Darbības ar dokumentu
Ministru kabineta noteikumi Nr.968
Rīgā 2010.gada 12.oktobrī (prot. Nr.52 13.§)
Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem"
Izdoti saskaņā
ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu
un Vispārējās izglītības likuma 4.panta 11.punktu
Izdarīt Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 204.nr.; 2007, 83.nr.; 2008, 36.nr.; 2009, 99., 187.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 6.15.apakšpunktu šādā redakcijā:
"6.15. pasaules vēsture;".
2. Papildināt noteikumus ar 6.15.1 apakšpunktu šādā redakcijā:
"6.15.1 Latvijas vēsture;".
3. Izteikt 7.11.apakšpunktu šādā redakcijā:
"7.11. Svešvaloda. Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei (36.pielikums);".
4. Izteikt 7.15.apakšpunktu šādā redakcijā:
"7.15. Pasaules vēsture. Mācību priekšmeta standarts 6.-7.klasei (37.pielikums);".
5. Papildināt noteikumus ar 7.15.1 apakšpunktu šādā redakcijā:
"7.15.1 Latvijas vēsture. Mācību priekšmeta standarts 8.-9.klasei (38.pielikums);".
6. Aizstāt 11.2.apakšpunktā vārdu un skaitli "un 6.15." ar skaitļiem un vārdu "6.15. un 6.15.1".
7. Izteikt 22.4.apakšpunktu šādā redakcijā:
"22.4. eksāmens Latvijas vēsturē;".
8. Papildināt noteikumus ar 35., 36., 37. un 38.punktu šādā redakcijā:
"35. 2010./2011.mācību gadā pamatizglītības programma šo noteikumu 6.11.apakšpunktā minētajā mācību priekšmetā tiek īstenota atbilstoši šo noteikumu 12.pielikumam.
36. 2011./2012.mācību gadā un 2012./2013.mācību gadā 3.-9.klasē pamatizglītības programma šo noteikumu 6.11.apakšpunktā minētajā mācību priekšmetā tiek īstenota atbilstoši šo noteikumu 12.pielikumam, bet 2011./2012.mācību gadā 1.klasē un 2012./2013.mācību gadā 1. un 2.klasē atbilstoši šo noteikumu 36.pielikumam.
37. 2010./2011.mācību gadā 6.-9.klasē, 2011./2012.mācību gadā 7.-9.klasē, 2012./2013.mācību gadā 8.-9.klasē un 2013./2014.mācību gadā 9.klasē pamatizglītības programma šo noteikumu 6.15. un 6.15.1 apakšpunktā minētajos mācību priekšmetos tiek īstenota mācību priekšmetā "Latvijas un pasaules vēsture" atbilstoši šo noteikumu 16.pielikumam.
38. Valsts pārbaudījumi 2010./2011.mācību gadā, 2011./2012.mācību gadā, 2012./2013.mācību gadā un 2013./2014.mācību gadā, beidzot 9.klasi, ir šādi:
38.1. eksāmens latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās;
38.2. centralizētais eksāmens latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās;
38.3. eksāmens matemātikā;
38.4. eksāmens Latvijas un pasaules vēsturē;
38.5. eksāmens mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās;
38.6. eksāmens svešvalodā."
9. Papildināt noteikumus ar 36.pielikumu šādā redakcijā:
"36.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra
noteikumiem Nr.1027
Svešvaloda.
Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei
I. Vispārīgais jautājums
1. Mācību priekšmeta standarts "Svešvaloda" ir veidots jebkurai svešvalodai un nosaka mācību priekšmeta mērķi, uzdevumus, obligāto saturu un pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3., 6. un 9.klasi.
II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
2. Mācību priekšmeta "Svešvaloda" mērķis ir veidot izglītojamā valodas, komunikatīvo un sociokultūras kompetenci, lietojot svešvalodu mācībās, saziņā un sadarbībā mainīgajā daudzkultūru pasaulē.
3. Mācību priekšmeta "Svešvaloda" uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:
3.1. sazināties svešvalodā mutvārdos un rakstos;
3.2. apgūt svešvalodas likumsakarību un funkciju pamatus;
3.3. veicināt atvērtību pret neierasto un veidot vērtējošu attieksmi pret sevi, citiem, pasauli, apgūstot un salīdzinot dzimto valodu un svešvalodu, kā arī iepazīstot kultūru daudzveidību;
3.4. apzināties valodu lomu saziņā;
3.5. izprast valodu nozīmi citu mācību priekšmetu apguvē.
III. Mācību priekšmeta obligātais saturs
4. Valodas kompetence:
4.1. skaņa;
4.2. vārds;
4.3. teikums;
4.4. teksts.
5. Komunikatīvā kompetence:
5.1. saziņas situācijas;
5.2. saziņas mērķi;
5.3. saziņas stratēģijas.
6. Sociokultūras kompetence:
6.1. saziņas kultūra;
6.2. kopīgais un atšķirīgais, sazinoties dzimtajā valodā un svešvalodā;
6.3. valodu kontekstā ietvertā informācija par dažādu tautu kultūru;
6.4. kultūras parādības: dzīves apstākļi, svētki, paražas, cieņa pret citu tautu valodām un kultūru daudzveidību.
IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi
7. Izglītojamo rosina sasniegt valodas, komunikatīvo un sociokultūras kompetenci atbilstoši valodas prasmes A1 līmenim. Atsevišķi valodas, komunikatīvās un sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos līmeņos. Valodas prasmes līmenis un tā kritēriji noteikti šā pielikuma 19.punktā.
8. Valodas un komunikatīvā kompetence:
8.1. saklausa un saprot pazīstamus vārdus, pamatfrāzes un vienkāršus teikumus;
8.2. lasa un saprot pazīstamus vārdus, pamatfrāzes un vienkāršus teikumus;
8.3. vienkāršā veidā sazinās par sev labi zināmām tēmām;
8.4. izmanto atsevišķus vārdus, pamatfrāzes un vienkāršus teikumus, lai atbildētu un uzdotu jautājumus par tuvāko apkārtni un cilvēkiem;
8.5. vienkāršos teikumos stāsta par savu dzīvesvietu un cilvēkiem, kurus pazīst;
8.6. raksta atsevišķus vārdus, pamatfrāzes un vienkāršus teikumus par sevi un savu tuvāko apkārtni.
9. Sociokultūras kompetence:
9.1. iepazīstas ar valstīm, kuru valodu apgūst;
9.2. izrāda pozitīvu attieksmi un interesi par valodām.
10. Izglītojamā attieksmi raksturo šā pielikuma 9.2.apakšpunktā minētā prasība.
V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi
11. Izglītojamo rosina sasniegt valodas, komunikatīvo un sociokultūras kompetenci atbilstoši valodas prasmes A2 līmenim. Atsevišķi valodas, komunikatīvās un sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos līmeņos. Apgūstot otro svešvalodu no 6.klases, 6.klases beigās izglītojamo rosina sasniegt valodas prasmes A1 līmeni. Valodas prasmes līmenis un tā kritēriji noteikti šā pielikuma 19.punktā.
12. Valodas un komunikatīvā kompetence:
12.1. klausās un saprot biežāk lietotos vārdus un frāzes par sevi un savu tuvāko apkārtni;
12.2. uztver galveno domu vienkāršos un skaidri izrunātos izteikumos;
12.3. lasa un saprot īsus, vienkāršus tekstus par zināmām tēmām;
12.4. sameklē konkrētu informāciju vienkāršos, ar ikdienas dzīvi saistītos tekstos;
12.5. sazinās ikdienišķās situācijās, kur notiek vienkārša informācijas apmaiņa par zināmām tēmām;
12.6. iesaistās sarunā, bet tās uzturēšanai var būt nepieciešama sarunas biedra palīdzība;
12.7. vienkāršos teikumos stāsta par sevi, savu tuvāko apkārtni un citām zināmām tēmām;
12.8. raksta īsu, vienkāršu tekstu par zināmām tēmām: zīmītes, paziņojumus, pastkartes un vēstules;
12.9. aizpilda vienkāršas veidlapas, ierakstot informāciju par sevi.
13. Sociokultūras kompetence:
13.1. zina to valstu iedzīvotāju paradumus un tradīcijas, kuru valodu apgūst;
13.2. saredz kopīgo un atšķirīgo savas valsts un svešvalodā runājošo valstu iedzīvotāju saziņā un kultūras tradīcijās;
13.3. ir iecietīgs pret svešo un nepazīstamo.
14. Izglītojamā attieksmi raksturo šā pielikuma 13.3.apakšpunktā minētā prasība.
VI. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi
15. Izglītojamo rosina sasniegt valodas, komunikatīvo un sociokultūras kompetenci atbilstoši valodas prasmes B1 līmenim. Atsevišķi valodas, komunikatīvās un sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos līmeņos. Apgūstot otro svešvalodu no 6.klases, 9.klases beigās izglītojamo rosina sasniegt valodas prasmes A2-B1 līmeni. Valodas prasmes līmenis un tā kritēriji noteikti šā pielikuma 19.punktā.
16. Valodas un komunikatīvā kompetence:
16.1. klausās un saprot skaidru un literāri pareizu runu par pazīstamām tēmām;
16.2. saprot radio un televīzijas raidījumu saturu, ja par zināmiem notikumiem vai tematiem runā samērā lēni un skaidri;
16.3. lasa un saprot tekstus, kuros izmantota ikdienā bieži lietota valoda, kā arī vienkāršus literārus tekstus;
16.4. sameklē konkrētu informāciju dažādu stilu un žanru tekstos;
16.5. piedalās sarunā par zināmiem vai interesējošiem, kā arī ar ikdienas dzīvi saistītiem tematiem;
16.6. iesaistās diskusijās par labi zināmām un ar ikdienas dzīvi saistītām problēmām;
16.7. pamato un paskaidro savus uzskatus un nodomus;
16.8. stāsta par dzirdēto, redzēto, piedzīvoto vai lasīto, izsakot savu attieksmi;
16.9. raksta saistītu tekstu par zināmiem vai interesējošiem jautājumiem;
16.10. raksta vēstuli par saviem pārdzīvojumiem un iespaidiem.
17. Sociokultūras kompetence:
17.1. ir iepazinis to valstu kultūru, raksturīgākos iedzīvotāju paradumus un tradīcijas, kuru valodu apgūst, un salīdzina tās ar situāciju Latvijā;
17.2. izprot kultūru dažādību un izmanto iegūto informāciju sevis bagātināšanai;
17.3. veido un uztur kontaktus ar vienaudžiem un pieaugušajiem, pieņem viedokļu daudzveidību;
17.4. ar cieņu izturas pret citām tautām un valodām.
18. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 16.8., 17.3. un 17.4.apakšpunktā minētās prasības.
19. Valodas prasmes līmeni nosaka šādi kritēriji:
19.1. C2 - spēj viegli saprast gandrīz visu dzirdēto vai lasīto. Atsaucot atmiņā izteiktos argumentus un viedokļus, spēj apkopot informāciju no dažādiem mutvārdu vai rakstiskiem avotiem un secīgi to izklāstīt. Spēj izteikties spontāni, raiti un precīzi, ņemot vērā nozīmju nianses pat komplicētās situācijās;
19.2. C1 - spēj saprast dažādas tematikas sarežģītus, garus tekstus un uztvert zemtekstu. Spēj izteikties radoši un spontāni, īpaši nemeklējot vārdus. Spēj atbilstoši un prasmīgi lietot valodu sociālajā, akadēmiskajā un profesionālajā jomā. Spēj izveidot skaidru, labi strukturētu, detalizētu tekstu par sarežģītiem jautājumiem, labi pārzinot tekstveides principus un lietojot atbilstošus saistījuma un saskaņojuma līdzekļus;
19.3. B2 - spēj saprast galveno domu sarežģītos tekstos gan par konkrētiem, gan abstraktiem tematiem, arī diskusijās par profesionāliem jautājumiem savā specialitātē. Spēj sarunāties samērā brīvi un spontāni, saziņa ar dzimtās valodas lietotājiem noris bez aizķeršanās. Spēj skaidri un detalizēti izteikties par dažādiem tematiem, pamatot savu viedokli, izklāstot dažādu variantu priekšrocības un trūkumus;
19.4. B1 - spēj saprast svarīgāko skaidros izteikumos literārā valodā par zināmiem tematiem tekstos, kas saistīti ar darbu, skolu, brīvo laiku. Spēj gandrīz vienmēr tikt galā situācijās, kādas var rasties, ceļojot pa vietām, kur runā apgūstamajā valodā. Spēj izveidot vienkāršu, saistītu tekstu par tuviem vai personīgi interesējošiem tematiem. Spēj aprakstīt pieredzēto, notikumus, sapņus, cerības un centienus, īsi pamatot un paskaidrot savus uzskatus, plānus;
19.5. A2 - spēj saprast atsevišķus teikumus un bieži lietotus izteicienus par aktuāliem sadzīves jautājumiem (piemēram, informāciju par sevi un ģimeni, iepirkšanos, tuvāko apkārtni, darba iespējām). Spēj sazināties situācijās, kurās notiek vienkārša informācijas apmaiņa par zināmiem jautājumiem. Spēj vienkāršos vārdos pastāstīt par sevi, tuvāko apkārtni, izteikt savas vajadzības;
19.6. A1 - spēj saprast un lietot vienkāršus izteikumus un elementāras frāzes, lai nodrošinātu konkrētas vajadzības. Prot iepazīstināt ar sevi un citiem, uzdot personiskus jautājumus un atbildēt uz tiem, piemēram, par savu dzīvesvietu, pazīstamiem cilvēkiem, par lietām, kas pieder. Spēj elementārā līmenī sazināties, ja otrs runā lēnām, skaidri, un ir gatavs palīdzēt otram."
10. Papildināt noteikumus ar 37.pielikumu šādā redakcijā:
"37.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra
noteikumiem Nr.1027
Pasaules vēsture.
Mācību priekšmeta standarts 6.-7.klasei
I. Vispārīgais jautājums
1. Sākot vēstures sistemātiskā kursa apguvi 6.klasē, izglītojamajam ir šādas mācību priekšmetā "Sociālās zinības" iegūtās priekšzināšanas, prasmes un attieksmes:
1.1. izprot un raksturo ģimeni, dzimto vietu, Latviju kā nozīmīgas vērtības savā un citu cilvēku dzīvē;
1.2. stāsta par savu ciemu, pilsētu, novadu un Latvijas galvaspilsētu;
1.3. pazīst sava ciema, pilsētas, novada un Latvijas simbolus, zina to lietojumu;
1.4. zina valsts svētkus, galvenās atceres un atzīmējamās dienas, stāsta par tiem un to svinēšanas tradīcijām;
1.5. zina, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts;
1.6. zina, ka Latvijā dzīvo dažādas tautības;
1.7. salīdzina un saskata dažādu tautu kopīgās un atšķirīgās iezīmes, to izpausmes paražās un tradīcijās;
1.8. stāsta par Latvijas novadiem un Latvijas kaimiņvalstīm;
1.9. apzinās, ka dzīvība ir vērtība;
1.10. sarunājoties, jautājot, intervējot, klausoties citu stāstījumu un lasot, iegūst nepieciešamo informāciju dažādos informācijas resursos un izmanto to mācību uzdevumu veikšanai;
1.11. dažādās dzīves situācijās saskata cēloņu un seku mijsakarības;
1.12. izsaka savu viedokli un vērtējumu;
1.13. iejūtas citu cilvēku situācijā;
1.14. atzīst citu tiesības uz atšķirīgiem uzskatiem;
1.15. saprot laika ritējumu (pagātne, tagadne, nākotne);
1.16. sakārto savas ģimenes, sava ciema, pilsētas, novada un Latvijas svarīgākos vēstures notikumus hronoloģiskā secībā.
II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
2. Mācību priekšmeta "Pasaules vēsture" mērķis ir veidot izglītojamā izpratni par cilvēces attīstības pamattendencēm, sekmējot eiropeiskās identitātes attīstību un veicinot atbildīga un toleranta Eiropas Savienības demokrātiskās sabiedrības locekļa izaugsmi.
3. Mācību priekšmeta "Pasaules vēsture" uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:
3.1. iegūt zināšanas par Eiropas un pasaules vēstures gaitu un cēloņsakarībām no senākajiem laikiem līdz mūsdienām;
3.2. iegūt prasmes darbā ar dažādiem vēstures avotiem;
3.3. iegūt pieredzi darboties mūsdienu strauji mainīgajā sabiedrībā, pastāvīgi, argumentēti un radoši interpretējot pagātnes notikumus Eiropā un pasaulē.
III. Mācību priekšmeta obligātais saturs
4. Zināšanas un izpratne par Eiropas un pasaules vēsturi:
4.1. Eiropas un pasaules vēstures temati:
4.1.1. vēsture un tās izzināšanas pamati;
4.1.2. vēstures avoti un to specifika;
4.1.3. aizvēstures periods;
4.1.4. Seno Austrumu civilizācijas īpatnības un kultūrvēsturiskais mantojums;
4.1.5. antīkā sabiedrība un tās ievērojamākie sasniegumi;
4.1.6. Eiropas zemju attīstība viduslaikos;
4.1.7. kristietības izplatība un kristīgā baznīca viduslaikos;
4.1.8. kristietības loma Eiropas civilizācijā;
4.1.9. kārtu sabiedrības raksturojums un eiropiešu ikdienas dzīve viduslaikos;
4.1.10. Eiropas kultūra viduslaikos;
4.1.11. arābu kultūra un islāms, Arābu kalifāts;
4.1.12. renesanse, reformācija un lielie ģeogrāfiskie atklājumi;
4.1.13. Eiropa jaunajos laikos;
4.1.14. sasniegumi izglītībā, zinātnē un kultūrā jaunajos laikos;
4.1.15. sabiedrības un valstu attīstības pamattendences jauno laiku beigās un jaunāko laiku sākumā;
4.1.16. Pirmais pasaules karš;
4.1.17. starpkaru periods: pamattendences politikā, kultūrā un ekonomikā;
4.1.18. ideoloģiskie virzieni: nacisms un komunisms;
4.1.19. Otrais pasaules karš, holokausts;
4.1.20. sabiedrība un divas politiskās sistēmas pēc Otrā pasaules kara;
4.1.21. Eiropas integrācija;
4.1.22. kultūras attīstības pamattendences mūsdienās;
4.2. vēstures jēdzieni, to izpratne un lietošana.
5. Pagātnes pētīšanas un interpretēšanas īpatnības:
5.1. mācību literatūras, vēstures avotu, vēstures literatūras, karšu, enciklopēdiju, statistisko datu, elektronisko informācijas tehnoloģiju (piemēram, internets, CD-ROM) lietošana;
5.2. vēstures procesa nepārtrauktība un tajā notiekošās pārmaiņas;
5.3. cēloņu un seku mijiedarbība;
5.4. kopīgais un atšķirīgais, salīdzinot vēstures notikumus laikā un telpā;
5.5. daudzveidīga sabiedrība kā vēstures procesa rezultāts;
5.6. viedokļu daudzveidības iespējamība vēstures skaidrojumos.
6. Sevis kā vēstures procesa dalībnieka apzināšanās:
6.1. cilvēks vēsturē;
6.2. vēsture - dzīvesprasmju veidotāja;
6.3. kultūras pieminekļi un to nozīme.
IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 7.klasi
7. Zināšanas un izpratne par Eiropas un pasaules vēsturi:
7.1. zina, ka vēsture ir zinātne;
7.2. zina vēstures izpētes īpatnības;
7.3. zina dažādus vēstures avotu veidus;
7.4. izprot atšķirību starp vēstures avotiem un literatūru;
7.5. raksturo vēstures periodus;
7.6. zina būtiskākās atšķirības starp vēstures periodiem un laikmetiem;
7.7. nosaka aizvēstures, seno laiku, viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures periodu raksturīgākās kultūras liecības;
7.8. zina aizvēstures perioda būtiskākās iezīmes;
7.9. zina nozīmīgākos seno laiku, viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures notikumus;
7.10. atpazīst ievērojamākās seno laiku, viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēsturiskās personas;
7.11. zina ievērojamāko seno laiku, viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēsturisko personu veikumu;
7.12. izprot, ka vēsturē tiek lietoti īpaši jēdzieni;
7.13. izprot un lieto vēstures jēdzienus: vēsture, vēsturnieks, vēstures avoti, gadsimts, gadu tūkstotis, pirms Kristus dzimšanas, pēc Kristus dzimšanas, pirms mūsu ēras, mūsu ēra, arheoloģija, muzejs, arhīvs, ģints, cilts, reliģija, valsts, priesteri, ierēdņi, nauda un maiņa, preču un naudas attiecības, algotņi, polisa, demokrātija, aristokrātija, verdzība, vergi, republika, kolonija, reformas, province, impērija, veto, barbari, klosteris, baznīca, garīdzniecība, feods, senjors, vasalis, kārta, bruņinieks, islāms, krustneši, ģilde, cunfte, rāte, naturālā saimniecība, parlaments, monarhija, klaušas, bruņinieku ordenis, hronika, muiža, muižnieks, dzimtbūšana, dzimtzemnieks, renesanse, reformācija, protestantisms, konfesija, buržuāzija, algotie strādnieki, merkantilisms, manufaktūra, koloniālisms, apgaismība, absolūtisms, kapitālisms, imperiālisms, arodbiedrība, revolūcija, diktatūra, sociālisms, padomes, komunisms, totalitārisms, fašisms, nacisms, antisemītisms, holokausts, aukstais karš, integrācija, tolerance, multikulturālisms.
8. Pagātnes pētīšanas un interpretēšanas īpatnības:
8.1. patstāvīgi strādā ar bibliotēkas, tai skaitā skolas bibliotēkas, un interneta materiāliem;
8.2. izmanto visu veidu vēstures avotus informācijas iegūšanai;
8.3. apkopo dažādu informācijas resursu sniegto informāciju;
8.4. analizē atlasīto informāciju;
8.5. lieto iegūto informāciju argumentācijas veidošanai;
8.6. izprot vēstures fakta īpatnības;
8.7. atšķir vēstures avotu no faktu notikuma;
8.8. analizē vēstures karšu sniegto informāciju;
8.9. izrēķina laika atstarpes starp notikumiem;
8.10. zina, ka katram vēstures notikumam ir savi cēloņi un sekas;
8.11. izprot, ka vēstures notikumiem parasti ir vairāki cēloņi un sekas;
8.12. saskata konkrēta vēstures notikuma cēloņus, iemeslus un sekas;
8.13. izprot, ka pagātnē cilvēki dzīvoja citādāk nekā tagad;
8.14. raksturo pagātnē notikušas pārmaiņas;
8.15. raksturo dažādus vēsturisko pārmaiņu veidus (straujas un pakāpeniskas, vietējas, valstiskas un reģionālas pārmaiņas);
8.16. izprot, ka vienā un tajā pašā laikā dažādās vietās notikuši atšķirīgi notikumi;
8.17. salīdzina zināmus vēsturiskos notikumus dažādās vietās vienā un tajā pašā laikā (sinhroniskums);
8.18. apzinās, ka vēstures mācīšanās var palīdzēt iepazīt citus cilvēkus un kultūras;
8.19. zina, ka kultūru daudzveidība ir dažādu vēsturisko procesu rezultāts;
8.20. ar toleranci izturas pret citu kultūru un reliģiju;
8.21. zina, ka vēsturiski apraksti var būt par reālām un izdomātām personām un notikumiem;
8.22. zina, ka vēsturē par dažādiem notikumiem var tikt radīti vēstures mīti;
8.23. izskaidro, kāpēc par vienu un to pašu vēstures notikumu var būt dažādas versijas;
8.24. vērtē vēstures notikumus, pamatojoties uz atziņu, ka katra cilvēka dzīvība ir visaugstākā vērtība.
9. Sevis kā vēstures procesa dalībnieka apzināšanās:
9.1. apzinās vēstures nozīmi savā dzīvē;
9.2. pauž savu viedokli un attieksmi pret kādu vēstures notikumu;
9.3. izvirza argumentus sava viedokļa aizstāvēšanai par vēstures jautājumiem;
9.4. zina, ka vēsture ir arī atsevišķu cilvēku dzīves vēsture jeb dzīvesstāsti;
9.5. ir ieinteresēts uzklausīt vecākās paaudzes dzīvesstāstus, ar cieņu izturas pret tiem;
9.6. izprot, ka cilvēku atmiņas un vērtējumi par vienu un to pašu notikumu var būt atšķirīgi (subjektīvi);
9.7. apzinās, ka dažādas cilvēku grupas vēsturi skaidro un izmanto atšķirīgi;
9.8. ar toleranci uzklausa atšķirīgus vēstures notikumu skaidrojumus;
9.9. apzinās pieminekļu nozīmi savas tautas un citu tautu dzīvē;
9.10. ar cieņu un saudzību izturas pret pieminekļiem;
9.11. pamato, kāpēc ar cieņu un saudzību jāizturas arī pret tiem kultūras pieminekļiem, kuru nozīmi neizprot.
10. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 8.18., 8.20., 8.24., 9.1., 9.5., 9.8. un 9.10.apakšpunktā minētās prasības."
11. Papildināt noteikumus ar 38.pielikumu šādā redakcijā:
"38.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra
noteikumiem Nr.1027
Latvijas vēsture.
Mācību priekšmeta standarts 8.-9.klasei
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta "Latvijas vēsture" mērķis ir pilnveidot izglītojamā izpratni par cilvēces attīstības pamattendencēm, sekmējot savas identitātes veidošanos un veicinot atbildīga un toleranta Latvijas demokrātiskās sabiedrības locekļa izaugsmi.
2. Mācību priekšmeta "Latvijas vēsture" uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. iegūt zināšanas par savas tuvākās apkārtnes, Latvijas un Baltijas reģiona vēstures gaitu un cēloņsakarībām no senākajiem laikiem līdz mūsdienām;
2.2. pilnveidot prasmes darbā ar dažādiem vēstures avotu veidiem, izprotot vēstures avotu būtību;
2.3. iegūt pieredzi darboties mūsdienu strauji mainīgajā sabiedrībā un pastāvīgi, argumentēti un radoši interpretēt pagātnes un mūsdienu notikumus Latvijā, Baltijas reģionā, Eiropā un pasaulē;
2.4. veicināt piederības apziņu Latvijas valstij un patriotismu.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Zināšanas un izpratne par tuvākās apkārtnes un Latvijas vēsturi:
3.1. tuvākās apkārtnes un Latvijas vēstures temati:
3.1.1. es, mana ģimene un tuvākā apkārtne vēsturē;
3.1.2. cilvēku ikdienas dzīve aizvēstures periodā;
3.1.3. pagānisma īpatnības un senlatviešu kultūra;
3.1.4. balti un somugri;
3.1.5. sabiedrība pirms krustnešu iebrukumiem;
3.1.6. senlatviešu un līvu (lībiešu) protovalstis;
3.1.7. Livonija;
3.1.8. pārmaiņas sabiedrībā un saimniecībā jauno laiku sākumā;
3.1.9. reformācija un kontrreformācija;
3.1.10. Latvijas teritorija Polijas-Lietuvas valsts, Zviedrijas Karalistes un Krievijas varā un tās politiskā, ekonomiskā un sociālā attīstība;
3.1.11. izglītība, zinātne un kultūra jauno laiku periodā;
3.1.12. apgaismība Latvijas teritorijā, pirmā nacionālā atmoda un latviešu nācijas izveide;
3.1.13. sabiedrības attīstības pamattendences 19.gadsimta beigās, 20.gadsimta sākumā, politiskās kustības, 1905.-1907.gada revolūcija;
3.1.14. Pirmais pasaules karš Latvijas teritorijā, latviešu strēlnieki;
3.1.15. Latvijas valstiskuma izveide;
3.1.16. brīvības cīņas;
3.1.17. Latvijas Republikas demokrātiskais posms;
3.1.18. Latvija autoritārā režīma posmā;
3.1.19. sasniegumi izglītībā, zinātnē un kultūrā Latvijā 20.gadsimta 20.-30.gados;
3.1.20. padomju okupācija un tās sekas, ārpustiesu represijas;
3.1.21. Otrais pasaules karš Latvijas teritorijā;
3.1.22. nacistiskais okupācijas režīms, holokausts;
3.1.23. bēgļu gaitas un trimda;
3.1.24. otrā padomju okupācija un padomju totalitārisma posms;
3.1.25. sociālā dzīve un kultūra LPSR;
3.1.26. Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošana;
3.1.27. valsts un sabiedrības attīstība pēc neatkarības atjaunošanas;
3.1.28. Latvija - Eiropas Savienības dalībvalsts;
3.1.29. kultūra un izglītība pēc neatkarības atjaunošanas;
3.1.30. Latvijas sasniegumi un izaicinājumi mūsdienās;
3.2. vēstures jēdzieni, to izpratne un lietošana.
4. Pagātnes pētīšanas un interpretēšanas īpatnības:
4.1. mācību literatūras, vēstures avotu, vēstures literatūras, karšu, enciklopēdiju, statistisko datu, elektronisko informācijas tehnoloģiju (piemēram, internets, CD-ROM) lietošana;
4.2. vēstures procesa nepārtrauktība un tajā notiekošās pārmaiņas;
4.3. cēloņu un seku mijiedarbība;
4.4. kopīgais un atšķirīgais, salīdzinot vēstures notikumus laikā un telpā;
4.5. daudzveidīga sabiedrība kā vēstures procesa rezultāts;
4.6. viedokļu daudzveidības iespējamība vēstures skaidrojumos.
5. Sevis kā vēstures procesa dalībnieka apzināšanās:
5.1. cilvēks vēsturē;
5.2. vēsture - dzīvesprasmju veidotāja;
5.3. kultūras pieminekļi un to nozīme.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi
6. Zināšanas un izpratne par tuvākās apkārtnes un Latvijas vēsturi:
6.1. nosaka un identificē vēstures periodu raksturīgākās kultūras liecības;
6.2. zina aizvēstures perioda būtiskākās iezīmes;
6.3. zina nozīmīgākos vēstures notikumus;
6.4. izprot nozīmīgāko Latvijas vēstures notikumu savstarpējo saistību ar Eiropas un pasaules vēstures notikumiem;
6.5. atpazīst ievērojamākās vēsturiskās personas;
6.6. zina ievērojamāko vēsturisko personu veikumu;
6.7. izprot valsts svētku, galveno atceres un atzīmējamo dienu vēsturisko kontekstu;
6.8. izprot un lieto vēstures jēdzienus: dzimtas koks, patriotisms, pilskalns, pils-sēta, saime, kapituls, mestrs, konvents, Hanza, ķoniņi, vaku grāmata, arkla revīzija, muižu redukcija, rusifikācija, brāļu draudzes, jaunlatvieši, jaunstrāvnieki, baznīcu demonstrācija, Tautas padome, Satversmes sapulce, Saeima, autoritārisms, apvērsums, deportācija, aneksija, okupācija, bēgļi, trimda, inkorporācija, Tautas fronte, interfronte, nācija, tauta, tautība.
7. Pagātnes pētīšanas un interpretēšanas īpatnības:
7.1. orientējas informācijas resursu sniegtajā daudzveidīgajā vēsturiskajā informācijā;
7.2. pēta vēstures notikumus, darbojoties ar vēstures avotiem un vēstures literatūru;
7.3. izdara secinājumus, pamatojoties uz dažādu informācijas resursu sniegto informāciju;
7.4. izprot, ka ne visi vēsturiskās informācijas resursi, īpaši internets, ir uzticami;
7.5. izprot atšķirību starp vēstures avotiem un vēstures literatūru;
7.6. darbojas ar vēstures kartēm;
7.7. raksturo atšķirību starp dažādiem pagātnes periodiem;
7.8. salīdzina dažādus pagātnes periodus;
7.9. saskata, kā saistīti kāda vēsturiska notikuma dažādie cēloņi;
7.10. saskata, kā saistīti kāda vēsturiska notikuma cēloņi un sekas;
7.11. izprot, ka visi cēloņi un sekas nav vienādi nozīmīgi;
7.12. skaidro cilvēku rīcības cēloņus pagātnē;
7.13. izprot atšķirību starp progresu, regresu un pārmaiņām;
7.14. lieto zināšanas par pagātni, lai izprastu tagadni un spriestu par sabiedrības nākotni;
7.15. argumentēti skaidro pretrunīgos Latvijas vēstures notikumus;
7.16. novērtē savas un citu tautu devumu pasaules vēsturē;
7.17. raksturo vēstures procesu un kultūru mijiedarbību;
7.18. zina Latvijas tautu kultūras nozīmīgākās tradīcijas un vērtības;
7.19. respektē citu kultūru pārstāvju kultūrvēsturisko mantojumu un vērtības;
7.20. izprot, ka dažkārt tiek radīti vēsturiski izdomājumi;
7.21. skaidro vēsturisku izdomājumu rašanās iemeslus;
7.22. izprot, ka dažādas vēsturisko notikumu versijas radušās to apstākļu ietekmē, kas bijuši vēstures apraksta tapšanas brīdī;
7.23. apzinās, ka pastāvējusi, joprojām pastāv un pastāvēs ideju un apstākļu daudzveidība;
7.24. izprot, ka vēsturiskās informācijas trūkums var būt par iemeslu atšķirīgam pagātnes skaidrojumam;
7.25. izprot vēstures mītu rašanās cēloņus un mērķus.
8. Sevis kā vēstures procesa dalībnieka apzināšanās:
8.1. izprot pagātnes ietekmi uz tagadnes notikumiem;
8.2. argumentēti interpretē vēstures notikumus;
8.3. analizē kādas vēsturiskas personas sasniegumu vai neveiksmju cēloņus, iedomājoties, kā būtu rīkojies analizētās personas vietā;
8.4. argumentēti diskutē un aizstāv savu viedokli;
8.5. izprot, ka katra cilvēka dzīvesstāsts ir vērtīgs vēstures avots;
8.6. pauž attieksmi pret vēstures notikumu skaidrojumiem;
8.7. izprot nepieciešamību ar cieņu izturēties pret atšķirīgiem vēstures notikumu skaidrojumiem;
8.8. izprot, ka jebkuram cilvēkam ar savu darbību ir un būs iespēja atbilstoši savām spējām ietekmēt vēstures gaitu;
8.9. izprot savas kultūras saknes un pamatus;
8.10. raksturo kultūrvēsturisko mantojumu;
8.11. raksturo kultūrvēsturiskā mantojuma veidošanos, mijiedarbojoties dažādām kultūrām;
8.12. izprot, ka Baltijas tautām un valstīm ir kopīgas kultūrvēsturiskās saknes un iezīmes;
8.13. skaidro, kāpēc vēsturē sastopami daudzi notikumi, kuros vispārcilvēciskās vērtības tikušas ignorētas;
8.14. negatīvi vērtē vēstures notikumus, kuros vispārcilvēciskās vērtības tikušas ignorētas;
8.15. ir motivēts piedalīties pieminekļu saglabāšanā, kopšanā un aizsardzībā.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 7.19., 8.9., 8.14. un 8.15.apakšpunktā minētās prasības."
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Izglītības un zinātnes ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis
 |
 |
 |
 |