Darbības ar dokumentu
Latvijas Republikas valdība un Ukrainas Ministru kabinets (turpmāk - Līgumslēdzējas Puses), vēloties nostiprināt un attīstīt draudzīgas attiecības un sadarbību starp abām valstīm tirdzniecības kuģošanas jomā, vienojās par sekojošo :
1. pants
Definīcijas
Šajā Nolīgumā:
a) termins "Līgumslēdzējas Puses kuģis" nozīmē jebkuru kuģi, kurš reģistrēts šīs Līgumslēdzējas Puses kuģu reģistrā vai citā atbilstošā oficiālā sarakstā un kuģo zem šīs Līgumslēdzējas Puses valsts karoga saskaņā ar tās tiesību normām. Šis termins neietver kara kuģus, zvejas, hidrogrāfiskos, zinātniski pētnieciskos, izpriecceļojumu un citus kuģus, kas netiek izmantoti komerciālās interesēs;
b) termins "apkalpes loceklis" nozīmē kuģa kapteini un jebkuru citu personu, kura reisa laikā ir faktiski nodarbināta uz kuģa pienākumu veikšanai, kas saistīti ar kuģa ekspluatāciju vai apkalpošanu uz tā, un kura ir iekļauta kuģa rullī;
c) termins "kompetentās institūcijas" attiecībā uz Latvijas Republiku nozīmē Latvijas Republikas Satiksmes ministriju vai arī citu šīs ministrijas pilnvarotu personu vai organizāciju, attiecībā uz Ukrainu - Ukrainas Transporta ministriju vai arī citu šīs ministrijas pilnvarotu personu vai organizācij u;
d) termins "kabotāžas pārvadājumi" nozīmē pasažieru vai kravu pārvadājumus starp vienas Līgumslēdzējas Puses ostām;
e) termins "Līgumslēdzējas Puses kuģošanas uzņēmums" nozīmē jebkuru kuģošanas uzņēmumu, tā filiāli vai pārstāvniecību, kas ir reģistrēta kādas Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā saskaņā ar šīs valsts likumiem un noteikumiem.
2. pants
Starptautiskā kuģošana
Līgumslēdzējas Puses vispusīgi veicina tirdzniecības kuģošanas brīvības principu īstenošanu un atturas no jebkādas rīcības, kas varētu kaitēt starptautiskās kuģošanas attīstībai.
3. pants
Divpusējā kuģošana
1. Līgumslēdzējas Puses veicina divpusējās tirdzniecības kuģošanas attīstību, balstoties uz līdztiesības un abpusēja izdevīguma principiem.
2. Līgumslēdzējas Puses veicina sadarbību starp kuģošanas, fraktēšanas un citiem ar kuģošanu saistītiem uzņēmumiem un organizācijām, tām veicot divpusējos kravu un pasažieru pārvadājumus.
4. pants
Jūras pārvadājumi
1. Līgumslēdzējas Puses vienojas:
a) veicināt Līgumslēdzēju Pušu kuģu piedalīšanos jūras pārvadājumos starp to ostām;
b) sadarboties šķērsļu novēršanā, kuri varētu apgrūtināt pārvadājumu attīstību starp to ostām;
c) nelikt šķēršļus otras Līgumslēdzējas Puses kuģiem piedalīties pārvadājumos starp savām ostām un trešo valstu ostām.
2. Š ā panta 1. punkta noteikumi neskar trešo valstu kuģu tiesības piedalīties pārvadājumos starp Līgumslēdzēju Pušu ostām.
5. pants
Uzņēmējdarbība kuģošanas jomā
Līgumslēdzējas Puses savu nacionālo tiesību normu ietvaros savstarpēji atbalsta otras Līgumslēdzējas Puses kuģošanas un ar kuģošanu saistītos uzņēmumus un komerciālās organizācijas, tām atklājot kuģošanas līnijas starp to ostām, kā arī dibinot pārstāvniecības un nodibinot kopuzņēmumus savas valsts teritorijā.
6. pants
Ar ienākumiem saistītie nodokļi
I enākuma nodokļus vienas Līgumslēdzējas Puses kuģošanas uzņēmums otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā maksā saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu at t iecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.
7. pants
Vislielākās labvēlības režīms
1. Katra Līgumslēdzēja Puse piešķir otras Līgumslēdzējas Puses kuģiem vislielākās labvēlības režīmu attiecībā uz brīvu piekļūšanu ostām, tauvošanās vietu piešķiršanu kuģu piestātnēs, ostu izmantošanu pasažieru uzņemšanai un izsēdināšanai, kravu iekraušanai un izkraušanai, kuģu un citu ostu nodevu nomaksu un ar jūras kuģošanu saistītajiem pakalpojumiem.
2. Šā panta 1. punktā paredzētos apstākļus katra Līgumslēdzēja Puse nodrošina otras Līgumslēdzējas Puses kuģošanas uzņēmumu ekspluatācijā esošajiem kuģiem, kuri kuģo zem trešo valstu karoga. Līgumslēdzējas Puses informē viena otru par šādiem kuģiem.
3. Šā panta 1. un 2. punkta noteikumi:
a) nav attiecināmi uz ostām vai ostu rajoniem, kas ārvalstu kuģiem ir slēgti;
b) nav attiecināmi uz darbību, ko katra Līgumslēdzēja Puse rezervē saviem uzņēmumiem vai organizācijām, ieskaitot kabotāžas pārvadājumus, glābšanas darbus un vilkšanu tauvā;
c) nav attiecināmi uz noteikumiem par obligāto loču pakalpojumu snieg?anu.
8. pants
Nacionālās jūras tiesību normas
1. Katra Līgumslēdzēja Puse savu nacionālo tiesību normu ietvaros dara visu nepieciešamo, lai atvieglotu un paātrinātu jūras pārvadājumus, novērstu kuģu aizkavēšanos ostās, ja to nav izraisījusi nepieciešamība, un pēc iespējas paātrinātu un vienkāršotu muitas un citu formalitāšu nokārtošanu ostās.
2. Līgumslēdzējas Puses apņemas veicināt kuģu dokumentu un citas dokumentācijas ieviešanu atbilstoši starptautisko standartu prasībām.
9. pants
Kuģa dokumenti
1. Vienas Līgumslēdzējas Puses izdotos vai atzītos un uz kuģa esošos dokumentus, ja tie nav pretrunā starptautisko tiesību normām, atzīst arī otra Līgumslēdzēja Puse.
2. Vienas Līgumslēdzējas Puses kuģi, kuri ir apgādāti ar pienācīgi izdotiem dokumentiem, kas atbilst attiecīgajām starptautisko konvenciju prasībām par kuģu apmērīšanu, otras Līgumslēdzējas Puses ostās tiek atbrīvoti no atkārtotas apmērīšanas. Ostu nodevas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz šiem dokumentiem.
10. pants
Jūrnieku dokumenti
1. Katra Līgumslēdzēja Puse piešķir jūrnieka personu apliecinoša spēkā esoša dokumenta īpašniekam tiesības, kas norādītas šā Nolīguma 11. un 12. pantā, ja šo personu apliecinošo dokumentu izdevušas otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas un tas atbilst 1965. gada Konvencijai par starptautiskās kuģošanas atvieglošanu un tās Pielikumam vai arī Starptautiskās Darba organizācijas 108. Konvencijai par nacionālajām jūrnieku personas apliecībām.
2. Šie personu apliecinošie dokumenti ir:
a) Latvijas Republikā - Jūrnieka grāmatiņa;
b) Ukrainā - jūrnieka personas apliecība vai jūrnieka pase.
11. pants
Jūrnieku uzturēšanās tiesības
1. Šā Nolīguma 10. pantā minētā jūrnieka personu apliecinošā dokumenta īpašniekam ir atļauts:
a) laikā, kad vienas Līgumslēdzējas Puses kuģis atrodas otras Līgumslēdzējas Puses ostā, šā kuģa apkalpes locekļa statusā bez vīzas nokāpt krastā un uz laiku uzturēties otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, ievērojot tās nacionālās tiesību normas;
b) beidzot darbu kuģa apkalpes locekļa statusā uz vienas Līgumslēdzējas Puses kuģa otras Līgumslēdzējas Puses ostā, atstāt savu kuģi un stāties darbā kuģa apkalpes locekļa statusā uz cita, tās pašas Līgumslēdzējas Puses kuģošanas uzņēmuma kuģa vai doties uz jaunu darba v ietu;
c) uzturēties slimnīcā otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā uz laiku, kas nepieciešams viņa stacionārai ārstēšanai.
2. Vienas Līgumslēdzējas Puses kuģa apkalpes loceklis, nokāpjot krastā otras Līgumslēdzējas Puses ostā un atgriežoties uz sava kuģa, var tikt pakļauts kontrolei, kas noteikta šīs ostas noteikumos un spēkā esošajās šīs valsts tiesību normās.
12. pants
Jūrnieku tranzīta tiesības
Vienas Līgumslēdzējas Puses izdotā šā Nolīguma 10. pantā minētā jūrnieka personu apliecinošā dokumenta īpašnieks var iebraukt otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā vai šķērsot to, ievērojot šīs valsts nacionālos likumus un citus normatīvos aktus, lai ierastos uz sava kuģa, atgrieztos savā valstī vai ar citu mērķi, kas ir pieņemams otrai Līgumslēdzējai Pusei.
13. pants
Ārvalstnieku uzturēšanās tiesības
1. Ievērojot šā Nolīguma 10., 11. un 12. panta noteikumus, katras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā spēku saglabā tās tiesību akti attiecībā uz ārvalstnieku iebraukšanu, uzturēšanos un izbraukšanu.
2 . Katrai Līgumslēdzējai Pusei ir tiesības atteikt iebraukšanu un uzturēšanos savas valsts teritorijā personām, kuras tā atzinusi par nevēlamām.
14. pants
Prasību izskatīšana tiesā
1. Vienas Līgumslēdzējas Puses tiesībsargājošās iestādes neizskata prasības, kas izriet no otras Līgumslēdzējas Puses kuģa apkalpes locekļa darba līguma.
2. Katras Līgumslēdzējas Puses kuģi un to apkalpes locekļi savas uzturēšanās laikā otras Līgumslēdzējas Puses iekšējos ūdeņos vai teritoriālajā jūrā ievēro šīs valsts nacionālās tiesību normas. Vienas Līgumslēdzējas Puses varas iestādes, laikā, kad šīs valsts iekšējos ūdeņos vai teritoriālajā jūrā atrodas otras Līgumslēdzējas Puses kuģi, neiejaucas to iekšējās lietās, izņemot gadījumus, kas paredzēti starptautiskajās jūras konven c ijās, kuru dalībnieces ir abas Līgumslēdzējas Puses, un starp Līgumslēdzējām Pusēm noslēgtajos divpusējos līgumos.
3. Gadījumā, ja vienas Līgumslēdzējas Puses kuģa apkalpes loceklis sava kuģa atrašanās laikā otras Līgumslēdzējas Puses iekšējos ūdeņos vai teritoriālajā jūrā uz sava kuģa izdarījis noziegumu, tad piekrastes valsts tiesībsargājošās iestādes neuzsāk likumā paredzēto vajāšanu pret viņu bez kuģa karoga valsts diplomātiskā vai konsulārā dienesta kompetentās amatpersonas piekrišanas, izņemot gadīju mus, kad:
a) nozieguma sekas izplatās tās valsts teritorijā, kurā atrodas kuģis;
b) noziegums izraisījis šīs valsts sabiedriskās kārtības un drošības traucējumu vai tās teritoriālajā jūrā noteiktās kārtības traucējumu;
c) noziegums vērsts pret jebkuru personu, kura nav šā kuģa apkalpes loceklis;
d) vajāšana nepieciešama, lai novērstu nelikumīgu narkotisko vielu un psihotropo vielu transportēšanu un tirdzniecību;
e) kuģa kapteinis vai kuģa karoga valsts diplomātiskā jeb konsulārā dienesta pārstāvis lūdzis palīdzību.
4. Gadījumos, kas norādīti šā panta 3. punktā, piekrastes valsts pēc kuģa kapteiņa lūguma pirms jebkādu pasākumu veikšanas informē kuģa karoga valsts diplomātisko vai konsulāro amatpersonu un veicina kontaktu nodibināšanu starp viņu un kuģa apkalpi. Ārkārtējas steidzamības gadījumos šī informēšana var notikt vienlaicīgi ar atbilsošo pasākumu veikšanu.
5. Šā panta 3. punkta noteikumi neskar katras Līgumslēdzējas Puses tiesības uz kontroli un izmeklēšanu atbilstoši tās nacionālajām tiesību normām.
15. pants
Nelaimes gadījumi jūrā
1. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses kuģis avarē vai nogrimst otras Līgumslēdzējas Puses valsts iekšējos ūdeņos vai teritoriālajā jūrā, tad šī Līgumslēdzēja Puse sniedz visu iespējamo palīdzību cietušajam kuģim, tā apkalpei, pasažieriem un kravai, piemērojot tiem tās pašas priekšrocības un atvieglojumus, kurus tā šādos gadījumos piemēro attiecībā uz saviem kuģiem, to apkalpēm, pasažieriem un kravu, un par notikušo nekavējoties paziņo cietušā kuģa karoga val stij.
2. No šā panta 1. punktā minētā kuģa izglābtie priekšmeti netiek aplikti ne ar kādām muitas nodevām, ja vien šie priekšmeti nav paredzēti izmantošanai vai izlietošanai piekrastes valsts teritorijā.
16. pants
Kopējā Komisija
1. Līgumslēdzējas Puses centīsies uzturēt un attīstīt efektīvas lietišķās attiecības starp abu valstu kompetentajām institūcijām, kā arī atbalstīs lietišķu sakaru attīstību starp attiecīgajiem uzņēmumiem un organizācijām ar nolūku:
a) efektīvi izmantot jūras tirdzniecības floti un ostas, paplašināt ekonomiskos un zinātniski tehniskos sakarus un pieredzes apmaiņu;
b) apmainīties viedokļiem par darbību starptautiskajās organizācijās, kas nodarbojas ar tirdzniecības kuģošanas jautājumiem, un par līdzdalību starptautiskajos līgumos jūras transportā.
2. Šā panta 1. punktā minēto mērķu īstenošanai, kā arī, lai sekotu šā Nolīguma izpildei, tiek izveidota Kopējā Komisija, kas apspriedīs no šā Nolīguma izpildes izrietošos jautājumus, kuri izraisījuši abpusēju interesi, tajā skaitā divpusējās tirdzniecības kuģošanas, kā arī starptautiskās kuģošanas vispārējos jautājumus.
3. Lai apspriestu atsevišķus Kopējās Komisijas izskatīšanai izvirzītos jautājumus un izstrādātu atbilstošas rekomendācijas, Kopējā Komisija var izveidot darba grupas.
4. Kopējā Komisija tiek sasaukta pēc vienas Līgumslēdzējas Puses ierosinājuma. Tikšanās norises vieta un tās dienas kārtība tiek noteiktas, par to vienojoties Līgumslēdzēju Pušu kompetentajām institūcijām.
5. Strīdus un domstarpības, kas radušies sakarā ar šā Nolīguma skaidrošanu vai pielietošanu, risina Kopējā Komisija. Ja Kopējā Komisija nenonāk pie abpusēji pieņemama lēmuma, strīdīgais jautājums tiek risināts tiešu Līgumslēdzēju Pušu konsultāciju ceļā vai arī citā, abām Līgumslēdzējām Pusēm pieņemamā veidā.
17. pants
Starptautiskie līgumi
Šis Nolīgums neskar Līgumslēdzēju Pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no citiem to noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.
18. pants
Nolīguma spēkā stāšanās un darbības izbeigšana
1. Šis Nolīgums stājas spēkā pēc 30 dienām, skaitot no dienas, kad saņemts pēdējais paziņojums, ko Līgumslēdzējas Puses pa diplomātiskajiem kanāliem nosūta viena otrai par to, ka visas prasības, kuras paredz nacionālie likumi un citi normatīvie akti, lai šis Nolīgums stātos spēkā, ir izpildītas.
2. Šis Nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku. Gadījumā, ja viena no Līgumslēdzējam Pusēm ir nodomājusi izbeigt šā Nolīguma darbību, tad tā rakstiski pa diplomātiskajiem kanāliem par to informē otru Līgumslēdzēju Pusi. Nolīguma darbības izbeigšana stājas s pēkā pēc pieciem mēnešiem no dienas, kad otra Līgumslēdzēja Puse šo paziņojumu ir saņēmusi.
TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies Līgumslēdzēju Pušu pienācīgi pilnvaroti pārstāvji parakstīja šo Nolīgumu.
Parakstīts Kijevā 1998.gada 26.februārī divos oriģināleksemplāros, katrs latviešu, ukraiņu un krievu valodā. Atšķirīgas šā Nolīguma noteikumu interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts krievu valodā.
| Latvijas Republikas | Ukrainas |
| valdības vārdā |
Ministru kabineta vārdā |
| G.Krasts, | V.Pustovoitenko, |
| LR Ministru prezidents | Ukrainas Ministru prezidents |
 |
 |
 |
 |