Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Zema enerģijas patēriņa ēkas" (turpmāk – konkurss) nolikumu, tai skaitā vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, finansējuma piešķiršanas, projektu īstenošanas un pārbaudes kārtību.

2. Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, veicot zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, kā arī esošu ēku rekonstrukciju vai vienkāršoto renovāciju (turpmāk – rekonstrukcija).

3. Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir 10 332 499,53 euro.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1399; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

3.¹ Finanšu instrumenta finansējumu pievieno atklātā konkursā "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" pieejamam finanšu instrumenta finansējumam, ja:

3.¹ 1. projekta iesnieguma iesniedzējs (turpmāk – projekta iesniedzējs) zaudējis tiesības slēgt projekta līgumu;

3.¹ 2. konkursa īstenošanas laikā tiek izbeigts ar finansējuma saņēmēju noslēgtais projekta līgums;

3.¹ 3. projekta īstenošanas laikā, grozot ar finansējuma saņēmēju noslēgto projekta līgumu, tiek samazināta šā projekta līguma ietvaros pieejamā finanšu instrumenta finansējuma summa;

3.¹ 4. pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas un gala maksājuma pārskaitīšanas tiek konstatēts, ka finansējuma saņēmējs nav izmantojis visu projekta ietvaros pieejamo finanšu instrumenta finansējumu.

(MK 25.09.2012. noteikumu Nr.667 redakcijā)

4. Projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, Latvijas Republikas pilsētas vai novada pašvaldības dome (turpmāk – pašvaldība), Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants (turpmāk – komersants) vai fiziska persona.

(Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.667)

5. Konkursa ietvaros projektu var iesniegt:

5.1. par ēkām, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju atbilst kādai no šādām ēku klasēm:

5.1.1. vienģimenes dzīvojamā ēka (kods 1110) (jaunbūve);

5.1.2. dvīņu vai rindu dzīvojamā ēka (kods 1110, 1121, 11210101) (jaunbūve);

5.1.3. biroju ēka (kods 1220) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);

5.1.4. mazumtirdzniecības ēkas (kods 1230) (ēkas rekonstrukcija);

5.1.5. ražošanas ēkas (kods 1251) (ēkas rekonstrukcija);

5.1.6. muzejs (kods 1262) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);

5.1.7. sabiedriskā ēka – bērnudārzs (kods 1263) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);

5.1.8. sabiedriskā ēka – skola (kods 1263) (ēkas rekonstrukcija);

5.1.9. daudzdzīvokļu sociālā ēka (kods 1130) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);

5.1.10. sporta ēka (kods 1265) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);

5.1.11. sakaru ēka, stacija, terminālis un ar to saistītās ēkas (kods 1241) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);

5.1.12. viesnīca (kods 1211) (ēkas rekonstrukcija);

5.2. šādi projektu iesniedzēji:

5.2.1. par šo noteikumu 5.1.2., 5.1.3., 5.1.7., 5.1.10. un 5.1.11.apakšpunktā minētajām ēkām – tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, pašvaldība vai komersants;

5.2.2. par šo noteikumu 5.1.1.apakšpunktā minēto ēku – fiziska persona;

5.2.3. par šo noteikumu 5.1.6., 5.1.8. un 5.1.9.apakšpunktā minētajām ēkām – tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde un pašvaldība;

5.2.4. par šo noteikumu 5.1.4., 5.1.5. un 5.1.12.apakšpunktā minētajām ēkām – komersants.

6. Konkursa ietvaros projektam maksimāli pieļaujamais finanšu instrumenta finansējums ir 1 067 153,86 euro.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1399; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

7. Konkursa ietvaros projektam pieejamā finansējuma atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz:

7.1. 65 % – sīkiem (mikro) un maziem komersantiem un fiziskām personām;

7.2. 55 % – vidējiem komersantiem;

7.3. 80 % – tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām.

8. Komersantiem finansējumu konkursa ietvaros sniedz saskaņā ar Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulu (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 800/2008), un izmaksas ir attiecināmas, ja tās radušās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē.

9. Projektu īsteno Latvijas Republikas teritorijā.

10. Konkursa ietvaros apstiprinātajos projektos paredzētās aktivitātes finansējuma saņēmējs īsteno ne vēlāk kā līdz 2012.gada 1.novembrim.

11. Konkursa ietvaros īstenota projekta rezultātā jāpanāk atbilstība šādiem kritērijiem:

11.1. ēkā, uz kuru attiecas projekta aktivitātes, siltumenerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz 35 kWh/m² gadā. Siltumenerģijas patēriņu gadā aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes aprēķina metodi;

11.2. ēkas rekonstrukcijas projekta kopējais oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (turpmāk – efektivitātes rādītājs), kas raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu, komersantu un fizisko personu iesniegtajos projektos nav mazāks par 0,25 kgCO₂/euro gadā, bet tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāžu un pašvaldību iesniegtajos projektos nav mazāks par 0,18 kgCO₂/euro gadā. Oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1399; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

12. Ja tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai pašvaldība iesniedz projekta iesniegumu par šo noteikumu 5.1.6. un 5.1.11.apakšpunktā minēto ēku, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc lēmuma pieņemšanas par projekta apstiprināšanu ar nosacījumu (atbilstoši šo noteikumu 54.punktam) iesniedz informāciju par projektu Finanšu ministrijā izvērtēšanai saskaņā ar komercdarbības atbalsta kontroles jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Ja Finanšu ministrija klasificē atbalstu projektam kā komercdarbības atbalstu, piemērojami šo noteikumu nosacījumi, kas attiecas uz komersantiem. Iesniedzot projekta iesniegumu par šo noteikumu 5.1.2., 5.1.3., 5.1.7., 5.1.8., 5.1.9. un 5.1.10.apakšpunktā minētajām ēkām, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes projekta ēkas nedrīkst izmantot saimnieciskās darbības veikšanai.

13. Lai nodrošinātu kvalitatīvu projekta ieviešanu un tā rezultātu atbilstību iespējami lielākam oglekļa dioksīda emisiju samazinājumam, projekta iesniedzējs ievēro ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības, kā arī "zaļā iepirkuma" principus, tai skaitā nosakot projektētāju, būvuzņēmēju un energoauditoru atlases kritērijus.

14. Ja projekta iesniedzējs, kurš noslēdzis līgumu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – atbildīgā iestāde) un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – Vides investīciju fonds) par projekta īstenošanu (turpmāk – finansējuma saņēmējs), konstatē, ka projektā paredzētās aktivitātes nav iespējams īstenot līdz līgumā noteiktajam projekta beigu termiņam, finansējuma saņēmējs ne vēlāk kā mēnesi pirms līguma termiņa beigām var pieprasīt projekta līguma pagarinājumu, iesniedzot Vides investīciju fondā iesniegumu, kurā norāda objektīvus apstākļus, kas kavē projekta īstenošanu un ko nevarēja paredzēt projekta pieteikšanas laikā. Ja atbildīgā iestāde iesniegumā minētos apstākļus atzīst par pamatotiem, finansējuma saņēmējs, atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds noslēdz rakstisku vienošanos par projekta īstenošanas termiņa pagarināšanu, bet ne ilgāk kā par gadu. Grozījumus līgumā saistībā ar projekta īstenošanas termiņa pagarinājumu no līguma sākotnējā beigu termiņa izdara vienu reizi.

15. Finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas līgumu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un laušanu, projektu īstenošanas pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroles kārtību nosaka normatīvajos aktos par finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanu, pārskatu iesniegšanu un pārbaudi.

16. Komersants var pretendēt uz finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

16.1. tas atbilst komersanta definīcijai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.pielikumam;

16.2. tam ir pieejami brīvi finanšu līdzekļi vai tas ir apliecinājis, ka pieejams kredīts projekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma apmērā.

17. Komersants uz finansējumu projekta īstenošanai nevar pretendēt, ja:

17.1. projekta iesniedzējs atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 7.punktā minētajai grūtībās nonākuša komersanta definīcijai;

17.2. projekta iesniedzējs plāno īstenot projektu kādā no neatbalstāmajām nozarēm atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 3.punktam;

17.3. projekta iesniedzējam ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 142,29 euro;

17.4. projekta iesniedzējs ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu vides aizsardzības, konkurences vai darba tiesību pārkāpumā;

17.5. projekta iesniedzēja interesēs fiziska persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un projekta iesniedzējam saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

17.6. pret projekta iesniedzēju ir vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām vai projektiem saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas vai valsts atbalsta programmu apsaimniekotāju lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1399; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

18. Fiziska persona var pretendēt uz finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

18.1. tā ir nodokļu maksātājs Latvijas Republikā;

18.2. tai ir pieejami brīvi finanšu līdzekļi vai tā ir apliecinājusi, ka pieejams kredīts projekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma apmērā. Informāciju par projekta līdzfinansējuma nodrošināšanu fiziska persona iesniedz šo noteikumu 58.1.apakšpunktā minētajā kārtībā.

19. Fiziska persona nevar pretendēt uz finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

19.1. tā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un projekta iesniedzējam saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

19.2. tā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir pasludināta par maksātnespējīgu;

19.3. tai ir nodokļu parādi, kas kopsummā pārsniedz 142,29 euro.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1399; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

20. Viens projekta iesniedzējs drīkst iesniegt ne vairāk kā divus projekta iesniegumus – ar nosacījumu, ka vienā šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētajā ēku klasē iesniedz vienu projekta iesniegumu. Projekta iesniegums var ietvert aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vienā ēkā, izņemot gadījumus, ja ēkas ir savienotas vai funkcionāli saistītas. Par vienu un to pašu ēku drīkst iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu.

21. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

21.1. projekta iesniegums atbildīgajā iestādē ir iesniegts noteiktajā termiņā un to ir parakstījusi:

21.1.1. atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarota persona, kurai ir paraksta tiesības, ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai pašvaldība;

21.1.2. persona, kurai ir paraksta tiesības, ja projekta iesniedzējs ir komersants;

21.1.3. fiziska persona, kas ir projekta iesniedzējs;

21.2. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā un tā pielikumos ir sniedzis patiesu informāciju;

21.3. projekta iesniedzējs par finanšu instrumenta finansētajām attiecināmajām izmaksām šim projektam nav saņēmis vai nepretendē saņemt līdzfinansējumu citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, tai skaitā finansējumu darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.3.2.aktivitātes "Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošana", 3.6.1.1.aktivitātes "Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai", 3.6.2.1.aktivitātes "Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai", 3.1.3.2.aktivitātes "Atbalsts vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai" ietvaros atbalstāmajām darbībām – izglītības iestādes infrastruktūras sakārtošana un optimizēšana (izņemot sporta infrastruktūru), veicot nepieciešamos būvdarbus izglītības iestādes paplašināšanai vai pielāgošanai izglītojamo skaita palielinājumam, tai skaitā kopējās infrastruktūras izveidei vairāku izglītības iestāžu vajadzībām;

21.4. projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā nav centies iegūt savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju vai ietekmēt projektu iesniegumu vērtēšanu, tai skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, atbildīgo iestādi vai citas konkursa vērtēšanā iesaistītās amatpersonas un ekspertus.

22. Konkursa ietvaros uz finansējumu var pretendēt projekti, kuros iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkās, kas atbilst šādām prasībām:

22.1. zeme (jaunbūves un ēkas rekonstrukcijas projektā) ir projekta iesniedzēja īpašumā vai nodota projekta iesniedzēja valdījumā vai lietojumā, vai arī projekta iesniedzējs ir noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu. Nomas līgums, valdījuma vai lietojuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā ar termiņu vismaz līdz 2017.gada 1.novembrim;

22.2. ēka (ēkas rekonstrukcijas projektā) ir projekta iesniedzēja īpašumā un ir ierakstīta zemesgrāmatā;

22.3. ēku izmanto pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai (attiecināms uz pašvaldību);

22.4. ēka ir nodota ekspluatācijā vismaz 10 gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas (ēkas rekonstrukcijas projektā).

23. Projekta īstenošanas rezultātā tiek nodrošināta ēkas tehnisko rādītāju atbilstība šo noteikumu 2.pielikumā minētajām prasībām.

24. Konkursa ietvaros:

24.1. atbalstāmas ir šādas projekta aktivitātes:

24.1.1. energoaudita pārskata sagatavošana un tehniskās apsekošanas atzinuma izstrāde (ēkas rekonstrukcijas projektā), un ēkas enerģijas patēriņa aprēķina veikšana jaunbūves projektā, kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma 6.4.apakšpunktam;

24.1.2. būvprojekta un tehniskās dokumentācijas sagatavošana un saskaņošana ēku energoefektivitāti un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

24.1.3. zema enerģijas patēriņa ēku būvniecība;

24.1.4. energoefektivitāti paaugstinošu rekonstrukcijas darbu veikšana;

24.1.5. siltumapgādes sistēmas maiņa no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, tai skaitā atjaunojamo enerģijas avotu (saules kolektori, granulu vai šķeldas apkures katli, siltumsūkņi ar transformācijas koeficientu, kas atbilst šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulai) uzstādīšana un pieslēgšana, ja iekārtas uzstādītā siltuma jauda pēc projekta īstenošanas nepārsniedz aprēķināto nepieciešamo jaudu apkures un karstā ūdens apgādes nodrošināšanai vairāk nekā par 10 % (attiecināms uz ēkas rekonstrukcijas projektu);

24.1.6. ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaude būvniecības stadijā (gaiscaurlaidības testu un termofotografēšanas veikšana);

24.1.7. projekta publicitātes pasākumi;

24.2. no šo noteikumu 24.1.apakšpunktā minētajām aktivitātēm komersantiem ir atbalstāmas šo noteikumu 24.1.1., 24.1.2., 24.1.3., 24.1.4., 24.1.5. un 24.1.6.apakšpunktā minētās aktivitātes.

25. Konkursa ietvaros:

25.1. visiem projektu iesniedzējiem attiecināmas ir šādas projekta izmaksas:

25.1.1. konsultāciju izmaksas – izmaksas, kas saistītas ar projekta dokumentācijas izstrādi: šo noteikumu 24.1.1. un 24.1.2.apakšpunktā minētās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas un 24.1.5.apakšpunktā minētās aktivitātes izmaksu aprēķina, tehnoloģisko iekārtu specifikācijas un tāmes sagatavošanas izmaksas, ietverot būvuzraudzības un autoratlīdzības izmaksas;

25.1.2. būvniecības izmaksas jaunbūvei;

25.1.3. būvdarbu izmaksas ēkas rekonstrukcijai;

25.1.4. atjaunojamo enerģijas avotu (saules kolektori, gaisa vai zemes siltumsūkņi, granulu vai šķeldas apkures katli) uzstādīšanas un pieslēgšanas izmaksas, ja tādā veidā tiek nodrošināta siltumapgādes sistēmas pāreja no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamiem enerģijas avotiem;

25.1.5. izmaksas, kas saistītas ar ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaudi būvniecības stadijā, gaiscaurlaidības testu, kurš veikts atbilstoši gaiscaurlaidības testa mērīšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un termofotografēšanu;

25.2. papildus šo noteikumu 25.1.apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un fiziskām personām attiecināmas ir izmaksas, kas saistītas ar obligātajiem informācijas un publicitātes pasākumiem projekta ieviešanā, tai skaitā ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta (pēc būves nodošanas ekspluatācijā) izgatavošanas un uzstādīšanas izmaksas (attiecināms uz tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un fiziskām personām);

25.3. komersantiem šo noteikumu 25.1.1.apakšpunktā minētās konsultāciju izmaksas un izmaksas par šo noteikumu 35.6.4.apakšpunktā minētā zvērināta revidenta atzinuma sagatavošanu ir attiecināmas 50 % apmērā, ievērojot Komisijas regulas Nr. 800/2008 26.panta 2. un 3.punktā minētos nosacījumus;

25.4. ja komersants ir saņēmis riska kapitālu, projekta attiecināmās izmaksas nosaka, ievērojot Komisijas regulas Nr. 800/2008 7.panta 5.punkta "a" apakšpunktā minētos nosacījumus.

26. Projekta attiecināmo izmaksu ierobežojumi:

26.1. kopējās attiecināmās izmaksas nosaka atkarībā no plānotā enerģijas patēriņa apkurei uz ēkas apkurināmās platības kvadrātmetru. Maksimālās kopējās būvniecības vai rekonstrukcijas izmaksas, no kurām aprēķina attiecināmās izmaksas, uz vienu kvadrātmetru (neieskaitot pievienotās vērtības nodokli) nepārsniedz:

26.1.1. ēkās, kurās plānotais siltuma enerģijas patēriņš apkurei ir 15 kWh/m² gadā vai mazāks, – 1422,87 euro/m² jaunbūves un 426,86 euro/m² rekonstrukcijas projektā;

26.1.2. ēkās, kurās plānotais siltuma enerģijas patēriņš apkurei ir lielāks par 15 kWh/m² gadā, bet mazāks vai vienāds ar 25 kWh/m² gadā, – 1209,44 euro/m² jaunbūves un 355,72 euro/m² rekonstrukcijas projektā;

26.1.3. ēkās, kurās plānotais siltuma enerģijas patēriņš apkurei ir lielāks par 25 kWh/m² gadā, bet mazāks vai vienāds ar 35 kWh/m² gadā, – 1067,15 euro/m² jaunbūves un 284,57 euro/m² rekonstrukcijas projektā;

26.2. vienģimenes dzīvojamai ēkai maksimālās projekta attiecināmās izmaksas nosaka platībai, kas nepārsniedz 200 m² apkurināmās platības;

26.3. ēkas rekonstrukcijas projektā attiecināmās izmaksas attiecas uz zemas enerģijas rekonstrukcijas darbiem ēkas esošajās norobežojošajās konstrukcijās. Ja rekonstrukcijas projektā tiek piebūvētas jaunas norobežojošās konstrukcijas, tām attiecināmās izmaksas aprēķina kā jaunbūves projektā;

26.4. jaunbūvei attiecināmās izmaksas ir papildu izmaksas, ko veido starpība starp aprēķinātajām zema enerģijas patēriņa būvniecības izmaksām un būvniecības izmaksām, kas rodas, izpildot minimāli nepieciešamās būvnormatīvā LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" noteiktās prasības;

26.5. šo noteikumu 25.1.1.apakšpunktā minētās dokumentācijas izstrādes, autoruzraudzības un būvuzraudzības attiecināmās izmaksas kopā nedrīkst pārsniegt 10 % no projekta iesniegumā plānotajām attiecināmajām izmaksām;

26.6. projekta attiecināmās izmaksas, kas saistītas ar informācijas un publicitātes pasākumiem projekta ieviešanā, nedrīkst pārsniegt 0,5 % no projekta iesniegumā plānotajām attiecināmajām izmaksām;

26.7. projekta kopējo budžetu veido ar finanšu rezervi, kas nedrīkst pārsniegt 5 % no šo noteikumu 25.1.2. un 25.1.3.apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām (sākotnējām projekta iesniegumā plānotajām un apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām). Projekta finanšu rezervi izmanto šo noteikumu 25.1.2. un 25.1.3.apakšpunktā minēto neparedzēto attiecināmo izmaksu segšanai, pirms finanšu rezerves izmantošanas attiecīgi grozot projekta līgumu;

26.8. ja komersants īsteno šo noteikumu 24.1.5.apakšpunktā minēto aktivitāti, izmaksas nosaka saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 800/2008 23.panta 3.punktā minētajām prasībām un attiecināmo izmaksu aprēķinos jāņem vērā atjaunojamos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas, kas nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 4.pielikumā minētos rādītājus.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1399; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

27. Attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz projektam apstiprināto kopējo attiecināmo izmaksu apmēru, tai skaitā izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 26.punktā minētos ierobežojumus, sedz finansējuma saņēmējs.

28. Izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja:

28.1. atbilst šo noteikumu 25. un 26.punktā minētajiem nosacījumiem;

28.2. ir nepieciešamas projekta ieviešanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un līgumā ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu (turpmāk – projekta līgums);

28.3. šo noteikumu 25.1.2., 25.1.3., 25.1.4., 25.1.5. un 25.2.apakšpunktā minētās izmaksas ir radušās pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai pašvaldība;

28.4. šo noteikumu 25.1.2., 25.1.3., 25.1.4. un 25.1.5.apakšpunktā minētās izmaksas ir radušās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē noteiktajā termiņā, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesniedzējs ir komersants;

28.5. šo noteikumu 25.1.2., 25.1.3., 25.1.4., 25.1.5. un 25.2.apakšpunktā minētās izmaksas ir radušās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē noteiktajā termiņā, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesniedzējs ir fiziska persona;

28.6. šo noteikumu 25.1.1.apakšpunktā minētās izmaksas, kā arī komersantiem šo noteikumu 25.3.apakšpunktā minētās izmaksas ir radušās pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas;

28.7. tās ir faktiski veiktas, ievērojot "zaļā iepirkuma" principus, finanšu vadības, ekonomiskuma un efektivitātes, ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības prasības, kā arī kultūras pieminekļu aizsardzības prasības, ja ēka ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis vai tā daļa;

28.8. tās ir norādītas projekta iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē (nav attiecināms uz fizisku personu), ir identificējamas, ir nodalītas no pārējām izmaksām, ir pārbaudāmas, kā arī apliecinātas ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai dokumentu oriģinālu atvasinājumiem, kuri izgatavoti atbilstoši lietvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

28.9. tās ir norādītas projekta starpposma vai noslēguma pārskatā, pievienojot projekta līgumā noteikto dokumentu (tai skaitā projekta ietvaros noslēgto līgumu, darbu pieņemšanas un nodošanas aktu, rēķinu, maksājuma uzdevumu) kopijas;

28.10. tās ir iekļautas komersanta, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes vai pašvaldības (kuras uzskaitē atrodas projektā iekļauta ēka) aktīvos kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi (nav attiecināms uz fizisku personu);

28.11. projekta iesniedzējs ir komersants un:

28.11.1. šo noteikumu 25.1.2. un 25.1.3.apakšpunktā minētās izmaksas atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 21.panta 3.punktā minētajām prasībām, īstenojot šo noteikumu 24.1.3. un 24.1.4.apakšpunktā minētās aktivitātes;

28.11.2. šo noteikumu 25.1.4.apakšpunktā minētās izmaksas atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 23.panta 3.punktā minētajām prasībām, īstenojot šo noteikumu 24.1.5.apakšpunktā minēto aktivitāti;

28.11.3. šo noteikumu 25.1.5.apakšpunktā minētās izmaksas tiek iegrāmatotas kā veiktās ieguldījuma izmaksas, īstenojot šo noteikumu 24.1.6.apakšpunktā minēto aktivitāti;

28.11.4. šo noteikumu 25.3.apakšpunktā minētās izmaksas atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 26.panta 2. un 3.punktā minētajām prasībām.

29. Konkursa ietvaros neattiecināmas ir:

29.1. izmaksas, kas neatbilst šo noteikumu 28.punktā minētajiem nosacījumiem;

29.2. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 26.punktā minētos izmaksu ierobežojumus;

29.3. šo noteikumu 25.1.2., 25.1.3., 25.1.4., 25.1.5. un 25.2.apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai pašvaldība;

29.4. šo noteikumu 25.1.2., 25.1.3., 25.1.4. un 25.1.5.apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē noteiktajā termiņā, ja projekta iesniedzējs ir komersants;

29.5. šo noteikumu 25.2.apakšpunktā minētās izmaksas komersantiem;

29.6. šo noteikumu 25.1.2., 25.1.3., 25.1.4., 25.1.5. un 25.2.apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē noteiktajā termiņā, ja projekta iesniedzējs ir fiziska persona;

29.7. izmaksas, kas radušās pēc projekta īstenošanas termiņa beigām;

29.8. šo noteikumu 25.1.1.apakšpunktā minētās izmaksas, kā arī komersantiem šo noteikumu 25.3.apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas;

29.9. sadzīves elektroiekārtu nomaiņas vai remonta izmaksas (tai skaitā veļas mašīnu, televizoru vai ledusskapju iegāde vai remonts);

29.10. apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas;

29.11. līzinga un nomas darījumu izmaksas;

29.12. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu un citi tiešie finansiālie izdevumi;

29.13. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie ir atgūstami no valsts budžeta;

29.14. izmaksas, kas radušās, ja iepirkums nav veikts saskaņā ar iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām vai tajos ietvertajiem principiem;

29.15. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;

29.16. izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu iegādi, nomu vai remontu, kas paredzētas personu pārvadāšanai vai ko izmanto iekraušanai, izkraušanai, pārkraušanai vai pārvadāšanai;

29.17. lietotu preču un iekārtu iegādes izmaksas;

29.18. izmaksas, kuras saistītas ar investīcijām finanšu ieņēmumu gūšanai projekta īstenošanas rezultātā, ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, pašvaldība vai fiziska persona;

29.19. siltumapgādes sistēmas uzstādīšanas izmaksas, ja tiek īstenots jaunbūves projekts.

30. Projekta budžetā iekļautās neattiecināmās izmaksas sedz no finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Valsts budžeta iestādēm neattiecināmās izmaksas sedz šo noteikumu 64.punktā minētajā kārtībā.

31. Konkursu izsludina 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas par visu šo noteikumu 3.punktā minēto finansējumu.

32. Vides investīciju fonds konkursu izsludina, ievietojot sludinājumu Vides investīciju fonda tīmekļa vietnē (www.lvif.gov.lv), un atbildīgā iestāde ievieto sludinājumu tīmekļa vietnē (www.varam.gov.lv) un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Līdz konkursa izsludināšanas dienai atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē tiek ievietotas vadlīnijas projektu iesniedzējiem projekta iesnieguma aizpildīšanai.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1399)

33. Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku) un vietu (atbildīgās iestādes adresi).

34. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir divi kalendāra mēneši pēc atklātā konkursa izsludināšanas. Atbildīgā iestāde var pagarināt projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu uz laiku līdz vienam mēnesim, publicējot sludinājumu par projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē (www.varam.gov.lv), Vides investīciju fonda tīmekļa vietnē (www.lvif.gov.lv) un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1399)

35. Lai piedalītos konkursā, projekta iesniedzējs iesniedz atbildīgajā iestādē projekta iesniegumu. Projekta iesniegumā ietver:

35.1. aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (5.pielikums);

35.2. sertificēta energoauditora veiktu energoaudita pārskatu (ēkas rekonstrukcijas projektā), kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;

35.3. sertificēta energoauditora veiktu ēkas enerģijas patēriņa aprēķinu (jaunbūves projektā), kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma 6.4.apakšpunktam;

35.4. sertificēta arhitekta vai būvinženiera parakstītu paskaidrojuma rakstu (6.pielikums) ar pievienotajiem dokumentiem:

35.4.1. sertificēta arhitekta izstrādātu tehniskā projekta kopiju (ja attiecināms un ja tehniskais projekts ir sagatavots līdz projekta iesnieguma iesniegšanai) vai projekta grafisko daļu, kas sastāv no:

35.4.1.1. ģenerālplāna ar norādītām debespusēm, būtiskākajiem noēnojošajiem objektiem, to gabarītiem un augstumu;

35.4.1.2. ēkas stāvu plāniem mērogā 1:100 vai 1:200 ar gabarītu izmēriem, konstrukciju tipu ("pīrāgu"), logu un ārdurvju markām;

35.4.1.3. fasādes ar ēkas norobežojošo konstrukciju plakņu, logu un durvju izmēriem un platībām;

35.4.1.4. griezuma shēmas ar apzīmētām mezglu vietām, konstrukciju tipu ("pīrāgu") markām, augstuma atzīmēm un gabarītu izmēriem;

35.4.1.5. svarīgāko mezglu risinājumiem: cokola siltināšana, balkonu un lodžiju siltināšana, logu iebūves mezgls, karnīzes un jumta siltinājuma mezgls, mezgli aukstuma tiltu novēršanai citām konstrukcijām;

35.4.1.6. konstrukciju tipu ("pīrāgu") specifikācijas ar norādītiem materiāliem, to slāņu biezumiem, atbilstošā materiāla koriģētajām siltumvadītspējām (λ) un konstrukcijas kopējo siltuma caurlaidības koeficientu (U);

35.4.2. tehniskās apsekošanas atzinumu atbilstoši būvniecības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem ēkas rekonstrukcijas projektā;

35.4.3. ēkas būvniecības vai ēkas rekonstrukcijas izmaksu tāmi atbilstoši būvniecības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem (izmaksu novērtējums, ņemot vērā šo noteikumu 6.pielikumā ietverto informāciju);

35.5. tehnoloģisko iekārtu specifikāciju ar tāmi (ja attiecināms);

35.6. papildus iesniedzamos dokumentus:

35.6.1. projekta iesniedzēja lēmuma izrakstu par projekta ieviešanu, kurā norādītas projekta kopējās izmaksas, projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apmērs (attiecināms uz pašvaldību, komersantu un projekta iesniedzējiem, kas nav valsts budžeta iestāde);

35.6.2. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumu par šo noteikumu 35.4.apakšpunktā minētajā dokumentā norādītās informācijas atbilstību kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, ja ēka ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis vai tā daļa (nav attiecināms uz privātpersonu);

35.6.3. pilnvaru par projekta iesniedzēja pilnvarotās personas paraksta tiesībām (ja attiecināms);

35.6.4. komersantiem – zvērināta revidenta atzinumu par projekta iesniegumā norādīto šo noteikumu 24.1.3. un 24.1.4.apakšpunktā minēto aktivitāšu īstenošanas attiecināmo izmaksu aprēķina pareizību un atbilstību Komisijas regulas Nr. 800/2008 21.pantam, nosakot attiecināmo izmaksu apmēru energoefektivitātes pasākumiem;

35.6.5. komersantiem – deklarāciju par komercsabiedrības atbilstību mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai, kas aizpildīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercsabiedrību deklarēšanas kārtību atbilstoši mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai (ja attiecināms);

35.6.6. komersantiem – izmaksu aprēķinu, kurā veikts salīdzinājums starp jauna fosilā kurināmā apkures sistēmas izveidošanas izmaksām, nepastāvot nekādam atbalstam vides jomā, un izmaksām, kas rodas, pārejot uz apkures sistēmu no atjaunojamās enerģijas, īstenojot šo noteikumu 24.1.5.apakšpunktā minēto aktivitāti saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 800/2008 23.panta 3.punktu;

35.6.7. attiecināmo izmaksu aprēķinu jaunbūvei atbilstoši šo noteikumu 26.4.apakšpunktam (jaunbūves projektā);

35.6.8. tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes vai pašvaldības apliecinājumu, ka tās vai tās institucionālajā padotībā esošās iestādes projekta iesniegumā norādītajai ēkai, kurā plānotas projekta aktivitātes, vismaz piecus gadus pēc projekta ieviešanas netiks mainīts lietošanas veids un tā netiks demontēta, un ka iestādes attīstības un investīciju stratēģija ēkā ir saskaņota.

36. Iepirkumus, kuri nepieciešami šo noteikumu 24.1.1. un 24.1.2.apakšpunktā minētās iesnieguma dokumentācijas sagatavošanai (ēkas energoefektīvas rekonstrukcijas īstenošanai un projekta īstenošanai), projekta iesniedzējs vai finansējuma saņēmējs veic saskaņā ar publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasībām un atbilstoši "zaļā iepirkuma" principiem. Ja projekta iesniedzējs kādu no šo noteikumu 24.1.1. un 24.1.2.apakšpunktā minētajām dokumentācijas sastāvdaļām ir izstrādājis pirms konkursa izsludināšanas, bet ne agrāk kā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, projekta iesniedzējam jānodrošina to atbilstība kopējai iesnieguma dokumentācijai (šo noteikumu 3., 5. un 6.pielikums).

37. Projekta iesniegumu var iesniegt papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā. Projekta iesniegumu papīra formā var iesniegt personīgi vai nosūtīt pa pastu (oriģinālu), pievienojot identiski aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā veidā uz elektronisko datu nesēja. Projekta iesniegumu elektroniska dokumenta veidā nosūta pa elektronisko pastu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu.

38. Atbildīgā iestāde projekta iesnieguma iesniegšanas laiku nosaka saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

38.1. ja projekta iesniegumu sūta pa pastu, par tā iesniegšanas laiku uzskata pasta zīmogā norādīto nosūtīšanas datumu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad sūtījums nodots pastā;

38.2. ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi, par tā iesniegšanas laiku uzskata atbildīgās iestādes spiedogā norādīto projekta iesnieguma saņemšanas datumu;

38.3. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, tiek uzskatīts, ka atbildīgajā iestādē projekta iesniegums saņemts divu darbdienu laikā pēc tā nosūtīšanas. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad projekta iesniegums ir nosūtīts.

39. Projekta iesniedzējs, sagatavojot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus:

39.1. projekta iesniegumu sagatavo un noformē atbilstoši lietvedību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

39.2. projekta iesnieguma veidlapu sagatavo datorrakstā latviešu valodā (izņemot projekta iesnieguma veidlapas 2.3.2.apakšpunktu);

39.3. papildus iesniedzamos dokumentus sagatavo datorrakstā latviešu valodā. Ja tas nav iespējams, tiem pievieno dokumentu tulkojumu latviešu valodā, kas apliecināts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

39.4. projekta iesnieguma veidlapā visos aprēķinos izmanto naudas vienību – euro, finanšu instrumenta finansējumu un attiecināmo izmaksu kopsummu norādot euro, noapaļojot līdz diviem cipariem aiz komata;

39.5. projekta iesniegumā veiktajiem svītrojumiem, dzēsumiem, aizkrāsojumiem, labojumiem un papildinājumiem jābūt atrunātiem;

39.6. projekta iesniegumam pievieno papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus vai kopijas, uz kurām ir attiecīgās institūcijas apliecinājums par kopijas atbilstību oriģinālam;

39.7. projekta iesniegums ir parakstīts atbilstoši šo noteikumu 21.1.apakšpunktam;

39.8. ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā:

39.8.1. projekta iesniegumam pievieno šo noteikumu 35.punktā minētos projekta iesniegumā ietilpstošos dokumentus elektroniskā veidā kompaktdiskā (CD), kas ir sagatavoti DOC, DOCX, XLS, XLSX, JPG vai PDF datņu formātā, un vienu projekta iesnieguma apliecinātu kopiju vai otru projekta iesnieguma oriģināleksemplāru;

39.8.2. projekta iesniegumam jābūt identiskam ar projekta iesniegumam pievienoto projekta iesnieguma dokumentāciju elektroniskā veidā;

39.9. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā:

39.9.1. to noformē atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām;

39.9.2. iesnieguma veidlapu izstrādā DOC vai DOCX formātā, energoaudita pārskatu – DOC, DOCX, PDF vai JPG formātā, rasējumus – PDF formātā, tāmi un laika grafiku – XLS vai XLSX formātā.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1399; 39.4.apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

40. Nosūtot projekta iesniegumu pa pastu vai iesniedzot to atbildīgajā iestādē personīgi, to ievieto slēgtā iepakojumā ar norādi "Konkursam "Zema enerģijas patēriņa ēkas"" un "Neatvērt pirms projektu vērtēšanas uzsākšanas".

41. Atbildīgā iestāde reģistrē projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un septiņu darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru. Ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz personīgi, projekta iesnieguma identifikācijas numuru piešķir un paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī.

42. Projektu iesniegumus vērtē projektu iesniegumu vērtēšanas komisija (turpmāk – vērtēšanas komisija). Vērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas nolikumu un vērtēšanas komisijas sastāvu apstiprina ar atbildīgās iestādes rīkojumu.

43. Vērtēšanas komisiju vada atbildīgās iestādes pārstāvis. Vērtēšanas komisijā ir iekļauti četri atbildīgās iestādes pārstāvji un viens Ekonomikas ministrijas pārstāvis.

44. Projektu iesniegumu administratīvo vērtēšanu veic atbilstoši precizējamiem un neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, kas minēti šo noteikumu 7.pielikumā. Atbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē ar "Jā", "Nē" vai "NA" ("Jā" – atbilst, "Nē" – neatbilst, "NA" – nav attiecināms) šādā secībā:

44.1. uzsākot vērtēšanu, vispirms vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 7.pielikumā minētajiem neprecizējamiem kritērijiem. Ja projekta iesniegums neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, vērtēšanu neturpina;

44.2. ja projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 7.pielikumā minētajiem neprecizējamiem kritērijiem, vērtē tā atbilstību šo noteikumu 7.pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvajiem kritērijiem.

45. Ja tiek konstatēta neatbilstība vismaz vienam šo noteikumu 7.pielikumā minētajam neprecizējamam administratīvās vērtēšanas kritērijam, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

46. Projekta iesnieguma kvalitātes vērtēšanu veic atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas minēti šo noteikumu 8.pielikumā. Maksimālais vienam projektam piešķiramais punktu skaits ir 65 punkti.

47. Ja tiek konstatēta neatbilstība kaut vienam šo noteikumu 7.pielikumā minētajam precizējamam administratīvās vērtēšanas kritērijam un kvalitātes vērtēšanas kritērijam, atbildīgā iestāde rakstiski informē projekta iesniedzēju par konstatēto neatbilstību un aicina projekta iesniegumu precizēt. Projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 10 darbdienas no atbildīgās iestādes informācijas saņemšanas dienas.

48. Ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, projekta iesnieguma atbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē atkārtoti, nosakot, vai projekta iesniegums atbilst noteiktajām prasībām.

49. Ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai ja pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst vismaz vienam administratīvās vērtēšanas kritērijam, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma neatbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem un projekta iesniegums tiek noraidīts.

50. Vērtēšanas komisija, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, pārbauda projekta iesniegumā (šo noteikumu 5.pielikuma 2.9.apakšpunkts) norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai tehniskajai dokumentācijai. Pārbaudes ietvaros vērtēšanas komisija vai tās pieaicinātie eksperti, ja nepieciešams, apseko projekta īstenošanas vietas – ēkas, kurās plānots īstenot projekta aktivitātes, un projekta iesniedzējs nodrošina ekspertiem piekļuvi tām.

51. Pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēšanas komisija tos sarindo dilstošā secībā atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijos iegūtajam punktu skaitam.

52. Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, atbildīgā iestāde, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroku dod projekta iesniegumam ar augstāko sagaidāmo energoefektivitātes rādītāju.

53. Atbildīgā iestāde lemj par projekta iesnieguma apstiprināšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

53.1. projekta iesniegums atbilst visiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem;

53.2. projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 51.punktā minētajā secībā ir pieejams pietiekams finansējums.

54. Lai nodrošinātu projektu ieviešanu atbilstoši šo noteikumu prasībām, atbildīgā iestāde var pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, kas jāizpilda, lai projekta iesniedzējs varētu noslēgt projekta līgumu, ja jāprecizē projekta iesniegums atbilstoši šo noteikumu 12.punktā minētajam nosacījumam.

55. Atbildīgā iestāde pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu nosūta projekta iesniedzējam attiecīgo lēmumu un, ja pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, uzaicina projekta iesniedzēju noslēgt projekta līgumu.

56. Projekta iesniedzējs 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts atbildīgās iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, noslēdz ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu projekta līgumu. Ja projekta iesniedzējs 30 dienu laikā nenoslēdz projekta līgumu ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt minēto līgumu, izņemot:

56.1. gadījumu, ja projekta iesniedzēja līdzfinansējums tiek nodrošināts saskaņā ar šo noteikumu 64.punktu. Ja šo noteikumu 64.punktā minētajā kārtībā finansējums netiek nodrošināts 60 dienu laikā, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt projekta līgumu;

56.2. šo noteikumu 12.punktā minēto gadījumu.

57. Ja šo noteikumu 56.punktā minēto iemeslu dēļ projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt projekta līgumu, atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds slēdz projekta līgumu ar to projekta iesniedzēju, kura iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja finanšu instrumenta finansējuma atlikums ir pietiekams šā projekta finansēšanai. Ja divi vai vairāki projekta iesniegumi ir saņēmuši vienādu punktu skaitu, priekšroku dod projekta iesniegumam ar augstāku energoefektivitātes rādītāju un zemāko siltumenerģijas patēriņu apkurei.

58. Pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu, bet ne vēlāk kā līdz projekta līguma noslēgšanai:

58.1. finansējuma saņēmējs – fiziska persona vai komersants – iesniedz Vides investīciju fondā lēmumu par kredītresursu vai citu finanšu līdzekļu (ja tādus ir paredzēts piesaistīt) piešķiršanu vai nodrošināšanu projektam ar tajā norādītu projektam piešķiramā finansējuma apmēru;

58.2. finansējuma saņēmējs – fiziska persona vai komersants – iesniedz paziņojumu par norēķinu konta numuru Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē (turpmāk – projekta konts) un finansējuma saņēmēji, kas nav valsts budžeta iestādes, atver norēķinu kontu Valsts kasē atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžetu un finanšu vadību, kā arī informē par to Vides investīciju fondu, lai varētu saņemt finansējumu, kā arī pēc projekta līguma noslēgšanas veikt visus ar projekta īstenošanu saistītos maksājumus.

59. Visus projekta ietvaros veiktos izdevumus finansējuma saņēmējs pamato ar rakstiskiem līgumiem un grāmatvedības dokumentiem.

60. Lai nodrošinātu projekta publicitāti, komersants, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai pašvaldība, ja tā ir finansējuma saņēmējs:

60.1. projekta īstenošanas laikā noorganizē vismaz vienu pasākumu, kurā informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem;

60.2. informāciju par plānotajiem un īstenotajiem publicitātes pasākumiem, projekta īstenošanu, finanšu izlietojumu un panākto vides kvalitātes uzlabojumu ne retāk kā reizi ceturksnī ievieto finansējuma saņēmēja tīmekļa vietnē;

60.3. pēc projekta pabeigšanas sagatavo un izvieto ēkā, kurā veiktas projekta aktivitātes, publiski pieejamā telpā vizuālu informāciju, kurā uzskatāmi parādīti projekta rezultāti un ēkas energosertifikāts pēc rekonstrukcijas;

60.4. pie katras ēkas, kurā veiktas projekta aktivitātes, piestiprina informatīvu plāksni atbilstoši projekta līgumā noteiktajām prasībām.

61. Lai nodrošinātu projekta publicitāti, fiziska persona, ja tā ir finansējuma saņēmējs, pēc projekta pabeigšanas sagatavo un izvieto uz tās ēkas fasādes, kurā veiktas projekta aktivitātes, vizuālu informāciju, kurā uzskatāmi parādīti projekta rezultāti un ēkas energosertifikāts.

62. Līguma darbības laikā par katru triju mēnešu periodu (turpmāk – projekta ceturksnis) līdz projekta ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – starpposma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajai veidlapai. Pēc Vides investīciju fonda pieprasījuma finansējuma saņēmējam jānodrošina pārbaudei šādi dokumenti:

62.1. gaisa caurlaidības testa pārskats atbilstoši piemērotai būvniecības stadijai, kurā pārskatu iespējams sagatavot (gaisa caurlaidības koeficienti ēkām norādīti šo noteikumu 2.pielikumā);

62.2. būtisko projekta risinājumu fotofiksācija, tai skaitā siltumizolācijas un logu instalāciju risinājumu fotofiksācija būvniecības stadijā;

62.3. ēkas norobežojošo konstrukciju termogrāfijas pārskats (pirmajā apkures sezonā).

63. Piecus gadus pēc projekta īstenošanas termiņa beigām (turpmāk – monitoringa periods):

63.1. finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ēkai netiks mainīts lietošanas veids un tā netiks demontēta;

63.2. finansējuma saņēmējs projekta līgumā norādītajā termiņā nodrošina, ka finansējuma saņēmēja īpašumtiesības uz ēku pēc jaunbūves projekta īstenošanas tiks nostiprinātas zemesgrāmatā;

63.3. finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ēka netiks atsavināta. Ja ēka tiek atsavināta, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu;

63.4. ēka tiek izmantota vienīgi pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai, ja finansējuma saņēmējs ir pašvaldība (attiecināms uz pašvaldībām);

63.5. ēka un zeme zem ēkas netiek izīrēta trešajām personām, izņemot gadījumu, ja tas noteikts muzeju darbību regulējošos normatīvajos aktos. Regulējums ir attiecināms uz tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām;

63.6. šo noteikumu 5.1.2., 5.1.3. un 5.1.10.apakšpunktā minētā ēka un zeme zem ēkas netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai (attiecināms uz tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām);

63.7. ja ēka vai zeme zem ēkas tiek izīrēta, tiek ievēroti tirgus principi (cena, par kādu vērtēšanas dienā zemi un ēkas varētu izīrēt ar individuālu līgumu starp brīvprātīgu pārdevēju un neatkarīgu pircēju, pieņemot, ka lieta publiski piedāvāta tirgū, ka tirgus nosacījumi ļauj to likumīgā kārtā izīrēt un ka sarunām, ņemot vērā īpašuma veidu, ir pietiekami daudz laika);

63.8. finansējuma saņēmējs katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu un līdz nākamā gada 31. janvārim iesniedz Vides investīciju fondā projekta rezultātu monitoringa pārskatu atbilstoši projekta līgumam pievienotajai veidlapai. Monitoringa periods sākas nākamā mēneša pirmajā datumā pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas. Finansējuma saņēmējs iesniedz monitoringa pārskatu par monitoringa gadu, kas sākas kārtējā kalendāra gada 1. janvārī un ilgst līdz kārtējā kalendāra gada 31. decembrim. Finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu par nepilnu monitoringa gadu.

(Grozīts ar MK 22.08.2017. noteikumiem Nr. 494)

64. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde, projekta īstenošanai finansējuma saņēmēja līdzfinansējumu nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem un maksājumus veic no līdzekļiem, kas finanšu instrumenta projekta īstenošanai paredzēti tās ministrijas budžetā, kuras padotībā ir attiecīgā valsts budžeta iestāde. Finanšu instrumenta finansējuma daļu projekta īstenošanai plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem vai saņemto transferta pārskaitījumu no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem no atbildīgās iestādes atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā. Valsts budžeta iestādes saņem maksājumus saskaņā ar projekta līgumā noteikto kārtību un nosacījumiem.

65. Finansējuma saņēmējam, kas nav valsts budžeta iestāde, ir pieejami šādi maksājumu veidi:

65.1. avansa maksājums līdz 50 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas;

65.2. viens vai vairāki starpposma maksājumi, kuru kopējā summa ar avansu nepārsniedz 90 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas;

65.3. noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposmu maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprināto finanšu instrumenta finansējuma summu.

66. Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde, var saņemt maksājumus, ja izpildīti šādi nosacījumi:

66.1. avansa maksājumu var saņemt, ja:

66.1.1. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā avansa maksājuma pieprasījumu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajai veidlapai;

66.1.2. finansējuma saņēmējs, ja tas ir komersants vai fiziska persona, iesniedzis Vides investīciju fondā Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes avansa maksājuma nodrošinājuma garantijas vēstuli par pilnu avansa summu, kas izsniegta par labu atbildīgajai iestādei, un vēstulē norādītais kredītiestādes garantijas termiņš nav īsāks par projekta īstenošanas termiņu, un vēstule satur nosacījumu par līdzekļu atgriešanu pēc pirmā pieprasījuma un nosacījumu par garantijas termiņa pagarināšanas iespēju;

66.2. starpposma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma pārskatu par iepriekšējo projekta ceturksni, starpposma maksājuma pieprasījumu un starpposma maksājuma pieprasījumā iekļautās attiecināmās izmaksas attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam un Vides investīciju fonds ir apstiprinājis starpposma pārskatu. Starpposmu maksājumus finansējuma saņēmējs var saņemt ne biežāk kā reizi projekta ceturksnī;

66.3. noslēguma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu, noslēguma maksājuma pieprasījumu un noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļautās attiecināmās izmaksas attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam un Vides investīciju fonds ir apstiprinājis noslēguma pārskatu.

(Nodaļa MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

67. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu, tai skaitā oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

68. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par iepriekšējo monitoringa gadu (izņemot pēdējo monitoringa gadu) konstatē, ka projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu gadā (ēkas atjaunošanas vai pārbūves projektā), vai projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais siltumenerģijas patēriņš apkurei (kWh/m²) gadā (jaunbūves projektā), salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto siltumenerģijas patēriņu apkurei (kWh/m²) gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc monitoringa pārskata saņemšanas aprēķina neatbilstības apmēru (turpmāk – neatbilstība) un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

69. Finansējuma saņēmējs 40 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 68. punktā minētās informācijas saņemšanas par neatbilstības apmēru iesniedz Vides investīciju fondā pasākumu plānu neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu vai plānu šajos noteikumos minētajā termiņā, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstību par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

70. Finansējuma saņēmējs plānā ietver:

70.1. nepieciešamos oglekļa dioksīda emisijas samazināšanas organizatoriskos vai tehniskos pasākumus;

70.2. ja nepieciešams, – papildu energoefektivitātes pasākumus atbilstoši šo noteikumu 24. punktā noteiktajām atbalstāmajām aktivitātēm (turpmāk – papildu pasākumi), izņemot tos, kuru īstenošanai finansējuma saņēmējs ir saņēmis finanšu instrumenta finansējumu vai ir saņēmis vai plāno saņemt finansējumu jebkuru citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, tai skaitā no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Papildu pasākumus var īstenot ēkās un uz zemes, kas atbilst šo noteikumu 22. punktā minētajām prasībām, ja šīs prasības ir izpildītas projekta monitoringa periodā. Papildu pasākumus apstiprina neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā;

70.3. pamatotu informāciju par iepriekš neparedzamiem vai no finansējuma saņēmēja neatkarīgiem ārējiem apstākļiem, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

71. Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas pārbauda plāna atbilstību šo noteikumu 70. punktam un apstiprina to. Ja Vides investīciju fonds konstatē, ka plāns neatbilst šo noteikumu 70. punktam, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas rakstiski informē finansējuma saņēmēju, un finansējuma saņēmējs 20 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas novērš konstatētos trūkumus. Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz plānu vai nenovērš minētos trūkumus, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstību par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Ja plāns atbilst šo noteikumu 70. punktam, finansējuma saņēmējs īsteno plānu saskaņā ar šo noteikumu 72. punktu.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

72. Finansējuma saņēmējs plānu īsteno par saviem līdzekļiem ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. decembrim no dienas, kad plānu ir apstiprinājis Vides investīciju fonds. Monitoringa periodā neieskaita laiku, kurā finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 70.2. apakšpunktā minētie papildu pasākumi. Monitoringa periodā ieskaita laiku, kurā finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 70.1. apakšpunktā minētie pasākumi, ja tādā veidā tiek sasniegts projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas vai siltumenerģijas patēriņa apkurei samazinājums gadā. Pēc plāna īstenošanas finansējuma saņēmējs monitoringu nodrošina attiecībā uz esošajām projekta ietvaros īstenotajām aktivitātēm un plānā īstenotajiem pasākumiem.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

73. Ja Vides investīciju fonds pēc monitoringa perioda pēdējā monitoringa gada monitoringa pārskata saņemšanas konstatē, ka:

73.1. projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā (ēkas atjaunošanas vai pārbūves projektā), salīdzinot ar monitoringa perioda monitoringa gadu vidējo oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstību un atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu saskaņā ar šo noteikumu 74. punktu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Atbildīgā iestāde, ievērojot šo noteikumu 74. un 76. punktu, pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu;

73.2. projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais siltumenerģijas patēriņš apkurei (kWh/m²) gadā (jaunbūves projektā), salīdzinot ar monitoringa perioda siltumenerģijas patēriņu apkurei (kWh/m²) gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstību un atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu saskaņā ar šo noteikumu 75. punktu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Atbildīgā iestāde, ievērojot šo noteikumu 75. un 76. punktu, pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

74. Atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai oglekļa dioksīda emisijas neatbilstībai nosaka:

74.1. izmantojot šādu formulu:

KPFI_n.l.  – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

CO_{2_Līgums} – projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas;

CO_{2_1.gads}; CO_{2_2.gads}; CO_{2_3.gads}; CO_{2_4.gads}; CO_{2_n.gads} – piecu gadu monitoringa periodā katrā monitoringa gadā sasniegtais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums, tonnas (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

n – gadu skaits;

KPFI – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro;

ECB_likme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme;

74.2. ja monitoringa periods tiek pagarināts un ir ilgāks par pieciem gadiem, izmantojot šādu formulu:

KPFI_n.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

CO_{2_Līgums} – projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas;

CO_{2_max1}; CO_{2_max2}; CO_{2_max3}; CO_{2_max4}; CO_{2_max5} – no kopējā monitoringa perioda pieci monitoringa gadi, kuros ir lielākais sasniegtais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

KPFI – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro;

ECB_likme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

75. Atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai neatbilstībai attiecībā uz siltumenerģijas patēriņu apkurei nosaka:

75.1. izmantojot šādu formulu:

KPFI_n.l.  – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

Q_Līgums – projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā, kWh/m²;

Q_1.gads; Q_2.gads; Q_3.gads; Q_4.gads; Q_n.gads –  piecu gadu monitoringa periodā katrā monitoringa gadā sasniegtais siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā, kWh/m² (skaitli nedrīkst noapaļot uz augšu);

n – gadu skaits;

KPFI – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro;

ECB_likme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme;

75.2. ja monitoringa periods tiek pagarināts un ir ilgāks par pieciem gadiem, izmantojot šādu formulu:

KPFI_n.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

Q_Līgums – projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā, kWh/m²;

Q_min1; Q_min2; Q_min3; Q_min4; Q_min5 – no kopējā monitoringa perioda pieci monitoringa gadi, kuros ir zemākais siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā, kWh/m² (skaitli nedrīkst noapaļot uz augšu);

KPFI – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro;

ECB_likme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

76. Atbildīgā iestāde, pieņemot lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finansējuma atgūšanu atbilstoši konstatētajai neatbilstībai, ņem vērā oglekļa dioksīda emisiju vai siltumenerģijas patēriņa apkurei samazinājuma apjomu no papildu pasākumiem, kas veikti pēc projekta īstenošanas termiņa beigām, un finansējuma saņēmēja sniegto pamatoto informāciju par oglekļa dioksīda emisijas vai siltumenerģijas patēriņa apkurei samazinājumu, ja ir radušies iepriekš neparedzami vai no finansējuma saņēmēja neatkarīgi ārēji apstākļi, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

77. Finansējuma saņēmējam, kura projekta monitoringa periods vai pēdējais monitoringa gads ir beidzies un projekta līgumā un projekta iesniegumā noteiktais rezultāts monitoringa periodā nav sasniegts, ir tiesības lūgt Vides investīciju fondu pagarināt šo noteikumu 63. punktā minēto monitoringa periodu, bet ne ilgāk kā par trim monitoringa gadiem, iesniegt plānu un veikt projekta monitoringu par attiecīgi pagarināto periodu atbilstoši šajā nodaļā minētajām prasībām. Atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds izdara projekta līgumā attiecīgus grozījumus. Ja projekta monitoringa periodu pagarina, šo noteikumu 63. punktā minētās prasības izpilda par attiecīgi pagarināto projekta monitoringa periodu.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)