Darbības ar dokumentu

Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi

I DAĻA - DEFINĪCIJAS, MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA, PRINCIPI UN ATBILDĪGĀS IESTĀDES

1. pants. Definīcijas

1. Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos (turpmāk tekstā - SVAN jeb - Noteikumi) lietotie termini:

"skartais" ir infekcioza persona, kā arī bagāža, krava, konteineri, transportlīdzekļi, preces, pasta pakas vai cilvēku mirstīgās atliekas, kas ir inficētas vai piesārņotas vai kurās ir sabiedrības veselību apdraudošu infekciju vai piesārņojuma avoti;

"skartā zona" ir konkrēta ģeogrāfiskā vieta, kurai PVO saskaņā ar šiem noteikumiem ir ieteikusi veselības aizsardzības pasākumus;

"gaisa kuģis" ir gaisa kuģis, kas veic starptautisku reisu;

"lidosta" ir lidosta, kurā pienāk vai no kuras iziet starptautiski avioreisi;

transportlīdzekļa "pienākšana" ir:

a) jūras kuģa gadījumā - pienākšana vai pietauvošanās noteiktā ostas vietā,

b) gaisa kuģa gadījumā - ielidošana lidostā,

c) starptautiskā reisā esoša iekšzemes navigācijas kuģošanas līdzekļa gadījumā - pienākšana iebraukšanas vietā,

d) vilciena vai autotransporta līdzekļa gadījumā - pienākšana iebraukšanas vietā;

"bagāža" ir ceļotāja personiskās lietošanas priekšmeti;

"krava" ir transportlīdzeklī vai konteinerā pārvadājamās preces;

"kompetentā iestāde" ir iestāde, kas ir atbildīga par veselības aizsardzības pasākumu īstenošanu un piemērošanu saskaņā ar šiem noteikumiem;

"konteiners" ir transportlīdzekļa aprīkojuma priekšmets:

a) pastāvīgi izmantojams un attiecīgi pietiekami izturīgs, lai to varētu izmantot atkārtoti,

b) īpaši projektēts, lai atvieglotu preču pārvadājumus, izmantojot vienu vai vairākus transporta veidus, bez minēto preču pārkraušanas,

c) aprīkots ar ierīcēm tā vieglai pārvietošanai, jo īpaši tā pārvietošanai no viena transporta veida uz citu, un

d) īpaši projektēts, lai to viegli piepildītu un iztukšotu;

"konteineru iekraušanas vieta" ir vieta vai iekārta, kas paredzēta starptautiskajā satiksmē izmantojamiem konteineriem;

"piesārņojums" ir sabiedrības veselību apdraudošu infekciozu vai toksisku aģentu vai vielu klātbūtne uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa virsmas, patēriņam sagatavotā produktā vai uz tā, vai uz citiem priekšmetiem, tostarp transportlīdzekļiem;

"transportlīdzeklis" ir gaisa kuģis, kuģis, vilciens, autotransporta līdzeklis vai cits starptautiskā reisā esošs transportlīdzeklis;

"pārvadātājs" ir par pārvadājumu atbildīga fiziska vai juridiska persona vai tās pārstāvis;

"komanda" ir transportlīdzeklī esošās personas, izņemot pasažierus;

"dekontaminācija" ir procedūra, ar ko veic veselības aizsardzības pasākumus, lai likvidētu sabiedrības veselību apdraudošu infekciozu vai toksisku aģentu vai vielu klātbūtni uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa virsmas, patēriņam sagatavotā produktā vai uz tā, vai uz citiem priekšmetiem, to­starp transportlīdzekļiem;

"izbraukšana" attiecībā uz personām, bagāžu, transportlīdzekļiem vai precēm ir teritorijas atstāšanas darbība;

"deratizācija" ir procedūra, ar ko veic veselības aizsardzības pasākumus, lai kontrolētu vai iznīcinātu cilvēku slimību pārnēsātājus grauzējus, kas iebraukšanas vietā atrodas bagāžā, kravā, konteineros, transportlīdzekļos, ierīcēs, precēs un pasta pakās;

"ģenerāldirektors" ir Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors;

"slimība" ir saslimšana vai medicīnisks stāvoklis, kas rada vai var radīt būtisku kaitējumu cilvēkiem, neatkarīgi no izcelsmes vai avota;

"dezinfekcija" ir procedūra, ar ko, tieši iedarbojoties ķīmiskiem vai fizikāliem aģentiem, veic veselības aizsardzības pasākumus, lai kontrolētu vai iznīcinātu uz cilvēka vai dzīvnieka ādas virsmas vai bagāžā, kravā, konteineros, transportlīdzekļos, precēs un pasta pakās, vai uz tām esošos infekcijas izraisītājus;

"dezinsekcija" ir procedūra, ar ko veic veselības aizsardzības pasākumus, lai kontrolētu vai iznīcinātu cilvēku slimību pārnēsātājus kukaiņus, kas atrodas bagāžā, kravā, konteineros, transportlīdzekļos, ierīcēs, precēs un pasta pakās;

"gadījums" ir slimības izpausme vai slimības parādīšanās, kas rada slimības izcelšanās iespēju;

"brīvā prakse" [free pratique] ir atļauja kuģim ienākt ostā, pasažieriem uzkāpt uz tā vai nokāpt no tā, izkraut vai iekraut kravu vai krājumus, atļauja gaisa kuģa pasažieriem pēc nosēšanās izkāpt no tā vai iekāpt tajā, izkraut vai iekraut kravu vai krājumus, un atļauja sauszemes transportlīdzekļa pasažieriem pēc tā pienākšanas izkāpt no tā vai iekāpt tajā, izkraut vai iekraut kravu vai krājumus;

"preces" ir materiāli izstrādājumi, iekļaujot dzīvniekus un augus, ko pārvadā starptautiskā reisā, tostarp transportlīdzeklī izmantojamie;

"sauszemes robežšķērsošanas vieta" ir zemes punkts iebraukšanai dalībvalstī, iekļaujot punktu, ko izmanto autotransporta līdzekļi un vilcieni;

"sauszemes transportlīdzeklis" ir motorizēts starptautiskā reisā esošs sauszemes transportlīdzeklis, tostarp vilcieni, pasažieru autobusi, kravas furgoni un automašīnas;

"veselības aizsardzības pasākums" ir procedūras, ko izmanto, lai novērstu slimības vai piesārņojuma izplatīšanos; veselības aizsardzības pasākumā nav iekļauti tiesībaizsardzības vai drošības pasākumi;

"slima persona" ir indivīds, kas ir fiziski nevesels vai ir tādas slimības skarts, kura var apdraudēt sabiedrības veselību;

"infekcija" ir sabiedrības veselību apdraudoša infekcijas izraisītāja iekļūšana un attīstība vai vairošanās cilvēka vai dzīvnieku organismā;

"pārbaude" ir vietas, bagāžas, konteineru, transportlīdzekļu, ierīču, preču vai pasta paku apskate, ko veic kompetentā iestāde vai kas notiek tās uzraudzībā, iekļaujot attiecīgos datus un dokumentāciju, lai noteiktu, vai pastāv sabiedrības veselības apdraudējums;

"starptautiskā satiksme" ir personu, bagāžas, kravu, konteineru, transportlīdzekļu, preču vai pasta paku pārvietošana pāri starptautiskai robežai, iekļaujot starp­tautisko tirdzniecību;

"starptautisks reiss" ir:

a) pārvadājuma gadījumā - reiss starp iebraukšanas vietām vairāk nekā vienas valsts teritorijā vai reiss starp iebraukšanas vietām vienas un tās pašas valsts teritorijā vai teritorijās, ja transportlīdzeklim reisā ir saskare ar kādas citas valsts teritoriju, bet tikai attiecībā uz minēto saskari,

b) ceļotāja gadījumā - brauciens, kas saistīts ar iebraukšanu valsts teritorijā, kura nav tās valsts teritorija, kurā ceļotājs uzsāk braucienu;

"apgrūtinošs" ir tāds, kas var radīt neērtības tuvas vai intīmas saskares vai izvaicāšanas dēļ;

"invazīvs" ir ādas pārduršana vai iegriešana vai instrumenta vai svešķermeņa ievadīšana organismā, vai ķermeņa dobuma izmeklēšana. Šajos noteikumos - auss, deguna un mutes medicīniskā apskate, temperatūras novērtēšana, izmantojot auss, mutes vai ādas termometru, vai termoattēla iegūšana; medicīniskā apskate; auskultācija; ārēja palpācija;

retinoskopija; urīna, fekāliju vai siekalu paraugu ārēja savākšana; asinsspiediena ārēja mērīšana un elektrokardiogrāfija ir uzskatāma par neinvazīvu;

"izolēšana" ir slimu vai infekciozu personu vai skartas bagāžas, konteineru, transportlīdzekļu, preču vai pasta paku nošķiršana no citām tā, lai novērstu infekcijas vai piesārņojuma izplatīšanos;

"medicīniskā apskate" ir personas primāra medicīniskā pārbaude, ko veic pilnvarots medicīnas darbinieks vai cita amatpersona kompetentās iestādes tiešā uzraudzībā, lai noteiktu personas veselības stāvokli un iespējamo sabiedrības veselības apdraudējumu citiem, un tā var iekļaut veselības dokumentu rūpīgu pārbaudi un fizisku apskati, ja to pamato individuālā gadījuma apstākļi;

"nacionālais SVAN kontaktpunkts" ir katras dalībvalsts izraudzīts nacionālais centrs, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nepārtraukti ir pieejams saziņai ar PVO SVAN kontaktpunktiem;

"organizācija" jeb PVO ir Pasaules Veselības organizācija;

"pastāvīgā dzīvesvieta" ir ar nozīmi, kas noteikta attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos;

"personas dati" ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu;

"iebraukšanas vieta" ir pāreja ceļotāju, bagāžas, kravas, konteineru, transportlīdzekļu, preču un pasta paku starptautiskai iebraukšanai vai izbraukšanai, kā arī aģentūras un apgabali, kas tiem sniedz pakalpojumus iebraucot vai izbraucot;

"osta" ir jūras osta vai osta iekšējos ūdeņos, kur pienāk vai atiet kuģi starptautiskā reisā;

"pasta paka" ir adresēts izstrādājums vai paka, ko starptautiski pārvadā, izmantojot pasta vai kurjera pakalpojumus;

"starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums" ir ārkārtējs gadījums, par ko saskaņā ar šiem noteikumiem ir konstatēts:

i) ka tas izraisa sabiedrības veselības apdraudējumu citām valstīm, slimībai starp­tautiski izplatoties, un,

ii) ka šajā gadījumā, iespējams, vajadzīga koordinēta starptautiska reaģēšana;

"sabiedrības veselības stāvokļa novērošana" ir ceļotāja veselības stāvokļa uzraudzība noteiktā laika periodā, lai noteiktu slimības pārnešanas risku;

"sabiedrības veselības apdraudējums" ir tāda gadījuma iespējamība, kas var nevēlami ietekmēt cilvēku populācijas veselību, uzsverot tādu, kas var izplatīties starptautiski vai var izraisīt īpaši kaitīgu un tiešu apdraudējumu;

"karantīna" ir iespējami slimu personu, kam nav redzamu slimības simptomu, darbības ierobežojums un/vai nošķiršana no citiem vai pamatoti aizdomīgas bagāžas; konteineru, transportlīdzekļu vai preču nošķiršana tādā veidā, lai novērstu iespējamu infekcijas vai piesārņojuma izplatību;

"ieteikums" un "ieteicams" attiecas uz pagaidu vai pastāvīgiem ieteikumiem, kas izdoti saskaņā ar šiem noteikumiem;

"infekcijas avots" ir dzīvnieks, augs vai viela, kurā vairojas infekcijas izraisītājs un kura klātbūtne var apdraudēt sabiedrības veselību;

"autotransporta līdzeklis" ir sauszemes transporta līdzeklis, kas nav vilciens;

"zinātniski pierādījumi" ir informācija, kas nodrošina ar izstrādātām un akceptētām zinātniskām metodēm pamatotu pierādījumu līmeni;

"zinātniski principi" ir akceptēti fundamentāli dabas likumi un fakti, kas ir atklāti ar zinātnisku metožu starpniecību;

"kuģis" ir starptautiskā reisā esošs jūras vai iekšējo ūdeņu navigācijas kuģošanas līdzeklis;

"pastāvīgs ieteikums" ir par specifisku notiekošu sabiedrības veselības apdraudējumu PVO izdots nesaistošs padoms atbilstoši 16. pantam attiecībā uz atbilstošiem regulāri vai periodiski piemērojamiem veselības aizsardzības pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu vai samazinātu slimības starptautisku izplatīšanos un līdz minimumam samazinātu starptautiskās satiksmes traucējumu;

"uzraudzība" ir sistemātiski notiekoša datu vākšana, salīdzināšana un analīze sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā un sabiedrības veselības aizsardzības informācijas savlaicīga izplatīšana tās novērtēšanai un vajadzības gadījumā - rīcībai, kas vērsta uz sabiedrības veselības aizsardzību;

"pamatoti aizdomīgas" ir iespējami slimas personas, bagāža, krava, konteineri, transportlīdzekļi, preces vai pasta pakas, ko dalībvalsts uzskata par pakļautām vai iespējami pakļautām sabiedrības veselības apdraudējumam un kas varētu būt iespējams slimības izplatīšanās avots;

"pagaidu ieteikums" ir PVO izdots nesaistošs padoms atbilstoši 15. pantam attiecībā uz laikā ierobežotu apdraudējumam specifisku piemērošanu, reaģējot uz starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, lai novērstu vai samazinātu slimības starptautisku izplatīšanos un līdz minimumam samazinātu starptautiskās satiksmes traucējumu;

"pagaidu dzīvesvieta" ir ar nozīmi, kas noteikta attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos;

"ceļotājs" ir fiziska persona, kas dodas starptautiskā braucienā;

"slimības pārnēsātājs" ir kukainis vai cits dzīvnieks, kas parasti pārnēsā sabiedrības veselību apdraudošu infekcijas izraisītāju;

"verificēšana" ir dalībvalsts veikta tādas informācijas sniegšana PVO, ar ko apstiprina attiecīgā gadījuma statusu minētās dalībvalsts teritorijā vai teritorijās;

"PVO SVAN kontaktpunkts" ir PVO vienība, kas nepārtraukti ir pieejama saziņai ar nacionālo SVAN kontaktpunktu.

2. Ja kontekstā nav paredzēts vai noteikts citādi, norāde uz šiem noteikumiem iekļauj to pielikumus.

2. pants. Mērķis un darbības joma

Šo noteikumu mērķis un darbības joma ir novērst un kontrolēt slimības starptautisku izplatīšanos, aizsargāt pret to un nodrošināt pret to rīcību sabiedrības veselības aizsardzībai tādos virzienos, kas ir samērīgi un atbilstoši sabiedrības veselības apdraudējumam un kas nevajadzīgi netraucē starptautisko satiksmi un tirdzniecību.

3. pants. Principi

1. Šo noteikumu īstenošanā pilnīgi tiek ievērota personu cieņa, cilvēktiesības un pamatbrīvības.

2. Šie noteikumi tiek īstenoti saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un Pasaules Veselības organizācijas konstitūciju.

3. Šie noteikumi tiek īstenoti saskaņā ar to mērķi - universāli piemērot visas cilvēces aizsardzībai pret slimības starptautisku izplatīšanos.

4. Valstīm saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un starptautisko tiesību normām ir suverēnas likumdošanas tiesības, kā arī tiesības īstenot starptautiskos tiesību aktus saskaņā ar savu veselības aizsardzības politiku. Šajā nolūkā tām ir jāatbalsta šo noteikumu mērķis.

4. pants. Atbildīgās iestādes

1. Katra dalībvalsts saskaņā ar šiem noteikumiem izraugās vai izveido nacionālo SVAN kontaktpunktu un tās jurisdikcijā esošās atbildīgās iestādes veselības aizsardzības īstenošanai.

2. Nacionālie SVAN kontaktpunkti nepārtraukti ir pieejami saziņai ar šā panta 3. punktā paredzētajiem PVO SVAN kontaktpunktiem. Nacionālo SVAN kontaktpunktu funkcijas ir šādas:

a) steidzamu paziņojumu nosūtīšana PVO SVAN kontaktpunktiem attiecīgās dalībvalsts vārdā par šo noteikumu īstenošanu, jo īpaši atbilstoši 6. līdz 12. pantam, un

b) informācijas izplatīšana attiecīgās dalībvalsts attiecīgajiem administrācijas sektoriem un to ieguldījuma konsolidēšana iekļaujot sektorus, kas atbildīgi par uzraudzību un ziņošanu, iebraukšanas vietām, sabiedrības veselības dienestiem, klīnikām un slimnīcām, kā arī citām valsts pārvaldes iestādēm.

3. PVO izraugās SVAN kontaktpunktus, kas nepārtraukti ir pieejami saziņai ar nacionālajiem SVAN kontaktpunktiem. PVO SVAN kontaktpunkti attiecībā uz šo noteikumu īstenošanu, jo īpaši atbilstoši 6. līdz 12. pantam, nosūta steidzamus paziņojumus attiecīgo dalībvalstu nacionālajiem SVAN kontaktpunktiem. PVO var izraudzīties PVO SVAN kontaktpunktus Organizācijas vadības vai reģionālajā līmenī.

4. Dalībvalstis sniedz PVO kontaktinformāciju par saviem nacionālajiem SVAN kontaktpunktiem, un PVO nodrošina dalībvalstīm kontaktinformāciju par saviem PVO SVAN kontaktpunktiem. Minēto kontaktinformāciju pastāvīgi atjaunina un ik gadu apstiprina. Nacionālo SVAN kontakt­informāciju, ko PVO saņem atbilstoši šim pantam, tā dara zināmu visām dalībvalstīm.

II DAĻA - INFORMĀCIJA UN SABIEDRĪBAS VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS REAĢĒŠANAS DARBĪBAS

5. pants. Uzraudzība

1. Iespējami drīz, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā konkrētajā dalībvalstī, katra dalībvalsts attīsta, nostiprina un uztur resursus, lai konstatētu, novērtētu un brīdinātu par attiecīgiem gadījumiem un paziņotu par tiem saskaņā ar šiem noteikumiem, kā norādīts 1. pielikumā.

2. Pēc 1. pielikuma A daļas 2. punktā norādītā novērtējuma dalībvalsts var sniegt ziņojumu PVO, balstoties uz pamatotu vajadzību un īstenošanas plānu, un, to darot, iegūt divu gadu pagarinājumu, kurā izpildīt šā panta 1. punktā minēto pienākumu. Izņēmuma apstākļos, kā arī pamatojoties uz jaunu īstenošanas plānu, dalībvalsts var lūgt ģenerāldirektoram, kurš pieņem lēmumu, turpmāku pagarinājumu, kas nepārsniedz divus gadus, ņemot vērā atbilstoši 50. pantam izveidotās komitejas (turpmāk tekstā - Pārskatīšanas komiteja) tehniskās konsultācijas. Pēc šā panta 1. punktā minētā laika posma dalībvalsts, kas ir ieguvusi pagarinājumu, ik gadus ziņo PVO par sasniegto virzību uz pilnīgu īstenošanu.

3. Pēc dalībvalstu lūguma PVO palīdz tām attīstīt, nostiprināt un uzturēt šā panta 1. punktā minētos resursus.

4. PVO ar savu uzraudzības darbību starpniecību vāc informāciju par attiecīgiem gadījumiem, lai izvērtētu to potenciālu izraisīt slimības starptautisku izplatīšanos un iespējamu starptautiskās satiksmes traucējumu. Informāciju, ko PVO saņēmusi atbilstoši šim punktam, attiecīgi izmanto atbilstoši 11. un 45. pantam.

6. pants. Paziņošana

1. Katra dalībvalsts novērtē savā teritorijā konstatētos gadījumus, izmantojot 2. pielikumā minētos lēmumu pieņemšanas norādījumus. Katra dalībvalsts ar visefektīvākajiem pieejamiem sakaru līdzekļiem, izmantojot nacionālo SVAN kontaktpunktu un 24 stundu laikā pēc veselības aizsardzības informācijas novērtējuma, paziņo PVO par visiem gadījumiem, kas var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu tās teritorijā, saskaņā ar lēmumu pieņemšanas norādījumiem, kā arī par visiem veselības aizsardzības pasākumiem, kas īstenoti, reaģējot uz attiecīgajiem gadījumiem. Ja PVO saņemtais paziņojums attiecas uz Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) kompetenci, PVO to nekavējoties paziņo Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai.

2. Pēc paziņošanas dalībvalsts turpina izplatīt PVO savlaicīgu, precīzu un pietiekami sīku veselības aizsardzības informāciju, kas tai pieejama par paziņoto gadījumu, vajadzības gadījumā iekļaujot saslimšanas gadījumu noteikšanas veidu, laboratorijas rezultātus, apdraudējuma avotu un veidu, saslimšanas gadījumu un nāves gadījumu skaitu, apstākļus, kuri ietekmē slimības izplatīšanos, un pielietotos veselības aizsardzības pasākumus, un vajadzības gadījumā tā ziņo par grūtībām, ar kurām sastopas un vajadzīgo atbalstu, reaģējot uz iespējamo starptautiskas nozīmes ārkārtējo sabiedrības veselības apdraudējumu.

7. pants. Informācijas izplatīšana neparedzētu vai neierastu sabiedrības veselības gadījumu laikā

Ja dalībvalstij savā teritorijā neatkarīgi no izcelsmes vai avota ir pierādījumi par neparedzētu vai neierastu sabiedrības veselību ietekmējošu gadījumu, kas var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, tā sniedz PVO visu attiecīgo sabiedrības veselības aizsardzības informāciju. Tādā gadījumā pilnībā piemēro 6. panta noteikumus.

8. pants. Konsultācijas

Ja dalībvalsts teritorijā ir konstatēti gadījumi, par kuriem nav jāziņo, kā paredzēts 6. pantā, jo īpaši tādi gadījumi, par kuriem nav pietiekami daudz pieejamas informācijas, lai aizpildītu lēmumu pieņemšanas norādījumus, dalībvalsts tomēr var par tiem nepārtraukti ziņot PVO ar nacionālā SVAN kontaktpunkta starpniecību un konsultēties ar PVO par piemērotiem veselības aizsardzības pasākumiem. Šādu paziņojumu gadījumā rīkojas atbilstoši 11. panta 2. līdz 4. punktam. Dalībvalsts, kuras teritorijā gadījums ir konstatēts, var lūgt PVO palīdzību, lai novērtētu minētās dalībvalsts iegūtos epidemioloģiskos pierādījumus.

9. pants. Pārējie ziņojumi

1. PVO var ņemt vērā ziņojumus no avotiem, kas nav paziņojumi vai konsultācijas, vērtējot minētos ziņojumus saskaņā ar izveidotiem epidemioloģijas principiem un pēc tam izplatot informāciju par gadījumu dalībvalstij, kuras teritorijā gadījums, iespējams, ir konstatēts. Pirms veic ar šādiem ziņojumiem pamatotus pasākumus, PVO konsultējas ar dalībvalsti, kuras teritorijā gadījums, iespējams, konstatēts un atbilstoši 10. pantā noteiktajai procedūrai cenšas iegūt no tās verifikāciju. Šajā nolūkā PVO saņemto informāciju dara zināmu dalībvalstīm, un tikai tad, ja tas ir pietiekami pamatoti, PVO var saglabāt avota konfidencialitāti. Attiecīgo informāciju izmanto atbilstoši 11. pantā noteiktajai procedūrai.

2. Dalībvalstis, cik tas praktiski iespējams, informē PVO 24 stundu laikā par pierādījumu saņemšanu attiecībā uz tādu sabiedrības veselības apdraudējumu ārpus to teritorijas, kas var izraisīt slimības starptautisku izplatīšanos, kas izpaužas kā ievesti vai izvesti:

a) cilvēku saslimšanas gadījumi;

b) pārnēsātāji, kas pārnēsā infekciju vai piesārņojumu vai

c) preces, kas ir piesārņotas.

10. pants. Verificēšana

1. PVO atbilstoši 9. pantam pieprasa dalībvalstij verificēt ziņojumus no avotiem, kas nav paziņojumi vai konsultācijas, par gadījumiem, kuri var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu un kuri, iespējams, konstatēti minētās valsts teritorijā. Tādos gadījumos PVO informē attiecīgo dalībvalsti par ziņojumiem, ko tā pieprasa verificēt.

2. Saskaņā ar iepriekšējo punktu un atbilstoši 9. pantam katra dalībvalsts, ja PVO to pieprasa, verificē un sniedz:

a) sākotnējo atbildi uz PVO pieprasījumu vai tā apstiprinājumu 24 stundu laikā;

b) pieejamo veselības aizsardzības informāciju par PVO pieprasījumā minēto gadījumu statusu 24 stundu laikā un

c) informāciju Pasaules Veselības organizācijai novērtējuma kontekstā atbilstoši 6. pantam, iekļaujot attiecīgo informāciju, kas aprakstīta minētajā pantā.

3. Ja PVO saņem informāciju par gadījumu, kas var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, tā piedāvā sadarboties ar attiecīgo dalībvalsti, lai novērtētu slimības starptautiskas izplatīšanās iespēju, iespējamu starptautiskās satiksmes traucējumu un kontroles pasākumu atbilstību. Tādas darbības var iekļaut sadarbību ar citām standartu noteicējām organizācijām un piedāvājumu mobilizēt starptautisko palīdzību, lai atbalstītu valsts iestādes veikto situācijas novērtējumu un koordinēšanu uz vietas. Ja dalībvalsts pieprasa, PVO sniedz informāciju, kas atbalsta šādu piedāvājumu.

4. Ja dalībvalsts nepieņem sadarbības piedāvājumu, PVO var, ja to pamato sabiedrības veselības apdraudējuma apjoms, izplatīt tai pieejamo informāciju citām dalībvalstīm, tikmēr mudinot attiecīgo dalībvalsti pieņemt PVO sadarbības piedāvājumu, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts viedokli.

11. pants. Informācijas sniegšana, ko veic PVO

1. Atbilstoši šā panta 2. punktam PVO iespējami drīz un ar visefektīvākajiem pieejamiem līdzekļiem konfidenciāli nosūta visām dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā attiecīgajām starpvaldību organizācijām to veselības aizsardzības informāciju, ko tā ir saņēmusi atbilstoši 5. līdz 10. pantam ieskaitot un kas ir nepieciešama, lai dalībvalstis varētu reaģēt uz sabiedrības veselības apdraudējumu. PVO citām dalībvalstīm paziņo informāciju, kas varētu tām palīdzēt novērst līdzīgus gadījumus.

2. Atbilstoši 6. un 8. pantam un 9. panta 2. punktam saņemto informāciju PVO izmanto verifikācijas, novērtējuma un palīdzības nolūkos saskaņā ar šiem noteikumiem un, ja nav citāda nolīguma ar attiecīgajos noteikumos minētajām dalībvalstīm, minēto informāciju nedara vispārpieejamu citām dalībvalstīm līdz tam laikam, kad:

a) ir noteikts, ka attiecīgais gadījums izraisa starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu atbilstoši 12. pantam, vai

b) PVO saskaņā ar izveidotajiem epidemioloģijas principiem ir apstiprinājusi informāciju, kas apliecina infekcijas vai piesārņojuma starptautisku izplatīšanos, vai

c) ir pierādījumi, ka:

i) starptautiskās izplatīšanās kontroles pasākumiem nav sagaidāmas sekmes piesārņojuma specifikas, slimības izraisītāja, pārnēsātāja vai infekcijas avota īpašību dēļ vai

ii) dalībvalstij nav pietiekamu resursu, lai veiktu slimības turpmākas izplatīšanās novēršanai nepieciešamos pasākumus, vai

d) ceļotāju, bagāžas, kravu, konteineru, transportlīdzekļu, preču vai pasta paku starptautiskās kustības veidam un darbības jomai, ko var ietekmēt infekcija vai piesārņojums, ir nepieciešama starptautisko kontroles pasākumu tūlītēja piemērošana.

3. PVO apspriežas ar dalībvalsti, kuras teritorijā attiecīgais gadījums ir konstatēts, par tās nodomu padarīt informāciju pieejamu atbilstoši šim pantam.

4. Ja informācija, ko PVO ir saņēmusi atbilstoši šā panta 2. punktam, ir darīta pieejama dalībvalstīm saskaņā ar šiem noteikumiem, PVO var to darīt arī pieejamu sabiedrībai, ja cita informācija par to pašu gadījumu jau ir kļuvusi pieejama sabiedrībai un ir vajadzība izplatīt autoritatīvu un neatkarīgu informāciju.

12. pants. Starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijas noteikšana

1. Pamatojoties uz saņemto informāciju, jo īpaši no dalībvalsts, kuras teritorijā gadījums konstatēts, ģenerāldirektors nosaka, vai attiecīgais gadījums ir starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācija saskaņā ar šajos noteikumos norādītajiem kritērijiem un procedūru.

2. Ja ģenerāldirektors, pamatojoties uz novērtējumu saskaņā ar šiem noteikumiem, uzskata, ka ir radies starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, ģenerāldirektors par šo provizorisko noteikšanu apspriežas ar dalībvalsti, kuras teritorijā gadījums ir konstatēts. Ja ģenerāldirektors un dalībvalsts par minēto noteikšanu ir vienojušies, ģenerāldirektors atbilstoši 49. pantā noteiktajai procedūrai pieprasa atbilstoši 48. pantam izveidotās komitejas (turpmāk tekstā - Ārkārtējo situāciju komiteja) viedokli par piemērotiem pagaidu ieteikumiem.

3. Ja pēc šā panta 2. punktā minētās konsultācijas ģenerāldirektors un dalībvalsts, kuras teritorijā gadījums konstatēts, 48 stundu laikā nepanāk konsensu par to, vai attiecīgais gadījums izraisa starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, noteikšanu veic atbilstoši 49. pantā norādītajai procedūrai.

4. Nosakot to, vai gadījums izraisa starp­tautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, ģenerāldirektors ņem vērā:

a) dalībvalsts sniegto informāciju;

b) 2. pielikumā esošos lēmumu pieņemšanas norādījumus;

c) Ārkārtējo situāciju komitejas konsultācijas;

d) zinātniskos principus, kā arī pieejamos zinātniskos pierādījumus un citu būtisku informāciju un

e) cilvēku veselības apdraudējuma, slimības starptautiskas izplatīšanās apdraudējuma un starptautiskās satiksmes traucējuma riskus.

5. Ja ģenerāldirektors pēc konsultācijām ar dalībvalsti, kuras teritorijā starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums ir radies, uzskata, ka starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums ir beidzies, viņš pieņem lēmumu atbilstoši 49. pantā norādītajai procedūrai.

13. pants. Sabiedrības veselības aizsardzības reaģēšanas darbības

1. Katra dalībvalsts iespējami drīz, bet ne vēlāk kā piecus gadus pēc šo noteikumu stāšanās spēkā attiecībā uz minēto dalībvalsti, attīsta, nostiprina un uztur resursus, lai nekavējoties un efektīvi reaģētu uz sabiedrības veselības apdraudējuma un starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijām, kā norādīts 1. pielikumā. PVO, konsultējoties ar dalībvalstīm, publicē vadlīnijas, lai atbalstītu dalībvalstis sabiedrības veselības aizsardzības reaģēšanas spēju pilnveidošanā.

2. Atbilstoši 1. pielikuma A daļas 2. punktā norādītajam novērtējumam dalībvalsts var sniegt ziņojumu PVO, balstoties uz pamatotu nepieciešamību un īstenošanas plānu, un, to darot, iegūt divu gadu pagarinājumu, kurā izpildīt šā panta 1. punktā minēto pienākumu. Izņēmuma apstākļos, kā arī, pamatojoties uz jaunu īstenošanas plānu, dalībvalsts var lūgt ģenerāldirektoram, kurš pieņem lēmumu, turpmāku pagarinājumu, kas nepārsniedz divus gadus, ņemot vērā Pārskatīšanas komitejas tehniskās konsultācijas. Pēc šā panta 1. punktā minētā laika posma dalībvalsts, kas ieguvusi pagarinājumu, ik gadus ziņo PVO par sasniegto virzību uz pilnīgu īstenošanu.

3. Pēc dalībvalsts lūguma PVO ar to sadarbojas, veicot pasākumus, lai novērstu sabiedrības veselības apdraudējumu un citus gadījumus, nodrošinot tehniskās vadlīnijas un novērtējot kontroles pasākumu efektivitāti uz vietas, vajadzības gadījumā iekļaujot starptautisku ekspertu komandu mobilizāciju palīdzībai uz vietas.

4. Ja PVO, konsultējoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, kā paredzēts 12. pantā, nosaka, ka pastāv starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, tā papildus šā panta 3. punktā norādītajam atbalstam var piedāvāt dalībvalstij turpmāku palīdzību, iekļaujot starptautiskā apdraudējuma smaguma un kontroles pasākumu atbilstības novērtējumu. Tāda sadarbība var iekļaut piedāvājumu mobilizēt starptautisko palīdzību, lai atbalstītu valsts iestādes novērtējuma izdarīšanā un koordinēšanā uz vietas. Ja dalībvalsts pieprasa, PVO sniedz informāciju, kas atbalsta šādu piedāvājumu.

5. Ja PVO pieprasa, dalībvalstīm iespējamā apmērā jānodrošina atbalsts reaģēšanas darbībām, ko koordinē PVO.

6. PVO pēc attiecīga pieprasījuma nodrošina atbilstošas vadlīnijas un palīdzību citām dalībvalstīm, ko ietekmē vai apdraud starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums.

14. pants. PVO sadarbība ar starpvaldību organizācijām un starptautiskām struktūrām

1. PVO sadarbojas un attiecīgā gadījumā koordinē savas darbības ar citām starpvaldību organizācijām vai starptautiskām struktūrām šo noteikumu īstenošanā, iekļaujot nolīgumu un citu līdzīgu vienošanos noslēgšanu.

2. Tajos gadījumos, kad paziņošana par attiecīgo gadījumu vai tā verificēšana vai reaģēšana uz to galvenokārt ir citu starpvaldību organizāciju vai starptautisko struktūru kompetencē, PVO saskaņo savas darbības ar tādām organizācijām vai struktūrām, lai nodrošinātu atbilstošu sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu piemērošanu.

3. Neatkarīgi no iepriekš minētā šie noteikumi neliedz PVO vai neierobežo to sniegt konsultācijas, atbalstu vai tehnisko vai citu palīdzību sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā.

III DAĻA - IETEIKUMI

15. pants. Pagaidu ieteikumi

1. Ja atbilstoši 12. pantam ir noteikts, ka pastāv starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, ģenerāldirektors izdod pagaidu ieteikumus saskaņā ar 49. pantā norādīto procedūru. Tādus pagaidu ieteikumus var attiecīgi grozīt vai paplašināt, tostarp pēc tam, kad ir noteikta starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma izbeigšanās, var izdot citus pagaidu ieteikumus, kas vajadzīgi, lai novērstu vai tūlīt noteiktu tās atkārtošanos.

2. Pagaidu ieteikumi var iekļaut veselības aizsardzības pasākumus, kas jāīsteno dalībvalstij, kurā pastāv starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, vai citām dalībvalstīm attiecībā uz personām, bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm un/vai pasta pakām, lai novērstu vai samazinātu slimības starptautisku izplatīšanos un izvairītos no nevajadzīga starptautiskās satiksmes traucējuma.

3. Pagaidu ieteikumus var izbeigt atbilstoši 49. pantā norādītajai procedūrai jebkurā laikā, un tie automātiski beidzas trīs mēnešu laikā pēc to izdošanas. Tos var grozīt vai pagarināt par papildu laika posmiem līdz trim mēnešiem. Pagaidu ieteikumus nevar piemērot ilgāk kā līdz otrajai Pasau­les Veselības asamblejai pēc tam, kad noteikta starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācija, uz kuru tie attiecas.

16. pants. Pastāvīgie ieteikumi

PVO var sniegt pastāvīgos ieteikumus atbilstošu veselības aizsardzības pasākumu regulārai vai periodiskai piemērošanai atbilstoši 53. pantam. Tādus pasākumus dalībvalstis var veikt attiecībā uz personām, bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm un/vai pasta pakām pret īpašiem, notiekošiem sabiedrības veselības apdraudējumiem, lai novērstu vai samazinātu slimības starptautisku izplatīšanos un izvairītos no nevajadzīga starptautiskās satiksmes traucējuma. PVO atbilstoši 53. pantam var attiecīgi grozīt vai izbeigt šādus ieteikumus.

17. pants. Ieteikumu kritēriji

Izdodot, grozot vai izbeidzot pagaidu vai pastāvīgos ieteikumus, ģenerāldirektors ņem vērā:

a) tieši iesaistīto dalībvalstu viedokli;

b) Ārkārtējo situāciju komitejas vai Pārskatīšanas komitejas konsultācijas atkarībā no gadījuma;

c) zinātniskos principus, kā arī pieejamos zinātniskos pierādījumus un informāciju;

d) veselības aizsardzības pasākumus, kas, pamatojoties uz apstākļiem atbilstošu riska novērtējumu, mazāk ierobežo starptautisko satiksmi un tirdzniecību un ir personām mazāk apgrūtinošs nekā pamatoti pieejamās alternatīvas, lai sasniegtu atbilstošu veselības aizsardzības līmeni;

e) attiecīgos starptautiskos standartus un tiesību aktus;

f) darbības, ko uzņēmušās citas attiecīgas starpvaldību organizācijas un starptautiskās struktūras, un

g) citu atbilstošo un specifisko informāciju, kas attiecas uz attiecīgo gadījumu.

Attiecībā uz pagaidu ieteikumiem ģenerāldirektora apsvērumi par šā panta e) un f) apakšpunktu var būt atkarīgi no steidzamu apstākļu uzliktiem ierobežojumiem.

18. pants. Ieteikumi attiecībā uz personām, bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm vai pasta pakām

1. Ieteikumi, ko PVO iesaka dalībvalstīm attiecībā uz personām, var būt šādi:

- īpaši veselības aizsardzības pasākumi netiek ieteikti;

- notikušo braucienu vēstures pārskatīšana skartajās zonās;

- medicīniskās apskates pierādījumu un laboratorijas analīžu pārskatīšana;

- medicīnisko apskašu prasība;

- vakcinācijas pierādījumu vai citas profilakses pārskatīšana;

- vakcinācijas vai citas profilakses prasība;

- iespējami slimu personu veselības stāvokļa novērošana;

- iespējami slimu personu karantīnas īstenošana vai citu veselības aizsardzības pasākumu veikšana;

- skarto personu izolēšana un ārstēšana vajadzības gadījumā;

- iespējami slimu vai skartu personu kontaktu izsekošanas īstenošana;

- iebraukšanas atteikums iespējami slimām un skartām personām;

- iebraukšanas atteikums neskartām personām skartajās zonās un

- drošības pārbaužu un/vai ierobežošanas īstenošana personām izbraukšanas gadījumā no skartajiem apgabaliem.

2. Ieteikumi, ko PVO izdod dalībvalstīm attiecībā uz bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm vai pasta pakām, var būt šādi:

- īpaši veselības aizsardzības pasākumi netiek ieteikti;

- kravas deklarāciju un maršruta pārskatīšana;

- pārbaužu īstenošana;

- pierādījumu pārskatīšana par veiktajiem pasākumiem infekcijas vai piesārņojuma novēršanai, izbraucot vai braucot tranzītā;

- bagāžas, kravas, konteineru, transportlīdzekļu, preču, pasta paku vai cilvēku mirstīgo atlieku apstrādes īstenošana, lai likvidētu infekciju vai piesārņojumu, to­starp pārnēsātājus un infekcijas avotus;

- īpašu veselības aizsardzības pasākumu veikšana, lai nodrošinātu drošu rīcību ar cilvēku mirstīgajām atliekām un to drošu transportu;

- izolēšanas vai karantīnas īstenošana;

- inficētās vai piesārņotās vai pamatoti aizdomīgas bagāžas, kravas, konteineru, transportlīdzekļu, preču vai pasta paku arestēšana un iznīcināšana kontrolētos apstākļos, ja pieejamā apstrāde vai process citu iemeslu dēļ nebūtu veiksmīgs, un

- izbraukšanas vai iebraukšanas atteikums.

IV DAĻA - IEBRAUKŠANAS VIETAS

19. pants. Vispārējās prasības

Katra dalībvalsts papildus citām šajos noteikumos paredzētajām saistībām:

a) nodrošina, lai izraudzīto iebraukšanas vietu resursus, kas norādīti 1. pielikumā, attīstītu 5. panta 1. punktā un 13. panta 1. punktā paredzētajā termiņā;

b) norāda kompetentās iestādes katrā izraudzītajā iebraukšanas vietā tās teritorijā un,

c) ja, reaģējot uz konkrētu iespējamu sabiedrības veselības apdraudējumu, to pieprasa PVO, cik tas praktiski iespējams, sniedz tai attiecīgo informāciju par infekcijas vai piesārņojuma avotiem, kas varētu izraisīt slimības starptautisku izplatību, tostarp pārnēsātājiem un infekcijas avotiem savās iebraukšanas vietās.

20. pants. Lidostas un ostas

1. Dalībvalstis izraugās lidostas un ostas, kas attīsta 1. pielikumā paredzētos resursus.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai Kuģu sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecības un Kuģu sanitārās apstrādes kontroles apliecības izdotu atbilstoši 39. panta prasībām un 3. pielikumā norādītajam paraugam.

3. Katra dalībvalsts nosūta PVO sarakstu par ostām, kas pilnvarotas piedāvāt šādus pakalpojumus:

a) Kuģu sanitārās apstrādes kontroles apliecību izsniegšanu un 1. un 3. pielikumā minēto pakalpojumu sniegšanu vai

b) tikai Kuģu sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecību izdošanu un

c) Kuģu sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecību pagarināšanu par vienu mēnesi līdz kuģa pienākšanai ostā, kurā var saņemt apliecību.

Katra dalībvalsts informē PVO par visām izmaiņām, kas var ietekmēt uzskaitīto ostu statusu. PVO publicē atbilstoši šim punktam saņemto informāciju.

4. PVO pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma un atbilstošas izpētes var vienoties par tās teritorijā esošās lidostas vai ostas sertificēšanu, ka tā atbilst šā panta 1. un 3. punktā minētajām prasībām. PVO var regulāri pārskatīt minētos sertifikātus, konsultējoties ar dalībvalsti.

5. PVO sadarbībā ar kompetentajām starpvaldību organizācijām un starptautiskajām struktūrām atbilstoši šim pantam izstrādā un publicē lidostu un ostu sertificēšanas vadlīnijas.

PVO publicē arī sertificēto lidostu un ostu sarakstu.

21. pants. Sauszemes robežšķērsošanas vietas

1. Pamatojoties uz sabiedrības veselības apsvērumiem, dalībvalsts vai izraudzīties sauszemes robežšķērsošanas vietas, kas attīsta 1. pielikumā paredzētos resursus, ņemot vērā:

a) dažādu veidu starptautiskās satiksmes apjomu un biežumu salīdzinājumā ar citām iebraukšanas vietām dalībvalsts saus­zemes robežšķērsošanas vietās, ko varētu izraudzīties, un

b) sabiedrības veselības apdraudējumu, kas pastāv vietās, kur ir starptautiskās satiksmes izcelsme vai caur kurām satiksme virzās pirms pienākšanas konkrētā sauszemes robežšķērsošanas vietā.

2. Dalībvalstīm, kam ir kopīgas robežas, jāapsver:

a) divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu vai vienošanos noslēgšana attiecībā uz slimības starptautiskas izplatīšanās novēršanu vai kontroli sauszemes robežšķērsošanas vietās atbilstoši 57. pantam un

b) blakusesošo sauszemes robežšķērsošanas vietu kopēja izraudzīšanās attiecībā uz 1. pielikumā norādītajiem resursiem atbilstoši šā panta 1. punktam.

22. pants. Kompetento iestāžu loma

1. Kompetentās iestādes:

a) ir atbildīgas par bagāžas, kravu, konteineru, transportlīdzekļu, preču, pasta paku un cilvēku mirstīgo atlieku izvešanu vai to pienākšanu no skartajām zonām uzturot tādā kondīcijā, lai tajās nebūtu infekcijas avotu vai piesārņojuma, tostarp pārnēsātāju un infekcijas avotu;

b) nodrošina, cik tas praktiski iespējams, lai labierīcības, ko ceļotāji izmanto iebraukšanas vietās, uzturētu medicīniski sanitārā stāvoklī un lai tajās nebūtu infekcijas avotu vai piesārņojuma, tostarp pārnēsātāju un infekcijas avotu;

c) ir atbildīgas attiecīgi par deratizācijas, dezinfekcijas, dezinsekcijas vai piesārņojuma likvidēšanas uzraudzību attiecībā uz bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm, pasta pakām un cilvēku mirstīgajām atliekām vai medicīniski sanitārajiem pasākumiem attiecībā uz personām saskaņā ar šiem noteikumiem;

d) iespējami ilgi iepriekš informē pārvadātājus par nodomu veikt transportlīdzekļa kontroles pasākumus un sniedz rakstisku informāciju, ja tā ir pieejama, par izmantojamām metodēm;

e) ir atbildīgas par piesārņota ūdens vai barības, cilvēku vai dzīvnieku fekāliju, notekūdeņu un citu piesārņotu materiālu aizvākšanu no transportlīdzekļa un to drošu iznīcināšanu;

f) veic visus realizējamos pasākumus atbilstoši šiem noteikumiem, lai uzraudzītu un kontrolētu to notekūdeņu, atkritumu, balasta ūdens un citu potenciāli slimības izraisošu materiālu, kas varētu piesārņot ostu, upju, kanālu, jūras šaurumu, ezeru vai citu starptautisko ūdensceļu ūdeņus, izgāšanu no kuģiem;

g) ir atbildīgas par pakalpojumu sniedzēju uzraudzību attiecībā uz pakalpojumiem, kas attiecas uz ceļotājiem, bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm, pasta pakām un cilvēku mirstīgajām atliekām iebraukšanas vietās, vajadzības gadījumā iekļaujot pārbaudes un medicīniskās apskates;

h) tām ir efektīvi ārkārtas rīcības pasākumi, lai rīkotos neparedzēta sabiedrības apdraudējuma gadījumā, un

i) sazinās ar nacionālo SVAN kontaktpunktu par attiecīgiem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem, ko veic saskaņā ar šiem noteikumiem.

2. Veselības aizsardzības pasākumus, ko PVO iesaka attiecībā uz ceļotājiem, bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm, pasta pakām un cilvēku mirstīgajām atliekām, kas pienāk no skartās zonas, var veikt vēlreiz pēc pienākšanas, ja ir pārbaudāmas norādes, ka, izbraucot no skartās zonas, veiktie pasākumi nav bijuši veiksmīgi.

3. Dezinsekciju, deratizāciju, dezinfekciju, piesārņojuma likvidēšanu un citas medicīniski sanitārās procedūras veic tā, lai, cik iespējams, izvairītos no kaitējuma un neērtību radīšanas personām vai kaitējuma videi tādā veidā, kas ietekmē sabiedrības veselību, vai kaitējuma bagāžai, kravai, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm un pasta pakām.

V DAĻA - SABIEDRĪBAS VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

I nodaļa - Vispārīgi noteikumi

23. pants. Veselības aizsardzības pasākumi, iebraucot valstī un izbraucot no tās

1. Saskaņā ar piemērojamiem starptautiskiem nolīgumiem un šo noteikumu attiecīgajiem pantiem dalībvalsts sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā, iebraucot valstī vai izbraucot no tās var pieprasīt:

a) attiecībā uz ceļotājiem:

i) informāciju par ceļotāja galamērķi, tā lai ar ceļotāju varētu sazināties,

ii) informāciju par ceļotāja maršrutu, lai pārliecinātos, vai brauciens bijis skartajā zonā vai tās tuvumā vai arī bijuši citi iespējami kontakti ar infekciju vai piesārņojumu pirms ierašanās, kā arī ceļotāja veselības dokumentu pārbaudi, ja tos pieprasa saskaņā ar šiem noteikumiem,

iii) neinvazīvu medicīnisko apskati, kas ir vismazāk apgrūtinošā apskate, lai sasniegtu sabiedrības veselības aizsardzības mērķi;

b) bagāžas, kravas, konteineru, transportlīdzekļu, preču, pasta paku un cilvēku mirstīgo atlieku apskati.

2. Pamatojoties uz sabiedrības veselības apdraudējuma pierādījumiem, kas iegūti, veicot šā panta 1. punktā paredzētos pasākumus vai izmantojot citus līdzekļus, dalībvalstis var veikt papildu veselības aizsardzības pasākumus saskaņā ar šiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz iespējami slimiem vai skartiem ceļotājiem, atkarībā no gadījuma vismazāk apgrūtinošo un invazīvo medicīnisko apskati, lai sasniegtu sabiedrības veselības aizsardzības mērķi - novērst slimības starptautisku izplatību.

3. Medicīnisko apskati, vakcināciju, profilaksi vai citus veselības aizsardzības pasākumus saskaņā ar šiem noteikumiem neveic ceļotājiem bez viņu vai viņu vecāku vai aizbildņu iepriekšējas apzinātas piekrišanas, izņemot 31. panta 2. punktā paredzēto, un veic saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām.

4. Ceļotājus, kas jāvakcinē vai kam jāpiedāvā profilakse saskaņā ar šiem noteikumiem, vai viņu vecākus vai aizbildņus informē par risku, kas saistīts ar vakcināciju vai atteikšanos no vakcinācijas, kā arī ar profilakses izmantošanu vai atteikšanos no tās saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām. Dalībvalstis informē ārstniecības personas par šīm prasībām saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem.

5. Jebkuru medicīnisko apskati, medicīnisku procedūru, vakcināciju vai citu profilaksi, kas ietver slimības pārnešanas risku, veic vai nozīmē ceļotājam saskaņā ar izveidotām valsts vai starptautiskām vadlīnijām un standartiem tā, lai šādu risku samazinātu līdz minimumam.

II nodaļa - Īpaši noteikumi attiecībā uz pārvadājumiem un pārvadātājiem

24. pants. Pārvadātāji

1. Dalībvalstis veic visus šiem noteikumiem atbilstošos lietderīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārvadātāji:

a) atbilst veselības aizsardzības pasākumiem, ko ieteikusi PVO un pieņēmusi dalībvalsts;

b) informē ceļotājus par veselības aizsardzības pasākumiem, ko ieteikusi PVO un pieņēmusi dalībvalsts, un

c) pastāvīgi nodrošina, lai transportlīdzekļos, par kuriem viņi ir atbildīgi, nebūtu infekcijas vai piesārņojuma avotu, tostarp pārnēsātāju un infekcijas avotu. Ja ir atrasti atbilstoši pierādījumi, var pieprasīt infekcijas vai piesārņojuma avotu kontroles pasākumu piemērošanu.

2. Īpaši noteikumi par pārvadājumiem un pārvadātājiem atbilstoši šim pantam ir norādīti 4. pielikumā. Īpaši pasākumi, ko piemēro attiecībā uz pārvadājumiem un pārvadātājiem attiecībā uz slimību pārnēsātāju izraisītām slimībām, ir norādīti 5. pielikumā.

25. pants. Tranzītā esošie kuģi un gaisa kuģi

Atbilstoši 27. un 43. pantam vai, ja vien to neparedz piemērojamie starptautiskie nolīgumi, dalībvalsts neveic veselības aizsardzības pasākumus šādos gadījumos:

a) kuģim, kas neienāk no skartās zonas un kas šķērso jūras kanālu vai ūdensceļu minētās dalībvalsts teritorijā, dodamies uz ostu citas valsts teritorijā. Katram tādam kuģim kompetentās iestādes uzraudzībā atļauj uzņemt degvielu, ūdeni, pārtiku un krājumus;

b) kuģim, kas šķērso tās jurisdikcijā esošos ūdeņus, neiegriežoties ostā vai krastā, un

c) tranzītā esošam gaisa kuģim tās jurisdikcijā esošā lidostā, ja vien gaisa kuģis netiek ierobežots konkrētā lidostas platībā bez iekāpšanas un izkāpšanas vai iekraušanas un izkraušanas. Tomēr katram tādam gaisa kuģim atļauj kompetentās iestādes uzraudzībā uzņemt degvielu, ūdeni, pārtiku un krājumus.

26. pants. Tranzītā esošie civilie kravas furgoni, vilcieni un tālsatiksmes autobusi

Atbilstoši 27. un 43. pantam vai, ja vien to neparedz piemērojamie starptautiskie nolīgumi, veselības aizsardzības pasākumus neveic civilajam kravas furgonam, vilcienam vai tālsatiksmes autobusam, kas neierodas no skartas zonas un kas šķērso teritoriju bez pasažieru iekāpšanas vai izkāpšanas vai iekraušanas vai izkraušanas.

27. pants. Skartie transportlīdzekļi

1. Ja transportlīdzeklī esošiem pasažieriem ir konstatētas slimības klīniskās pazīmes vai simptomi, un ir saņemta informācija, kas pamatojas uz sabiedrības veselības apdraudējuma faktu vai pierādījumiem, iekļaujot infekcijas un piesārņojuma avotus, kompetentā iestāde uzskata transportlīdzekli par skartu un var veikt šādus pasākumus:

a) attiecīgā gadījumā veikt transportlīdzekļa dezinfekciju, dekontamināciju, dezinsekciju vai deratizāciju, vai likt šos pasākumus veikt savā uzraudzībā un

b) katrā gadījumā izlemt, kādu metodi lietot, lai nodrošinātu sabiedrības veselības apdraudējuma atbilstošu kontroles līmeni, kā paredzēts šajos noteikumos. Ja ir PVO ieteiktas metodes vai materiāli, tie ir jāizmanto, ja vien kompetentā iestāde nenosaka tikpat drošas un uzticamas citas metodes.

Kompetentā iestāde var īstenot veselības aizsardzības papildu pasākumus, vajadzības gadījumā iekļaujot transportlīdzekļu izolēšanu, lai novērstu slimības izplatīšanos. Par tādiem papildu pasākumiem jāziņo nacionālajam SVAN kontaktpunktam.

2. Ja iebraukšanas vietas kompetentā iestāde nespēj veikt atbilstoši šim pantam paredzētos kontroles pasākumus, skartajam transportlīdzeklim tomēr var atļaut aizbraukt saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) kompetentā iestāde izbraukšanas laikā informē nākamās zināmās iebraukšanas vietas kompetento iestādi par informācijas veidu, kas norādīts saskaņā ar b) apakšpunktu, un

b) kuģa gadījumā - atrastos pierādījumus un vajadzīgos kontroles pasākumus reģistrē Kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecībā.

Katram tādam transportlīdzeklim atļauj kompetentās iestādes uzraudzībā uzņemt degvielu, ūdeni, pārtiku un krājumus.

3. Transportlīdzekli, kas ir bijis uzskatīts par skartu, izbeidz uzskatīt par tādu, ja kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka:

a) šā panta 1. punktā paredzētie pasākumi ir veikti efektīvi

un

b) transportlīdzeklī nav tādu priekšnoteikumu, kas varētu izraisīt sabiedrības veselības apdraudējumu.

28. pants. Kuģi un gaisa kuģi iebraukšanas vietās

1. Atbilstoši 43. pantam vai, kā paredzēts piemērojamos starptautiskos nolīgumos, kuģim vai gaisa kuģim sabiedrības veselības aizsardzības apsvērumu dēļ neliedz iebraukt iebraukšanas vietās. Tomēr, ja iebraukšanas vieta nav aprīkota veselības aizsardzības pasākumu piemērošanai saskaņā ar šiem noteikumiem, kuģim vai gaisa kuģim var dot rīkojumu uz savu risku doties uz tuvāko tam pieejamo piemēroto iebraukšanas vietu, ja vien kuģim vai gaisa kuģim nav darbības problēmu, kas attiecīgo novirzīšanos padarītu nedrošu.

2. Atbilstoši 43. pantam vai, kā paredzēts piemērojamos starptautiskos nolīgumos, dalībvalstis kuģiem vai gaisa kuģiem sabiedrības veselības aizsardzības iemeslu dēļ neliedz brīvo praksi, jo īpaši nekavē iekāpšanu tajos vai izkāpšanu no tiem, kravas vai krājumu izkraušanu vai iekraušanu vai degvielas, ūdens, pārtikas un krājumu uzņemšanu. Dalībvalstis brīvo praksi var piešķirt atkarībā no pārbaudes rezultātiem un tad, ja kuģī vai gaisa kuģī ir konstatēts infekcijas vai piesārņojuma avots, no veiktās dezinfekcijas, dekontaminācijas, dezinsekcijas vai deratizācijas vai citiem pasākumiem, kas nepieciešami infekcijas vai piesārņojuma izplatības novēršanai.

3. Ja tas praktiski iespējams un atbilstoši minētā panta iepriekšējam punktam, dalībvalsts atļauj piešķirt brīvo praksi kuģim vai gaisa kuģim pa radio vai citiem sakaru līdzekļiem, ja, pamatojoties uz informāciju, kas no tā saņemta pirms tā ierašanās, dalībvalsts uzskata, ka kuģa vai gaisa kuģa ierašanās dēļ neizcelsies vai neizplatīsies slimība.

4. Kuģu komandējošie virsnieki vai gaisa kuģu kapteiņi vai to pārstāvji iespējami drīz pirms to pienākšanas ostā vai ielidošanas lidostā paziņo galamērķa ostas vai lidostas vadībai par saslimšanas gadījumiem, kas norāda uz infekcijas slimību, vai sabiedrības veselības apdraudējuma pierādījumiem kuģī vai lidmašīnā, tiklīdz par tādām saslimšanām vai sabiedrības veselības apdraudējumiem ir paziņots iepriekšminētajiem virsniekam vai kapteinim. Minētā informācija tūlīt ir jāpārraida ostas vai lidostas kompetentajai iestādei. Steidzamos gadījumos kuģu komandējošajiem virsniekiem vai gaisa kuģu kapteiņiem tāda informācija ir jāpaziņo tieši attiecīgajai ostas vai lidostas iestādei.

5. Ja pamatoti aizdomīgs vai skarts gaisa kuģis vai kuģis tādu iemeslu dēļ, kas nepakļaujas gaisa kuģa kapteiņa vai kuģa komandējošā virsnieka kontrolei, nosēžas citur, nevis lidostā, kurā gaisa kuģim bija jānosēžas, vai pietauvojas citur, nevis ostā, kurā kuģim bija jāpietauvojas, uz to attiecas šādi norādījumi:

a) gaisa kuģa kapteinis vai kuģa komandējošais virsnieks vai cita atbildīga persona dara visu iespējamo, lai tūlīt sazinātos ar tuvāko kompetento iestādi;

b) tikko kompetentā iestāde ir informēta par minēto ierašanos, tā var veikt PVO ieteiktos pasākumus vai citus šajos noteikumos paredzētos veselības aizsardzības pasākumus;

c) ja vien tas nav nepieciešams operatīvai rīcībai vai saziņai ar kompetento iestādi, gaisa kuģī vai kuģī esošie ceļotāji neatstāj tā apkārtni un nepārvieto kravu no minētās apkārtnes, ja to nav atļāvusi kompetentā iestāde, un

d) ja ir pabeigti visi kompetentās iestādes pieprasītie veselības aizsardzības pasākumi, gaisa kuģis vai kuģis var, ciktāl tas attiecas uz minētajiem veselības aizsardzības pasākumiem, doties uz lidostu vai ostu, kurā tam vajadzēja nosēsties vai pietauvoties, vai, ja tehnisku iemeslu dēļ tas nevar to darīt, uz piemēroti izvietotu lidostu vai ostu.

6. Neatkarīgi no šā panta noteikumiem kuģa komandējošais virsnieks vai gaisa kuģa kapteinis var veikt tādus neatliekamus pasākumus, kādi var būt nepieciešami kuģī vai gaisa kuģī esošo ceļotāju veselībai un drošībai. Viņš iespējami drīz informē kompetento iestādi par pasākumiem, kas veikti atbilstoši šim punktam.

29. pants. Civilie kravas furgoni, vilcieni un tālsatiksmes autobusi iebraukšanas vietās

PVO, apspriežoties ar dalībvalstīm, izstrādā tādu veselības aizsardzības pasākumu pamatprincipus, ko veic kravas furgoniem, vilcieniem un tālsatiksmes autobusiem iebraukšanas vietās un izbraucot caur sauszemes robežšķērsošanas vietām.

III nodaļa - Īpaši noteikumi ceļotājiem

30. pants. Ceļotāji, kas pakļauti sabiedrības veselības stāvokļa novērošanai

Atbilstoši 43. pantam vai, kā paredzēts piemērojamos starptautiskos nolīgumos, iespējami slims ceļotājs, kura veselība pēc ierašanās pakļauta veselības stāvokļa novērošanai, var turpināt starptautisku braucienu, ja ceļotājs nerada nenovēršamu sabiedrības veselības apdraudējumu un dalībvalsts informē galamērķa iebraukšanas vietas, ja tā ir zināma, kompetento iestādi par ceļotāja sagaidāmo ierašanos. Pēc ierašanās ceļotājs ziņo par to minētajai iestādei.

31. pants. Veselības aizsardzības pasākumi attiecībā uz ceļotāju iebraukšanu

1. Invazīva medicīniskā apskate, vakcinācija vai cita profilakse nav nepieciešams nosacījums ceļotāju iebraukšanai dalībvalsts teritorijā, ja vien atbilstoši 32., 42. un 45. pantam šie noteikumi neliedz dalībvalstīm pieprasīt medicīnisko apskati, vakcināciju vai citu profilaksi šādos gadījumos:

a) ja jānosaka, vai pastāv sabiedrības veselības apdraudējums;

b) kā nosacījumu ceļotāju iebraukšanai, kas lūdz pagaidu vai pastāvīgo dzīvesvietu;

c) kā nosacījumu ceļotāju iebraukšanai atbilstoši 43. pantam vai 6. un 7. pielikumam vai,

d) ko var veikt atbilstoši 23. pantam.

2. Ja ceļotājs, kura medicīnisko apskati, vakcināciju vai citu profilaksi dalībvalsts var pieprasīt atbilstoši šā panta 1. punktam, nepiekrīt kādam no minētajiem pasākumam vai atsakās sniegt 23. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju vai dokumentus, attiecīgā dalībvalsts var atbilstoši 32., 42. un 45. pantam attiecīgajam ceļotājam liegt iebraukšanu. Ja ir pierādījumi par nenovēršamu sabiedrības veselības apdraudējumu, dalībvalsts var saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem, kā arī tāda riska kontrolei nepieciešamajā apjomā pieprasīt ceļotājam vai ieteikt ceļotājam atbilstoši 23. panta 3. punktam izdarīt:

a) vismazāk invazīvo un apgrūtinošo medicīnisko apskati, lai sasniegtu sabiedrības veselības aizsardzības mērķi;

b) vakcināciju vai citu profilaksi vai

c) papildus noteiktus veselības aizsardzības pasākumus, lai novērstu vai kontrolētu slimības izplatīšanos, iekļaujot izolēšanu, karantīnu vai ceļotāja veselības stāvokļa novērošanu sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā.

32. pants. Attieksme pret ceļotājiem

Īstenojot veselības aizsardzības pasākumus saskaņā ar šiem noteikumiem, dalībvalstu attieksme pret ceļotājiem ir tāda, lai ievērotu viņu cieņu, cilvēktiesības un pamatbrīvības un līdz minimumam samazinātu ar šādiem pasākumiem saistītās neērtības vai ciešanas, tādējādi nodrošinot:

a) laipnības un cieņas pilnu attieksmi pret visiem ceļotājiem;

b) ceļotāju dzimuma, sociāli kulturālo, etnisko vai reliģisko uzskatu ievērošanu un,

c) nodrošinot vai noorganizējot atbilstošu apgādi ar pārtiku un ūdeni, piemērotu mājvietu un apģērbu, bagāžas un pārējā īpašuma aizsardzību, piemērotu ārstēšanu, nepieciešamos sakaru līdzekļus, ja iespējams, viņiem saprotamā valodā un citu piemērotu palīdzību ceļotājiem, kuri atrodas karantīnā, izolācijā vai uz kuriem attiecas medicīniskās apskates vai citas procedūras sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā.

IV nodaļa - Īpaši noteikumi par precēm, konteineriem un konteineru iekraušanas laukumiem

33. pants. Tranzītā esošās preces

Atbilstoši 43. pantam vai, ja vien to neparedz piemērojamie starptautiskie nolīgumi, uz tranzītā esošām precēm, kas nav dzīvi dzīvnieki, bez pārkraušanas neattiecas veselības aizsardzības pasākumi saskaņā ar šiem noteikumiem vai aizturēšana sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā.

34. pants. Konteineri un konteineru iekraušanas laukumi

1. Dalībvalstis nodrošina, cik tas praktiski iespējams, lai konteineru nosūtītāji izmantotu starptautiskās satiksmes konteinerus, kas nesatur infekcijas vai piesārņojuma avotus, tostarp pārnēsātājus un infekcijas avotus, jo īpaši pakošanas gaitā.

2. Dalībvalstis nodrošina, cik tas praktiski iespējams, lai konteineru iekraušanas laukumos nebūtu infekcijas vai piesārņojuma avotu, tostarp pārnēsātāju un infekcijas avotu.

3. Ja vien pēc dalībvalsts atzinuma starptautiskās konteineru satiksmes apjoms ir pietiekami liels, kompetentās iestādes veic visus praktiski izpildāmos pasākumus saskaņā ar šiem noteikumiem, iekļaujot pārbaudes, lai novērtētu konteineru iekraušanas laukumu un konteineru sanitāros apstākļus, lai nodrošinātu šajos noteikumos esošo saistību izpildi.

4. Ierīces konteineru pārbaudei un izo­lēšanai, cik tas praktiski iespējams, ir pieejamas konteineru iekraušanas laukumos.

5. Konteineru saņēmēji un sūtītāji dara visu iespējamo, lai izvairītos no krusteniskās kontaminācijas, ja izmanto vairākkārtējas lietošanas konteineru iekraušanu.

VI DAĻA - VESELĪBAS APRŪPES DOKUMENTI

35. pants. Vispārīgs noteikums

Starptautiskajā satiksmē nepieprasa nekādus citus veselības aprūpes dokumentus, kas nav paredzēti saskaņā ar šiem noteikumiem vai PVO izdotajos ieteikumos, tomēr ar nosacījumu, ka šo pantu nepiemēro ceļotājiem, kas lūdz pagaidu vai pastāvīgo dzīvesvietu, un nepiemēro dokumentu pieprasījumiem attiecībā uz starptautiskajā tirdzniecībā esošu preču vai kravas sabiedrības veselības statusu saskaņā ar piemērojamiem starptautiskiem nolīgumiem. Kompetentā iestāde var pieprasīt, lai ceļotāji aizpilda informācijas veidlapas un anketas par savu veselību atbilstoši 23. pantā norādītajām prasībām.

36. pants. Vakcinācijas vai citas profilakses apliecības

1. Vakcinācija un profilakse ceļotājiem, ko nozīmē saskaņā ar šiem noteikumiem vai ieteikumiem, un apliecības, kas uz tiem attiecas, atbilst 6. pielikuma noteikumiem un attiecīgā gadījumā - 7. pielikuma noteikumiem par konkrētām slimībām.

2. Ceļotājam, kam ir vakcinācijas vai citas profilakses apliecība, kura izdota atbilstoši 6. pielikumam un attiecīgā gadījumā - 7. pielikumam, neliedz iebraukt slimības dēļ, uz kuru attiecas apliecība, pat ja tas ierodas no skartās zonas, ja vien kompetentajai iestādei nav pārbaudāmas norādes un/vai pierādījumi, ka vakcinācija vai cita profilakse nav bijusi efektīva.

37. pants. Jūras sanitārā deklarācija

1. Kapteinis pirms ierašanās pirmajā piestāšanas ostā dalībvalsts teritorijā pārliecinās par veselības stāvokli kuģī un, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts to nepieprasa, kapteinis pēc kuģa ierašanās vai pirms tās, ja kuģis ir tā aprīkots un dalībvalsts pieprasa tādu iepriekšēju piegādi, aizpilda un piegādā attiecīgās ostas kompetentajai iestādei Jūras sanitāro deklarāciju, ko ar parakstu apstiprinājis kuģa ārsts, ja tāds kuģī ir.

2. Kapteinis vai kuģa ārsts, ja tāds kuģī ir, piegādā visu kompetentās iestādes prasīto informāciju attiecībā uz veselības stāvokli kuģī starptautiska reisa laikā.

3. Jūras sanitārā deklarācija atbilst 8. pielikumā norādītajam paraugam.

4. Dalībvalsts var nolemt:

a) nepieprasīt, lai no visiem pienākošajiem kuģiem tiktu iesniegtas Jūras sanitārās deklarācijas vai

b) pieprasīt Jūras sanitāro deklarāciju iesniegšanu saskaņā ar ieteikumu par kuģiem, kas ierodas no skartajām zonām, vai pieprasīt to no kuģiem, kas varētu būt infekcijas vai piesārņojuma avots citu iemeslu dēļ.

Dalībvalsts par šīm prasībām informē kuģošanas operatorus vai viņu pārstāvjus.

38. pants. Gaisa kuģu ģenerāldeklarācijas veselības sadaļa

1. Gaisa kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis lidojuma laikā vai pēc nosēšanās dalībvalsts teritorijā esošajā lidostā iespējami drīz, izņemot gadījumus, ja dalībvalsts to nepieprasa, aizpilda un piegādā attiecīgās lidostas kompetentajai iestādei Gaisa kuģa ģenerāldeklarācijas veselības sadaļu, kas atbilst 9. pielikumā norādītajam pa­raugam.

2. Gaisa kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis sniedz visu dalībvalsts pieprasīto informāciju attiecībā uz veselības apstākļiem gaisa kuģī starptautiska reisa laikā un veselības aizsardzības pasākumiem, kas pielietoti gaisa kuģim.

3. Dalībvalsts var nolemt:

a) nepieprasīt, lai visi pienākošie gaisa kuģi iesniedz Gaisa kuģa ģenerāldeklarācijas veselības sadaļu, vai

b) pieprasīt Gaisa kuģa ģenerāldeklarācijas veselības sadaļu iesniegšanu saskaņā ar ieteikumu attiecībā uz gaisa kuģiem, kas ierodas no skartajām zonām, vai pieprasīt to no gaisa kuģiem, kas varētu būt infekcijas vai piesārņojuma avots citu iemeslu dēļ.

Dalībvalsts par šīm prasībām informē gaisa kuģu ekspluatantus vai viņu pārstāvjus.

39. pants. Kuģu sanitārās apstrādes apliecības

1. Kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecības un Kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecības ir derīgas uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Minēto laika posmu var pagarināt par vienu mēnesi, ja ostā nevar pabeigt vajadzīgos pārbaudes vai kontroles pasākumus.

2. Ja nav uzrādīta derīga Kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecība vai Kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecība, vai kuģī ir atrasti sabiedrības veselības apdraudējuma pierādījumi, dalībvalsts var rīkoties, kā paredzēts 27. panta 1. punktā.

3. Šajā pantā minētās apliecības atbilst 3. pielikumā norādītajam paraugam.

4. Ja vien iespējams, kontroles pasākumus veic, kad kuģis un kravas telpas ir tukšas. Ja kuģim ir jāuzņem balasts, minētie pasākumi ir jāveic pirms iekraušanas.

5. Ja ir vajadzīgi kontroles pasākumi un tie ir veiksmīgi pabeigti, kompetentā iestāde izdod Kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecību, kurā reģistrēti atrastie pierādījumi un veiktie kontroles pasākumi.

6. Kompetentā iestāde var izdot Kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecību jebkurā ostā, kas norādīta atbilstoši 20. pantam, ja kuģis atbilst tam, ka tajā nav infekcijas un piesārņojuma, tostarp pārnēsātāju un infekcijas avotu. Tādu apliecību parasti izdod tikai tad, ja ir veikta kuģa pārbaude un kravas telpas ir tukšas vai ja tās satur tikai balastu vai citu tāda veida vai tā izvietotu materiālu, ka tas dod iespēju rūpīgi pārbaudīt kravas telpas.

7. Ja nosacījumi, kuriem atbilstoši veic kontroles pasākumus, ir tādi, ka saskaņā ar ostas, kurā veic darbību, kompetentās iestādes atzinumu apmierinošu rezultātu nevar panākt, kompetentā iestāde to reģistrē Kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecībā.

VII DAĻA - MAKSĀJUMI

40. pants. Maksājumi par veselības aizsardzības pasākumiem attiecībā uz ceļotājiem

1. Ja vien tas neattiecas uz ceļotājiem, kas lūdz pagaidu vai pastāvīgo dzīvesvietu, un atbilstoši šā panta 2. punktam dalībvalsts saskaņā ar Noteikumiem neuzliek maksājumus par šādiem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem:

a) šajos noteikumos paredzētajām medicīniskajām apskatēm vai papildu apskatēm, ko attiecīgā dalībvalsts varētu pieprasīt, lai noskaidrotu izmeklētā ceļotāja veselības stāvokli;

b) vakcināciju vai citu profilaksi, kas paredzēta ceļotājam pēc ierašanās un kas nav publicēta prasība vai ir tāda prasība, kura publicēta agrāk par 10 dienām pirms vakcinācijas vai citiem profilakses pasākumiem;

c) atbilstošām ceļotāju izolēšanas vai karantīnas prasībām;

d) ceļotājam izdotām apliecībām, kurās norādīti veiktie pasākumi un to veikšanas datums, vai

e) ceļotāja bagāžai veiktajiem veselības aizsardzības pasākumiem.

2. Dalībvalstis var uzlikt maksājumus par veselības aizsardzības pasākumiem, kas nav minēti šā panta 1. punktā, iekļaujot tos, kas galvenokārt ir ceļotāja labā.

3. Ja maksājumus ceļotājiem uzliek par šādu veselības aizsardzības piemērošanu saskaņā ar šiem noteikumiem, katrā dalībvalstī ir tikai viens tādu maksājumu tarifs un katrs maksājums:

a) atbilst attiecīgajam tarifam;

b) nepārsniedz sniegtā pakalpojuma faktisko cenu un

c) tiek uzlikts, nešķirojot pēc attiecīgā ceļotāja tautības, pastāvīgās dzīvesvietas vai dzīvesvietas.

4. Tarifu un tā grozījumus publicē vismaz 10 dienas pirms jebkuru tam atbilstošu maksājumu uzlikšanas.

5. Šie noteikumi neliedz dalībvalstīm pieprasīt atlīdzināt izdevumus, kas radušies, nodrošinot šā panta 1. punktā minētos veselības aizsardzības pasākumus:

a) no pārvadātājiem vai īpašniekiem attiecībā uz viņu darbiniekiem;

b) no attiecīgajiem apdrošināšanas avotiem.

6. Nekādos apstākļos ceļotājiem vai pārvadātājiem neliedz aizbraukt no dalībvalsts teritorijas līdz šā panta 1. vai 2. punktā minēto maksājumu samaksai.

41. pants. Maksājumi par bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm vai pasta pakām

1. Ja maksājumus saskaņā ar šiem noteikumiem uzliek par veselības aizsardzības pasākumu piemērošanu attiecībā uz bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm vai pasta pakām, katrā dalībvalstī ir tikai viens tādu maksājumu tarifs un katrs maksājums:

a) atbilst attiecīgajam tarifam;

b) nepārsniedz sniegtā pakalpojuma faktisko cenu un

c) tiek uzlikts, nešķirojot pēc tautības, karoga, attiecīgās bagāžas, kravas, konteineru, transportlīdzekļu, preču vai pasta paku reģistra vai piederības. Nav īpaši jānodala attiecīgās valsts un ārvalstu bagāža, kravas, konteineri, transportlīdzekļi, preces vai pasta pakas.

2. Tarifu un tā grozījumus publicē vismaz 10 dienas pirms jebkuru tam atbilstošu maksājumu uzlikšanas.

VIII DAĻA - VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

42. pants. Veselības aizsardzības pasākumu īstenošana

Veselības aizsardzības pasākumus, ko veic saskaņā ar šiem noteikumiem, uzsāk un pabeidz nekavējoties un piemēro pārredzamā un nediskriminējošā veidā.

43. pants. Veselības aizsardzības papildu pasākumi

1. Šie noteikumi neliedz dalībvalstīm saskaņā ar saviem attiecīgajiem tiesību aktiem un saistībām atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, reaģējot uz konkrēta sabiedrības veselības apdraudējuma vai starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijām, īstenot veselības aizsardzības pasākumus, kas:

a) sasniedz tādu pašu veselības aizsardzības līmeni kā PVO ieteikumi vai to pārsniedz;

b) kas citādi aizliegti atbilstoši 25. pantam, 26. pantam, 28. panta 1. un 2. punktam, 30. pantam, 31. panta 1. punkta c) apakš­punktam un 33. pantam, ar nosacījumu, ka tādi pasākumi ir citādi saderīgi ar šiem noteikumiem.

Tādi pasākumi mazāk ierobežo starp­tautisko satiksmi un ir personām mazāk invazīvi vai apgrūtinoši nekā pamatoti pieejamās alternatīvas, lai sasniegtu atbilstošu veselības aizsardzības līmeni.

2. Nosakot to, vai nepieciešams īstenot šā panta 1. punktā minētos medicīniski sanitāros pasākumus vai papildu pasākumus atbilstoši 23. panta 2. punktam, 27. panta 1. punktam, 28. panta 2. punktam un 31. panta 2. punkta c) apakšpunktam, dalībvalstis savos lēmumos pamatojas uz:

a) zinātniskiem principiem;

b) pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem par apdraudējumu cilvēku veselībai vai arī, ja tādi pierādījumi ir nepietiekami, uz pieejamo informāciju, iekļaujot informāciju no PVO un citām attiecīgām starpvaldību organizācijām un starptautiskajām struktūrām;

c) visām pieejamām konkrētām PVO vadlīnijām vai konsultācijām.

3. Īstenojot šā panta 1. punktā minētos veselības aizsardzības papildu pasākumus, kas ievērojami traucē starptautisko satiksmi, dalībvalsts sniedz PVO sabiedrības veselības aizsardzības motīvus un attiecīgo zinātnisko informāciju par tiem. PVO izplata šo informāciju citām dalībvalstīm un izplata arī informāciju par īstenotajiem veselības aizsardzības pasākumiem. Šajā pantā būtisks traucējums parasti nozīmē iebraukšanas vai izbraukšanas atteikumu starptautiskajiem ceļotājiem, bagāžai, kravai, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm un tamlīdzīgi vai to aizkavēšanu ilgāk par 24 stundām.

4. Atbilstoši šā panta 3. un 5. punktam sniegtajai informācijai un citas attiecīgās informācijas novērtējumam PVO var pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts vēlreiz pārskata pasākumu piemērošanu.

5. Dalībvalsts, kas īsteno veselības aizsardzības papildu pasākumus, kuri ievērojami traucē starptautisko satiksmi, 48 stundu laikā, uzsākot to īstenošanu, informē PVO par tādiem pasākumiem un to motīviem, ja vien uz tiem neattiecas pagaidu vai pastāvīgais ieteikums.

6. Dalībvalsts, kas īsteno veselības aizsardzības papildu pasākumu atbilstoši šā panta 1. vai 2. punktam, trīs mēnešu laikā pārskata šādu pasākumu, ņemot vērā PVO konsultācijas un šā panta 2. punktā minētos kritērijus.

7. Neskarot dalībvalsts tiesības atbilstoši 56. pantam, jebkura dalībvalsts, ko ietekmē atbilstoši šā panta 1. vai 2. punktam veiktais pasākums, var pieprasīt, lai dalībvalsts, kas īsteno šādu pasākumu, ar to konsultētos. Tādu konsultāciju mērķis ir precizēt pasākuma pamatā esošo zinātnisko informāciju un sabiedrības veselības aizsardzības motīvus un atrast savstarpēji pieņemamu risinājumu.

8. Šā panta noteikumus var piemērot pasākumiem, kas attiecas uz ceļotājiem, kuri piedalās masu pulcēšanās vietās.

44. pants. Sadarbība un palīdzība

1. Dalībvalstis apņemas iespējamā apmērā savstarpēji sadarboties:

a) attiecīgo gadījumu atklāšanā, to novērtēšanā un reaģēšanā uz tiem, kā paredzēts šajos noteikumos;

b) tehniskās palīdzības un materiāli tehniskā atbalsta nodrošināšanā vai veicināšanā, jo īpaši sabiedrības veselības aizsardzības resursu pilnveidošanā, nostiprināšanā un uzturēšanā saskaņā ar šiem noteikumiem;

c) finanšu resursu mobilizēšanā, lai atvieglotu saistību izpildi saskaņā ar šiem noteikumiem, un

d) ierosināto tiesību aktu un administratīvo aktu formulēšanā šo noteikumu īstenošanai.

2. PVO iespējamā apmērā pēc dalībvalstu lūguma sadarbojas ar tām:

a) to sabiedrības veselības aizsardzības resursu auditā un novērtēšanā, lai atvieglotu šo noteikumu efektīvu īstenošanu;

b) tehniskās sadarbības un materiāli tehniskā atbalsta nodrošināšanā vai veicināšanā dalībvalstīm un

c) finanšu resursu mobilizēšanā, lai atbalstītu jaunattīstības valstis 1. pielikumā minēto resursu izstrādāšanā, pilnveidošanā un uzturēšanā.

3. Sadarbību atbilstoši šim pantam var īstenot ar daudzpusējo kanālu, tostarp divpusējo, starpniecību, kā arī reģionālo tīklu un PVO reģionālo biroju, starpvaldību organizāciju un starptautisko struktūru starp­niecību.

45. pants. Personas datu apstrāde

1. Veselības aizsardzības informāciju, ko dalībvalsts savākusi vai saņēmusi saskaņā ar šiem noteikumiem no citas dalībvalsts vai no PVO un kas attiecas uz identificētu vai identificējamu personu, glabā konfidenciāli un apstrādā anonīmi, kā paredzēts valsts tiesību aktos.

2. Neskarot 1. punktu, dalībvalstis var atklāt un apstrādāt personas datus, ja tas ir būtiski sabiedrības veselības apdraudējuma novērtēšanai un pārvaldībai, bet dalībvalstīm saskaņā ar valsts tiesību aktiem un PVO ir jānodrošina, lai personas dati būtu:

a) godīgi un likumīgi apstrādāti un turpmāk nebūtu apstrādāti ar minēto nolūku nesaderīgā veidā;

b) adekvāti, attiecībā uz minēto nolūku un ne pārmērīgi attiecībā uz to;

c) precīzi un vajadzības gadījumā atjaunināti; ir jāveic visi pieņemamie etapi, lai nodrošinātu to, ka neprecīzie vai nepilnīgie dati būtu dzēsti vai izlaboti, un

d) nebūtu saglabāti ilgāk nekā nepieciešams.

3. Pēc indivīda lūguma PVO, cik tas praktiski iespējams, sniedz viņam šajā pantā minētos personas datus saprotamā veidā bez nepamatotas kavēšanās vai izdevumiem, un vajadzības gadījumā ļaujot veikt korekcijas.

46. pants. Bioloģisku vielu, reaģentu un materiālu transportēšana diagnostikas nolūkos un rīcība ar tiem

Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kā arī, ņemot vērā attiecīgās starptautiskās vadlīnijas, atvieglo bioloģisko vielu un diagnostikas paraugu, reaģentu un citu diagnostikas materiālu transportēšanu, ievešanu, izvešanu un apstrādi pārbaužu veikšanai un sabiedrības veselības aizsardzības reaģēšanas nolūkā, kā arī to likvidēšanu saskaņā ar šiem noteikumiem.

IX DAĻA - SVAN EKSPERTU SARAKSTS, ĀRKĀRTĒJO SITUĀCIJU KOMITEJA UN PĀRSKATĪŠANAS
KOMITEJA

I nodaļa - SVAN ekspertu saraksts

47. pants. Sastāvs

Ģenerāldirektors izveido sarakstu, kas sastāv no visu attiecīgo ekspertīzes nozaru ekspertiem (turpmāk tekstā - SVAN ekspertu saraksts). Ģenerāldirektors ieceļ SVAN ekspertu saraksta locekļus saskaņā ar PVO noteikumiem par ekspertu padomdevēju grupām un komitejām (turpmāk tekstā - PVO noteikumi par padomdevēju grupām), ja šajos noteikumos nav paredzēts citādi. Turklāt ģenerāldirektors ieceļ vienu locekli pēc katras dalībvalsts pieprasījuma un vajadzības gadījumā - ekspertus, ko ierosinājušas attiecīgās starpvaldību un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas. Ieinteresētās dalībvalstis paziņo ģenerāldirektoram par katra eksperta, ko tās piedāvā dalībai, kvalifikāciju un ekspertīzes nozari. Ģenerāldirektors regulāri informē dalībvalstis un attiecīgās starpvaldību un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas par SVAN ekspertu saraksta sastāvu.

II nodaļa - Ārkārtējo situāciju komiteja

48. pants. Kompetence un sastāvs

1. Ģenerāldirektors izveido Ārkārtējo situāciju komiteju, kas pēc ģenerāldirektora pieprasījuma sniedz savu viedokli par to:

a) vai gadījums izraisa starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu;

b) par starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijas izbeigšanu un

c) par pagaidu ieteikumu ierosināto izdošanu, grozīšanu, pagarināšanu vai izbeigšanu.

2. Ārkārtējo situāciju komiteja sastāv no ekspertiem, ko ģenerāldirektors izraudzījies no SVAN ekspertu saraksta un attiecīgā gadījumā no Organizācijas citām ekspertu padomdevēju grupām. Ģenerāldirektors nosaka dalības ilgumu, lai nodrošinātu tās nepārtrauktību konkrētā gadījuma un tā seku izskatīšanā. Ģenerāldirektors izraugās Ārkārtējo situāciju komitejas locekļus, pamatojoties uz speciālajām zināšanām un pieredzi, kas vajadzīga konkrētajā sesijā, un pienācīgi ievērojot vienlīdzīgas ģeogrāfiskās pārstāvniecības principus. Vismaz vienam Ārkārtējo situāciju komitejas loceklim jābūt ekspertam, ko izvirzījusi dalībvalsts, kuras teritorijā attiecīgais gadījums radies.

3. Ģenerāldirektors pats pēc savas iniciatīvas vai pēc Ārkārtējo situāciju komitejas pieprasījuma var iecelt vienu vai vairākus tehniskos ekspertus komitejas konsultēšanai.

49. pants. Procedūra

1. Ģenerāldirektors sasauc Ārkārtējo situāciju komitejas sanāksmes, izvēloties vairākus ekspertus no 48. panta 2. punktā minētajiem saskaņā ar speciālo zināšanu nozarēm un pieredzi, kas vislabāk atbilst konkrētajam konstatētajam gadījumam. Šajā pantā Ārkārtējo situāciju komitejas sanāksmes var iekļaut telekonferences, videokonferences vai elektronisko saziņu.

2. Ģenerāldirektors nosaka Ārkārtējo situāciju komitejas darba kārtību un sniedz attiecīgo informāciju par attiecīgo gadījumu, iekļaujot dalībvalstu pušu sniegto informāciju, kā arī pagaidu ieteikumus, ko ģenerāldirektors ierosina izdot.

3. Ārkārtējo situāciju komiteja ievēl priekšsēdētāju un pēc katras sanāksmes sagatavo īsu kopsavilkuma ziņojumu par norisi un apspriešanu, iekļaujot konsultācijas par ieteikumiem.

4. Ģenerāldirektors uzaicina dalībvalsti, kuras teritorijā gadījums radies, sniegt Ārkārtējo situāciju komitejai savu viedokli. Tādā nolūkā ģenerāldirektors tai paziņo Ārkārtējo situāciju komitejas sanāksmes datumus un darba kārtību tik ilgi iepriekš, cik ir nepieciešams.

Attiecīgā dalībvalsts tomēr nevar lūgt Ārkārtējo situāciju komitejas sanāksmes atlikšanu, lai sniegtu tai savu viedokli.

5. Ārkārtējo situāciju komitejas viedokli nosūta ģenerāldirektoram izskatīšanai. Ģenerāldirektors par attiecīgajiem jautājumiem pieņem galīgo lēmumu.

6. Ģenerāldirektors dara zināmu dalībvalstīm starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijas noteikšanu un tās izbeigšanu, attiecīgās dalībvalsts veiktos veselības aizsardzības pasākumus, pagaidu ieteikumus un šādu ieteikumu grozīšanu, pagarināšanu un izbeigšanu vienlaikus ar Ārkārtējo situāciju komitejas viedokli. Ģenerāldirektors ar dalībvalstu pušu un attiecīgo starptautisko aģentūru starpniecību informē pārvadātājus par šādiem pagaidu ieteikumiem, tostarp to grozīšanu, pagarināšanu vai izbeigšanu. Ģenerāldirektors pēc tam šādu informāciju un ieteikumus dara zināmus plašai sabiedrībai.

7. Dalībvalstis, kuru teritorijās attiecīgais gadījums ir konstatēts, var ierosināt ģenerāldirektoram starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijas un/vai pagaidu ieteikumu izbeigšanu un šajā nolūkā var uzstāties Ārkārtējo situāciju komitejā.

III nodaļa - Pārskatīšanas komiteja

50. pants. Kompetence un sastāvs

1. Ģenerāldirektors izveido Pārskatīšanas komiteju, kas veic šādas funkcijas:

a) sniedz ģenerāldirektoram tehniskos ieteikumus par šo noteikumu grozījumiem;

b) sniedz ģenerāldirektoram tehniskās konsultācijas attiecībā uz pastāvīgajiem ieteikumiem un to grozīšanu vai izbeigšanu;

c) sniedz ģenerāldirektoram tehniskās konsultācijas jautājumos, ko tai nodevis ģenerāldirektors par šo noteikumu darbību.

2. Pārskatīšanas komiteju uzskata par ekspertu komiteju un uz to attiecas PVO noteikumi par padomdevēju grupām, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

3. Pārskatīšanas komitejas locekļus ģenerāldirektors izraugās no SVAN ekspertu sarakstā esošajām personām un attiecīgā gadījumā no Organizācijas citām ekspertu padomdevēju grupām.

4. Ģenerāldirektors nosaka uz Pārskatīšanas komitejas sanāksmi uzaicināmo locekļu skaitu, nosaka sanāksmes datumu un ilgumu un sasauc komiteju.

5. Ģenerāldirektors ieceļ Pārskatīšanas komitejas locekļus tikai uz sesijas darba laiku.

6. Ģenerāldirektors izraugās Pārskatīšanas komitejas locekļus, pamatojoties uz vienlīdzīgas ģeogrāfiskās pārstāvniecības, dzimumu līdzsvara, vienlīdzīgas ekspertu pārstāvniecības no attīstītām un jaunattīstības valstīm, atšķirīgu zinātnisko uzskatu pārstāvniecības, pieejas un praktiskās pieredzes dažādās pasaules valstīs un atbilstoša starpdisciplīnu līdzsvara principiem.

51. pants. Uzdevumu veikšana

1. Pārskatīšanas komitejas lēmumus pieņem ar klātesošo un balsojošo locekļu balsu vairākumu.

2. Ģenerāldirektors uzaicina dalībvalstis, Apvienoto Nāciju Organizāciju un tās specializētās aģentūras un citas attiecīgās starpvaldību organizācijas vai ar PVO oficiālās attiecībās esošās nevalstiskās organizācijas izraudzīties pārstāvjus komitejas sesiju apmeklēšanai. Tādi pārstāvji var iesniegt memorandus un ar priekšsēdētāja(s) piekrišanu sniegt paziņojumus par apspriežamo jautājumu. Viņiem nav tiesību balsot.

52. pants. Ziņojumi

1. Katras sesijas laikā Pārskatīšanas komiteja sagatavo ziņojumu, kurā izklāsta komitejas viedokli un ieteikumu. Minēto ziņojumu Pārskatīšanas komiteja apstiprina pirms sesijas beigām. Tās viedokli un ieteikumu neiesniedz Organizācijai, bet formulē kā ieteikumu ģenerāldirektoram. Ziņojuma tekstu nevar grozīt bez komitejas piekrišanas.

2. Ja Pārskatīšanas komiteja savās konstatācijās nav vienprātīga, jebkurš loceklis ir tiesīgs izteikt savu nepiekrītošo profesionālo viedokli individuālā vai grupas ziņojumā, kas norāda atšķirīga viedokļa saglabāšanas iemeslus un kas ir daļa no komitejas ziņojuma.

3. Pārskatīšanas komitejas ziņojumu iesniedz ģenerāldirektoram, kas tās viedokli un ieteikumu paziņo Pasaules Veselības asamblejai vai valdei izskatīšanai un rīcībai.

53. pants. Pastāvīgo ieteikumu procedūras

Ja ģenerāldirektors uzskata, ka konkrētajam sabiedrības veselības apdraudējumam nepieciešams un atbilstošs ir pastāvīgs ieteikums, ģenerāldirektors pieprasa Pārskatīšanas komitejas viedokli. Papildus 50. līdz 52. panta attiecīgajiem punktiem ir piemērojami šādi noteikumi:

a) pastāvīgo ieteikumu priekšlikumus, to grozījumus vai izbeigšanu Pārskatīšanas komitejai var iesniegt ģenerāldirektors vai dalībvalstis ar ģenerāldirektora starp­niecību;

b) ikviena dalībvalsts var iesniegt attiecīgo informāciju izskatīšanai Pārskatīšanas komitejā;

c) ģenerāldirektors var pieprasīt jebkurai dalībvalstij, starpvaldību organizācijai vai nevalstiskai organizācijai, kas ir oficiālās attiecībās ar PVO, nodot Pārskatīšanas komitejai tās rīcībā esošo informāciju, kura attiecas uz ierosināto pastāvīgo ieteikumu, ko norādījusi Pārskatīšanas komiteja;

d) ģenerāldirektors pēc Pārskatīšanas komitejas pieprasījuma vai pats pēc savas iniciatīvas var iecelt vienu vai vairākus tehniskos ekspertus Pārskatīšanas komitejas konsultēšanai. Viņiem nav tiesību balsot;

e) visus ziņojumus, kas satur Pārskatīšanas komitejas viedokli un konsultācijas par pastāvīgajiem ieteikumiem, nosūta ģenerāldirektoram izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai. Ģenerāldirektors Pārskatīšanas komitejas viedokli un konsultācijas dara zināmus Pasaules Veselības asamblejai;

f) ģenerāldirektors dalībvalstīm dara zināmus visus pastāvīgos ieteikumus, kā arī tādu ieteikumu grozījumus vai izbeigšanu kopā ar Pārskatīšanas komitejas viedokli;

g) ģenerāldirektors iesniedz pastāvīgos ieteikumus nākamai Pasaules Veselības asamblejai izskatīšanai.

X DAĻA - NOBEIGUMA NOTEIKUMI

54. pants. Ziņošana un pārskatīšana

1. Dalībvalstis un ģenerāldirektors ziņo Pasaules Veselības asamblejai par šo noteikumu īstenošanu, kā nolēmusi Pasaules Veselības asambleja.

2. Pasaules Veselības asambleja regulāri pārskata šo noteikumu darbību. Tādā nolūkā tā ar ģenerāldirektora starpniecību var pieprasīt Pārskatīšanas komitejas konsultācijas. Pirmā tāda pārskatīšana notiek ne vēlāk kā piecus gadus pēc šo noteikumu stāšanās spēkā.

3. PVO regulāri veic pētījumus 2. pielikuma pārskatīšanai un tā darbības novērtēšanai. Pirmā tāda pārskatīšana notiek ne vēlāk kā vienu gadu pēc šo noteikumu stāšanās spēkā. Šādu pārskatīšanu rezultātus attiecīgā gadījumā iesniedz Pasaules Veselības asamblejai izskatīšanai.

55. pants. Grozījumi

1. Šo noteikumu grozījumus var ierosināt jebkura dalībvalsts vai ģenerāldirektors. Šādus grozījumu priekšlikumus iesniedz Pasaules Veselības asamblejai izskatīšanai.

2. Jebkura ierosinātā grozījuma tekstu ģenerāldirektors dara zināmu visām dalībvalstīm vismaz četrus mēnešus pirms Pasaules Veselības asamblejas, kurā ir ierosināts to izskatīt.

3. Šo noteikumu grozījumi, ko atbilstoši šim pantam ir pieņēmusi Pasaules Veselības asambleja, stājas spēkā visās dalībvalstīs ar tiem pašiem noteikumiem un uz tiem attiecas tās pašas tiesības un pienākumi, kā paredzēts PVO konstitūcijas 22. pantā un šo noteikumu 59. līdz 64. pantā.

56. pants. Strīdu izšķiršana

1. Strīda gadījumā starp divām vai vairākām dalībvalstīm par šo noteikumu piemērošanas interpretāciju attiecīgās dalībvalstis vispirms cenšas strīdu izšķirt sarunu ceļā vai ar citiem mierīgiem līdzekļiem pēc savas izvēles, iekļaujot labos pakalpojumus, starpniecību vai pušu samierināšanu. Tas, ja neizdodas panākt vienošanos, neatbrīvo strīda Puses no atbildības turpināt meklēt strīda atrisinājumu.

2. Ja strīds nav izšķirts ar šā panta 1. punktā aprakstītajiem līdzekļiem, attiecīgās dalībvalstis var vienoties vērsties strīda jautājumā pie ģenerāldirektora, kas dara visu iespējamo tā izšķiršanai.

3. Dalībvalsts jebkurā laikā var rakstiski paziņot ģenerāldirektoram, ka tā akceptē lietas izskatīšanu šķīrējtiesā kā obligātu attiecībā uz visiem strīdiem attiecībā uz šo noteikumu, kuru Puse tā ir, interpretāciju vai piemērošanu vai attiecībā uz konkrētu strīdu attiecībā uz jebkuru citu dalībvalsti, kas akceptē to pašu pienākumu. Šķīrējtiesa lietu izskata saskaņā ar Pastāvīgās šķīrējtiesas neobligātajiem noteikumiem starptautisku organizāciju un valstu starpā radušos strīdu izskatīšanai, kas ir piemērojami laikā, kad ir pieprasīta lietas izskatīšana šķīrējtiesā. Dalībvalstis, kas piekritušas akceptēt lietas izskatīšanu šķīrējtiesā kā obligātu, akceptē šķīrējtiesas nolēmumu kā saistošu un galīgu. Ģenerāldirektors attiecīgā gadījumā par šādu darbību informē Pasaules Veselības asambleju.

4. Šie noteikumi neskar dalībvalstu pušu tiesības saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, kuru Puses tās var būt, izmantot citu starpvaldību organizāciju strīdu izšķiršanas mehānismus vai saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem izveidotus strīdu izšķiršanas mehānismus.

5. Strīda gadījumā starp PVO un vienu vai vairākām dalībvalstīm par šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu jautājumu iesniedz Pasaules Veselības asamblejai.

57. pants. Saistība ar citiem starptautiskiem nolīgumiem

1. Dalībvalstis atzīst, ka SVAN un citi attiecīgie starptautiskie nolīgumi ir jāinterpretē tā, lai tie būtu saderīgi. SVAN noteikumi neietekmē dalībvalstu pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no citiem starptautiskiem nolīgumiem.

2. Atbilstoši šā panta 1. punktam šie noteikumi neliedz dalībvalstīm, kurām ir kādas kopīgas intereses to veselības, ģeogrāfisko, sociālo vai ekonomisko apstākļu dēļ, noslēgt īpašus līgumus vai nolīgumus, lai atvieglotu šo noteikumu piemērošanu un jo īpaši attiecībā uz:

a) tiešu un ātru veselības aizsardzības informācijas apmaiņu starp dažādu valstu blakusesošajām teritorijām;

b) veselības aizsardzības pasākumiem, kas piemērojami piekrastes satiksmei un starptautiskajai satiksmei to jurisdikcijā esošajos ūdeņos;

c) veselības aizsardzības pasākumiem, kas piemērojami dažādu valstu blakusesošajās teritorijās pie to kopējās robežas;

d) nolīgumiem par skarto personu vai skarto cilvēku mirstīgo atlieku pārvadāšanu ar minētajam mērķim īpaši piemērotiem transportlīdzekļiem un

e) deratizāciju, dezinfekciju, dezinsekciju, dekontamināciju vai citu apstrādi, kas paredzēta preču atbrīvošanai no slimību izraisītājiem.

3. Neskarot savas saistības saskaņā ar šiem noteikumiem, dalībvalstis, kas ir reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas locekles, savās savstarpējās attiecībās piemēro attiecīgajā reģionālajā ekonomiskās integrācijas organizācijā spēkā esošos kopējos noteikumus.

58. pants. Starptautiskie medicīniski sanitārie nolīgumi un noteikumi

1. Ar šiem noteikumiem valstīs, kurām šie noteikumi ir saistoši, un minētajās valstīs un PVO atbilstoši 62. pantam un tajā paredzētajiem izņēmumiem ir aizstāti šādi starptautiskie medicīniski sanitārie nolīgumi un noteikumi :

a) Starptautiskā medicīniski sanitārā konvencija, parakstīta Parīzē, 1926. gada 21. jūnijā;

b) Starptautiskā medicīniski sanitārā aeronavigācijas konvencija, parakstīta Hāgā, 1933. gada 12. aprīlī;

c) Starptautiskais nolīgums par atbrīvošanu no karantīnas apliecībām, parakstīts Parīzē, 1934. gada 22. decembrī;

d) Starptautiskais nolīgums par atbrīvošanu no konsulārajām vīzām uz karantīnas apliecībām, parakstīts Parīzē, 1934. gada 22. decembrī;

e) Konvencija, ar ko groza 1926. gada 21. jūnija Starptautisko medicīniski sanitāro konvenciju, parakstīta Parīzē, 1938. gada 31. oktobrī;

f) Starptautiskā sanitārā konvencija, 1944, ar ko groza 1926. gada 21. jūnija Starp­tautisko medicīniski sanitāro konvenciju, atvērta parakstīšanai Vašingtonā, 1944. gada 15. decembrī;

g) Starptautiskā medicīniski sanitārā aeronavigācijas konvencija, 1944, ar ko groza 1933. gada 12. aprīļa Starptautisko medicīniski sanitāro konvenciju, atvērta parakstīšanai Vašingtonā ,1944. gada 15. decembrī;

h) 1946. gada 23. aprīļa Protokols, ar ko pagarina Starptautisko medicīniski sanitāro konvenciju, 1944, parakstīts Vašingtonā;

i) 1946. gada 23. aprīļa Protokols, ar ko pagarina Starptautisko medicīniski sanitāro aeronavigācijas konvenciju, 1944, parakstīts Vašingtonā;

j) Starptautiskie medicīniski sanitārie noteikumi, 1951, un 1955., 1956., 1960., 1963. un 1965. gada Papildu noteikumi un

k) Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi, 1969, un 1973. un 1981. gada grozījumi.

2. Panamerikas Medicīniski sanitārais kodekss, kas parakstīts Havanā 1924. gada 14. novembrī, paliek spēkā, izņemot 2., 9., 10., 11., 16. līdz 53. pantu ieskaitot, 61. un 62. pantu, attiecībā uz kuriem piemēro šā panta 1. punkta attiecīgo daļu.

59. pants. Stāšanās spēkā: laika posms noraidījumam vai atrunām

1. PVO konstitūcijas 22. panta izpildē paredzētais laika posms šo noteikumu vai to labojuma noraidīšanai vai atrunai ir 18 mēneši no dienas, kad ģenerāldirektors paziņojis, ka šos noteikumus vai to grozījumu pieņēmusi Pasaules Veselības asambleja. Jebkuram noraidījumam vai atrunai, ko ģenerāldirektors saņēmis pēc norādītā laika posma beigām, nav seku.

2. Šie noteikumi stājas spēkā 24 mēnešus pēc šā panta 1. punktā minētās paziņošanas dienas, izņemot:

a) valsti, kas ir noraidījusi šos noteikumus vai to grozījumu atbilstoši 61. pantam;

b) valsti, kura ir izdarījusi atrunu un kurai šie noteikumi stājas spēkā, kā paredzēts 62. pantā;

c) valsti, kas kļūst par PVO locekli pēc šā panta 1. punktā minētās dienas, kopš ģenerāldirektora paziņojuma un kas vēl nav šo noteikumu Puse, attiecībā uz kuru šie noteikumi stājas spēkā, kā paredzēts 60. pantā, un

d) valsti, kas nav PVO locekle un kas akceptē šos noteikumus, attiecībā uz kuru šie noteikumi stājas spēkā atbilstoši 64. panta 1. punktam.

3. Ja valsts šā panta 2. punktā norādītajā laika posmā nespēj šiem noteikumiem pilnīgi pielāgot savu iekšzemes likumdošanu un administratīvās vienošanās dokumentus, minētā valsts šā panta 1. punktā norādītajā laika posmā iesniedz ģenerāldirektoram deklarāciju par neizpildītajiem pielāgojumiem un tos izpilda ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā attiecībā uz minēto dalībvalsti.

60. pants. Jaunas PVO dalībvalstis

Jebkura valsts, kas kļūst par PVO locekli pēc 59. panta 1. punktā minētās ģenerāldirektora paziņojuma dienas un kas vēl nav šo noteikumu Puse, var darīt zināmu savu noraidījumu vai atrunas attiecībā uz šiem noteikumiem divpadsmit mēnešu laika posmā no tās dienas, kad tā saņēmusi ģenerāldirektora paziņojumu pēc kļūšanas par PVO locekli. Ja šie noteikumi nav noraidīti, tie stājas spēkā attiecībā uz minēto valsti atbilstoši 62. un 63. pantam pēc norādītā laika posma beigām. Nekādā gadījumā šie noteikumi nestājas spēkā attiecībā uz minēto valsti agrāk nekā 24 mēnešus pēc 59. panta 1. punktā minētās paziņošanas dienas.

61. pants. Noraidīšana

Ja valsts paziņo ģenerāldirektoram par šo noteikumu vai to grozījuma noraidīšanu 59. panta 1. punktā paredzētajā laika posmā, šie noteikumi vai attiecīgais grozījums nestājas spēkā attiecībā uz minēto valsti. Jebkurš starptautiskais medicīniski sanitārais nolīgums vai noteikumi, kas uzskaitīti 58. pantā un kuru Puse valsts jau ir, paliek spēkā attiecībā uz tādu valsti.

62. pants. Atrunas

1. Valstis var izdarīt atrunas attiecībā uz šiem noteikumiem atbilstoši šim pantam. Tādas atrunas ir saderīgas ar šo noteikumu mērķi un nolūku.

2. Šo noteikumu atrunas paziņo ģenerāldirektoram atbilstoši 59. panta 1. punktam un 60. pantam, 63. panta 1. punktam vai 64. panta 1. punktam atkarībā no gadījuma. Valsts, kas nav PVO locekle, jebkuru atrunu paziņo ģenerāldirektoram savā paziņojumā par šo noteikumu akceptēšanu. Valstīm, formulējot atrunas, jāsniedz ģenerāldirektoram informācija par atrunu iemesliem.

3. Šo noteikumu daļēju noraidījumu uzskata par atrunu.

4. Ģenerāldirektors atbilstoši 65. panta 2. punktam izdod paziņojumu par katru atbilstoši šā panta 2. punktam saņemto atrunu. Ģenerāldirektors pieprasa:

a) ja atruna ir izdarīta pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, tām dalībvalstīm, kas nav noraidījušas šos noteikumus, viņam sešu mēnešu laikā paziņot iebildumus pret atrunu vai

b) ja atruna ir izdarīta pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, lai dalībvalstis viņam sešu mēnešu laikā paziņo iebildumus pret atrunu.

Valstīm, iebilstot pret atrunu, jāsniedz ģenerāldirektoram informācija par iebildumu iemesliem.

5. Pēc šā laika posma ģenerāldirektors paziņo visām dalībvalstīm iebildumus, ko viņš ir saņēmis attiecībā uz atrunām. Ja vien līdz sešu mēnešu perioda beigām pēc šā panta 4. punktā minētā paziņojuma dienas pret atrunu nav iebildusi viena trešdaļa 4. punktā minēto valstu, atrunu uzskata par pieņemtu un šie noteikumi attiecībā uz atrunu izdarījušo valsti stājas spēkā atbilstoši atrunai.

6. Ja vismaz viena trešdaļa šā panta 4. punktā minēto valstu līdz sešu mēnešu perioda beigām pēc šā panta 4. punktā minētā paziņojuma dienas iebilst pret atrunu, ģenerāldirektors paziņo atrunu izdarījušai valstij, lai tā apsver atrunas atsaukšanu trīs mēnešu laikā no ģenerāldirektora paziņojuma dienas.

7. Atrunu izdarījusī valsts turpina pildīt atrunas priekšmetam atbilstošās saistības, ko valsts ir akceptējusi saskaņā ar kādu no 58. pantā uzskaitītajiem starptautiskajiem medicīniski sanitārajiem nolīgumiem vai noteikumiem.

8. Ja atrunu izdarījusī valsts trīs mēnešu laikā pēc ģenerāldirektora šā panta 6. punktā minētā paziņojuma dienas neat­sauc atrunu, ģenerāldirektors pieprasa Pārskatīšanas komitejas viedokli, ja to pieprasa atrunu izdarījusī valsts. Pārskatīšanas komiteja iespējami drīz un atbilstoši 50. pantam sniedz konsultāciju ģenerāldirektoram par atrunas praktisko ietekmi uz šo noteikumu darbību.

9. Ģenerāldirektors iesniedz Pasaules Veselības asamblejai atrunu un attiecīgā gadījumā Pārskatīšanas komitejas viedokli izskatīšanai. Ja Pasaules Veselības asambleja ar balsu vairākumu iebilst pret atrunu, pamatojoties uz to, ka tā ir nesaderīga ar šo noteikumu mērķi un nolūku, atrunu nepieņem, un šie noteikumi stājas spēkā attiecībā uz atrunu izdarījušo valsti tikai pēc tam, kad tā atsauc atrunu atbilstoši 63. pantam. Ja Pasaules Veselības asambleja akceptē atrunu, šie noteikumi stājas spēkā attiecībā uz atrunu izdarījušo valsti saskaņā ar atrunu.

63. pants. Noraidījuma un atrunas atsaukšana

1. Valsts var jebkurā laikā atsaukt noraidījumu atbilstoši 61. pantam, nosūtot paziņojumu ģenerāldirektoram. Tādos gadījumos šie noteikumi stājas spēkā attiecībā uz minēto valsti pēc tam, kad ģenerāldirektors saņēmis paziņojumu, ja vien valsts neizdara atrunu, ka tā atsauc noraidījumu, kādā gadījumā šie noteikumi stājas spēkā, kā paredzēts 62. pantā. Nekādā gadījumā šie noteikumi nestājas spēkā attiecībā uz minēto valsti agrāk nekā 24 mēnešus pēc 59. panta 1. punktā minētās paziņošanas dienas.

2. Attiecīgā dalībvalsts jebkurā laikā var atsaukt visu atrunu vai tās daļu, paziņojot to ģenerāldirektoram. Tādos gadījumos atsaukums stājas spēkā no dienas, kad ģenerāldirektors ir saņēmis paziņojumu.

64. pants. Valstis, kas nav PVO locekles

1. Jebkura valsts, kas nav PVO locekle un kas ir kāda 58. pantā minēta starptautiskā medicīniski sanitārā nolīguma vai noteikumu Puse vai kurai ģenerāldirektors ir paziņojis, ka Pasaules Veselības asambleja ir akceptējusi šos noteikumus, var kļūt par to locekli, paziņojot savu akceptu ģenerāldirektoram, un atbilstoši 62. pantam šāds akcepts stājas spēkā šo noteikumu spēkā stāšanās dienā vai, ja tāda piekrišana ir paziņota pēc minētās dienas, trīs mēnešus pēc tās dienas, kad ģenerāldirektors saņēmis paziņojumu par akceptēšanu.

2. Jebkura valsts, kas nav PVO locekle un kas ir kļuvusi par šo noteikumu Pusi, līdzdalību šajos noteikumos jebkurā laikā var atsaukt ar ģenerāldirektoram adresētu paziņojumu, kas stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad ģenerāldirektors to ir saņēmis. Valsts, kas izdarījusi atsaukumu, pēc minētās dienas atsāk 58. pantā minēto starptautisko medicīniski sanitāro nolīgumu vai noteikumu piemērošanu, kuru Puse tā ir bijusi iepriekš.

65. pants. Ģenerāldirektora paziņojumi

1. Ģenerāldirektors paziņo visām valstīm PVO loceklēm un asociētajām loceklēm, kā arī citām 58. pantā uzskaitīto starptautisko medicīniski sanitāro nolīgumu vai noteikumu Pusēm to, ka Pasaules Veselības asambleja ir pieņēmusi šos noteikumus.

2. Ģenerāldirektors arī paziņo minētajām valstīm, kā arī visām citām valstīm, kas ir kļuvušas par šo noteikumu vai šo noteikumu grozījumu Pusēm, ikvienu paziņojumu, ko PVO attiecīgi saņēmusi atbilstoši 60. līdz 64. pantam, kā arī jebkuru lēmumu, ko Pasaules Veselības asambleja pieņēmusi atbilstoši 62. pantam.

66. pants. Autentiskie teksti

1. Šo noteikumu teksti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski. Šo noteikumu oriģinālos tekstus deponē PVO.

2. Ģenerāldirektors ar 59. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu nosūta šo noteikumu apliecinātus norakstus visām loceklēm un asociētajām loceklēm un arī citām 58. pantā uzskaitīto starptautisko medicīniski sanitāro nolīgumu vai noteikumu Pusēm.

3. Šiem noteikumiem stājoties spēkā, ģenerāldirektors nosūta to apliecinātus norakstus Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram reģistrēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

 

1.pielikums

A. UZRAUDZĪBAS UN REAĢĒŠANAS PAMATRESURSU PRASĪBAS

1. Dalībvalstis izmanto esošās valsts struktūras un resursus, lai atbilstu pamatresursu prasībām saskaņā ar šiem noteikumiem, tostarp attiecībā uz:

a) savām uzraudzības, ziņošanas, informēšanas, verificēšanas, reaģēšanas darbībām un sadarbību un

b) savām darbībām attiecībā uz izraudzītajām lidostām, ostām un sauszemes robežšķērsošanas vietām.

2. Katra dalībvalsts divu gadu laikā pēc tam, kad šie noteikumi attiecībā uz minēto dalībvalsti stājušies spēkā, novērtē esošo valsts struktūru un resursu atbilstību šajā pielikumā aprakstītajām minimālajām prasībām. Šāda novērtējuma rezultātā dalībvalstis izstrādā un īsteno darbības plānus, lai nodrošinātu, ka minētie pamatresursi pastāv un darbojas visā to teritorijā, kā norādīts 5. panta 1. punktā un 13. panta 1. punktā.

3. Dalībvalstis un PVO atbalsta novērtēšanas, plānošanas un īstenošanas procesus atbilstoši šim pielikumam.

4. Vietējo kopienu līmenī un/vai sabiedrības veselības aizsardzības primārās reaģēšanas līmenī attīsta šādus resursus:

a) atklāt ar slimību vai nāvi saistītus gadījumus, kas pārsniedz konkrētajam laikam un vietai sagaidāmo apjomu, visos apgabalos dalībvalsts teritorijā, un

b) nekavējoties ziņot visu pieejamo būtisko informāciju atbilstošajam veselības aprūpes reaģēšanas līmenim. Kopienas līmenī ziņo vietējās kopienas veselības aprūpes iestādēm vai atbilstošajam medicīnas personālam. Primārajā sabiedrības veselības aprūpes līmenī ziņo starpposma vai valsts reaģēšanas līmenim atkarībā no organizatoriskajām struktūrām. Šajā pielikumā būtiskā informācija ir šāda: klīnisko ainu apraksti, laboratorijas rezultāti, apdraudējuma avoti un veids, cilvēku saslimšanas un nāves gadījumu skaits, apstākļi, kas ietekmē slimības izplatību, un veiktie veselības aizsardzības pasākumi, un

c) nekavējoties īstenot sākotnējos kontroles pasākumus.

5. Starpposma sabiedrības veselības aizsardzības reaģēšanas līmeņos attīsta šādus resursus:

a) apstiprināt paziņoto gadījumu statusu un atbalstīt vai īstenot papildu kontroles pasākumus un

b) nekavējoties novērtēt paziņotos gadījumus un, ja konstatēta steidzamība, visu būtisko informāciju ziņot valsts līmeņa iestādēm. Šajā pielikumā steidzamu gadījumu kritēriji iekļauj īpaši kaitīgu ietekmi uz sabiedrības veselību un/vai neierastu vai neparedzētu raksturu ar lielu izplatīšanās potenciālu.

6. Valsts līmenis.

Novērtējums un paziņošana.

Attīsta šādus resursus:

a) novērtēt visus ziņojumus par steidzamiem gadījumiem 48 stundu laikā un,

b) ja novērtējums rāda, ka attiecīgais gadījums ir paziņojams atbilstoši 6. panta 1. punktam un 2. pielikumam, ar nacionālā SVAN kontaktpunkta starpniecību tūlīt paziņot PVO un informēt PVO, kā pieprasīts atbilstoši 7. pantam un 9. panta 2. punktam.

Sabiedrības veselības aizsardzības reaģēšanas darbības.

Attīsta šādus resursus:

a) steidzami noteikt vajadzīgos kontroles pasākumus, lai novērstu gadījuma iekšzemes un starptautisku izplatīšanos;

b) sniegt atbalstu ar specializēta personāla, laboratorijas analīžu paraugu (izmantojot iekšzemes vai sadarbības centrus), un materiāli tehniskā atbalsta (piem., aprīkojuma, krājumu un transporta) starpniecību;

c) sniegt palīdzību uz vietas atbilstoši vajadzībai papildināt vietējos pētījumus;

d) nodrošināt tiešu operatīvu saistību ar vecākajām veselības aizsardzības un citām amatpersonām, lai steidzami apstiprinātu un īstenotu ierobežošanas un kontroles pasākumus;

e) nodrošināt tiešu sadarbību ar citām attiecīgajām valsts pārvaldes ministrijām;

f) ar visefektīvākajiem pieejamiem sakaru līdzekļiem nodrošināt saistību ar slimnīcām, klīnikām, lidostām, ostām, sauszemes robežšķērsošanas vietām, laboratorijām un citām galvenajām darbības vietām, lai izplatītu no PVO saņemto informāciju un ieteikumus, kas saistīti ar attiecīgiem gadījumiem pašas dalībvalsts teritorijā un citu dalībvalstu teritorijās;

g) izveidot, pārvaldīt un uzturēt valsts sabiedrības veselības aizsardzības rīcības plānu, iekļaujot starpdisciplīnu/daudznozaru komandu radīšanu, lai reaģētu uz attiecīgiem gadījumiem, kas var izraisīt starp­tautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, un

h) nodrošināt iepriekš minēto 24 stundu laikā.

B. PAMATRESURSU PRASĪBAS IZRAUDZĪTAJĀM LIDOSTĀM, OSTĀM UN SAUSZEMES ROBEŽŠĶĒRSOŠANAS VIETĀM

1. Visu laiku

jābūt nodrošinātiem šādiem resursiem:

a) nodrošināt piekļuvi:

i) atbilstošam medicīnas pakalpojumam, tostarp diagnostikas iekārtām, kas izvietotas tā, lai ļautu steidzami novērtēt un ārstēt slimos ceļotājus, un

ii) atbilstošam personālam, aprīkojumam un telpām;

b) nodrošināt piekļuvi aprīkojumam un personālam slimo ceļotāju pārvešanai uz atbilstošu medicīnas iestādi;

c) nodrošināt apmācītu personālu transportlīdzekļu apskatei;

d) nodrošināt drošu vidi ceļotājiem, kas izmanto iebraukšanas vietas labierīcības, tostarp dzeramā ūdens krājumus, ēdināšanas uzņēmumus, lidojumu pārtikas apgādes materiāli tehnisko bāzi, sabiedriskās tualetes, piemērotus cieto un šķidro atkritumu apglabāšanas pakalpojumus, kā arī citas iespējamā riska zonas, attiecīgi veicot pārbaužu programmas, un,

e) cik tas praktiski iespējams, nodrošināt programmu un apmācītu personālu slimību pārnēsātāju un infekcijas avotu kontrolei iebraukšanas vietās un tuvu tām.

2. Reaģēšanai uz attiecīgiem gadījumiem, kas var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu,

jābūt nodrošinātiem šādiem resursiem:

a) nodrošināt atbilstošu rīcību ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā, izstrādājot un uzturot plānu neparedzētu sabiedrības veselības apdraudējuma situāciju novēršanai, iekļaujot koordinatora izvirzīšanu un kontaktpunktus attiecīgajai iebraukšanas vietai, sabiedrības veselības un citas aģentūras un pakalpojumus;

b) nodrošināt skarto ceļotāju vai dzīvnieku veselības stāvokļa novērošanu un aprūpi, izveidojot nolīgumus ar vietējām medicīnas un veterinārijas iestādēm par viņu izolēšanu, ārstēšanu un citiem atbalsta pasākumiem, kas var būt vajadzīgi;

c) nodrošināt piemērotu telpu, atdalītu no citiem ceļotājiem, intervijām ar iespējami slimajām vai skartajām personām;

d) nodrošināt iespējami slimo ceļotāju veselības stāvokļa novērošanu un vajadzības gadījumā - karantīnu, vēlams, telpās, kas attālinātas no iebraukšanas vietas;

e) attiecīgā gadījumā izmantot ieteicamos pasākumus bagāžas, kravas, konteineru, transportlīdzekļu, preču vai pasta paku dezinsekcijai, deratizācijai, dezinfekcijai, dekontaminācijai vai citādai apstrādei minētajam nolūkam īpaši izraudzītās un aprīkotās vietās;

f) izmantot iebraukšanas vai izbraukšanas kontroli iebraucošiem un izbraucošiem ceļotājiem un

g) nodrošināt piekļuvi īpaši izraudzītam aprīkojumam un apmācītam personālam ar piemērotiem individuālajiem aizsarglīdzekļiem, lai pārvietotu ceļotājus, kas varētu būt infekcijas vai piesārņojuma pārnēsātāji.

2.pielikums

 

3.pielikums

KUĢA SANITĀRĀS APSTRĀDES KONTROLES ATBRĪVOJUMA APLIECĪBAS/KUĢA SANITĀRĀS APSTRĀDES KONTROLES APLIECĪBAS PARAUGS

Osta: _________________    Datums: _________________ 

Šajā apliecībā reģistrēta pārbaude un 1) atbrīvojums no kontroles vai 2) veiktie kontroles pasākumi.

Kuģa vai iekšzemes navigācijas kuģošanas līdzekļa nosaukums: ______ Karogs: _______________________ Reģistrācijas/SJO Nr: ____________________

Pārbaudes laikā kravas telpas nebija piekrautas/bija piekrautas ar ______________________  tonnām _____________________  kravas.

Pārbaudi izdarījušās amatpersonas vārds, uzvārds un adrese: _____________________________________________

Kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecība					Kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecība
Pārbaudītās zonas, [sistēmas un dienesti]	Konstatētie pierādījumi1	Paraugu rezultāti2	Pārbaudītie dokumenti		Veiktie kontroles pasākumi	Jaunas pārbaudes datums	Piezīmes par konstatētajiem apstākļiem
Kambīze			Medicīniskais kuģa žurnāls
Trauku glabātava			Kuģa žurnāls
Glabātavas			Citi
Kravas telpa(s)/krava
Kajītes:
- komandas
- virsnieku
- pasažieru
- klājs
Dzeramais ūdens
Notekūdeņi
Balasta tvertnes
Cietie un medicīniskie atkritumi
Stāvošs ūdens
Mašīntelpa
Medicīniskie objekti
Citas norādītās zonas - sk. pielikumā
Atzīmējiet zonas, kurām nav piemērojams, apzīmējot ar N/P

Pierādījumi nav konstatēti. Kuģis/kuģošanas līdzeklis ir atbrīvots no kontroles pasākumiem.               Norādītie kontroles pasākumi ir veikti turpmāk minētajā datumā.

Izdevējas amatpersonas vārds, uzvārds un amats : ________ __________________ Paraksts un zīmogs: _____________   _______ Datums: _________________ 

¹ a) infekcijas vai piesārņojuma pierādījumi, tostarp: slimības pārnēsātāji visās augšanas stadijās; slimību pārnēsātāju dzīvnieku izcelsmes infekcijas avoti; grauzēji un citas sugas, kas var būt cilvēku slimību pārnēsātāji, cilvēku veselības mikrobioloģiskais, ķīmiskais un cits apdraudējums; neatbilstošu medicīniski sanitāro pasākumu pazīmes; b) informācija attiecībā uz cilvēku saslimšanas gadījumiem (iekļaujama Jūras sanitārajā deklarācijā).

² Rezultāti no paraugiem, kas ņemti kuģī. Analīzes rezultātus jāiesniedz kapteinim nekavējoties un, ja jauna pārbaude nav vajadzīga, nākamajai atbilstošajai piestāšanas ostai, kas sakrīt ar šajā apliecībā norādītās jaunas pārbaudes datumu.
Sanitārās kontroles atbrīvojuma apliecības un sanitārās kontroles apliecības ir derīgas ilgākais sešus mēnešus, tomēr derīguma termiņu var pagarināt par vienu mēnesi, ja ostā pārbaudi nevar izdarīt un nav infekcijas vai piesārņojuma pierādījumu.

4.pielikums

TEHNISKĀS PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ PĀRVADĀJUMIEM UN PĀRVADĀTĀJIEM

A iedaļa. Pārvadātāji.

1. Pārvadātāji veicina:

a) kravas, konteineru un transportlīdzekļu pārbaudes;

b) transportlīdzeklī esošo personu medicīniskās apskates;

c) citu veselības aizsardzības pasākumu piemērošanu saskaņā ar šiem noteikumiem un

d) dalībvalsts pieprasītās sabiedrības veselības aizsardzības informācijas sniegšanu.

2. Pārvadātāji kompetentajai iestādei uzrāda derīgu Kuģa sanitārās kontroles atbrīvojuma apliecību vai Kuģa sanitārās kontroles apliecību, vai Jūras sanitāro deklarāciju, vai Gaisa kuģa ģenerāldeklarācijas veselības sadaļu, kā paredzēts saskaņā ar šiem noteikumiem.

B iedaļa. Transportlīdzekļi.

1. Kontroles pasākumus, ko veic bagāžai, kravai, konteineriem, transportlīdzekļiem un precēm saskaņā ar šiem noteikumiem, veic tā, lai, cik tas iespējams, izvairītos no iespējama kaitējuma vai neērtību radīšanas personām, kā arī bagāžas, kravas, konteineru, transportlīdzekļu un preču bojājumiem. Kad vien iespējams un ir lietderīgi, kontroles pasākumus veic, kad transportlīdzeklis un kravas telpas ir tukšas.

2. Dalībvalstis rakstiski norāda pasākumus, kas veikti ar kravu, konteineriem vai transportlīdzekļiem, apstrādātās daļas, lietotās metodes un to piemērošanas iemeslus. Minēto informāciju sniedz rakstveidā par gaisa kuģi atbildīgajai personai, un kuģa gadījumā ieraksta Kuģa sanitārās kontroles apliecībā. Par pārējo kravu, konteineriem vai transportlīdzekļiem dalībvalstis tādu informāciju rakstiski izdod kravas nosūtītājiem, kravas saņēmējiem, pārvadātājiem, par pārvadājumu atbildīgajai personai vai to attiecīgajiem pārstāvjiem.

5.pielikums

ĪPAŠI PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ SLIMĪBU PĀRNĒSĀTĀJU IZRAISĪTĀM SLIMĪBĀM

1. PVO regulāri publicē to attiecīgo apgabalu sarakstu, no kuriem ierodoties, transportlīdzekļiem ir ieteicama dezinsekcija vai citi slimību pārnēsātāju kontroles pasākumi. Tādu apgabalu noteikšanu izdara saskaņā ar attiecīgi pagaidu vai pastāvīgo ieteikumu procedūrām.

2. Katram transportlīdzeklim, kas atstāj iebraukšanas vietu, kura atrodas apgabalā, kur ir ieteikta slimību pārnēsātāju kontrole, ir jāizdara dezinsekcija, lai iznīcinātu slimības pārnēsātājus. Ja ir Organizācijas ieteiktas metodes un materiāli minētajām procedūrām, tie ir jāizmanto. Slimību pārnēsātāju klātbūtni trans­portlīdzekļos un to izskaušanai izmantojamos kontroles pasākumus iekļauj:

a) gaisa kuģa gadījumā - Gaisa kuģa ģenerāldeklarācijas veselības sadaļā, ja vien šo deklarācijas sadaļu ielidošanas lidostas kompetentā iestāde nav atcēlusi;

b) kuģa gadījumā - Kuģa sanitārās kontroles apliecībās un

c) citu transportlīdzekļu gadījumā - rakstiskajā apstrādes apliecinājumā, kas izdots kravas nosūtītājam, kravas saņēmējam, pārvadātājam, par pārvadājumu atbildīgajai personai vai attiecīgi to pārstāvim.

3. Dalībvalstīm jāakceptē dezinsekcija, deratizācija un citi pārvadājumu kontroles pasākumi, ko veikušas citas valstis, ja ir izmantotas Organizācijas ieteiktās metodes un materiāli.

4. Dalībvalstis izveido programmas, lai kontrolētu slimību pārnēsātājus, kas var pārnēsāt sabiedrības veselību apdraudošu infekcijas izraisītāju, kas izraisa sabiedrības veselības apdraudējumu vismaz 400 metru attālumā no tām iebraukšanas vietas zonām, ko izmanto darbībām, kurās iesaistīti ceļotāji, transportlīdzekļi, konteineri, krava un pasta pakas; minimālo attālumu palielina, ja ir konstatēti plašāka darbības rādiusa slimību pārnēsātāji.

5. Ja ir nepieciešama paveiktā darba pārbaude, lai noteiktu, vai slimību pārnēsātāju kontrolei izmantotie pasākumi ir bijuši sekmīgi, par šo nepieciešamību kompetentā iestāde, kas iesaka tādu pārbaudi, iepriekš informē tās nākamās piestāšanas ostas vai lidostas kompetento iestādi, kurās ir attiecīgie resursi tādas pārbaudes veikšanai. Kuģu gadījumā to reģistrē Kuģa sanitārās kontroles apliecībā.

6. Transportlīdzeklis jāuzskata par pamatoti aizdomīgu un ir jāpārbauda attiecībā uz slimību pārnēsātājiem un infekcijas avotiem, ja:

a) tajā konstatēts iespējams infekcijas avota izraisītas slimības gadījums;

b) iespējams infekcijas avota izraisītas slimības gadījums tajā ir konstatēts starp­tautiska reisa laikā vai

c) tas ir atstājis skarto apgabalu laika posmā, kad transportlīdzeklī esoši slimību pārnēsātāji vēl var būt infekciozi.

7. Ja ir pielietoti šā pielikuma 3. pantā paredzētie vai Organizācijas citādi ieteiktie kontroles pasākumi, dalībvalstij nav jāaizliedz gaisa kuģa nosēšanās vai kuģa pietauvošanās savā teritorijā. Tomēr var pieprasīt, lai gaisa kuģi vai kuģi, kas ierodas no skartā apgabala, nosēžas lidostās vai dodas uz citu ostu, ko dalībvalsts ir norādījusi minētajā nolūkā.

8. Dalībvalsts var veikt slimību pārnēsātāju kontroles pasākumus transportlīdzeklim, kas ierodas no slimību pārnēsātāju izraisītas slimības skarta apgabala, ja iepriekšminētās slimības pārnēsātāji ir konstatēti tās teritorijā.

6.pielikums

VAKCINĀCIJAS, PROFILAKSES UN AR TO SAISTĪTAS APLIECĪBAS

1. Vakcīnas vai citi profilakses līdzekļi, kas norādīti 7. pielikumā vai ieteikti saskaņā ar šiem noteikumiem, ir piemērotas kvalitātes; tiek apstiprinātas tās vakcīnas un profilakses līdzekļi, ko atzīst PVO. Dalībvalsts pēc PVO pieprasījuma sniedz tai atbilstošus pierādījumus par to vakcīnu un profilakses piemērotību, ko saskaņā ar šiem noteikumiem lieto tās teritorijā.

2. Personām, kam izdara vakcināciju vai citu profilaksi saskaņā ar šiem noteikumiem, izsniedz Starptautisko vakcinācijas vai profilakses apliecību (turpmāk tekstā - apliecība), kuras paraugs norādīts šajā pielikumā. No šajā pielikumā norādītā apliecības parauga neizdara atkāpes.

3. Šim pielikumam atbilstošās apliecības ir derīgas tikai tad, ja izmantoto vakcīnu vai profilaksi ir apstiprinājusi PVO.

4. Apliecības pašrocīgi jāparaksta klīnicistam, kas ir ārstniecības persona vai cits pilnvarots medicīnas darbinieks, kas uzrauga vakcināciju vai profilakses veikšanu. ApliecībAI jābūt arī apstiprinātai ar vakcinācijas centra oficiālo zīmogu, kas tomēr neaizstāj parakstu.

5. Apliecības pilnībā aizpilda angļu vai franču valodā. Tās var aizpildīt arī citā valodā papildus angļu vai franču valodai.

6. Apliecība ir nederīga, ja tajā ir labojumi vai dzēsumi, vai nav aizpildīta kāda tās daļa.

7. Apliecības ir individuālas un nekādos apstākļos nav izmantojamas kolektīvi. Bērniem izdod atsevišķas apliecības.

8. Ja bērns neprot rakstīt, apliecību paraksta viens no vecākiem vai aizbildnis. Rakstītnepratēja parakstu norāda parastajā veidā ar personas marķējumu un citas personas norādi, ka tas ir attiecīgās personas marķējums.

9. Ja uzraugošais klīnicists atzīst, ka vakcinācija vai profilakse medicīnisku iemeslu dēļ ir kontrindicēta, uzraugošais klīnicists personai izsniedz rakstisku informāciju angļu vai franču valodā par šiem iemesliem un attiecīgā gadījumā - papildus angļu vai franču valodai citā valodā uzrakstītu informāciju, kas ir pamatā attiecīgajam atzinumam, kurš pēc personas ierašanās jāņem vērā kompetentajām iestādēm. Uzraugošais klīnicists un kompetentās iestādes atbilstoši 23. panta 4. punktam tādas personas informē par risku, kas saistīts ar atteikšanos no vakcinācijas un profilakses.

10. Līdzvērtīgu dokumentu, ko bruņotie spēki izdevuši minēto spēku aktīvam dalībniekam, pieņem starptautiskās apliecības vietā, kuras paraugs norādīts šajā pielikumā, ja:

a) tas būtībā ietver to pašu medicīnisko informāciju, kas pieprasīta norādītajā paraugā, un

b) tas satur paziņojumu angļu vai franču valodā un attiecīgā gadījumā - citā valodā papildus angļu vai franču valodai, kurā reģistrēts vakcinācijas vai profilakses veids un datums, un ka minētajā nolūkā tas ir izdots saskaņā ar šo punktu.

7.pielikums

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ KONKRĒTU SLIMĪBU VAKCINĀCIJU VAI PROFILAKSI

1. Papildus ieteikumiem attiecībā uz vakcināciju vai profilaksi saskaņā ar šiem noteikumiem turpmāk ir norādītas šādas konkrētas slimības, pret kurām var pieprasīt ceļotāju vakcināciju vai profilaksi kā nosacījumu iebraukšanai dalībvalstī:

vakcinācija pret dzelteno drudzi.

2. Ieteikumi un prasības vakcinācijai pret dzelteno drudzi:

a) šajā pielikumā:

i) dzeltenā drudža inkubācijas periods ir sešas dienas,

ii) PVO apstiprinātās dzeltenā drudža vakcīnas nodrošina aizsardzību pret infekciju, sākot ar 10. dienu pēc vakcīnas ievadīšanas,

iii) attiecīgais aizsardzības efekts ilgst 10 gadus un,

iv) vakcinācijas apliecība pret dzelteno drudzi ir derīga 10 gadus, sākot ar 10. dienu pēc vakcinācijas datuma, vai revakcinācijas gadījumā - 10 gadus pēc attiecīgās revakcinācijas datuma;

b) vakcināciju pret dzelteno drudzi var pieprasīt katram ceļotājam, kas atstāj apgabalu, par kuru Organizācija ir noteikusi, ka tur pastāv dzeltenā drudža pārnešanas risks;

c) ja ceļotājam ir vakcinācijas apliecība pret dzelteno drudzi, kas tomēr nav derīga, ceļotājam ir jāatļauj aizbraukt, bet šā pielikuma 2. punkta h) apakšpunkta noteikumus var piemērot ierodoties;

d) ceļotāju, kuram ir derīga vakcinācijas apliecība pret dzelteno drudzi, neuzskata par iespējami slimu, pat tad, ja viņš ierodas no apgabala, par kuru Organizācija ir noteikusi, ka tur pastāv dzeltenā drudža pārnešanas apdraudējums;

e) saskaņā ar 6. pielikuma 1. punktu izmantojamai dzeltenā drudža vakcīnai jābūt tādai, ko apstiprinājusi Organizācija;

f) dalībvalstis savās teritorijās izraugās konkrētus vakcinācijas centrus pret dzelteno drudzi, lai nodrošinātu izmantojamo procedūru un materiālu kvalitāti un drošību;

g) katrai personai, kas ir nodarbināta iebraukšanas vietā apgabalā, par kuru Organizācija ir noteikusi, ka tur pastāv dzeltenā drudža pārnešanas risks, un katram šādu iebraukšanas vietu izmantojoša transportlīdzekļa komandas loceklim ir jābūt derīgai vakcinācijas apliecībai pret dzelteno drudzi;

h) dalībvalsts, kuras teritorijā ir konstatēti dzeltenā drudža pārnēsātāji, var pieprasīt to ceļotāju, kas nevar uzrādīt derīgu vakcinācijas apliecību pret dzelteno drudzi un kas ierodas no apgabala, par kuru Organizācija ir noteikusi, ka tur pastāv dzeltenā drudža pārnešanas risks, ievietot karantīnā, līdz apliecība kļūst derīga, vai uz laika posmu, kas nepārsniedz sešas dienas, rēķinot no pēdējās iespējamās inficēšanās dienas, atkarībā no tā, kurš beigu termiņš iestājas agrāk;

i) ceļotājiem, kuriem ir pilnvarota ārsta vai pilnvarota medicīnas darbinieka parakstīts atbrīvojums no vakcinācijas pret dzelteno drudzi, tomēr var atļaut iebraukt, ja ievēroti šā pielikuma iepriekšējā punkta noteikumi un viņiem sniegta informācija par aizsardzību no dzeltenā drudža pārnēsātājiem. Ja ceļotāji nav jāievieto karantīnā, var pieprasīt, lai viņi ziņo kompetentajai iestādei par drudža vai citiem simptomiem, lai viņus pakļautu medicīniskai novērošanai.

8.pielikums

9.pielikums