Darbības ar dokumentu
Latvijas Republikas un Turcijas Republikas papildprotokols "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par preču izcelsmes jēdziena noteikšanu un administratīvās sadarbības metodēm"
Latvijas Republika (turpmāk tekstā Latvija) un Turcijas Republika (turpmāk tekstā Turcija),
Atsaucoties uz 1998.gada 16.jūnijā Ankarā parakstīto brīvās tirdzniecības līgumu starp Latvijas Republiku, no vienas puses, un Turcijas Republiku, no otras puses, un tā 34. un 35.panta nosacījumiem,
Ievērojot to, ka termina "izcelsmes produkti" definīcija ir jāmaina, lai nodrošinātu paplašinātās kumulācijas sistēmas, kas pieļauj Latvijas, Turcijas, Rumānijas, Eiropas Kopienas, Polijas, Ungārijas, Čehijas, Slovākijas, Bulgārijas, Lietuvas, Igaunijas, Slovēnijas, Islandes, Norvēģijas un Šveices (ieskaitot Lihtenšteinu) izcelsmes materiālu lietošanu, atbilstošu darbību,
Ievērojot to, ka būtu vēlams mainīt 3., 4., 12., 15., 21., 26. un 30. panta formulējumus, lai veicinātu tirdzniecību un vienkāršotu administratīvos uzdevumus,
Ievērojot to, ka būtu vēlams mainīt pantu formulējumus attiecībā uz summām, lai pilnībā ņemtu vērā eiro stāšanos spēkā,
Ievērojot to, ka jāprecizē apstrādes un pārstrādes noteikumu saraksts, kas jāizpilda neizcelsmes materiāliem, lai tie iegūtu izcelsmes statusu, ņemot vērā izmaiņas pārstrādes metodēs un atsevišķu materiālu trūkumu,
IR NOLĒMUŠAS SEKOJOŠO:
1.pants
C Protokols par "izcelsmes produktu" jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm tiek mainīts sekojoši:
1. 1.(i) pants tiek aizvietots ar:
"(i) par "pievienoto vērtību" tiek uzskatīta ex-works cena mīnus katra iekļautā materiāla, kura izcelsme ir kāda no 3. un 4. pantā minētajām valstīm, muitas vērība vai, ja muitas vērtība nav zināma vai to nevar noteikt, pirmā cena, ko apstiprināmi maksā par šīm precēm Latvijā vai Turcijā."
2. 3. un 4. pants tiek aizvietots ar sekojošo:
" 3. pants
Kumulācija Latvijā
1. Produkcija, neietekmējot 2.paragrāfa 2.panta nosacījumus, tiek uzskatīti par Latvijas izcelsmes produkciju, ja tā tiek iegūta Latvijā un satur materiālus, kuru izcelsmes valstis ir Latvija, Turcija, Rumānija, Bulgārija, Polija, Ungārija, Čehija, Slovākija, Lietuva, Igaunija, Slovēnija, Islande, Norvēģija, Šveice (ieskaitot Lihtenšteinu)1 vai Eiropas Kopiena2 saskaņā ar Protokolu par izcelsmes noteikumiem, kas pievienoti attiecīgajiem Līgumiem starp Latviju un minētajām valstīm, nodrošinot, ka tās apstrāde vai pārstrāde Latvijā pārsniedz šī Protokola 7.pantā minēto. Nav nepieciešams, lai šie materiāli būtu izgājuši pietiekamu apstrādi vai pārstrādi.
2. Tur, kur Latvijā veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 7.pantā minētās operācijas, iegūtā produkcija tiek uzskatīta par Latvijas izcelsmes produkciju, taču tikai tur, kur pievienotā vērtība ir lielāka par izmantoto materiāla vērtību, kuru izcelsmes valsts ir jebkura no 1.pantā minētām valstīm. Pretējā gadījumā iegūtā produkcija tiek uzskatīta par radītu tajā valstī, kur ir visaugstākā to izcelsmes materiālu vērtība, kas izmantoti ražošanā Latvijā.
3. Produkcija, kuras izcelsmes valsts ir kāda no 1.pantā minētām valstīm, kas netiek nekādā veidā apstrādāta vai pārstrādāta Latvijā, saglabā savu izcelsmi, ja tiek eksportēta uz kādu no šīm valstīm.
4. Šajā pantā minētā kumulācija tiek attiecināta tikai uz tiem materiāliem un produkciju, kas ieguvuši izcelsmes statusu tikai šim Protokolam identisku izcelsmes noteikumu piemērošanas ceļā.
1 Lihtenšteinas hercogistei ir muitas ūnija ar Šveici un tā ir Līguma par Eiropas Ekonomisko Zonu puse.
2 Šajā pantā dotā kumulācija nav attiecināma uz Eiropas Kopienas izcelsmes materiāliem, kas uzskaitīti šī Protokola V Pielikuma sarakstā.
" 4. pants
Kumulācija Turcijā
1. Produkcija, neietekmējot 1.paragrāfa 2.panta nosacījumus, tiek uzskatīta par Turcijas izcelsmes produkciju, ja tā tiek iegūta Turcijā un satur materiālus, kuru izcelsmes valstis ir Turcija, Latvija, Rumānija, Bulgārija, Polija, Ungārija, Čehija, Slovākija, Lietuva, Igaunija, Slovēnija, Islande, Norvēģija, Šveice (ieskaitot Lihtenšteinu)1 vai Eiropas Kopiena2 saskaņā ar Protokolu par izcelsmes noteikumiem, kas pievienoti attiecīgajiem Līgumiem starp Turciju un minētajām valstīm, nodrošinot, ka tās apstrāde vai pārstrāde Turcijā pārsniedz šī Protokola 7.pantā minēto. Nav nepieciešams, lai šie materiāli būtu izgājuši pietiekamu apstrādi vai pārstrādi.
2. Tur, kur Turcijā veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 7.pantā minētās operācijas, iegūtā produkcija tiek uzskatīta par Turcijas izcelsmes produkciju, taču tikai tur, kur pievienotā vērtība ir lielāka par izmantoto materiāla vērtību, kuru izcelsmes valsts ir jebkura no 1.pantā minētām valstīm. Pretējā gadījumā iegūtā produkcija tiek uzskatīta par radītu tajā valstī, kur ir visaugstākā to izcelsmes materiālu vērtība, kas izmantoti ražošanā Turcijā.
3. Produkcija, kuras izcelsmes valsts ir kāda no 1.pantā minētām valstīm, kas netiek nekādā veidā apstrādāta vai pārstrādāta Turcijā, saglabā savu izcelsmi, ja tiek eksportēta uz kādu no šīm valstīm.
4. Šajā pantā minētā kumulācija tiek attiecināta tikai uz tiem materiāliem un produkciju, kas ieguvuši izcelsmes statusu tikai šim Protokolam identisku izcelsmes noteikumu piemērošanas ceļā.
1 Lihtenšteinas hercogistei ir muitas ūnija ar Šveici un tā ir Līguma par Eiropas Ekonomisko Zonu puse.
2 Šajā pantā dotā kumulācija nav attiecināma uz Eiropas Kopienas izcelsmes materiāliem, kas uzskaitīti šī Protokola V Pielikuma sarakstā.
3. 12.pants tiek aizvietots ar sekojošo:
" 12.pants
Teritoriālais princips
1. II nodaļā minētos nosacījumus attiecībā uz izcelsmes statusa iegūšanu ir nepārtraukti jāpilda Latvijas vai Turcijas teritorijās, izņemot, gadījumus, kas atrunāti 3. un 4.pantā, kā arī šī panta 3.punktā.
2. Izņemot 3. un 4.pantā minētos gadījumus, ja izcelsmes preces, kas ir eksportētas no Latvijas vai Turcijas uz citu valsti tiek atsūtītas atpakaļ, tās uzskata par neizcelsmes precēm, ja vien muitas iestādēm nevar pierādīt, ka:
(a) atpakaļ atsūtītās preces ir tās pašas preces, kuras tika eksportētas; un
(b) tās nav apstrādātas ne ar kādām operācijām, izņemot tām, kas nepieciešama to saglabāšanai labā stāvoklī tajā valstī vai eksporta laikā.
3. Izcelsmes statusa ieguve saskaņā ar II Nodaļā minētiem nosacījumiem netiek ietekmēta ar apstrādi vai pārstrādi, kas veikta ārpus Latvijas un Turcijas ar materiāliem, kas eksportēti no Latvijas vai Turcijas un pēcāk reimportēti šajās valstīs ar nosacījumu, ka:
(a) minētie materiāli ir pilnībā iegūti Latvijā vai Turcijā un izgājuši apstrādi vai pārstrādi, kas ir plašāka par 7.pantā minētam nepietiekošajām operācijām pirms to eksporta; un
(b) ir iespējams pārliecinoši demonstrēt muitas iestādēm, ka:
i) reimportētās preces ir iegūtas, apstrādājot vai pārstrādājot eksportētos materiālus; un
ii) kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus Latvijas vai Turcijas, piemērojot šī panta nosacījumus, nepārsniedz 10% no gala produkta, kuram tiek pieprasīts izcelsmes statuss, ex - works cenas.
4. 3.punkta nolūkos, II nodaļas noteikumi izcelsmes statusa iegūšanai netiek attiecināti uz apstrādi vai pārstrādi, kas notiek ārpus Latvijas vai Turcijas. Tomēr, tur, kur tiek attiecināts II Pielikuma sarakstā minētais noteikums par maksimālās vērtības visiem izmantotajiem ne-izcelsmes materiāliem noteikšanu, lai identificētu izcelsmes statusu beigu produktam, kopējā ne-izcelsmes materiālu, kas izmantoti attiecīgās Puses teritorijā vērtība ņemta kopā ar kopējo pievienoto vērtību, kas iegūta ārpus Latvijas vai Turcijas, saskaņā ar šī panta nosacījumiem, nedrīkst pārsniegt tur minētos procentus.
5. 3. un 4.punkta lietošanas nolūkā, ar "kopējo pievienoto vērtību" saprot visas izmaksas, kas rodas ārpus Latvijas vai Turcijas, ieskaitot tur iestrādāto materiālu vērtību.
6. 3. un 4.punkta noteikumi netiek attiecināti uz produkciju, kas neapmierina II Pielikuma sarakstā minētos nosacījumus vai arī, kuru var uzskatīt par pietiekami apstrādātu vai pārstrādātu tikai, ja tiek piemērots 6.(2)pantā minētās vispārējās vērtības.
7. 3. un 4.punktā minētie noteikumi neattiecas uz precēm, kas klasificētas Harmonizētās sistēmas 50.-63. grupā.
8. Jebkura tāda veida apstrāde vai pārstrāde, kas minēta šī panta noteikumos un notiek ārpus Latvijas vai Turcijas, tiek veikta saskaņā ar vienošanos par ārējo apstrādi vai līdzīgiem principiem."
4. 13., 14., 15., 17., 21., 27., 30., un 32. pantā frāze "atsaucoties uz 4.pantu" tiek aizvietota ar "atsaucoties uz 3. un 4.pantu".
5. Pie 15.panta tiek pievienots sekojošs paragrāfs:
"6. Neraugoties uz 1.punktā minēto Puses drīkst izmantot atlīdzināšanas vai atbrīvošanas kārtību no muitas nodokļiem un maksājumiem ar līdzvērtīgu efektu attiecībā uz materiāliem, kas tiek izmantoti izcelsmes produkcijas ražošanai, ievērojot sekojošus nosacījumus:
(a) Precēm, kas ir klasificētas Harmonizētās sistēmas 25.-49.grupā un 64.-97.grupā tiek piemērota muitas nodokļu likme - 5% vai zemāka, ja tāda ir spēkā Latvijā vai Turcijā.
(b) Precēm, kas ir klasificēta Harmonizētās sistēmas 50.-63. grupā tiek piemērota muitas nodokļu likme - 10% vai zemāka, ja tāda ir spēkā Latvijā vai Turcijā.
Šī punkta nosacījumi ir spēkā līdz 2000.gada 31.decembrim un var tikt pārskatīti saskaņā ar Pušu vienošanos."
6. 21. un 26.pantā vārds "ECU's" tiek aizvietots ar "eiro"
7. 30.pants tiek aizvietots ar sekojošo:
" 30.pants
Eiro izteiktās summas
1. Eksportējošās valsts nacionālajā valūtā izteiktajām summām, kuras ir ekvivalentas eiro izteiktajām summām, jābūt fiksētām eksportējošā valstī un paziņotām importējošai valstij.
2. Ja summas pārsniedz atbilstošās summas, kuras ir fiksējusi importējošā valsts, pēdējai tās ir jāpieņem, ja rēķins par produkciju ir izrakstīts eksportējošās valsts valūtā. Ja rēķins par produkciju ir izrakstīts kādās citas valsts valūtā, kas uzskaitīts 3. un 4.pantā, tad importējošā valsts atzīst un pieņem attiecīgās valsts notificēto summu.
3. Summām, kas tiek minētas jebkurā tādā nacionālajā valūtā, jābūt ekvivalentām ar šajā nacionālajā valūtā izteiktām summām eiro izteiksmē uz 1999.gada oktobra pirmo darba dienu.
4. Eiro izteiktās summas ar to ekvivalenti nacionālajās Latvijas un Turcijas valūtās tiek pārskatītas Apvienotajā Komitejā pēc Latvijas vai Turcijas pieprasījuma. Veicot šo pārskatīšanu, Apvienotajai Komitejai jāraugās, lai nenotiktu jebkurā nacionālajā valūtā lietoto summu samazinājums un jāapsver attiecīgo ierobežojumu saglabāšanu reālā izteiksmē. Šim mērķim tā var nolemt mainīt eiro izteiktās summas."
8. 26(1). pantā termins "C2/CP3" tiek aizvietots ar "CN22/CN23".
9. I pielikuma 5.2. piezīmē:
(a) starp uzskaitījumu
"- mākslīgie pavedieni" un
"- sintētiskās štāpeļšķiedras no polipropilēna"
tiek ievietots sekojošais:
"- strāvu vadoši pavedieni".
(b) piektais piemērs ("Tepiķis ar pušķiem ... svara nosacījumi.") tiks svītrots;
10. II pielikums tiek aizvietots ar sekojošo:
(a) izteikt HS 1904.preču pozīcijas aprakstu šādā redakcijā:
| Ar neizcelsmes materiāliem veiktā apstrāde | |||||
| HS pozīcija | Preces apraksts | vai pārstrāde, lai tie iegūtu izcelsmes statusu | |||
| (1) | (2) | (3) | vai | (4) | |
| 1904 | Gatavi pārtikas produkti, kas | Ražošana, kurā: | |||
| iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot | - Neizmanto 1860 grupas materiālus; | ||||
| graudus vai to produktus | - Kurā visai izmantotajai labībai un | ||||
| (piemēram, kukurūzas, | miltiem (izņemot durum kviešus un to | ||||
| pārslas); pārējie graudaugi | atvasinājumus un ZEA indurate maize ) | ||||
| (izņemot kukurūzu) graudu | jau ir izcelsme pilnībā1; | ||||
| vai pārslu veidā vai citā veidā | - Kurā visu 17.grupas izmantoto materiālu | ||||
| apstrādāti graudi (izņemot | vērtība nepārsniedz 30% no produkcijas | ||||
| miltus un rupja maluma | ex-works cenas. | ||||
| miltus), pirms tam novārīti | |||||
| vai sagatavoti citā veidā, kas | |||||
| citur nav minēti | |||||
| 1Izņēmumi attiecībā uz Zea indurate maize ir pielietojami līdz 31.12.2002. | |||||
| (b) izteikt HS 2207. preču pozīcijas aprakstu šādā redakcijā: | |||||
| 2207 | Nedenaturēts etilspirts ar | Ražošana, kurā: | |||
| spirta saturu 80% vai vairāk; | - Izmanto materiālus, kuri nav klasificēti | ||||
| etilspirts un citi ar jebkuru | 2207 vai 2208 pozīcijā; | ||||
| stiprumu spirti, denaturēti. | - Visām vīnogām vai visiem materiāliem, kas | ||||
| atvasināti no vīnogām, jābūt ar izcelsmi, vai | |||||
| ja visiem pārējiem izmantotiem produktiem | |||||
| jau ir izcelsme, araku drīkst lietot līdz 5% | |||||
| no tilpuma. | |||||
| (c) izteikt HS 57. grupas aprakstu šādā redakcijā: | |||||
| 57.grupa | Paklāji un citas tekstila grīdsegas: | ||||
| - No adatu cauršūtā filca | Ražošana no1: | ||||
| - dabīgām šķiedrām vai | |||||
| - ķīmiskiem materiāliem vai tekstila pulpas | |||||
| Tomēr var izmantot: | |||||
| - 5402 pozīcijā klasificētos polipropolēna | |||||
| pavedienu, | |||||
| - 5503 vai 5506 pozīcijā klasificētos | |||||
| polopropilēna pavedienus, vai | |||||
| - 5501 pozīcijas polipropilēna pavedienu grīstes, | |||||
| kuru lineārais blīvums visos monopavediena | |||||
| vai šķiedras gadījumos ir mazāks par 9 | |||||
| decitekiem, nodrošinot, ka to vērtība nepārsniedz | |||||
| 40% no produkcijas ex-works cenas. | |||||
| Džutas audumi var tikt izmantots kā oderējums | |||||
| - No pārējā filca | Ražošana no 1: | ||||
| - dabīgajām šķiedrām, kas nav kārstas vai | |||||
| ķemmētas, vai | |||||
| - ķīmiskiem materiāliem vai tekstila pulpas | |||||
| - Pārējie | Ražošana no 1: | ||||
| - kokosšķiedras dzijas vai džutas dzijas a , | |||||
| - sintētiskās vai mākslīgās pavediendzijas, | |||||
| - dabīgajām šķiedrām, vai | |||||
| - sintētiskām štāpelšķiedrām, kas nav kārstas vai | |||||
| ķemmētas, vai kā citādi sagatavotas vērpšanai | |||||
| Džuta materiāls var tikt izmantots auduma | |||||
| oderējumam | |||||
| 1 Īpašos nosacījumus attiecībā uz produkciju, kas iegūta no jauktiem tekstilmateriāliem, skatīt 5.piezīmi | |||||
| a džutas dzija lietošanā ir autorizēta no 1.7.2000. | |||||
| (d) izteikt HS 7006.preču pozīcijas aprakstu šādā redakcijā: | |||||
| 7006 | Preču pozīcijās 7003, 7004 | ||||
| vai 7005 klasificētais stikls, | |||||
| izliekts, slīpēts, gravēts, urbts, | |||||
| emaljēts vai citādā veidā | |||||
| apstrādāts, bez rāmja, un nav | |||||
| kombinēts ar citiem materiāliem: | |||||
| - Stikla plāksne, kas pārklāta | Ražošana no nepārklāta stikla plāksnes, kas | ||||
| ar dielektrisku pārklājumu, | klasificēta 7006 pozīcijā | ||||
| pusvadītāju kategorija | |||||
| saskaņā ar SEMII1 standartiem | |||||
| - pārējie | Ražošana no 7001 pozīcijā klasificētiem materiāliem | ||||
| 1 "SEMII - Iekļautās pusvadītāju iekārtas un ieviestie materiāli". | |||||
| (e) izteikt HS 7601.preču pozīcijas aprakstu šādā redakcijā: | |||||
| 7601 | Neapstrādāts alumīnijs | Ražošana kurā: | |||
| - visi izmantotie materiāli tiek klasificēti | |||||
| citā pozīcijā kā produkts; un | |||||
| - visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz | |||||
| 50% no produkta ex-works cenas vai | |||||
| Ražošana no termiski vai elektrolītiski | |||||
| apstrādāta nekausēta alumīnija vai alumīnija | |||||
| atgriezumiem un lūžņiem | |||||
| (f) izteikt HS 8401.preču pozīcijas aprakstu šādā redakcijā: | |||||
| ex 8401 | Kodoldegvielas elementi | Ražošanā, kurā visus izmantotos | Ražošana, kurā visu iz- | ||
| materiālus klasificē pozīcijā, citā | mantoto materiālu vērtība | ||||
| kā produkcijai2 | nepārsniedz 30% no | ||||
| produkcijas ex-works cenas | |||||
| 2 Šo noteikumu ir jāpiemēro līdz 2005.gada 31.decembrim | |||||
| (g) starp HS preču pozīcijām 9606 un 9612 tiek ievietots sekojošais: | |||||
| 9608 | Lodīšu pildspalvas; | Ražošana, kurā visus izmantots | |||
| pildspalvas ar filca vai cita | materiālus klasificē pozīcijā, citā | ||||
| poraina materiāla uzgali; | kā produkcija. Tomēr rakstāmspalvas | ||||
| tintes pildspalvas, stilogrāfi | var klasificēt tajā pašā preču grupā | ||||
| un pārējās pildspalvas, | |||||
| kopēšanas spalvas, izbīdāmie | |||||
| skrūvveida zīmuļi vai slīdzīmuļi, | |||||
| pildspalvu turētāji, zīmuļu | |||||
| turētāji un līdzīgi turētāji, | |||||
| iepriekšminēto izstrādājumu | |||||
| daļas (ieskaitot uzgaļus un | |||||
| saspraudes), izņemot 9609.preču | |||||
| pozīcijas izstrādājumus | |||||
11. Sekojošam pielikumam tiek pievienots:
" V pielikums
Eiropas Kopienas izcelsmes produktu
saraksts uz kuriem neattiecas
3. un 4.pantu noteikumi uzskaitījums
HS grupu un pozīciju secībā
1. grupa
2. grupa
3. grupa
0401 līdz 0402
ex 0403 - Paniņas, ieraudzēts piens un krējums, jogurts, kefīrs un pārējie fermentētie skābpiena veidi un krējums, neatkarīgi no tā vai ir vai nav koncentrēts vai pievienots papildus cukurs vai citas saldinātājvielas
0404 līdz 0410
0504
0511
6. grupa
0701 līdz 0709
ex 0710 Dārzeņi, izņemot 0710 40 00 aprakstīto saldo kukurūzu (nesagatavotu vai sagatavotu tvaicējot vai vārot), saldēti
ex 0711 Dārzeņi, izņemot 0711 90 30 aprakstīto saldo kukurūzu, konservēti īslaicīgai glabāšanai (piemēram ar sēra anhidrītu, sālījumā, sēru saturošā ūdenī vai citā īslaicīgi konservējošā šķīdumā), kurus nevar tieši lietot uzturā bez papildus apstrādes
0712 līdz 0714
8. grupa
ex 9. Grupa Kafija, tēja un garšvielas, izņemot 0903 pozīcijā aprakstīto matē
10. grupa
11. grupa
12. grupa
ex 1302 Pektīni, pektināti un pektāti
1501 līdz 1514
ex 1515 Pārējos augu taukus un eļļas (izņemot jojoba eļļas un tās frakcijas) un to frakcijas, rafinētas vai ne, bet nemodificētas ķīmiski
ex 1516 Pilnīgi vai daļēji hidrogenizēti, pāresterizēti, reesterificēti vai elaidinizēti, nerafinēti vai rafinēti, bet tālākai apstrādei nepakļauti dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, izņemot hidrogenizētu rīcineļļu, pazīstamu kā "opal-wax"
ex 1517 un
ex 1518 Margarīns, cūku tauki un citi pārtikai sagatavoti tauki
ex 1522 Taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atlikumi, izņemot trānu
16. grupa
1701
ex 1702 Pārējie cukuri, tai skaitā ķīmiski tīra laktoze, maltoze, glikoze un fruktoze cietā veidā; cukura sīrups bez aromatizētājvielām vai krāsvielām; mākslīgais medus, sajaukts vai nesajaukts ar dabīgo medu; karameles izņemot 1702 11 00, 1702 30 51, 1702 30 59, 1702 50 00 un 1702 90 10 pozīcijās aprakstītos produktus
1703
1801 un 1802
ex 1902 Makaronu izstrādājumi, ar pildījumu, sastāvā vairāk kā 20 % no svara zivis, vēžveidīgie, moluski vai citi jūras bezmugurkaulnieki, desas un tām līdzīgi vai jebkura veida gaļa un gaļas subprodukti, ieskaitot visu veidu taukus
ex 2001 Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti gurķi un pipargurķīši, sīpoli, mango piedeva, Capsicum ģints augļi, izņemot saldo piparu vai smaržīgo piparu, sēnes un olīvas
2002 un 2003
ex 2004 Citi dārzeņi, sagatavoti bez etiķa vai etiķskābes, saldēti, citi kā 2006 pozīcijā aprakstītie produkti, izņemot kartupeļu pulveri, rupji sasmalcinātā vai pārslu veidā
ex 2005 Citi dārzeņi, sagatavoti bez etiķa vai etiķskābes, nesaldēti, citi kā 2006 pozīcijā aprakstītie produkti, izņemot kartupeļus pulvera, rupji sasmalcinātā vai pārslu veidā
2006 un 2007
ex 2008 Augļi, rieksti un citas augu ēdamās daļas, savādāk sagatavotas vai uzglabātas, cukuru vai saldinātājvielu vai spirtu saturošas vai ne, citur neaprakstītas un neiekļautas, izņemot zemesriekstu sviestu, palmu kodolus, kukurūzu, jamsu, saldos kartupeļus un līdzīgas uzturā lietojamas augu daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes, vīnogulāju lapas, apiņus un citas līdzīgas uzturā lietojamas augu daļas
2009
ex 2106 Cukurs ar aromatizētājvielām un krāsvielām, sīrupi
2204
2206
ex 2207 Nedenaturēts etilspirts, kas iegūts no šeit aprakstītajām lauksaimniecības precēm, ar spirta saturu 80% vai vairāk no tilpuma
ex 2208 Nedenaturēts etilspirts, kas iegūts no šeit aprakstītajām lauksaimniecības precēm, ar spirta saturu mazāk kā 80% no tilpuma
2209
23. grupa
2401
4501
5301 un 5302
2.pants
Šis Protokols stāsies spēkā otrā mēneša pirmajā dienā, kas seko datumam, kad abas Puses saņem diplomātiskās notas, kurās viena otru informē par to, ka ir izpildītas visas saskaņā ar katras Puses likumiem nepieciešamās procedūras, lai Protokols stātos spēkā.
Parakstīts Rīgā 2001.gada 7. martā, divos autentiskos oriģināleksemplāros angļu valodā.
Latvijas Republikas Turcijas Republikas
vārdā vārdā
Kaspars Gerhards Baki Alkaēar
Ekonomikas ministrijas Ārējās tirdzniecības
valsts sekretārs apakšsekretariāta
Eiropas Savienības lietu
Galvenās direkcijas
ģenerāldirektors
 |
 |
 |
 |