Darbības ar dokumentu

1.pants. Likuma mērķis un darbība

(1) Likums nosaka Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (turpmāk — UNESCO) Latvijas Nacionālās komisijas (turpmāk — Komisija) juridisko statusu, organizatorisko struktūru, funkcijas un finansēšanas kārtību.

(2) Komisijas mērķis ir stiprināt izglītības, zinātnes, kultūras, komunikāciju un informācijas lomu valsts un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā, valstiskuma stiprināšanā, demokrātisko vērtību īstenošanā un nabadzības mazināšanā, kā arī sekmēt sabiedrības labklājību, tās locekļu līdztiesību un savstarpēju cieņu Latvijā.

2.pants. Komisijas juridiskais statuss un struktūra

(1) Komisija ir atvasināta publisko tiesību juridiska persona. Komisijas lēmējinstitūcija ir Asambleja, Komisijas administratīvo darbu vada ģenerālsekretārs.

(2) Komisija ir Ministru kabineta pārraudzībā.

(3) Komisija darbojas saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Asamblejas apstiprinātu Komisijas nolikumu.

3.pants. Komisijas funkcijas un kompetence

(1) Komisijai ir šādas funkcijas:

1) nodrošināt un koordinēt sekmīgu Latvijas Republikas dalību UNESCO, tās darbā iesaistot valsts un pašvaldību institūcijas, nevalstiskās un privātās organizācijas, it īpaši tās, kas darbojas izglītības, zinātnes, kultūras, komunikāciju un informācijas jomā;

2) būt par informācijas, koordinācijas un sadarbības veidošanas centru Latvijā UNESCO izglītības, zinātnes, kultūras, komunikāciju un informācijas jomas ietvaros;

3) izstrādāt un apstiprināt rīcības plānus UNESCO programmu īstenošanai un organizēt šo plānu izpildi;

4) veidot, uzturēt un attīstīt sadarbības tīklu ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām un privātajām organizācijām, kā arī individuālajiem ekspertiem;

5) sniegt atzinumus, paust viedokli un izteikt priekšlikumus par UNESCO izglītības, zinātnes, kultūras, komunikāciju un informācijas jomas jautājumiem;

6) pārstāvēt valsts intereses UNESCO un ar to saistītajās starpvaldību un starptautiskajās organizācijās, sadarbojoties ar citām atbildīgajām valsts institūcijām;

7) veikt citas Latvijas Republikas un UNESCO normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un pienākumus, kas saistīti ar Komisijas mērķa īstenošanu.

(2) Funkciju izpildes gaitā valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums sadarboties ar Komisiju un informēt to jautājumos, kas saistīti ar UNESCO izglītības, zinātnes, kultūras, komunikāciju un informācijas jomu.

(3) Pieņemot lēmumus, kas attiecas uz UNESCO izglītības, zinātnes, kultūras, komunikāciju un informācijas jomas jautājumiem, valsts un pašvaldību institūcijas ņem vērā Komisijas lēmumus, atzinumus un viedokli.

(4) Ministru kabinets savā Kārtības rullī nosaka gadījumus, kuros Ministru kabinetā izskatāmie dokumenti UNESCO izglītības, zinātnes, kultūras, komunikāciju un informācijas jomā saskaņojami ar Komisiju.

(5) Valsts pārvaldes iestādes var deleģēt Komisijai pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar UNESCO izglītības, zinātnes, kultūras, komunikāciju un informācijas jomas jautājumiem.

4.pants. Komisijas tiesības

(1) Komisijai savu funkciju izpildei ir tiesības veikt visas normatīvajos aktos noteiktās darbības, kā arī saimniecisko darbību, kas saistīta ar Komisijas mērķu īstenošanu, un piedalīties izglītības programmu īstenošanas organizēšanā.

(2) Komisija savā īpašumā var iegūt kustamas un nekustamas lietas. Tai var piederēt intelektuālais īpašums.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām tās funkciju izpildei nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar UNESCO izglītības, zinātnes, kultūras, komunikāciju un informācijas jomu.

5.pants. Asamblejas sastāvs

(1) Asamblejas sastāvā ir 21 Asamblejas loceklis:

1) kultūras ministrs;

2) izglītības un zinātnes ministrs;

3) ārlietu ministrs;

4) Vides ministrijas pārstāvis;

5) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvis;

6) Finanšu ministrijas pārstāvis;

7) Tieslietu ministrijas pārstāvis;

8) Labklājības ministrijas pārstāvis;

9) Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs;

10) Valsts prezidenta pārstāvis;

11) Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības UNESCO vadītājs;

12) Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvis;

13) Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors;

14) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs;

15) Latvijas Universitātes rektors;

16) Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētājs;

17) Latvijas Jaunatnes padomes prezidents;

18) Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis;

19) Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas pārstāvis;

20) Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas pārstāvis;

21) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvis.

(2) Institūcijas savus pārstāvjus deleģē darbam Asamblejā uz laiku, kas nav ilgāks par četriem gadiem. Institūcija var deleģēt personu, kas aizvieto institūcijas pārstāvi viņa prombūtnes laikā. Ja institūcijas pārstāvis atrodas prombūtnē un nepiedalās divās Asamblejas sēdēs pēc kārtas, institūcija deleģē darbam Asamblejā citu pārstāvi. Pēc attiecīgā Asamblejas locekļa pilnvaru termiņa beigām institūcija var deleģēt šo personu atkārtoti.

(3) Ministrus un iestāžu vadītājus viņu prombūtnes laikā, kā arī tad, ja ministrs vai iestādes vadītājs beidzis pildīt savus pienākumus, pirms cita persona apstiprināta vai iecelta attiecīgā amatā, aizvieto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iecelts pienākumu izpildītājs. Asamblejas loceklim, kurš pilda arī cita Asamblejas locekļa pienākumus, ir tikai viena balss.

6.pants. Asamblejas darba organizācija un lēmumi

(1) Asamblejas sēdes tiek sasauktas pēc vajadzības, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Komisijas prezidents sasauc Asamblejas sēdi, ja to pieprasa vismaz pieci Asamblejas locekļi vai ģenerālsekretārs.

(2) Asamblejas sēde ir pilntiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse Asamblejas locekļu. Asambleja lēmumus pieņem ar klātesošo Asamblejas locekļu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās vienlīdzīgi, noteicošā ir Komisijas prezidenta balss.

(3) Komisijas lēmumus pieņem Asambleja. Tās pieņemtie lēmumi ir saistoši institūcijām, kuras gatavo Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas, kas skar Komisijas kompetencē esošās jomas.

(4) Asamblejas darbu vada Komisijas prezidents. Komisijas prezidenta prombūtnē Asambleju vada viens no viceprezidentiem saskaņā ar Asamblejas noteikto kārtību.

7.pants. Komisijas prezidents un viceprezidenti

(1) Komisijas prezidents ir kultūras ministrs. Komisijas viceprezidenti ir ārlietu ministrs un izglītības un zinātnes ministrs.

(2) Komisijas prezidents sasauc Asamblejas sēdes, nosaka sēžu darba kārtību, norises vietu un laiku, vada tās, kā arī reprezentē un pārstāv Komisiju.

(3) Komisijas prezidenta prombūtnē viņa pienākumus veic viens no viceprezidentiem saskaņā ar Asamblejas noteikto kārtību.

8.pants. Ģenerālsekretārs

(1) Asambleja ģenerālsekretāru izraugās atklātā konkursā un pieņem darbā uz pieciem gadiem. Ne vēlāk kā divus mēnešus pirms ģenerālsekretāra pilnvaru termiņa beigām Asambleja pieņem lēmumu par viņa pilnvaru termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par atbrīvošanu no amata un izsludina atklātu konkursu uz ģenerālsekretāra amatu. Darba līgumu ar ģenerālsekretāru slēdz Komisijas prezidents.

(2) Ģenerālsekretārs vada Komisijas administratīvo darbu, pilda Asamblejas noteiktos uzdevumus, nodrošina tās lēmumu izpildi, pārstāv Komisiju, pieņem darbā un atbrīvo no darba Komisijas darbiniekus un pilda citus normatīvajos aktos noteiktos iestādes vadītāja pienākumus.

9.pants. Komisijas finanšu līdzekļi un finansēšanas kārtība

(1) Komisijas finanšu līdzekļus veido:

1) valsts budžeta līdzekļi;

2) juridisko un fizisko personu, to skaitā ārvalstu juridisko un fizisko personu, dāvinājumi un ziedojumi;

3) ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

(2) Pašvaldības var piedalīties Komisijas finansēšanā.

(3) Valsts budžeta finansējums Komisijas darbības nodrošināšanai tiek piešķirts gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajā apmērā no Kultūras ministrijai īpaši šim mērķim izveidotas apakšprogrammas.

(4) Komisija var saņemt valsts budžeta līdzekļus arī atsevišķu uzdevumu, programmu vai pasākumu īstenošanai.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par UNESCO Latvijas Republikas Nacionālās komisijas Satversmes apstiprināšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2.nr.).

2. Pēc šā likuma spēkā stāšanās ar 1992.gada 12.maija Augstākās padomes lēmumu dibinātā Komisija turpina darboties saskaņā ar šo likumu kā atvasināta publisko tiesību juridiska persona.

3. Komisijas nolikums apstiprināms viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās.

4. Pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas apstiprinātā ģenerālsekretāra pilnvaru termiņš ir četri gadi no dienas, kad ģenerālsekretārs apstiprināts amatā atbilstoši likumam “Par UNESCO Latvijas Republikas Nacionālās komisijas Satversmes apstiprināšanu”.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 28.oktobrī.