Darbības ar dokumentu
Latvijas Republikas valdība un Turcijas Republikas valdība, apliecinādamas vēlēšanos noslēgt Līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem, vienojas:
1.pants
Personas, uz kurām attiecas Līgums
Šis Līgums attiecas uz personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.
2.pants
Nodokļi, uz kuriem attiecas Līgums
1. Šis Līgums attiecas uz ienākuma nodokļiem, ko iekasē Līgumslēdzējas Valsts vai tās pašvaldību labā neatkarīgi no to iekasēšanas veida.
2. Par ienākuma nodokļiem uzskatāmi visi nodokļi, ar kuriem apliek kopējo ienākumu vai ienākuma daļu, arī nodoklis, ar kuru apliek kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu.
3. Esošie nodokļi, uz kuriem attiecas šis Līgums, konkrēti ir:
a) Latvijā:
(i) uzņēmumu ienākuma nodoklis;
(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
(turpmāk - Latvijas nodokļi);
b) Turcijā:
(i) ienākuma nodoklis (Gelir Vergisi);
(ii) uzņēmumu nodoklis (Kurumlar Vergisi);
(iii) nodeva, kuru uzrēķina ienākuma nodoklim un uzņēmumu nodoklim (Gelir Vergisi ve Kurumlar Vergisi uzerinden alinan fon payi);
(turpmāk - Turcijas nodokļi).
4. Šis Līgums tiks piemērots arī jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kuri tiks ieviesti pēc šī Līguma parakstīšanas datuma, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus. Abu Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir savstarpēji jāinformē vienai otra par visiem nozīmīgajiem grozījumiem šo valstu attiecīgajos nodokļu likumdošanas aktos.
3.pants
Vispārīgās definīcijas
1. Ja no konteksta neizriet citādi, šajā Līgumā:
a) jēdziens "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas likumdošanas aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;
b) jēdziens "Turcija" nozīmē Turcijas teritoriju, tās teritoriālos ūdeņus, kā arī jūras apgabalus kuri saskaņā ar starptautiskajām tiesībām atrodas tās jurisdikcijā vai attiecībā uz kuriem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai ir suverēnās tiesības veikt dabas resursu izpēti, ieguvi vai saglabāšanu;
c) jēdzieni "Līgumslēdzēja Valsts" un "otra Līgumslēdzēja Valsts" atkarībā no konteksta nozīmē Latviju vai Turciju;
d) jēdziens "persona" nozīmē fizisko personu, sabiedrību un jebkuru citu personu kopumu;
e) jēdziens "sabiedrība" nozīmē jebkuru apvienotu veidojumu vai jebkuru vienību, kas nodokļu aplikšanas nolūkos tiek uzskatīta par apvienotu veidojumu;
f) jēdzieni "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un "otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi nozīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;
g) jēdziens "starptautiskā satiksme" nozīmē jebkurus pārvadājumus ar jūras vai gaisa transportu, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad jūras vai gaisa transporta līdzekļi pārvietojas vienīgi otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;
h) jēdziens "kompetentās iestādes" nozīmē:
(i) Latvijā - Finansu ministriju vai tās pilnvarotu pārstāvi;
(ii) Turcijā - Finansu ministru vai viņa pilnvarotu pārstāvi.
i) jēdziens "pilsonis" nozīmē visas fiziskās personas, kurām ir Līgumslēdzējas Valsts pilsonība, un ikvienu juridisku personu, līgumsabiedrību vai asociāciju, kuru statuss izriet no Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
2. Šī Līguma piemērošanai jebkurā laikā Līgumslēdzēja Valsts lietos jebkuru jēdzienu, kas šeit nav definēts, tikai tādā nozīmē, ja vien no konteksta neizriet citādi, kādā tas lietots tajā laikā šīs Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktos attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šis Līgums, turklāt jebkuram jēdzienu skaidrojumam saskaņā ar piemērojamajiem nodokļu likumdošanas aktiem būs prioritāte pār šo jēdzienu skaidrojumiem saskaņā ar citiem šīs valsts likumdošanas aktiem.
4.pants
Rezidents
1. Šajā Līgumā jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" nozīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības vietu, oficiālās vadības mītnes atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai uz jebkuru citu līdzīga rakstura kritēriju, kā arī šo valsti un tās pašvaldības. Tomēr, šis jēdziens neietver tās personas, kurām šajā valstī tiek uzlikti nodokļi tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem avotiem.
2. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss tiks noteikts šādā veidā:
a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;
c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
d) ja šī persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.
3. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jācenšas atrisināt jautājumu savstarpējas vienošanās ceļā, un jānosaka šī Līguma piemērošanas veids šādai personai. Ja šādas vienošanās nav, tad šī persona netiks uzskatīta par rezidentu nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm šajā Līgumā noteikto atvieglojumu piemērošanai.
5.pants
Pastāvīgā pārstāvniecība
1. Šajā Līgumā jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmums pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.
2. Jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" ietver:
a) uzņēmuma vadības atrašanās vietu;
b) filiāli;
c) kantori;
d) fabriku;
e) darbnīcu, un
f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.
3. Būvlaukums, celtniecības, montāžas vai instalācijas projekts, vai ar tiem saistītā pārraudzības darbība tiks uzskatīts par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja šie būvdarbi, projekts vai darbība notiek ilgāk nekā deviņus mēnešus.
4. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:
a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;
b) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;
c) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;
d) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai vai informācijas vākšanai uzņēmuma vajadzībām;
e) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi tam, lai veiktu uzņēmuma labā jebkādus citus priekšdarbus vai palīgdarbību;
f) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai nodarbotos ar a) - e) apakšpunktā minētajiem darbības veidiem jebkādā to kombinācijā, ar nosacījumu, ka kopējam darbības veidam ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs.
5. Neatkarīgi no 1. un 2.punkta noteikumiem, ja persona, kas nav šī panta 6.punktā minētais neatkarīga statusa aģents, darbojas uzņēmuma labā un tai ir piešķirtas pilnvaras noslēgt līgumus uzņēmuma vārdā, un tā Līgumslēdzējā Valstī parasti izmanto šīs pilnvaras, tad tiek uzskatīts, ka šis uzņēmums izmanto pastāvīgo pārstāvniecību šajā Līgumslēdzējā Valstī attiecībā uz jebkuru šīs personas uzņēmuma labā veikto darbību, izņemot gadījumus, kad šī persona veic šī panta 4.punktā minēto darbību, kura, notiekot pastāvīgajā darbības vietā, nevar tikt uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar šī panta 4. punkta noteikumiem.
6. Tiks uzskatīts, ka Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam nav pastāvīgās pārstāvniecības otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī, vienīgi izmantojot brokeri, tirdzniecības aģentu vai jebkuru citu neatkarīga statusa aģentu, ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr, ja šāda aģenta darbība pilnīgi vai gandrīz pilnīgi tiek veikta uzņēmuma labā un ja attiecības starp aģentu un uzņēmumu atšķiras no tādām attiecībām, kādas būtu nodibinātas starp neatkarīgām personām, šādu aģentu nevar uzskatīt par neatkarīgu aģentu šajā punktā minētajā nozīmē. Šādā gadījumā ir jāpiemēro 5.punkta noteikumi.
7. Fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai ir pakļauta šādas sabiedrības kontrolei, pats par sevi nepārvērš vienu no šīm sabiedrībām par otras sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību.
6.pants
Ienākums no nekustamā īpašuma
1. Ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no nekustamā īpašuma (arī ienākumus no lauksaimniecības un mežkopības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Jēdzienam "nekustamais īpašums" būs tāda nozīme, kāda tam ir saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem, kurā atrodas minētais īpašums. Jebkurā gadījumā šis jēdziens tiks lietots, lai apzīmētu nekustamajam īpašumam piederīgu īpašumu, mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un mežkopībā, tiesības, uz kurām attiecas vispārējās likumdošanas aktu noteikumi par zemei piesaistīto nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma uzufruktu un tiesības uz mainīga lieluma vai pastāvīgiem maksājumiem par tiesībām izmantot derīgos izrakteņus, avotus un citus dabas resursus. Par nekustamo īpašumu netiks uzskatīti kuģi, liellaivas un gaisa transporta līdzekļi.
3. Šī panta 1.punkta noteikumi tiks piemēroti attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā.
4. Ja sabiedrības akcijas vai citas korporatīvās tiesības dod to īpašniekam tiesības uz sabiedrības nekustamā īpašuma izmantošanu, ienākumu no šo tiesību tiešas izmantošanas, iznomāšanas vai lietošanas jebkādā citā veidā var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šis nekustamais īpašums.
5. Šī panta 1., 3. un 4.punkta noteikumi tiks piemēroti arī attiecībā uz ienākumu no uzņēmuma nekustamā īpašuma, kā arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas tiek izmantots neatkarīgu individuālu pakalpojumu sniegšanai.
7.pants
Uzņēmējdarbības peļņa
1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokļiem otrā valstī, bet tikai to peļņas daļu, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību. Tomēr peļņa, kas gūta par tādu preču vai izstrādājumu pārdošanu, kuri ir tādi paši vai līdzīgi precēm vai izstrādājumiem, kas tiek pārdoti, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, vai peļņa, kas tiek gūta par cita veida veikto uzņēmējdarbību, kura ir tāda pati vai ir līdzīga tai, kāda tiek veikta, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, var tikt uzskatīta par attiecināmu uz šo pastāvīgo pārstāvniecību, ja ir noskaidrots, ka minētā pārdošana vai veiktā uzņēmējdarbība ir tikusi organizēta tādā veidā, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība.
2. Saskaņā ar 3.punkta noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms tāds peļņas daudzums, kādu tā varētu gūt, ja nepārprotami būtu atsevišķs uzņēmums, kas veic vienādu vai līdzīgu uzņēmējdarbību vienādos vai līdzīgos apstākļos un darbojas pilnīgi neatkarīgi no uzņēmuma, kurš izmanto šo pastāvīgo pārstāvniecību.
3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiks pieļauta pastāvīgās pārstāvniecības izdevumu, ietverot pārstāvniecības operatīvos un vispārējos administratīvos izdevumus, kas radušies vai nu valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, vai citur, atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem.
4. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiks attiecināta peļņa tikai tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies sava uzņēmuma vajadzībām preces vai izstrādājumus.
5. Ja peļņā ir ietverti ienākuma vai kapitāla pieauguma veidi, kuri tiek atsevišķi apskatīti citos šī Līguma pantos, tad šī panta noteikumi neietekmēs šo citu pantu noteikumus.
8.pants
Kuģniecība un gaisa transports
1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa no jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.
2. Šī panta 1. punkta noteikumi attiecas arī uz peļņu, kas gūta no piedalīšanās pulā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes transporta aģentūrā.
9.pants
Saistītie uzņēmumi
1. Gadījumos, kad:
a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla; vai
b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tām pieder daļa kapitāla šajā uzņēmumā un vienlaikus tās tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tām pieder daļa otras valsts uzņēmuma kapitāla,
un jebkurā no šiem gadījumiem šo divu uzņēmumu komerciālās un finansu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas atšķiras no tiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, kura veidotos vienam no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šī uzņēmuma peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem.
2. Gadījumos, kad Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma peļņā (un attiecīgi apliek ar nodokļiem) peļņu, attiecībā uz kuru otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums ir ticis aplikts ar nodokļiem šajā otrā valstī, un šī iekļautā peļņa ir peļņa, kuru būtu guvis pirmās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas būtu starp diviem pilnīgi neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otrai valstij ir jāizdara atbilstošas korektīvas attiecībā uz nodokļa lielumu, ar kuru tiek aplikta šī peļņa otrā valstī, ja otrā valsts uzskata, ka šo korektīvu veikšana ir pamatota. Nosakot šīs korektīvas, nepieciešams ņemt vērā citus šī Līguma noteikumus, un, ja nepieciešams, jārīko Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu savstarpējas konsultācijas.
10.pants
Dividendes
1. Dividendes, ko sabiedrība -Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Tomēr šīs dividendes var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, bet, ja šo dividenžu īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no dividenžu kopapjoma.
Šis punkts neietekmēs sabiedrības aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.
3. Jēdziens "dividendes" šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām, "jouissance" akcijām (dod tiesības uz sabiedrības īpašuma daļu tās likvidācijas gadījumā) vai "jouissance" tiesībām (tiesības piedalīties sabiedrības peļņas sadalē, neatbildot par sabiedrības saistībām), dibinātāju akcijām vai citām tiesībām piedalīties peļņas sadalē, kuras nav parāda prasības, kā arī ienākumu no citām tiesībām, kurš saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Valsts, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic ienākuma sadali, likumdošanas aktiem tiek uzskatīts par ienākumu no akcijām.
4. Sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kas veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, pēc tam, kad tā ir tikusi aplikta ar nodokļiem saskaņā ar 7. panta noteikumiem, var tikt aplikta ar nodokļiem šajā otrā valstī arī attiecībā uz atlikušo peļņas daļu un saskaņā ar šī panta 2. punkta noteikumiem.
5. Šī panta 1. un 2.punkta noteikumi netiks piemēroti, ja dividenžu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī, Turcijas rezidenta gadījumā, sniedz Latvijā neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot Latvijā izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir praktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro šī Līguma 7.panta vai 14. panta noteikumi.
6. Saskaņā ar šī panta 4.punkta noteikumiem, ja sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otra valsts nedrīkst nedz aplikt ar jebkādu nodokli šīs sabiedrības izmaksātās dividendes, izņemot gadījumus, kad dividendes tiek izmaksātas otras valsts rezidentam vai kad līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, kas atrodas otrā valstī; nedz arī aplikt ar nesadalītās peļņas nodokli sabiedrības nesadalīto peļņu pat tādā gadījumā, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no otrā valstī gūtās peļņas vai ienākuma.
11.pants
Procenti
1. Procentus, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Tomēr šos procentus var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas, bet, ja šo procentu īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tad nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no procentu kopapjoma.
3. Neatkarīgi no 2.punkta noteikumiem procenti, kas rodas:
a) Latvijā un tiek izmaksāti Turcijas Republikas valdībai, Turcijas Centrālajai bankai (Turkiye Cumhuriyet Merkez Bankasi) tiks atbrīvoti no Latvijas nodokļiem;
b) Turcijā un tiek izmaksāti Latvijas Republikas valdībai, Latvijas Bankai tiks atbrīvoti no Turcijas nodokļiem.
4. Šajā pantā jēdziens "procenti" nozīmē ienākumu no jebkāda veida parāda saistībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tām ir vai nav tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē, un it īpaši ienākumu no valdības vērtspapīriem, ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Soda naudas, kas saņemtas par laikā neveiktajiem maksājumiem, netiks uzskatītas par procentiem šī panta noteikumu piemērošanai.
5. Šī panta 1., 2. un 3.punkta noteikumi netiks piemēroti, ja procentu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī, Turcijas rezidenta gadījumā, sniedz Latvijā neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot Latvijā izvietoto pastāvīgo bāzi, un parāda prasības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir faktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro Līguma 7.panta vai 14.panta noteikumi.
6. Ja procentu maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka procenti rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru radušās parādsaistības, par kurām tiek maksāti procenti, un šos procentus sedz pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka šie procenti rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.
7. Ja sakarā ar īpašām attiecībām starp procentu maksātāju un procentu īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu citu personu procentu summa, kas attiecas uz parāda prasībām, uz kuru pamata tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties procentu maksātājs un procentu īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā atlikusī maksājumu daļa tiek aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiek ievēroti pārējie šī Līguma noteikumi.
12.pants
Autoratlīdzības
1. Autoratlīdzību, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāta otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Tomēr šo autoratlīdzību var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā rodas, bet, ja autoratlīdzības īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt:
a) 5 procentus no autoratlīdzības kopapjoma par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu izmantošanu;
b) 10 procentus no autoratlīdzības kopapjoma visos pārējos gadījumos.
3. Jēdziens "autoratlīdzība" šajā pantā nozīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkuru autortiesību izmantošanu vai par tiesībām izmantot jebkuras autortiesības uz literāru, mākslas vai zinātnisku darbu (ieskaitot kinofilmas un filmas vai cita veida ierakstus radio vai televīzijas pārraidēm), uz jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu izmantošanu vai par tiesībām tās izmantot, vai par informāciju attiecībā uz ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisku pieredzi.
4. Šī panta 1. un 2.punkta nosacījumi netiks piemēroti, ja autoratlīdzības īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī, Turcijas rezidenta gadījumā, sniedz Latvijā neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot Latvijā izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, attiecībā uz kuriem tiek maksāta autoratlīdzība, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro Līguma 7.panta vai 14.panta noteikumi.
5. Ja autoratlīdzības maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā autoratlīdzību, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru radušās saistības izmaksāt autoratlīdzību, un šo autoratlīdzību sedz pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.
6. Ja sakarā ar īpašām attiecībām starp autoratlīdzības maksātāju un autoratlīdzības īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu citu personu autoratlīdzības summa, kas attiecas uz izmantošanu, tiesībām vai informāciju, par ko tā tiek maksāta, pārsniedz autoratlīdzības summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā maksājumu daļa, kas pārsniedz šo summu, tiks aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiks ievēroti pārējie šī Līguma noteikumi.
13.pants
Īpašuma atsavināšana
1. Ienākumu vai kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents par šīs Konvencijas 6.pantā minētā nekustamā īpašuma, kurš atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, vai par tādas sabiedrības akciju, kuras akciju kapitāls savas vērtības lielāko daļu iegūst no šāda īpašuma, atsavināšanu, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kurš ir pastāvīgās pārstāvniecības, ko vienas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, uzņēmējdarbības īpašuma daļa, vai arī kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kurš piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai otrā Līgumslēdzējā Valstī izveidotai pastāvīgai bāzei, arī kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot šādu pastāvīgo pārstāvniecību (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) vai šādu pastāvīgo bāzi, var aplikt ar nodokļiem otrā valstī.
3. Kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, atsavinot šī uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantotos jūras vai gaisa transporta līdzekļus vai atsavinot kustamo īpašumu, kas piederīgs šo jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanai, apliek ar nodokļiem tikai šajā valstī.
4. Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot jebkādu īpašumu, kurš atšķiras no šī panta iepriekšējos punktos minētā īpašuma, apliek ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī īpašuma atsavinātājs.
14.pants
Neatkarīgie individuālie pakalpojumi
1. Ienākumi, ko guvusi fiziska persona, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, sniedzot profesionālus pakalpojumus vai veicot cita veida neatkarīga rakstura darbību, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad šī persona savas darbības veikšanai izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja tiek izmantota šāda pastāvīgā bāze, ienākumus var aplikt ar nodokļiem arī otrā Līgumslēdzējā Valstī, bet tikai tik lielā mērā, kādā tie ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi. Šajā sakarā tiks uzskatīts, ka fiziskā persona, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja tā uzturas otrā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kuri kopumā pārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā taksācijas gadā, un ienākums, kas gūts par otrā valstī veiktajām iepriekš minētajām darbībām, tiks attiecināts uz šo pastāvīgo bāzi.
2. Jēdziens "profesionālie pakalpojumi" ietver neatkarīgu zinātnisko, literāro, māksliniecisko, izglītojošo vai pedagoģisko darbību, kā arī ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža neatkarīgu darbību.
15.pants
Atkarīgie individuālie pakalpojumi
1. Saskaņā ar 16., 18., 19. un 20.panta noteikumiem darba alga, izpeļņa un cita veida līdzīga atlīdzība, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja algotais darbs tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Neatkarīgi no 1.punkta noteikumiem atlīdzība, kuru Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikta ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā valstī, ja:
a) atlīdzības saņēmējs ir atradies otrā valstī laika posmu vai laika posmus, kas kopumā nepārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā taksācijas gadā; un
b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras valsts rezidents, vai cita persona tāda darba devēja vārdā; un
c) atlīdzību neizmaksā (nesedz) pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, ko darba devējs izmanto otrā valstī.
3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem atlīdzību, ko saņem par algotu darbu, kas tiek veikts uz Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantota jūras vai gaisa transporta līdzekļa, var aplikt ar nodokļiem šajā Līgumslēdzējā Valstī.
16.pants
Direktoru atalgojums
Direktoru atalgojumu un citu līdzīgu atlīdzību, kuru saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes vai uzraudzības padomes loceklis sabiedrībā, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
17.pants
Mākslinieki un sportisti
1. Neatkarīgi no 14. un 15.panta noteikumiem ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, piemēram, kā teātra, kino, radio vai televīzijas aktieris vai kā mūziķis vai arī kā sportists par savu individuālo darbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Ja mākslinieka vai sportista ienākumi par viņa individuālo darbību attiecīgajā jomā tiek maksāti nevis pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šos ienākumus neatkarīgi no 7., 14. un 15.panta noteikumiem var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.
3. Šī panta 1. un 2.punkta noteikumi neattiecas uz ienākumiem, kas gūti no darbības, ko Līgumslēdzējā Valstī veic mākslinieks vai sportists, ja viņa vizītei šajā valstī pilnīgi vai galvenokārt tiek sniegts atbalsts no vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu vai pašvaldību sabiedriskajiem fondiem. Šajā gadījumā ienākums ir apliekams ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir mākslinieks vai sportists.
18.pants
Pensijas un ikgadējie maksājumi
1. Saskaņā ar 19.panta 1.punkta noteikumiem pensija un cita līdzīga atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par iepriekš veikto algoto darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai tajā valstī, kuras rezidents ir pensijas vai atlīdzības saņēmējs. Šis noteikums ir piemērojams arī attiecībā uz ikgadējiem maksājumiem, kuru saņēmējs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents.
2. Jēdziens "ikgadējie maksājumi" nozīmē noteiktu summu, ko fiziskajai personai periodiski izmaksā noteiktos termiņos visā dzīves garumā vai konkrētā, vai nosakāmā laika periodā saskaņā ar pienākumu veikt maksājumus pret iepriekš saņemtu atbilstošu un pilnīgu atlīdzību naudā vai mantās naudas vērtībā.
19.pants
Valsts dienests
1. Darba alga, izpeļņa un cita līdzīga veida atlīdzība, ieskaitot pensijas, ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai pašvaldība par šai valstij vai pašvaldībai sniegtajiem pakalpojumiem, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.
2. Šīs Konvencijas 15., 16. un 18.panta noteikumi ir jāpiemēro darba algai, izpeļņai, cita veida līdzīgai atlīdzībai un pensijai, kuru izmaksā par pakalpojumiem, kas sniegti sakarā ar Līgumslēdzējas Valsts vai pašvaldības veikto uzņēmējdarbību vai sakarā ar šai valstij vai pašvaldībai pilnīgi piederošas sabiedrības veikto uzņēmējdarbību.
20.pants
Studenti, profesori un pētnieki
1. Maksājumi, kurus uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām saņem students, māceklis vai stažieris, kas ir, vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī bija, otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš atrodas pirmajā minētajā valstī vienīgi ar nolūku studēt vai stažēties, netiks aplikti ar nodokļiem šajā valstī ar nosacījumu, ka šie maksājumi rodas ārpus šīs valsts.
2. Ienākumi, kurus par veikto mācību vai pētniecības darbu saņem fiziskā persona, kas ierodas Līgumslēdzējā Valstī ar nolūku mācīt vai nodarboties ar pētniecības darbu universitātē, koledžā vai citā šīs Līgumslēdzējas Valsts atzītā izglītības iestādē un kura ir, vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī bija, otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, netiks aplikti ar nodokļiem pirmajā minētajā valstī divu gadu laikā no dienas, kad šī persona pirmoreiz ieradās Līgumslēdzējā Valstī minētajā nolūkā, ar nosacījumu, ka šie maksājumi rodas ārpus šīs valsts.
3. Šī panta 2. punkta noteikumi netiks piemēroti ienākumiem, kas gūti par izpētes darbiem, ja šie izpētes darbi ir veikti nevis sabiedriskajās interesēs, bet galvenokārt kādas personas vai personu privātajās interesēs.
21.pants
Citi ienākumi
1. Citi šī Līguma iepriekšējos pantos neaplūkotie ienākuma veidi, kuru īstenais īpašnieks ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, neatkarīgi no to rašanās vietas tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī.
2. Šī panta 1.punkta noteikumi netiks piemēroti ienākumam, kas nav ienākums no 6.panta 2.punktā definētā nekustamā īpašuma, ja šī ienākuma saņēmējs, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis ienākums, ir faktiski saistīts ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro Līguma 7.panta vai 14.panta noteikumi.
22.pants
Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana
1. Latvijā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā:
a) gadījumā, kad Latvijas rezidents saņem ienākumu, kurš saskaņā ar šo Līgumu var tikt aplikts ar nodokļiem Turcijā, ja vien tās iekšzemes likumdošanas aktos netiek paredzēti labvēlīgāki noteikumi, Latvijai ir jāatļauj atskaitīt no šī rezidenta ienākuma nodokļa tādu lielumu, kas ir vienāds ar Turcijā samaksāto ienākuma nodokli.
Šie samazinājumi tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu Latvijas ienākuma nodokļa daļu, kas ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, kura ir attiecināma uz ienākumu, kas var tikt aplikts ar nodokļiem Turcijā;
b) šī punkta a) apakšpunkta piemērošanai gadījumā, kad sabiedrība, kas ir Latvijas rezidents saņem dividendes no sabiedrības, kas ir Turcijas rezidents un kurā sabiedrībai - Latvijas rezidentam pieder vismaz 10% no tās akcijām ar pilnām balsstiesībām, Turcijā samaksātajā nodoklī tiks ietverts ne tikai nodoklis, ar kuru apliek dividendes, bet arī nodokļa, ar kuru apliek sabiedrības peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes, daļa, kas atbilst šīm dividendēm.
2. Turcijā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā:
a) gadījumā, kad Turcijas rezidents saņem ienākumu (izņemot šī punkta b) apakšpunktā minēto ienākumu), kurš saskaņā ar šo Līgumu var tikt aplikts ar nodokļiem Latvijā, Turcija atbrīvos šo ienākumu no aplikšanas ar nodokļiem, tomēr, aprēķinot nodokli attiecībā uz šīs personas pārējo ienākumu, Turcija var piemērot nodokļa likmi, kāda būtu piemērojama, ja no nodokļiem atbrīvotais ienākums nebūtu ticis atbrīvots;
b) gadījumā, kad Turcijas rezidents saņem ienākumu, kurš saskaņā ar šī Līguma 10., 11. un 12.panta noteikumiem var tikt aplikts ar nodokļiem Latvijā, Turcija atļaus atskaitīt no šīs personas ienākuma nodokļa tādu summu, kas vienāda ar Latvijā samaksāto nodokļa summu.
Tomēr šī atskaitāmā summa nedrīkst pārsniegt tādu nodokļa daļu, kāda ir aprēķināta pirms šī atskaitījuma izdarīšanas un kāda ir attiecināma uz ienākumu, kas var tikt aplikts ar nodokļiem Latvijā.
23.pants
Diskriminācijas nepieļaušana
1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi otrā Līgumslēdzējā Valstī netiks pakļauti jebkurai aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem vai ar tiem saistītām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti otras valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos, vai kas ir apgrūtinošākas, it īpaši attiecībā uz rezidenci. Šis noteikums neatkarīgi no 1.panta noteikumiem attiecas arī uz personām, kuras nav vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.
2. Bezpavalstnieki, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidenti, nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm netiks pakļauti aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem vai ar tiem saistītām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti attiecīgās valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos vai kuras ir apgrūtinošākas, it īpaši attiecībā uz rezidenci.
3. Saskaņā ar 10.panta 4.punkta noteikumiem Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, kuru tas izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, nevar aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī mazāk labvēlīgi, nekā tiktu aplikti ar nodokļiem otras valsts uzņēmumi, kas veic tāda paša veida uzņēmējdarbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tas uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkādas privātas atlaides, atvieglojumus un samazinājumus attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem, ko šī valsts piešķir tās rezidentiem, ņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes saistības.
4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9.panta 1.punkta, 11.panta 7.punkta vai 12.panta 6.punkta noteikumi, procenti, autoratlīdzības un citi maksājumi, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma apliekamo peļņu, ir jāatskaita no šīs peļņas pēc tādiem pašiem noteikumiem, kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās valsts rezidentam.
5. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai kurus viņi tieši vai netieši kontrolē, pirmajā minētajā valstī nevar pakļaut jebkādai aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem un ar tiem saistītām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi pirmās minētās valsts uzņēmumi vai kuras ir apgrūtinošākas.
6. Šī panta noteikumi ir jāpiemēro nodokļiem, uz kuriem attiecas šis Līgums.
24.pants
Savstarpējās saskaņošanas procedūra
1. Ja persona uzskata, ka vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība izraisa vai var izraisīt tādu šīs personas aplikšanu ar nodokļiem, kas neatbilst šī Līguma noteikumiem, šī persona var neatkarīgi no šo valstu iekšzemes likumdošanas aktu noteikumiem, kas paredz novērst šādu aplikšanu ar nodokļiem, iesniegt savu jautājumu izskatīšanai tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, kuras rezidents ir šī persona, vai arī, ja jautājums attiecas uz 23.panta 1.punktu, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, kuras pilsonis ir šī persona. Jautājums jāiesniedz izskatīšanai triju gadu laikā no pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi aplikšanu ar nodokļiem neatbilstoši šī Līguma noteikumiem.
2. Kompetentās iestādes pienākums ir censties atrisināt šo jautājumu, ja tā uzskata, ka sūdzība ir pamatota, un, ja šī iestāde pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tai jāmēģina atrisināt jautājumu, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, lai novērstu šim Līgumam neatbilstošu aplikšanu ar nodokļiem. Jebkura šāda panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no Līgumslēdzējas Valsts iekšzemes likumdošanas aktos noteiktajiem laika ierobežojumiem.
3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas vienošanās ceļā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai novērst šaubas, kas var rasties, skaidrojot vai piemērojot šo Līgumu. Tās var arī savstarpēji konsultēties, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu gadījumos, kādi nav paredzēti šajā Līgumā.
4. Lai panāktu vienošanos iepriekšējos punktos minētajos jautājumos, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var tieši sazināties viena ar otru, kā arī šāda viedokļu apmaiņa var notikt ar komisijas, kas sastāv no Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pārstāvjiem, starpniecību.
25.pants
Informācijas apmaiņa
1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar informāciju, kas nepieciešama šī Līguma noteikumu izpildīšanai vai Līgumslēdzēju Valstu iekšzemes likumdošanas aktu attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šis Līgums, prasību izpildei tiktāl, ciktāl šie likumdošanas akti nav pretrunā ar šo Līgumu. Līguma 1.pants neierobežo informācijas apmaiņu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par slepenu tāpat kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem, un tā var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (ieskaitot tiesas un administratīvās iestādes), kuras ir iesaistītas nodokļu, uz kuriem attiecas šis Līgums, aprēķināšanā, iekasēšanā, piespiedu līdzekļu piemērošanā, saukšanā pie juridiskas atbildības vai apelāciju izskatīšanā attiecībā uz šiem nodokļiem. Šīm personām vai varas iestādēm šī informācija jālieto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju atklātā tiesas procesā vai tiesas nolēmumos.
2. Nekādā gadījumā 1.punkta noteikumus nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:
a) veikt administratīvus pasākumus, kas neatbilst vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem un administratīvajai praksei;
b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem vai parasti piemērojamo administratīvo praksi;
c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, ražošanas, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm (ordre public).
26.pants
Diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību personāls
Nekas šajā Līgumā nedrīkst ietekmēt diplomātisko misiju vai konsulāro pārstāvniecību personāla fiskālās privilēģijas, kuras tam piemērojamas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām vai īpašiem nolīgumiem.
27.pants
Stāšanās spēkā
1. Līgumslēdzēju Valstu valdībām ir jāinformē vienai otra par to, ka šo valstu konstitucionālās prasības, kas nepieciešamas, lai Līgums stātos spēkā, ir izpildītas.
2. Šis Līgums stāsies spēkā ar 1.punktā minētā pēdējā paziņojuma datumu un tā noteikumi abās Līgumslēdzējās Valstīs tiks piemēroti:
a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī, sākot ar summām, kas izmaksātas vai ieskaitītas tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šis Līgums stājas spēkā;
b) attiecībā uz pārējiem nodokļiem, sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā taksācijas gadā, kas sākas tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šis Līgums stājas spēkā.
28.pants
Darbības izbeigšana
Šis Līgums ir spēkā tik ilgi, kamēr viena Līgumslēdzēja Valsts tā darbību izbeidz. Katra Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt šī Līguma darbību, diplomātiskā ceļā iesniedzot rakstveida paziņojumu par izbeigšanu vismaz sešus mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām. Šajā gadījumā Līguma darbība abās Līgumslēdzējās Valstīs tiks izbeigta:
a) attiecībā uz nodokļiem, kuri tiek ieturēti ienākuma izmaksas brīdī, sākot ar summām, kas izmaksātas vai ieskaitītas tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegti minētie paziņojumi;
b) attiecībā uz pārējiem nodokļiem, sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā taksācijas gadā, kas sākas tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegti paziņojumi.
To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Līgumu ir parakstījuši.
Līgums sastādīts Ankarā divos eksemplāros 1999.gada 3.jūnijā latviešu, turku un angļu valodā, turklāt visi trīs teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.
| Latvijas Republikas valdības vārdā | Turcijas Republikas valdības vārdā |
| Māris Riekstiņš | Erdogan Oner |
Parakstot Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības Līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (turpmāk minēts kā "Līgums"), puses ir vienojušās par turpmāk minētajiem noteikumiem, kas ir šī Līguma neatņemama sastāvdaļa.
1. Attiecībā uz 6.pantu un 13.pantu
Tiek saprasts, ka ienākums vai kapitāla pieaugums, kas gūts par opcijām (vienošanās, kas piešķir tiesības iegādāties nekustamo īpašumu) vai līdzīgām tiesībām iegādāties nekustamo īpašumu, ko ir noslēdzis vai piešķīris šī nekustamā īpašuma īpašnieks, var tikt aplikts ar nodokļiem tajā valstī, kurā atrodas šis nekustamais īpašums, ar nosacījumu, ka šo ienākumu vai kapitāla pieaugumu tiešā vai netiešā veidā saņem nekustamā īpašuma īpašnieks.
2. Attiecībā uz 7.panta 3.punktu
Tiek saprasts, ka izdevumi, kurus tiek atļauts atskaitīt Līgumslēdzējā Valstī, ietver tikai tādus izdevumus, kuri ir tieši attiecināmi uz pastāvīgās pārstāvniecības uzņēmējdarbību.
3. Attiecībā uz 8.panta 1.punktu
Šī panta vajadzībām Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa no jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē iekļauj arī peļņu no konteineru lietošanas vai iznomāšanas gadījumos, kad šāda peļņa tiek gūta papildus peļņai, attiecībā uz kuru ir piemērojami 1. punkta noteikumi.
4. Attiecībā uz 24.panta 2.punktu
Tiek saprasts, ka Turcijas gadījumā nodokļu maksātājam nodokļa atmaksa, kura pamatojas uz savstarpējās saskaņošanas procedūru, ir jāpieprasa viena gada laikā pēc datuma, kurā nodokļu administrācija informēja nodokļu maksātāju par savstarpējās saskaņošanas procedūras rezultātiem.
To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Protokolu ir parakstījuši.
Protokols sastādīts Ankarā divos eksemplāros 1999.gada 3.jūnijā latviešu, turku un angļu valodā, turklāt visi trīs teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.
| Latvijas Republikas valdības vārdā | Turcijas Republikas valdības vārdā |
| Māris Riekstiņš | Erdogan Oner |
 |
 |
 |
 |