai nepārsniedz:
86.1. 12 mēnešus, nodarbinot šo noteikumu 80.1. apakšpunktā minētos bezdarbniekus, kuriem ir piešķirta III invaliditātes grupa, vai šo noteikumu 80.2. apakšpunktā minētos bezdarbniekus;
86.2. 18 mēnešus, nodarbinot šo noteikumu 80.1. apakšpunktā minētos bezdarbniekus, kuriem ir piešķirta I vai II invaliditātes grupa vai kuri ir vecāki par 55 gadiem, vai kuriem invaliditātes funkcionālais veids ir garīga rakstura traucējumi, vai nodarbinot šo noteikumu 80.3. apakšpunktā minētos bezdarbniekus.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.05.2023. noteikumiem Nr. 258; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
87. Darba devējiem, kuri nodarbina šo noteikumu 81.2., 81.3. un 81.4. apakšpunktā minētos nelabvēlīgākā situācijā esošus jauniešus bezdarbniekus un šo noteikumu 80.2. un 80.3. apakšpunktā minētos bezdarbniekus, aģentūra pasākumu īstenošanas laikā atbilstoši šo noteikumu 82.2. apakšpunktam nodrošina ikmēneša dotāciju darba vadītājiem, kas strādā ar darbā pieņemtajiem nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem un nelabvēlīgākā situācijā esošiem jauniešiem bezdarbniekiem. Dotāciju piešķir 10 euro apmērā par katru darba vadīšanas dienu.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
88. Darba devējiem, kas nodarbina bezdarbniekus ar invaliditāti, aģentūra pasākumu īstenošanas laikā nodrošina šādu finanšu atbalstu:
88.1. ikmēneša darba algas dotāciju darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti. Dotācija par normālu darba laiku nav lielāka par pusotru valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru vai ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, ja bezdarbnieku ar invaliditāti plānots nodarbināt mazkvalificētos darbos (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai);
88.2. ikmēneša dotāciju darba vadītājiem, kas strādā ar darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti. Dotāciju piešķir 10 euro apmērā par katru darba vadīšanas dienu līdz diviem mēnešiem vai līdz trim mēnešiem, ja bezdarbniekam ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, vai līdz sešiem mēnešiem, ja bezdarbnieka invaliditātes funkcionālais veids ir garīga rakstura traucējumi;
88.3. vienreizēju dotāciju iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei (tai skaitā piegādei un uzstādīšanai), lai pielāgotu darba vietas darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti. Dotāciju piešķir atbilstoši darba devēja iesniegtajai darba vietas pielāgošanas tāmei, kura atbilst ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 1000 euro vienas darba vietas pielāgošanai;
88.4. (svītrots ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262);
88.5. (svītrots ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262);
88.6. finansējumu individuālo aizsardzības līdzekļu iegādes izdevumu segšanai ne vairāk par 50 euro vienam bezdarbniekam, kurš dalību pasākumā ir uzsācis līdz 2022. gada 30. jūnijam;
88.7. dotāciju valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanai proporcionāli algas dotācijas daļai.
(Grozīts ar MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180; MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115; MK 05.09.2017. noteikumiem Nr. 527; MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262; MK 16.06.2020. noteikumiem Nr. 397; MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 812; MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 454; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
88.1 Ja darba devējs šo noteikumu 80.1. un 81.1. apakšpunktā minētos bezdarbniekus pasākumā nodarbina nepilnu darba laiku, proporcionāli tiek samazināts šo noteikumu 88.1. apakšpunktā minētais darba devējam piešķirtās dotācijas apmērs.
(MK 29.03.2016. noteikumu Nr. 180 redakcijā)
88.2 Nodibinot darba tiesiskās attiecības uz nenoteiktu laiku, darba devējam un bezdarbniekam ar invaliditāti ir tiesības saņemt šo noteikumu 88.2., 88.3. apakšpunktā un 94. punktā minēto finanšu atbalstu. Finanšu atbalstu nodrošina šādā kārtībā:
88.2 1. ja nepieciešams šo noteikumu 88.2. un 88.3. apakšpunktā minētais atbalsts, darba devējs to pieprasa ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas un aģentūra, izvērtējot darba devēja atbilstību šajos noteikumos pasākumu īstenošanas pretendentiem izvirzītajām prasībām, 10 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par finanšu atbalsta piešķiršanu;
88.2 2. ja nepieciešams šo noteikumu 94. punktā minētais atbalsts, bezdarbnieks ar invaliditāti to pieprasa ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas un aģentūra 10 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par finanšu atbalsta piešķiršanu;
88.2 3. šo noteikumu 88.2. apakšpunktā un 94. punktā minēto atbalstu nodrošina, ievērojot šo noteikumu 74.2 punktā, 82.2. apakšpunktā, 85. un 86. punktā minētos termiņus.
(MK 05.05.2020. noteikumu Nr. 262 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 251)
91. Šo noteikumu 82.2.1., 82.2.2. un 82.2.3. apakšpunktā minētajos termiņos neieskaita pārejošas darbnespējas laiku un citu laiku, kad bezdarbnieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ.
(Grozīts ar MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180; MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115)
91.1 Aģentūra bezdarbniekam kompensē izmaksas par tādu veselības pārbaužu veikšanu, kuras paredzētas normatīvajos aktos par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude, ja tās veiktas pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas, bet ne vairāk kā 50 euro apmērā par vienu bezdarbnieku. Izmaksu kompensāciju pieprasa 10 darbdienu laikā pēc veselības pārbaudes veikšanas.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764)
94. Pasākuma īstenošanas laikā aģentūra bezdarbniekiem ar invaliditāti nodrošina surdotulku, ergoterapeitu, atbalsta personas un citu speciālistu pakalpojumus. Pirms bezdarbnieku ar invaliditāti iesaistīšanas pasākumā (pieņemšanas darbā) darba devēju piedāvātās darba vietas novērtē aģentūras izvēlēts ergoterapeits. Surdotulka pakalpojumus bezdarbniekiem ar invaliditāti sniedz saskarsmes nodrošināšanai ar kvalificētu darba vadītāju atbilstoši šo noteikumu 82.2. apakšpunktā minētajiem termiņiem.
(MK 05.05.2020. noteikumu Nr. 262 redakcijā)
95. Ergoterapeits pēc darba devēja piedāvātās darba vietas novērtēšanas iesniedz aģentūrā rakstisku atzinumu par darba vietas atbilstību bezdarbnieka ar invaliditāti nodarbināšanai un darba vietas pielāgošanai nepieciešamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem atbilstoši minētā bezdarbnieka funkcionālā traucējuma veidam, smaguma pakāpei un veicamajam darbam.
96. Ja darba vietu piedāvā bezdarbniekam ar invaliditāti, tās pielāgošanas nosacījumus nosaka aģentūras un darba devēja līgumā par pasākumu īstenošanu. Ja pasākuma īstenošanas laikā tiek sabojāts pielāgotās darba vietas aprīkojums, tā remonta vai atjaunošanas izmaksas sedz darba devējs.
(Grozīts ar MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180)
96.1 Darba devējam piešķirto finanšu atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, nelabvēlīgākā situācijā esošu jauniešu bezdarbnieku un bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbināšanai var izmantot vienlaikus ar komercdarbības atbalstu citiem mērķiem.
103. Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām no 15 līdz 20 gadu (ieskaitot) vecumam, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs (turpmāk – nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā), paredz izglītojamo īslaicīgu (līdz diviem mēnešiem) nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, lai nodrošinātu viņiem iespēju iegūt darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi.
(MK 20.05.2014. noteikumu Nr.259 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2015. noteikumiem Nr.264)
104. Paziņojumu par iespēju izglītojamiem pieteikties dalībai nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā aģentūra publicē aģentūras mājaslapā internetā, kā arī citos plašsaziņas līdzekļos.
(Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1017; MK 20.05.2014. noteikumiem Nr.259)
105. Aģentūra reģistrē izglītojamo dalībai nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā, ja izglītojamais sniedz šo noteikumu 106.punktā minēto informāciju. Izglītojamos aģentūra reģistrē, aizpildot izglītojamā uzskaites karti.
(Grozīts ar MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
106. Izglītojamā uzskaites kartē norāda izglītojamā vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, informāciju par invaliditāti, kontaktinformāciju (tālruņa numuru, e-pasta adresi), personu apliecinoša dokumenta numuru, kā arī izglītības iestādes nosaukumu un iegūstamās izglītības veidu un pakāpi. Reģistrējoties aģentūrā, izglītojamais apliecina sniegto ziņu patiesumu.
(Grozīts ar MK 23.04.2019. noteikumiem Nr. 176; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
107. Aģentūra apzina un izvēlas darba devējus, kuri saskaņā ar noslēgto līgumu par nodarbinātības pasākumu vasaras brīvlaikā īstenošanu piedāvā darba vietas izglītojamiem, un darba attiecību nodibināšanai organizē darba līguma slēgšanu starp darba devēju un izglītojamo. Izglītojamam ir tiesības ieteikt aģentūrai konkrētu darba devēju, ja ar šo darba devēju izglītojamais ir iepriekš vienojies par darbu un darba devējs ir pieteicis darba vietu nodarbinātības pasākumiem vasaras brīvlaikā.
(Grozīts ar MK 20.05.2014. noteikumiem Nr.259)
108. Darba devējs pasākumā iesaistītajam izglītojamam nodrošina darba vadītāju, kurš palīdz apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, veic darba laika uzskaiti, kontrolē izglītojamā darbu un nodrošina izglītojamā uzraudzību darba laikā. Viens darba vadītājs var vadīt darbu ne vairāk kā 10 pasākumā iesaistītajiem izglītojamiem vai ne vairāk kā pieciem izglītojamiem, ja darba vadītājs vada darbu vismaz vienam izglītojamam ar invaliditāti.
(Grozīts ar MK 20.05.2014. noteikumiem Nr. 259; MK 23.04.2019. noteikumiem Nr. 176)
108.1 Aģentūra darba devējiem, kas pasākumos nodarbina vai plāno nodarbināt izglītojamos ar invaliditāti, nodrošina konsultācijas par minēto izglītojamo nodarbināšanu.
(MK 23.04.2019. noteikumu Nr. 176 redakcijā)
109. Nodarbinātības pasākumiem vasaras brīvlaikā paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:
109.1. pasākumos iesaistīto izglītojamo ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra vai valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, ja pasākumos iesaista izglītojamo ar invaliditāti, proporcionāli izglītojamā nostrādātajām stundām mēnesī;
109.2. ikmēneša dotācijai darba vadītājam, kas strādā ar darbā pieņemtajiem izglītojamiem. Par 10 izglītojamo darba vadīšanu dotāciju piešķir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, attiecīgi par viena izglītojamā darba vadīšanu – vienu desmito daļu no minētās ikmēneša dotācijas. Ja darba vadītājs vada darbu vismaz vienam izglītojamam ar invaliditāti, dotāciju piešķir 60 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra, attiecīgi par katra nākamā izglītojamā darba vadīšanu – vienu desmito daļu no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra;
109.3. izglītojamo nelaimes gadījumu apdrošināšanai pasākuma īstenošanas laikā;
109.4. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem izglītojamiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm, bet ne vairāk kā 50 euro apmērā par vienu izglītojamo.
(Grozīts ar MK 20.05.2014. noteikumiem Nr. 259; MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180; MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 134; MK 23.04.2019. noteikumiem Nr. 176; MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764)
109.1 Apmācību pie darba devēja uz laiku līdz trim mēnešiem, apmācības laikā nodibinot darba tiesiskās attiecības ar apmācībā iesaistīto bezdarbnieku (turpmāk – praktiskā apmācība), organizē darba devējam – komersantam (izņemot izglītības iestādi, kuras pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātai personai, individuālajam uzņēmumam, biedrībai (izņemot politisko partiju) vai nodibinājumam – vajadzīgā darbinieka praktiskai sagatavošanai.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725; MK 20.08.2024. noteikumiem Nr. 565)
109.2 Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētu vai mazkvalificētu darbu apguvei (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai).
109.3 Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst otrā, trešā vai ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei.
(Grozīts ar MK 06.12.2022. noteikumiem Nr. 758)
109.4 Aģentūra atbilstoši izstrādātajai darba devēju atlases kārtībai izvēlas darba devējus bezdarbnieku praktiskās apmācības īstenošanai.
(MK 26.05.2015. noteikumu Nr.264 redakcijā)
109.5 Aģentūra un darba devējs slēdz līgumu par praktiskās apmācības īstenošanu. Līgumā nosaka profesijas, kurās veicama praktiskā apmācība, profesionālo kompetenču apgūšanas līmeni, apmācāmo bezdarbnieku skaitu, praktiskās apmācības īstenošanas kārtību, pušu pienākumus, tiesības un atbildību, darba devēja izvirzītās kvalifikācijas prasības praktiskajā apmācībā iesaistāmajiem bezdarbniekiem.
(Grozīts ar MK 05.09.2017. noteikumiem Nr. 527; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764)
109.6 Aģentūra, ņemot vērā izstrādāto bezdarbnieku atlases kārtību, sadarbībā ar izvēlētajiem darba devējiem veic praktiskajā apmācībā iesaistāmo bezdarbnieku atlasi atbilstoši darba devēja izvirzītajām kvalifikācijas prasībām. Bezdarbnieka piemērotību iesaistīšanai praktiskajā apmācībā nosaka darba devējs.
109.8 Ja darba devējs bez attaisnojošiem iemesliem, kas noteikti līgumā par praktiskās apmācības īstenošanu, pirms šo noteikumu 109.1 punktā minētā termiņa beigām izbeidzis darba līgumu, darba devējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai šo noteikumu 109.13 punktā minētos līdzekļus, kas izlietoti bezdarbnieka praktiskajai apmācībai. Atmaksātos finanšu līdzekļus, kas veidojušies iepriekšējos saimnieciskajos gados, aģentūra ieskaita valsts budžeta ieņēmumos. Darba devējam un bezdarbniekam, to iepriekš saskaņojot ar aģentūru, ir tiesības vienpusēji pārtraukt darba tiesiskās attiecības pirms šo noteikumu 109.1 punktā minētā termiņa beigām atbilstoši Darba likuma 100. un 101. pantam.
(MK 06.03.2018. noteikumu Nr. 134 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764)
109.9 Uzsākot praktisko apmācību, darba devējs bezdarbniekiem izsniedz ar aģentūru saskaņotu praktiskās apmācības plānu.
109.10 Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt praktiskajā apmācībā ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējās praktiskās apmācības pabeigšanas. Šis ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kad dalība pasākumā ir pārtraukta no bezdarbnieka neatkarīgu iemeslu dēļ un tā ilgusi mazāk par pusi no paredzētā dalības laika.
109.11 Darba devējs pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem praktiskās apmācības laikā nodrošina:
109.11 1. darba tiesisko attiecību nodibināšanu, mēnesī izmaksājot darba algu vismaz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā;
109.11 2. otrā, trešā vai ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās kompetences apgūšanu, organizējot nepieciešamo teorētisko un praktisko apmācību un sniedzot pamatzināšanas par profesionālajiem pienākumiem un ar to izpildi saistītajām prasībām;
109.11 3. kvalificētu darba vadītāju, kas palīdz nostiprināt darba iemaņas, profesionālās prasmes un zināšanas. Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā veic bezdarbnieka praktisko apmācību. Viens darba vadītājs var vadīt darbu ne vairāk kā diviem praktiskajā apmācībā iesaistītajiem bezdarbniekiem.
(Grozīts ar MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115; MK 06.12.2022. noteikumiem Nr. 758)
109.12 Darba devējam, slēdzot līgumus, ir tiesības piesaistīt praktiskās apmācības īstenošanā citus ekspertus un mācībspēkus, kas ieguvuši izglītību un ne mazāk kā divus gadus ilgu praktisko pieredzi profesijā, kurā veic bezdarbnieka praktisko apmācību. Ja bezdarbniekam praktisko apmācību ietvaros profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešama papildu teorētiskā apmācība, bezdarbnieku praktisko apmācību laikā var iesaistīt šo noteikumu 21.1 punktā minēto modulāro profesionālās izglītības programmu vai nozaru uzņēmuma izstrādātu un nozaru asociāciju atzītu neformālās izglītības programmu apguvē atbilstoši praktisko apmācību ietvaros apgūstamajām profesionālajām kompetencēm, izmantojot likmi 4,50 euro par mācību stundu, kopā nepārsniedzot 360 euro par vienu mācību programmu. Modulāro profesionālās izglītības programmu apguves laiks ieskaitāms šo noteikumu 109.1 punktā minētajā praktiskās apmācības īstenošanas termiņā, un šo programmu apguves laikā bezdarbnieks turpina saņemt tam noteikto darba algu.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
109.13 Praktiskajai apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus aģentūra piešķir saskaņā ar šo noteikumu 6.2 nodaļu, un tos var izlietot:
109.13 1. kā dotāciju darba devējam praktiskajā apmācībā iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša darba algai 60 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas proporcionāli nostrādātajām stundām mēnesī par trim apmācību mēnešiem;
109.13 2. dotācijai praktiskajā apmācībā iesaistīto bezdarbnieku darba vadītājam 10 euro apmērā par katru bezdarbnieka praktiskās apmācības dienu. Dotāciju piešķir proporcionāli dienām, kurās bezdarbnieks iesaistījies praktiskajā apmācībā;
109.13 3. lai pielāgotu praktiskās apmācības vietu bezdarbniekiem ar invaliditāti atbilstoši ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 1000 euro vienai vietai;
109.13 4. (svītrots ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262);
109.13 5. (svītrots ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262);
109.13 6. (svītrots no 01.07.2014. ar MK 20.05.2014. noteikumiem Nr.259; sk. grozījumu 2.punktu);
109.13 7. ja nepieciešams, izdevumu segšanai par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, uzsākot darbu, – līdz 100 euro;
109.13 8. valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no algas dotācijas daļas par pasākumā iesaistīto bezdarbnieku ar invaliditāti.
(Grozīts ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr. 440; MK 01.10.2013. noteikumiem Nr. 1017; MK 20.05.2014. noteikumiem Nr. 259; MK 12.08.2014. noteikumiem Nr. 452; MK 26.05.2015. noteikumiem Nr. 264; MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180; MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115; MK 05.09.2017. noteikumiem Nr. 527; MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 134; MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262; MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 812; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764; MK 06.12.2022. noteikumiem Nr. 758; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
109.17 Darba devēji, kas nodarbina bezdarbniekus ar invaliditāti, nesaņemot šo noteikumu 109.13 1. apakšpunktā minēto finanšu atbalstu, saglabā tiesības saņemt šo noteikumu 109.13 2. un 109.13 3. apakšpunktā minēto finanšu atbalstu. Šo noteikumu 109.13 2. un 109.13 4. apakšpunktā minēto finanšu atbalstu nodrošina, ievērojot šo noteikumu 74.2 un 109.1 punktā minētos termiņus.
(MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 115 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262)
109.18 Pasākuma īstenošanas laikā aģentūra bezdarbniekiem:
109.18 1. ar invaliditāti nodrošina surdotulku, ergoterapeitu, atbalsta personas un citu speciālistu pakalpojumus;
109.18 2. sedz izdevumus par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaužu veikšanu, bet ne vairāk kā 50 euro apmērā.
(MK 05.05.2020. noteikumu Nr. 262 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764)
(Apakšnodaļa MK 16.06.2020. noteikumu Nr. 397 redakcijā)
109.19 Pasākumi noteiktām personu grupām ārkārtējās situācijas izraisīto seku mazināšanai paredz bezdarbnieku nodarbināšanu valsts līdzfinansētās darba vietās (turpmāk – algu subsīdijas atbalsta pasākums), lai palīdzētu pārvarēt ārkārtējās situācijas izraisītās sekas darba tirgū un veicinātu bezdarbnieku iekārtošanos pastāvīgā darbā.
(MK 16.06.2020. noteikumu Nr. 397 redakcijā)
109.20 Algu subsīdijas atbalsta pasākumā iesaista bezdarbniekus, kuri nav iesaistīti aktīvajos nodarbinātības pasākumos, kas paredz darba līguma slēgšanu, un kuri nav bijuši nodarbināti pie attiecīgā darba devēja pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā vai arī iepriekš nav bijuši nodarbināti pie attiecīgā darba devēja algu subsīdijas atbalsta pasākuma vai šo noteikumu 3.4.2. apakšnodaļā minēto pasākumu ietvaros.
(MK 16.06.2020. noteikumu Nr. 397 redakcijā)
109.21 Lai īstenotu algu subsīdijas atbalsta pasākumu, aģentūra, ņemot vērā tās izstrādāto darba devēju un bezdarbnieku atlases kārtību, izvēlas darba devējus komersantus (izņemot ārstniecības iestādes, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 %, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātās personas un kooperatīvās sabiedrības, ievērojot šādus nosacījumus:
109.21 1. (svītrots ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 812);
109.21 2. algu subsīdijas atbalsta pasākumā un pasākumos noteiktām personu grupām vienlaikus iesaistīto bezdarbnieku skaits pie viena darba devēja nepārsniedz 50 % no darba devēja kopējā nodarbināto skaita un nepārsniedz 20 personas;
109.21 3. darba devējs ir reģistrējis saimniecisko darbību atbilstoši saimniecisko darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;
109.21 4. darba devējam uz pieteikuma iesniegšanas dienu nav pasludināts maksātnespējas process;
109.21 5. darba devējam uz pieteikuma iesniegšanas dienu nav nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 euro;
109.21 6. darba devējs pēdējā gada laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas nav būtiski pārkāpis pasākumu īstenošanas nosacījumus atbilstoši šo noteikumu 15.4. apakšpunkta nosacījumiem.
(MK 16.06.2020. noteikumu Nr. 397 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 251; MK 06.12.2022. noteikumiem Nr. 758)
109.22 Darba devējs ir tiesīgs pieteikties algu subsīdijas atbalsta pasākumam līdz 2023. gada 31. decembrim.
(MK 16.06.2020. noteikumu Nr. 397 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764)
109.23 Darba devējs saskaņā ar noslēgto līgumu par algu subsīdijas atbalsta pasākuma īstenošanu nodrošina:
109.23 1. darba attiecību nodibināšanu ar bezdarbnieku;
109.23 2. darba algu, ne mazāku par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu;
109.23 3. darba tiesisko attiecību turpināšanu ar algu subsīdijas atbalsta pasākumā iesaistīto bezdarbnieku attiecīgajā profesijā vēl vismaz trīs mēnešus pēc pasākuma beigām, mēnesī izmaksājot pasākuma laikā noteikto mēneša darba algu.
(MK 16.06.2020. noteikumu Nr. 397 redakcijā)
109.24 Darba devējam algu subsīdijas atbalsta pasākumam paredzētos finanšu līdzekļus var piešķirt un izlietot:
109.24 1. ikmēneša darba algas dotācijai darbā pieņemtajam bezdarbniekam līdz sešiem mēnešiem proporcionāli bezdarbnieka nostrādātajām dienām mēnesī. Darba algas dotācija ir 50 % no bezdarbniekam noteiktās ikmēneša darba algas, bet ne vairāk par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu proporcionāli bezdarbnieka nostrādātajām dienām mēnesī;
109.24 2. individuālo aizsardzības līdzekļu iegādes izdevumu segšanai ne vairāk par 50 euro vienam bezdarbniekam, ja dalība pasākumā ir uzsākta līdz 2021. gada 31. decembrim.
(MK 16.06.2020. noteikumu Nr. 397 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 812; MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 454)
109.25 Bezdarbniekam algu subsīdijas atbalsta pasākumam paredzētos finanšu līdzekļus var piešķirt un izlietot izdevumu segšanai par normatīvajos aktos noteikto obligāto veselības pārbaužu veikšanu ne vairāk kā 50 euro apmērā.
(MK 16.06.2020. noteikumu Nr. 397 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764)
109.26 Ja darba devējs bez attaisnojoša iemesla, kas noteikts līgumā par algu subsīdijas atbalsta pasākuma īstenošanu, atsakās turpināt darba tiesiskās attiecības ar algas subsīdijas atbalsta pasākumā iesaistīto bezdarbnieku trīs mēnešus pēc pasākuma īstenošanas beigām, darba devējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai saņemtos finanšu līdzekļus. Darba devējam un bezdarbniekam, to iepriekš saskaņojot ar aģentūru, ir tiesības vienpusēji pārtraukt darba tiesiskās attiecības pirms šo noteikumu 109.23 3. apakšpunktā minētā termiņa beigām atbilstoši Darba likuma 100. un 101. pantam."
(MK 16.06.2020. noteikumu Nr. 397 redakcijā)
(Apakšnodaļa MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
109.27 Darba vietu pielāgošanas pasākumi bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti paredz ergoterapeita konsultāciju un vienreizēju dotāciju iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei, tai skaitā piegādei un uzstādīšanai, lai sekmētu bezdarba riskam pakļauto nodarbināto personu ar invaliditāti darbspēju saglabāšanu, preventīvi novērstu bezdarba iestāšanās risku un veicinātu ilgtspējīgas darba vietas saglabāšanu.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
109.28 Dotāciju piešķir atbilstoši darba devēja – komersanta vai individuālā uzņēmuma – iesniegtajai darba vietas pielāgošanas tāmei, kura atbilst ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 1000 euro vienas darba vietas pielāgošanai. Dotāciju viena nodarbinātā darba vietas pielāgošanai var piešķirt ne biežāk kā reizi piecos gados.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.08.2024. noteikumiem Nr. 565)
(Apakšnodaļa MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
109.29 Apmācību pie darba devēja ar nozaru asociāciju iesaisti īsteno, lai saskaņā ar nozares pieprasījumu pēc darbaspēka un nozares specifiku apzinātu, atlasītu un organizētu bezdarbnieku praktisko sagatavošanu darbam nozares uzņēmumos.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
109.30 Apmācību pie darba devēja ar nozaru asociāciju iesaisti īsteno saskaņā ar šo noteikumu 3.4.5. apakšnodaļā minētajiem nosacījumiem.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
109.31 Apmācību pie darba devēja ar nozaru asociāciju iesaisti īsteno šādās nozarēs:
109.31 1. apstrādes rūpniecības nozarē;
109.31 2. informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (izņemot izdevējdarbību, kinofilmu, videofilmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanu, radio un televīzijas programmu izstrādi un apraidi);
109.31 3. transporta un uzglabāšanas nozarē.
(MK 06.12.2022. noteikumu Nr. 758 redakcijā)
109.32 Apmācību pie darba devēja ar nozaru asociāciju iesaisti var īstenot tāda biedrība vai nodibinājums, kas pārstāv ne mazāk kā 10 nozares uzņēmumus, ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā vismaz piecus gadus pirms iesaistīšanās šajā pasākumā.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.12.2022. noteikumiem Nr. 758)
109.33 Apmācību pie darba devēja ar nozaru asociāciju iesaisti īstenošanai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot šo noteikumu 3.4.5. apakšnodaļā minētajām darbībām un dotācijai biedrībai par nozares vajadzībām veiktajām aktivitātēm 200 euro apmērā par katru apmācībā pie darba devēja iesaistīto bezdarbnieku, kas to pabeidzis, ja darba devējs ir iesniedzis informāciju aģentūrā par apmācībā iesaistītā bezdarbnieka apmācības rezultātiem.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
109.34 Aģentūra un nozares asociācija slēdz līgumu, iekļaujot tajā pušu tiesības un pienākumus, kā arī norēķinu un līguma izpildes kārtību.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
110. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi ir vērsti uz bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspējas veicināšanu darba tirgū un ietver individuālās konsultācijas, grupu nodarbības (kursi, semināri, lekcijas un citas nodarbības) darba meklēšanas metožu apguvei, psiholoģiskajam atbalstam un darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvei, tai skaitā darba tiesisko attiecību veidošanā, darba tiesībās un darba aizsardzībā. Apmācību moduļi elektroniskā formātā pieejami jebkuram interesentam.
(Grozīts ar MK 05.09.2017. noteikumiem Nr. 527)
110.1 Ja konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus īsteno Jauniešu garantijas programmas ietvaros, tajos iesaista jauniešus bezdarbniekus vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot).
(MK 12.08.2014. noteikumu Nr.452 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2015. noteikumiem Nr.264)
111. Aģentūra šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izvēlas konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu īstenotājus un organizē pasākumu īstenošanu.
113. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumiem paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:
113.1. izdevumu segšanai konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu īstenotājiem par konkurētspējas pasākumu īstenošanu;
113.2. izdevumiem, kas saistīti ar telpu nomu konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu nodrošināšanai;
113.3. izdevumiem, kas saistīti ar izdales materiālu sagatavošanu konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu nodrošināšanai.
114. Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai ir konsultatīvie un finanšu atbalsta pasākumi, kas palīdz bezdarbniekiem uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību un veiksmīgi darboties izvēlētajā jomā ne mazāk kā divus gadus.
(Grozīts ar MK 06.12.2022. noteikumiem Nr. 758)
115. Pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai iesaista bezdarbniekus, kuri aģentūrā izteikuši vēlmi uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
115.1 Ja pasākumus komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai īsteno Jauniešu garantijas programmas ietvaros, tajos iesaista jauniešus bezdarbniekus vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot).
(MK 12.08.2014. noteikumu Nr.452 redakcijā)
116. Bezdarbnieks, piedaloties pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, iesniedz aģentūrā izvērtēšanai paša sagatavotu biznesa plānu vai vēršas aģentūrā ar lūgumu sniegt konsultāciju par biznesa plāna sagatavošanu.
117. Bezdarbniekiem, kas iesaistīti pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, aģentūra nodrošina:
117.1. konsultācijas biznesa plāna sagatavošanā, kā arī biznesa plāna īstenošanā;
117.2. bezdarbnieku izstrādāto biznesa plānu izvērtēšanu un īstenošanas uzraudzību;
117.3. dotāciju bezdarbnieka ikmēneša ienākumiem biznesa plāna īstenošanas sākumposmā (pirmajos sešos mēnešos);
117.4. vienreizēju dotāciju ar biznesa plāna īstenošanu saistīto pamatlīdzekļu iegādei un citiem izdevumiem (turpmāk – komercdarbības dotācija).
(Grozīts ar MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
118. Konsultāciju sniegšanai bezdarbniekiem, kuri iesaistīti pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, aģentūra izvēlas konsultantus, kā arī ekspertus, kuri izvērtē bezdarbnieku izstrādātos biznesa plānus un veic biznesa plānu īstenošanas regulāru uzraudzību.
119. Aģentūra par biznesa plāna īstenošanu slēdz līgumu ar bezdarbniekiem, par kuru izstrādātajiem biznesa plāniem eksperts sniedzis pozitīvu atzinumu. Līgumā nosaka pušu tiesības un pienākumus (tai skaitā bezdarbnieka pienākumu reģistrēties komersanta vai pašnodarbinātā statusā), pārskatu sniegšanas kārtību un periodiskumu, piešķirtā finanšu atbalsta apmēru, norēķinu kārtību, kā arī atbildību, ja līgumsaistības netiek pienācīgi pildītas. Dotāciju biznesa plāna īstenošanas sākumposmā un komercdarbības dotāciju bezdarbniekam piešķir pēc līguma noslēgšanas par biznesa plāna īstenošanu un komersanta vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.
120. Bezdarbniekam, kurš ir noslēdzis līgumu par iesaistīšanos pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai un zaudē bezdarbnieka statusu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 12.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 11.punktā minēto iemeslu dēļ, ir tiesības, ievērojot līguma noteikumus, turpināt dalību pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, bet tas zaudē tiesības turpmāk saņemt šo noteikumu 121.3.apakšpunktā minēto finansiālo atbalstu.
121. Pasākumiem komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:
121.1. izdevumu segšanai par ekspertu un konsultantu pakalpojumiem, kas sniegti pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem biznesa plānu sagatavošanā un īstenošanā;
121.2. komercdarbības dotācijai bezdarbniekiem, ar kuriem aģentūra noslēgusi līgumu par biznesa plāna īstenošanu. Aģentūra piešķir dotāciju līdz 5000 euro viena biznesa plāna īstenošanai. Ja pēc pirmā saimnieciskās darbības gada ir saņemts pozitīvs eksperta atzinums par biznesa plāna īstenošanu, aģentūra var piešķirt papildu dotāciju līdz 5000 euro komercdarbības attīstībai;
121.3. dotācijām tādu bezdarbnieku ikmēneša ienākumiem biznesa plāna īstenošanas sākumposmā (pirmajos sešos mēnešos), ar kuriem aģentūra noslēgusi līgumu par biznesa plāna īstenošanu. Ikmēneša dotāciju bezdarbniekam piešķir 750 euro apmērā;
121.4. lai pielāgotu darba vietu bezdarbniekam ar invaliditāti, nodrošinot ergoterapeita konsultāciju un vienreizēju dotāciju iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei, tai skaitā piegādei un uzstādīšanai. Dotāciju piešķir atbilstoši iesniegtajai darba vietas pielāgošanas tāmei, kura atbilst ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 1000 euro vienas darba vietas pielāgošanai.
(Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr. 1017; MK 12.08.2014. noteikumiem Nr. 452; MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 839; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764)
122. Ja bezdarbnieks bez attaisnojoša iemesla pienācīgi nepilda līgumā par biznesa plāna īstenošanu noteiktās saistības, aģentūra vienpusēji atkāpjas no līguma un bezdarbnieks aģentūrai atmaksā saņemto finanšu atbalstu:
122.1. pilnā apmērā, ja no līguma par biznesa plāna īstenošanu aģentūra atkāpjas sešu mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas vai ja saimnieciskā darbība netiek uzsākta;
122.2. 50 % apmērā, ja no līguma par biznesa plāna īstenošanu aģentūra atkāpjas 24 mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas un saimnieciskā darbība ir ilgusi ne mazāk kā sešus mēnešus.
(Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr. 511; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764)
123. Ja šo noteikumu 122.punktā minētajos gadījumos bezdarbnieks, kas iesaistīts pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, saņemto finanšu atbalstu neatlīdzina labprātīgi, aģentūra attiecīgo summu piedzen Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot prasību tiesā.
129. Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai ne agrāk kā gadu pēc tam, kad bezdarbnieks bija iesaistīts komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanas pasākumos, un tikai tad, ja šā pasākuma ietvaros ar bezdarbnieku nav ticis noslēgts līgums par biznesa plāna īstenošanu.
130. Kompleksie atbalsta pasākumi ir kompleksu (vairāku mērķa grupu bezdarbniekus aptverošu un uz individuālām personas vajadzībām mērķētu) nodarbinātības atbalsta pasākumu kopums, kas veicina mērķa grupu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū, mazinot sociālās atstumtības riskus un atbalstot mērķa grupu bezdarbnieku motivācijas un konkurētspējas paaugstināšanu darba tirgū.
131. Kompleksie atbalsta pasākumi ietver:
131.1. karjeras plānošanas konsultācijas, speciālistu (psihologu un psihoterapeitu) individuālās un grupu konsultācijas, kas veicina personas pašapziņas paaugstināšanos un motivāciju integrēties darba tirgū (ilgst ne vairāk kā 32 stundas);
131.2. atbalsta pasākumu personām, kuru apgādībā ir bērns vecumā no pusotra gada līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai (ilgst ne vairāk kā sešus mēnešus). Bērna pieskatīšanu nodrošina aģentūras izvēlēti pakalpojuma sniedzēji;
131.3. pasākumu "Pirmā darba pieredze jaunietim" (ilgst no 6 līdz 12 mēnešiem, atkārtota iesaiste iespējama pēc 12 mēnešiem). Pasākums vērsts uz jauniešu bezdarbnieku integrēšanu darba tirgū, vienlaikus veicinot pastāvīgas darba vietas izveidi un jauniešu bezdarbnieku pastāvīgu nodarbinātību;
131.4. pasākumu "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība". Pasākums paredzēts biedrību un nodibinājumu statūtos minēto funkciju un augstākās izglītības iestāžu akadēmisko, pētniecisko un administratīvo funkciju nodrošināšanai (ilgst līdz sešiem mēnešiem, atkārtota iesaiste iespējama pēc 12 mēnešiem) un vērsts uz bezdarbnieku aktivitātes veicināšanu sabiedrības labā bez nolūka gūt peļņu;
131.5. pasākumu "Darbnīcas jauniešiem". Pasākuma ietvaros jaunieši bezdarbnieki vienā vai vairākās izglītības iestādēs iepazīst vienu, divas vai trīs profesionālās izglītības programmas, kuras noteiktas atbilstoši šo noteikumu 22. punktam un kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu. Katrā izglītības programmā jaunietis iesaistās uz laiku līdz divām nedēļām, lai iepazītos ar to specifiku un gūtu pirmo pieredzi, kas jaunietim bezdarbniekam ļautu izvēlēties izglītības un profesionālās darbības jomu. Atkārtota iesaiste pasākumā iespējama pēc 12 mēnešiem;
131.6. (svītrots ar MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180).
(Grozīts ar MK 26.05.2015. noteikumiem Nr. 264; MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115; MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262; MK 16.06.2020. noteikumiem Nr. 397; MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 251)
132. Kompleksajos atbalsta pasākumos (pirms tam, ja nepieciešams, bezdarbniekiem saņemot aģentūras karjeras konsultācijas) iesaista šādus mērķa grupu bezdarbniekus:
132.1. šo noteikumu 131.1. apakšpunktā minētajos pasākumos – Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto mērķa grupu bezdarbniekus un bezdarbniekus, kuri atbilst nelabvēlīgākā situācijā esoša darbinieka definīcijai;
132.2. šo noteikumu 131.2. apakšpunktā minētajā pasākumā – bezdarbniekus, kuru apgādībā ir bērns vecumā no pusotra gada līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai un kuri iesaistās kādā no aģentūras piedāvātajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
132.2.1. bezdarbniekam ir noteikta invaliditāte;
132.2.2. bezdarbnieks ir atzīts par trūcīgu;
132.3. šo noteikumu 131.3. apakšpunktā minētajā pasākumā – bezdarbniekus vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kas atbilst šādiem kritērijiem:
132.3.1. ir iegūta arodizglītība, profesionālā vai augstākā izglītība;
132.3.2. aģentūrā kā bezdarbnieki ir reģistrēti vismaz vienu mēnesi vai mazāk par vienu mēnesi, bet nav strādājuši (nav uzskatāmi par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vismaz četrus mēnešus;
132.3.3. pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas nav strādājuši (nav uzskatāmi par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vai ir strādājuši, bet ne vairāk kā 12 mēnešus bez pārtraukuma;
132.4. šo noteikumu 131.4. apakšpunktā minētajā pasākumā – bezdarbniekus vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot) un bezdarbniekus ar invaliditāti, ja pasākums tiek īstenots biedrībā vai nodibinājumā, kā arī bezdarbniekus vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kas uzņemti augstākās izglītības programmā klātienē, ja pasākums tiek īstenots augstākās izglītības iestādē, kurā bezdarbnieks iegūst izglītību;
132.5. šo noteikumu 131.5. apakšpunktā minētajā pasākumā – bezdarbniekus vecumā no 15 līdz 24 gadiem (ieskaitot), kuri nav ieguvuši profesionālo izglītību vai nav bijuši iepriekš nodarbināti, vai ir bijuši nodarbināti mazkvalificētos darbos (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai);
132.6. (svītrots ar MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180).
(Grozīts ar MK 26.05.2015. noteikumiem Nr. 264; MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180; MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262; MK 16.06.2020. noteikumiem Nr. 397)
133. Lai īstenotu pasākumu "Pirmā darba pieredze jaunietim", aģentūra, ņemot vērā darba devēju un jauniešu bezdarbnieku atlases kārtību, izvēlas darba devējus – komersantus (izņemot ārstniecības iestādes, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 %, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātas personas, biedrības (izņemot politiskās partijas) vai nodibinājumus, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Minētie darba devēji saskaņā ar noslēgto līgumu par pasākumu īstenošanu nodrošina:
133.1. no jauna izveidotu darba vietu, kas atbilst šo noteikumu 74. punktā minētajiem nosacījumiem (pasākuma ietvaros jauniešus nenodarbina nekvalificētos un mazkvalificētos darbos (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai));
133.2. darba tiesisko attiecību nodibināšanu uz laiku no sešiem līdz 12 mēnešiem ar pasākumos iesaistītajiem jauniešiem bezdarbniekiem. Nodibinot darba tiesiskās attiecības uz laiku, kas mazāks par 12 mēnešiem, darba devējs jaunieti bezdarbnieku, kas pabeidzis dalību pasākumā, turpina nodarbināt attiecīgajā profesijā vēl vismaz trīs mēnešus, izmaksājot atalgojumu tādā pašā apmērā, kāds tika izmaksāts pasākuma ietvaros, bet ne mazāku par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu;
133.3. kvalificētu darba vadītāju, kas pie darba devēja palīdz pasākumā iesaistītajiem jauniešiem bezdarbniekiem apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas. Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību profesijā, kurā nodarbina jaunieti bezdarbnieku, vai kurai ir ne mazāk kā divus gadus ilga darba pieredze profesijā, kurā nodarbina jaunieti bezdarbnieku. Kvalificētu darba vadītāju pasākumos iesaistītajiem jauniešiem bezdarbniekiem nodrošina trīs mēnešus no iesaistes brīža pasākumā, bet jauniešiem bezdarbniekiem ar invaliditāti – uz visu iesaistes laiku pasākumā.
133.4. jauniešiem bezdarbniekiem ar invaliditāti piedāvāto darba vietu pielāgošanu atbilstoši ergoterapeita sniegtajam atzinumam;
133.5. paziņošanu aģentūrai triju darbdienu laikā par darba līguma izbeigšanu ar pasākumā iesaistīto jaunieti bezdarbnieku, norādot pamatojumu.
(Grozīts ar MK 12.08.2014. noteikumiem Nr. 452; MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115; MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 134)
134. Aģentūra pasākumam "Pirmā darba pieredze jaunietim" paredzēto finanšu atbalstu darba devējiem sniedz saskaņā ar šo noteikumu 6.2 nodaļu, nodrošinot darba devējiem šādu finanšu atbalstu:
134.1. ikmēneša darba algas dotāciju jaunietim bezdarbniekam par pilnu darba laiku pirmos sešus mēnešus 200 euro apmērā proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām (jaunietim bezdarbniekam ar invaliditāti – 300 euro apmērā);
134.2. ikmēneša darba algas dotāciju jaunietim bezdarbniekam par pilnu darba laiku atlikušos sešus mēnešus 160 euro apmērā proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām (jaunietim bezdarbniekam ar invaliditāti – 240 euro apmērā);
134.3. ikmēneša dotāciju darba vadītājam, kas strādā ar darbā pieņemtajiem jauniešiem bezdarbniekiem. Viens darba vadītājs var vadīt darbu ne vairāk kā diviem jauniešiem bezdarbniekiem. Dotāciju par jaunieša bezdarbnieka darba vadīšanu piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra proporcionāli jaunieša bezdarbnieka nostrādātajām dienām;
134.4. vienreizēju dotāciju iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei (tai skaitā piegādei un uzstādīšanai), lai pielāgotu darba vietas jauniešiem ar invaliditāti. Dotāciju piešķir atbilstoši darba devēja iesniegtajai darba vietas pielāgošanas tāmei, kura atbilst ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 1000 euro vienas darba vietas pielāgošanai;
134.5. (svītrots ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262);
134.6. (svītrots ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262);
134.7. ja nepieciešams, uzsākot darbu, vienreizēju dotāciju līdz 100 euro individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.
(Grozīts ar MK 12.08.2014. noteikumiem Nr. 452; MK 26.05.2015. noteikumiem Nr. 264; MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180; MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115; MK 05.09.2017. noteikumiem Nr. 527; MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 134; MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262)
134.1 Darba devēji, kas nodarbina jauniešus bezdarbniekus ar invaliditāti, nesaņemot šo noteikumu 134.1. un 134.2. apakšpunktā minēto finanšu atbalstu, saglabā tiesības saņemt šo noteikumu 134.3. un 134.4. apakšpunktā minēto finanšu atbalstu. Šo noteikumu 134.3. un 134.5. apakšpunktā minēto finanšu atbalstu nodrošina, ievērojot šo noteikumu 74.2 punktā, 133.2. un 133.3. apakšpunktā minētos termiņus.
(MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 115 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262)
134.2 Aģentūra pasākumam "Pirmā darba pieredze jaunietim" paredzēto finanšu atbalstu var izlietot, pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem:
134.2 1. ar invaliditāti nodrošinot surdotulku, ergoterapeitu, atbalsta personas un citu speciālistu pakalpojumus;
134.2 2. sedzot izdevumus par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaužu veikšanu.
(MK 05.05.2020. noteikumu Nr. 262 redakcijā)
136. Pasākuma "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība" ietvaros biedrības, nodibinājumi un augstākās izglītības iestādes slēdz līgumus ar bezdarbniekiem uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai līdz 12 mēnešiem, ja līgumu slēdz ar bezdarbnieku ar invaliditāti, un iesaista bezdarbniekus pasākumā piecas dienas nedēļā no 20 līdz 40 stundām. Pasākuma īstenošanā augstākās izglītības iestādē bezdarbniekus iesaista saskaņā ar augstākās izglītības iestādes apstiprināto kārtību vai, ja tāda nav izstrādāta, – rindas kārtībā. Minētā pasākuma īstenošanai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:
136.1. biedrībām, nodibinājumiem un augstākās izglītības iestādēm:
136.1.1. ikmēneša stipendijas izmaksai bezdarbniekam. Stipendijas apmērs ir 15 euro dienā, un to izmaksā atbilstoši mēnesī nostrādāto dienu skaitam;
136.1.2. izdevumu segšanai par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem ne vairāk kā 50 euro vienam bezdarbniekam, kurš dalību pasākumā ir uzsācis līdz 2021. gada 31. decembrim;
136.1.3. valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem;
136.1.4. ikmēneša dotācijai darba vadītājam, kas strādā ar darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem. Viens darba vadītājs var vadīt darbu ne vairāk kā diviem bezdarbniekiem. Dotāciju piešķir 10 euro apmērā par katru darba vadīšanas dienu līdz diviem mēnešiem vai līdz sešiem mēnešiem, ja bezdarbnieka invaliditātes funkcionālais veids ir garīga rakstura traucējumi;
136.2. pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem:
136.2.1. lai nodrošinātu surdotulku, ergoterapeitu, atbalsta personu un citu speciālistu pakalpojumus bezdarbniekiem ar invaliditāti;
136.2.2. lai segtu izdevumus par normatīvajos aktos noteikto obligāto veselības pārbaužu veikšanu, bet ne vairāk kā 50 euro apmērā;
136.2.3. bezdarbnieka veselības un dzīvības apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem pasākuma īstenošanas laikā
(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 251 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 454; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764; 136.1.3. apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2022., sk. 236. punktu)
137. Pasākuma "Darbnīcas jauniešiem" īstenošanai aģentūra atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem izvēlas un slēdz līgumus ar Latvijas Republikā reģistrētām un akreditētām izglītības iestādēm, kuras īsteno vismaz trīs akreditētas profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, pirmā līmeņa augstākās izglītības vai profesionālās tālākizglītības programmas un kuras saskaņā ar noslēgto līgumu par pasākuma īstenošanu bezdarbniekiem nodrošina:
137.1. iepazīstināšanu ar izvēlētajai profesionālās izglītības programmai nepieciešamajām teorētiskajām un praktiskajām pamatzināšanām;
137.2. praktisko ievirzi izvēlētajā profesionālās izglītības programmā;
137.3. izmitināšanu dienesta viesnīcā;
137.4. iespēju praktisko nodarbību ietvaros iepazīties ar izvēlēto profesiju sadarbībā ar darba devējiem.
(Grozīts ar MK 26.05.2015. noteikumiem Nr. 264; MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180)
138. Pasākumam "Darbnīcas jauniešiem" paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:
138.1. pasākumā iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša stipendijām. Stipendijas apmērs ir 5 euro dienā, un to izmaksā atbilstoši iesaistes dienām pasākumā;
138.2. šo noteikumu 137.1., 137.2., 137.3. un 137.4. apakšpunktā minēto darbību nodrošināšanai ne vairāk kā 570 euro apmērā proporcionāli mēnesī nodrošinātajām viena bezdarbnieka iesaistes dienām pasākumā.
(Grozīts ar MK 26.05.2015. noteikumiem Nr. 264; MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180; MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 134; sk. 217. punktu)
139. Lai nodrošinātu personas pašapziņas paaugstināšanos, motivāciju integrēties darba tirgū un lielāku iespēju bezdarbniekiem piedalīties kādā no aģentūras piedāvātajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, finanšu līdzekļus var izlietot, lai segtu:
139.1. ar speciālistu individuālajām konsultācijām un grupu konsultācijām saistītās izmaksas (šo noteikumu 131.1. apakšpunktā minētā pasākuma īstenošanai);
139.2. ar bezdarbnieku bērnu pieskatīšanu saistītos izdevumus (šo noteikumu 131.2. apakšpunktā minētā pasākuma īstenošanai).
139.1 Lai nodrošinātu kompleksu atbalstu personu ar invaliditāti iekļaujošai nodarbinātībai, aģentūra atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem izvēlas pasākumu īstenotājus, kas nodrošina konsultācijas un individuālu atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām atbilstoši funkcionālo traucējumu veidam, sniedz konsultācijas darba devējiem par bezdarbnieku un bezdarba riskam pakļauto personu ar invaliditāti nodarbināšanas specifiku atbilstoši funkcionālo traucējumu veidam, nodrošina motivācijas un mentoringa pakalpojumus, sniedz atbalsta personu pakalpojumus un citus uz individuālu atbalstu vērstus pakalpojumus.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
141.1 Algotos pagaidu sabiedriskos darbus īsteno pašvaldības. Algotos pagaidu sabiedriskos darbus īsteno vietās, kas pašvaldību institūcijās (izņemot pašvaldību komercsabiedrības), biedrībās vai nodibinājumos (turpmāk – institūcijas) izveidotas no jauna vai kurās vismaz četrus mēnešus, pirms bezdarbnieks uzsācis dalību pasākumā, nav tikusi nodarbināta neviena cita persona (turpmāk – pasākuma īstenošanas vietas).
141.2 Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaista bezdarbniekus, kuri atbilst šādiem kritērijiem:
141.2 1. vēlas iegūt vai uzturēt darba iemaņas;
141.2 2. nesaņem bezdarbnieka pabalstu;
141.2 3. atbilst vismaz vienai no šādām mērķgrupām:
141.2 3.1. persona ar invaliditāti;
141.2 3.2. persona, kurai līdz vecuma sasniegšanai, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, atlikuši ne vairāk kā pieci gadi;
141.2 3.3. persona bez darba bijusi vismaz 36 mēnešus;
141.2 3.4. persona pēc soda izciešanas ieslodzījuma vietā vai probācijas klients;
141.2 3.5. persona pieder pie etniskās minoritātes – romiem.
(MK 05.12.2023. noteikumu Nr. 725 redakcijā)
141.3 Bezdarbnieku neiesaista algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos pasākuma īstenošanas vietā, kas izveidota institūcijā, kurā bezdarbnieks bija nodarbināts pēdējo sešu mēnešu laikā pirms iesaistes algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos (izņemot darba tiesisko attiecību dibināšanu uz noteiktu laiku).
(MK 06.12.2022. noteikumu Nr. 758 redakcijā)
141.4 Bezdarbnieku algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos 24 mēnešu periodā iesaista ne vairāk kā četrus mēnešus (secīgi vai ar pārtraukumiem). Bezdarbnieku pasākumā var iesaistīt atkārtoti.
(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 839; MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262; MK 16.06.2020. noteikumiem Nr. 397; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
141.5 Aģentūra un pašvaldība slēdz līgumu par algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu, nosakot pasākuma īstenošanas kārtību, pušu tiesības un pienākumus, kā arī norēķinu, līguma izpildes un pārskatu sniegšanas kārtību. Ja pasākuma īstenošanas vietu organizē biedrībā vai nodibinājumā, pašvaldība līgumu par tās atbilstošu nodrošinājumu slēdz ar attiecīgo biedrību vai nodibinājumu.
141.6 Aģentūra atbilstoši šo noteikumu 141.2 punktā minētajiem kritērijiem veic algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistāmo bezdarbnieku atlasi, un pašvaldība atbilstoši aģentūras iesniegtajiem bezdarbnieku sarakstiem iesaista bezdarbniekus algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanā saskaņā ar pašvaldības saistošajos noteikumos minēto prioritāro bezdarbnieku iesaistes kārtību vai rindas kārtībā, ja pašvaldībā šādi noteikumi nav izstrādāti. Atkarībā no reģistrētā bezdarba situācijas pašvaldībās un bezdarbnieku mērķa grupu īpatsvara kopējā bezdarbā aģentūrai ir tiesības noteikt prioritārās bezdarbnieku grupas iesaistei algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos. Ja algoto pagaidu sabiedrisko darbu ietvaros ir nepieciešams sniegt atbalstu pašvaldībai dabas stihiju draudu vai to izraisīto seku novēršanā vai pašvaldības teritorijā ir izsludināta ārkārtējā situācija, aģentūra var nepiemērot šo noteikumu 141.23. apakšpunktā un 141.4 punktā noteiktos ierobežojumus.
(Grozīts ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764; MK 20.08.2024. noteikumiem Nr. 565)
141.7 Pašvaldība ar katru bezdarbnieku, kuru iesaista algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, slēdz līgumu par algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu. Līgumā nosaka algoto pagaidu sabiedrisko darbu periodu un to veikšanas laiku, algoto pagaidu sabiedrisko darbu uzsākšanas, izbeigšanas un atlīdzības saņemšanas nosacījumus un kārtību, pušu pienākumus un tiesības.
(Grozīts ar MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180)
141.8 Pašvaldība algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanas ietvaros nodrošina:
141.8 1. algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanai nepieciešamās pasākuma īstenošanas vietas;
141.8 2. bezdarbnieka iesaistīšanu algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanā ne vairāk kā piecas dienas nedēļā, sešas stundas dienā. Pašvaldība, iepriekš saskaņojot ar aģentūru, var paredzēt gadījumus, kad algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanas laiks var tikt saīsināts, ja atbilstoši bezdarbnieka individuālajā darba meklēšanas plānā noteiktajam darbu nav iespējams veikt šajā apakšpunktā noteiktajā apjomā;
141.8 3. darba vadītāju pasākuma īstenošanas vietā, kas palīdz iegūt vai nostiprināt un uzturēt darba iemaņas, organizējot nepieciešamo praktisko apmācību un sniedzot pamatzināšanas par pienākumiem un ar to izpildi saistītajām pamatprasībām, kā arī kontrolē bezdarbniekiem uzticēto pienākumu izpildi;
141.8 4. darba koordinētāju pašvaldībā, kas organizē algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanas procesu, kā arī kārto apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai nepieciešamos dokumentus, ja šo darbu īstenošanas laikā ar bezdarbnieku noticis nelaimes gadījums;
141.8 5. algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanai nepieciešamos materiālus un inventāru;
141.8 6. iespēju bezdarbniekam pēc viņa vēlēšanās ne vairāk kā divas reizes mēnesī saņemt apmaksātu brīvu dienu, iepriekš vienojoties ar darba vadītāju un informējot par to darba koordinētāju pašvaldībā, lai varētu piedalīties:
141.8 6.1. individuālajā darba meklēšanas plānā noteiktajā pasākumā;
141.8 6.2. darba pārrunās (bezdarbnieks iesniedz aģentūrā darba devēja apliecinājumu par dalību darba pārrunās);
141.8 7. iespēju bezdarbniekiem, kuri paralēli dalībai algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistās šo noteikumu 163.3 4. apakšpunktā minētajā motivācijas programmā darba meklēšanai, piedalīties tajā šo noteikumu 163.6 punktā noteiktajā apjomā atbilstoši motivācijas programmas īstenošanas plānam.
(Grozīts ar MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180; MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 839; 141.8 2. apakšpunkta jaunā redakcijā stājas spēkā 01.01.2019., sk. 218. punktu un grozījumu 2. punktu)
141.9 Algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:
141.9 1. algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša atlīdzībai;
141.9 2. valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem;
141.9 3. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude, bet ne vairāk kā 50 euro apmērā par vienu bezdarbnieku;
141.9 4. bezdarbnieku nelaimes gadījumu apdrošināšanai pasākuma īstenošanas laikā;
141.9 5. ikmēneša dotācijai 100 euro apmērā vienam darba koordinētājam pašvaldībā proporcionāli nostrādātajām darba dienām;
141.9 6. izdevumu segšanai par individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi ne vairāk kā 50 euro apmērā vienam bezdarbniekam, kurš dalību pasākumā ir uzsācis līdz 2021. gada 31. decembrim.
(Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr. 1017; MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 134; MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 839; MK 16.06.2020. noteikumiem Nr. 397; MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 812; MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 454; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
141.10 Ikmēneša atlīdzības apmērs bezdarbniekam par algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu ir 250 euro, ieskaitot arī tās dienas, kas paredzētas šo noteikumu 141.8 6.apakšpunktā minēto darbību veikšanai. Ja bezdarbnieks algotos pagaidu sabiedriskos darbus nav veicis visās attiecīgajā mēnesī paredzētajās dienās vai veicis mazāk par sešām stundām dienā, pašvaldība atlīdzību bezdarbniekam izmaksā proporcionāli stundu skaitam, kurās bezdarbnieks piedalījies pasākumā.
(Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr. 1017; MK 26.05.2015. noteikumiem Nr. 264; MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180; MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 839; MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 251; sk. 230. punktu)
(Apakšnodaļa MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1413 redakcijā, sk. 200.punktu)
141.11 Lai bezdarbniekiem nodrošinātu efektīvu atbalsta sniegšanu darba meklēšanā, aģentūra veic šajā nodaļā minētos darba meklēšanas atbalsta pasākumus.
141.12 Lai veicinātu efektīvu un mērķtiecīgu aģentūras piedāvāto pakalpojumu piemērošanu bezdarbniekiem, aģentūra veic bezdarbnieka profilēšanu, kas ietver šādas darbības:
141.12 1. nosaka bezdarbnieka darba atrašanas iespējas;
141.12 2. novērtē bezdarbnieka prasmi un motivāciju sadarboties ar aģentūru un aktīvi meklēt darbu, kā arī bezdarbnieka veikto pašvērtējumu par savām prasmēm;
141.12 3. nosaka bezdarbniekam piemērotākos pieejamos aktīvos nodarbinātības pasākumus un vēlamo pasākumu saņemšanas secību;
141.12 4. nosaka bezdarbnieka piederību konkrētai profilēšanas grupai, ņemot vērā šajā punktā minēto profilēšanas darbību rezultātus.
141.13 Aģentūra sadarbībā ar bezdarbnieku nosaka viņam piemērotu darbu, ņemot vērā:
141.13 1. bezdarbnieka profesionālo sagatavotību (bezdarbniekam ir nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai veiktu piedāvātā darba pienākumus, tai skaitā nepieciešamā valsts valodas prasmes pakāpe) ar nosacījumu, ka:
141.13 1.1. pirmos trīs mēnešus no bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas bezdarbniekam tiek piedāvāts darbs profesijā, kurā bezdarbnieks iepriekš ir strādājis vai ieguvis izglītību, vai zemākas kvalifikācijas darbs, ja bezdarbnieks izteicis tādu vēlmi;
141.13 1.2. nākamajos trijos bezdarbnieka statusa mēnešos bezdarbniekam var piedāvāt arī zemākas kvalifikācijas darbu, nekā bezdarbnieks iepriekš ir strādājis vai ieguvis izglītību;
141.13 1.3. atlikušajos bezdarbnieka statusa mēnešos bezdarbniekam var piedāvāt arī mazkvalificētu darbu (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai);
141.13 2. bezdarbnieka veselības stāvokli. Bezdarbniekam ir pienākums informēt aģentūru par funkcionāliem traucējumiem un veselības problēmām, kuru dēļ viņš nespēj veikt noteiktus darbus, apliecinot to ar ārstējošā ārsta izziņu;
141.13 3. piedāvātās darbavietas sasniedzamību. Piedāvātajai darbavietai jābūt sasniedzamai no bezdarbnieka deklarētās dzīvesvietas, ceļā pavadot ne vairāk par pusotru stundu vienā virzienā;
141.13 4. darba algas apmēru, ja aģentūras rīcībā ir šāda informācija. Piedāvātās darba algas apmērs uzskatāms par atbilstošu, ja pirmajos trijos bezdarba mēnešos tas nav mazāks par vidējo atalgojumu attiecīgajā profesijā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta publicētajiem datiem par profesiju vidējo stundas tarifa likmi. Nākamajos bezdarbnieka statusa mēnešos atbilstošs darba algas apmērs ir arī tāds, kas ir zemāks par vidējo atalgojumu attiecīgajā profesijā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta publicētajiem datiem par vidējo stundas tarifa likmi, bet nav mazāks par valstī noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru. Ja bezdarbnieks vienlaikus ir strādājis vairākās profesijās, tiek ņemti vērā dati par vidējo atalgojumu profesijā, kurā tiek piedāvāta brīvā darba vieta. Ja bezdarbnieks iepriekš nav strādājis, tā iepriekšējie darba ienākumi nesasniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, bezdarbnieks ir ieguvis profesionālo izglītību, ir bijis pašnodarbinātās personas statusā (likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē) vai ir bijis reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, kā arī ja no bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas ir pagājuši seši mēneši, uzskatāms, ka atbilstošs darba algas apmērs ir valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga;
141.13 5. bezdarbnieka reālās iespējas uzsākt darba tiesiskās attiecības konkrētā darba vietā (nepastāv apstākļi, kas nav atkarīgi no bezdarbnieka gribas un kavē darba tiesisko attiecību uzsākšanu, piemēram, tāda bērna pieskatīšana, kas nav sasniedzis vecumu, no kura uzsāk sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, ja pašvaldība nav nodrošinājusi pieskatīšanas pakalpojumu, personas ar invaliditāti kopšana. Minētie iemesli jāapliecina ar kompetentās iestādes izziņu).
(MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 115 redakcijā)
141.14 Bezdarbnieka pienākums ir informēt par tādu šo noteikumu 141.13 5.apakšpunktā minēto apstākļu esību, kas kavē darba tiesisko attiecību uzsākšanu, ja nepieciešams, iesniedzot pamatojošus dokumentus (ja institūciju rīcībā nav attiecīgās informācijas).
141.15 Ņemot vērā profilēšanas rezultātus, aģentūra sadarbībā ar bezdarbnieku sastāda individuālo darba meklēšanas plānu, informējot bezdarbnieku par darba meklēšanas metodēm (darba meklēšana patstāvīgi vai izmantojot aģentūras palīdzību).
141.16 Individuālajā darba meklēšanas plānā:
141.16 1. iekļauj piemērotākos pieejamos aktīvos nodarbinātības pasākumus;
141.16 2. norāda datumu, kad bezdarbniekam nākamreiz jāierodas aģentūrā vai jābūt pieejamam attālinātai saziņai, ja bezdarbnieks atbilst aģentūras noteiktajiem kritērijiem attālinātai saziņai, pilda darba meklēšanas pienākumus un iesaistās aktīvajos nodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos;
141.16 3. iekļauj bezdarbnieka pienākumus aktīvai darba meklēšanai, kas bezdarbniekam jāizpilda līdz nākamajai konsultācijai, tai skaitā vakanto darba vietu meklēšana un piedalīšanās konkursos uz vakantajām darba vietām;
141.16 4. iekļauj pienākumu ilgstošajam bezdarbniekam līdzdarboties sociālā dienesta izstrādātā individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izpildē, ja tas ir priekšnosacījums sekmīgai iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos un darba meklēšanas pienākumu izpildē.
(Grozīts ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764)
141.17 Bezdarbniekiem un darba meklētājam tiek izsniegta vai elektroniski nosūtīta darba meklējumu dienasgrāmata, kurā bezdarbnieks un darba meklētājs norāda informāciju par šo noteikumu 141.16 3. apakšpunktā minētā aktīvas darba meklēšanas pienākuma izpildi. Minēto dienasgrāmatu uzrāda katrā konsultācijā (ja dienasgrāmata ir elektroniska, ierakstus veic elektroniski un pirms katras konsultācijas nosūta aģentūrai).
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
141.18 Darba meklējumu dienasgrāmatā bezdarbnieks katru mēnesi iekļauj vismaz trīs darba meklēšanas aktivitātes, bet, ja bezdarbnieka vai darba meklētāja deklarētā dzīvesvieta ir administratīvajā teritorijā ar augstu reģistrētā bezdarba līmeni, – vismaz vienu šādu aktivitāti. Bezdarbniekiem, kuriem profilēšanas rezultātā ir noteiktas augstākas darba atrašanas iespējas, darba meklējumu dienasgrāmatā iekļaujamo darba meklēšanas aktivitāšu minimālais skaits var būt lielāks par šajā punktā minēto.
(MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 115 redakcijā)
(Nodaļa svītrota ar MK 26.05.2015. noteikumiem Nr.264)
(Nodaļa MK 29.03.2016. noteikumu Nr. 180 redakcijā; nodaļas nosaukums MK 05.12.2023. noteikumu Nr. 725 redakcijā)
163.1 Bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi ir pasākumu kopums, kuru mērķis ir veicināt bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos piemērotā pastāvīgā darbā, piemērotās apmācībās (piemērotas izglītības apguvē) vai pasākumos noteiktām personu grupām, mazinot sociālās atstumtības riskus.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
163.2 Bezdarbnieku aktivizācijas pasākumos iesaista bezdarbniekus, kuri atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
163.2 1. persona ir bijusi bez darba vismaz 12 mēnešus un šajā periodā nav bijusi uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ilgāk par diviem mēnešiem bez pārtraukuma;
163.2 2. persona ir bijusi bez darba vismaz 12 mēnešus, šajā periodā nav bijusi uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ilgāk par diviem mēnešiem bez pārtraukuma un vismaz vienu reizi atteikusies no piemērota darba piedāvājuma vai atteikusies iesaistīties bezdarbnieka individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos;
163.2 3. (svītrots ar MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115);
163.2 4. persona, kurai ir alkohola, narkotisko, psihotropo vielu vai uzvedības procesu atkarība, ko apliecina narkologa atzinums;
163.2 5. persona, kurai iespējama alkohola, narkotisko, psihotropo vielu vai uzvedības procesu atkarība, bet nav saņemts narkologa atzinums;
163.2 6. persona pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir bijusi nepārtraukti nodarbināta vismaz trīs gadus;
163.2 7. persona ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti;
163.2 8. persona, kura ir saņēmusi aģentūras norīkojumu.
(Grozīts ar MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115; MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 134; MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764; MK 06.12.2022. noteikumiem Nr. 758; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
163.3 Bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi ietver:
163.3 1. individuālas speciālistu konsultācijas un grupu konsultācijas (tai skaitā karjeras, psihologu un psihoterapeitu konsultācijas), kas veicina bezdarbnieka pašapziņas paaugstināšanos un motivāciju integrēties darba tirgū;
163.3 2. veselības pārbaudes (arodslimību ārsta vai arodveselības un arodslimību ārsta (turpmāk − arodslimību ārsts) konsultācija un atzinums, ārstu speciālistu apskate, laboratoriskie un funkcionālie izmeklējumi saskaņā ar arodslimību ārsta norīkojumu) šo noteikumu 163.2 2. apakšpunktā minētajiem bezdarbniekiem, kuru atteikums no piemērota darba piedāvājuma vai dalības bezdarbnieka individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos nav pamatots ar ārsta atzinumu vai invaliditāti, nosakot piemērotību darbam ar veselībai kaitīgiem darba vides faktoriem, kas iespējami piedāvātajā darbā, kā arī individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, pasākuma ietvaros sedzot arī izmaksas bezdarbnieka nokļūšanai līdz ārstniecības iestādei (veselības pārbaudes veikšanas vietai) un atpakaļ;
163.3 3. profesionālās piemērotības noteikšanu šo noteikumu 163.2 7. apakšpunktā minētajiem bezdarbniekiem. Profesionālās piemērotības noteikšanu nodrošina Sociālās integrācijas valsts aģentūra;
163.3 4. motivācijas programmu darba meklēšanai un sociālā mentora pakalpojumus šo noteikumu 163.2 1. un 163.2 2. apakšpunktā minētajiem bezdarbniekiem;
163.3 5. atbalsta pasākumus šo noteikumu 163.2 4. un 163.2 5. apakšpunktā minētajiem bezdarbniekiem, tai skaitā:
163.3 5.1. Minesotas 12 soļu programmu;
163.3 5.2. emocionālā stresa terapiju (kodēšanu), ietverot ārsta narkologa konsultācijas, tai skaitā psihoterapeitisko metožu lietošanu, suģestīvo terapiju un sensibilizējošo medikamentu terapiju;
163.3 5.3. narkologa atzinuma izsniegšanu šo noteikumu 163.2 5. apakšpunktā minētajiem bezdarbniekiem;
163.3 6. motivācijas programmu darba meklēšanai un sociālā mentora pakalpojumus šo noteikumu 163.2 1. un 163.2 2. apakšpunktā minētajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti.
(Grozīts ar MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115; MK 05.09.2017. noteikumiem Nr. 527; MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764; MK 06.12.2022. noteikumiem Nr. 758; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
163.4 Bezdarbniekiem, kuri saņēmuši aģentūras nosūtījumu dalībai šo noteikumu 163.3 3. apakšpunktā minētajā pasākumā, Sociālās integrācijas valsts aģentūra nodrošina:
163.4 1. profesionālās piemērotības noteikšanu 10 kalendāra dienu laikā;
163.4 2. nepieciešamo speciālistu, tai skaitā medicīnas speciālistu, konsultācijas;
163.4 3. (svītrots ar MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725);
163.4 4. ēdināšanu un dzīvošanu dienesta viesnīcā;
163.4 5. pēc dalības pasākumā – ieteikumus par bezdarbniekam piemērotu darbu, kā arī ar to saistītajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem atbilstoši bezdarbnieka veselības stāvoklim.
(Grozīts ar MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115; MK 05.09.2017. noteikumiem Nr. 527; MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 134; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
163.5 Šo noteikumu 163.3 4. apakšpunktā minētā pasākuma īstenotājus aģentūra izvēlas atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par publiskajiem iepirkumiem, un izmaksas par vienu bezdarbnieku nepārsniedz 750 euro, tai skaitā sociālā mentora pakalpojuma nodrošināšanai vienam bezdarbniekam – līdz 150 euro. Pasākuma ietvaros bezdarbniekiem nodrošina:
163.5 1. (svītrots ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 839);
163.5 2. psiholoģisko palīdzību (individuālu un grupās), starpprofesionālās tikšanās, motivēšanas pasākumus, atbalstu un konsultācijas individuālo sociālo problēmu risināšanai;
163.5 3. motivācijas programmu īstenošanu individuāli vai grupā, ne vairāk kā 12 personu sastāvā;
163.5 4. ēdināšanu un, ja nepieciešams, nogādāšanu uz motivācijas programmas īstenošanas vietu un atpakaļ;
163.5 5. pēc dalības motivācijas programmā – sociālo mentoru (darbā iekārtošanās asistentu), kurš palīdz bezdarbniekam pēc motivācijas programmas pabeigšanas iekārtoties pastāvīgā darbā un sniedz psiholoģisko atbalstu. Viens sociālais mentors vienlaikus pakalpojumu nodrošina ne vairāk kā 12 šo noteikumu 163.2 1. un 163.2 2. apakšpunktā minētajiem bezdarbniekiem, nepārsniedzot trīs mēnešus pēc motivācijas programmas pabeigšanas vai mazāk, ja bezdarbnieks iekārtojies pastāvīgā darbā.
(Grozīts ar MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115; MK 05.09.2017. noteikumiem Nr. 527; MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 134)
163.6 Bezdarbniekus, kuri paralēli iesaistās algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, motivācijas programmā iesaista 12 nedēļas, ievērojot šādus nosacījumus:
163.6 1. divas nedēļas – katru darba dienu pa astoņām akadēmiskajām stundām;
163.6 2. no trešās darba nedēļas līdz divpadsmitajai darba nedēļai – reizi nedēļā (astoņas akadēmiskās stundas) paralēli bezdarbnieka iesaistei algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos.
163.7 Bezdarbniekus, kuri paralēli neiesaistās algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, motivācijas programmā iesaista četras nedēļas katru darba dienu pa astoņām akadēmiskajām stundām.
163.8 Lai īstenotu šo noteikumu 163.3 5.1. apakšpunktā minēto pasākumu, aģentūra slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm, kuru pakalpojumi saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar Nacionālo veselības dienestu, tiek apmaksāti no valsts pamatbudžeta (ārstniecības izdevumi) un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem un kuras nodrošina atkarības slimību ārstēšanu saskaņā ar Minesotas 12 soļu programmu, kas apstiprināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanu un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanu. Šim pasākumam finanšu līdzekļus var izlietot, lai segtu:
163.8 1. pacienta iemaksas 7,11 euro apmērā par vienu ārstēšanas dienu, ja bezdarbnieks ārstniecības pakalpojumus saņem ambulatori vai stacionāri un nav atbrīvots no pacienta iemaksas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību;
163.8 2. izmitināšanas un ēdināšanas izdevumus 30 euro dienā proporcionāli faktiskajam bezdarbnieka izmitināšanas un ēdināšanas dienu skaitam, kopā nepārsniedzot 30 dienas, ja ārstniecības pakalpojumus saņem ambulatori (dienas stacionārā);
163.8 3. transporta izmaksas nokļūšanai līdz ārstniecības iestādei un atpakaļ.
(Grozīts ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 251; MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 162)
163.9 Šo noteikumu 163.3 5.2. apakšpunktā minētā pasākuma īstenotājus (ārstniecības iestādes) aģentūra izvēlas atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem. Pasākuma ietvaros bezdarbniekam nodrošina:
163.9 1. ārsta konsultācijas, kuru laikā kopā ar pacientu tiek lemts par metodes lietošanu ārstēšanas procesā;
163.9 2. ārstēšanu, lietojot psihoterapeitiskās metodes, kam seko suģestīvā terapija un sensibilizējošo medikamentu terapija;
163.9 3. transporta izmaksu segšanu nokļūšanai līdz ārstniecības iestādei un atpakaļ.
(Grozīts ar MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
163.10 Šo noteikumu 163.3 5.3. apakšpunktā minētā pasākuma ietvaros bezdarbniekiem tiek segtas:
163.10 1. izmaksas par bezdarbnieka (pacienta) nodevu – līdz 30 euro par narkologa atzinuma saņemšanu šo noteikumu 163.2 5. apakšpunktā minētajiem bezdarbniekiem;
163.10 2. transporta izmaksas nokļūšanai līdz narkologa atzinuma saņemšanas vietai un atpakaļ.
163.11 Šo noteikumu 163.3 5.3. apakšpunktā minētā pasākuma īstenotājus aģentūra izvēlas atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem.
(MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 115 redakcijā)
163.12 Šo noteikumu 163.4 punktā minēto nosūtījumu dalībai šo noteikumu 163.3 3. apakšpunktā minētajā pasākumā aģentūra izsniedz:
163.12 1. bezdarbniekiem ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti;
163.12 2. bezdarbniekiem ar garīga rakstura traucējumiem;
163.12 3. bezdarbniekiem, kuri šo noteikumu 163.3 2. apakšpunktā minētā pasākuma ietvaros saņēmuši rekomendāciju veikt profesionālās piemērotības noteikšanu.
(MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 115 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764)
163.13 Šo noteikumu 163.3 6. apakšpunktā minētā pasākuma īstenotājus aģentūra izvēlas atbilstoši šo noteikumu 15.2 punkta prasībām. Izmaksas par viena bezdarbnieka dalību motivācijas programmā ir 900 euro vai 600 euro, ja motivācijas programma tiek īstenota attālināti, un tās sedz proporcionāli stundu skaitam, kurās bezdarbnieks piedalījies motivācijas programmā. Sociālā mentora pakalpojumu izmaksas ir 7 euro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu, nepārsniedzot 40 darba stundas nedēļā, proporcionāli stundu skaitam, kurās bezdarbniekiem sniegts sociālā mentora pakalpojums. Motivācijas programmas ilgums ir 80 akadēmiskās stundas. Pasākuma ietvaros bezdarbniekiem nodrošina:
163.13 1. psiholoģisko palīdzību (individuālu un grupās), starpprofesionālās tikšanās, motivēšanas pasākumus, atbalstu un konsultācijas individuālo sociālo problēmu risināšanai;
163.13 2. motivācijas programmu īstenošanu individuāli vai grupā, ne vairāk kā 12 personu sastāvā. Ja motivācijas programmu īsteno grupā, kurā iesaista personas ar garīga rakstura traucējumiem, to īsteno ne vairāk kā sešu personu sastāvā;
163.13 3. ēdināšanu un, ja nepieciešams, nogādāšanu uz motivācijas programmas īstenošanas vietu un atpakaļ, kā arī izmitināšanu;
163.13 4. sociālo mentoru, kurš motivācijas programmas laikā un pēc motivācijas programmas pabeigšanas palīdz iekārtoties pastāvīgā darbā un sniedz psiholoģisko atbalstu. Viens sociālais mentors vienlaikus pakalpojumu nodrošina ne vairāk kā 12 bezdarbniekiem ar invaliditāti vai ne vairāk kā sešiem bezdarbniekiem ar invaliditāti, ja sociālais mentors pakalpojumu vienlaikus sniedz vismaz trijiem bezdarbniekiem ar garīga rakstura traucējumiem. Sociālā mentora pakalpojuma sniegšanas ilgums nepārsniedz septiņus mēnešus, ieskaitot laiku, kurā bezdarbnieks ar invaliditāti piedalās motivācijas programmā, kā arī bezdarbniekam noteikto pārbaudes laiku pēc iekārtošanās darbā;
163.13 5. surdotulka pakalpojumu atbilstoši šo noteikumu 20.7 punktam;
163.13 6. citu speciālistu pakalpojumus, kuru atbalsts nepieciešams bezdarbnieku ar invaliditāti dalībai motivācijas programmā. Speciālistu izmaksas vienam bezdarbniekam motivācijas programmas īstenošanas periodā nepārsniedz 150 euro.
(MK 05.09.2017. noteikumu Nr. 527 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764)
163.14 Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt šo noteikumu 163.3 4. un 163.3 6. apakšpunktā minētajos pasākumos ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējās dalības šajos pasākumos. Šis ierobežojums nav attiecināms, ja dalība pasākumā ir pārtraukta no bezdarbnieka neatkarīgu iemeslu dēļ un tā ilgusi mazāk par pusi no paredzētā dalības laika.
(MK 05.09.2017. noteikumu Nr. 527 redakcijā)
163.15 Bezdarbniekiem, kuri saņēmuši aģentūras nosūtījumu dalībai šo noteikumu 163.3 3. apakšpunktā minētajā pasākumā un izmanto sabiedrisko vai personisko transportu nokļūšanai no dzīvesvietas vai aģentūras filiāles līdz profesionālās piemērotības noteikšanas vietai un atpakaļ, aģentūra nodrošina transporta izmaksu segšanu, piemērojot Finanšu ministrijas izstrādāto vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku viena kilometra un viena brauciena izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" īstenošanai.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
163.16 Bezdarbniekiem, kuri saņēmuši aģentūras nosūtījumu dalībai šo noteikumu 163.3 5. apakšpunktā minētajos pasākumos un izmanto sabiedrisko vai personisko transportu nokļūšanai no dzīvesvietas vai aģentūras filiāles līdz ārstniecības iestādei un atpakaļ, aģentūra nodrošina transporta izmaksu segšanu, piemērojot Finanšu ministrijas izstrādāto vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku viena kilometra un viena brauciena izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" īstenošanai.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
(Nodaļa MK 26.02.2013. noteikumu Nr. 106 redakcijā; nodaļas nosaukums grozīts ar MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180)
164. Nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana ir pasākumu kopums, kas paredzēts, lai nodarbinātajiem sniegtu finansiālu atbalstu transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai pirmos četrus mēnešus pēc darba tiesisko attiecību vai dienesta attiecību uzsākšanas Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā (izņemot Rīgu), kur ir konkrētās personas iegūtajai izglītībai un profesionālajai pieredzei atbilstošs pieprasījums (turpmāk – mobilitātes atbalsta pasākumi). Izņēmums attiecībā uz Rīgu netiek piemērots, ja bezdarbnieka deklarētā dzīvesvieta atrodas ārpus Rīgas.
(MK 29.03.2016. noteikumu Nr. 180 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 134)
165. Mobilitātes atbalsta pasākumi ietver finanšu atlīdzības piešķiršanu nodarbinātajam (turpmāk – atlīdzības saņēmējs) transporta izdevumu segšanai braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācijai (nosakot atlīdzības apmēru par dzīvojamo telpu īri, kompensē arī transporta izmaksas vienam braucienam mēnesī no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ). Atlīdzību transporta izdevumu segšanai piešķir gadījumos, ja attālums no nodarbinātās personas deklarētās dzīvesvietas līdz darba vietai nepārsniedz 110 km.
(Grozīts ar MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180; MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262; MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 368; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
166. Mobilitātes atbalsta pasākumos iesaista nodarbināto, kurš vienlaikus atbilst šādām prasībām:
166.1. finanšu atbalsts reģionālajai mobilitātei tiek pieprasīts 10 darbdienu laikā no darba tiesisko vai dienesta attiecību uzsākšanas dienas;
166.2. darbavieta atrodas vismaz 15 km attālumā no deklarētās dzīvesvietas un darba tiesisko vai dienesta attiecību ietvaros darba devējs nodarbinātajam nekompensē transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumus;
166.3. persona dienā pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas ir bijusi reģistrēta bezdarbnieka statusā;
166.4. nodarbinātais norādītajā dzīvesvietā ir deklarēts vismaz sešus mēnešus vai šajā laikā ir mainījis deklarēto dzīvesvietu un gan jaunā, gan iepriekšējā dzīvesvieta atrodas vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot gadījumus, kad nodarbinātajam konkrētā dzīvesvieta ir pirmā deklarētā dzīvesvieta Latvijā;
166.5. (svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 251);
166.6. darba tiesiskās attiecības ir nodibinātas uz nenoteiktu laiku vai uz laiku, kas nav īsāks par sešiem mēnešiem, un darbinieka darba alga ir vismaz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, bet ne lielāka par divu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru.
(MK 29.03.2016. noteikumu Nr. 180 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 134; MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 839; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
167. Finanšu atlīdzības saņemšanai nodarbinātais 10 darbdienu laikā pēc darba līguma noslēgšanas vai iecelšanas amatā iesniedz aģentūrā iesniegumu. Iesniegumā norāda šādu informāciju:
167.1. vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, bankas konta numuru un kontaktinformāciju (tālruņa numurs, e-pasta adrese);
167.2. informāciju par darbavietu – darba devēja nosaukumu un darba līgumā vai rīkojumā par iecelšanu amatā noteiktās darbavietas adresi, kā arī attālumu kilometros no deklarētās dzīvesvietas līdz darbavietai. Ja mainās darbavietas adrese, informāciju par darbavietu iesniedz atkārtoti un ikmēneša finanšu atlīdzību par nākamajiem mēnešiem aprēķina, ņemot vērā jauno attālumu no deklarētās dzīvesvietas līdz darbavietai;
167.3. reģionālās starppilsētu nozīmes vai reģionālās vietējās nozīmes sabiedriskā transporta maršruta sākuma pieturvietas un gala pieturvietas nosaukumu, ja nokļūšanai darba vietā un atpakaļ nodarbinātais plāno izmantot sabiedrisko transportu.
(Grozīts ar MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180; MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 839; MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764)
168. Šo noteikumu 167.punktā minēto iesniegumu nodarbinātais var sagatavot arī, aizpildot aģentūras mājaslapā ievietoto veidlapu, un iesniegt to aģentūrā elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūtīt pa pastu.
(Grozīts ar MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180)
169. Nodarbinātais iesniegumam pievieno darba līguma kopiju vai darba devēja izziņu, kur iekļauti darba devēja rekvizīti (nosaukums un reģistrācijas numurs) un norādīta informācija par darba tiesisko attiecību vai dienesta attiecību ilgumu, noteikto darba laiku, nodarbinātajam noteikto darba algu, amatu vai profesiju un darba veikšanas vietas adresi, kā arī pievieno dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, ja finanšu atbalsts pieprasīts dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai.
(MK 05.12.2023. noteikumu Nr. 725 redakcijā)
170. Saņemot šo noteikumu 167.punktā minēto iesniegumu, aģentūra to izskata, pārbauda personas iesniegto informāciju un triju darbdienu laikā pieņem lēmumu par finanšu atlīdzības piešķiršanu atbilstoši mobilitātes atbalsta pasākumiem paredzētajam finansējumam, ja ir ievērotas šajos noteikumos noteiktās prasības.
171. Pieņemot lēmumu par finanšu atlīdzības piešķiršanu, aģentūra ievēro šo noteikumu 167. punktā minēto iesniegumu saņemšanas secību. Ja finanšu atlīdzību vienlaikus nav iespējams piešķirt visiem iesnieguma iesniedzējiem, prioritāri to piešķir personām, kuras bezdarbnieka statusā ir bijušas reģistrētas ilgāku laikposmu. Atlīdzības saņēmējam, kuram piešķirts mobilitātes atbalsts, ir pienākums četrus mēnešus saglabāt izdevumus apliecinošus dokumentus un pēc aģentūras pieprasījuma tos uzrādīt 10 darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Atlīdzības saņēmējam ir pienākums viena mēneša laikā atmaksāt finanšu atlīdzības summu par periodu, kurā atlīdzības saņēmējs nevar uzrādīt izdevumus apliecinošus dokumentus. Ja atlīdzības saņēmējs atlīdzināmo summu neatmaksā labprātīgi, attiecīgo summu aģentūra piedzen, iesniedzot tiesu izpildītājam izpildrīkojumu administratīvā akta piespiedu izpildei.
(MK 05.05.2020. noteikumu Nr. 262 redakcijā)
172. Finanšu atlīdzību izmaksā par katru darba tiesisko attiecību mēnesi, nepārsniedzot 200 euro mēnesī dzīvojamās telpas īres izmaksu segšanai vai 10 euro dienā transporta izdevumu segšanai. Atlīdzību mobilitātes atbalsta pasākuma ietvaros transporta izmaksu segšanai aprēķina, piemērojot Finanšu ministrijas izstrādāto vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku viena kilometra un viena brauciena izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" īstenošanai.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.12.2022. noteikumiem Nr. 758)
172.1 Finanšu atlīdzību transporta izmaksu segšanai izmaksā, pārskaitot to uz atlīdzības saņēmēja norādīto bankas kontu, šādā kārtībā:
172.1 1. par darba tiesisko attiecību vai dienesta attiecību pirmo mēnesi avansu atbilstoši aprēķinātajam attālumam un darbdienu skaitam attiecīgajā mēnesī izmaksā piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 170. punktā minētā lēmuma pieņemšanas;
172.1 2. par nākamajiem trijiem darba tiesisko attiecību vai dienesta attiecību mēnešiem finanšu atlīdzību izmaksā viena mēneša laikā pēc iepriekšējā darba tiesisko vai dienesta attiecību mēneša beigām.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 251; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764)
173. Ja atlīdzības saņēmējam kompensē dzīvojamās telpas īres izdevumus, pēc pirmā darba tiesisko attiecību vai dienesta attiecību mēneša beigām, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā kopš otrā darba tiesisko attiecību vai dienesta attiecību mēneša sākuma atlīdzības saņēmējs iesniedz aģentūrā dzīvojamās telpas īres izdevumus apliecinošus dokumentus (maksājumu apliecinoša dokumenta kopiju) par pirmo darba tiesisko attiecību vai dienesta attiecību mēnesi. Finanšu atlīdzību izmaksā, pārskaitot to uz atlīdzības saņēmēja norādīto bankas kontu, šādā kārtībā:
173.1. par darba tiesisko attiecību vai dienesta attiecību pirmo mēnesi piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 170. punktā minētā lēmuma pieņemšanas izmaksā avansu līdz 200 euro;
173.2. par nākamajiem trijiem darba tiesisko attiecību vai dienesta attiecību mēnešiem ikmēneša finanšu atlīdzība nepārsniedz 200 euro, un to aprēķina, ņemot vērā pirmajā mēnesī radušās faktiskās izmaksas par dzīvojamās telpas īri;
173.3. ikmēneša finanšu atlīdzību dzīvojamās telpas īres izmaksu segšanai par otro un nākamajiem darba tiesisko attiecību vai dienesta attiecību mēnešiem izmaksā viena mēneša laikā pēc iepriekšējā darba tiesisko vai dienesta attiecību mēneša beigām.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262; MK 06.12.2022. noteikumiem Nr. 758; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
174.1 Ja mobilitātes atbalsta pasākuma laikā atlīdzības saņēmējam iestājas pārejoša darbnespēja, atlīdzības saņēmēja pienākums ir nākamajā darbdienā pēc pārejošas darbnespējas beigām par to paziņot aģentūrai. Par pārejošas darbnespējas laiku atlīdzības izmaksas netiek veiktas un atlīdzības saņemšanas laiks pagarinās.
174.2 Ja mobilitātes atbalsta pasākuma laikā ar atlīdzības saņēmēju tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības vai dienesta attiecības, atlīdzības saņēmējam ir pienākums piecu darbdienu laikā pēc darba tiesisko attiecību vai dienesta attiecību izbeigšanas dienas aģentūrai atlīdzināt pārmaksāto finanšu atlīdzības summu par periodu, kurā atlīdzības saņēmējs vairs nav bijis darba tiesiskajās attiecībās vai dienesta attiecībās. Ja atlīdzības saņēmējs pārmaksāto finanšu atlīdzības summu neatmaksā labprātīgi, attiecīgo summu aģentūra piedzen, iesniedzot tiesu izpildītājam izpildrīkojumu administratīvā akta piespiedu izpildei.
(MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 115 redakcijā)
174.3 Uz mobilitātes atbalsta pasākumiem atlīdzības saņēmējs var atkārtoti pieteikties ne agrāk kā 24 mēnešus pēc iepriekšējās finanšu atlīdzības saņemšanas beigām, izņemot gadījumus, ja darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas, pamatojoties uz Darba likuma 47.panta pirmo daļu, 100.panta piekto daļu un 101.panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 10. un 11.punktu vai dienesta attiecības ir izbeigtas, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 41. panta 1. punkta "b", "c", "d", "e", "g", "i", "l" vai "m" apakšpunktu.
(Grozīts ar MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764)
(Nodaļa MK 26.05.2015. noteikumu Nr.264 redakcijā)
174.4 Atbalsts reģionālajai mobilitātei aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros paredz nodrošināt finanšu atlīdzību, lai segtu transporta izdevumus braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darba vai apmācību vietu un atpakaļ un kompensētu izdevumus par dzīvojamās telpas īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā (nosakot atlīdzības apmēru par dzīvojamo telpu īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā, kompensē arī transporta izmaksas vienam braucienam mēnesī no deklarētās dzīvesvietas uz darba vai apmācību vietu un atpakaļ), ja bezdarbnieks piedalās aktīvajos nodarbinātības pasākumos. Atlīdzību transporta izmaksu segšanai piešķir gadījumos, ja attālums no bezdarbnieka deklarētās dzīvesvietas līdz apmācību vai darba vietai nepārsniedz 110 km.
(Grozīts ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262)
174.5 Atbalstu reģionālajai mobilitātei bezdarbnieks un Jauniešu garantijas programmas pasākumos iesaistīts jaunietis bezdarbnieks var saņemt:
174.5 1. pirmajos četros iesaistes mēnešos, ja šo noteikumu 80. punktā minētais nelabvēlīgākā situācijā esošais bezdarbnieks vai šo noteikumu 81. punktā minētais jaunietis bezdarbnieks saņem atbalstu pasākumu noteiktām personu grupām ietvaros vai ja šo noteikumu 132.3. apakšpunktā minētais jaunietis piedalās pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim", ievērojot šādus iesaistes nosacījumus:
174.5 1.1. darba vieta atrodas vismaz 15 km attālumā no deklarētās dzīvesvietas (izņemot Rīgu) un bezdarbnieks norādītajā dzīvesvietā ir deklarēts vismaz sešus mēnešus vai šajā laikā ir mainījis deklarēto dzīvesvietu, bet gan jaunā, gan iepriekšējā dzīvesvieta atrodas vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot gadījumus, kad konkrētā dzīvesvieta ir bezdarbnieka pirmā deklarētā dzīvesvieta Latvijā. Izņēmums attiecībā uz Rīgu netiek piemērots, ja bezdarbnieka deklarētā dzīvesvieta atrodas ārpus Rīgas;
174.5 1.2. bezdarbniekam ir noteikts normālais darba laiks un bezdarbnieka darba alga ir vismaz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, bet ne lielāka par divu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru;
174.5 1.3. ir saņemts bezdarbnieka iesniegums par nepieciešamo finanšu atbalstu reģionālajai mobilitātei, un aģentūra ir pieņēmusi lēmumu par finanšu atlīdzības piešķiršanu (lēmumu pieņem triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas);
174.5 1.4. finanšu atbalsts reģionālajai mobilitātei tiek pieprasīts 10 darbdienu laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas;
174.5 2. atbilstoši apmācību ilgumam, ja bezdarbnieks vai šo noteikumu 31.1 punktā minētais jaunietis bezdarbnieks piedalās šo noteikumu 21. vai 109.1 punktā minētajās apmācībās, ievērojot šādus iesaistes nosacījumus:
174.5 2.1. apmācību vieta atrodas vismaz 15 km attālumā no deklarētās dzīvesvietas, izņemot Rīgu, un bezdarbnieks norādītajā dzīvesvietā ir deklarēts vismaz sešus mēnešus vai šajā laikā ir mainījis deklarēto dzīvesvietu, bet gan jaunā, gan iepriekšējā dzīvesvieta atrodas vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot gadījumus, kad konkrētā dzīvesvieta ir bezdarbnieka pirmā deklarētā dzīvesvieta Latvijā. Minētais izņēmums attiecībā uz Rīgu netiek piemērots, ja bezdarbnieka deklarētā dzīvesvieta atrodas ārpus Rīgas;
174.5 2.2. 10 darbdienu laikā pēc apmācību vai prakses uzsākšanas ir saņemts bezdarbnieka iesniegums par nepieciešamo finanšu atbalstu reģionālajai mobilitātei, un aģentūra ir pieņēmusi lēmumu par finanšu atlīdzības piešķiršanu (lēmumu pieņem triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas);
174.5 3. atbilstoši apmācību ilgumam, ja šo noteikumu 132.5. apakšpunktā minētais jaunietis piedalās pasākumā "Darbnīcas jauniešiem", piešķirot finanšu atbalstu tikai transporta izdevumu segšanai braucieniem uz apmācību vietu un atpakaļ un ievērojot šādus iesaistes nosacījumus:
174.5 3.1. apmācību vieta atrodas vismaz 15 km attālumā no deklarētās dzīvesvietas, izņemot Rīgu, un bezdarbnieks norādītajā dzīvesvietā ir deklarēts vismaz sešus mēnešus vai šajā laikā ir mainījis deklarēto dzīvesvietu, bet gan jaunā, gan iepriekšējā dzīvesvieta atrodas vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot gadījumus, kad konkrētā dzīvesvieta ir bezdarbnieka pirmā deklarētā dzīvesvieta Latvijā. Minētais izņēmums attiecībā uz Rīgu netiek piemērots, ja bezdarbnieka deklarētā dzīvesvieta atrodas ārpus Rīgas;
174.5 3.2. 10 darbdienu laikā pēc apmācību uzsākšanas ir saņemts bezdarbnieka iesniegums par nepieciešamo finanšu atbalstu reģionālajai mobilitātei, un aģentūra ir pieņēmusi lēmumu par finanšu atlīdzības piešķiršanu (lēmumu pieņem triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas).
(Grozīts ar MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180; MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115; MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 134; MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 839)
174.6 Atbalsts reģionālajai mobilitātei aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros nepārsniedz 200 euro mēnesī dzīvojamās telpas īres izmaksu segšanai vai 10 euro dienā transporta izdevumu segšanai, un to izmaksā, ievērojot šādus nosacījumus:
174.6 1. ikmēneša finanšu atbalsts transporta izmaksu segšanai nepārsniedz 10 euro dienā, un to aprēķina proporcionāli dienām, kurās bezdarbnieks piedalījies pasākumā, piemērojot Finanšu ministrijas izstrādāto vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku viena kilometra un viena brauciena izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" īstenošanai;
174.6 2. finanšu atbalstu transporta izmaksu segšanai izmaksā šādā kārtībā:
174.6 2.1. avansu par pirmo apmācību vai darba tiesisko attiecību mēnesi atbilstoši aprēķinātajam attālumam un darba vai mācību dienu skaitam attiecīgajā mēnesī izmaksā piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par finanšu atbalsta piešķiršanu. Ja bezdarbnieks nevēlas saņemt avansu, finanšu atlīdzību izmaksā viena mēneša laikā pēc pirmā apmācību, darba tiesisko vai dienesta attiecību mēneša beigām;
174.6 2.2. par nākamajiem apmācību vai trijiem darba tiesisko vai dienesta attiecību mēnešiem finanšu atlīdzību izmaksā viena mēneša laikā pēc iepriekšējā apmācību, darba tiesisko vai dienesta attiecību mēneša beigām;
174.6 3. ja bezdarbniekam kompensē dzīvojamās telpas īres izdevumus vai izdevumus par dzīvošanu dienesta viesnīcā, bezdarbnieks iesniegumam par finanšu atbalstu reģionālajai mobilitātei pievieno dzīvojamās telpas vai dienesta viesnīcas īres līguma kopiju (ja attiecināms) un 10 darbdienu laikā pēc pirmā darba tiesisko attiecību vai apmācību mēneša beigām iesniedz aģentūrā maksājumu apliecinoša dokumenta kopiju. Ja mainās darba vai apmācību vietas adrese (bezdarbnieks maina dzīvojamo telpu vai dienesta viesnīcu (ja attiecināms)), dokumentus iesniedz atkārtoti. Ja izmaksas apliecinošie dokumenti iesniegti atkārtoti, ikmēneša finanšu atlīdzību par nākamajiem mēnešiem aprēķina, ņemot vērā attiecīgajā mēnesī radušās dzīvojamo telpu īres vai transporta izmaksas. Finanšu atbalstu dzīvojamo telpu īres izmaksu vai dienesta viesnīcas izdevumu segšanai izmaksā šādā kārtībā:
174.6 3.1. par apmācību vai darba tiesisko vai dienesta attiecību pirmo mēnesi avansu līdz 200 euro izmaksā piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par finanšu atbalsta piešķiršanu;
174.6 3.2. par nākamajiem apmācību vai trijiem darba tiesisko attiecību mēnešiem ikmēneša finanšu atlīdzība nepārsniedz 200 euro mēnesī, un to aprēķina, ņemot vērā pirmajā mēnesī radušās faktiskās izmaksas par dzīvojamās telpas īri vai dienesta viesnīcu;
174.6 4. informāciju par bezdarbnieka deklarēto dzīvesvietu, darba vai apmācību vietu iesniedz atkārtoti, ja mainās deklarētās dzīvesvietas, darba vai apmācību vietas adrese;
174.6 5. ja bezdarbniekam iestājas pārejoša darbnespēja, viņa pienākums ir nākamajā darbdienā pēc pārejošas darbnespējas beigām par to paziņot aģentūrai. Par pārejošas darbnespējas laiku finanšu atlīdzības izmaksas netiek veiktas, un finanšu atlīdzības saņemšanas laiks pagarinās par dienām, kurās bezdarbniekam bija jāierodas darbā (tikai darba tiesisko attiecību gadījumā, apmācību gadījumā finanšu atlīdzības saņemšanas laiks nepagarinās);
174.6 6. ja ar bezdarbnieku tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības vai ja bezdarbnieks pamet apmācības, viņa pienākums ir piecu darbdienu laikā pēc darba tiesisko attiecību vai apmācību izbeigšanās dienas atlīdzināt aģentūrai pārmaksāto finanšu atlīdzības summu par periodu, kurā bezdarbnieks vairs nav bijis darba tiesiskajās attiecībās vai apmācībās. Ja bezdarbnieks pārmaksāto finanšu atlīdzības summu neatmaksā labprātīgi, attiecīgo summu aģentūra piedzen, iesniedzot tiesu izpildītājam izpildrīkojumu administratīvā akta piespiedu izpildei;
174.6 7. bezdarbniekam, kuram piešķirts mobilitātes atbalsts, ir pienākums četrus mēnešus saglabāt izdevumus apliecinošus dokumentus un pēc aģentūras pieprasījuma tos uzrādīt 10 darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Atlīdzības saņēmējam ir pienākums viena mēneša laikā atmaksāt finanšu atlīdzības summu par periodu, kurā atlīdzības saņēmējs nevar uzrādīt izdevumus apliecinošus dokumentus. Ja atlīdzības saņēmējs atlīdzināmo summu neatmaksā labprātīgi, attiecīgo summu aģentūra piedzen, iesniedzot tiesu izpildītājam izpildrīkojumu administratīvā akta piespiedu izpildei.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 262; MK 16.06.2020. noteikumiem Nr. 397; MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 251; MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764; MK 06.12.2022. noteikumiem Nr. 758; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
(Nodaļa MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
174.8 Atbalstu reģionālajai mobilitātei darba devējam sniedz saskaņā ar šo noteikumu 6.2 nodaļu, nodrošinot finanšu atlīdzību transporta vai īres izdevumu kompensācijai, ja, nodibinot darba tiesiskās attiecības ar bezdarbnieku, darba devējs nodrošina nodarbinātā nokļūšanu no dzīves vietas uz darba vietu un atpakaļ vai izmitināšanu.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
174.9 Atbalstu reģionālajai mobilitātei izmaksā pirmos četrus mēnešus pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas – 10 euro dienā dzīvojamās telpas īres izmaksu segšanai vai transporta izdevumu segšanai, ja attālums no nodarbinātā deklarētās dzīvesvietas līdz darbavietai ir vismaz 15 km.
(MK 05.12.2023. noteikumu Nr. 725 redakcijā)
174.10 Mobilitātes atbalstam var pieteikties darba devēji – komersanti, ievērojot šādus nosacījumus:
174.10 1. darba devējam uz pieteikuma iesniegšanas dienu nav nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 euro;
174.10 2. darba devējs pēdējā gada laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas nav būtiski pārkāpis pasākumu īstenošanas nosacījumus atbilstoši šo noteikumu 15.4. apakšpunkta nosacījumiem;
174.10 3. finanšu atbalsts reģionālajai mobilitātei tiek pieprasīts 10 darbdienu laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas;
174.10 4. darba tiesiskās attiecības ar nodarbināto ir nodibinātas uz nenoteiktu laiku vai uz laiku, kas nav īsāks par sešiem mēnešiem, un darbinieka darba alga ir vismaz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, bet ne lielāka par triju valstī noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
174.11 Atbalstu reģionālajai mobilitātei piešķir darba devējam par tāda bezdarbnieka nodarbināšanu, kurš pēdējo 24 mēnešu laikā nav bijis nodarbināts pie attiecīgā darba devēja.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
174.12 Aģentūra un darba devējs slēdz līgumu par mobilitātes atbalsta saņemšanu. Līgumā nosaka atbalsta saņemšanas kārtību, pušu tiesības un pienākumus, kā arī norēķinu un līguma izpildes kārtību.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
175. Lai bezdarba riskam pakļautās personas varētu papildināt un pilnveidot darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes, tās tiek iesaistītas šo noteikumu 21.2., 21.3., 21.5., 21.6. apakšpunktā un 21.1 punktā minētajās izglītības programmās un šo noteikumu 3.4.5. apakšnodaļā minētajā pasākumā. Bezdarba riskam pakļautās personas šo noteikumu 21.2., 21.3., 21.5., 21.6. apakšpunktā un 21.1 punktā minētajās izglītības programmās tiek iesaistītas, izmantojot aģentūras izstrādāto apmācības kuponu sistēmu, atbilstoši sarakstam, ko apstiprinājusi šo noteikumu 22. punktā minētā komisija. Šo noteikumu 3.4.5. apakšnodaļā minēto apmācību pie darba devēja organizē darba devējam, ar kuru bezdarba riskam pakļautajai personai ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
176. Izglītības programmu, kurā nepieciešama bezdarba riskam pakļautās personas apmācība, nosaka bezdarba riskam pakļautā persona sadarbībā ar aģentūru.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
176.1 Pirms iesaistes bezdarba riskam pakļauto personu apmācībā bezdarba riskam pakļautajai personai ir tiesības saņemt karjeras konsultāciju.
(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.482 redakcijā)
177. Pieaugušo izglītības programmas izstrādā izglītības iestādes atbilstoši prasībām, kas noteiktas izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos.
178. Bezdarba riskam pakļauto personu iesaista izglītības programmu apguvē, ja persona pirms pirmreizējas iesaistes izglītības programmas un šo noteikumu 3.4.5. vai 6.2. apakšnodaļā minētās izglītības programmas apguvē nav iepriekš ieguvusi neformālo vai formālo izglītību šo noteikumu 21.2., 21.3., 21.5., 21.6. apakšpunktā un 21.1 punktā minēto programmu ietvaros vai ir to ieguvusi pirms 12 mēnešiem vai agrāk.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
180. Bezdarba riskam pakļauto personu var atkārtoti iesaistīt izglītības programmas apguvē ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējās dalības šo noteikumu 21.2. un 21.5. apakšpunktā minētajās izglītības programmās un šo noteikumu 3.4.5. vai 6.2. apakšnodaļā minētajā pasākumā. Bezdarba riskam pakļautā persona pasākuma ietvaros var tikt iesaistīta šo noteikumu 21.3. un 21.6. apakšpunktā un 21.1 punktā minētajās izglītības programmās kopā ne vairāk kā sešas reizes divu gadu periodā.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
181. Pirms apmācību uzsākšanas bezdarba riskam pakļautās personas piemērotību konkrētās izglītības programmas apguvei nosaka izglītības iestāde.
183. Uzsākot apmācību, izglītības iestāde bezdarba riskam pakļautajai personai izsniedz izglītības programmas īstenošanas plānu un stundu (nodarbību) sarakstu, kā arī ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu iekļauj viņu izglītojamo sarakstā.
(Grozīts ar MK 20.08.2024. noteikumiem Nr. 565)
185. Ja bezdarba riskam pakļautā persona, ievērojot visas izglītības iestādes noteiktās izglītības programmā ietvertās prasības, pēc apmācības pabeigšanas nav nokārtojusi noslēguma pārbaudījumu, tā par saviem līdzekļiem un saskaņā ar izglītības iestādes darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka termiņu atkārtota noslēguma pārbaudījuma kārtošanai, kārto kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, kā arī apmaksā papildu apmācību, ja tāda nepieciešama. Ja bezdarba riskam pakļautā persona bez attaisnojošiem iemesliem pārtrauc dalību apmācībās vai 90 dienu laikā pēc apmācības pabeigšanas bez attaisnojošiem iemesliem nekārto eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, aģentūra turpmāko 24 mēnešu laikā vai līdz eksāmena vai noslēguma pārbaudījuma nokārtošanai neiesaista to citos bezdarba riskam pakļautajām personām paredzētajos apmācību pasākumos.
(Grozīts ar MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
186. Izglītības iestāde 10 darbdienu laikā pēc bezdarba riskam pakļautās personas izglītību apliecinoša dokumenta izsniegšanas par to rakstiski informē aģentūru.
187. Bezdarba riskam pakļauto personu apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot īstenoto pieaugušo izglītības programmu izmaksu segšanai un norēķinus ar izglītības iestādi var veikt, ievērojot šo noteikumu 3.1. apakšnodaļā minētos nosacījumus. Ja izglītības programmas maksa pārsniedz apmācību kupona pilnā apmēra vērtību, starpību sedz persona.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 368)
188. Apmācības programmu apguve bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām dod iespēju pilnveidot ar darba devēja jomu vai nozari saistītās prasmes un iemaņas ilgtspējīgas darba vietas saglabāšanai šo noteikumu 175. punktā minētajās izglītības programmās atbilstoši sarakstam, ko apstiprinājusi šo noteikumu 22. punktā minētā komisija.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
189. Bezdarba riskam pakļauto nodarbināto personu iesaista izglītības programmas apguvē, ja persona ir darba tiesiskajās attiecībās ar komersantu vai pašnodarbināto personu, strādā nepilnu darba laiku darba apjoma samazināšanās dēļ ekonomiskās krīzes vai globalizācijas faktoru ietekmē, pašreizējā darba vietā nodarbināta ilgāk par sešiem mēnešiem, darba laiks samazināts vismaz vienu mēnesi pirms iesaistes apmācību programmu ieguvē un ir saņēmusi attiecīgu darba devēja rakstisku apliecinājumu. Darba devējs apliecina, ka triju darbdienu laikā informēs aģentūru, ja mainīsies darbiniekam noteiktais darba laiks vai tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar konkrēto darbinieku.
(Grozīts ar MK 23.11.2021. noteikumiem Nr. 764)
190. Bezdarba riskam pakļauto nodarbināto personu var atkārtoti iesaistīt izglītības programmas apguvē ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējās dalības transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju apmācībā vai profesionālās pilnveides izglītības programmās un šo noteikumu 3.4.5. vai 6.2. apakšnodaļā minētajā pasākumā. Bezdarba riskam pakļautā nodarbinātā persona pasākuma ietvaros var tikt iesaistīta augstākās izglītības iestādes piedāvāto studiju moduļa vai studiju kursa apguvē vai neformālās izglītības programmās kopā ne vairāk kā sešas reizes divu gadu periodā.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
191. Apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:
191.1. izglītības programmas apguvē iesaistītās bezdarba riskam pakļautās nodarbinātās personas ikmēneša stipendijai 5 euro apmērā par mācību dienu;
191.2. bezdarba riskam pakļautās nodarbinātās personas apmācības ietvaros īstenoto izglītības programmu izmaksu (mācību maksas) segšanai saskaņā ar šo noteikumu 3.1. apakšnodaļā minētajiem nosacījumiem.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
192. Izglītības programmas apguve bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām organizējama atbilstoši šo noteikumu 177., 181., 183., 185. un 186. punktam.
(Grozīts ar MK 06.12.2022. noteikumiem Nr. 758)
192.1 Karjeras konsultācijas ietver palīdzību karjeras plānošanā, profesionālās piemērotības noteikšanā, kvalifikācijas paaugstināšanā un pārkvalifikācijas jautājumos, izglītības pakalpojumu izvēlē, kā arī darba meklēšanas un saglabāšanas prasmju apguvē, lai sekmētu iekļaušanos darba tirgū un veicinātu sociāli aktīvu attieksmi pret mūžizglītību.
192.2 Karjeras konsultāciju ietvaros aģentūra piedāvā individuālas karjeras konsultācijas, karjeras konsultācijas grupās, kā arī pakalpojumu sniegšanu elektroniskā veidā.
192.3 Aģentūra nosaka un pilnveido piedāvāto karjeras konsultāciju metodoloģiju un informatīvi metodisko bāzi, nodrošinot tajā izmaiņas atbilstoši darba tirgus prasībām.
192.4 Aģentūra karjeras konsultācijas veic pati vai izvēlas karjeras konsultāciju pakalpojumu sniedzējus atbilstoši prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 2.nodaļā.
192.5 Karjeras konsultāciju ietvaros īstenotajiem pasākumiem paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:
192.5 1. individuālām karjeras konsultācijām;
192.5 2. karjeras konsultācijām grupās;
192.5 3. informatīvi metodisko materiālu sagatavošanai un izdales materiāliem karjeras konsultāciju nodrošināšanai.
(Nodaļa MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā)
192.6 Finanšu atbalstu par šo noteikumu 3.4.2., 3.4.5., 3.4.6., 3.4.7., 3.4.8., 3.6. apakšnodaļā un 5.2 nodaļā minēto pasākumu un pasākuma "Pirmā darba pieredze jaunietim" īstenošanu un atbalstu izmaksām, kas saistītas ar iekārtu un aprīkojuma iegādi, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanu vai iegādi bezdarba riskam pakļauto nodarbināto personu ar invaliditāti darba vietu pielāgošanai vai šo noteikumu 43.2. apakšpunktā minēto prakses vai mācību vietu pielāgošanai, aģentūra sniedz darba devējam, komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsācējam, izglītības iestādei vai prakses vietai saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831).
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.06.2024. noteikumiem Nr. 375; grozījumi punktā stājas spēkā 01.07.2024., sk. grozījumu 2. punktu)
192.7 Sniedzot finanšu atbalstu šo noteikumu 3.4.2., 3.4.5., 3.4.6., 3.4.7., 3.4.8. un 3.6. apakšnodaļā minēto pasākumu un pasākuma "Pirmā darba pieredze jaunietim" ietvaros un atbalstu izmaksām, kas saistītas ar iekārtu un aprīkojuma iegādi, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanu vai iegādi bezdarba riskam pakļauto nodarbināto personu ar invaliditāti darba vietu pielāgošanai, vai šo noteikumu 43.2. apakšpunktā minēto prakses vai mācību vietu pielāgošanai, lauksaimniecības, akvakultūras un zivsaimniecības nozarē, ievēro Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (ES) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014) attiecībā uz zivsaimniecības uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000, vai Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013).
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725)
192.9 Pirms finanšu atbalsta piešķiršanas šo noteikumu 3.4.2., 3.4.5., 3.4.6., 3.4.7., 3.4.8., 3.6. apakšnodaļā un 5.2 nodaļā minēto pasākumu un pasākuma "Pirmā darba pieredze jaunietim" īstenošanai un atbalsta piešķiršanas izmaksām, kas saistītas ar iekārtu un aprīkojuma iegādi, tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanu vai iegādi bezdarba riskam pakļauto nodarbināto personu ar invaliditāti darba vietu pielāgošanai vai šo noteikumu 43.2. apakšpunktā minēto prakses vai mācību vietu pielāgošanai, aģentūra pārbauda, vai plānotais de minimis atbalsts nepalielina iepriekšējos trijos gados no de minimis atbalsta piešķiršanas dienas piešķirto de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru, vai arī minētais finanšu atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados darba devēja saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru un zvejniecības un akvakultūras nozarei noteikto kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2. un 3. punktā noteikto vai Komisijas 2019. gada 21. februāra Regulas (ES) Nr. 2019/316, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē, 3. panta 3.a punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Izvērtējot piešķiramā atbalsta apmēru, jāvērtē saņemtais de minimis atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 2023/2831 2. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 1408/2013 2. panta 2. punktā un Komisijas regulas Nr. 717/2014 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem.
(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 375 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2024., sk. grozījumu 2. punktu)
192.10 Finanšu atbalstu par šo noteikumu 3.4.2., 3.4.5., 3.4.6., 3.4.7., 3.4.8., 3.6. apakšnodaļā un 5.2 nodaļā minēto pasākumu un pasākuma "Pirmā darba pieredze jaunietim" īstenošanu un atbalstu izmaksām, kas saistītas ar iekārtu un aprīkojuma iegādi, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanu vai iegādi bezdarba riskam pakļauto nodarbināto personu ar invaliditāti darba vietu pielāgošanai vai šo noteikumu 43.2. apakšpunktā minēto prakses vai mācību vietu pielāgošanai, nepiešķir kā de minimis atbalstu, ja darba devējs darbojas nozarēs, kas minētas Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā, vai veic Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta "e" un "f" apakšpunktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 1. punktā vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 1. punktā noteiktās darbības, kā arī ja saimnieciskās darbības veicējam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process, ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma uzsāktu maksātnespējas procedūru.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 725; MK 18.06.2024. noteikumiem Nr. 375; grozījumi punktā stājas spēkā 01.07.2024., sk. grozījumu 2. punktu)
192.11 Finanšu atbalstu, kas piešķirts kā de minimis atbalsts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 šo noteikumu 3.4.2., 3.4.5., 3.4.6., 3.4.7., 3.4.8., 3.6. apakšnodaļā un 5.2 nodaļā minēto pasākumu un pasākuma "Pirmā darba pieredze jaunietim" īstenošanai, un atbalstu izmaksām, kas saistītas ar iekārtu un aprīkojuma iegādi, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanu vai iegādi bezdarba riskam pakļauto nodarbināto personu ar invaliditāti darba vietu pielāgošanai vai šo noteikumu 43.2. apakšpunktā minēto prakses vai mācību vietu pielāgošanai, uzskaita saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.06.2024. noteikumiem Nr. 375; MK 20.08.2024. noteikumiem Nr. 565)
192.12 Saimnieciskās darbības veicējs, kuram piešķir de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 un kurš darbojas nozarēs, kas minētas Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta "a", "b", "c" vai "d" apakšpunktā, nodrošina šo nozaru darbību vai uzskaites nodalīšanu, lai darbības izslēgtajās nozarēs negūtu labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šiem noteikumiem.
(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 375 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2024., sk. grozījumu 2. punktu)
192.16 Šo noteikumu ietvaros piešķirto de minimis atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nedrīkst kumulēt ar komercdarbības atbalstu citu atbalsta programmu vai ad-hoc atbalsta projekta ietvaros, tai skaitā ar citu de minimis atbalstu, neatkarīgi no finansējuma avota.
(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 375 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2024., sk. grozījumu 2. punktu)
192.19 De minimis atbalstu šo noteikumu ietvaros piešķir līdz 2031. gada 30. jūnijam. Atbalsta sniedzējs visus ar de minimis atbalsta piešķiršanu saistītos datus glabā 10 gadus no dienas, kurā saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts pēdējais de minimis atbalsts, un de minimis atbalsta saņēmējs visus ar de minimis atbalsta piešķiršanu saistītos datus glabā 10 gadus no de minimis atbalsta piešķiršanas dienas atbilstoši Komisijas regulas Nr. 2023/2831 6. panta 3. un 7. punktam.
(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 375 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2024., sk. grozījumu 2. punktu)
192.20 Ja ir pārkāpti Komisijas regulas Nr. 2023/2831, Komisijas regulas Nr. 717/2014 un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 nosacījumi, atbalsta saņēmēja pienākums ir atmaksāt finansējuma saņēmējam projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar attiecīgo regulu, kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. Par valsts atbalsta piešķiršanas brīdi uzskata šo noteikumu 82., 109.5, 109.24, 119. un 133. punktā minētā līguma spēkā stāšanās datumu. Atbalsta sniedzējs atbalsta pretendenta atbilstību Komisijas regulas Nr. 2023/2831 nosacījumiem vērtē uz atbalsta piešķiršanas brīdi.
(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 375 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2024., sk. grozījumu 2. punktu)
192.21 Biedrība vai nodibinājums ir tiesīgs sniegt pakalpojumus kā EURES partneris atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 13. aprīļa Regulai (ES) 2016/589 par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgus integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013 (turpmāk – Padomes regula Nr. 2016/589), ja aģentūra to ir uzņēmusi par EURES partneri un tas ir iekļauts aģentūras tīmekļvietnē publicētajā EURES partneru reģistrā.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā)
192.22 Biedrību vai nodibinājumu uzņem par EURES partneri, ja tas atbilst šādām prasībām:
192.22 1. biedrības vai nodibinājuma darbība ir reģistrēta atbilstoši darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām;
192.22 2. nav pasludināta biedrības vai nodibinājuma maksātnespēja, tas neatrodas likvidācijas stadijā;
192.22 3. biedrībai vai nodibinājumam ir vismaz triju gadu pieredze konsultāciju sniegšanā par darba apstākļu un karjeras jautājumiem vai cilvēkresursu plānošanas jautājumiem, kā arī atbalsta konsultāciju sniegšanā darba devējiem vai darba ņēmējiem pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanas;
192.22 4. statūtos noteiktais mērķis atbilst Padomes regulas Nr. 2016/589 6. pantā izvirzītajiem mērķiem;
192.22 5. biedrības vai nodibinājuma pārvaldes institūciju locekļi nav bijuši tāda komersanta pārvaldes institūciju locekļi, kuram ir bijusi izsniegta licence darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai;
192.22 6. biedrība vai nodibinājums atbilst Padomes regulas Nr. 2016/589 11. panta 4. punktā un I pielikumā noteiktajiem minimālajiem atbilstības kritērijiem.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā)
192.23 Biedrība vai nodibinājums, kas vēlas kļūt par EURES partneri, iesniedz aģentūrā iesniegumu (iesnieguma veidlapu publicē aģentūras tīmekļvietnē). Iesniegumā norāda:
192.23 1. biedrības vai nodibinājuma nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko un darbības vietas adresi, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi;
192.23 2. pārvaldes institūciju locekļu vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī amatu;
192.23 3. pakalpojuma veidu vai veidus atbilstoši Padomes regulas Nr. 2016/589 12. panta 2. punktam;
192.23 4. Padomes regulas Nr. 2016/589 12. panta 4. punktā minētos kontaktpunktus;
192.23 5. pieejamo pašapkalpošanās tīmekļvietni, kurā darba meklētāji un darba devēji var saņemt informāciju par Padomes regulas Nr. 2016/589 12. panta 2. punktā minētiem pakalpojumiem;
192.23 6. pieredzes aprakstu;
192.23 7. ar parakstu apliecinātu informāciju, ka biedrība vai nodibinājums atbilst šo noteikumu 192.22 punktā minētajām prasībām.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā)
192.24 Aģentūra atsaka uzņemt biedrību vai nodibinājumu par EURES partneri, ja tas neatbilst šajos noteikumos EURES partnerim izvirzītajām prasībām.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā)
192.25 Sniedzot pakalpojumu EURES tīklā, EURES partneris:
192.25 1. ievēro Padomes regulā Nr. 2016/589 EURES dalībniekiem noteiktos pienākumus;
192.25 2. līdz nākamā pusgada divdesmit piektajam datumam iesniedz aģentūrā Padomes regulas Nr. 2016/589 32. panta 1. punktā minēto informāciju, aizpildot aģentūras tīmekļvietnē publicēto pārskata veidlapu par EURES pakalpojumu sniegšanu;
192.25 3. nodrošina personāla dalību Padomes regulas Nr. 2016/589 8. panta 1. punkta "a" apakšpunkta "iii" punktā minētās apmācību programmas moduļos.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā)
192.26 EURES partnerim ir tiesības saņemt Padomes regulā Nr. 2016/589 paredzēto atbalstu.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā)
192.27 Aģentūra anulē tiesības darboties kā EURES partnerim, ja tas:
192.27 1. neatbilst šo noteikumu 192.22 punktā EURES partnerim izvirzītajām prasībām;
192.27 2. nepilda šo noteikumu 192.25 punktā minētos pienākumus un pēc aģentūras pieprasījuma nenovērš konstatētos pārkāpumus;
192.27 3. iesniedz aģentūrā iesniegumu par atteikumu darboties kā EURES partnerim.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā)
193. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 10.marta noteikumus Nr.166 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 46.nr.; 2009, 9., 37., 125., 130., 135.nr.; 2010, 34., 108.nr.; 2011, 5.nr.).
194. Pasākuma "Apmācība praktisko darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība" ietvaros uz sešiem mēnešiem izveidotās, kā arī no 2011.gada 1.jūlija uz laiku līdz pieciem mēnešiem izveidotās darba praktizēšanas vietas turpina pastāvēt un darba praktizēšanā bezdarbniekus tajās iesaista līdz praktizēšanas vietu izveidošanas beigu termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 30.novembrim.
(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.482 redakcijā)
195. Uz pasākuma "Apmācība praktisko darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība" ietvaros līdz 2011.gada 30.jūnijam uz sešiem mēnešiem izveidotajām darba vietām un tajās iesaistītajiem bezdarbniekiem attiecas šo noteikumu normas, kas bija spēkā to izveidošanas dienā, izņemot šo noteikumu 67.1.apakšpunktā noteiktās ikmēneša stipendijas bezdarbniekam apmēru un 67.3.apakšpunkta otrajā teikumā noteiktās dotācijas pašvaldībai apmēru.
(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.482 redakcijā)
196. To bezdarba riskam pakļauto personu apmācības programmu izmaksas, kuru apguvei pasākuma "Apmācības programmas pieaugušo iesaistei mūžizglītībā" ietvaros personas, kas nav minētas šo noteikumu 179.punktā, līdz 2011.gada 30.jūnijam ir saņēmušas kuponu, aģentūra sedz 90 % apmērā no apmācību izmaksām, bet nepārsniedzot 225 latus, kas ir 90 % no apmācību kupona pilnās vērtības (apmācību kupona pilnā vērtība ir 250 latu).
(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.482 redakcijā)
197. Bezdarbnieki, kuri atbilstoši šo noteikumu 32.punktam vēlmi dalībai šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minēto profesionālās izglītības programmu apguvē individuālajā darba meklēšanas plānā ir izteikuši līdz 2012.gada 31.jūlijam, saglabā tiesības atkārtoti iesaistīties minētajā programmu apguvē ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējās dalības pabeigšanas.
(MK 24.07.2012. noteikumu Nr. 511 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115)
198. Aģentūra ar 2012.gada 1.augustu pārtrauc iesaistīt bezdarbniekus šo noteikumu 3.2.apakšnodaļā minētajā pasākumā. Šajā pasākumā līdz 2012.gada 31.jūlijam iesaistītie bezdarbnieki dalību pasākumā pabeidz.
(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā)
199. Bezdarbnieki, kuri šo noteikumu 3.4.2.apakšnodaļā minētajā personām ar invaliditāti paredzētajā pasākumā iesaistījušies līdz 2012.gada 31.jūlijam, pabeidz dalību pasākumā arī, ja iestājas šo noteikumu 20.1 punktā minētais izņēmuma gadījums.
(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā)
200. Ja aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu ietvaros finansiālā atbalsta piešķiršana uzsākta līdz 2013.gada 31.decembrim, kopējo piešķiramo finansējumu nosaka, ņemot vērā arī summas latos par periodu līdz 2013.gada 31.decembrim.
(MK 01.10.2013. noteikumu Nr.1017 redakcijā)
201. Bezdarbnieki, kuri bezdarbnieka statusu ir ieguvuši līdz šo noteikumu 3.9.apakšnodaļā minēto darba meklēšanas atbalsta pasākumu ieviešanai, darba meklēšanas atbalsta pasākumos tiek iesaistīti ar dienu, kad tie ierodas aģentūrā kārtējā apmeklējuma reizē.
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1413 redakcijā)
202. Šo noteikumu 10.2, 10.3 un 10.4 punkts ir spēkā līdz dienai, kad šo noteikumu 10.2 punktā minētajās izglītības programmās kopā ir iesaistīti 200 bezdarbnieku vai izglītību ieguvuši visi līdz 2016. gada 1. aprīlim iesaistītie bezdarbnieki.
(MK 26.05.2015. noteikumu Nr.264 redakcijā)
203. Jaunieši bezdarbnieki, kas dalību pasākumā "Darba vieta jaunietim" un pasākumā "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam" ir uzsākuši līdz 2013. gada 31. decembrim, dalību pasākumā pabeidz atbilstoši šo noteikumu nosacījumiem, kas bija spēkā dalības uzsākšanas dienā.
(MK 20.05.2014. noteikumu Nr.259 redakcijā)
204. Šo noteikumu 81.1. apakšpunktā minētais atbalsts, kurš ir ieviests saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 800/2008, kas ir spēkā līdz 2014. gada 30. jūnijam ar pārejas periodu līdz 2014. gada 31. decembrim, tiek piešķirts līdz 2014. gada 31. decembrim.
(MK 20.05.2014. noteikumu Nr.259 redakcijā)
205. Jauniešus, kas aģentūrā reģistrējušies kā bezdarbnieki līdz 2014. gada 2. janvārim un jau iesaistījušies pasākumā "Darba vieta jaunietim", aģentūra pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim" var iesaistīt ne agrāk kā 12 mēnešus pēc dalības pabeigšanas pasākumā "Darba vieta jaunietim".
(MK 12.08.2014. noteikumu Nr.452 redakcijā)
206. Jauniešus, kas aģentūrā reģistrējušies kā bezdarbnieki līdz 2014. gada 2. janvārim un jau iesaistījušies pasākumā "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam", aģentūra pasākumā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā" var iesaistīt ne agrāk kā 12 mēnešus pēc dalības pabeigšanas pasākumā "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam".
(MK 12.08.2014. noteikumu Nr.452 redakcijā)
207. Šo noteikumu 43.1 punktu nepiemēro izglītības iestādēm, kas līdz 2014. gada 15. augustam ir noslēgušas līgumus ar aģentūru par pasākumu īstenošanu.
(MK 12.08.2014. noteikumu Nr.452 redakcijā)
208. Grozījumus šo noteikumu 82.2. un 133.3. apakšpunktā par kvalificēta darba vadītāja nodrošināšanu pasākumā noteiktu laiku nepiemēro attiecībā uz darba devējiem, kas līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai ir noslēguši līgumus ar aģentūru par pasākuma īstenošanu.
(MK 12.08.2014. noteikumu Nr.452 redakcijā)
209. Grozījumu šo noteikumu 121.2. apakšpunktā par dotācijas apmēra palielināšanu viena biznesa plāna īstenošanai nepiemēro attiecībā uz bezdarbniekiem, kas līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai ir noslēguši līgumu ar aģentūru par biznesa plāna īstenošanu.
(MK 12.08.2014. noteikumu Nr.452 redakcijā)
210. Šo noteikumu 95., 96. un 96.1 punktā minētie nosacījumi finanšu atbalsta uzskaitei no 2015. gada 1. janvāra piemērojami arī šo noteikumu 81.1 1. apakšpunktā minētā finanšu atbalsta uzskaitei.
(MK 12.08.2014. noteikumu Nr.452 redakcijā)
212. Grozījumu šo noteikumu 10. punktā, kas paredz, ka, šo noteikumu 21. punktā minēto pasākumu īstenošanai izmantojot apmācību kuponu metodi, bezdarbnieki un darba meklētāji izglītības iestādes izvēlas individuāli, nepiemēro attiecībā uz tām izglītības iestādēm, kuras līdz minētā grozījuma spēkā stāšanās dienai ar aģentūru ir noslēgušas līgumus par bezdarbnieku apmācību.
(MK 26.05.2015. noteikumu Nr. 264 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 115)
213. Šo noteikumu 10.4 punkts un grozījums 10.2 punktā saistībā ar profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanu profesionālās izglītības kompetences centros un valsts un pašvaldību dibinātās profesionālās izglītības iestādēs, prioritāri tajās, kuru infrastruktūra uzlabota no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, stājas spēkā 2015. gada 1. septembrī.
(MK 26.05.2015. noteikumu Nr. 264 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.03.2016. noteikumiem Nr. 180)
214. Šo noteikumu 43.8. apakšpunktā minētās izmaksas par valsts valodas prasmju pārbaužu organizēšanu ir attiecināmas no šā pakalpojuma sniegšanas dienas.
(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 7 redakcijā)
215. Grozījumus šo noteikumu 174.7 1. un 174.7 2. apakšpunktā, kas paredz, ka aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros finanšu atlīdzība reģionālajai mobilitātei par darba tiesisko attiecību pirmo un nākamajiem trijiem mēnešiem nepārsniedz 100 euro, nepiemēro attiecībā uz tiem līgumiem par atbalstu reģionālajai mobilitātei aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros, kurus aģentūra ar pasākumos iesaistītajiem noslēgusi līdz 2016. gada 1. aprīlim.
(MK 29.03.2016. noteikumu Nr. 180 redakcijā)
216. Grozījumu šo noteikumu 34.8 punktā, kas paredz, ka stipendijas apmērs šo noteikumu 21. punktā minēto pasākumu ietvaros ir 5 euro par vienu mācību dienu, nepiemēro attiecībā uz tiem līgumiem, kurus aģentūra ar bezdarbniekiem noslēgusi līdz 2017. gada 3. martam.
(MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 115 redakcijā)
217. Grozījumus šo noteikumu 136.1. un 138.1. apakšpunktā, kas paredz, ka stipendijas apmērs pasākuma "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā" un pasākuma "Darbnīcas jauniešiem" ietvaros ir 5 euro par vienu nostrādāto vai iesaistes dienu pasākumā, nepiemēro tiem bezdarbniekiem, kurus aģentūra minētajos pasākumos iesaistījusi līdz 2018. gada 10. martam.
(MK 06.03.2018. noteikumu Nr. 134 redakcijā)
218. Grozījumus šo noteikumu 141.8 2. apakšpunktā un 141.10 punktā, kas paredz izmaiņas ikmēneša atlīdzības apmērā par algotu pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu un darba stundu apjomā, neattiecina uz līgumiem ar bezdarbniekiem, kas noslēgti līdz 2018. gada 28. decembrim.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā)
219. Stipendiju par dalību šo noteikumu 163.3 4. apakšpunktā minētajā motivācijas programmā izmaksā motivācijas programmā iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuri noslēguši līgumu par dalību pasākumā līdz 2018. gada 28. decembrim.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā)
220. Šo noteikumu 172. punktā un 174.6 1. apakšpunktā paredzēto transporta izmaksu aprēķināšanas kārtību neattiecina uz līgumiem ar nodarbinātajiem un bezdarbniekiem, kas noslēgti līdz 2018. gada 28. decembrim.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā)
221. Finanšu atbalstu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, īstenojot šo noteikumu 3.4.2. apakšnodaļā minētos pasākumus, piešķir no 2019. gada 1. aprīļa.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā)
222. Grozījumus šo noteikumu 192.7 punktā, kas paredz, ka atbalstu šo noteikumu 3.4.2. apakšnodaļā minētā pasākuma ietvaros nepiešķir kā de minimis atbalstu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 717/2014 un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 nosacījumiem, neattiecina uz līgumiem, kurus aģentūra ar darba devējiem noslēgusi līdz 2019. gada 31. martam.
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 839 redakcijā)
224. Grozījumu šo noteikumu 109.13 1. apakšpunktā, kas paredz noteikt dotācijas apmēru praktiskajā apmācībā iesaistītā bezdarbnieka darba algai un izmaksas ilgumu atkarībā no praktiskās apmācības kvalifikācijas līmeņa, nepiemēro līgumiem, kas ir noslēgti līdz 2020. gada 31. decembrim.
(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 812 redakcijā)
225. Grozījumu šo noteikumu 109.13 2. apakšpunktā, kas paredz noteikt dotāciju praktiskajā apmācībā iesaistīto bezdarbnieku darba vadītājam 10 euro apmērā par katru bezdarbnieka praktiskās apmācības dienu, nepiemēro līgumiem, kas ir noslēgti līdz 2020. gada 31. decembrim.
(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 812 redakcijā)
226. Grozījumu šo noteikumu 109.24 1. apakšpunktā, kas paredz ikmēneša dotācijas piešķiršanu bezdarbnieka darba algai uz laiku līdz sešiem mēnešiem, neattiecina uz līgumiem, kas noslēgti līdz 2020. gada 31. decembrim."
(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 812 redakcijā)
227. Grozījumu šo noteikumu 34. punktā, kas paredz izglītības iestādes pienākumu reģistrēt informāciju par mācību grupām, nepiemēro tām mācību grupām, kurās apmācības ir uzsāktas līdz 2021. gada 30. jūnijam.
(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
228. Izglītības iestāde veic bezdarbnieka stipendijas aprēķinu un izmaksu līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam, bet pēdējā apmācību mēnesī – pēdējā apmācību dienā:
228.1. bezdarbniekiem, kas iesaistīti šo noteikumu 21. punktā minētajās apmācībās (izņemot šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minētās apmācības) līdz 2021. gada 30. jūnijam;
228.2. bezdarbniekiem, kas iesaistīti šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minētajās apmācībās līdz 2021. gada 31. jūlijam.
(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
229. Šo noteikumu 82.1 punktu, kas paredz ierobežojumu pie viena darba devēja pasākumos noteiktām grupām iesaistīt ne vairāk kā 50 % no darba devēja kopējā nodarbināto skaita un kopā ne vairāk par piecām personām, nepiemēro līgumiem, kas ir noslēgti līdz 2021. gada 30. aprīlim.
(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
230. Grozījumu šo noteikumu 141.10 punktā, kas paredz noteikt ikmēneša atlīdzību bezdarbniekam par algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu 250 euro apmērā, piemēro ar 2021. gada 1. maiju.
(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
231. Grozījumus šo noteikumu 172. un 174.6 punktā, kas paredz noteikt maksimālo dienas finanšu atbalstu transporta izdevumu segšanai 7 euro apmērā, nepiemēro, aprēķinot finanšu atbalstu, kas ir piešķirts līdz 2021. gada 30. aprīlim.
(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
232. Grozījumus šo noteikumu 34.4, 34.7, 34.8, 35. un 46.2 punktā, kas paredz tiesības saņemt stipendiju par dalību šo noteikumu 21.7. apakšpunktā minētajā apmācību pasākumā, tās izmaksas kārtību, līguma noslēgšanu par dalību, iesaistes intensitāti, kā arī tiesības saņemt avansu šo noteikumu 21.7. apakšpunktā minēto apmācību izdevumu segšanai neattiecina uz personām, kuras ir iesaistītas šo noteikumu 21.7. apakšpunktā minētajā apmācību pasākumā līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai
(MK 17.08.2021. noteikumu Nr. 556 redakcijā)
233. Grozījumu šo noteikumu 46.1 1. apakšpunktā, kas paredz palielināt kupona vērtību un tās noteikšanai izmantojamo mācību stundas likmi, neattiecina uz personām, kuras ir iesaistītas transportlīdzekļu vadītāju apmācībā līdz 2021. gada 31.decembrim.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
234. Šo noteikumu 88.7. apakšpunkts un 109.13 8. apakšpunkts, kas paredz finanšu atbalstu – dotāciju valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanai proporcionāli algas dotācijas daļai darba devējiem, kas nodarbina bezdarbniekus ar invaliditāti, stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
235. Grozījumus šo noteikumu 109.5, 109.7 un 109.8 punktā, ar kuriem ir atcelta prasība darba devējiem turpināt nodarbināt apmācīto darbinieku vēl vismaz trīs mēnešus pēc apmācības pabeigšanas, nepiemēro līgumiem, kas ir noslēgti līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
236. Šo noteikumu 136.1.3. apakšpunkts, kas paredz, ka pasākuma "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība" īstenošanai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanai, stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
237. Grozījumu šo noteikumu 141.4 punktā, kas paredz no sešiem līdz četriem mēnešiem saīsināt bezdarbnieku iesaistes periodu algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos 12 mēnešu periodā, neattiecina uz personām, kuras ir iesaistītas algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos līdz 2021. gada 31. decembrim.
(MK 23.11.2021. noteikumu Nr. 764 redakcijā)
238. Grozījumus šo noteikumu 34.2 un 40. punktā, kas paredz mainīt norēķinu kārtību ar izglītības iestādēm, nepiemēro apmācībām, kas ir uzsāktas līdz 2022. gada 30. jūnijam.
(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 368 redakcijā)
239. Grozījumu šo noteikumu 35.1 punktā, kas paredz pienākumu bezdarbniekam vai darba meklētājam atlīdzināt aģentūrai izdevumus, ja tas pārtrauc dalību šo noteikumu 10.6 punktā vai 21.7. apakšpunktā minētajā apmācībā, piemēro attiecībā uz bezdarbniekiem vai darba meklētājiem, kuri ir uzsākuši apmācības pēc 2022. gada 30. jūnija.
(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 368 redakcijā)
240. Grozījumu šo noteikumu 43.1. apakšpunktā, kas paredz piemērot Labklājības ministrijas izstrādāto vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku apmācību programmu apguves un stipendijas izmaksām, aģentūra piemēro apmācībām, kas tiek uzsāktas pēc 2022. gada 30. jūnija.
(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 368 redakcijā)
241. Grozījumus šo noteikumu 45.1., 45.2., 45.3. un 45.4. apakšpunktā, kas paredz palielināt apmācību kupona bāzes vērtības, nepiemēro apmācībām, kas ir uzsāktas līdz 2022. gada 30. jūnijam.
(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 368 redakcijā)
242. Grozījumus šo noteikumu 46.1 3. un 46.1 4. apakšpunktā, kas paredz palielināt apmācību kupona bāzes vērtības, nepiemēro apmācībām, kas ir uzsāktas līdz 2023. gada 31. decembrim.
(MK 05.12.2023. noteikumu Nr. 725 redakcijā)
Labklājības ministre I.Jurševska
 |
 |
 |
 |