Darbības ar dokumentu

Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par Latvijas un Krievijas valsts robežu

 

Latvijas Republika un Krievijas Federācija, turpmāk sauktas par Pusēm,

savstarpēji cienot otras valsts suverenitāti un neatkarību, līdztiesību un teritoriālo vienotību,

apliecinot uzticību ANO un EDSO principiem,

atzīstot Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas līgumtiesiska noformējuma labvēlīgu ietekmi uz labu kaimiņattiecību turpmāko attīstību,

pamatojoties uz Pušu labo gribu,

ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

Šajā Līgumā termins "Latvijas - Krievijas valsts robeža" (turpmāk - "valsts robeža" vai "robeža") nozīmē līniju un ar šo līniju sakrītošu vertikālu virsmu, kura atdala divu suverēnu valstu - Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas teritorijas (sauszemi, ūdeņus, zemes dzīles un gaisa telpu).

2.pants

Saskaņā ar starptautisko tiesību normām un par pamatu ņemot vienošanās, kuras panāktas sarunu gaitā, Puses noteica valsts robežu starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju.

Latvijas-Krievijas valsts robeža noteikta tā, kā tas nostiprināts "Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas aprakstā" un ar sarkanu krāsu parādīts "Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas delimitācijas kartē" ar mērogu 1:50 000 (turpmāk - "delimitācijas karte").

"Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas apraksts" (1.pielikums) un delimitācijas karte (2.pielikums) ir neatņemamas šā Līguma sastāvdaļas.

3.pants

Valsts robeža pa upēm (iztaisnotām upju gultnēm) vai upju galvenajām attekām, strautiem un grāvjiem ir noteikta tiem pa vidu.

Nosakot upes galveno atteku, pamatkritērijs ir ūdens caurplūdums pie tā vidējā līmeņa.

4.pants

Jebkuras dabiskas izmaiņas, kas var notikt pierobežas upēs, strautos un grāvjos, nemaina dabā demarķēto Latvijas-Krievijas valsts robežas līniju, kā arī salu piederību, ja vien Puses nevienojas citādi.

Pēc robežas demarkācijas pierobežas upēs radušos salu piederība tiek noteikta saskaņā ar demarķēto robežas līniju, bet to salu piederība, kuras radušās tieši uz demarķētās robežas līnijas, tiek noteikta konsultācijās starp Pusēm, pamatojoties uz taisnīgumu un līdztiesību.

5.pants

Lai noteiktu un apzīmētu dabā Latvijas-Krievijas valsts robežu saskaņā ar šo Līgumu un sagatavotu demarkācijas dokumentus, Puses iespējami īsā laikā no šā Līguma spēkā stāšanās dienas pēc paritātes principa izveidos Kopīgu demarkācijas komisiju, uzdodot tai:

- izstrādāt un apstiprināt valsts robežas demarkācijas kārtību;

- noteikt dabā precīzu robežas līnijas atrašanos saskaņā ar šo Līgumu un tam pievienotajiem "Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas aprakstu" un delimitācijas karti;

- izveidot darba grupas robežas demarkācijai, vadīt to darbību;

- uzstādīt robežzīmes;

- noteikt precīzu viduslīnijas atrašanos pierobežas upēm (iztaisnotu upju gultnēm) vai upju attekām, strautiem un grāvjiem, kā arī noteikt precīzu robežlīniju atrašanos ezeros;

- precizēt salu piederību upēs;

- sagatavot robežas demarkācijas dokumentu projektus;

- risināt citus ar robežas demarkācijas darbiem saistītos jautājumus.

Komisijas sagatavotie demarkācijas dokumenti jāapstiprina katras Puses valdībai.

Izdevumus, kas saistīti ar robežas demarkāciju, Puses sedz pēc paritātes principa.

6.pants

Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas režīmu nosaka atsevišķs Līgums.

7.pants

Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu saskares punktu nosaka atsevišķs Līgums starp šīm trijām valstīm.

Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punktu nosaka atsevišķs Līgums starp šīm trijām valstīm.

8.pants

Šis Līgums tiek ratificēts un stājas spēkā ratifikācijas rakstu apmaiņas dienā.

Parakstīts 2007.gada 27.martā divos eksemplāros, katrs latviešu un krievu valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds spēks.

 

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ	KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS VĀRDĀ
Ministru prezidents	Valdības Priekšsēdētājs
Aigars Kalvītis	Mihails Fradkovs

 
 

1.pielikums

Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas

līgumam

par Latvijas un Krievijas valsts robežu

Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas
APRAKSTS

Valsts robeža starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta.

No minētā saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes [Sinjuha] upes un tajā ietekošās Ņevericas [Neverica] upes viduslīniju krustpunkta aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no kurgāna ar nosaukumu "Draudzības kurgāns" un šoseju sazarojuma, Latvijas-Krievijas robeža iet vispārējā ziemeļu virzienā pa Zilupes [Sinjuha] upes vidu lejup pa straumi aptuveni 7,3 km līdz no labās puses ietekošam beznosaukuma strautam, pāriet uz šo strautu un tālāk iet pa tā vidu augšup pa straumi no sākuma uz ziemeļaustrumiem, pēc tam uz ziemeļrietumiem līdz punktam, kurš atrodas aptuveni 0,4 km ziemeļos no Latvijas apdzīvotās vietas (turpmāk - apdz.v.) Skripčinas. Pēc tam robeža pagriežas uz ziemeļiem un pieiet pie Latvijas apdz.v. Sirutevas austrumu malas, pagriežas uz ziemeļaustrumiem  un iet pa mežu austrumos no Latvijas apdzīvotajām vietām (turpmāk - apdz.v.) aptuveni šādos attālumos: no Kazakiem - 0,3 km, no Grišinas - 1,0 km, no Dauguļevas - 0,6 km; aptuveni 0,2 km austrumos no Latvijas apdz.v. Konovalovas tā pagriežas uz ziemeļiem, bet pēc tam aptuveni pēc 0,8 km - uz ziemeļrietumiem, tālāk iet pa mežu un stigām: aptuveni 0,1 km austrumos no Latvijas apdz.v. Sopatņiem, 0,3 km  austrumos no Latvijas apdz.v. Trubilovas, 1,6 km attālumā rietumos no Krievijas apdz.v. Bezgribovas [Bezgribovo] un Tolstjakiem [Tolstjaki], 0,3 km austrumos no Latvijas apdz.v. Gumņiščiem. Aptuveni 0,5 km austrumos no Latvijas apdz.v. Terehovas un 0,5 km rietumos no Krievijas apdz.v. Buračkiem [Burački] robeža šķērso šoseju Sebeža [Sebež]-Nirza, pēc tam pagriežas uz ziemeļrietumiem un iet pa grāvja vidu ziemeļaustrumos no Latvijas apdz.v. Diraginas. Aptuveni 0,6 km austrumos no Latvijas apdz.v. Saveļinkiem un 0,2 km austrumos no punkta ar atzīmi 136,0 robeža pagriežas uz ziemeļaustrumiem, krusto dzelzceļu Idrica-Zilupe, un pēc tam šoseju Sebeža [Sebež]-Ludza starp Krievijas apdz.v. Mogiļiem [Mogili] un Latvijas apdz.v. Černovu un pienāk pie 1.punkta, kurš no robežu saskares punkta atrodas aptuveni 34,0 km attālumā pa robežas līniju.

No 1.punkta, kas atrodas Čornojes [oz. Č