Darbības ar dokumentu
Darbības ar dokumentu
Tiesību akts:
spēkā esošs
Frankofonijas Statūti
pieņemti Frankofonijas Ministru konferencē
Antananarivo, 2005.gada 23.novembrī
Ievads
Frankofonijai ir jāievēro vēsturiskās pārmaiņas un ievērojamā politiskā, ekonomiskā, tehnoloģiju un kultūras attīstība, kas iezīmējusi XXI gadsimtu, lai nostiprinātu savu klātbūtni un lietderību pasaulē, kas ciena kultūru un valodu dažādību un kurā franču valoda un universālās vērtības attīstās, sniedzot savu ieguldījumu oriģinālā, daudzpusīgā darbībā un solidāras starptautiskas kopienas veidošanā.
Šodien franču valoda ir vērtīgs kopējs mantojums, kas veido Frankofonijas, kā daudzskaitliska un daudzveidīga kopuma pamatu. Franču valoda, tā ir arī iespēja piekļūt mūsdienīgai pasaulei, komunikācijas, pārdomu un radošs līdzeklis, kas veicina pieredzes apmaiņu.
To vēsturi, kurai pateicoties franciski runājošā sabiedrības daļa eksistē un attīstās, veido valstu un valdību vadītāju redzējums, to daudzo cīnītāju par frankofonijas lietu, daudzskaitlisko privāto un sabiedrisko organizāciju redzējums, kuras iestājas par franču valodas prestižu, kultūru savstarpējo dialogu un dialoga kultūru.
To veido arī Kultūras un tehniskās sadarbības aģentūra, vienīgā Frankofonijas starpvaldību organizācija, ko nodibināja Niamejas Konvencija 1970. gadā, pārdēvējot to par Frankofonijas aģentūru pēc tās Statūtu pārskatīšanas Hanojā, 1997. gadā.
Lai piešķirtu Frankofonijai pilnvērtīgu politisku dimensiju, valstu un valdību vadītāji saskaņā ar 1995. gadā Kotonū pieņemto lēmumu ievēlēja Ģenerālsekretāru kā frankofonās institucionālās sistēmas stūrakmeni, turklāt Ministru konference 1998. gadā, Bukarestē, akceptēja Pastāvīgās komisijas lēmumu pieņemt nosaukumu "Starptautiskā Frankofonijas organizācija".
2004. gadā, Vagadugu, sava X Samita laikā, valstu un valdību vadītāji pieņēma jaunus stratēģiskus uzdevumus Frankofonijas sakarā, kā arī lēmumu pabeigt institucionālo reformu, lai veiksmīgi noformētu Starptautiskās Frankofonijas organizācijas juridisko statusu un precizētu Ģenerālsekretāra darbības pilnvaras.
Tāds ir šo Statūtu mērķis, kas piešķir KTSA (Kultūras un tehniskās sadarbības aģentūra), vēlāk Frankofonijas aģentūrai, nosaukumu Starptautiskā Frankofonijas organizācija.
I nodaļa: Par mērķiem
1.pants: Mērķi
Frankofonija, apzinoties saites, ko starp tās biedriem rada kopējas franču valodas lietošana un līdz ar to pieeja universālām vērtībām un vēloties tās izmantot miera, sadarbības, solidaritātes un ilgstošas attīstības labā, uzstādījusi sekojošus mērķus: veicināt demokrātijas ieviešanu un attīstību, konfliktu novēršanu, pārvaldīšanu un risināšanu, sniegt atbalstu tiesiskai valstij un cilvēktiesību ievērošanai; veicināt kultūru un civilizāciju dialogu; veicināt tautu tuvināšanos, tām savstarpēji iepazīstoties un stiprinot starp tām solidāras saites, izmantojot daudzpusējas sadarbības formas nolūkā veicināt to ekonomikas uzplaukumu; sekmēt izglītības un profesionālās apmācības nodrošināšanu. Samits var paredzēt Frankofonijai arī citus mērķus.
Frankofonija ciena valstu suverenitāti, to valodas un kultūru. Tā ievēro visstingrāko neitralitāti valstu iekšpolitikas jautājumos.
Šo Statūtu institūcijas, jautājumos, kas uz tām attiecas, sekmē minēto mērķu realizāciju saskaņā ar minētajiem principiem.
II nodaļa: Par institūciju organizāciju
2.pants: Institūcijas un operatori
Frankofonijas institūcijas ir:
1. Frankofonijas instances:
- Franciski runājošo valstu un valdību vadītāju konference, turpmāk "Samits";
- Frankofonijas Ministru konference, turpmāk "Ministru konference";
- Frankofonijas Pastāvīgā padome, turpmāk "Pastāvīgā padome".
2. Frankofonijas Ģenerālsekretārs.
3. Starptautiskā Frankofonijas organizācija (SFO).
4. Frankofonijas Parlamentārā asambleja (FPA), kas ir Frankofonijas konsultatīvā Asambleja.
5. Samita atzīti tiešie operatori, kuri savas kompetences jomās sekmē Frankofonijai izvirzīto mērķu realizēšanu, kā tas noteikts šajos Statūtos:
- Frankofonijas universitātes aģentūra (FUA);
- TV5, starptautiskā frankofonijas televīzija;
- Aleksandrijas Senghor universitāte;
- Starptautiskā mēru un atbildīgo par daļēji vai pilnībā franciski runājošo galvaspilsētu un metropoļu asociācija (SMFA).
6. Pastāvīgās ministru konferences: Franciski runājošo valstu Izglītības ministru konference (Confémen) un Franciski runājošo valstu Jaunatnes un sporta ministru konference (Conféjes).
3.pants: Samits
Samits, Frankofonijas augstākā instance, kurā apvienojas franciski runājošo valstu un valdību vadītāji. Samits notiek ik pēc diviem gadiem.
To līdz nākamajam Samitam vada tās valsts vai valdības vadītājs, kura organizējusi pēdējo Samitu.
Samits lemj par jaunu pilntiesīgu locekļu, asociēto locekļu un novērotāju uzņemšanu SFO.
Samits nosaka Frankofonijas vadlīnijas, lai nodrošinātu tās prestižu pasaulē.
Tā pieņem jebkuru rezolūciju, ko uzskata par nepieciešamu Frankofonijas veiksmīgai darbībai un tās mērķu realizēšanai.
Tā ievēl Ģenerālsekretāru saskaņā ar šo Statūtu 6. pantu.
4.pants: Ministru konference
Ministru konferences sastāvā ir visi Samita dalībnieki. Katru dalībnieku pārstāv Ārlietu ministrs vai Frankofonijas lietu ministrs, vai tā pilnvarota persona. Frankofonijas Ģenerālsekretārs piedalās Ministru konferencē, bet bez balsošanas tiesībām.
Ministru konferenci vada tās valsts Ārlietu ministrs vai Frankofonijas lietu ministrs, kura organizējusi Samitu, laika posmā vienu gadu pirms un vienu gadu pēc tās.
Ministru konference pauž savu viedokli par Frankofonijas daudzpusējās sadarbības galvenajiem virzieniem.
Ministru konference sagatavo Samitu. Tā pārrauga Samita laikā pieņemtos lēmumus un uzņemas šajā sakarā jebkuru iniciatīvu. Tā pieņem SFO budžetu un nodrošina SFO finanšu saistības, kā arī Vienotā Daudzpusējā Fonda (VDF) līdzekļu sadalījumu.
Ministru konference ieceļ SFO un VDF Auditoru. Pēc dalībvalsts vai tās valdības pieprasījuma Ministru konference pieprasa Ģenerālsekretāram sniegt pilnu informāciju par Fonda izmantošanu.
Ministru konference izstrādā nosacījumus, kas jāievēro operatoru auditoriem, sadarbojoties ar SFO un VDF Auditoru.
Ministru konference iesaka Samitam jaunus biedrus, jaunus asociētos biedrus vai novērotājus, kā arī viņu tiesību un pienākumu raksturu.
Ministru konference nosaka SFO statūtos paredzēto iemaksu lielumu.
Ministru konference var lemt par SFO mītnes pārcelšanu uz citu vietu.
Ministru konference ieceļ likvidatorus.
Ministru konference dibina jebkuru papildus struktūru, kas nepieciešama SFO sekmīgai darbībai.
Ministru konferences darbības nosacījumus precizē tās Iekšējais reglaments.
5.pants: Frankofonijas Pastāvīgā padome
Pastāvīgā padome ir instance, kuras pienākumos ietilpst Samita sagatavošana un norise Ministru konferences pakļautībā.
Pastāvīgajā padomē ietilpst valstu vai valdību vadītāju - Samita locekļu - akreditētie personiskie pārstāvji.
Pastāvīgo padomi vada Frankofonijas Ģenerālsekretārs. Viņš pauž savu viedokli par padomes priekšlikumiem un atbalsta to savu pilnvaru robežās.
Frankofonijas Pastāvīgās padomes pienākumos ietilpst:
- rūpēties par Ministru konferencē pieņemto lēmumu izpildi;
- izskatīt priekšlikumus par Vienotā Daudzpusējā Fonda (VDF) līdzekļu sadali, kā arī par līdzekļu piešķiršanas lēmumu izpildi;
- izskatīt SFO finansiālās saistības un budžeta prognozes;
- izskatīt un pieņemt Ministru konferences sanāksmēm paredzēto dienas kārtības darba variantu;
- sagatavot ziņojumu Ministru konferencei saistībā ar lūgumiem par uzņemšanu vai statusa maiņu;
- pildīt savu vadītāja, koordinatora un arbitra lomu, kam Padomes rīcībā ir sekojošas komisijas: politiskā komisija, ekonomikas komisija, sadarbības un programmēšanas komisija, kā arī administratīvā un finanšu komisija. Minētās komisijas vada dalībvalsts valsts vai valdības pārstāvis, kuru nozīmē Padome pēc attiecīgās komisijas priekšlikuma;
- pieņemt personāla statusa un finanšu noteikumus;
- izskatīt un pieņemt programmas plānošanas projektus;
- uzsākt operatoru programmu izvērtēšanu;
- iecelt finanšu Kontrolieri;
- pildīt jebkuru citu uzdevumu, ko Padomei uztic Ministru konference.
Ģenerālsekretārs sasauc Pastāvīgo padomi tik bieži, cik nepieciešams.
Padomes darbības nosacījumus precizē tās Iekšējais reglaments.
6.pants: Ģenerālsekretārs
Frankofonijas Ģenerālsekretārs vada Sadarbības padomi. Viņš tiek pārstāvēts operatoru instancēs. Viņš vada Starptautisko Frankofonijas organizāciju.
Ģenerālsekretāru ievēl valstu un valdību vadītāji uz četriem gadiem. Viņa mandātu var pagarināt. Viņš atrodas instanču pakļautībā.
Ģenerālsekretāra statusam ir starptautisks raksturs. Ģenerālsekretārs neprasa un nesaņem instrukcijas vai atlīdzību ne no vienas valdības vai ārēja varas orgāna.
Viņš ir atbildīgs par visu Frankofonijas instanču Sekretariāta darbu sesiju laikā, kurās viņš piedalās.
Viņš vada Pastāvīgo padomi, kuras dienas kārtību viņš sagatavo. Viņš nepiedalās balsošanā. Viņš pārrauga pieņemto lēmumu izpildi, par ko viņš atskaitās.
Ģenerālsekretārs ir SFO oficiālais pārstāvis. Šajā statusā viņš pārstāv Organizāciju un paraksta starptautiskas vienošanās. Viņš var deleģēt savas pilnvaras citai personai.
Ģenerālsekretārs atskaitās Samitā par sava mandāta pildīšanas laiku.
Ģenerālsekretārs pieņem darbā personālu un nosaka izdevumu apjomu. Viņš ir atbildīgs par SFO administrēšanu un budžetu, kura pārvaldi var deleģēt citai personai.
Ģenerālsekretārs ir atbildīgs par Samita pieprasītās Nozaru ministru konferenču organizēšanu un norisi.
7. pants: Politiskās funkcijas
Ģenerālsekretārs nosaka Frankofonijas rīcības politiku un ir tās viedokļa paudējs un oficiālais pārstāvis starptautiskā līmenī.
Viņš izmanto savas privilēģijas, respektējot tobrīd Samitā esošā prezidenta un Ministru konferences prezidenta privilēģijas.
Ģenerālsekretārs ir pastāvīgi informēts par demokrātisko procesu, tiesību un brīvību praktisko stāvokli frankofonijas zonā.
Steidzamības gadījumā Ģenerālsekretārs sasauc Pastāvīgo padomi un atkarībā no situācijas nopietnības informē Ministru konferences prezidentu par krīžu vai konfliktu situāciju, kurā var būt vai ir iesaistītas dalībvalstis. Viņš sniedz priekšlikumus par specifiskiem pasākumiem, kas domāti šādu situāciju novēršanai, pārvaldīšanai un risināšanai, pēc iespējas sadarbojoties ar citām starptautiskām organizācijām.
8.pants: Funkcijas sadarbības jomā
Ģenerālsekretārs saskaņā ar Samita darbības virzienu iesaka instancēm daudzpusējās frankofonās sadarbības prioritāros virzienus. Viņš izstrādā priekšlikumus sadarbībā ar operatoriem.
Viņš iesaka VDF sadalījumu un pieņem budžeta un finanšu lēmumus, kas uz to attiecas.
Ģenerālsekretārs ir atbildīgs par VDF finansētās daudzpusējās frankofonās sadarbības organizēšanu.
Pildot savas funkcijas un pēc konsultācijām ar FPP (Frankofonijas Pastāvīgo padomi), Ģenerālsekretārs ieceļ Administratoru, kura pienākums ir izpildīt, organizēt un vadīt daudzpusējo starpvaldību sadarbību, kā arī nodrošināt viņam pakļauto administratīvo un finanšu lietu pārvaldīšanu. Administrators iesaka Ģenerālsekretāram SFO sadarbības programmas, kas izstrādātas saskaņā ar Samita lēmumiem. Viņš ir atbildīgs par to realizēšanu. Viņš piedalās instanču darbā. Viņš piedalās starptautisko nevalstisko organizāciju konferenču sagatavošanā, kā arī ir atbildīgs par Samita pieprasītās un SFO uzticētās Nozaru ministru konferenču organizēšanu un norisi. Administratoru ieceļ uz četriem gadiem, un viņa pilnvaras var tikt pagarinātas. Viņš pilda savas funkcijas, ko viņam deleģējis Ģenerālsekretārs.
Ģenerālsekretārs novērtē frankofonās starpvaldību sadarbības norisi saskaņā ar noteiktajiem darbības virzieniem. Viņš pārrauga programmu un visa operatoru kopuma darbības saskaņotību.
Šajā sakarā viņš vada Sadarbības padomi, kurā ietilpst SFO Administrators, atbildīgie par operatoru, kā arī par FPA darbu. Viņš pilda savas funkcijas objektīvi, izsvērti un pamatoti. Sadarbības padome pastāvīgi nodrošina operatoru sadarbības programmu konsekvenci, to savstarpēju papildināšanu un spēku apvienošanu.
9.pants: Starptautiskā frankofonijas organizācija
Kultūras un tehniskās sadarbības aģentūra, kas dibināta 1970.gada 20.martā saskaņā ar Niamejas Konvenciju un pārdēvēta par Frankofonijas aģentūru, tiek nosaukta par "Starptautisko Frankofonijas organizāciju".
Starptautiskā Frankofonijas organizācija ir juridiska persona ar starptautiskām publiskām tiesībām un tai ir tiesībspēja.
SFO ir tiesīga slēgt līgumus, iegādāties, atsavināt visa veida kustamos un nekustamos īpašumus, celt prasību tiesā, kā arī saņemt ziedojumus, novēlējumus un pabalstus no valdībām, valsts vai privātām iestādēm, vai privātpersonām.
SFO ir Ģenerālsekretāra pilnvaru juridiskā un administratīvā mītne.
SFO pilda visus izpētes, informācijas, koordinācijas un rīcības uzdevumus. Tā ir tiesīga veikt jebkuru nepieciešamo darbību nosprausto mērķu realizēšanai.
SFO sadarbojas ar dažādām starptautiskām un reģionālām organizācijām saskaņā ar atzītām daudzpusējās sadarbības formām un principiem.
SFO personāls kopumā darbojas saskaņā ar iekšējiem statūtiem un personāla reglamentu, kas savukārt izriet no finanšu reglamenta. Personāla statusam ir starptautisks raksturs.
Starptautiskās Frankofonijas organizācijas mītne atrodas Parīzē.
10.pants: Valstis un valdības SFO locekļi, asociētie locekļi un novērotāji
Niamejas konvencijas dalībvalstis, ir SFO locekles. Turklāt šie Statūti nav pretrunā ar situāciju attiecībā uz valstu un valdību dalību Starptautiskās Frankofonijas organizācijas instancēs, kā arī Frankofonijas aģentūras instancēs.
Jebkura valsts, kas nav Konvencijas dalībvalstis, kā tas paredzēts tās 4. un 5. pantā, kļūst par SFO locekli, ja tā saņēmusi atļauju piedalīties Samitā.
Cienot dalībvalstu suverenitāti un starptautisko kompetenci, jebkura valdība var tikt uzņemta kā dalībniece SFO institūcijās, darbībā un programmās, ja vien to akceptējusi dalībvalsts, kuras teritorijā attiecīgā valdība vēlas darboties un saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem tā vienojusies ar šīs dalībvalsts valdību.
SFO locekļu, asociēto locekļu un novērotāju tiesības un pienākumi ir noteikti dokumentā "Iestāšanās statuss un nosacījumi franciski runājošo valstu un to valdību vadītāju konferencē".
Jebkurš loceklis var izstāties no SFO, informējot par to tās valsts valdību, kura dotajā brīdī pilda Samita prezidentūras funkcijas, vai tās valsts valdību, kurā atrodas SFO mītne, vismaz sešus mēnešus pirms tuvākā Samita. Izstāšanās stājas spēkā sešu mēnešus pēc šāda pieteikuma saņemšanas.
Tomēr attiecīgajam loceklim ir jānosedz tam noteiktās biedru naudas summa pilnā apmērā.
11.pants: SFO Pastāvīgās pārstāvniecības
Pēc Ģenerālsekretāra priekšlikuma, Ministru konference var izveidot pārstāvniecības dažādos Frankofonijas zonas ģeogrāfiskajos reģionos un pie starptautiskām institūcijām, kā arī izsvērti lemt par šo pārstāvniecību atrašanās vietu, sastāvu, funkcijām un finansēšanas veidu.
III Nodaļa: Dažādi jautājumi
12.pants: Par starptautisko nevalstisko organizāciju un sabiedrisko organizāciju konferenci
Saskaņā ar Ministru konferencē pieņemtajām direktīvām ik pēc diviem gadiem Ģenerālsekretārs sasauc starptautisko nevalstisko organizāciju un sabiedrisko organizāciju konferenci.
13.pants: Valoda
Frankofonijas institūciju un operatoru oficiālā un darba valoda ir franču valoda.
14.pants: Statūtu interpretācija
Jebkurš lēmums par šo Statūtu interpretāciju tiek pieņemts Frankofonijas Ministru konferencē.
15.pants: Statūtu pārskatīšana
Ministru konference ir tiesīga papildināt šos Statūtus.
Valsts valdība, kuras teritorijā atrodas SFO mītne, nosūta ziņojumu visām dalībvalstīm, kā arī Ģenerālsekretāram, par katru iesniegto šo Statūtu grozījumu.
16.pants: Darbības pārtraukšana
SFO darbība tiek pārtraukta, ja:
- visas Konvencijas dalībvalstis, iespējams ar vienu izņēmumu, Konvenciju denonsē;
- Frankofonijas ministru konference nolemj pārtraukt SFO darbību.
Darbības pārtraukšanas gadījumā SFO turpina darboties tikai līdz tās likvidācijas beigām, un tās īpašumu likvidē likvidatori, kas iecelti saskaņā ar 4. pantu, kas nodarbosies ar SFO aktīvu realizāciju un tās pasīvu dzēšanu. Aktīvais vai pasīvais saldo tiks proporcionāli sadalīts starp attiecīgajiem ieguldītājiem.
17.pants: Stāšanās spēkā
Šie Statūti stājas spēkā no tā brīža, kad to pieņēmusi Frankofonijas ministru konference.
Antananarivo, 2005.gada 23.novembrī
Ievads
Frankofonijai ir jāievēro vēsturiskās pārmaiņas un ievērojamā politiskā, ekonomiskā, tehnoloģiju un kultūras attīstība, kas iezīmējusi XXI gadsimtu, lai nostiprinātu savu klātbūtni un lietderību pasaulē, kas ciena kultūru un valodu dažādību un kurā franču valoda un universālās vērtības attīstās, sniedzot savu ieguldījumu oriģinālā, daudzpusīgā darbībā un solidāras starptautiskas kopienas veidošanā.
Šodien franču valoda ir vērtīgs kopējs mantojums, kas veido Frankofonijas, kā daudzskaitliska un daudzveidīga kopuma pamatu. Franču valoda, tā ir arī iespēja piekļūt mūsdienīgai pasaulei, komunikācijas, pārdomu un radošs līdzeklis, kas veicina pieredzes apmaiņu.
To vēsturi, kurai pateicoties franciski runājošā sabiedrības daļa eksistē un attīstās, veido valstu un valdību vadītāju redzējums, to daudzo cīnītāju par frankofonijas lietu, daudzskaitlisko privāto un sabiedrisko organizāciju redzējums, kuras iestājas par franču valodas prestižu, kultūru savstarpējo dialogu un dialoga kultūru.
To veido arī Kultūras un tehniskās sadarbības aģentūra, vienīgā Frankofonijas starpvaldību organizācija, ko nodibināja Niamejas Konvencija 1970. gadā, pārdēvējot to par Frankofonijas aģentūru pēc tās Statūtu pārskatīšanas Hanojā, 1997. gadā.
Lai piešķirtu Frankofonijai pilnvērtīgu politisku dimensiju, valstu un valdību vadītāji saskaņā ar 1995. gadā Kotonū pieņemto lēmumu ievēlēja Ģenerālsekretāru kā frankofonās institucionālās sistēmas stūrakmeni, turklāt Ministru konference 1998. gadā, Bukarestē, akceptēja Pastāvīgās komisijas lēmumu pieņemt nosaukumu "Starptautiskā Frankofonijas organizācija".
2004. gadā, Vagadugu, sava X Samita laikā, valstu un valdību vadītāji pieņēma jaunus stratēģiskus uzdevumus Frankofonijas sakarā, kā arī lēmumu pabeigt institucionālo reformu, lai veiksmīgi noformētu Starptautiskās Frankofonijas organizācijas juridisko statusu un precizētu Ģenerālsekretāra darbības pilnvaras.
Tāds ir šo Statūtu mērķis, kas piešķir KTSA (Kultūras un tehniskās sadarbības aģentūra), vēlāk Frankofonijas aģentūrai, nosaukumu Starptautiskā Frankofonijas organizācija.
I nodaļa: Par mērķiem
1.pants: Mērķi
Frankofonija, apzinoties saites, ko starp tās biedriem rada kopējas franču valodas lietošana un līdz ar to pieeja universālām vērtībām un vēloties tās izmantot miera, sadarbības, solidaritātes un ilgstošas attīstības labā, uzstādījusi sekojošus mērķus: veicināt demokrātijas ieviešanu un attīstību, konfliktu novēršanu, pārvaldīšanu un risināšanu, sniegt atbalstu tiesiskai valstij un cilvēktiesību ievērošanai; veicināt kultūru un civilizāciju dialogu; veicināt tautu tuvināšanos, tām savstarpēji iepazīstoties un stiprinot starp tām solidāras saites, izmantojot daudzpusējas sadarbības formas nolūkā veicināt to ekonomikas uzplaukumu; sekmēt izglītības un profesionālās apmācības nodrošināšanu. Samits var paredzēt Frankofonijai arī citus mērķus.
Frankofonija ciena valstu suverenitāti, to valodas un kultūru. Tā ievēro visstingrāko neitralitāti valstu iekšpolitikas jautājumos.
Šo Statūtu institūcijas, jautājumos, kas uz tām attiecas, sekmē minēto mērķu realizāciju saskaņā ar minētajiem principiem.
II nodaļa: Par institūciju organizāciju
2.pants: Institūcijas un operatori
Frankofonijas institūcijas ir:
1. Frankofonijas instances:
- Franciski runājošo valstu un valdību vadītāju konference, turpmāk "Samits";
- Frankofonijas Ministru konference, turpmāk "Ministru konference";
- Frankofonijas Pastāvīgā padome, turpmāk "Pastāvīgā padome".
2. Frankofonijas Ģenerālsekretārs.
3. Starptautiskā Frankofonijas organizācija (SFO).
4. Frankofonijas Parlamentārā asambleja (FPA), kas ir Frankofonijas konsultatīvā Asambleja.
5. Samita atzīti tiešie operatori, kuri savas kompetences jomās sekmē Frankofonijai izvirzīto mērķu realizēšanu, kā tas noteikts šajos Statūtos:
- Frankofonijas universitātes aģentūra (FUA);
- TV5, starptautiskā frankofonijas televīzija;
- Aleksandrijas Senghor universitāte;
- Starptautiskā mēru un atbildīgo par daļēji vai pilnībā franciski runājošo galvaspilsētu un metropoļu asociācija (SMFA).
6. Pastāvīgās ministru konferences: Franciski runājošo valstu Izglītības ministru konference (Confémen) un Franciski runājošo valstu Jaunatnes un sporta ministru konference (Conféjes).
3.pants: Samits
Samits, Frankofonijas augstākā instance, kurā apvienojas franciski runājošo valstu un valdību vadītāji. Samits notiek ik pēc diviem gadiem.
To līdz nākamajam Samitam vada tās valsts vai valdības vadītājs, kura organizējusi pēdējo Samitu.
Samits lemj par jaunu pilntiesīgu locekļu, asociēto locekļu un novērotāju uzņemšanu SFO.
Samits nosaka Frankofonijas vadlīnijas, lai nodrošinātu tās prestižu pasaulē.
Tā pieņem jebkuru rezolūciju, ko uzskata par nepieciešamu Frankofonijas veiksmīgai darbībai un tās mērķu realizēšanai.
Tā ievēl Ģenerālsekretāru saskaņā ar šo Statūtu 6. pantu.
4.pants: Ministru konference
Ministru konferences sastāvā ir visi Samita dalībnieki. Katru dalībnieku pārstāv Ārlietu ministrs vai Frankofonijas lietu ministrs, vai tā pilnvarota persona. Frankofonijas Ģenerālsekretārs piedalās Ministru konferencē, bet bez balsošanas tiesībām.
Ministru konferenci vada tās valsts Ārlietu ministrs vai Frankofonijas lietu ministrs, kura organizējusi Samitu, laika posmā vienu gadu pirms un vienu gadu pēc tās.
Ministru konference pauž savu viedokli par Frankofonijas daudzpusējās sadarbības galvenajiem virzieniem.
Ministru konference sagatavo Samitu. Tā pārrauga Samita laikā pieņemtos lēmumus un uzņemas šajā sakarā jebkuru iniciatīvu. Tā pieņem SFO budžetu un nodrošina SFO finanšu saistības, kā arī Vienotā Daudzpusējā Fonda (VDF) līdzekļu sadalījumu.
Ministru konference ieceļ SFO un VDF Auditoru. Pēc dalībvalsts vai tās valdības pieprasījuma Ministru konference pieprasa Ģenerālsekretāram sniegt pilnu informāciju par Fonda izmantošanu.
Ministru konference izstrādā nosacījumus, kas jāievēro operatoru auditoriem, sadarbojoties ar SFO un VDF Auditoru.
Ministru konference iesaka Samitam jaunus biedrus, jaunus asociētos biedrus vai novērotājus, kā arī viņu tiesību un pienākumu raksturu.
Ministru konference nosaka SFO statūtos paredzēto iemaksu lielumu.
Ministru konference var lemt par SFO mītnes pārcelšanu uz citu vietu.
Ministru konference ieceļ likvidatorus.
Ministru konference dibina jebkuru papildus struktūru, kas nepieciešama SFO sekmīgai darbībai.
Ministru konferences darbības nosacījumus precizē tās Iekšējais reglaments.
5.pants: Frankofonijas Pastāvīgā padome
Pastāvīgā padome ir instance, kuras pienākumos ietilpst Samita sagatavošana un norise Ministru konferences pakļautībā.
Pastāvīgajā padomē ietilpst valstu vai valdību vadītāju - Samita locekļu - akreditētie personiskie pārstāvji.
Pastāvīgo padomi vada Frankofonijas Ģenerālsekretārs. Viņš pauž savu viedokli par padomes priekšlikumiem un atbalsta to savu pilnvaru robežās.
Frankofonijas Pastāvīgās padomes pienākumos ietilpst:
- rūpēties par Ministru konferencē pieņemto lēmumu izpildi;
- izskatīt priekšlikumus par Vienotā Daudzpusējā Fonda (VDF) līdzekļu sadali, kā arī par līdzekļu piešķiršanas lēmumu izpildi;
- izskatīt SFO finansiālās saistības un budžeta prognozes;
- izskatīt un pieņemt Ministru konferences sanāksmēm paredzēto dienas kārtības darba variantu;
- sagatavot ziņojumu Ministru konferencei saistībā ar lūgumiem par uzņemšanu vai statusa maiņu;
- pildīt savu vadītāja, koordinatora un arbitra lomu, kam Padomes rīcībā ir sekojošas komisijas: politiskā komisija, ekonomikas komisija, sadarbības un programmēšanas komisija, kā arī administratīvā un finanšu komisija. Minētās komisijas vada dalībvalsts valsts vai valdības pārstāvis, kuru nozīmē Padome pēc attiecīgās komisijas priekšlikuma;
- pieņemt personāla statusa un finanšu noteikumus;
- izskatīt un pieņemt programmas plānošanas projektus;
- uzsākt operatoru programmu izvērtēšanu;
- iecelt finanšu Kontrolieri;
- pildīt jebkuru citu uzdevumu, ko Padomei uztic Ministru konference.
Ģenerālsekretārs sasauc Pastāvīgo padomi tik bieži, cik nepieciešams.
Padomes darbības nosacījumus precizē tās Iekšējais reglaments.
6.pants: Ģenerālsekretārs
Frankofonijas Ģenerālsekretārs vada Sadarbības padomi. Viņš tiek pārstāvēts operatoru instancēs. Viņš vada Starptautisko Frankofonijas organizāciju.
Ģenerālsekretāru ievēl valstu un valdību vadītāji uz četriem gadiem. Viņa mandātu var pagarināt. Viņš atrodas instanču pakļautībā.
Ģenerālsekretāra statusam ir starptautisks raksturs. Ģenerālsekretārs neprasa un nesaņem instrukcijas vai atlīdzību ne no vienas valdības vai ārēja varas orgāna.
Viņš ir atbildīgs par visu Frankofonijas instanču Sekretariāta darbu sesiju laikā, kurās viņš piedalās.
Viņš vada Pastāvīgo padomi, kuras dienas kārtību viņš sagatavo. Viņš nepiedalās balsošanā. Viņš pārrauga pieņemto lēmumu izpildi, par ko viņš atskaitās.
Ģenerālsekretārs ir SFO oficiālais pārstāvis. Šajā statusā viņš pārstāv Organizāciju un paraksta starptautiskas vienošanās. Viņš var deleģēt savas pilnvaras citai personai.
Ģenerālsekretārs atskaitās Samitā par sava mandāta pildīšanas laiku.
Ģenerālsekretārs pieņem darbā personālu un nosaka izdevumu apjomu. Viņš ir atbildīgs par SFO administrēšanu un budžetu, kura pārvaldi var deleģēt citai personai.
Ģenerālsekretārs ir atbildīgs par Samita pieprasītās Nozaru ministru konferenču organizēšanu un norisi.
7. pants: Politiskās funkcijas
Ģenerālsekretārs nosaka Frankofonijas rīcības politiku un ir tās viedokļa paudējs un oficiālais pārstāvis starptautiskā līmenī.
Viņš izmanto savas privilēģijas, respektējot tobrīd Samitā esošā prezidenta un Ministru konferences prezidenta privilēģijas.
Ģenerālsekretārs ir pastāvīgi informēts par demokrātisko procesu, tiesību un brīvību praktisko stāvokli frankofonijas zonā.
Steidzamības gadījumā Ģenerālsekretārs sasauc Pastāvīgo padomi un atkarībā no situācijas nopietnības informē Ministru konferences prezidentu par krīžu vai konfliktu situāciju, kurā var būt vai ir iesaistītas dalībvalstis. Viņš sniedz priekšlikumus par specifiskiem pasākumiem, kas domāti šādu situāciju novēršanai, pārvaldīšanai un risināšanai, pēc iespējas sadarbojoties ar citām starptautiskām organizācijām.
8.pants: Funkcijas sadarbības jomā
Ģenerālsekretārs saskaņā ar Samita darbības virzienu iesaka instancēm daudzpusējās frankofonās sadarbības prioritāros virzienus. Viņš izstrādā priekšlikumus sadarbībā ar operatoriem.
Viņš iesaka VDF sadalījumu un pieņem budžeta un finanšu lēmumus, kas uz to attiecas.
Ģenerālsekretārs ir atbildīgs par VDF finansētās daudzpusējās frankofonās sadarbības organizēšanu.
Pildot savas funkcijas un pēc konsultācijām ar FPP (Frankofonijas Pastāvīgo padomi), Ģenerālsekretārs ieceļ Administratoru, kura pienākums ir izpildīt, organizēt un vadīt daudzpusējo starpvaldību sadarbību, kā arī nodrošināt viņam pakļauto administratīvo un finanšu lietu pārvaldīšanu. Administrators iesaka Ģenerālsekretāram SFO sadarbības programmas, kas izstrādātas saskaņā ar Samita lēmumiem. Viņš ir atbildīgs par to realizēšanu. Viņš piedalās instanču darbā. Viņš piedalās starptautisko nevalstisko organizāciju konferenču sagatavošanā, kā arī ir atbildīgs par Samita pieprasītās un SFO uzticētās Nozaru ministru konferenču organizēšanu un norisi. Administratoru ieceļ uz četriem gadiem, un viņa pilnvaras var tikt pagarinātas. Viņš pilda savas funkcijas, ko viņam deleģējis Ģenerālsekretārs.
Ģenerālsekretārs novērtē frankofonās starpvaldību sadarbības norisi saskaņā ar noteiktajiem darbības virzieniem. Viņš pārrauga programmu un visa operatoru kopuma darbības saskaņotību.
Šajā sakarā viņš vada Sadarbības padomi, kurā ietilpst SFO Administrators, atbildīgie par operatoru, kā arī par FPA darbu. Viņš pilda savas funkcijas objektīvi, izsvērti un pamatoti. Sadarbības padome pastāvīgi nodrošina operatoru sadarbības programmu konsekvenci, to savstarpēju papildināšanu un spēku apvienošanu.
9.pants: Starptautiskā frankofonijas organizācija
Kultūras un tehniskās sadarbības aģentūra, kas dibināta 1970.gada 20.martā saskaņā ar Niamejas Konvenciju un pārdēvēta par Frankofonijas aģentūru, tiek nosaukta par "Starptautisko Frankofonijas organizāciju".
Starptautiskā Frankofonijas organizācija ir juridiska persona ar starptautiskām publiskām tiesībām un tai ir tiesībspēja.
SFO ir tiesīga slēgt līgumus, iegādāties, atsavināt visa veida kustamos un nekustamos īpašumus, celt prasību tiesā, kā arī saņemt ziedojumus, novēlējumus un pabalstus no valdībām, valsts vai privātām iestādēm, vai privātpersonām.
SFO ir Ģenerālsekretāra pilnvaru juridiskā un administratīvā mītne.
SFO pilda visus izpētes, informācijas, koordinācijas un rīcības uzdevumus. Tā ir tiesīga veikt jebkuru nepieciešamo darbību nosprausto mērķu realizēšanai.
SFO sadarbojas ar dažādām starptautiskām un reģionālām organizācijām saskaņā ar atzītām daudzpusējās sadarbības formām un principiem.
SFO personāls kopumā darbojas saskaņā ar iekšējiem statūtiem un personāla reglamentu, kas savukārt izriet no finanšu reglamenta. Personāla statusam ir starptautisks raksturs.
Starptautiskās Frankofonijas organizācijas mītne atrodas Parīzē.
10.pants: Valstis un valdības SFO locekļi, asociētie locekļi un novērotāji
Niamejas konvencijas dalībvalstis, ir SFO locekles. Turklāt šie Statūti nav pretrunā ar situāciju attiecībā uz valstu un valdību dalību Starptautiskās Frankofonijas organizācijas instancēs, kā arī Frankofonijas aģentūras instancēs.
Jebkura valsts, kas nav Konvencijas dalībvalstis, kā tas paredzēts tās 4. un 5. pantā, kļūst par SFO locekli, ja tā saņēmusi atļauju piedalīties Samitā.
Cienot dalībvalstu suverenitāti un starptautisko kompetenci, jebkura valdība var tikt uzņemta kā dalībniece SFO institūcijās, darbībā un programmās, ja vien to akceptējusi dalībvalsts, kuras teritorijā attiecīgā valdība vēlas darboties un saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem tā vienojusies ar šīs dalībvalsts valdību.
SFO locekļu, asociēto locekļu un novērotāju tiesības un pienākumi ir noteikti dokumentā "Iestāšanās statuss un nosacījumi franciski runājošo valstu un to valdību vadītāju konferencē".
Jebkurš loceklis var izstāties no SFO, informējot par to tās valsts valdību, kura dotajā brīdī pilda Samita prezidentūras funkcijas, vai tās valsts valdību, kurā atrodas SFO mītne, vismaz sešus mēnešus pirms tuvākā Samita. Izstāšanās stājas spēkā sešu mēnešus pēc šāda pieteikuma saņemšanas.
Tomēr attiecīgajam loceklim ir jānosedz tam noteiktās biedru naudas summa pilnā apmērā.
11.pants: SFO Pastāvīgās pārstāvniecības
Pēc Ģenerālsekretāra priekšlikuma, Ministru konference var izveidot pārstāvniecības dažādos Frankofonijas zonas ģeogrāfiskajos reģionos un pie starptautiskām institūcijām, kā arī izsvērti lemt par šo pārstāvniecību atrašanās vietu, sastāvu, funkcijām un finansēšanas veidu.
III Nodaļa: Dažādi jautājumi
12.pants: Par starptautisko nevalstisko organizāciju un sabiedrisko organizāciju konferenci
Saskaņā ar Ministru konferencē pieņemtajām direktīvām ik pēc diviem gadiem Ģenerālsekretārs sasauc starptautisko nevalstisko organizāciju un sabiedrisko organizāciju konferenci.
13.pants: Valoda
Frankofonijas institūciju un operatoru oficiālā un darba valoda ir franču valoda.
14.pants: Statūtu interpretācija
Jebkurš lēmums par šo Statūtu interpretāciju tiek pieņemts Frankofonijas Ministru konferencē.
15.pants: Statūtu pārskatīšana
Ministru konference ir tiesīga papildināt šos Statūtus.
Valsts valdība, kuras teritorijā atrodas SFO mītne, nosūta ziņojumu visām dalībvalstīm, kā arī Ģenerālsekretāram, par katru iesniegto šo Statūtu grozījumu.
16.pants: Darbības pārtraukšana
SFO darbība tiek pārtraukta, ja:
- visas Konvencijas dalībvalstis, iespējams ar vienu izņēmumu, Konvenciju denonsē;
- Frankofonijas ministru konference nolemj pārtraukt SFO darbību.
Darbības pārtraukšanas gadījumā SFO turpina darboties tikai līdz tās likvidācijas beigām, un tās īpašumu likvidē likvidatori, kas iecelti saskaņā ar 4. pantu, kas nodarbosies ar SFO aktīvu realizāciju un tās pasīvu dzēšanu. Aktīvais vai pasīvais saldo tiks proporcionāli sadalīts starp attiecīgajiem ieguldītājiem.
17.pants: Stāšanās spēkā
Šie Statūti stājas spēkā no tā brīža, kad to pieņēmusi Frankofonijas ministru konference.
STARPTAUTISKĀ
FRANKOFONIJAS
ORGANIZĀCIJA
FRANKOFONIJAS
ORGANIZĀCIJA
IESTĀŠANĀS STATUSS UN NOSACĪJUMI FRANCISKI RUNĀJOŠO VALSTU UN
TO VALDĪBU VADĪTĀJU KONFERENCĒ
(dokuments pieņemts Beirutā, Samita laikā - 2002. gada 20. oktobrī)
(dokuments pieņemts Beirutā, Samita laikā - 2002. gada 20. oktobrī)
Šis dokuments, kas satur iestāšanās statusu un nosacījumus
franciski runājošo valstu un to valdību vadītāju konferencē un
pieņemts Beirutā, Samita laikā 2002. gada 20. oktobrī, aizstāj
dokumentu, ko sagatavojusi samitā Kotonū un papildinājusi
samitā Hanojā.
I NODAĻA : STATUSS
A) Pilntiesīga locekļa statuss
Pilntiesīgi locekļi piedalās visās Frankofonijas instancēs, proti:
• Frankofonijas Samitā
• Frankofonijas Ministru konferencē
• Frankofonijas Pastāvīgajā padomē.
Pilntiesīgi locekļi tāpat ņem dalību:
• Frankofonijas Nozaru ministru konferencēs,
• Frankofonijas Pastāvīgās padomes komisijās (Politiskā komisija, Ekonomikas komisija, Sadarbības komisija).
Vienīgi pilntiesīgi locekļi var:
• iesniegt savas kandidatūras uz brīvajiem amatiem Frankofonijas institūcijās;
• izvirzīt savu kandidatūru instanču sanāksmju uzņemšanai (Samits, Frankofonijas Ministru konference un Frankofonijas Pastāvīgā padome);
• piedalīties balsošanā augstāk minētajās instancēs.
B) Asociētā locekļa statuss
Asociētie locekļi piedalās sekojošās instancēs:
• Samitā, nepiedaloties debatēs; tomēr, saņemot prezidentūras piekrišanu asociētie locekļi var sniegt ziņojumu,
• Ministru konferencē, ar tādiem pašiem noteikumiem.
Asociētie locekļi sēž pie galda īpaši norādītās vietās.
Tie nepiedalās minēto instanču slēgtajās sēdēs.
Asociētie locekļi piedalās:
• Frankofonijas Pastāvīgās padomes (FPP) un tās komisiju sēdēs, ar balsstiesībām.
Asociētie locekļi nepiedalās FPP slēgtajās sēdēs.
Asociētos locekļus var uzaicināt piedalīties citos Frankofonijas pasākumos: nozaru ministru konferencēs, kolokvijos, ekspertu sanāksmēs, utt.
Asociētie locekļi saņem nekonfidenciālu informāciju un dokumentāciju, ko izplata instanču Sekretariāts.
Asociētie locekļi var brīvprātīgi sniegt atbalstu frankofonās daudzpusējās sadarbības finansēšanai VDF ietvaros.
Asociētie locekļi nevar izvirzīt savu kandidatūru Frankofonijas instanču sanāksmju uzņemšanai (Samits, Frankofonijas Ministru konference un Frankofonijas Pastāvīgā padome).
Lai saņemtu asociētā locekļa statusu, ir nepieciešama atbilstība stingri izvirzītiem noteikumiem. Tas attiecas uz Valstīm un valdībām, kur franču valoda jau ir viena no oficiālajām valodām vai to plaši pielieto ikdienā un kurām ir tuvas Frankofonijas vērtības.
C) Novērotāja statuss
Novērotāji piedalās sekojošās instancēs:
Samitā, nepiedaloties debatēs;
• Ministru konferencē, ar tādiem pašiem noteikumiem. Tomēr, saņemot prezidentūras piekrišanu novērotāji var sniegt ziņojumu.
Novērotāji nepiedalās:
• Frankofonijas Pastāvīgās padomes (FPP) sesijās, ne tās komisiju sēdēs.
Novērotāji tāpat nepiedalās jebkurās Frankofonijas instanču slēgtajās sēdēs.
Novērotāji sēž zālē īpaši norādītās vietās.
Novērotāji var tikt uzaicināti piedalīties citos Frankofonijas pasākumos: nozaru ministru konferencēs, kolokvijos, ekspertu sanāksmēs, utt.
Novērotāji var brīvprātīgi sniegt atbalstu frankofonās daudzpusējās sadarbības finansēšanai Vienotā daudzpusējā fonda (VDF) ietvaros.
Novērotāji nevar izvirzīt savu kandidatūru Frankofonijas instanču sanāksmju uzņemšanai (Samits, Frankofonijas Ministru konference un Frankofonijas Pastāvīgā padome).
Novērotāji saņem nekonfidenciālu informāciju un dokumentāciju, ko izplata instanču Sekretariāts.
Novērotāja statuss var tikt piešķirts Valstij vai valdībai.
Rūpējoties par frankofonās kopienas paplašināšanas iespējām, uzskatot to par vienu no galvenajiem Frankofonijas mērķiem, novērotāja statuss tiek piešķirts uz mūžu.
D) Īpašā viesa statuss
Īpašā viesa statuss attiecas uz nesuverēnām teritoriālām vienībām vai ļaužu kopām - no Valstīm, kuras nav Frankofonijas dalībvalstis - kas izsaka šādu lūgumu, ja vien šīs vienības vai ļaužu kopas paudušas savu gribu iesaistīties Frankofonijas kustībā un viņu apdzīvotajā teritorijā patiešām tiek lietota franču valoda.
Šie noteikumi ir piemērojami vienīgi ar tās valsts piekrišanu, kuras teritorijā atrodas šīs teritoriālās vienības vai ļaužu kopas.
Īpašā viesa statuss neattiecas uz Samitu. Tomēr jautājumu par piedalīšanos tajā var izskatīt uz katru Samitu atsevišķi, un šāds lēmums automātiski neatjaunojas.
Lūgumi, ko izteikušas augstāk minētās teritoriālās vienības vai ļaužu kopas, tiek izvērtēti saskaņā ar šajā dokumentā paredzēto procedūru.
Īpašie viesi piedalās samita atklāšanas sēdē, kā arī sēdēs, kurās tiek izskatīti sadarbības jautājumi. Īpašajiem viesiem nav balsstiesību, un viņi sēž zālē atsevišķi norādītās vietās.
Īpašie viesi tāpat tiek aicināti piedalīties sociālos un kultūras pasākumos.
Viņi saņem Samita dokumentus.
SFO vajadzētu attīstīt ar šo teritoriālo vienību un ļaužu kopu atbildīgajām personām gadījuma un privileģētus kontaktus, lai veicinātu īpašu palīdzības programmu ieviešanu franču valodas atbalstīšanai, kā arī veicinātu viņu piedalīšanos uz brīvprātības principa zināmās sadarbības programmās.
II NODAĻA: UZŅEMŠANAS PROCEDŪRAS
Jebkuru jaunu lūgumu par uzņemšanu novērotāja vai asociētā locekļa statusā ievada ieinteresētās valsts vai valdības vadītāja vēstule, kas parastā diplomātiskā ceļā tiek nogādāta Prezidentam, kurš tobrīd ir valsts un valdības vadītāju konferences priekšgalā, proti, tās valsts vai valdības vadītājam, kura pēdējā rīkojusi Konferenci. Šis lūgums kopā ar kandidāta detalizētu lietu ir jāiesniedz vismaz sešus mēnešus pirms samita norises laika. Šis lūgums iespējami ātri tiek nosūtīts Frankofonijas Ģenerālsekretāram zināšanai.
Nav tiesību pretendēt uz augstāku statusu.
Lai pārietu no novērotāja statusa uz asociētā biedra statusu, tāpat kā pārejot no asociētā biedra statusa uz pilntiesīga locekļa statusu, ir nepieciešams nosūtīt formālu lūgumu, adresējot to tieši Frankofonijas Ģenerālsekretāram kā Frankofonijas Pastāvīgās padomes priekšsēdētājam. Šis lūgums kopā ar kandidāta detalizētu lietu ir jāiesniedz vismaz sešus mēnešus pirms nākamā samita, lai būtu pietiekami daudz laika tās izskatīšanai. Sekojošā procedūra šajā gadījumā ir identiska tai, kāda ir jauna locekļa uzņemšanas gadījumā.
SFO Ģenerālsekretārs, kā Frankofonijas Pastāvīgās padomes priekšsēdētājs, nodod lūgumu kopā ar kandidāta lietu izskatīšanai Padomē. Padome no sava vidus izveido ad hoc komisiju (tā saucamo "Komisiju jautājumos, kas attiecas uz lūgumiem par uzņemšanu vai statusa maiņu"), kurā var piedalīties tikai pilntiesīgi locekļi, kuru pienākumos ietilpst lietu izskatīšana.
Šī komisija izstrādā detalizētu ziņojumu, kuru iesniedz Frankofonijas Pastāvīgajai padomei. Padome, pēc iepazīšanās ar ziņojumu, pieņem lēmumu, kurš paredzēts izskatīšanai Ministru konferencē.
Ad hoc komisija vajadzības gadījumā var izmantot Frankofonijas Ģenerālsekretāra pieprasīto speciālā uzdevuma informāciju, kas savākta nolūkā novērtēt uz vietas, cik lielā mērā situācija atbilst izvirzītajiem kritērijiem.
Ministru konference izstrādā rekomendāciju, kuru tās priekšsēdētājs nodod tālāk uz Samitu.
Samita sākuma posmā, Samits, balstoties uz Ministru konferences sniegtajām rekomendācijām, slēgtā sēdē un pēc vienprātības principa, lemj par jaunā prasītāja uzņemšanu vai neuzņemšanu.
Neviena valsts vai valdība nevar pretendēt uz pilntiesīga locekļa statusu, ja tā pirms tam nav bijusi asociētā locekle.
III NODAĻA: LIETAS SAGATAVOŠANA
A) Lai saņemtu Īpašā viesa statusu
Pietiek ar motivētu lūgumu, kas adresēta Starptautiskās Frankofonijas organizācijas Ģenerālsekretāram, ievērojot noteikumus, kas paredzēti augstāk aprakstītajā uzņemšanas procedūrā II Nodaļā.
B) Lai saņemtu Novērotāja statusu
Kandidāta lūgumam obligāti jāpievieno lieta ar motīvu izklāstu.
Jebkura lūguma pamatā par novērotāja statusa piešķiršanu jābūt stingrai gribai veicināt franču valodas lietošanas tālāku attīstību, lai kāds arī nebūtu tās lietošanas līmenis lūguma iesniegšanas brīdī.
Šim lūgumam arī jāpauž patiesa interese par tām vērtībām, kuras aizstāv Frankofonijas kustība un šīs kustības programmām daudzpusējās frankofonās sadarbības ietvaros, kā arī par frankofono sadarbību starpvaldību organizācijās un lielos starptautiskos pasākumos.
C) Lai saņemtu Asociētā locekļa statusu
Kandidāta lūgumam obligāti jāpievieno lieta ar pamatojuma izklāstu un visiem informācijas elementiem, kas palīdzēs novērtēt atbilstību.
Jebkura lūguma pamatā par asociētā locekļa statusa piešķiršanu jābūt detalizētam apmierinošas situācijas izklāstam attiecībā uz franču valodas lietošanu attiecīgajā valstī, paužot reālu gribu iesaistīties Frankofonijas kustībā, kā nacionālajā, tā arī starptautiskajā līmenī, parakstoties zem tās vērtībām, kā to paredz tās Statūti un tās Samita un Ministru konferenču pieņemtās deklarācijas (acquis francophone pārņemšana).
Ievērojot konsekvenci, kandidāti, kas pielaisti franču valodā runājošo valstu vadītāju un valdību konferencē, tiek lūgti iesniegt savu lūgumu par uzņemšanu Frankofonijas Starpvaldību aģentūrā (FSA), saskaņā ar Frankofonijas Statūtu 11. pantu.
Šajā sakarā tiks novērtētas iestādes - FUA biedres, kādas Parlamenta nodaļas piederība FPA vai zināmu pilsētu piederība SMFA, vai kandidātu dalība CONFEMEN (Franciski runājošo valstu Izglītības ministru konferencē) vai CONFEJES (Franciski runājošo valstu Jaunatnes un Sporta ministru konferencē).
Informācijas elementi, kas paredzēti lūguma sastādīšanai :
valodas laukā:
• franču valodas statuss (nacionālā, oficiālā, apmācības, otrā valoda, visvairāk lietotā svešvaloda)
• iespējami pasākumi, likumdošanas vai reglamentējošie, attiecībā uz franču valodu
• franču valodas evolūcija valstī salīdzinot ar citām valodām
• franču valodā runājošo aptuvenais skaits un procents
• specifiskas struktūras esamība, kuras uzdevums ir veicināt franču valodas izplatību
• asociāciju esamība, kuras darbojas franču valodas labā
pedagoģijas laukā :
• izglītošana franču valodā (kad franču valoda nav pirmā valoda)
• kopējs skolēnu skaits un mācību stundu skaits franču valodas apmācībā un apmācībā franču valodā pamatskolas, vidusskolas un augstākajā līmenī
• izglītošana citās svešvalodās
• frankofono virzienu klātbūtne augstākās izglītības līmenī
• franču valodas nodaļu klātbūtne
• valsts studentu skaits, kuri turpina studijas frankofonajās zemēs
• franču valodas pasniedzēju un asistentu skaits valstī no frankofonajām zemēm
• tālmācības izmantošana franču valodas apmācībā
• norādes uz izglītības reformām saistībā ar franču valodas mācīšanu, kas jau veiktas vai iecerētas
• situācija ar mācību grāmatām franču valodā
• partnerattiecību pastāvēšana starp valsts un frankofono valstu mācību iestādēm
• stipendiju apmērs, kas paredzēts studijām frankofonās mācību iestādēs ārzemēs vai stipendiju apmērs īsām stažēšanās programmām.
kultūras laukā:
• nozīmīgākie frankofonie pasākumi (literatūra, teātris, mūzika, ielu māksla, kino, multimediji, plastiskā māksla, tikšanās ar literātiem un māksliniekiem)
• frankofono kultūras centru vai institūtu esamība
• frankofono izrāžu un izstāžu cirkulācija
• kultūras attīstības programmas un projekti sadarbībā ar vienu vai vairākiem frankofoniem partneriem
• sadarbība ar ārvalstu frankofonajiem kultūras centriem
• publikas esamība, kas interesējas par frankofonajām kultūras aktivitātēm
• izdevēju, iespiedēju un distributoru esamība grāmatniecībā un rakstītajā presē franču valodā
• frankofono valodas un kultūras minoritāšu statusa esamība (franču valodas atzīšana un attīstības veicināšana)
• franču valodas klātbūtne un izteiksme publiskajā telpā (mediji, kultūras notikumi, sabiedriskā apspriešana)
• franču valodā rakstošo autoru parādīšanās
komunikāciju laukā:
• galveno, valstī pieejamo, rakstītās preses izdevumu nosaukumi franču valodā
• galveno, valstī izdodamo, rakstītās preses izdevumu nosaukumi
• galveno tirdzniecības punktu adreses (viesnīcas, lidostas, grāmatnīcas, kioski)
• frankofonās preses vitalitāte
• iespēja uztvert radio kanālus franču valodā
• radio kanālu programmas, kas tikai daļēji raida franču valodā (saturs)
• frankofonā radio vides evolūcija
• televīzijas kanālu uztveršana franču valodā
• televīzijas kanālu saturs, kuri tikai daļēji raida franču valodā
• viesnīcas, kurās var uztvert frankofonos kanālus (kabelis un satelīts)
• galvenās izmaiņas audiovizuālajā laukā (pozitīvā un negatīvā nozīmē attiecībā uz franču valodas un frankofonijas attīstību, jaunu programmu radīšanu vai izskaušanu franču valodā, pieeja jauniem kanāliem)
• sadarbības līgumu esamība (personāla apmācība, tehniskā palīdzība un palīdzība ar tehniku) un kopražojumi ar frankofonajām valstīm
• likumdošanas stāvoklis valstī attiecībā uz preses un audiovizuālo līdzekļu brīvību.
ekonomikas laukā:
• tiešās investīcijas no frankofonajām valstīm
• apjomīgi līgumi, kas nesen parakstīti ar frankofonajām valstīm
• tirdzniecības un investīciju aizsardzības līgumi ar frankofonajām valstīm
• preču imports un eksports no un uz frankofonajām valstīm
• kooperācijas organizēšana PTO ietvaros ar citām frankofonijas valstīm
• valodu prakses evolūcija uzņēmumos
• solidaritāte ar attīstības valstīm
juridiskā un politikas laukā:
• demokrātijas attīstība tiesiskā valstī
• oficiālo dienestu esamība, kas seko cilvēktiesību jautājumiem
• līgumu parakstīšana vai ratifikācija, kuros izmantoti tiesību akti
• nozīmīgas juridiskās sadarbības programmas ar frankofonām valstīm
Frankofonijas prestižam:
• vislabāk izdevusies iniciatīva Frankofonijas attīstības veicināšanā
• uzticība kultūras dažādības attīstības veicināšanai
• uz Frankofoniju centrēti pasākumi
asociatīvajā jomā:
• vietējo asociāciju esamība, kuras nepārprotami balsta savu darbību uz franču valodu un Frankofoniju (profesionāli grupējumi, sieviešu un jauniešu asociācijas)
• šo asociāciju uzņemšana starptautiskajās frankofonajās asociācijās
• galvenie attīstības virzieni frankofonajā sabiedriskajā dzīvē
• franču valodas klātbūtne izklaides un sabiedriskajās vietās.
starptautiskajā un daudzpusējā jomā:
• frankofonā acquis pārņemšana
• efektīva un regulāra dalība frankofonajā kooperācijā starptautiskajās organizācijās vai lielās pasaules un reģionālā līmeņa Konferencēs un Samitos
• principiāla apņemšanās izmantot franču valodu starptautiskos forumos, kad dalībvalsts nacionālā valoda nav atzīta par darba valodu.
D) Lai saņemtu Pilntiesīga locekļa statusu
Asociētais loceklis katru gadu iesniedz Frankofonijas Pastāvīgajai padomei gada pārskatu, ņemot par pamatu C sadaļā augstāk minētos punktus.
Asociēta locekļa pāreja uz pilntiesīga locekļa statusu nav likumīga. Formālajam lūgumam pēc statusa maiņas ir jāuzrāda progress un panāktās nozīmīgās pārmaiņas salīdzinājumā ar situāciju asociētā locekļa statusa iegūšanas laikā. Šim progresam un izmaiņām ir jāatspoguļo aizvien pieaugošā asociētā locekļa loma frankofonajā kooperācijā un sadarbībā, kā arī aizvien plašākā franču valodas pielietošanā.
I NODAĻA : STATUSS
A) Pilntiesīga locekļa statuss
Pilntiesīgi locekļi piedalās visās Frankofonijas instancēs, proti:
• Frankofonijas Samitā
• Frankofonijas Ministru konferencē
• Frankofonijas Pastāvīgajā padomē.
Pilntiesīgi locekļi tāpat ņem dalību:
• Frankofonijas Nozaru ministru konferencēs,
• Frankofonijas Pastāvīgās padomes komisijās (Politiskā komisija, Ekonomikas komisija, Sadarbības komisija).
Vienīgi pilntiesīgi locekļi var:
• iesniegt savas kandidatūras uz brīvajiem amatiem Frankofonijas institūcijās;
• izvirzīt savu kandidatūru instanču sanāksmju uzņemšanai (Samits, Frankofonijas Ministru konference un Frankofonijas Pastāvīgā padome);
• piedalīties balsošanā augstāk minētajās instancēs.
B) Asociētā locekļa statuss
Asociētie locekļi piedalās sekojošās instancēs:
• Samitā, nepiedaloties debatēs; tomēr, saņemot prezidentūras piekrišanu asociētie locekļi var sniegt ziņojumu,
• Ministru konferencē, ar tādiem pašiem noteikumiem.
Asociētie locekļi sēž pie galda īpaši norādītās vietās.
Tie nepiedalās minēto instanču slēgtajās sēdēs.
Asociētie locekļi piedalās:
• Frankofonijas Pastāvīgās padomes (FPP) un tās komisiju sēdēs, ar balsstiesībām.
Asociētie locekļi nepiedalās FPP slēgtajās sēdēs.
Asociētos locekļus var uzaicināt piedalīties citos Frankofonijas pasākumos: nozaru ministru konferencēs, kolokvijos, ekspertu sanāksmēs, utt.
Asociētie locekļi saņem nekonfidenciālu informāciju un dokumentāciju, ko izplata instanču Sekretariāts.
Asociētie locekļi var brīvprātīgi sniegt atbalstu frankofonās daudzpusējās sadarbības finansēšanai VDF ietvaros.
Asociētie locekļi nevar izvirzīt savu kandidatūru Frankofonijas instanču sanāksmju uzņemšanai (Samits, Frankofonijas Ministru konference un Frankofonijas Pastāvīgā padome).
Lai saņemtu asociētā locekļa statusu, ir nepieciešama atbilstība stingri izvirzītiem noteikumiem. Tas attiecas uz Valstīm un valdībām, kur franču valoda jau ir viena no oficiālajām valodām vai to plaši pielieto ikdienā un kurām ir tuvas Frankofonijas vērtības.
C) Novērotāja statuss
Novērotāji piedalās sekojošās instancēs:
Samitā, nepiedaloties debatēs;
• Ministru konferencē, ar tādiem pašiem noteikumiem. Tomēr, saņemot prezidentūras piekrišanu novērotāji var sniegt ziņojumu.
Novērotāji nepiedalās:
• Frankofonijas Pastāvīgās padomes (FPP) sesijās, ne tās komisiju sēdēs.
Novērotāji tāpat nepiedalās jebkurās Frankofonijas instanču slēgtajās sēdēs.
Novērotāji sēž zālē īpaši norādītās vietās.
Novērotāji var tikt uzaicināti piedalīties citos Frankofonijas pasākumos: nozaru ministru konferencēs, kolokvijos, ekspertu sanāksmēs, utt.
Novērotāji var brīvprātīgi sniegt atbalstu frankofonās daudzpusējās sadarbības finansēšanai Vienotā daudzpusējā fonda (VDF) ietvaros.
Novērotāji nevar izvirzīt savu kandidatūru Frankofonijas instanču sanāksmju uzņemšanai (Samits, Frankofonijas Ministru konference un Frankofonijas Pastāvīgā padome).
Novērotāji saņem nekonfidenciālu informāciju un dokumentāciju, ko izplata instanču Sekretariāts.
Novērotāja statuss var tikt piešķirts Valstij vai valdībai.
Rūpējoties par frankofonās kopienas paplašināšanas iespējām, uzskatot to par vienu no galvenajiem Frankofonijas mērķiem, novērotāja statuss tiek piešķirts uz mūžu.
D) Īpašā viesa statuss
Īpašā viesa statuss attiecas uz nesuverēnām teritoriālām vienībām vai ļaužu kopām - no Valstīm, kuras nav Frankofonijas dalībvalstis - kas izsaka šādu lūgumu, ja vien šīs vienības vai ļaužu kopas paudušas savu gribu iesaistīties Frankofonijas kustībā un viņu apdzīvotajā teritorijā patiešām tiek lietota franču valoda.
Šie noteikumi ir piemērojami vienīgi ar tās valsts piekrišanu, kuras teritorijā atrodas šīs teritoriālās vienības vai ļaužu kopas.
Īpašā viesa statuss neattiecas uz Samitu. Tomēr jautājumu par piedalīšanos tajā var izskatīt uz katru Samitu atsevišķi, un šāds lēmums automātiski neatjaunojas.
Lūgumi, ko izteikušas augstāk minētās teritoriālās vienības vai ļaužu kopas, tiek izvērtēti saskaņā ar šajā dokumentā paredzēto procedūru.
Īpašie viesi piedalās samita atklāšanas sēdē, kā arī sēdēs, kurās tiek izskatīti sadarbības jautājumi. Īpašajiem viesiem nav balsstiesību, un viņi sēž zālē atsevišķi norādītās vietās.
Īpašie viesi tāpat tiek aicināti piedalīties sociālos un kultūras pasākumos.
Viņi saņem Samita dokumentus.
SFO vajadzētu attīstīt ar šo teritoriālo vienību un ļaužu kopu atbildīgajām personām gadījuma un privileģētus kontaktus, lai veicinātu īpašu palīdzības programmu ieviešanu franču valodas atbalstīšanai, kā arī veicinātu viņu piedalīšanos uz brīvprātības principa zināmās sadarbības programmās.
II NODAĻA: UZŅEMŠANAS PROCEDŪRAS
Jebkuru jaunu lūgumu par uzņemšanu novērotāja vai asociētā locekļa statusā ievada ieinteresētās valsts vai valdības vadītāja vēstule, kas parastā diplomātiskā ceļā tiek nogādāta Prezidentam, kurš tobrīd ir valsts un valdības vadītāju konferences priekšgalā, proti, tās valsts vai valdības vadītājam, kura pēdējā rīkojusi Konferenci. Šis lūgums kopā ar kandidāta detalizētu lietu ir jāiesniedz vismaz sešus mēnešus pirms samita norises laika. Šis lūgums iespējami ātri tiek nosūtīts Frankofonijas Ģenerālsekretāram zināšanai.
Nav tiesību pretendēt uz augstāku statusu.
Lai pārietu no novērotāja statusa uz asociētā biedra statusu, tāpat kā pārejot no asociētā biedra statusa uz pilntiesīga locekļa statusu, ir nepieciešams nosūtīt formālu lūgumu, adresējot to tieši Frankofonijas Ģenerālsekretāram kā Frankofonijas Pastāvīgās padomes priekšsēdētājam. Šis lūgums kopā ar kandidāta detalizētu lietu ir jāiesniedz vismaz sešus mēnešus pirms nākamā samita, lai būtu pietiekami daudz laika tās izskatīšanai. Sekojošā procedūra šajā gadījumā ir identiska tai, kāda ir jauna locekļa uzņemšanas gadījumā.
SFO Ģenerālsekretārs, kā Frankofonijas Pastāvīgās padomes priekšsēdētājs, nodod lūgumu kopā ar kandidāta lietu izskatīšanai Padomē. Padome no sava vidus izveido ad hoc komisiju (tā saucamo "Komisiju jautājumos, kas attiecas uz lūgumiem par uzņemšanu vai statusa maiņu"), kurā var piedalīties tikai pilntiesīgi locekļi, kuru pienākumos ietilpst lietu izskatīšana.
Šī komisija izstrādā detalizētu ziņojumu, kuru iesniedz Frankofonijas Pastāvīgajai padomei. Padome, pēc iepazīšanās ar ziņojumu, pieņem lēmumu, kurš paredzēts izskatīšanai Ministru konferencē.
Ad hoc komisija vajadzības gadījumā var izmantot Frankofonijas Ģenerālsekretāra pieprasīto speciālā uzdevuma informāciju, kas savākta nolūkā novērtēt uz vietas, cik lielā mērā situācija atbilst izvirzītajiem kritērijiem.
Ministru konference izstrādā rekomendāciju, kuru tās priekšsēdētājs nodod tālāk uz Samitu.
Samita sākuma posmā, Samits, balstoties uz Ministru konferences sniegtajām rekomendācijām, slēgtā sēdē un pēc vienprātības principa, lemj par jaunā prasītāja uzņemšanu vai neuzņemšanu.
Neviena valsts vai valdība nevar pretendēt uz pilntiesīga locekļa statusu, ja tā pirms tam nav bijusi asociētā locekle.
III NODAĻA: LIETAS SAGATAVOŠANA
A) Lai saņemtu Īpašā viesa statusu
Pietiek ar motivētu lūgumu, kas adresēta Starptautiskās Frankofonijas organizācijas Ģenerālsekretāram, ievērojot noteikumus, kas paredzēti augstāk aprakstītajā uzņemšanas procedūrā II Nodaļā.
B) Lai saņemtu Novērotāja statusu
Kandidāta lūgumam obligāti jāpievieno lieta ar motīvu izklāstu.
Jebkura lūguma pamatā par novērotāja statusa piešķiršanu jābūt stingrai gribai veicināt franču valodas lietošanas tālāku attīstību, lai kāds arī nebūtu tās lietošanas līmenis lūguma iesniegšanas brīdī.
Šim lūgumam arī jāpauž patiesa interese par tām vērtībām, kuras aizstāv Frankofonijas kustība un šīs kustības programmām daudzpusējās frankofonās sadarbības ietvaros, kā arī par frankofono sadarbību starpvaldību organizācijās un lielos starptautiskos pasākumos.
C) Lai saņemtu Asociētā locekļa statusu
Kandidāta lūgumam obligāti jāpievieno lieta ar pamatojuma izklāstu un visiem informācijas elementiem, kas palīdzēs novērtēt atbilstību.
Jebkura lūguma pamatā par asociētā locekļa statusa piešķiršanu jābūt detalizētam apmierinošas situācijas izklāstam attiecībā uz franču valodas lietošanu attiecīgajā valstī, paužot reālu gribu iesaistīties Frankofonijas kustībā, kā nacionālajā, tā arī starptautiskajā līmenī, parakstoties zem tās vērtībām, kā to paredz tās Statūti un tās Samita un Ministru konferenču pieņemtās deklarācijas (acquis francophone pārņemšana).
Ievērojot konsekvenci, kandidāti, kas pielaisti franču valodā runājošo valstu vadītāju un valdību konferencē, tiek lūgti iesniegt savu lūgumu par uzņemšanu Frankofonijas Starpvaldību aģentūrā (FSA), saskaņā ar Frankofonijas Statūtu 11. pantu.
Šajā sakarā tiks novērtētas iestādes - FUA biedres, kādas Parlamenta nodaļas piederība FPA vai zināmu pilsētu piederība SMFA, vai kandidātu dalība CONFEMEN (Franciski runājošo valstu Izglītības ministru konferencē) vai CONFEJES (Franciski runājošo valstu Jaunatnes un Sporta ministru konferencē).
Informācijas elementi, kas paredzēti lūguma sastādīšanai :
valodas laukā:
• franču valodas statuss (nacionālā, oficiālā, apmācības, otrā valoda, visvairāk lietotā svešvaloda)
• iespējami pasākumi, likumdošanas vai reglamentējošie, attiecībā uz franču valodu
• franču valodas evolūcija valstī salīdzinot ar citām valodām
• franču valodā runājošo aptuvenais skaits un procents
• specifiskas struktūras esamība, kuras uzdevums ir veicināt franču valodas izplatību
• asociāciju esamība, kuras darbojas franču valodas labā
pedagoģijas laukā :
• izglītošana franču valodā (kad franču valoda nav pirmā valoda)
• kopējs skolēnu skaits un mācību stundu skaits franču valodas apmācībā un apmācībā franču valodā pamatskolas, vidusskolas un augstākajā līmenī
• izglītošana citās svešvalodās
• frankofono virzienu klātbūtne augstākās izglītības līmenī
• franču valodas nodaļu klātbūtne
• valsts studentu skaits, kuri turpina studijas frankofonajās zemēs
• franču valodas pasniedzēju un asistentu skaits valstī no frankofonajām zemēm
• tālmācības izmantošana franču valodas apmācībā
• norādes uz izglītības reformām saistībā ar franču valodas mācīšanu, kas jau veiktas vai iecerētas
• situācija ar mācību grāmatām franču valodā
• partnerattiecību pastāvēšana starp valsts un frankofono valstu mācību iestādēm
• stipendiju apmērs, kas paredzēts studijām frankofonās mācību iestādēs ārzemēs vai stipendiju apmērs īsām stažēšanās programmām.
kultūras laukā:
• nozīmīgākie frankofonie pasākumi (literatūra, teātris, mūzika, ielu māksla, kino, multimediji, plastiskā māksla, tikšanās ar literātiem un māksliniekiem)
• frankofono kultūras centru vai institūtu esamība
• frankofono izrāžu un izstāžu cirkulācija
• kultūras attīstības programmas un projekti sadarbībā ar vienu vai vairākiem frankofoniem partneriem
• sadarbība ar ārvalstu frankofonajiem kultūras centriem
• publikas esamība, kas interesējas par frankofonajām kultūras aktivitātēm
• izdevēju, iespiedēju un distributoru esamība grāmatniecībā un rakstītajā presē franču valodā
• frankofono valodas un kultūras minoritāšu statusa esamība (franču valodas atzīšana un attīstības veicināšana)
• franču valodas klātbūtne un izteiksme publiskajā telpā (mediji, kultūras notikumi, sabiedriskā apspriešana)
• franču valodā rakstošo autoru parādīšanās
komunikāciju laukā:
• galveno, valstī pieejamo, rakstītās preses izdevumu nosaukumi franču valodā
• galveno, valstī izdodamo, rakstītās preses izdevumu nosaukumi
• galveno tirdzniecības punktu adreses (viesnīcas, lidostas, grāmatnīcas, kioski)
• frankofonās preses vitalitāte
• iespēja uztvert radio kanālus franču valodā
• radio kanālu programmas, kas tikai daļēji raida franču valodā (saturs)
• frankofonā radio vides evolūcija
• televīzijas kanālu uztveršana franču valodā
• televīzijas kanālu saturs, kuri tikai daļēji raida franču valodā
• viesnīcas, kurās var uztvert frankofonos kanālus (kabelis un satelīts)
• galvenās izmaiņas audiovizuālajā laukā (pozitīvā un negatīvā nozīmē attiecībā uz franču valodas un frankofonijas attīstību, jaunu programmu radīšanu vai izskaušanu franču valodā, pieeja jauniem kanāliem)
• sadarbības līgumu esamība (personāla apmācība, tehniskā palīdzība un palīdzība ar tehniku) un kopražojumi ar frankofonajām valstīm
• likumdošanas stāvoklis valstī attiecībā uz preses un audiovizuālo līdzekļu brīvību.
ekonomikas laukā:
• tiešās investīcijas no frankofonajām valstīm
• apjomīgi līgumi, kas nesen parakstīti ar frankofonajām valstīm
• tirdzniecības un investīciju aizsardzības līgumi ar frankofonajām valstīm
• preču imports un eksports no un uz frankofonajām valstīm
• kooperācijas organizēšana PTO ietvaros ar citām frankofonijas valstīm
• valodu prakses evolūcija uzņēmumos
• solidaritāte ar attīstības valstīm
juridiskā un politikas laukā:
• demokrātijas attīstība tiesiskā valstī
• oficiālo dienestu esamība, kas seko cilvēktiesību jautājumiem
• līgumu parakstīšana vai ratifikācija, kuros izmantoti tiesību akti
• nozīmīgas juridiskās sadarbības programmas ar frankofonām valstīm
Frankofonijas prestižam:
• vislabāk izdevusies iniciatīva Frankofonijas attīstības veicināšanā
• uzticība kultūras dažādības attīstības veicināšanai
• uz Frankofoniju centrēti pasākumi
asociatīvajā jomā:
• vietējo asociāciju esamība, kuras nepārprotami balsta savu darbību uz franču valodu un Frankofoniju (profesionāli grupējumi, sieviešu un jauniešu asociācijas)
• šo asociāciju uzņemšana starptautiskajās frankofonajās asociācijās
• galvenie attīstības virzieni frankofonajā sabiedriskajā dzīvē
• franču valodas klātbūtne izklaides un sabiedriskajās vietās.
starptautiskajā un daudzpusējā jomā:
• frankofonā acquis pārņemšana
• efektīva un regulāra dalība frankofonajā kooperācijā starptautiskajās organizācijās vai lielās pasaules un reģionālā līmeņa Konferencēs un Samitos
• principiāla apņemšanās izmantot franču valodu starptautiskos forumos, kad dalībvalsts nacionālā valoda nav atzīta par darba valodu.
D) Lai saņemtu Pilntiesīga locekļa statusu
Asociētais loceklis katru gadu iesniedz Frankofonijas Pastāvīgajai padomei gada pārskatu, ņemot par pamatu C sadaļā augstāk minētos punktus.
Asociēta locekļa pāreja uz pilntiesīga locekļa statusu nav likumīga. Formālajam lūgumam pēc statusa maiņas ir jāuzrāda progress un panāktās nozīmīgās pārmaiņas salīdzinājumā ar situāciju asociētā locekļa statusa iegūšanas laikā. Šim progresam un izmaiņām ir jāatspoguļo aizvien pieaugošā asociētā locekļa loma frankofonajā kooperācijā un sadarbībā, kā arī aizvien plašākā franču valodas pielietošanā.
 |
 |
 |
 |