Darbības ar dokumentu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr.335

Rīgā 2010.gada 20.decembrī (prot. Nr.49 19.p.)

Grozījumi "Normatīvajos noteikumos par atalgojuma politikas pamatprincipiem"

Izdoti saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
likuma 7. panta pirmās daļas 1. punktu un 17. panta 2. punktu

Izdarīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 21.12.2009. normatīvajos noteikumos Nr. 171 "Normatīvie noteikumi par atalgojuma politikas pamatprincipiem" (tālāk tekstā -noteikumi) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3.2. punktu šādā redakcijā:

"3.2. atalgojuma mainīgā daļa - no darbības rezultātiem atkarīga darba samaksas daļa, kuras struktūru var veidot dažādi elementi, piemēram, izmaksas monetārā (piemēram, prēmijas) vai nemonetārā formā (piemēram, akciju vai ar akcijām saistītu instrumentu formā). Atalgojuma mainīgā daļa ietver arī pēc iestādes iniciatīvas noteiktos ar pensionēšanos saistītos labumus (discretionary pension benefits), kuru apmērs ir atkarīgs no darbības rezultātiem, bet neietver tādas iemaksas privāto pensiju fondu pensiju plānos vai tādus ar pensionēšanos saistītus izdevumus, kas noteikti saskaņā ar iestādes pensiju politiku iestādes organizācijas līmenī;".

2. Papildināt noteikumus ar 3.4. un 3.5. punktu šādā redakcijā:

"3.4. būtiska atalgojuma mainīgā daļa - 35 procenti līdz 60 procenti (neieskaitot) no darbiniekam noteiktā atalgojuma pārskata gadā;

3.5. īpaši augsta atalgojuma mainīgā daļa - 60 un vairāk procenti no darbiniekam noteiktā atalgojuma pārskata gadā."

3. Izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4. Iestāde nodrošina, ka:

4.1. šo noteikumu prasības tiek piemērotas visu iestādes organizācijas līmeņu amatiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu, piemēram, tādiem amatiem kā valdes locekļi, amatiem, kuru pilnvarās ietilpst iestādes vārdā uzņemties risku, kas būtiski ietekmē iestādes riska profilu, amatiem, kuri iestādē veic iekšējās kontroles funkcijas, kā arī amatiem, kuru atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par iestādes valdes locekļu vai amatu, kuru pilnvarās ietilpst iestādes vārdā uzņemties risku, kas būtiski ietekmē iestādes riska profilu, amatu saimju zemākā atalgojuma līmeņa skalu (tālāk tekstā arī - iestādes riska profilu ietekmējošie amati);

4.2. šo noteikumu prasībām pakļautie darbinieki apņemas neizmantot personīgā riska ierobežošanas stratēģijas vai tādu atalgojuma vai atbildības apdrošināšanu, kas mazinātu risku par varbūtējo korekciju, kas noteiktas atalgojuma politikā, ietekmi uz atalgojumu;

4.3. veicot atalgojuma mainīgās daļas izmaksu, netiek izmantoti tādi instrumenti vai metodes, kas veicina izvairīšanos no šo noteikumu prasību ievērošanas."

4. Izteikt 6.2. un 6.3. punktu šādā redakcijā:

"6.2. neierobežo iestādes spēju stiprināt tās pašu kapitālu;

6.3. atbilst iestādes attīstības stratēģijā noteiktajiem darbības mērķiem, vērtībām, piemēram, ētikas standartiem, ilgtermiņa interesēm, kā arī atbilst un veicina piesardzīgu un efektīvu risku pārvaldīšanu;".

5. Papildināt noteikumus ar 6.5. punktu šādā redakcijā:

"6.5. nepieļauj garantēta apmēra atalgojuma mainīgās daļas noteikšanu, izņemot jaunu darbinieku nolīgšanas gadījumos pirmā darba gada laikā."

6. Izteikt 7.2.-7.7. punktu šādā redakcijā:

"7.2. atalgojuma politikas izstrādes un īstenošanas uzraudzību;

7.3. atalgojuma noteikšanu iestādes valdes locekļiem, iekšējā audita funkcijas augstākā līmeņa darbiniekiem, kā arī amatiem, kuru atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par iestādes valdes locekļu amatu saimes zemākā atalgojuma līmeņa skalu. Ja iestāde saņem komercdarbības atbalstu, iestādes padome nekavējoties pārskata iestādes valdes locekļu un citu iestādes riska profilu ietekmējošo amatu atalgojumu atbilstoši pamatotai un efektīvai risku pārvaldīšanai un ilgtermiņa izaugsmei, kā arī veic tā turpmāku pārskatīšanu atbilstoši izmaiņām iestādes finanšu stāvoklī;

7.4. risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju augstākā līmeņa darbinieku atalgojuma tiešu pārraudzību;

7.5. atalgojuma politikas pamatprincipu regulāru, bet ne retāku kā vienu reizi gadā, pārskatīšanu, lai nodrošinātu to atbilstību iestādes esošajai darbībai un tās attīstības stratēģijai, kā arī pārmaiņām ārējos faktoros;

7.6. pārbaužu veikšanas kārtības noteikšanu par iestādes atalgojuma politikas īstenošanas atbilstību apstiprinātajai atalgojuma politikai (piemēram, iestādes padome nosaka, ka minēto atbilstību regulāri, bet ne retāk kā vienu reizi gadā, pārbauda un novērtē iekšējās kontroles funkcijas);

7.7. ziņošanas kārtības iestādes padomei noteikšanu par iekšējās kontroles funkciju veiktajām pārbaudēm un iegūtajām atziņām, kā arī par atalgojuma politikas ietekmi uz iestādes riska profilu un risku pārvaldīšanas kvalitāti."

7. Izteikt 8. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"8. Iestādes valde ir atbildīga par iestādes padomes noteiktajiem atalgojuma politikas pamatprincipiem atbilstošas atalgojuma politikas izstrādi un tai atbilstošu iekšējo normatīvo aktu izstrādi, apstiprināšanu un to īstenošanu, ņemot vērā, ka:".

8. Izteikt 8.2. punktu šādā redakcijā:

"8.2. aktuāra funkcijas un atbildīgā aktuāra atalgojums ir samērojams ar minētās aktuāra funkcijas veicēja un aktuāra lomu (nozīmi) attiecīgajā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā.

Iestādes valde nodrošina iestādes riska profilu ietekmējošo amatu veicēju informēšanu par to darbības rezultātu novērtēšanā un atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā izmantojamajiem rādītājiem un metodēm, kā arī nodrošina, ka iekšējie normatīvie akti atalgojuma noteikšanai, t.sk. novērtēšanas process un tā rezultāti, ir skaidri, dokumentēti un iekšēji pārredzami, ciktāl nepieciešams funkciju vai darba pienākumu veikšanai vai ciktāl tie attiecas uz konkrēto darbinieku."

9. Izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Iestāde, ņemot vērā tās darbības apjomu, veidus, sarežģītību un specifiku, kā arī organizatorisko struktūru, izvērtē atalgojuma komitejas izveides lietderību. Atalgojuma komiteja ir atbildīga par iekšējo normatīvo aktu, kurus apstiprina iestādes padome un kuri saistīti ar atalgojumu, sagatavošanu, t.sk. par tādu iekšējo normatīvo aktu sagatavošanu, kuriem ir ietekme uz iestādes riska profilu un risku pārvaldīšanas kvalitāti. Atalgojuma komiteja iekšējos normatīvos aktus sagatavo, ņemot vērā iestādes akcionāru, ieguldītāju un citu ieinteresēto pušu ilgtermiņa intereses.

Saskaņā ar iestādes padomes pilnvarojumu iestādes atalgojuma komiteja var būt atbildīga arī par iestādes valdes locekļu, iekšējā audita funkcijas augstākā līmeņa darbinieku, amatu, kuru atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par iestādes valdes locekļu amatu saimes zemākā atalgojuma līmeņa skalu, atalgojuma noteikšanu, kā arī par risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju augstākā līmeņa darbinieku atalgojuma tiešu pārraudzību.

Par atalgojuma komitejas vadītāju ieceļ vienu no iestādes padomes locekļiem. Par atalgojuma komitejas locekļiem drīkst iecelt tikai iestādes padomes locekļus.

Iestāde nodrošina, ka izvērtējums un pieņemtie lēmumi par atalgojuma komitejas izveides lietderību ir dokumentēti."

10. Izteikt 11.2. un 11.3. punktu šādā redakcijā:

"11.2. atalgojuma elementus, t.sk. darba alga, prēmijas, motivējošas shēmas ilgtermiņa darbības rezultātu sasniegšanai, akcijas vai ar akcijām saistīti instrumenti, atlīdzība darba līguma vai pilnvarojuma līguma izbeigšanas gadījumā, iemaksas privāto pensiju fondu pensiju plānos, ar pensionēšanos saistītie labumi (discretionary pension benefits) un citi ar pensionēšanos saistītie izdevumi saskaņā ar iestādes pensiju politiku, kas atbilst iestādes attīstības stratēģijā noteiktajiem darbības mērķiem, vērtībām un ilgtermiņa interesēm u.c.;

11.3. iestādes riska profilu ietekmējošos amatus un finanšu un nefinanšu rādītājus un metodes to darbības rezultātu novērtēšanai un atalgojuma mainīgās daļas noteikšanai. Iestāde nodrošina, ka izvērtējums un pieņemtie lēmumi par iestādes riska profilu ietekmējošo amatu noteikšanu ir dokumentēti;".

11. Izteikt 11.5.-11.8. punktu šādā redakcijā:

"11.5. katram iestādes riska profilu ietekmējošajam amatam samērīgu attiecību starp atalgojuma nemainīgo un mainīgo daļu, t.sk. atalgojuma mainīgās daļas struktūru un atalgojuma mainīgās daļas augstāko robežu, ņemot vērā darbības jomas, kurā attiecīgais amats veic darbību, nosacījumus un specifiku. Iestāde nodrošina, ka atalgojuma nemainīgā daļa atalgojumā ir pietiekami liela, lai iestāde varētu noteikt elastīgu atalgojuma politiku attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, ieskaitot iespēju neizmaksāt atalgojuma mainīgo daļu, piemēram, iestādes finansiālā stāvokļa un tās maksātspējas pasliktināšanās gadījumā, ņemot vērā ilgtermiņa kapitāla pietiekamības nodrošināšanas apsvērumus;

11.6. būtiskas un īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas kārtību, ievērojot, ka būtiskas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas gadījumā ne mazāk kā 40 procentus (īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas gadījumā - ne mazāk kā 60 procentus) no tās atliek uz periodu, kas nav mazāks kā trīs līdz pieci gadi atkarībā no amata vai atbildības līmeņa un kura laikā var izvērtēt atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā izmantotos darbības rezultātus, to noturīgumu un ar tiem saistītos riskus. Atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas periodu nosaka atbilstoši darbības ciklam, komercdarbības veidam, tā riskiem un iesaistītā darbinieka darbībām;

11.7. īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas kārtību, ievērojot, ka īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas gadījumā ne mazāk kā 50 procentus no tās nosaka nemonetārā formā, ja iestādes kapitāla vērtspapīri tiek tirgoti regulētā tirgū. Iestāde attiecībā uz minētajiem instrumentiem nosaka tiem atbilstošu nemonetāro instrumentu turēšanas politiku, t.i., gadu skaitu, kādā attiecīgo nemonetāro instrumentu saņēmējs nav tiesīgs tos pārdot, lai nodrošinātu iestādes atalgojuma politikā noteikto motivējošo shēmu atbilstību iestādes ilgtermiņa interesēm;

11.8. atlīdzības, kas pārsniedz Darba likumā noteiktos atlaišanas pabalstu apmērus darba līguma vai pilnvarojuma līguma uzteikšanas gadījumā, samazināšanas vai neizmaksāšanas nosacījumus, ja attiecīgā iestādes riska profilu ietekmējošā amata veicēja darbības periodā ir pieļautas kļūdas un nepilnības. Iestāde ņem vērā, ka atlīdzībai darba līguma vai pilnvarojuma līguma uzteikšanas gadījumā jāatspoguļo darba tiesisko attiecību laikā sasniegtie rezultāti;

11.9. katram iestādes riska profilu ietekmējošajam amatam atbilstošus atalgojuma mainīgās daļas neatkarīgi no tās struktūras (iestādes akcijas, ar akcijām saistīti instrumenti, naudas vai citi maksāšanas līdzekļi) izmaksas un neatsaucamu tiesību uz to iegūšanas nosacījumus, ņemot vērā, ka:

11.9.1. atalgojuma mainīgās daļas, t.sk. atliktās daļas, faktisko izmaksu veic vai neatsaucamas tiesības, ievērojot šo noteikumu 11.9.2. punkta prasības, uz to iegūst atbilstoši iestādes darbības ciklam un tās darbības riskiem, kā arī gadījumā, ja maksājums atbilst iestādes finanšu stāvoklim un iestādes, tās riska profilu ietekmējošā amata veicēja un attiecīgās struktūrvienības darbības rezultātiem. Iestāde samazina atalgojuma mainīgās daļas kopējā apmēra izmaksu, t.sk. arī atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas kopējā apmēra izmaksu, ja tās finanšu darbības rezultāti pasliktinās vai ir negatīvi. Iestāde nodrošina tādu mehānismu izmantošanu kā izmaksātās atalgojuma mainīgās daļas atmaksas pieprasīšana vai atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas kopējā apmēra daļēja vai pilnīga samazināšana, ja tā piešķirta par darbības rezultātiem, pamatojoties uz datiem, kas vēlāk izrādījušies ar nolūku sagrozīti (ļaunprātīga rīcība) (clawback), vai atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas, uz kuru nav iegūtas neatsaucamas tiesības, samazināšana, pamatojoties uz faktiskajiem darbības rezultātiem (malus);

11.9.2. neatsaucamas tiesības uz atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu iegūst proporcionāli periodam (gadu skaitam), uz kādu atlikta atalgojuma mainīgā daļa, bet ne ātrāk kā 12 mēnešus pēc atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas. Pirms neatsaucamu tiesību uz atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu iegūšanas to nepieciešamības gadījumā koriģē (samazina), ņemot vērā tās sākotnējā aprēķinā neietvertos riskus, kas kļuvuši zināmi periodā, uz kuru atlikta atalgojuma mainīgā daļa, un kas saistīti ar darbības rezultātiem, par kuru sasniegšanu noteikta atalgojuma mainīgās daļas atliktā daļa. Iestāde ievēro, ka atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas faktisko izmaksu var veikt pēc tam, kad uz to ir iegūtas neatsaucamas tiesības;

11.9.3. veicot īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas, t.sk. atliktās daļas, faktisko izmaksu, šo noteikumu 11.7. punkta prasības piemēro gan atalgojuma mainīgās daļas atliktajai, gan neatliktajai daļai;".

12. Papildināt noteikumus ar 11.10. punktu šādā redakcijā:

"11.10. ar pensionēšanos saistīto labumu, kas ir atalgojuma mainīgās daļas elements (discretionary pension benefits), izmaksas nosacījumus, ievērojot šādas prasības, ja iestādes kapitāla vērtspapīri tiek tirgoti regulētā tirgū:

11.10.1. ja darba attiecības tiek pārtrauktas pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, iestāde nodrošina ar pensionēšanos saistīto labumu nemonetārā formā turēšanu savā īpašumā ne mazāk kā piecus gadus, t.i., ar pensionēšanos saistītos labumus izmaksā nemonetārā formā piecus gadus pēc darba attiecību pārtraukšanas pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas;

11.10.2. darbiniekam sasniedzot pensionēšanās vecumu, iestāde nodrošina, ka ar pensionēšanos saistītos labumus izmaksā nemonetārā formā un tiem tiek piemērota iestādes noteiktā nemonetāro instrumentu turēšanas politika, ievērojot, ka minēto instrumentu turēšanas periods nedrīkst būt īsāks par pieciem gadiem, t.i., darbinieks saņemtos ar pensionēšanos saistītos labumus nemonetārā formā drīkst pārdot ne ātrāk kā piecus gadus pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas."

13. Izteikt 12.2. punktu šādā redakcijā:

"12.2. izdevumus par kapitālu, kā arī izdevumus par likviditātes nodrošināšanu."

14. Izteikt 14.2. punktu šādā redakcijā:

"14.2. darbības rezultātu novērtēšanā ņem vērā vairāku gadu darbības rezultātu rādītājus, lai nodrošinātu, ka darbības rezultātu novērtēšana ir pamatota ar ilgtermiņa darbības rezultātiem."

15. Papildināt noteikumus ar 16.¹ punktu šādā redakcijā:

"16.¹ Iestāde atklāj informāciju par tās atalgojuma politiku un praksi saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 02.05.2007. normatīvo noteikumu Nr. 61 "Informācijas atklāšanas un iestādes pārredzamības normatīvie noteikumi" 28. punkta prasībām."

16. Papildināt noteikumus ar 17.¹ punktu šādā redakcijā:

"17.¹ Iestāde ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par tiem iestādes darbiniekiem, kuriem pārskata gadā iestādes piešķirtais atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par 1 miljona euro ekvivalentu pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa latos, atsevišķi norādot amatu, darbības veidu, kurā attiecīgais darbinieks nodarbināts, kā arī atalgojuma sadalījumu pa tā struktūras elementiem."

17. Izteikt 19. punktu šādā redakcijā:

"19. Grozījumus šo noteikumu 3., 4., 6., 7., 8., 9., 11., 12. un 14. punktā iestāde piemēro attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, kas noteikta, pamatojoties uz 2010. gada darbības rezultātiem, bet vēl nav izmaksāta vai uz to vēl nav iegūtas neatsaucamas tiesības."

18. Papildināt noteikumus ar 20. punktu šādā redakcijā:

"20. Grozījums par šo noteikumu papildināšanu ar 16.¹ punktu stājas spēkā vienlaikus ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 13.11.2010. normatīvo noteikumu Nr. 312 "Grozījumi "Informācijas atklāšanas noteikumos"" stāšanos spēkā."

19. Papildināt noteikumus ar Informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 14. decembra direktīvas 2010/76/ES, ar ko groza direktīvu 2006/48/EK un direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai vērtspapirizācijai, un attiecībā uz atalgojuma politikas uzraudzības pārbaudi."

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja I.Krūmane