Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta noteikumi Nr.965

Rīgā 2010.gada 12.oktobrī (prot. Nr.52 22.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumos Nr.405 "Putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība"

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 26.panta pirmo daļu un 27.panta trešo daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumos Nr.405 "Putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 100.nr.; 2009, 157.nr.; 2010, 25.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt noteikumu tekstā vārdu "gadatirgus" ar vārdiem "ielu tirdzniecību".

2. Papildināt noteikumus ar 187.4 un 187.5 punktu šādā redakcijā:

"187.4 Dienests slimības uzraudzības programmu mājputniem un savvaļas putniem īsteno saskaņā ar šo noteikumu 3. un 4.pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

187.5 Slimības uzraudzības programmas īstenošanas sešu mēnešu periodā iegūtos seroloģisko un virusoloģisko izmeklējumu rezultātus dienests paziņo Eiropas Komisijai tiešsaites sistēmā. Laikposmā no 1.janvāra līdz 30.jūnijam iegūtos rezultātus dienests paziņo līdz attiecīgā gada 31.jūlijam, bet no 1.jūlija līdz 31.decembrim iegūtos rezultātus - līdz nākamā gada 31.janvārim."

3. Papildināt noteikumus ar 3.pielikumu šādā redakcijā:

"3.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 19.jūnija
noteikumiem Nr.405

Uzraudzības programmas kritēriji, īstenojot putnu gripas uzraudzību mājputnu ganāmpulkos

1. Īstenojot uzraudzības programmu, Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk - dienests) organizē sistēmu, lai nodrošinātu ziņošanu par ikvienu gadījumu, ja ir aizdomas par putnu saslimšanu ar putnu gripu. Uzraudzības programmu veido, lai kontrolētu:

1.1. mazpatogēnā slimības ierosinātāja H5 un H7 apakštipus mājputniem (vistām, tītariem, pērļu vistiņām, fazāniem, irbēm un paipalām) un skrējējputniem;

1.2. mazpatogēnā slimības ierosinātāja H5 un H7 apakštipus un augsti patogēnā slimības ierosinātāja klātbūtni mājas ūdensputniem (pīlēm, zosīm un meža pīlēm, kas paredzētas medību resursu atjaunošanai).

2. Dienests, veidojot uzraudzības programmu, izvēlas vienu no šādiem uzraudzības modeļiem:

2.1. uz riska analīzi balstītu uzraudzības sistēmu;

2.2. uzraudzību, kuras pamatā ir reprezentatīvu paraugu iegūšana un analīze.

3. Uz riska analīzi balstītu uzraudzības sistēmu izvēlas, ja:

3.1. veicot putnu gripas uzraudzību, mērķtiecīgi un efektīvi izmanto resursus. Ja izvēlas šo sistēmu, uzraudzības programmā norāda mājputnu inficēšanās riska veidus, slimības izplatīšanās ceļus un paraugu atlases kritērijus mājputnu saimniecībām, kuras identificētas kā vairāk apdraudētas attiecībā uz risku inficēties ar slimības ierosinātāju;

3.2. kritēriji un riska faktori, kas minēti šā pielikuma 8.punktā, nav pietiekami programmas sagatavošanai, taču tie sniedz pietiekamu priekšstatu par to, kā ņemt paraugus un testēt mājputnu sugas un mājputnu audzēšanas kategorijas atšķirīgās putnkopības sistēmās.

4. Uzraudzību, pamatojoties uz reprezentatīvu paraugu iegūšanu un analīzi, izvēlas, ja:

4.1. dienests nevar veikt uz pietiekamiem pierādījumiem balstītu novērtējumu par inficēšanās riska veidiem mājputnu saimēm;

4.2. reprezentatīvajā paraugā iekļauto mājputnu saimniecību skaits atbilst šā pielikuma 1. un 2.tabulā norādītajiem kritērijiem atkarībā no mājputnu sugas;

4.3. paraugus putnu gripas seroloģiskajiem testiem ņem visā valsts teritorijā. Paraugus ņem tā, lai tos varētu uzskatīt par reprezentatīviem attiecībā pret visu valsts teritoriju.

5. Uzraudzības programmā iekļauj paraugu ņemšanu no šādām mājputnu sugām un mājputnu audzēšanas kategorijām:

5.1. dējējvistām;

5.2. dējējvistām brīvās turēšanas apstākļos;

5.3. vaislas cāļiem;

5.4. vaislas tītariem;

5.5. vaislas pīlēm;

5.6. vaislas zosīm;

5.7. nobarojamiem tītariem;

5.8. nobarojamām pīlēm;

5.9. nobarojamām zosīm;

5.10. audzēšanai paredzētiem medījamiem putniem (vistveidīgajiem), īpaši no pieaugušiem putniem, piemēram, vaislas putniem;

5.11. audzēšanai paredzētiem medījamiem putniem (ūdensputniem);

5.12. skrējējputniem.

6. Papildus šā pielikuma 5.punktā minētajām mājputnu sugām un mājputnu audzēšanas kategorijām var iekļaut šādas mājputnu kategorijas:

6.1. broilerus, ja tos audzē lielā skaitā brīvās turēšanas apstākļos un ir pierādīts, ka tie rada lielāku inficēšanās iespēju ar slimības ierosinātāju;

6.2. piemājas mājputnu saimniecības, ja to ir daudz, tās atrodas tuvu komerciālām mājputnu saimniecībām, tās ir saistītas ar vietēja (reģiona) mēroga tirdzniecību.

7. Dienests var neiekļaut paraugu ņemšanas shēmā kādu no mājputnu sugām vai mājputnu audzēšanas kategorijām (piemēram, vaislas cāļus, ko tur augstas bioloģiskās drošības apstākļos), ja ir izvērtēti apstākļi un slimības izplatības risks atzīts par neesošu.

8. Lai ieviestu uz riska analīzi balstītu uzraudzības sistēmu, dienests veic slimības ierosinātāja iekļūšanas un izplatīšanās iespēju novērtējumu, kurā ņem vērā šādus kritērijus un riska faktorus:

8.1. slimības ierosinātāja iekļūšanas kritērijus un riska faktorus mājputnu saimniecībās tiešas vai netiešas saskarsmes ceļā ar savvaļas putniem, īpaši tiem, kas pieder šo noteikumu 4.pielikumā minētajām mērķa sugām:

8.1.1. mājputnu saimniecība atrodas tuvu mitrājiem, dīķiem, purviem, ezeriem, upēm vai jūras krastam, kur var pulcēties migrējošie ūdensputni;

8.1.2. mājputnu saimniecība atrodas teritorijā ar lielu migrējošo savvaļas putnu blīvumu, īpaši to putnu, kas uzskatāmi par augsti patogēnā slimības ierosinātāja mērķa sugām un minēti šo noteikumu 4.pielikumā;

8.1.3. mājputnu saimniecība atrodas tuvu migrējošo savvaļas ūdensputnu atpūtas un vairošanās vietām, īpaši, ja migrējošo putnu migrācijas ceļi šīs vietas sasaista ar teritorijām, par kurām zināms, ka savvaļas putni vai mājputni bijuši inficēti ar augsti patogēnā slimības ierosinātāja H5 N1 apakštipu;

8.1.4. brīvās turēšanas apstākļos mājputnu audzēšanas saimniecībās vai mājputnu saimniecībās, kurās mājputni vai citi nebrīvē turēti putni atrodas āra apstākļos, kuros nav iespējams pietiekami droši novērst saskari ar savvaļas putniem;

8.1.5. mājputnu saimniecībā ir zems bioloģiskās drošības līmenis, tostarp barības glabāšanas metode un dzirdināšana ar virszemes ūdeni;

8.2. slimības ierosinātāja izplatīšanās kritērijus un riska faktorus mājputnu saimniecībā un starp mājputnu saimniecībām, kā arī slimības izplatīšanās sekas no vieniem mājputniem uz citiem un starp mājputnu saimniecībām:

8.2.1. mājputnu saimniecībā ir vairāk nekā vienas sugas mājputni, īpaši mājas pīles un zosis kopā ar citām mājputnu sugām;

8.2.2. saimniecībā izmantotais mājputnu audzēšanas veids un mājputnu sugas, kuru uzraudzības dati liecina par palielinātu slimības izplatīšanās risku (piemēram, pīļu audzētavas un mājputni, kas paredzēti medību resursu atjaunošanai (īpaši audzētas meža pīles));

8.2.3. mājputnu saimniecība atrodas apgabalā, kurā ir liels mājputnu saimniecību blīvums;

8.2.4. tirdzniecības veids, tostarp imports un ar to saistītā mājputnu pārvietošanas intensitāte, tieši un netieši palielina inficēšanās risku. Citi faktori, tostarp transportlīdzekļi, aprīkojums un personas, kas var pārnest slimības ierosinātāju;

8.2.5. saimniecībā ir ilgdzīvotāju mājputnu sugas un vairākas mājputnu vecuma grupas.

9. Izmantojot uz riska analīzi balstītu uzraudzības sistēmu, dienests nosaka apdraudēto populāciju un pasākumus, kuriem jāatspoguļo mājputnu saimniecībā esošo riska faktoru skaits un proporcionalitāte vietējā mērogā. Dienests, veidojot uz riska analīzi balstītas uzraudzības sistēmas modeli, novērtējumā ņem vērā citus riska faktorus, kurus precīzi norāda un pamato uzraudzības programmā.

10. Uz riska analīzi balstītas uzraudzības sistēmā, lai noteiktu paraugu ņemšanā iekļaujamo saimniecību skaitu uz vienu riska populāciju, par pamatu izmanto šā pielikuma 1. un 2.tabulā noteikto paraugu ņemšanas shēmu.

11. Ja uzraudzības programmu veido pēc sistēmas, kuras pamatā ir reprezentatīvu paraugu iegūšana un analīze, paraugu ņemšanā iekļaujamo mājputnu saimniecību skaitu aprēķina atbilstoši mājputnu saimniecībā turēto mājputnu sugām un pamatojoties uz skaitļiem, kas norādīti šā pielikuma 1. un 2.tabulā.

12. Slimības ierosinātāja seroloģiskajos izmeklējumos iekļaujamo mājputnu saimniecību skaits ir šāds:

12.1. paraugu ņemšanā iekļaujamo mājputnu saimniecību skaitu (izņemot pīļu, zosu un meža pīļu saimniecības) nosaka katrai mājputnu audzēšanas kategorijai tā, lai identificētu vismaz vienu inficētu mājputnu saimniecību, ja inficēto mājputnu saimniecību izplatība ir vismaz ar 5 % līdz 95 % ticamības intervālu. Paraugus ņem saskaņā ar šā pielikuma 1.tabulu;

12.2. paraugu ņemšanā iekļaujamo pīļu, zosu un meža pīļu saimniecību skaitu nosaka tā, lai identificētu vismaz vienu inficētu mājputnu saimniecību, ja inficēto mājputnu saimniecību izplatība ir vismaz ar 5 % līdz 99 % ticamības intervālu. Paraugus ņem saskaņā ar šā pielikuma 2.tabulu.

1.tabula

Paraugā iekļaujamo mājputnu saimniecību skaits (izņemot pīļu, zosu un meža pīļu saimniecības) katrā audzēšanas kategorijā

Saimniecību skaits katrā mājputnu audzēšanas kategorijā

Paraugu ņemšanā iekļaujamo saimniecību skaits

Ne vairāk kā 34

Visas

35-50

35

51-80

42

81-250

53

> 250

60

2.tabula

Paraugā iekļaujamo pīļu, zosu un meža pīļu saimniecību skaits

Pīļu, zosu un meža pīļu saimniecību skaits

Paraugu ņemšanā iekļaujamo pīļu, zosu un meža pīļu saimniecību skaits

Ne vairāk kā 46

Visas

47-60

47

61-100

59

101-350

80

> 350

90

13. Paraugā iekļaujamo mājputnu skaitu (izņemot pīles, zosis un meža pīles), no kuriem ņem paraugus seroloģiskajiem izmeklējumiem, nosaka tā, lai nodrošinātu 95 % varbūtību, ka tiks konstatēts vismaz viens putnu gripas seropozitīvs gadījums, ja seropozitīvo putnu izplatība ir ≥ 30 %. Asins paraugus seroloģiskajiem izmeklējumiem iegūst no visām mājputnu audzēšanas kategorijām un mājputnu sugām, vismaz no 5 līdz 10 putniem no katras sugas (izņemot pīles, zosis un meža pīles) katrā saimniecībā un no dažādām novietnēm, ja saimniecībā ir vairāk nekā viena novietne. Ja saimniecībā ir vairāk nekā viena novietne, paraugus ņem no vismaz 5 putniem katrā novietnē.

14. Paraugā iekļaujamo pīļu, zosu un meža pīļu skaitu, no kurām ņem paraugus seroloģiskajiem izmeklējumiem, nosaka tā, lai nodrošinātu 95 % varbūtību, ka tiks konstatēts vismaz viens putnu gripas seropozitīvs gadījums, ja seropozitīvo putnu izplatība ir ≥ 30 %. Katrā atlasītā mājputnu saimniecībā ņem 20 asins paraugu seroloģiskajiem izmeklējumiem.

15. Šā pielikuma 13. un 14.punktā minētā paraugu ņemšanas kārtība attiecas uz uzraudzības sistēmu, kas balstīta uz riska analīzi un uzraudzību, kuras pamatā ir reprezentatīvu paraugu iegūšana un analīze.

16. Paraugu ņemšanu mājputnu saimniecībā organizē laikposmā, kas sakrīt ar katras mājputnu audzēšanas kategorijas audzēšanas sezonu. Paraugu ņemšanu var organizēt arī kautuvē. Paraugu ņemšanas praksē ievēro šā pielikuma 8.punktā noteiktos kritērijus un riska faktorus.

17. Lai optimizētu uzraudzības programmas efektivitāti un novērstu personu nevajadzīgu uzturēšanos mājputnu saimniecībās, paraugu ņemšanu slimības uzraudzības programmā apvieno ar paraugu ņemšanu citiem mērķiem (piemēram, paraugu ņemšanu salmonellu un mikoplazmu kontrolei). Ja paraugu ņemšanu apvieno, nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt prasības attiecībā uz uzraudzību, kas balstīta uz risku.

18. Slimības virusoloģiskos izmeklējumus neizmanto par alternatīvu seroloģiskajiem izmeklējumiem. Slimības virusoloģiskos izmeklējumus veic tikai tādā gadījumā, ja seroloģisko izmeklējumu rezultāti ir bijuši pozitīvi.

19. Mājputnu saimniecībās paraugus ņem katru gadu. Pamatojoties uz riska novērtējumu, dienests var izlemt par biežāku paraugu ņemšanu un laboratorisko izmeklēšanu. Ja to dara, pamatojumu norāda uzraudzības programmā.

20. Paraugus saskaņā ar apstiprināto uzraudzības programmu ņem no 1.janvāra līdz 31.decembrim attiecīgās programmas īstenošanas gadā.

21. Laboratoriskos izmeklējumus slimības noteikšanai veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts"."

4. Papildināt noteikumus ar 4.pielikumu šādā redakcijā:

"4.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 19.jūnija
noteikumiem Nr.405

Uzraudzības programmas kritēriji, īstenojot putnu gripas uzraudzību savvaļas putnu populācijā

1. Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk - dienests) slimības uzraudzības programmu savvaļas putniem izstrādā, lai laikus konstatētu augsti patogēnā slimības ierosinātāja H5 N1 apakštipu savvaļas putnu populācijā, kā arī lai aizsargātu mājputnus no inficēšanās ar šo slimības ierosinātāju un pasargātu sabiedrību no ierosinātāja nokļūšanas pārtikas apritē un cilvēku populācijā.

2. Dienests, izstrādājot slimības uzraudzības programmu, īsteno šādus uzraudzības modeļus:

2.1. veic uz risku balstītu uzraudzību kā pasīvas uzraudzības sistēmu, kas vērsta uz ūdensputnu kontroli. Veic laboratorisko izmeklēšanu mirstošiem savvaļas putniem vai putniem, kas atrasti beigti;

2.2. paredz konkrētus pasākumus attiecībā uz savvaļas putnu, īpaši migrējošo savvaļas putnu, mērķa sugām (1.tabula);

2.3. paredz konkrētus pasākumus jūras, ezeru un ūdens ceļu tuvumā esošās teritorijās, kurās atrasti beigti putni, īpaši, ja šīs teritorijas ir mājputnu saimniecību tuvumā un ja tajās ir liels mājputnu saimniecību blīvums;

2.4. nodrošina ciešu sadarbību ar epidemiologiem, ornitologiem un kompetento iestādi dabas aizsardzības jomā, kura palīdz noteikt sugas un optimizēt paraugu ņemšanu atbilstoši situācijai valstī;

2.5. aktīvi meklē un uzrauga nobeigušos vai mirstošus savvaļas putnus, īpaši šā pielikuma 1.tabulā minēto mērķa sugu putnus. Šo pasākumu piemēro, ja konstatēta mājputnu vai savvaļas putnu saslimšana ar augsti patogēnā slimības ierosinātāja H5 N1 apakštipu kaimiņos esošajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, trešajās valstīs vai valstīs, ko ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalstīm saista migrējošo savvaļas putnu, īpaši mērķa sugu putnu, migrācijas ceļi. Šādos gadījumos ņem vērā konkrētos savvaļas putnu sugu migrācijas modeļus, kas dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs var būt atšķirīgi.

3. Paraugu ņemšanas, glabāšanas un pārvadāšanas procedūras veic saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu.

4. Vīrusa izolēšanai un (vai) molekulārai noteikšanai ņem uztriepes no kloākas un trahejas (rīkles) apakšdaļas un (vai) parenhimatozo orgānu audus no savvaļas putniem, kas atrasti nobeigušies vai mirstoši.

5. Paraugus ņem ne vēlāk kā līdz uzraudzības programmas īstenošanas gada 31.decembrim.

6. Laboratoriskos izmeklējumus saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatā noteikto kārtību veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts".

1.tabula

Savvaļas putnu sugas (mērķa sugas), kurām ņem paraugus, lai laboratoriskajos izmeklējumos noteiktu slimības ierosinātāja klātbūtni

Nr.p.k.

Putnu sugas nosaukums latīņu valodā

Putnu sugas nosaukums latviešu valodā

1. Accipiter gentilis Vistu vanags
2. Accipiter nisus Zvirbuļvanags
3. Anas acuta Garkaklis
4. Anas clypeata Platknābis
5. Anas crecca Krīklis
6. Anas penelope Baltvēderis
7. Anas platyrhynchos Meža pīle
8. Anas querquedula Prīkšķe
9. Anas strepera Pelēkā pīle
10. Anser albifrons albifrons Baltpieres zoss (kontinentālā rase)
11. Anser anser Meža zoss
12. Anser brachyrhynchus Īsknābja zoss
13. Anser erythropus Mazā zoss
14. Anser fabalis Sējas zoss
15. Ardea cinerea Zivju gārnis
16. Aythya ferina Brūnkaklis
17. Aythya fuligula Cekulpīle
18. Branta bernicla Melngalvas tumšzoss
19. Branta canadensis Kanādas tumšzoss
20. Branta leucopsis Baltvaigu tumšzoss
21. Branta ruficollis Sarkankakla zoss
22. Bubo bubo Ūpis
23. Buteo buteo Peļu klijāns
24. Buteo lagopus Bikšainais klijāns
25. Cairina moschata Muskusa pīle
26. Ciconia ciconia Baltais stārķis
27. Circus aeruginosus Niedru lija
28. Cygnus columbianus Mazais gulbis
29. Cygnus cygnus Ziemeļu gulbis
30. Cygnus olor Paugurknābja gulbis
31. Falco peregrinus Lielais piekūns
32. Falco tinnunculus Lauka piekūns
33. Fulica atra Laucis
34. Larus canus Kajaks
35. Larus ridibundus Lielais ķīris
36. Limosa limosa Melnā puskuitala
37. Marmaronetta angustirostris Marmorpīle
38. Mergus albellus Mazā gaura
39. Milvus migrans Melnā klija
40. Milvus milvus Sarkanā klija
41. Netta rufina Lielgalvis
42. Phalacrocorax carbo Jūras krauklis
43. Philomachus pugnax Gugatnis
44. Pica pica Žagata
45. Pluvialis apricaria Dzeltenais tārtiņš
46. Podiceps cristatus Cekuldūkuris
47. Podiceps nigricollis Melnkakla dūkuris
48. Porphyrio porphyrio Sultānvistiņa
49. Tachybaptus ruficollis Mazais dūkuris
50. Vanellus vanellus Ķīvīte"

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministra vietā - labklājības ministrs U.Augulis

16.10.2010